Viļņā (Lietuva) notikusi svinīga Rail Baltica elektrifikācijas apakšsistēmas projektēšanas un būvniecības līguma parakstīšana.

Pasākumā pulcējās Rail Baltica projekta ieviesējorganizāciju vadības komandas, trīs Baltijas valstu ministriju pārstāvji, nozares partneri un kopuzņēmuma Cobelec Rail Baltica pārstāvji no apvienību veidojošā Cobra un Elecnor uzņēmuma.

Līguma, kura vērtība ir 1,77 miljardi eiro (bez PVN), izpilde ir piešķirta kopuzņēmumam Cobelec Rail Baltica, ko veido Spānijas uzņēmums Cobra Instalaciones y Servicios S.A. un Elecnor Servicios y Proyectos S.A.U. Līgums paredz elektrifikācijas apakšsistēmas (ENE) izbūvi visā Rail Baltica trasē. Pirmo posmu, kura budžets ir 949 miljoni eiro (bez PVN), paredzēts ieviest līdz 2030. gadam.

Eiropas Komisijas (EK) Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāta Ziemeļjūras-Baltijas transporta koridora koordinatore Katrīna Trautmane (Catherine Trautmann) uzsvēra koordinēta darba nozīmīgumu: „Koordinācija, ko nodrošina kopuzņēmums ar nacionālajām ieviesējorganizācijām, ir šāda mēroga pārrobežu projekta veiksmes atslēga. Šodien parakstītais elektrifikācijas līgums vēlreiz apliecina visu projekta partneru kopīgo apņemšanos izbūvēt vienotu un savstarpēji savietojamu pārrobežu dzelzceļa līniju. Pašreizējā ģeopolitiskajā klimatā ir svarīgāk nekā jebkad agrāk stiprināt savienojumu starp Baltijas valstīm un pārējo Eiropas Savienību. Vēlu visiem projekta dalībniekiem panākumus šajā vērienīgajā kopīgajā uzdevumā!”

Satiksmes ministrijas (SM) pienākums ir sasniegt dzelzceļa projekta "Rail Baltica" mērķus visefektīvākajā veidā ar pieejamo finansējumu, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijā (FM), komentējot Eiropas Revīzijas palātas pausto, ka "Rail Baltica" projekta izmaksas pēc otrā posma pabeigšanas, visticamāk, pārsniegs 23,8 miljardus eiro.

FM skaidro, ka "Rail Baltica" projekta finansēšana pamatā ir plānota, izmantojot Eiropas Savienības (ES) finansējumu - Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta, Atveseļošanas fonda un Kohēzijas fonda līdzekļus, attiecīgi nodrošinot valsts budžeta līdzfinansējumu, kas tiek plānots saskaņā ar valdības pieņemtajiem lēmumiem.

Tāpat FM uzsver, ka "Rail Baltica" projekta vadību, koordināciju un sekmīgu īstenošanu nodrošina SM, kuras pienākums ir sasniegt projekta mērķus efektīvākajā veidā ar pieejamo finansējumu, primāri nodrošinot pamattrases izbūvi.

Vienlaikus FM norāda, ka būtisks priekšnosacījums projekta sekmīgai pabeigšanai ir visu projektā iesaistīto Baltijas valstu vienota un koordinēta rīcība, tostarp sarunās ar ES atbildīgajām institūcijām, kā arī pārdomāta projekta risku vadība.

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" pirmās kārtas jeb pamattrases pabeigšanai pietrūkst trīs līdz četri miljardi eiro, otrdien izskanēja Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē.

Komisijas vadītājs Kaspars Briškens (P) uzsvēra, ka, nesaņemot šādu finansējumu, "Rail Baltica" pirmo kārtu neizdosies pabeigt līdz 2030. gadam, un tās pabeigšana var ievilkties līdz 2050. gadam. Arī vairāki citi komisijas deputāti pauda pārliecību, ka projekta pirmo kārtu nekādā veidā nav iespējams pabeigt līdz 2030. gadam.

Briškens pēc komisijas sēdes skaidroja, ka 2050. gads domāts vairāk ironiskā nozīmē, vienlaikus akcentējot, ka šobrīd sāktajās Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta sarunās Latvijas Ministru prezidentei sadarbībā ar pārējiem Baltijas valstu kolēģiem ir jāizcīna šie trīs līdz četri miljardi, pretējā gadījumā "Rail Baltica" projekta pabeigšana patiešām var ievilkties ilgā nākotnē uz vairākiem ES daudzgadu budžeta periodiem.

Baltijas valstīm ir jāvienojas par noteiktu summu Baltijas valsts kopuzņēmuma AS "RB Rail" finansēšanai, intervijā sacīja "RB Rail" valdes priekšsēdētājs Marko Kivila un finanšu direktors Ojārs Daugavietis.

Kivila uzsvēra, ka šī gada kopuzņēmuma budžets pēc būtības nav mainījies, vienkārši, sākoties "Rail Baltica" pamata trases būvniecībai, Eiropas Savienības (ES) finansējums primāri tiek novirzīts būvdarbiem, bet Baltijas valstīm vairāk ir jāsāk maksāt par projekta vadīšanu un koordinēšanu.

Uzņēmuma vadītājs uzsvēra, ka kopuzņēmums šogad darīja visu iespējamo, lai samazinātu budžetu, tostarp "RB Rail" pārtrauca darbā ņemt cilvēkus, kā arī, ja cilvēki aizgāja, netika pieņemti aizvietotāji. Tāpat liela daļa darbu tika pārvirzīti uz 2026.gadu, cerot, ka varbūt tas būs labāks.

"Patlaban trūkstošais finansējums ir aptuveni 900 000 eiro, kas Latvijas valdībai vēl jāiegulda 2025.gadā. Mēs ceram, ka sadarbībā ar Latvijas Satiksmes ministriju šoreiz mūsu vajadzības tiks iekļautas 2026.gada reālajā budžetā, jo tas bija visas šīs dilemmas avots pagājušajā reizē - vajadzības bija daudz lielākas, nekā varēja gada beigās segt ar līdzekļu pārpalikuma pārdalīšanu," minēja Kivila.

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" infrastruktūras apkopes punkta būvlaukumā pie Iecavas turpinās zemes darbi un iekšējās infrastruktūras izbūve, informēja "Rail Baltica" pamattrases būvnieka "E.R.B. Rail JV" pārstāvji.

Būvnieki uzsver, ka Iecavas objekts ir pirmais aktīvais lielapjoma būvniecības posms "Rail Baltica" pamattrasē Latvijā.

Patlaban teritorijā tiek izbūvēti vairāk nekā divi kilometri iekšējo piekļuves ceļu, kā arī notiek augsnes virskārtas noņemšana zonā, kur paredzēta pastāvīgā "Rail Baltica" infrastruktūras apkopes punkta dienvidu reģionālā biroja ēka. Otrs apkopes punkts paredzēts Skultē, pamattrases ziemeļu daļā.

Tāpat vienam no galvenajiem piekļuves ceļiem patlaban tiek veikti uzbēruma darbi un ieklāta salaizsardzības kārta, bet citā piekļuves posmā darbi ir pabeigti, informē būvnieks.

Vienlaikus pēc "Rail Baltica" projekta ieviesēja Latvijā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) veiktajiem pamattrases un infrastruktūras apkopes punkta teritorijas atmežošanas darbiem pamattrases būvnieks ir veicis koku un krūmu attīrīšanu 13 000 kvadrātmetru platībā. Vienlaikus līdz šim būvlaukumā likvidēti celmi aptuveni 70 000 kvadrātmetru apmērā, kā arī noņemts vairāk nekā 43 000 kubikmetru augsnes virskārtas.

Dzelzceļa "Rail Baltica" projekta izmaksas pēc otrā posma pabeigšanas, visticamāk, pārsniegs 23,8 miljardus eiro, ziņojumā par Eiropas Savienības (ES) transporta infrastruktūru secinājusi Eiropas Revīzijas palāta.

Ziņojumā ir atjaunināti Eiropas Revīzijas palātas apsvērumi un konstatējumi, kuri gūti līdzīgā revīzijā, kas veikta 2020. gadā. Ziņojumā īpaša uzmanība pievērsta astoņu Eiropas transporta tīkla (TEN-T) megaprojektu izmaksām un termiņiem, tostarp dzelzceļa "Rail Baltica" projektam.

Palāta secinājusi, ka ES pamattīkla pabeigšanas termiņš - 2030. gads - netiks ievērots un divu projektu izmaksas ir būtiski pieaugušas, tostarp "Rail Baltica" projekta izmaksas kopš 2020. gada ir vairāk nekā divkāršojušās.

Eiropas Revīzijas palātas 2020. gada ziņojuma sagatavošanas laikā "Rail Baltica" oficiālā izmaksu aplēse bija 5,8 miljardi eiro 2017. gada cenās. Ziņojumā palāta uzsvēra, ka izmaksas varētu pieaugt līdz septiņiem miljardiem eiro. Savukārt atbilstoši 2024. gadā veiktajai izmaksu un ieguvumu analīzei projekta kopējās izmaksas ir palielinājušās līdz 23,8 miljardiem eiro 2023. gada cenās.

Līdzekļus turpmākai dzelzceļa projekta "Rail Baltica" Latvijas posma realizācijai paredzēts piesaistīt no jaunā Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta, kura projektā patlaban ir paredzēts ievērojams pieauguma finansējums transporta jomā, aģentūrai LETA sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Viņa atgādināja, ka 2026. gada valsts budžetā "Rail Baltica" projekta īstenošanai paredzēti 260 miljoni eiro, un ir svarīgi kāpināt būvdarbu tempu.

Siliņa pauda, ka vidējā termiņā uzsvars ir uz ES atbalsta palielināšanu un stingru disciplīnu izmaksās.

Patlaban Satiksmes ministrijai ir uzdevums kopā ar projekta realizētājiem strādāt pie "Rail Baltica" Latvijas posma izmaksu samazināšanas. Savukārt valdības mērķis, pēc premjeres skaidrotā, ir panākt maksimālu atbalstu šim projektam nākamajā ES budžetā. "Kā līdz šim, projektu tiek plānots finansēt pamatā no Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumenta, papildus izmantojot Kohēzijas politikas un militārai mobilitātei pieejamajos līdzekļus," teica Siliņa.

Latvija no Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail" darbības nodokļos gūst vairāk nekā iegulda, intervijā aģentūrai LETA sacīja "RB Rail" valdes priekšsēdētājs Marko Kivila un finanšu direktors Ojārs Daugavietis.

Daugavietis uzsvēra, ka patiesībā "RB Rail" šogad apstiprinātais budžets, neierēķinot pievienotās vērtības nodokli (PVN), ir 38 miljoni eiro, no kā Latvijas līdzfinansējums veido 6,9 miljonus eiro, bet "RB Rail" Latvijā nodokļos šogad plāno samaksāt 7,2 miljonus eiro. Tas nozīmē, ka patiesībā Latvijas ieguvums no "RB Rail" darbības šogad ir 0,4 miljoni eiro.

Kivila papildināja, ka pērn Latvijas "RB Rail" līdzfinansējums bija 1,7 miljoni eiro, bet nodokļos Latvijā "RB Rail" samaksāja 5,1 miljonu eiro, līdz ar to Latvijas ieguvums bija 3,4 miljoni eiro. "Tas ir pavisam citādāk nekā Igaunijā un Lietuvā, kuras tikai iemaksā līdzfinansējumu, bet neko nesaņem nodokļos, jo "RB Rail" ir reģistrēts Latvijā un visi, kas šeit strādā, no Eiropas Savienības (ES) finansētajām algām nodokļus maksā Latvijā," piebilda Kivila.

Topošā Rail Baltica infrastruktūras apkopes punkta būvlaukumā Iecavas tuvumā uzsākta reģionālā biroja būvniecība, kas būs galvenais koordinācijas centrs pamattrases dienvidu posma būvniecībai no Lietuvas robežas līdz Misai.

Ar betona plāksnēm ir izbūvēta reģionālā biroja pamatne, tiek piegādāti un uzstādīti moduļi vairākos stāvos. Paredzēts, ka, būvdarbu gaitai uzņemot tempu, reģionālajā birojā pie Iecavas tiks nodrošinātas aptuveni 200 darba vietas.

Reģionālajā birojā atradīsies ne vien Rail Baltica pamattrases būvnieka ERB Rail un tā apakšuzņēmēju komandas, bet arī Rail Baltica projekta ieviesēja Latvijā – uzņēmuma Eiropas Dzelzceļa līnijas, – inženiera un autoruzraudzības pārstāvji – pilna projekta vadības reģionālā komanda.

Ziemeļu posmā infrastruktūras apkopes punkta izbūve plānota Skultē, kur nākotnē tiks uzbūvēts līdzīgs birojs Rail Baltica ziemeļu posma būvniecības komandas izvietošanai.

Valsts kontrole kopā ar Igaunijas un Lietuvas augstākajām revīzijas iestādēm ir uzsākusi kopīgu lietderības revīziju par Rail Baltica projekta īstenošanu, lai izvērtētu, vai projekts tiek īstenots lietderīgi, nodrošinot savlaicīgu mērķu sasniegšanu.

Šajā revīzijā uzmanība tiks pievērsta būvniecības iepirkumu un līgumu pārvaldībai, lai nodrošinātu to izmaksu efektivitāti. Revīzijas rezultāti sagaidāmi 2027. gada sākumā.

“Rail Baltica ir viens no nozīmīgākajiem infrastruktūras projektiem Baltijas reģionā, kura īstenošana līdz šim ir bijusi sarežģīta un saistīta ar būtiskiem izaicinājumiem gan izmaksu, gan termiņu, gan pārvaldības jomā. Tieši tādēļ šajā revīzijā, jau trešo reizi sadarbojoties ar Igaunijas un Lietuvas augstākajām revīzijas iestādēm, vēlamies sniegt neatkarīgu izvērtējumu par to, vai projekts virzās uz saviem mērķiem efektīvā un sabiedrības interesēm atbilstošā veidā, kā arī vai tiek risinātas iepriekš konstatētās problēmas,” uzsver Valsts kontroles padomes loceklis Mārtiņš Āboliņš.

Viļņā notikusi augsta līmeņa sanāksme starp Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūru un Rail Baltica ieviesējorganizāciju pārstāvjiem, kuras laikā tika izvērtēts projekta progress un apspriestas turpmākās būvniecības prioritātes. Vizītes laikā projekta centrālais koordinators RB Rail AS parakstīja kārtējo Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) granta līgumu par Eiropas Savienības līdzfinansējumu 295,5 miljonu eiro apmērā.

Igaunijā piešķirtais finansējums tiks novirzīts pamattrases būvniecības turpināšanai posmā no Tallinas līdz Igaunijas–Latvijas robežai, tostarp 10,2 kilometru garas divsliežu uzbēruma izbūvei Raplas–Pērnavas posmā.Latvijā ar šo finansējumu tiks nodrošināta dzelzceļa uzbēruma izbūve četros pamattrases dienvidu posmos, kopējā garumā 13,3 km, kā arī finansējums tiks novirzīts arī Rail Baltica elektrifikācijas tehniskā projekta izstrādei posmā Upeslejas – Latvijas/Lietuvas robeža (1. kārta) un projekta ieviešanas atbalsta pasākumiem. Tas segs FIDIC inženiera pakalpojumus, lai nodrošinātu elektrifikācijas tehnisko projektu izstrādes uzraudzību un atbilstību globālā projekta prasībām, kā arī būvprojekta ekspertīzes izmaksas.

Rīgas loks ir plānots dzelzceļa projekta "Rail Baltica" otrajā kārtā, intervijā sacīja Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail" valdes priekšsēdētājs Marko Kivila.

Viņš skaidroja, ka "Rail Baltica" pirmā kārta ietver visas pamata trases izbūvi līdz 2030.gadam, savukārt otrās kārtas īstenošanas laika grafiks vēl nav saskaņots ar Baltijas valstu atbildīgajām ministrijām.

"Patlaban visi strādā, lai īstenotu pirmo kārtu. Kad pirmā kārta jau būs stabilā īstenošanas posmā, es domāju, būs vairāk laika, lai apspriestu jau otro kārtu," minēja Kivila.

Viņš apstiprināja, ka ir bijis ministrijas pieprasījums veikt izmaksu un ieguvumu analīzi abiem Rīgas dienvidu un ziemeļu savienojuma variantiem ar "Rail Baltica" pamata trasi, bet pagaidām tam nav paredzēts finansējums, tādēļ pašlaik tas ir atlikts.

"Latvijai patlaban ir jākoncentrējas, lai izbūvētu savienojumu līdz Lietuvas robežai un tad tiltu pāri Daugavai uz Salaspili, lai varētu izveidot savienojuma mezglu ar 1520 milimetru platuma sliežu ceļiem un palaist atspoles vilcienu uz Rīgas stacijām, lai savienotu Rīgu ar "Rail Baltica" pamata trasi pēc iespējas ātrāk," skaidroja Kivila.

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" pirmās kārtas būvniecība varētu kavēties par 3-5 gadiem, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja "Rail Baltica" projekta nacionālā ieviesēja Latvijā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) valdes priekšsēdētājs Māris Dzelme.

"Domāju, ka mēs kavēsimies par 3-5 gadiem," teica Dzelme, piebilstot, ka konkrētāku prognozi varēs izteikt tad, kad būs saprotams, kad un kāda apmēra finansējums projekta pirmajai kārtai būs pieejams.

Viņš arī norādīja, ka "Rail Baltica" pirmā kārta tiks pārprojektēta gan tehnisku iemeslu dēļ, gan arī tāpēc, ka ir nepieciešams samazināt izmaksas.

"Pirmajā kārtā mēs nebūvējam pilnu tvērumu, bet būvējam tikai vienu sliežu ceļu ar manevra vietām visā trasē," viņš minēja, piebilstot, pamattrases pirmajā kārtā taps viens sliežu ceļš, nevis divu sliežu ceļš kā sākotnēji tika plānots, kā arī taps vairākas stacijas.

Pēc Dzelmes teiktā, pārprojektēšana varētu izmaksāt apmēram astoņus miljonus eiro. Taču viņš arī uzsvēra, ka šīs izmaksas ir to vērtas, jo līdz ar pārprojektēšanu ir plānots ietaupīt 100 līdz 200 miljonus eiro.

Satiksmes ministrijā (SM) otrdien, 19.augustā, darbu noslēgs valsts sekretāra vietniece Rail Baltica projekta jautājumos Kristīne Malnača, kura šajā amatā strādāja kopš 2024.gada jūnija.

Lēmums pieņemts abām pusēm vienojoties.

"Vēlos izteikt pateicību Kristīnei Malnačai par nozīmīgo un apjomīgo ieguldījumu, kas stiprinājis Satiksmes ministrijas stratēģisko lomu Rail Baltica projekta vadībā. Malnačas kundzes ilggadējā pieredze un padziļinātās zināšanas transporta nozarē ir sniegušas nozīmīgu pienesumu virzībā uz mūsu kopīgo mērķi - izveidot ātru un videi draudzīgu savienojumu ar Eiropas dzelzceļa tīklu. Novēlu veiksmi un panākumus arī turpmākajās darba gaitās," uzsver Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Andulis Židkovs.

K. Malnačas vadībā ir panākta nozīmīga virzība Rail Baltica projekta īstenošanā, stiprinot sadarbību ar projektā iesaistītajām pusēm un nodrošinot atbalstu starpnozaru jautājumos. Ir izstrādāts Latvijas finanšu iespējām atbilstošākais projekta ieviešanas scenārijs, un valdībā apstiprināts projekta pirmās kārtas tvērums.

Kopuzņēmums RB Rail AS, kas atbild par Rail Baltica globālā projekta koordinēšanu un īstenošanu trīs Baltijas valstīs, paziņo par valdes pilnvaru termiņu pagarinājumu un jauna valdes locekļa iecelšanu.

No 2025. gada 1. septembra valdē darbu turpinās Marko Kivila (valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors), Marjus Narmonts (operatīvais direktors), Emiljēns Dangs (tehniskais direktors), Tjeri Busijons (programmas vadības direktors) un Ojārs Daugavietis, kurš kopuzņēmuma valdei pievienosies finanšu direktora amatā. RB Rail valde nodrošina uzņēmuma stratēģisko vadību un Rail Baltica projekta īstenošanas koordināciju visās trijās Baltijas valstīs.

RB Rail AS padomes priekšsēdētājs Arēnijs Jackus norādīja, ka pēdējo divu gadu laikā Rail Baltica projekts un kopuzņēmums kopumā ir piedzīvojuši būtiskas pārmaiņas, ko ietekmējuši ārējie izaicinājumi, kā arī ģeopolitiskais un ekonomiskais konteksts. Tas prasījis korekcijas projekta plānošanā, tehniskajos risinājumos un kopuzņēmuma darbībā, projekta koordinācijas struktūras optimizāciju, kā arī risku vadības un sadarbības ar ieinteresētajām pusēm stiprināšanu.

Jonavas rajonā oficiāli sākta sliežu ceļa izbūve Rail Baltica posmā, kas iezīmē nozīmīgu nākamo soli Eiropas standarta platuma (1435 mm) dzelzceļa attīstībā Lietuvā. Šis būvniecības posms ir viens no redzamākajiem projekta attīstības rādītājiem – līdz šī gada beigām plānots pabeigt 8,8 kilometru garu sliežu ceļa posmu starp Šveicarijas un Žeimju apdzīvotajām vietām.

„Dzelzceļa būvniecība pāriet no plānošanas uz reālu darbu – no vīzijas uz sliežu klāšanu. Rail Baltica nav tikai mūsdienīgs transporta projekts, bet arī drošības garants visam Baltijas reģionam. Katrs Eiropas dzelzceļa posms stiprinās mūsu valsts un Eiropas Savienības austrumu robežas drošību, nodrošinot, ka Lietuvas iedzīvotājiem ir ātri un ērti savienojumi ar Rietumeiropu,” uzsver Lietuvas satiksmes un sakaru ministrs Juras Tamiņskas.

Katrs sliežu posms, kura garums ir 25 metri, tiks savienots un precīzi izlīdzināts, izmantojot modernākās tehnoloģijas, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību starptautiskajiem standartiem. Lai veiktu šos darbus, Lietuvas valsts projekta īstenotājs LTG Infra ir iegādājies 86 200 tonnas šķembu, 29 500 dzelzsbetona gulšņu un 42 kilometrus sliežu.

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" uzbūvētā pārvada pār Lastādijas un Krasta ielu, tostarp pārvada balsta Daugavā, konservācija varētu izmaksāt no 300 000 līdz 550 000 eiro, aģentūru LETA informēja "Rail Baltica" nacionālais ieviesējs Latvijā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL).

Uzņēmumā norādīja, ka 2025. gada pirmajā ceturksnī tika pabeigta pārvada izbūve pār Lastādijas un Krasta ielu. Tā ir 140 metru gara ielu pārvada inženierbūve, kuras viens no pārvada balstiem tika izbūvēts Daugavā un pārvada klājums sniedzas virs upes. EDzL uzsvēra, ka tilta būvniecība pār Daugavu netika sākta.

EDzL skaidroja, ka visu pārvadu nav nepieciešams konservēt, bet konservācija nepieciešama vietā, kur pārvada laidums sniedzas pāri otrajam balstam, jeb tā sauktajai atsegtajai laiduma daļai.

Konservācija ir nepieciešama, jo Rīgas loka būvniecības turpinājums paredzēts "Rail Baltica" ieviešanas otrajā posmā - pēc 2030. gada. Tādējādi EDzL ir sniegusi informāciju Satiksmes ministrijai (SM) par pabeigtā pārvada konservācijas izmaksām, vienlaikus lūdzot ministriju nodrošināt finansējumu projekta izstrādes sākšanai.

Čehijas sabiedrisko transportlīdzekļu ražotājs "Škoda Group" apsver iespēju piedalīties dzelzceļa projekta "Rail Baltica" vilcienu iepirkumā, intervijā sacīja "Škoda Group" izpilddirektors Petrs Novotnijs.

Viņš atzīmēja, ka 2025. gadā "Škoda" noslēdza līgumu par ātrvilcieniem, kas brauc ar 200 kilometriem stundā, ar starptautisku operatoru "Arriva", kas bāzējas Londonā un ir nozīmīgs pārvadātājs Nīderlandē, Lielbritānijā, Čehijā, Rumānijā un arī Polijā.

Novotnijs norādīja, ka "Škoda" vēlētos būt klātesoša "Rail Baltica" projektā. "Īsumā tas nozīmē nodrošināt servisa izcilību, kā arī faktiski izveidot zināmu mezglu jeb apakšmezglu montāžas centru šeit, ko "Škoda" sākusi attīstīt kara radīto apstākļu dēļ. Tas ļauj arī skatīties uz ātrākiem vilcieniem, kas būs nepieciešami," viņš papildināja.

"Škoda" vadītājs sacīja, ka "Rail Baltica" ir arī viens no Trīs jūru iniciatīvas projektiem. "Iniciatīvā ir ne tikai Baltijas valstis, bet arī Polija, Čehija, Austrija, kā arī citas valstis, kuras sadarbojas infrastruktūras savienojamībā," viņš norādīja.

Līdz šā gada beigām būvniecībai vajadzētu notikt 43% no dzelzceļa "Rail Baltica" pamattrases, intervijā aģentūrai LETA sacīja Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail" valdes priekšsēdētājs Marko Kivila un finanšu direktors Ojārs Daugavietis.

Kivila informēja, ka Igaunijā patlaban aktīvi notiek būvdarbi aptuveni 105 kilometru uzbēruma un ar to saistīto infrastruktūras objektu izbūvē, bet Lietuvā būvdarbi līdz gada beigām sasniegs 114 kilometrus.

Savukārt Latvijā pašlaik būvniecības stadijā ir aptuveni 10 kilometri, ar mērķi līdz gada beigām sasniegt 45 kilometrus.

Viņš skaidroja, ka pirms uzbēruma veidošanas lielākajā daļā teritoriju jāveic būtiski sagatavošanas darbi - atmežošana, pievedceļu izbūve, zemes līdzināšana, kā arī atmīnēšanas darbi, kas Latvijā ir īpaši nozīmīgi, jo jaunā dzelzceļa līnija šķērso teritorijas, kurās joprojām tiek atrasta nesprāgusi munīcija no Pirmā un Otrā pasaules kara.

Lai gūtu objektīvu un visaptverošu analīzi par "Rail Baltica" projekta īstenošanu, kā arī, lai izstrādātu praktisku darbības plānu SIA "Eiropas Dzelzceļa līnijas" (EDzL) integrācijai "Latvijas dzelzceļa" koncernā, VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) noslēdzis līgumu ar starptautisku konsultantu "Alvarez & Marsal Infrastructure & Capital Projects" par padziļināta izvērtējuma veikšanu, aģentūru LETA informēja LDz.

Noslēgtā līguma summa ir konfidenciāla, informēja LDz.

Ministru kabinets 2025. gada 10. jūnijā Satiksmes ministrijai uzdeva sadarbībā ar LDz organizēt "Rail Baltica" projekta Latvijā ieviešanas visaptverošu un padziļinātu izvērtējumu, kas ietver projekta vadības, finanšu, ekonomisko, tehnoloģisko un juridisko aspektu analīzi, kā arī rekomendācijas turpmākai projekta realizācijai. Šī uzdevuma mērķis ir veicināt kvalitatīvas publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izveidi pēc iespējas īsākā termiņā, kā arī nodrošināt sinerģijas un ietaupījumus, kas saistīti ar vienota infrastruktūras pārvaldītāja noteikšanu un vienota pārvaldības modeļa ieviešanu.

Rail Baltica projekta īstenošanai 2026. gada budžetā paredzēts apgūt 260 miljonus eiro, no kuriem 247,2 miljoni eiro tiks novirzīti Rail Baltica būvniecībai Latvijā, bet 12,8 miljoni eiro būvprojektu adaptācijai un pārvaldības funkciju nodrošināšanai, informē Satiksmes ministrijā.

Finansējums prioritāri paredzēts Rail Baltica Latvijas pamattrases dienvidu posma izbūvei, kā arī Rīgas lidostas stacijas un Rīgas Centrālās stacijas dienvidu daļas būvdarbiem.

Rail Baltica pamattrases prioritārajā dienvidu posmā 2026. gadā galvenais uzsvars tiks likts uz projektu risinājumu adaptāciju pieejamā finansējuma ietvarā un būvdarbu tempa kāpināšanu.Pamattrases būvdarbiem 2026. gadā novirzīti 75 miljoni eiro.

Ar šo finansējumu turpināsies darbi Rail Baltica infrastruktūras apkopes centrā pie Iecavas, kur jau līdz šī gada beigām būs pabeigta reģionālās bāzes izveide. Tostarp tur notiks pievedceļu infrastruktūras 23 ha apjomā un uzbēruma izbūve, zemes darbi, būvmateriālu krautnes laukumu izveide, kā arī dzelzceļa uzbēruma veidošana.

Rail Baltica projekta nacionālais ieviesējs Igaunijā Rail Baltic Estonia ir izsludinājis būvniecības iepirkumu, kura ietvaros līdz 2028. gada beigām Rē (Rae) pašvaldībā, Harju apriņķī, tiks uzbūvēts Rail Baltica ritošā sastāva depo.

Objekts būs stratēģiski nozīmīga infrastruktūra, kurā tiks koncentrētas visas nākotnes ātrgaitas dzelzceļa ritošā sastāva apkopes, remonta un ekspluatācijas funkcijas Igaunijā. Sodevahes (Soodevahe) teritorijā plānotais apkopes un remonta centrs kļūs arī par lielāko ritošā sastāva depo Baltijā.

Iepirkums ietver gan detalizētā projekta izstrādi, gan depo ēkas un tās iekšējo apkalpošanas platformu būvniecību. Piedāvājumu iesniegšanas termiņš ir 2026. gada 10. marts, savukārt līgumu ar būvuzņēmēju plānots noslēgt līdz 2026. gada aprīļa beigām. Būvdarbus plānots pabeigt līdz 2028. gada beigām.Iepirkuma paredzamā vērtība ir 41 331 818 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" projekta ietvara summu un iespējamos finansēšanas avotus uz Ministru kabinetu (MK) plānots virzīt septembrī, intervijā aģentūrai LETA sacīja satiksmes ministrs Atis Švinka (P).

Viņš atturējās no konkrētas summas nosaukšanas, jo tas ir "ārkārtīgi svarīgs un atbildīgs lēmums finansiāli" un attiecas uz valsts budžetu. "Man ir atbildība nosaukt arī finansēšanas avotu. Būtu bezatbildīgi, tāpat kā pagātnē bija darīts, nosaukt dažādus ciparus pilnīgi bez seguma," sacīja ministrs.

Jautāts, kādus finanšu instrumentus varētu piesaistīt "Rail Baltica" pamattrasei, Švinka skaidroja, ka "Rail Baltica" infrastruktūrai ir paredzēti diezgan daudz līdzekļu no Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF), tomēr sarežģītība ir tajā, ka tvērums ir diezgan plašs, iekļaujot vairākas nozares.

"Zināms, ka notiek arī Kohēzijas fonda līdzekļu pārdales, kas attiecas uz Rīgas lidostas staciju, Rīgas Centrālo staciju, savienojumu starp Rīgas lidostu, Imantu, Centrālo staciju un Salaspili. Zinot sarežģītību ar šāda finansējuma piesaisti, saprotam, ka ir jāskatās arī uz citiem fondiem," piebilda Švinka.

Latvija apsver iegādāties trīs pasažieru vilcienus, kas nodrošinātu pārvadājumus pa Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļu "Rail Baltica", ceturtdien Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" atklāja satiksmes ministrs Atis Švinka (P).

Igaunijas Klimata ministrija šonedēļ paziņojusi, ka gatavojas iegādāties līdz pat pieciem jauniem pasažieru vilcieniem, kas galvenokārt nodrošinās iekšzemes vilcienu pārvadājumus pa "Rail Baltica". Vaicāts par Latvijas plāniem iegādāties vilcienus "Rail Baltica", Švinka atbildēja, ka Latviju pārstāvot AS "Pasažieru vilciens" (PV), kurš līdzpiedalās vilcienu iepirkumā ar Igaunijas pusi.

"Mēs, ja vēlēsimies, varēsim izmantot šo iespēju. Ja ir cits skatījums, tad ir diezgan elastīga pieeja. Mēs piedalāmies kopīgi ar Igauniju šajā iepirkumā ar šiem noteikumiem," norādīja Švinka.

Patlaban esot runa par trīs vilcienu iegādi, taču konkrētu Latvijas puses summu Švinka nekomentēja, taču vēlreiz atgādināja, ka Latvija un Igaunija kopā piedaloties vilcienu iepirkumā un "tieši tās pašas summas ir".

LTG Infra, LTG grupas infrastruktūras uzņēmums, kas atbild par Rail Baltica projekta būvniecību Lietuvā, ir parakstījis divus jaunus būvniecības līgumus, veiksmīgi sasniedzot mērķi līdz gada beigām paplašināt aktīvās būvniecības posmu Lietuvā līdz 114 kilometriem.

Kauno Tiltai AB īstenos 24,4 kilometru dzelzceļa uzbēruma un ar to saistīto inženiertehnisko konstrukciju būvniecību posmā Ramygala–Berčiūnai. Savukārt HISK AB izbūvēs papildu 12,3 kilometru garu dzelzceļa uzbērumu un inženiertehniskās konstrukcijas posmā Berčiūnai–Joniškėlis. Līgumu kopējā vērtība ir 375,8 miljoni eiro (ieskaitot PVN).

Lai atzīmētu būtisko būvniecības progresu, Transporta un komunikāciju ministrija sadarbībā ar LTG grupas uzņēmumiem ir nolēmusi uzstādīt simbolisku ceļazīmi netālu no Panevēžas.

“Šī ceļazīme atgādina, ka darbi jāturpina – Rail Baltica nav tikai sliedes, tas ir ceļš uz ērtāku un ātrāku savienojamību ar mūsu kaimiņiem. Tā ir arī stratēģiska līnija, kas stiprina mūsu drošību un noturību pie Eiropas austrumu robežas. Sasniedzot šī gada mērķus, mēs turpināsim uzturēt tempu, lai būvniecība drīzumā sasniegtu šo ceļazīmi,” sacīja Lietuvas transporta un komunikāciju ministrs Jurs Taminsks.