Ražošana

Latvijā ražos iekārtu auto uzpildei ar dabasgāzi mājas apstākļos

Zane Atlāce - Bistere, 07.02.2018

Jaunākais izdevums

#Tiešie klienti būs gāzes kompānijas, kurām viena šāda iekārta izmaksās apmēram 3500 eiro.

Latvijas uzņēmums Hygen ar Altum garantiju un bankas Citadele kredītlīniju 100 tūkst.eiro apmērā šogad sāks ražot inovatīvu iekārtu dabasgāzes automašīnu uzpildei mājas apstākļos, informē bankā.

Hygen, kas darbojas alternatīvās enerģētikas jomā, izstrādājis inovatīvu ierīci, ar kuras palīdzību pieslēgties mājas gāzes vadam un trīs minūšu laikā uzpildīt automašīnu ar ievērojami lētāku degvielu – dabasgāzi. Izstrādātā iekārta tiks ražota Latvijā, taču saistībā ar noieta tirgus specifiku, to vispirms plānots pārdot Centrāleiropā, Tuvajos Austrumos un Amerikā.

«Šobrīd strādājam pie trīs pilotprojektu realizācijas, sadarbojoties ar Vācijas autobūves kompāniju Volkswagen Group un citām lielākajām dabasgāzes kompānijām Eiropā un Amerikā. Iekārtu ražošanu plānojam sākt gada otrajā pusē. Prototipa izstrādei piesaistījām riska kapitāla un Eiropas Savienības fondu finansējumu. Lai uzsāktu ražošanu, pēc produkta izstrādes fāzes mums bija nepieciešams trūkstošais finansējums. Pateicoties bankas Citadele izsniegtajam kredītam 100 tūkstošu eiro apmērā ar ALTUM garantiju, esam nonākuši produkta attīstības pēdējā posmā – iekārta jau ir sertificēta Eiropā, pēc kā varam uzsākt ražošanu,» stāsta Hygen vadītājs un līdzdibinātājs Roberts Strods.

Lai attīstītu produktu, uzņēmumam bija jāveic laikietilpīga tirgus izpēte un jāpiesaista nopietnas investīcijas, kuras šādiem projektiem iespējams iegūt tikai ar riska kapitāla investoru starpniecību.

«Vairāku gadu garumā šis projekts no viena cilvēka idejas un start-up fāzes ir izaudzis līdz starptautiskam un ambiciozam projektam alternatīvās enerģijas un transporta nozarē. Tas ir piemērs, kā inovatīvu ideju aizvest līdz ražošanai, prasmīgi izmantojot biznesa inkubatoru, valsts atbalsta mehānisma, riska kapitāla, banku aizdevuma un starptautisko konkursu iespējas. Dabasgāze kā enerģijas avots kļūst arvien populārāka, tāpēc mājās izmantojamo uzpildes iekārtu ražošana ir ar lielu eksporta un izaugsmes potenciālu,» secina Bankas Citadele valdes locekle Santa Purgaile.

Hygen tiešie klienti būs gāzes kompānijas, kurām viena šāda iekārta izmaksās apmēram 3500 eiro. Mājsaimniecības pēc iekārtas uzstādīšanas maksās par izmantoto dabasgāzi saskaņā ar gāzes kompānijas tarifiem. Izmantojot gāzes uzpildes iekārtas mājas apstākļos, tiek prognozēts, ka degviela autobraucējiem izmaksās par vidēji 45% lētāk nekā uzpildes stacijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Hygen ar ALTUM garantiju un Citadeles kredītlīniju ražos iekārtu dabasgāzes automašīnu uzpildei mājas apstākļos

, 18.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmums Hygen ar ALTUM garantiju un bankas Citadele kredītlīniju šogad sāks ražot inovatīvu iekārtu dabasgāzes automašīnu uzpildei mājas apstākļos.

Hygen, kas darbojas alternatīvās enerģētikas jomā, izstrādājis inovatīvu ierīci, ar kuras palīdzību pieslēgties mājas gāzes vadam un trīs minūšu laikā uzpildīt automašīnu ar ievērojami lētāku degvielu – dabasgāzi. Hygen izstrādātā iekārta tiks ražota Latvijā, taču saistībā ar noieta tirgus specifiku to vispirms plānots pārdot Centrāleiropā, Tuvajos Austrumos un Amerikā.

Bankas Citadele valdes locekle Santa Purgaile stāsta, ka banka ar Hygen sadarbību uzsāka laikā, kad uzņēmumam bija nepieciešami apgrozāmie līdzekļi ražošanas uzsākšanai. Uzņēmums nepārtraukti attīstījās, ieguldot investīcijas produkta attīstībā un noieta tirgu meklēšanā. Vairāku gadu garumā projekts no viena cilvēka idejas un start-up fāzes izauga līdz starptautiskam un ambiciozam projektam alternatīvās enerģijas un transporta nozarē. “Tas ir piemērs, kā inovatīvu ideju aizvest līdz ražošanai, prasmīgi izmantojot biznesa inkubatoru, valsts atbalsta mehānisma, riska kapitāla, banku aizdevuma un starptautisko konkursu iespējas", saka Santa Purgaile.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunuzņēmumi, ātri augoši uzņēmumi un mazie un vidējie uzņēmumi no visas Latvijas līdz 6. martam var pieteikties "PowerUp! Challenge"

Šā gada sacensību tēmas ir enerģija, mobilitāte, tīrās tehnoloģijas un viedās pilsētas, taču ir iespēja pieteikt arī citas idejas.

Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) fonda "InnoEnergy" rīkotās sacensības "PowerUp! Challange" norisināsies Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs – pirmajā kārtā dalībnieki sacentīsies reģionāli un katras valsts uzvarētājs saņems ceļazīmi uz finālu Krakovā, kur varēs sacensties par naudas balvām līdz 65 tūkstošiem eiro.

"InnoEnergy" vadītāja Latvijā Liene Kuplā uzsver, ka organizācijas galvenais mērķis šo sacensību rīkošanā ir sekmēt uzņēmumu attīstību, sniedzot finansiālu atbalstu investīciju veidā, kā arī rodot iespēju konsultēties ar dažādu nozaru un "InnoEnergy" partneru tīkla ekspertiem. Organizācija darbojas vairākās Eiropas Savienības valstīs un L. Kuplās novērojumi rāda, ka uzņēmējdarbībā svarīgi savu ideju prezentēt jebkādai auditorijai, jo katra biznesa ideja var palīdzēt atrisināt kādu problēmu sabiedrībā. Iepriekš viņa norādījusi, ka uzņēmumi, kuri piedalās šajās sacensībās, nodrošina sev starptautisku pieredzi un sagatavojas turpmākām biznesa attīstības iespējām

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta fonda "InnoEnergy" rīkoto sacensību "PowerUp! Challenge" Latvijas finālam saņemti 16 pieteikumi.

Kopumā no 24 Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm saņemti 425 uzņēmumu pieteikumi. "Gan reģionā kopumā, gan Latvijā tika saņemts pārsteidzoši liels pieteikumu skaits, ņemot vērā nozares specifiku.

No 16 Latvijas uzņēmumiem, kas pieteica savu dalību "PowerUp! Challenge" sacensībās, atlasi ir izturējuši septiņi uzņēmumi – "Empyrio", "Artusystem", "Polylabs", "Squad Robotics", "Blue Shock Race", "EnergoPlus" un "DronePlan".

Šie uzņēmumi sacentīsies Latvijā, lai pēc tam dodos uz lielo finālu un cīnītos par naudas balvām," teic Liene Kuplā, "InnoEnergy" vadītāja Latvijā. Sacensību finālisti cīnīsies par naudas balvām kopumā 65 tūkstošu eiro apmērā, kā arī piedāvājumiem no sacensību sadarbības partneriem – "Amazon Web Services", "Revolut" un "SpeedUp Group".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn vidējā dabasgāzes tirdzniecības cena Latvijā bija par 2,60 EUR/MWh augstāka nekā 2016. gadā, eksperti prognozē, ka cena turpinās kāpt

Lai gan laika posmā no 2014. līdz 2016. gadam dabasgāze Latvijā un Eiropā kļuva lētāka, no 2017. gada atkal vērojams cenu kāpums, liecina Enefit apokopotā informācija. Vācijas Gaspool biržā dabasgāzes cena šā gada augustā bija par 5,20 EUR/MWh augstāka nekā 2017. gada janvārī, savukārt Nīderlandes Title Transfer Facility (TTF) biržā cena pieaugusi par 4,73 EUR/MWh. Tiek prognozēts, ka cenas Gaspool un TTF biržās turpinās kāpt, rudenī sasniedzot 25 EUR/MWh atzīmi, liecina Powernext 23. augusta cenu prognozes. Attiecīgi dabasgāze varētu kļūt dārgāka arī Latvijā.

Nākotnē dabasgāzes cenas ietekmēs daudzi savstarpēji saistīti faktori, tostarp dabasgāzes cenu svārstības biržās un ģeopolitiskie notikumi pasaulē, uzsver Geton Energy izpilddirektors Kristaps Muzikants. «Raugoties uz šā brīža situāciju pasaulē un Eiropā, jāsecina, ka dabasgāzes cenām nav pamata samazināties, līdz ar to tās, visticamāk, varētu pieaugt, bet pēc tam – stabilizēties,» prognozē K. Muzikants, uzsverot, ka Geton Energy regulāri seko līdzi dabasgāzes cenu izmaiņām un ar to saistītajiem procesiem, līdz ar to ir gatavi operatīvi pielāgoties tirgus situācijai. Arī enerģētikas eksperts Edgars Vīgants uzskata, ka šoruden gaidāms dabasgāzes cenu pieaugums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Karnīte: Par zaļo enerģiju ir ļoti daudz nepatiesas informācijas

Līva Melbārzde, 17.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mēs sakām, ka negribam maksāt, bet mēs jau nezinām, cik būtu par zaļo enerģiju jāmaksā. Ja būtu godīga sistēma un mēs maksātu tikai zaļajai enerģijai,tad mums būtu jāmaksā par 2/3 mazāk nekā šobrīd.»

To intervijā DB saka ekonomiste Raita Karnīte, kura šovasar pabeigusi apjomīgu, 100 lapaspušu biezu Latvijas Zinātņu akadēmijas pētījumu par obligātā iepirkuma sistēmas efektivitāti un ietekmi uz tautsaimniecību.

Fragments no intervijas, kas publicēta 17. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kas, jūsuprāt, ir svarīgākais, kas par šo pētījumu būtu jāpasaka?

Būtiski ir saprast, ka elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem resursiem nav liekama vienādības zīme ar OIK (elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti – red.). Bieži tiek teikts, ka ar OIK kompensē palīdzību zaļās enerģijas ražošanai, taču patiesībā zaļā jeb atjaunojamā enerģija saņem tikai 1/3 no kopējā OIK maksājuma, bet 2/3 no šī maksājuma aiziet ar dabasgāzi kurināmām stacijām. Dabasgāze nav atjaunojamā enerģija, un tā nebūtu jāatbalsta, bet sabiedrībai šī informācija tiek pasniegta maldinoši – it kā viss OIK aizietu zaļajai enerģijai. Būtiski arī uzsvērt, ka lielākās ar dabasgāzi apkurināmās spēkstacijas pieder valsts uzņēmumam – Latvenergo, kas jau tā strādā ar miljoniem eiro lielu peļņu. Tāpēc īpaši ciniski ir it kā samazināt OIK slogu patērētājiem, izmantojot peļņas pārpalikumu no Latvenergo. Sanāk, ka ieguvums no OIK ceļo no patērētājiem pie Latvenergo un tad no Latvenergo uz valsts budžetu. Vispirms šis mehānisms ir pilnībā jāsaprot, un tad var jautāt, ko Latvijas sabiedrība grib un var atbalstīt. Es uzskatu, ka zaļā enerģija pagaidām ir jāatbalsta, un to atbalsta visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Turpretī dabasgāzi nevajag atbalstīt. Zaļo enerģiju atbalsta tāpēc, lai nebūtu jāpērk fosilie energoresursi, tajā skaitā dabasgāze, bet Latvijas situācija šajā ziņā ir pilnīgi absurda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

23.aprīlī Rīgas siltums sasniedzis jaunu rekordu enerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem (AER) – 2 miljonus MWh.

Pirmo miljonu megavatstundu saražotajai siltumenerģijai un elektroenerģijai no AER Rīgas siltums sasniedza 18 gadu laikā kopš zaļās enerģijas ražošanas uzsākšanas, otrais miljons, pateicoties jaunām, efektīvām enerģijas ražošanas iekārtām, tika sasniegts trīs gadu laikā, bet trešo miljonu Rīgas siltums plāno sasniegt tuvāko divu gadu laikā, liecina uzņēmuma izplatītā informācija.

«Ir pagājis gads kopš dabasgāzes tirgus atvēršanas, taču dabasgāzes cena nav samazinājusies. Dabasgāzes izmaksas mūsu uzņēmumam ir pieaugušas. Tas, savukārt, mūs ir mudinājis aizvien aktīvāk izmantot biokurināmo siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai, sasniedzot jaunus rekordus,» norāda Rīgas siltums valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis. Uzņēmumā atzīmē, ka biokurināmā izmantošana ļauj samazināt atkarību no fosiliem kurināmiem un dod pozitīvu pienesumu Latvijas ekonomikai – tas nozīmē atbalstu vietējiem ražotājiem, darbavietas, kas tiek nodrošinātas gan Rīgas siltums, gan koksnes šķeldas ražotājiem un piegādātājiem. Turklāt, tā kā koksnes šķelda ir lētāks kurināmais nekā dabasgāze, tad tās izmantošana ir viens no faktoriem, kas ir ļāvis iepriekšējos gados samazināt un šobrīd noturēt Rīgā zemāko siltumenerģijas tarifu, salīdzinot ar Latvijas lielajām pilsētām un Baltijas valstu galvaspilsētām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO: Kā gada laikā mainījušās dažādu preču un pakalpojumu cenas?

Dienas Bizness, 12.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā (2018. gada janvārī, salīdzinot ar 2017. gada janvāri), palielinājās par 2%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas pieauga par 1,5 % un pakalpojumiem – par 3,3 %.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2018. gada janvārī, salīdzinot ar 2017. gada janvāri, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, dažādu preču un pakalpojumu grupai, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis gada laikā palielinājās par 1,9 %. Cenas pieauga sviestam (+31,0 %), skābajam krējumam (+16,3 %), pienam (+9,6 %), kefīram (+14,1 %), jogurtam (+4,9 %), sieram un biezpienam (+1,8 %). Cenu kāpums bija arī olām (+19,9 %), cūkgaļai (+7,2 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+3,1 %), gaļas izstrādājumiem (+5,9 %), mājputnu gaļai (+1,8 %), kā arī konditorejas izstrādājumiem (+4,3 %) un kartupeļiem (+10,1 %). Savukārt lētāki bija svaigi dārzeņi (-11,6 %), cukurs (‑33,5 %) un kafija (-2,7 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) iesniegts AS Latvijas gāze meitasuzņēmuma Gaso jaunais dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojuma tarifa projekts, kas paredz arī fiksētu maksu par pieslēgumu, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijas Gāzes (LG) reorganizācijas rezultātā, nodalot sadales sistēmas operatoru, pērnā gada 1. decembrī darbu sāka akciju sabiedrība Gaso. Uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Ilze Pētersone-Godmane intervijā DB atklāj, ka uz Gaso attiecināmās LG saistības pārņemtas veiksmīgi, un turpmākie uzņēmuma izaicinājumi saistāmi ar jauno sadales tarifu ieviešanu, kā arī dabasgāzes nišas iespējamo paplašinājumu transporta sektora dekarbonizācijas procesā.

Fragments no intervijas

Kā aizvadīti Gaso pirmie darbības mēneši?

Ļoti saspringti. Gaso tika izveidots kā pilnīgi jauns uzņēmums, kuram nebija iespējas ieskrieties un savu darbību uzsākt pamazām - dažu dienu laikā bija jānodrošina sadales pakalpojuma licences saņemšana, lai turpinātu nepārtrauktu sadales pakalpojuma sniegšanu, milzīgs darbs tika ieguldīts arī citu LG saistību pārņemšanas procesā. Tāpat strādājām arī pie Gaso vizuālās identitātes, IT un vadības procesu nošķiršanas. Līdz gada beigām Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) tika sagatavoti divi apjomīgi ziņojumi par noteikto neatkarības prasību ieviešanu. Jāsaka, ka tas viss nebūtu iespējams bez profesionālas un strādāt motivētas komandas, tāpēc es no sirds priecājos, ka tāda mūsu uzņēmumā ir. Paralēli tam kā lielākais izaicinājums pirmajos mēnešos bija uzsāktais darbs pie jaunā sadales pakalpojuma tarifa izstrādes, kas jau ir nonācis finiša taisnē un ir iesniegts SPRK.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas autoražotājs Volvo Trucks novembrī testa braucienos Spānijā iepazīstināja ar jaunajām kravas automašīnām, kas darbojas ar sašķidrināto dabasgāzi (liquefied natural gas – LNG), kas ļauj pazemināt kaitīgo CO2 izmešu apjomu atmosfērā par 20–100%. Tādējādi Volvo Trucks ideja ievērojami samazināt smago transportlīdzekļu kaitīgo ietekmi uz klimatu ir kļuvusi par realitāti. Volvo Trucks prezentēja sešas kravas automašīnas, kas darbojas ar dabasgāzi kombinācijā ar dīzeļdegvielu (5%). Jaunie kravas automašīnu modeļi Volvo FH LNG un Volvo FM LNG var strādāt ar biogāzi, samazinot kaitīgo CO2 izmešu emisiju līdz 100%, kā arī ar dabasgāzi, kas samazina izmešu apjomu līdz 20%, salīdzinot ar gāzes un dīzeļa dzinēju. Tāpat salīdzinājumā ar kravas automašīnām, kas strādā ar dīzeļdzinēju, jaunās kravas automašīnas izmanto 15–25% mazāk degvielas, un, izmantojot LNG, salīdzinot ar dīzeļdzinēju, ietaupījums veido 40%. Volvo Trucks pārstāvji uzsver, ka kravas automašīnas, kas izmanto LNG, ar pilnu tvertni var mērot no 550 līdz 1000 kilometriem atkarībā no transportlīdzekļa modeļa un 1 kg LNG rada tikpat daudz enerģijas kā 1,39 litri dīzeļdegvielas.

LNG patlaban lielākoties izmanto ražošanas nozarē, taču tā ir arī ļoti laba iespēja palielināt konkurētspēju degvielas jomā un samazināt apkārtējās vides kaitīgo piesārņojumu, norāda Volvo Trucks pārstāvji. Kā zināms, šā gada maijā Eiropas Komisija pieņēma regulu, kas liek kravas automašīnām samazināt kaitīgo CO2 izmešu apjomu. Volvo Trucks šajā regulā saskata iespēju, kā paplašināt LNG izmantošanu tirgū. “Mūsu vīzija ir kaitīgo izmešu apjoms nulles līmenī, tiesa gan, tam nederēs viens vienkāršs risinājums, bet gan vesels risinājumu komplekss,” stāsta Volvo Trucks apkārtējās vides un inovāciju direktors Larss Martensons.

“Es uzskatu, ka gāze ir dzīvotspējīgs veids dīzeļdegvielas nomaiņai kravas automašīnām, kas brauc tālajos maršrutos,” norāda Volvo Trucks produktu menedžeris Matss Frenzens. Viņš uzsver, ka, lai arī biogāzi ražo ierobežotā daudzumā, ilgtermiņā dabasgāzes pieejamība ir lieliska perspektīva. Saskaņā ar zinātnieku prognozēm attiecībā uz enerģētikas attīstību 21. gadsimtā dabasgāze kļūs par galveno enerģijas avotu pasaulē. To izmantos dažādās nozarēs, tostarp lauksaimniecībā, komunālo pakalpojumu sektorā un, protams, transporta sektorā, kas ir īpaši perspektīvs virziens starptautisko pārvadājumu izaugsmes dēļ, ņemot vērā šķidrās degvielas pieejamību un nosacījumu samazināt toksisko izmešu apjomu atmosfērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Carnival Corporation (CC) saņems pirmo kuģi jau nākamgad; ceļotāju skaits aug

Līdz ar AIDAnova ķīļa ielikšanas ceremoniju Vācijas kuģu būves uzņēmumā Meyer Werft 6. septembrī Hamburgā pietuvojies brīdis, kad arī kruīzu nozarē būs pirmais kuģis, kas kā degvielu gan ostās, gan jūrā pilnībā izmantos sašķidrināto dabasgāzi (SDG). Piecu gadu laikā, sākot ar 2018. gadu, vācu un somu kuģubūves uzņēmumi uzbūvēs CC septiņus kuģus, kas ļaus kompānijai sasniegt uzstādītos ilgtspējības mērķus vides aizsardzības jomā. Meyer Werft plāno piegādāt 950 milj. USD vērto AIDAnova nākamā gada rudenī.

Tā neapšaubāmi ir nozares tendence, ko var redzēt jauno kuģu pasūtījumos, par SDG kā kuģu degvielas izmantošanu saka SIA Baltic GSA direktors Mārcis Kalniņš, kura vadītā kompānija Latvijā, Lietuvā un Igaunijā pārstāv arī Carnival Cruise Lines, Costa Cruises un P&O Cruises. Kā liecina Cruiseindustrynews.com dati, 16 no 84 kruīza kuģiem, ko plānots piegādāt no 2018. gada līdz 2026. gadam, kā degvielu izmantos SDG.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Latvijas enerģijas, vides un klimata nākotne ir zaļa, bet ir izaicinājumi

Reinis Āboltiņš, Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta pētnieks, 22.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas enerģijas, vides un klimata nākotne ir zaļa, bet ir izaicinājumi, kas prasa risinājumus.

Latvijā elektroenerģijas ražošanai izmanto daudz atjaunojamo energoresursu (AER). Arī daudz siltuma saražojam, izmantojot biomasu, kas pieejama uz vietas Latvijā. Tomēr ir arī izaicinājumi. Piemēram, ja neskaita trīs lielās hidroelektrostacijas, tad Latvijā, izmantojot AER, nemaz tik daudz elektroenerģijas nesaražo. Arī siltuma ražošanā būtisku lomu spēlē dabasgāze, kas pats par sevi ir tīrs kurināmais, bet ir fosils, neatjaunojams un importējams no citām valstīm. Vēl pamatīgs izaicinājums ir atkritumu apsaimniekošana – cik daudz atkritumu radām, cik šķirojam, cik aprokam un cik pārstrādājam.

Atjaunojamo energoresursu ziņā Latvija ir starp Eiropas Savienības pirmrindniecēm – kopā ar Zviedriju, Somiju, Dāniju un Austriju mums ir lielākā atjaunojamo energoresursu daļa enerģijas bruto galapatēriņā. Tas, protams, ir labi, bet pētīsim tālāk, un tālāk ir jāskata divi pārveidotās enerģijas veidi – elektrība un siltums. Mums ir jāapzinās, ka Latvijas labie rādītāji elektrības segmentā ir tikai pateicoties vēsturiskajam mantojumam – trīs lielajām uz Daugavas uzceltajām hidroelektrostacijām (HES).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada novembrī, salīdzinot ar 2017. gada novembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 3,0 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Gan precēm, gan pakalpojumiem cenas pieauga par 3,0 %.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2018. gada novembrī bija par 6,8 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 5,9 %, bet pakalpojumiem – par 9,1 %.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2018. gada novembrī, salīdzinot ar 2017. gada novembri, bija cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, atpūtas un kultūras grupai, dažādu preču un pakalpojumu grupai.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 0,4 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+5,8 %), augļu un dārzeņu sulām (+13,9 %), svaigiem dārzeņiem (+3,0 %), gaļas izstrādājumiem (+6,1 %), olām (+6,7 %), cūkgaļai (+3,3 %), konditorejas izstrādājumiem (+2,6 %), žāvētiem augļiem un riekstiem (+9,1 %), miltiem un citiem graudaugiem (+3,6 %). Savukārt cenas samazinājās svaigiem augļiem (-8,1 %), cukuram (-24,1 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (-3,0 %), kafijai (-1,8 %), sviestam (-4,3 %), skābajam krējumam (-3,4 %).

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Latvijas autoparka kuģis jāiegriež klimata dimensijas virzienā

Linda Zalāne, speciāli DB, 28.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības jomā Latvijas autoparka nākotne gulstas uz daudzu pleciem – sākot no pašiem autobraucējiem, līzinga izsniedzējiem, degvielas tirgotājiem un beidzot ar valsts politikas veidotājiem.

Ikgadējā DB rīkotajā auto forumā Auto2019 viens no galvenajiem tematiem bija Latvijas autoparka nākotne CO2 samazinājuma kontekstā un tika izteiktas bažas, ka, virzot autoparka kuģi pašreizējā virzienā, ES direktīvas prasības 2030. gadā nebūs iespējams sasniegt.

«Pavisam nesen Latvijas auto parkā ir ienākusi jauna dimensija – klimats. Tam ir arī mērķi – tuvākais no tiem 2030. gadā, kas paredz 6% samazinājumu CO2 izmešu apjomam salīdzinājumā ar 2005. gadu. Pagaidām statistikas dati liecina, ka Latvija šajā laika periodā plānu neizpildīs tuvu pie diviem milj. tonnu jeb divas trešdaļas no visa autoparka emisijām, kas ir šobrīd. Tas ir ļoti daudz. Varam arī nesatraukties, ja šķiet, ka maksāt soda naudas par mērķa neizpildīšanu būs izdevīgāk nekā kaut ko darīt lietas labā. Vienmēr ir izvēle. Protams, ir dažas mazas, labas lietas, kas jau ir ieviestas, piemēram, uzlādes punktu tīkls elektroautomobiļiem, kuru realizē CSDD, kā arī sabiedriskā transporta joslas, pa kurām var braukt arī elektroauto. Tomēr ar to visu ir par maz, lai kuģi, kas virzās nepareizā virzienā, pagrieztu,» uzsver Auto asociācijas valdes loceklis Ingus Rūtiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko gadu laikā Inčukalna pazemes gāzes krātuve (Inčukalna PGK) atkal varētu sasniegt 100% piepildījumu.

To intervijā DB norāda AS Conexus Baltic Grid (Conexus) valdes priekšsēdētāja Zane Kotāne, piebilstot, ka šādu mērķi izdosies sasniegt, ja tiks nodrošināts pakāpeniski pieaugošs pieprasījums pēc dabasgāzes uzglabāšanas. Z. Kotāne atzīmē, ka 2019./2020. gada iesūknēšanas sezonā Inčukalna PGK rezervēts par 24,4% vairāk jaudas, nekā sākotnēji prognozēts, tādējādi sasniedzot maksimālo šīs sezonas krātuves piepildījumu. Šajā sezonā paredzēts iesūknēt vēl par 25% vairāk dabasgāzes nekā iepriekšējā gadā.

Fragments no intervijas

Kas veicināja interesi par iespējām glabāt gāzi Inčukalnā?

Šis gads vēlreiz apliecina, ka dabasgāze ir globāls resurss un tās cenu ietekmē globāli faktori. Šis ir pirmais gads, kad dabasgāzes tirgū ir sašķidrinātās dabasgāzes pārprodukcija – dabasgāzes pieprasījums ir mazāks, nekā ražotāji var piedāvāt. Tā rezultātā strauji kritās dabasgāzes cenas, sasniedzot 8,9 EUR/MWh, kas ir zemākā cena pēdējo gadu laikā. Līdz ar to tirgotāju interese par iespējām izveidot dabasgāzes uzkrājumus, reaģējot uz cenu izmaiņām globālajā tirgū, auga. Vienlaicīgi cenu prognozes 2019./2020. gada ziemai saglabājas iepriekšējā līmenī, radot interesi par krātuvju izmantošanu. Šobrīd Eiropā vidēji krātuvju piepildījums jau sasniedzis 80%, kas ir netipiski augsts. Ja salīdzinām piepildījumu augusta sākumā ar situāciju pirms gada, tad šogad krātuves ir piepildītas par aptuveni 20% vairāk. Arī Latvijas tirgotāji darbojas līdzīgi kā citviet Eiropā. Lai gan sezonas sākumā veiktās tirgus dalībnieku aptaujas liecināja, ka interese par krātuvi būs līdzīga iepriekšējo gadu rādītājiem, kam arī bijām gatavi, dabasgāzes cenas samazinājuma dēļ tā būtiski pieauga, turklāt salīdzinoši vēlu iesūknēšanas sezonā. Proti, krātuves produktu rezervācija tika uzsākta jau gada pirmajos divos mēnešos, sasniedzot 4,15 TWh, taču lielākais rezervāciju apjoms tika sasniegts maijā – 10,2 TWh, kam sekoja rezervētas 1,36 TWh jūnijā un 2,78 TWh jūlijā. Diemžēl lielākajām krātuves rezervācijām nesekoja atbilstoša apjoma piegādes iesūknēšanai, atliekot tās uz vēlāku laiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veicinot alternatīvās degvielas izmantošanu un attīstot saspiestās dabasgāzes (CNG) pieejamību, pašmāju degvielas tirgotājs “Virši-A” atver otro CNG spēka uzpildes staciju Latvijā - Rīgā, Lubānas ielā.

Patlaban Latvijā ir pieejamas jau divas CNG uzpildes stacijas - Rīgā un Jēkabpilī. Rīgas stacijas, tāpat kā Jēkabpils stacijas, izveidē investēts vairāk nekā miljons eiro.

Nākamo CNG uzpildes staciju paredzēts atvērt jau marta vidū, Babītē, atklāja "Virši" izpilddirektors Jānis Vība. Stratēģiski jau tiek plānota arī turpmāko uzpildes staciju izveide visā Latvijā, taču konkrētas to iespējamās atrašanās vietas J.Vība pagaidām atturējās minēt.

Jautāts par saspiestās dabasgāzes pieprasījumu pērn atklātajā Jēkabpils stacijā, J.Vība pastāstīja, ka uzņēmumam ir viens lielāks klients - SIA "Jēkabpils Autobusu Parks", kas visus autobusus darbina ar saspiesto dabasgāzi. "Tāpat redzam, ka, lai gan statistiski mašīnu skaits ir neliels, uzpildes notiek gan no juridisku, gan privātu personu puses. Ļoti konkrētus pārdošanas apjomus nevēlētos minēt, taču ar sākotnējo fāzi esam apmierināti," sacīja "Virši" izpilddirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gāze var palīdzēt visai tautsaimniecībai Latvijā tuvoties klimata neitralitātei, pašlaik šī energoresursa loma ir novērtēta tieši enerģētikā, taču nav izmantotas tās iespējas, kādas paveras transportā un arī lauksaimniecībā.

Lai šādas priekšrocības izmantotu, ir nepieciešama ne tikai atbilstoša valsts politika, bet arī attiecīgi instrumenti šo ieceru iedzīvināšanai.

"Objektīvi izvērtējot dažādus sektorus un to ietekmi (CO2 izmešu apmērus) uz klimatu, jāsecina, ka Latvijā ir trīs jomas, kuras rada vislielākās siltumnīcu gāzu emisijas, – lauksaimniecība, transports un enerģētika," situāciju žurnālam "Dienas Bizness" skaidro AS "Latvijas Gāze" Biznesa attīstības vadītājs Jānis Bethers.

Viņš atzīst, ka līdz šim īpaši aktīvi Latvija, raugoties no klimata skatupunkta, ir darbojusies enerģētikas nozarē. Enerģētikā dabasgāze nodrošina fleksibilitāti – spēju reaģēt gan uz sezonālām, gan arī ļoti straujām īstermiņa pieprasījuma izmaiņām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: DB iepazīstas ar Cemex pieredzi, izmantojot alternatīvo kurināmo ražošanas procesā

Elīna Pankovska, 04.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cemex cementa rūpnīca Brocēnos ir vienīgā vieta Latvijā, kur ražošanas procesā tiek izmantots alternatīvais kurināmais jeb pārstrādāti un sagatavoti sadzīves atkritumi, smalcinātas riepas un neitralizēta piesārņota augsne. Kopumā rūpnīcā aptuveni 80% no izmantotā kurināmā ir alternatīvais kurināmais, bet tiek izmnatots arī fosilais kurināmais - dabasgāze un ogles.

Cemex Latvija valdes loceklis un Brocēnu cementa rūpnīcas direktors Uve Lubjūns norāda, ka pelni, kas rodas pārstrādes procesā, tālāk tiek izmantoti klinkera ražošanā. Līdz ar to cementa rūpnīca ir piemērota alternatīvo kurināmo izmantošanai. Šobrīd aptuveni 25% no izmantotajiem materiāliem nāk no Latvijas, bet šo apjomu plānots kāpināt.

Rūpnīca ekspluatācijā nodota 2010. gadā un jau tika būvēta tā, lai būtu piemērota alternatīvā kurināmā izmantošanai. Kopumā gada laikā Cemex rūpnīcā tiek pārstrādāti aptuveni septiņi tūkstoši smalcinātu riepu, 100 tūkst. tonnu SRF (no atkritumiem iegūts kurināmais), kā arī pirmajā Inčukalna gudrona dīķa sanācijā 2012-2016, Cemex izmantoja 37 tūkst. NPS jeb neitralizētas piesārņotas augsnes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

SDG termināļa būvniecībā Venstpilī investēs 45 miljonus eiro

Armanda Vilcāne, 09.01.2018

Ventspilī plānots uzbūvēt divus sašķidrinātās dabasgāzes uzglabāšanas rezervuārus, kuru maksimālais tilpums būs līdz 20 tūkst. kubikmetru.

Vizualizācija: Ventstone Complex

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī pēc valsts lēmuma par akciju iegādi uzņēmumā Conexus Baltic Grid nav skaidrības par sašķidrinātās dabasgāzes termināļa būvniecību Latvijā

Jautājums par nepieciešamību būvēt savu sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) termināli periodiski enerģētiķu dienas kārtībā «uzpeld» jau vairāku gadu garumā, tomēr projektu joprojām nav. Nozares eksperti atgādina, ka šādas vērienīgas ieceres īstenošanai nepieciešams ekonomisks pamatojums. Kamēr valsts skaidru lēmumu vēl nav pieņēmusi, Ventspilī grasās būvēt termināli ostas vajadzībām.

Kamēr valsts vēl tikai vērtē sašķidrinātās gāzes termināļa nepieciešamību Latvijā, Ventspilī jau lemts par labu SDG termināļa būvniecībai ostas vajadzībām – kompānijas Ventstone Complex projekts paredz uzbūvēt nelielu SDG termināli un glabātuvi. Termināļa darbība plānota tikai Ventspils brīvostas teritorijā un nav paredzēts, ka tas varētu būt kā Latvijas reģionālais SDG terminālis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lielākais izaicinājums - Baltijas valstu reģionālā gāzes tirgus izveide

Armanda Vilcāne, 11.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas dabasgāzes tirgū darbību sākuši 11 tirgotāji, par vienu no lielākajiem nākotnes izaicinājumiem uzskatāma Baltijas valstu reģionālā gāzes tirgus izveide.

Ekonomikas ministrijas (EM) mājaslapā publicētā informācija liecina, ka vienotu Baltijas valstu reģionālo gāzes tirgu plānots izveidot līdz 2020. gadam. Jau iepriekš publiskajā telpā nozares pārstāvji pauduši, ka šāda tirgus izveide sekmētu konkurenci, kā arī veicinātu Inčukalna pazemes gāzes krātuves (IPGK) un dabasgāzes pārvades infrastruktūras izmantošanu, kā arī sniegtu citus ieguvumus. Decembra sākumā organizētajā Baltijas dabasgāzes konferencē vairāki eksperti gan norādīja, ka vienota tirgus izveide ir sarežģīts process.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Jēkabpils ielās kursēs ar saspiesto dabasgāzi darbināmi satiksmes autobusi

Lelde Petrāne, 29.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šā gada 1. jūnija Jēkabpils ielās kursēs septiņi jauni ar CNG jeb saspiesto dabasgāzi darbināmi satiksmes autobusi. Jēkabpils kļuvusi par pirmo pilsētu Latvijā, kas sabiedriskā transporta pārvadājumiem izmantos šo alternatīvās enerģijas veidu.

Pirkuma kopējā summa ir tuvu 1,4 miljoniem eiro, no kuriem gandrīz 1,1 miljons eiro ir Eiropas Savienības fonda līdzekļi, bet 300 000 - SIA «Jēkabpils autobusu parks» līdzfinansējums.

CNG (Compressed Natural Gas) ir saspiesta dabasgāze, kas galvenokārt sastāv no metāna. CNG ir augstāks enerģijas saturs nekā benzīnam vai dīzeļdegvielai. Tas ir ekonomiskāks un ekoloģiskāks alternatīvās degvielas veids, paskaidro degvielas tirgotājs «Virši-A».

«Salīdzinot ar klasisko degvielu, CNG izmantošana transportā samazina gaisa piesārņojumu un nodrošina ekonomiski izdevīgāku enerģijas veidu klientiem, turklāt transporta līdzeklis, kas darbojas ar CNG ir tikpat ātri un viegli uzpildāms kā benzīna vai dīzeļmotora transports,» stāsta AS «Virši-A» izpilddirektors Jānis Vība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar bankas Citadele finansējumu degvielas tirgotājs Virši paplašinās tīklu, šogad atverot četras jaunas degvielas uzpildes stacijas (DUS), no kurām divās būs pieejama arī saspiestā dabasgāze (CNG).

Banka Citadele piešķīrusi finansējumu degvielas tirgotājam Virši 11 miljonu, apmērā. Aptuveni puse no saņemtā finansējuma tiks ieguldīta jaunos projektos, savukārt otra daļa – esošo saistību refinansēšanai no citas kredītiestādes.

Papildu jau esošajām 58 DUS šobrīd norisinās DUS būvniecība Lubānas ielā, Rīgā, kā arī Brocēnos. Tāpat Bankas Citadele nodrošinātais finansējums Viršiem palīdzējis Latvijā ieviest jaunu alternatīvo degvielas veidu CNG. Pirmā CNG stacija gada sākumā atvērta Jēkabpilī, bet līdz gada beigām arī Rīgā tiek plānotas divas CNG stacijas – pa vienai katrā Daugavas pusē.

AS Virši-A izpilddirektors Jānis Vība skaidro: «Pēdējo gadu laikā CNG tirgus Eiropā piedzīvo būtisku attīstību. Tas saistīts ar Eiropas Savienības īstenoto klimata politiku, kas mērķtiecīgi veicina alternatīvo degvielas veidu izmantošanu. Ieviešot CNG Latvijā, mums ir svarīgas ne tikai šī degvielas veida ekoloģiskās īpašības, bet arī ekonomiskais ieguvums, ko tas nodrošina mūsu klientiem. Lai CNG būtu pieejamas Latvijas autobraucējiem, galvenais nosacījums ir šo uzpildes staciju infrastruktūras attīstība.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības noteiktie mērķi saistībā ar tīras enerģijas izmantošanu transporta nozarē ir ambiciozi, un, lai tos sasniegtu noteiktajā laikā, gan valstu, gan nozaru pārstāvju rīcībai jābūt straujai, "Dienas Bizness" rīkotajā konferencē "Tīra enerģija transportam" atzina tās dalībnieki.

Atšķirības valstu griezumā ir lielas - daļā valstu aktīvi notiek transporta elektrifikācija. Patlaban līderis elektroautomašīnu ieviešanā ir Norvēģija, pateicoties aktīvajai valsts politikai, kas vērsta uz to iegādes veicināšanu, savukārt citās valstīs šis process nenotiek tik strauji, tādēļ valstīm jādomā, kā motivēt cilvēkus izvēlēties elektroautomašīnas. Arī autoražotājiem nāksies aizvien aktīvāk pārorientēties šajā virzienā, veidojot jaunus modeļus, kas piesaista pircējus.

Tomēr elektroautomašīnas nav vienīgais veids, kā izpildīt CO2 izmešu apjoma samazināšanas prasības - patlaban aizvien vairāk tiek izmantota saspiestā dabasgāze (CNG), kas tiek minēta kā starpposms starp pilnīgu transporta nozares elektrifikāciju tālākā nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Sāk mobilo gāzes uzpildes staciju piegādi transporta un ražošanas uzņēmumiem

Kristīne Stepiņa, 07.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "GasOn" uzpildes risinājums ir mobils konteiners, kurā ir iespējams uzpildīt līdz pat 5500m3 dabasgāzes un to var novietot jebkurā ražošanas uzņēmuma vai autoparka teritorijā. Tas palielina Latvijas uzņēmumu un autoparku iespējas izmantot lētāku un dabai draudzīgāku degvielu.

Lai realizētu šo projektu SIA "GasOn" ir piesaistījis privātā un riska kapitāla fonda "Expansion Capital" finansējumu trīs miljonu eiro apjomā. Iekārtu piegādātājs ir Zviedrijas uzņēmums "Nordic Gas Solutions".

"Saspiestās dabasgāzes ražošana un piegāde klientiem ar mobilajām uzpildes stacijām ir pazīstama un tiek izmantota Eiropā, īpaši Spānijā un Itālijā vietās, kur nav tieša pieslēguma gāzesvadam. Pateicoties gāzes tirgus liberalizācijai, bija iespējams šādu pakalpojumu piedāvāt arī klientiem Latvijā. Īpašs ieguvums tas būs Latvijas rūpnieciskajiem ražotājiem un katlumājām, kurām līdz šim nebija pieslēguma dabasgāzei no stacionāra gāzesvada un vajadzēja izmantot sašķidrinātu propāna gāzi vai dīzeļdegvielu. Tagad viņiem būs pieejama dabasgāze, uz vietas viņu ražošanas uzņēmuma teritorijā," stāsta SIA "GasOn" valdes loceklis Renārs Miķelsons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO: Cenu izmaiņas gada laikā dažādās preču un pakalpojumu grupās

Žanete Hāka, 09.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā (2017. gada septembrī, salīdzinot ar 2016. gada septembri), palielinājās par 2,9 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 2,9 % un pakalpojumiem – par 3,0%.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2017. gada septembrī, salīdzinot ar 2016. gada septembri, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupai, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis palielinājās par 5,5 %. Cenas pieauga pienam un piena produktiem, sviestam, sieram un biezpienam, jogurtam, gaļai un gaļas izstrādājumiem, dārzeņiem un svaigiem augļiem, olām, konditorejas izstrādājumiem, augu eļļai un šokolādei.

Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem cenas pieauga par 1,9 %. Dārgāka bija siltumenerģija, dabasgāze, cietais kurināmais, atkritumu savākšana, mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi, savukārt lētāki bija materiāli mājokļa uzturēšanai un remontam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO: Kā gada laikā mainījušās dažādu pārtikas produktu cenas?

Žanete Hāka, 10.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā (2017. gada decembrī, salīdzinot ar 2016. gada decembri), palielinājās par 2,2 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 2,0 % un pakalpojumiem – par 2,6 %.

To, kā mainījušās pārtikas produktu cenas gada laikā, iespējams uzzināt galerijā! Tajā attēlota cena par 1 kg, ja nav norādīts atsevišķi.

Iepriekšējais gads bija raksturīgs ar pārtikas cenu pieaugumu. Piena cenas pieauga par 13,7 %. Rezultātā sadārdzinājās arī citi piena izcelsmes produkti kā skābais krējums (+26,5 %), kefīrs(+16,8 %), sviests (+55,8 %), biezpiens (+5,8 %), saldais krējums (+17,1 %), siers (+2,6 %). Strauji augušas cenas arī olām (+24,7%). Cenas palielinājušās žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai(+4,1 %), cūkgaļai (+6,0 %) un mājputnu gaļai (+2,6 %). Dārgāki bija āboli (+34,1 %), kartupeļi (+12,0 %) un konditorejas izstrādājumi (+ 2,5 %).

Komentāri

Pievienot komentāru