Ražošana

Latvijā ražos iekārtu auto uzpildei ar dabasgāzi mājas apstākļos

Zane Atlāce - Bistere, 07.02.2018

Jaunākais izdevums

#Tiešie klienti būs gāzes kompānijas, kurām viena šāda iekārta izmaksās apmēram 3500 eiro.

Latvijas uzņēmums Hygen ar Altum garantiju un bankas Citadele kredītlīniju 100 tūkst.eiro apmērā šogad sāks ražot inovatīvu iekārtu dabasgāzes automašīnu uzpildei mājas apstākļos, informē bankā.

Hygen, kas darbojas alternatīvās enerģētikas jomā, izstrādājis inovatīvu ierīci, ar kuras palīdzību pieslēgties mājas gāzes vadam un trīs minūšu laikā uzpildīt automašīnu ar ievērojami lētāku degvielu – dabasgāzi. Izstrādātā iekārta tiks ražota Latvijā, taču saistībā ar noieta tirgus specifiku, to vispirms plānots pārdot Centrāleiropā, Tuvajos Austrumos un Amerikā.

«Šobrīd strādājam pie trīs pilotprojektu realizācijas, sadarbojoties ar Vācijas autobūves kompāniju Volkswagen Group un citām lielākajām dabasgāzes kompānijām Eiropā un Amerikā. Iekārtu ražošanu plānojam sākt gada otrajā pusē. Prototipa izstrādei piesaistījām riska kapitāla un Eiropas Savienības fondu finansējumu. Lai uzsāktu ražošanu, pēc produkta izstrādes fāzes mums bija nepieciešams trūkstošais finansējums. Pateicoties bankas Citadele izsniegtajam kredītam 100 tūkstošu eiro apmērā ar ALTUM garantiju, esam nonākuši produkta attīstības pēdējā posmā – iekārta jau ir sertificēta Eiropā, pēc kā varam uzsākt ražošanu,» stāsta Hygen vadītājs un līdzdibinātājs Roberts Strods.

Lai attīstītu produktu, uzņēmumam bija jāveic laikietilpīga tirgus izpēte un jāpiesaista nopietnas investīcijas, kuras šādiem projektiem iespējams iegūt tikai ar riska kapitāla investoru starpniecību.

«Vairāku gadu garumā šis projekts no viena cilvēka idejas un start-up fāzes ir izaudzis līdz starptautiskam un ambiciozam projektam alternatīvās enerģijas un transporta nozarē. Tas ir piemērs, kā inovatīvu ideju aizvest līdz ražošanai, prasmīgi izmantojot biznesa inkubatoru, valsts atbalsta mehānisma, riska kapitāla, banku aizdevuma un starptautisko konkursu iespējas. Dabasgāze kā enerģijas avots kļūst arvien populārāka, tāpēc mājās izmantojamo uzpildes iekārtu ražošana ir ar lielu eksporta un izaugsmes potenciālu,» secina Bankas Citadele valdes locekle Santa Purgaile.

Hygen tiešie klienti būs gāzes kompānijas, kurām viena šāda iekārta izmaksās apmēram 3500 eiro. Mājsaimniecības pēc iekārtas uzstādīšanas maksās par izmantoto dabasgāzi saskaņā ar gāzes kompānijas tarifiem. Izmantojot gāzes uzpildes iekārtas mājas apstākļos, tiek prognozēts, ka degviela autobraucējiem izmaksās par vidēji 45% lētāk nekā uzpildes stacijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Hygen ar ALTUM garantiju un Citadeles kredītlīniju ražos iekārtu dabasgāzes automašīnu uzpildei mājas apstākļos

, 18.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmums Hygen ar ALTUM garantiju un bankas Citadele kredītlīniju šogad sāks ražot inovatīvu iekārtu dabasgāzes automašīnu uzpildei mājas apstākļos.

Hygen, kas darbojas alternatīvās enerģētikas jomā, izstrādājis inovatīvu ierīci, ar kuras palīdzību pieslēgties mājas gāzes vadam un trīs minūšu laikā uzpildīt automašīnu ar ievērojami lētāku degvielu – dabasgāzi. Hygen izstrādātā iekārta tiks ražota Latvijā, taču saistībā ar noieta tirgus specifiku to vispirms plānots pārdot Centrāleiropā, Tuvajos Austrumos un Amerikā.

Bankas Citadele valdes locekle Santa Purgaile stāsta, ka banka ar Hygen sadarbību uzsāka laikā, kad uzņēmumam bija nepieciešami apgrozāmie līdzekļi ražošanas uzsākšanai. Uzņēmums nepārtraukti attīstījās, ieguldot investīcijas produkta attīstībā un noieta tirgu meklēšanā. Vairāku gadu garumā projekts no viena cilvēka idejas un start-up fāzes izauga līdz starptautiskam un ambiciozam projektam alternatīvās enerģijas un transporta nozarē. “Tas ir piemērs, kā inovatīvu ideju aizvest līdz ražošanai, prasmīgi izmantojot biznesa inkubatoru, valsts atbalsta mehānisma, riska kapitāla, banku aizdevuma un starptautisko konkursu iespējas", saka Santa Purgaile.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta fonda "InnoEnergy" rīkoto sacensību "PowerUp! Challenge" Latvijas finālam saņemti 16 pieteikumi.

Kopumā no 24 Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm saņemti 425 uzņēmumu pieteikumi. "Gan reģionā kopumā, gan Latvijā tika saņemts pārsteidzoši liels pieteikumu skaits, ņemot vērā nozares specifiku.

No 16 Latvijas uzņēmumiem, kas pieteica savu dalību "PowerUp! Challenge" sacensībās, atlasi ir izturējuši septiņi uzņēmumi – "Empyrio", "Artusystem", "Polylabs", "Squad Robotics", "Blue Shock Race", "EnergoPlus" un "DronePlan".

Šie uzņēmumi sacentīsies Latvijā, lai pēc tam dodos uz lielo finālu un cīnītos par naudas balvām," teic Liene Kuplā, "InnoEnergy" vadītāja Latvijā. Sacensību finālisti cīnīsies par naudas balvām kopumā 65 tūkstošu eiro apmērā, kā arī piedāvājumiem no sacensību sadarbības partneriem – "Amazon Web Services", "Revolut" un "SpeedUp Group".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunuzņēmumi, ātri augoši uzņēmumi un mazie un vidējie uzņēmumi no visas Latvijas līdz 6. martam var pieteikties "PowerUp! Challenge"

Šā gada sacensību tēmas ir enerģija, mobilitāte, tīrās tehnoloģijas un viedās pilsētas, taču ir iespēja pieteikt arī citas idejas.

Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) fonda "InnoEnergy" rīkotās sacensības "PowerUp! Challange" norisināsies Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs – pirmajā kārtā dalībnieki sacentīsies reģionāli un katras valsts uzvarētājs saņems ceļazīmi uz finālu Krakovā, kur varēs sacensties par naudas balvām līdz 65 tūkstošiem eiro.

"InnoEnergy" vadītāja Latvijā Liene Kuplā uzsver, ka organizācijas galvenais mērķis šo sacensību rīkošanā ir sekmēt uzņēmumu attīstību, sniedzot finansiālu atbalstu investīciju veidā, kā arī rodot iespēju konsultēties ar dažādu nozaru un "InnoEnergy" partneru tīkla ekspertiem. Organizācija darbojas vairākās Eiropas Savienības valstīs un L. Kuplās novērojumi rāda, ka uzņēmējdarbībā svarīgi savu ideju prezentēt jebkādai auditorijai, jo katra biznesa ideja var palīdzēt atrisināt kādu problēmu sabiedrībā. Iepriekš viņa norādījusi, ka uzņēmumi, kuri piedalās šajās sacensībās, nodrošina sev starptautisku pieredzi un sagatavojas turpmākām biznesa attīstības iespējām

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Karnīte: Par zaļo enerģiju ir ļoti daudz nepatiesas informācijas

Līva Melbārzde, 17.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mēs sakām, ka negribam maksāt, bet mēs jau nezinām, cik būtu par zaļo enerģiju jāmaksā. Ja būtu godīga sistēma un mēs maksātu tikai zaļajai enerģijai,tad mums būtu jāmaksā par 2/3 mazāk nekā šobrīd.»

To intervijā DB saka ekonomiste Raita Karnīte, kura šovasar pabeigusi apjomīgu, 100 lapaspušu biezu Latvijas Zinātņu akadēmijas pētījumu par obligātā iepirkuma sistēmas efektivitāti un ietekmi uz tautsaimniecību.

Fragments no intervijas, kas publicēta 17. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kas, jūsuprāt, ir svarīgākais, kas par šo pētījumu būtu jāpasaka?

Būtiski ir saprast, ka elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem resursiem nav liekama vienādības zīme ar OIK (elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti – red.). Bieži tiek teikts, ka ar OIK kompensē palīdzību zaļās enerģijas ražošanai, taču patiesībā zaļā jeb atjaunojamā enerģija saņem tikai 1/3 no kopējā OIK maksājuma, bet 2/3 no šī maksājuma aiziet ar dabasgāzi kurināmām stacijām. Dabasgāze nav atjaunojamā enerģija, un tā nebūtu jāatbalsta, bet sabiedrībai šī informācija tiek pasniegta maldinoši – it kā viss OIK aizietu zaļajai enerģijai. Būtiski arī uzsvērt, ka lielākās ar dabasgāzi apkurināmās spēkstacijas pieder valsts uzņēmumam – Latvenergo, kas jau tā strādā ar miljoniem eiro lielu peļņu. Tāpēc īpaši ciniski ir it kā samazināt OIK slogu patērētājiem, izmantojot peļņas pārpalikumu no Latvenergo. Sanāk, ka ieguvums no OIK ceļo no patērētājiem pie Latvenergo un tad no Latvenergo uz valsts budžetu. Vispirms šis mehānisms ir pilnībā jāsaprot, un tad var jautāt, ko Latvijas sabiedrība grib un var atbalstīt. Es uzskatu, ka zaļā enerģija pagaidām ir jāatbalsta, un to atbalsta visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Turpretī dabasgāzi nevajag atbalstīt. Zaļo enerģiju atbalsta tāpēc, lai nebūtu jāpērk fosilie energoresursi, tajā skaitā dabasgāze, bet Latvijas situācija šajā ziņā ir pilnīgi absurda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn vidējā dabasgāzes tirdzniecības cena Latvijā bija par 2,60 EUR/MWh augstāka nekā 2016. gadā, eksperti prognozē, ka cena turpinās kāpt

Lai gan laika posmā no 2014. līdz 2016. gadam dabasgāze Latvijā un Eiropā kļuva lētāka, no 2017. gada atkal vērojams cenu kāpums, liecina Enefit apokopotā informācija. Vācijas Gaspool biržā dabasgāzes cena šā gada augustā bija par 5,20 EUR/MWh augstāka nekā 2017. gada janvārī, savukārt Nīderlandes Title Transfer Facility (TTF) biržā cena pieaugusi par 4,73 EUR/MWh. Tiek prognozēts, ka cenas Gaspool un TTF biržās turpinās kāpt, rudenī sasniedzot 25 EUR/MWh atzīmi, liecina Powernext 23. augusta cenu prognozes. Attiecīgi dabasgāze varētu kļūt dārgāka arī Latvijā.

Nākotnē dabasgāzes cenas ietekmēs daudzi savstarpēji saistīti faktori, tostarp dabasgāzes cenu svārstības biržās un ģeopolitiskie notikumi pasaulē, uzsver Geton Energy izpilddirektors Kristaps Muzikants. «Raugoties uz šā brīža situāciju pasaulē un Eiropā, jāsecina, ka dabasgāzes cenām nav pamata samazināties, līdz ar to tās, visticamāk, varētu pieaugt, bet pēc tam – stabilizēties,» prognozē K. Muzikants, uzsverot, ka Geton Energy regulāri seko līdzi dabasgāzes cenu izmaiņām un ar to saistītajiem procesiem, līdz ar to ir gatavi operatīvi pielāgoties tirgus situācijai. Arī enerģētikas eksperts Edgars Vīgants uzskata, ka šoruden gaidāms dabasgāzes cenu pieaugums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) iesniegts AS Latvijas gāze meitasuzņēmuma Gaso jaunais dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojuma tarifa projekts, kas paredz arī fiksētu maksu par pieslēgumu, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijas Gāzes (LG) reorganizācijas rezultātā, nodalot sadales sistēmas operatoru, pērnā gada 1. decembrī darbu sāka akciju sabiedrība Gaso. Uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Ilze Pētersone-Godmane intervijā DB atklāj, ka uz Gaso attiecināmās LG saistības pārņemtas veiksmīgi, un turpmākie uzņēmuma izaicinājumi saistāmi ar jauno sadales tarifu ieviešanu, kā arī dabasgāzes nišas iespējamo paplašinājumu transporta sektora dekarbonizācijas procesā.

Fragments no intervijas

Kā aizvadīti Gaso pirmie darbības mēneši?

Ļoti saspringti. Gaso tika izveidots kā pilnīgi jauns uzņēmums, kuram nebija iespējas ieskrieties un savu darbību uzsākt pamazām - dažu dienu laikā bija jānodrošina sadales pakalpojuma licences saņemšana, lai turpinātu nepārtrauktu sadales pakalpojuma sniegšanu, milzīgs darbs tika ieguldīts arī citu LG saistību pārņemšanas procesā. Tāpat strādājām arī pie Gaso vizuālās identitātes, IT un vadības procesu nošķiršanas. Līdz gada beigām Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) tika sagatavoti divi apjomīgi ziņojumi par noteikto neatkarības prasību ieviešanu. Jāsaka, ka tas viss nebūtu iespējams bez profesionālas un strādāt motivētas komandas, tāpēc es no sirds priecājos, ka tāda mūsu uzņēmumā ir. Paralēli tam kā lielākais izaicinājums pirmajos mēnešos bija uzsāktais darbs pie jaunā sadales pakalpojuma tarifa izstrādes, kas jau ir nonācis finiša taisnē un ir iesniegts SPRK.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas autoražotājs Volvo Trucks novembrī testa braucienos Spānijā iepazīstināja ar jaunajām kravas automašīnām, kas darbojas ar sašķidrināto dabasgāzi (liquefied natural gas – LNG), kas ļauj pazemināt kaitīgo CO2 izmešu apjomu atmosfērā par 20–100%. Tādējādi Volvo Trucks ideja ievērojami samazināt smago transportlīdzekļu kaitīgo ietekmi uz klimatu ir kļuvusi par realitāti. Volvo Trucks prezentēja sešas kravas automašīnas, kas darbojas ar dabasgāzi kombinācijā ar dīzeļdegvielu (5%). Jaunie kravas automašīnu modeļi Volvo FH LNG un Volvo FM LNG var strādāt ar biogāzi, samazinot kaitīgo CO2 izmešu emisiju līdz 100%, kā arī ar dabasgāzi, kas samazina izmešu apjomu līdz 20%, salīdzinot ar gāzes un dīzeļa dzinēju. Tāpat salīdzinājumā ar kravas automašīnām, kas strādā ar dīzeļdzinēju, jaunās kravas automašīnas izmanto 15–25% mazāk degvielas, un, izmantojot LNG, salīdzinot ar dīzeļdzinēju, ietaupījums veido 40%. Volvo Trucks pārstāvji uzsver, ka kravas automašīnas, kas izmanto LNG, ar pilnu tvertni var mērot no 550 līdz 1000 kilometriem atkarībā no transportlīdzekļa modeļa un 1 kg LNG rada tikpat daudz enerģijas kā 1,39 litri dīzeļdegvielas.

LNG patlaban lielākoties izmanto ražošanas nozarē, taču tā ir arī ļoti laba iespēja palielināt konkurētspēju degvielas jomā un samazināt apkārtējās vides kaitīgo piesārņojumu, norāda Volvo Trucks pārstāvji. Kā zināms, šā gada maijā Eiropas Komisija pieņēma regulu, kas liek kravas automašīnām samazināt kaitīgo CO2 izmešu apjomu. Volvo Trucks šajā regulā saskata iespēju, kā paplašināt LNG izmantošanu tirgū. “Mūsu vīzija ir kaitīgo izmešu apjoms nulles līmenī, tiesa gan, tam nederēs viens vienkāršs risinājums, bet gan vesels risinājumu komplekss,” stāsta Volvo Trucks apkārtējās vides un inovāciju direktors Larss Martensons.

“Es uzskatu, ka gāze ir dzīvotspējīgs veids dīzeļdegvielas nomaiņai kravas automašīnām, kas brauc tālajos maršrutos,” norāda Volvo Trucks produktu menedžeris Matss Frenzens. Viņš uzsver, ka, lai arī biogāzi ražo ierobežotā daudzumā, ilgtermiņā dabasgāzes pieejamība ir lieliska perspektīva. Saskaņā ar zinātnieku prognozēm attiecībā uz enerģētikas attīstību 21. gadsimtā dabasgāze kļūs par galveno enerģijas avotu pasaulē. To izmantos dažādās nozarēs, tostarp lauksaimniecībā, komunālo pakalpojumu sektorā un, protams, transporta sektorā, kas ir īpaši perspektīvs virziens starptautisko pārvadājumu izaugsmes dēļ, ņemot vērā šķidrās degvielas pieejamību un nosacījumu samazināt toksisko izmešu apjomu atmosfērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Carnival Corporation (CC) saņems pirmo kuģi jau nākamgad; ceļotāju skaits aug

Līdz ar AIDAnova ķīļa ielikšanas ceremoniju Vācijas kuģu būves uzņēmumā Meyer Werft 6. septembrī Hamburgā pietuvojies brīdis, kad arī kruīzu nozarē būs pirmais kuģis, kas kā degvielu gan ostās, gan jūrā pilnībā izmantos sašķidrināto dabasgāzi (SDG). Piecu gadu laikā, sākot ar 2018. gadu, vācu un somu kuģubūves uzņēmumi uzbūvēs CC septiņus kuģus, kas ļaus kompānijai sasniegt uzstādītos ilgtspējības mērķus vides aizsardzības jomā. Meyer Werft plāno piegādāt 950 milj. USD vērto AIDAnova nākamā gada rudenī.

Tā neapšaubāmi ir nozares tendence, ko var redzēt jauno kuģu pasūtījumos, par SDG kā kuģu degvielas izmantošanu saka SIA Baltic GSA direktors Mārcis Kalniņš, kura vadītā kompānija Latvijā, Lietuvā un Igaunijā pārstāv arī Carnival Cruise Lines, Costa Cruises un P&O Cruises. Kā liecina Cruiseindustrynews.com dati, 16 no 84 kruīza kuģiem, ko plānots piegādāt no 2018. gada līdz 2026. gadam, kā degvielu izmantos SDG.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Latvijas enerģijas, vides un klimata nākotne ir zaļa, bet ir izaicinājumi

Reinis Āboltiņš, Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta pētnieks, 22.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas enerģijas, vides un klimata nākotne ir zaļa, bet ir izaicinājumi, kas prasa risinājumus.

Latvijā elektroenerģijas ražošanai izmanto daudz atjaunojamo energoresursu (AER). Arī daudz siltuma saražojam, izmantojot biomasu, kas pieejama uz vietas Latvijā. Tomēr ir arī izaicinājumi. Piemēram, ja neskaita trīs lielās hidroelektrostacijas, tad Latvijā, izmantojot AER, nemaz tik daudz elektroenerģijas nesaražo. Arī siltuma ražošanā būtisku lomu spēlē dabasgāze, kas pats par sevi ir tīrs kurināmais, bet ir fosils, neatjaunojams un importējams no citām valstīm. Vēl pamatīgs izaicinājums ir atkritumu apsaimniekošana – cik daudz atkritumu radām, cik šķirojam, cik aprokam un cik pārstrādājam.

Atjaunojamo energoresursu ziņā Latvija ir starp Eiropas Savienības pirmrindniecēm – kopā ar Zviedriju, Somiju, Dāniju un Austriju mums ir lielākā atjaunojamo energoresursu daļa enerģijas bruto galapatēriņā. Tas, protams, ir labi, bet pētīsim tālāk, un tālāk ir jāskata divi pārveidotās enerģijas veidi – elektrība un siltums. Mums ir jāapzinās, ka Latvijas labie rādītāji elektrības segmentā ir tikai pateicoties vēsturiskajam mantojumam – trīs lielajām uz Daugavas uzceltajām hidroelektrostacijām (HES).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

23.aprīlī Rīgas siltums sasniedzis jaunu rekordu enerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem (AER) – 2 miljonus MWh.

Pirmo miljonu megavatstundu saražotajai siltumenerģijai un elektroenerģijai no AER Rīgas siltums sasniedza 18 gadu laikā kopš zaļās enerģijas ražošanas uzsākšanas, otrais miljons, pateicoties jaunām, efektīvām enerģijas ražošanas iekārtām, tika sasniegts trīs gadu laikā, bet trešo miljonu Rīgas siltums plāno sasniegt tuvāko divu gadu laikā, liecina uzņēmuma izplatītā informācija.

«Ir pagājis gads kopš dabasgāzes tirgus atvēršanas, taču dabasgāzes cena nav samazinājusies. Dabasgāzes izmaksas mūsu uzņēmumam ir pieaugušas. Tas, savukārt, mūs ir mudinājis aizvien aktīvāk izmantot biokurināmo siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai, sasniedzot jaunus rekordus,» norāda Rīgas siltums valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis. Uzņēmumā atzīmē, ka biokurināmā izmantošana ļauj samazināt atkarību no fosiliem kurināmiem un dod pozitīvu pienesumu Latvijas ekonomikai – tas nozīmē atbalstu vietējiem ražotājiem, darbavietas, kas tiek nodrošinātas gan Rīgas siltums, gan koksnes šķeldas ražotājiem un piegādātājiem. Turklāt, tā kā koksnes šķelda ir lētāks kurināmais nekā dabasgāze, tad tās izmantošana ir viens no faktoriem, kas ir ļāvis iepriekšējos gados samazināt un šobrīd noturēt Rīgā zemāko siltumenerģijas tarifu, salīdzinot ar Latvijas lielajām pilsētām un Baltijas valstu galvaspilsētām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO: Kā gada laikā mainījušās dažādu preču un pakalpojumu cenas?

Dienas Bizness, 12.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā (2018. gada janvārī, salīdzinot ar 2017. gada janvāri), palielinājās par 2%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas pieauga par 1,5 % un pakalpojumiem – par 3,3 %.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2018. gada janvārī, salīdzinot ar 2017. gada janvāri, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, dažādu preču un pakalpojumu grupai, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis gada laikā palielinājās par 1,9 %. Cenas pieauga sviestam (+31,0 %), skābajam krējumam (+16,3 %), pienam (+9,6 %), kefīram (+14,1 %), jogurtam (+4,9 %), sieram un biezpienam (+1,8 %). Cenu kāpums bija arī olām (+19,9 %), cūkgaļai (+7,2 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+3,1 %), gaļas izstrādājumiem (+5,9 %), mājputnu gaļai (+1,8 %), kā arī konditorejas izstrādājumiem (+4,3 %) un kartupeļiem (+10,1 %). Savukārt lētāki bija svaigi dārzeņi (-11,6 %), cukurs (‑33,5 %) un kafija (-2,7 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada deviņos mēnešos Latvenergo koncerna ieņēmumi ir saglabājušies tuvu pagājušā gada līmenim - 679,2 miljoni eiro, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga. Savukārt koncerna EBITDA ir pieaugusi par 4 % un ir 299 milj. eiro.

Latvenergo koncerns 2017. gada deviņos mēnešos savās ražotnēs ir saražojis 4 088 GWh elektroenerģijas, kas, salīdzinājumā ar 2016. gada tādu pašu periodu, ir par 34 % vairāk. Būtiska nozīme elektroenerģijas izstrādes rādītājos ir ievērojami augstākai hidroenerģijas ģenerācijai Daugavas hidroelektrostacijās (HES). Elektroenerģijas izstrādes apjoma pieaugums Daugavas HES, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, ir pieaudzis par 65 % un ir 2 970 GWh. Latvenergo saražotais elektroenerģijas apjoms atbilst 79 % no kopumā mazumtirdzniecībā pārdotās elektroenerģijas apjoma. Optimāli kombinējot Latvenergo koncerna Rīgas TEC un Daugavas HES izstrādi ar importa iespējām no citiem Nord Pool biržas tirdzniecības apgabaliem, lietotāji Baltijā iegūst gan elektroenerģijas cenas tuvināšanos Ziemeļvalstu līmenim, gan tās stabilitāti ilgtermiņā. 2017. gada aprīlī notika dabasgāzes tirgus atvēršana, un koncerna enerģijas ražošanas vajadzībām dabasgāze tagad tiek piegādāta arī no alternatīviem avotiem, tostarp no Klaipēdas dabasgāzes termināļa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada augustā, salīdzinot ar 2017. gada augustu, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,8 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Gan precēm, gan pakalpojumiem cenas pieauga par 2,8 %.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2018. gada augustā bija par 5,5 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 3,8 %, bet pakalpojumiem – par 10,1 %.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2018. gada augustā, salīdzinot ar 2017. gada augustu, bija cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupai, veselības aprūpei, kā arī cenu kritumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā būtiskākā ietekme uz cenu kritumu gada laikā bija dārzeņiem (-10,6 %). Cenas samazinājās cukuram (-29,7 %), šokolādei (-6,3 %), miltiem un citiem graudaugiem (-7,3 %), augu eļļai (-6,0 %), makaronu izstrādājumiem (-6,6 %), kafijai (-1,9 %), cūkgaļai (-1,7 %). Savukārt dārgāks bija piens (+6,9%) un tādi piena izcelsmes produkti kā skābais krējums (+9,7 %) un kefīrs (+8,5 %). Cenas pieauga svaigiem augļiem (+4,4 %), augļu un dārzeņu sulām (+13,3 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+1,6 %), olām (+8,6 %), maizei (+1,6 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātais Nacionālā enerģētikas un klimata plāna (NEKP) projekts ir nepilnīgs un neiezīmē skaidras nākotnes prioritātes, uzskata nozares pārstāvji.

Šobrīd plāna projektā iekļauti vairāki mērķi, tajā skaitā paredzēts samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, palielināt enerģijas, kas ražota no atjaunojamajiem energoresursiem (AER), īpatsvaru enerģijas gala patēriņā un transporta nozarē, atjaunot ēkas, izbūvēt jaunus starpsavienojumus, kā arī palielināt uzkrāto enerģijas ietaupījumu un moderno biodegvielu īpatsvaru enerģijas bruto gala patēriņā transporta nozarē. Lai gan vairāki eksperti norāda, ka jau tagad plāna projektā iezīmējas vairākas pozitīvi vērtējamas ieceres, atsevišķi nozares pārstāvji aicina NEKP pārstrādāt, jo tas ir nepilnīgs. EM sniegtā informācija liecina, ka plāna gala versija jāpieņem un Eiropas Komisijā (EK) jāiesniedz līdz šā gada 31. decembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada jūnijā, salīdzinot ar 2018. gada jūniju, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 3%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 3,1 % un pakalpojumiem – par 2,9 %.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2019. gada jūnijā bija par 9,7 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 8,6 %, bet pakalpojumiem – par 12,7 %. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2019. gada jūnijā, salīdzinot ar 2018. gada jūniju, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, mājokļa iekārtai.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 4,1 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija dārzeņiem (+17,6 %). Gada laikā cenas pieauga arī maizei (+8,4 %), miltiem un citiem graudaugiem (+12,2 %), konditorejas izstrādājumiem (+2,6 %), makaronu izstrādājumiem (+8,9 %). Cenas palielinājās cūkgaļai (+12,0 %), gaļas izstrādājumiem (+7,9 %), skābajam krējumam (+6,1 %), žāvētiem augļiem un riekstiem (+10,8 %), šokolādei (+4,0 %), sviestam (+6,1 %). Savukārt lētāka kļuva kafija (-7,2 %), svaigi augļi (-2,8 %), mājputnu gaļa (-1,1 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada septembrī, salīdzinot ar 2018. gada septembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,6 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas pieauga par 2,4 % un pakalpojumiem – par 3,0 %.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2019. gada septembrī bija par 8,9 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 7,3 %, bet pakalpojumiem – par 13,1 %. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2019. gada septembrī, salīdzinot ar 2018. gada septembri, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, veselības aprūpei.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 2,4 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+8,9 %), konditorejas izstrādājumiem (+5,0 %), miltiem un citiem graudaugiem (+10,1 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau līdz gada beigām valdībai tiks iesniegts Nacionālais enerģētikas un klimata plāns, kas sola gan nodokļu pārmaiņas, gan dažādu atbalstu energoefektivitātei un atjaunojamo energoresursu izmantošanai

Tā forumā Vai bizness šodien var atļauties nebūt energoefektīvs? norādīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dzintars Kauliņš, uzsverot, ka top plāns nākamajiem 10 gadiem un jau tūdaļ sāksies tā sabiedriskā apspriešana, kurā ar ieteikumiem, jautājumiem un uzlabojumiem var piedalīties ikkatrs Latvijas iedzīvotājs.

Lai nebūtu pretrunu

«Enerģētikas politika Eiropas Savienībā ir veidojusies daudzus gadus. Atsevišķi jau ilgi ir stāsts par enerģētikas infrastruktūru, par atjaunojamajiem energoresursiem, par iekšējo tirgu un tā drošību. Katra no šīm Eiropas politikām ir svarīga, taču gadās, ka tās nonāk pretrunās. Tāpēc ir pieņemts lēmums par vienotas sistēmas izveidošanu,» Nacionālā plāna priekšnoteikumus un nepieciešamību izskaidroja Dz. Kauliņš. Ir radīts priekšstats par enerģētikas savienību. Lai to iedzīvinātu, arī pieņemts lēmums, ka katra Eiropas Savienības dalībvalsts radīs vienu visaptverošu plānu, kurā būtu skarti visi aspekti. Perspektīva jārada desmitgadu ciklā, to saskaņojot ar kaimiņvalstīm, un rezultātā jārodas pārliecībai, ka visi virzās uz viena mērķa sasniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka ir izsniegusi finansējumu pašmāju degvielas tirgotājam "Virši" 5 miljonu eiro apmērā, ko plānots ieguldīt CNG jeb saspiestās dabasgāzes staciju infrastruktūras attīstībā, kā arī degvielas uzpildes staciju (DUS) tīkla tālākai paplašināšanai.

"Virši" turpinās CNG infrastruktūras attīstību un pieejamības veicināšanu Latvijā. Tāpat daļu finansējuma plānots novirzīt DUS tīkla paplašināšanai, kā arī rekonstrukcijas un modernizācijas darbu nodrošināšanai esošajās "Virši" degvielas uzpildes stacijās.

Ints Krasts, SEB bankas valdes loceklis, norāda: "Šāda veida projektu attīstība ir virziens, kurā skatās ne tikai atbildīgās iestādes Eiropā līdz ar Eiropas Savienības īstenoto klimata politiku, bet arī finansētāji, kuri kā vienu no savām prioritātēm ir izvirzījuši, tā saucamo, zaļo kreditēšanu, kas balstīta uz ilgtspējas principiem. SEB Skandināvijā bija vieni no pirmajiem, kuri sāka veicināt šādu-ilgtspējīgu projektu finansēšanu un attīstību visas grupas ietvaros."

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā palielinājās par 2,7 %

Zane Atlāce - Bistere, 08.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā (2017. gada novembrī, salīdzinot ar 2016. gada novembri), palielinājās par 2,7 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 2,7 % un pakalpojumiem – par 2,9 %.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2017. gada novembrī, salīdzinot ar 2016. gada novembri, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, dažādu preču un pakalpojumu grupai, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis palielinājās par 4,7 %. Cenas pieauga pienam, piena produktiem, sviestam, sieram un biezpienam, jogurtam, gaļai un gaļas izstrādājumiem, svaigiem dārzeņiem, svaigiem augļiem, olām, konditorejas izstrādājumiem, kartupeļiem un svaigām vai atdzesētām zivīm. Savukārt cenas samazinājās cukuram un makaronu izstrādājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējais dabasgāzes patēriņš Latvijā pēdējo 26 gadu laikā ievērojami sarucis, eksperti prognozē, ka šāda tendence saglabāsies

Laika posmā no 1990. līdz 2016. gadam kopējais izlietotās dabasgāzes apjoms Latvijā samazinājies par 1565 miljoniem m³ gadā jeb 53,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Lai gan patēriņa tendences visspēcīgāk ietekmējis samazinājums pārveidošanas sektorā, dabasgāzes patēriņš sarucis arī rūpniecības, transporta, lauksaimniecības, mežsaimniecības, medniecības, zivsaimniecības un enerģētikas nozarēs. Nedaudz vairāk šo resursu tērēt sākušas vien mājsaimniecības.

Lielāko daļu no Latvijas kopējā dabasgāzes patēriņa veido pārveidošanas sektors, kas dabasgāzi izmanto elektrības un siltuma ražošanai, tāpēc šī resursa lietošanas tendences valstī kopumā gandrīz pilnībā pielīdzināmas arī patēriņa izmaiņām šajā nozarē. CSP dati liecina, ka laika posmā no 1990. līdz 2016. gadam dabasgāzes patēriņš pārveidošanas sektorā samazinājies par 1094 miljoniem m³ gadā jeb 53,4%. Visvairāk dabasgāzes, 2094 miljonus m³ gadā, elektrības un siltuma ražošanai Latvijā tērēja 1991. gadā, bet vismazāk, 550 miljonus m³, vien dažus gadus vēlāk – 1994. gadā. Līdzīga situācija vērojama arī kopējā patēriņā – 1991. gadā Latvijas patēriņš bija 2961 miljons m³, bet 1994. gadā – vairs tikai 1028 miljoni m³. Enerģētikas eksperts Edgars Vīgants šīs straujās patēriņa izmaiņas skaidro ar rūpniecības recesiju. «Energoresursu patēriņš korelē ar ekonomisko izaugsmi, ko apliecina arī dabasgāzes patēriņa mērens pieaugums kopš 1997. gada līdz pēdējai krīzei pirms desmit gadiem,» komentē E. Vīgants.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan pērn Latvijā piedzīvots neliels dabasgāzes patēriņa pieaugums, pēdējo gadu tendences ir nemainīgas - kopējais patēriņš turpina samazināties.

Kopš 2007. gada dabasgāzes patēriņš sarucis par 278 miljoniem m3, 2018. gadā sasniedzot 1422 miljonus m3, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Līdz ar patēriņa samazinājumu par 220 miljoniem m3 krities arī importētās dabasgāzes apjoms. Latvijas Gāzes (LG) Vairumtirdzniecības un produktu attīstības departamenta vadītājs Jānis Kalējs patēriņa samazinājumu saista ar alternatīvo kurināmo resursu izmantošanas stimulēšanu, Liepājas Metalurga slēgšanu, kā arī energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem.

Vairāki faktori

Dabasgāzes patēriņa izmaiņas īstermiņā galvenokārt ietekmē laika apstākļi, pauž J.Kalējs. «Ja ziema ir aukstāka, skaidrs, ka patēriņš būs lielāks, ja siltāka - mazāks. Arī pagājušā gada patēriņa pieaugumu stimulēja zemā gaisa temperatūra ziemā, kad palielinājās siltuma ražošana, kā arī sausie un karstie laika apstākļi pavasarī un vasarā, kad zemā ūdens līmeņa dēļ gāze plaši tika izmantota arī elektroenerģijas ražošanā,» skaidro J.Kalējs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mēs esam par zaļu, ar vietējiem resursiem ražotu, konkurētspējīgu enerģiju, un tādas iespējas paveras visai plaši valstī, kur ir augsti siltuma tarifi, lielā daudzumā piesārņojoši izmeši blakus šī vietējā kurināmā ieguves vietām,» skaidro AS Latvenergo galvenais izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Laikraksts Dienas Bizness iepazīstina lasītājus ar Latvenergo skatījumu uz Latvijas enerģijas tirgus situāciju un valsts enerģētiskās drošības stāvokli.

Viens no noteicošiem ekonomikas attīstības faktoriem ir enerģijas resursu pieejamība. Valsts enerģētikas politika nosaka uzņēmējdarbības iespēju spektru un iedzīvotāju labklājības līmeni. Globālo tendenču un Eiropas Savienības regulējošo aktu ietekmē Latvijas enerģijas tirgus ir kļuvis atvērts. Šobrīd uzņēmēji var brīvi piedalīties enerģijas tirgū, kļūstot par enerģijas ražotājiem vai piegādātājiem, savstarpēji konkurējot ar cenu un pakalpojumu piedāvājumiem.

Priekšnoteikumus efektīvi funkcionējoša elektroenerģijas tirgus darbībai, paredzot elektroenerģijas kā brīvas apgrozības preces tirdzniecību, izveidoja jau 1998.gada Enerģētikas likums. Tagadējais spēkā esošais Elektroenerģijas tirgus likums ir pieņemts 2005.gadā. Sākotnēji elektrības tirgus atvēršana tika realizēta tikai lielajiem patērētājiem, bet pakāpeniski visiem, arī mājsaimniecībām. Latvijas tirdzniecība ir pilnībā iekļauta reģionālajā NordPool tirdzniecības sistēmā. Dalība šajā biržā veicina godīgu cenu veidošanos, motivējot piegādātāju piedāvāt elektrību par objektīvi pamatotām cenām. Līdzīga situācija pēdējos gados ir izveidota arī dabasgāzes tirdzniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energotaupības risinājumus savā labā var izmantot, lai veicinātu energoefektivitāti, kā arī lai samazinātu izmaksas par patērēto elektroenerģiju un dabasgāzi. Kā ietaupīt uz energoresursu rēķina un sekot “gudrai” energoresursu pārvaldības un patēriņa praksei, skaidro starptautiskais enerģētikas uzņēmums Ignitis.

1. Jāveicina atbildīga energoresursu patēriņa kultūra uzņēmumā

Ignitis eksperti ir pārliecināti, ka, regulāri izvērtējot ikdienas paradumus un sekmējot arī darbinieku izpratni par energoefektivitāti, ir iespējams veicināt atbildīgu un “gudru” energoresursu lietošanu un pārvaldību. Viens no vienkāršākajiem un pieejamākajiem veidiem jebkuram ir izvērtēt biroja izkārtojumu un to pakārtot energoresursu ekonomijas nosacījumiem. Tas ir iespējams, izkārtojot biroja mēbeles, lai telpās maksimāli iekļūst gaisma un siltums, kā arī izmantojot ekonomiskus apgaismojuma un apkures risinājumus. Savukārt cits enerģijas taupības virziens ir pārliecināties, ka tiek uzturēta pēc iespēja mazāka iekštelpas un āra temperatūras atšķirība, kā arī apkures un ventilēšanas sistēmas ir iztīrītas un ir darba kārtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot darbu pie informācijas sistēmas "TULPE" pieejamo pakalpojumu pilnveidošanas, Valsts vides dienests (VVD) izveidojis jaunu pakalpojumu - rīku "Kalkulators dabas resursu nodokļa (DRN) aprēķināšanai".

Jaunais pakalpojums pieejams VVD mājas lapā www.vvd.gov.lv sadaļā "Kalkulatori".

Pēdējo trīs gadu statistikas dati liecina, ka vidēji ik gadu vairāki tūkstoši operatoru maksā dabas resursu nodokli par izmatotajiem dabas resursiem un mazo katlumāju apsaimniekošanā veiktajām emisijām.

Ievadot attiecīgo vielas daudzumu nepieciešamajā mērvienībā (tonnas, m3, kg), kalkulators automātiski aprēķina nodokļa apmēru

veic emisiju aprēķinu atkarībā no kurināmā materiāla veida (dabasgāze, sašķidrinātā naftasgāze, šķidrais kurināmais, koksne un kūdra), sadedzināšanas iekārtas veida un kurināmā daudzuma - atvieglo emisiju aprēķinus mazo katlu māju operatoriem, C kategorijas piesārņojošo darbību veicējiem. Izmatojot aprēķinātos emisiju daudzumus un dabas resursu nodokļa summu, tas atvieglo Valsts ieņēmumu dienestā iesniedzamā pārskata sagatavošanu, kā arī atvieglo vides datu sniegšanu valsts statistikas pārskatā "Nr.2- Gaiss" vienotajā vides informācijas sistēmā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas dabasgāze skompānija Latvijas Gāze šī gada pirmajos sešos mēnešos strādāja ar 177,3 miljonu eiro apgrozījumu un guva 14,1 miljonu eiro neto peļņu. Salīdzinot ar attiecīgo laika periodu gadu iepriekš, apgrozījums krities par 2,5 %, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Apgrozījuma samazinājums skaidrots ar zemāku dabasgāzes tirdzniecības cenu 2017. gada sākumā, aktīvajā apkures posmā.

Kompānija informē, ka 2017. gada pirmajā pusgadā Latvijas Gāze, saglabājot tirdzniecības apjomu iepriekšējā gada līmenī, Latvijā un kaimiņvalstīs ir pārdevusi 7 668 MWh (730 milj. m3) dabasgāzes.

Papildus, lai izpildītu Enerģētikas likuma prasības, tiek turpināts dabasgāzes sadales sistēmas operatora un dabasgāzes tirgotāja nodalīšanas process, kuru plānots pabeigt līdz 2018. gada 1. janvārim.

Komentāri

Pievienot komentāru