Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis piektdien atbalstījušas papildu tarifus elektromobiļu importam no Ķīnas, lai gan pret to iebilda bloka lielākā ekonomika Vācija, atklājuši avoti ES diplomātiskajās aprindās.

Par papildu tarifiem līdz 35,3% nobalsoja desmit ES valstu, tostarp Francijas un Itālijas, vēstnieki, piecas valstis, kuru vidū ir Vācija un Ungārija, balsoja pret un 12 valstis atturējās.

Jūnijā Eiropas Komisija ieviesa papildu pagaidu ievedmuitas nodevas Ķīnas elektromobiļu importam, jo izmeklēšanā secināts, ka Pekinas palīdzība autobūves nozarei rada negodīgu konkurenci.

Ķīna jaunos tarifus, kas noteikti līdz 35,3% ievedmuitai, kritizējusi kā protekcionisma pasākumu, kas var izraisīt tirdzniecības karu. Sākotnēji jūnijā EK ierosināja papildu ievedmuitas nodevas līdz pat 38%.

Pašreizējā ievedmuita ir 10%.

Brisele papildu nodevas pamato ar mērķi aizsargāt Eiropas autoražotājus, jo nozare nodrošina 14 miljonus darbavietu, taču neiegūst no valsts subsīdijām, kādas Ķīna maksā saviem uzņēmumiem.

Biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš aicina Zemkopības ministriju (ZM) ieviest atbalsta pasākumus vietējo medus ražotāju biznesa aizsardzībai, ņemot vērā arvien pieaugošo zemas kvalitātes medus ievešanu no trešās pasaules valstīm.

Latvijas biškopjus arvien vairāk satrauc tirgū pieejamais nenosakāmas izcelsmes un apšaubāmas kvalitātes importētais medus, kas apdraud vietējo biškopības saimniecību pastāvēšanu – saskaņā ar ZM datiem pērn no trešās pasaules valstīm vien Latvijā ievestas vairāk nekā 40 tonnas. Neskatoties uz to, ka Eiropas Savienībā (ES) darbojas lauksaimniecības atbalsta programmas un pastāv noteikumi, kas regulē un uzrauga medus ražošanas tirgu, Latvijas likumdošanā joprojām ir būtiskas nepilnības, kas ļauj tirgot zemas kvalitātes medu un tā izstrādājumus.

“Zemnieku saeima” uzskata, ka Latvijai būtu vērts ņemt piemēru no atbalsta pasākumiem citās ES valstīs. Piemēram, Vācijā importētajam medum ir noteikta augstāka ievedmuita, savukārt Francijas lauksaimniecības organizācijas veiksmīgi aizstāv savus ražotājus, panākot, ka franču biškopji saņem papildu maksājumus par katru bišu saimi.

ASV prezidenta Donalda Trampa noteiktais tarifs importam no Ķīnas sasniedzis 145%, ceturtdien apstiprināja Baltais nams.

Iepriekš tika ziņots, ka tarifs importam no Ķīnas palielināts līdz 125%, taču tam vēl jāpieskaita 20% papildu tarifs, kas tika noteikts gada sākumā, Trampa administrācijai vainojot Pekinu par to, ka tā nenovērš narkotikas fentanila kontrabandu uz ASV.

Tomēr 145% tarifs neattiecas uz tērauda un alumīnija importu, kā arī automobiļiem, kam Tramps noteicis 25% tarifu.

145% tarifs neattiecas arī uz varu, farmācijas produktiem, pusvadītājiem, kokmateriāliem un enerģijas produktiem, kam Tramps plāno noteikt atsevišķus tarifus.

Turklāt 2.maijā stāsies spēkā 90-120% ievedmuita, kas amerikāņiem būs jāmaksā, saņemot paciņas no Ķīnas, Tas galvenokārt ietekmēs sūtījumus no Ķinas inernetveikaliem.

Krievijas radītie drošības riski Eiropā būtiski palielinās, pirmdien publiskotajā 2025. gada darbības pārskatā vērtē Satversmes aizsardzības birojs (SAB), uzsverot, ka Krievija Latvijai pašlaik nerada tiešu militāro apdraudējumu, tomēr virkne pazīmju norāda uz potenciāliem plāniem ilgtermiņā.

SAB uzsver, ka Krievijas mērķis ir vājināt Rietumus gan valstiskā, gan starptautiskā līmenī. "Pēdējo gadu laikā Rietumu kā eksistenciāla drauda valdošajam režīmam uztvere ir tikai pastiprinājusies. Krievija uzskata, ka tā jau šobrīd atrodas tiešā karadarbībā ar Rietumiem un ka cīņa notiek gan Ukrainā, gan globāli, gan ideoloģiski. Krievijas draudu uztverei saasinoties, drošības riski Eiropā būtiski palielinās," pausts pārskatā.

Specdienests uzsver, ka savas ietekmes un plānu īstenošanai Krievija turpina izmantot un pastāvīgi pielāgo jau esošos, kā arī veido jaunus hibrīdinstrumentus. Viens no arvien aktīvāk piemērotajiem instrumentiem esot juridisko mehānismu izmantošana starptautiskajā arēnā ar mērķi starptautiski diskreditēt Latviju, un ilgākā laika posmā panākt, ka uz Latviju tiek izdarīts starptautisks spiediens, lai Latvija mainītu savu rīcībpolitiku pret Krieviju.

Pētot Latvijas finanšu sektora kapitālā remonta laikā paveikto, Dienas Biznesa redzeslokā ir nonācis kāds Krievijas uzņēmējs, kurš pavisam neilgi pirms kapitālā remonta sākuma ir ieguvis savā īpašumā vairākus iespaidīgus namus Rīgas centrā.

Minētā uzņēmēja vārds ir Sergejs Ivakhno (Sergey Ivakhno), un viņš ir patiesais labuma guvējs dažādos uzņēmumos, kuru īpašumā atrodas vairākus miljonus eiro vērti nami Vecrīgā (piemēram, Smilšu ielā, Audēju ielā), kā arī citur Rīgas centrā (piemēram, Merķeļa ielā, Brīvības ielā). Dienas Bizness izpētīja, ar ko uzņēmējs ir nodarbojies Krievijā, kas viņam pieder Latvijā un kurš viņam ir palīdzējis šeit izkārtot savas bagātības, iegādājoties un pārvaldot nekustamos īpašumus Rīgas centrā.

Uzņēmēja biznesa gaitas Krievijas banku sektorā

Dienas Bizness izpētīja, ka Sergejs Ivakhno ir bijis uzņēmējs ar plašu vērienu Krievijā, kurš darbojies galvenokārt banku sektorā. Sergejs Ivakhno Krievijā bijis vairāku banku vadītājs un līdzīpašnieks, tostarp bijis līdzīpašnieks un vadījis Maskavas vekseļu banku, bijis Aktivkapital bankas (iepriekš Elkabank) līdzīpašnieks, kā arī kontrolējis citas bankas, piemēram, Servis-rezerv banku, Volga-kredit banku un Kapital Moskva banku.

Pēc vienošanās ar pārdošanas aģentūru "Charades" Krievijā un Baltkrievijā ir aizliegts izrādīt "Oskara" balvu ieguvušo animācijas filmu "Straume", apliecināja producents un scenārija līdzautors Matīss Kaža.

Kā novēroja aģentūra LETA, informācija par "Straumi" pieejama virknē Krievijas un Baltkrievijas portālu, tostarp atsevišķās kinoteātru mājaslapās. Tāpat filmu iespējams nelegāli lejuplādēt dažādos krievu portālos. Tikmēr, piemēram, Baltkrievijas izklaides centra "Falcon club" kinoteātra mājaslapā ir pieejama informācija par repertuārā esošu animācijas filmu "Straume".

Kaža atzīst, ka Krievijā un Baltkrievijā to varētu demonstrēt arī nelegāli, jo iepriekš šādi precedenti esot bijuši citām filmām.

""Zelta globusa" laureāte, tagad arī "Oskara" balvu ieguvusi filma, turklāt bez vārdiem, ģimenes auditorijai - domāju, varētu būt gana kārdinoši, lai to darītu," uzskata Kaža.

Krievijas Federācija ir gatava konfiscēt un izpārdot ārvalstu uzņēmumu aktīvus, atbildot uz iespējamu Krievijas īpašumu pārņemšanu Eiropas Savienībā. Šādu simetrisko reakciju esot apstiprinājis KF prezidents Vladimirs Putins ar savu rīkojumu, liecina publikācija dw.com (Deutsche Welle) un aģentūras Bloomberg izplatītā informācija.

Ziņas par Krievijas prezidenta rīkojumu aģentūras Bloomberg izplatītajā informācijā balstās uz KF valdībai tuvu avotu, nevis oficiālu dokumenta kopiju, kas būtu tieši nonākusi apritē. Proti, pats dokuments nav publiskots un tikai pēc amatpersonas norādes ir skaidrs, ka sāks darboties brīdī, kad Eiropas Savienība izvērsīs darbības, kas attiecinātas uz Krievijas Federācijas īpašumiem savienībā.

Riskiem pakļautas kredītiestādes, arī SEB bank

Faktiski Krievijā nav atlikušas pārāk daudz ārvalstu kompānijas, kas darbotos tirgū un kuras patiesi būtu apgrūtinātas ar kādiem fiziskiem īpašumiem Krievijā. Šobrīd runa ir par lielām pasaules kompānijām, kas turpina darboties Krievijas teritorijā un kurām ir kaut kādi īpašumi, kurus varētu konfiscēt. Piemēram, Krievijā darbojas UniCredit, Austrijas lielākā banka – Raiffaisen Bank International, PepsiCo un Mondelez international, kā arī Latvijā labi zināmā zviedru SEB Bank, kurai ir licence darboties Krievijā, un katrs tīklā var atrast bankas aktīvo interneta vietni.

Krievijas un Baltkrievijas minerālmēsli turpina dalīt Eiropas Savienības dalībvalstu zemniekus dažādās nometnēs pēc to konkurētspējas, risinājums atkarīgs no Eiropas struktūru lēmumiem.

„Lauksaimniekiem savas konkurētspējas nodrošināšanai ir nepieciešami minerālmēsli, bez kuriem ražas un līdz ar to arī ienākumi ir zemāki, nekā tie varētu būt ar tiem,” secina Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis. Viņš norāda, ka karš Ukrainā ir kardināli mainījis minerālmēslu tirgu, vienlaikus Eiropas Savienībā nebūt nav vienota viedokļa par Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes minerālmēslu izmantošanu. „Latvijas lauksaimnieki nevar importēt Krievijā un Baltkrievijā ražotos minerālmēslus, piemēram, vadošais Latvijas kooperatīvs Latraps tos ieved no Āfrikas. Taču diemžēl šādu pašu pozīciju nav īstenojuši, jo īpaši salīdzinājumā ar Latviju, daudz turīgāku ES dalībvalstu zemnieki, kas ir konkurenti mūsu valstī strādājošajiem,” skaidro R. Feldmanis.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ārlietu ministri sanāksmē Briselē pirmdien apstiprinājuši ES 16.sankciju kārtu pret Krieviju.

Sankcijas oficiāli pieņemtas dienā, kad aprit trīs gadi kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā.

Jaunākā ES sankciju kārta pret Krieviju cita starpā vērsta pret tādiem svarīgiem ekonomikas sektoriem kā enerģētika, tirdzniecība, transports, infrastruktūra un finanšu pakalpojumi.

Tā vērsta arī pret Krievijas "ēnu floti", kas tiek izmantota, lai apietu Rietumu noteiktos ierobežojumus Krievijas naftas tirdzniecībai. Sankcijas piemērotas vēl 74 "ēnu flotes" kuģiem, un tādējādi kopumā sankcijām pakļauti jau 153 kuģi.

Eksporta ierobežojumi uzlikti 53 jauniem uzņēmumiem, kas atbalsts Krievijas militāri rūpniecisko kompleksu vai ir iesaistīti iepriekš noteikto sankciju apiešanā. Starp tiem ir 34 uzņēmumi, kas neatrodas Krievijā, bet citās valstīs.

Vairāk nekā 2,5 gadus pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Latvijas eksports uz Krieviju joprojām ir salīdzinoši liels - kopējā preču eksportā šogad līdz augustam Krievija veidoja 5,7%, ierindojoties ceturtajā vietā aiz Lietuvas, Igaunijas un Vācijas un dalot pozīciju ar Zviedriju, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomists Matīss Mirošņikovs.

Eksperts skaidro, ka Latvija eksportē lielākoties dažādas luksusa preces, uz kurām eksporta ierobežojumi attiecas, vien sākot ar noteiktu preces vienības vērtību. Pēdējo divu gadu laikā šo preču īpatsvars Latvijas eksportā ir krietni pieaudzis, Latvijai kļūstot par alkohola eksporta lielvalsti vismaz Krievijas virzienā. Tā kā šo preču eksportu uz Krieviju ierobežo preces vērtība, eksporta vērtība ir augusi tieši uz apjomu rēķina. Tomēr Mirošņikovs norāda, ka šo preču kontekstā visbiežāk nav runa par Latvijā ražotām precēm - tas ir citur ražotu preču reeksports.

Eiropas Savienība (ES) kopumā gan ar Krieviju tirgojas krietni mazāk nekā agrāk - sankcijām pakļautās preces netiek eksportētas, un arī luksusa preces veido salīdzinoši mazu daļu no preču eksporta uz Krieviju, informē ekonomists. No pārējām precēm lielākā preču grupa ir dažādi farmaceitiskie produkti, tomēr eksportēti tiek arī dažādi mehānismi, optiskie un precīzijas instrumenti, organiskie ķīmiskie savienojumi un kosmētika. Attiecīgi ne viss ir pirmās nepieciešamības preces vai tādas, kuras vajadzētu turpināt piegādāt Krievijai humānu apsvērumu dēļ.

Latvijā līdz 2020.gadam ieplūdusi ievērojami vairāk skaidras naudas nekā pārējās Baltijas valstīs, un, atšķirībā no Igaunijas un Lietuvas, lielu daļu ievestās skaidrās naudas bija paredzēts atstāt Latvijā, pausts Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) izstrādātajā stratēģiskajā novērtējumā "Legālās un nelegālās skaidras naudas aprite Baltijas valstīs".

Novērtējumā analizēta legālās un nelegālās skaidras naudas aprite starp Baltijas valstīm - Igauniju, Latviju un Lietuvu - laika posmā no 2019. līdz 2022.gadam.

Ēnu ekonomika trijās Baltijas valstīs veido no 19% līdz 33% no to IKP. Lai gan ēnu ekonomikas apmērs katrā no trīs valstīm atšķiras, pastāv vispārēja vienprātība, ka ēnu ekonomikas sektors aplūkotajā periodā ir tikai audzis. Skaidras naudas aprite lielā mērā veicina ēnu ekonomiku, kas savukārt palīdz uzturēt skaidras naudas apriti Baltijas valstīs.

Kopumā novērtējums liecina par vairākiem secinājumiem. Pirmkārt, skaidra nauda joprojām ir ļoti svarīga noziedzīgu aktivitāšu daļa, un arī pieprasījums pēc skaidras naudas Baltijas valstīs ir augsts. Otrkārt, skaidras naudas aprites tendences katrā valstī ir ievērojami atšķirīgas - skaidras naudas ieplūšanas un aizplūšanas galamērķi starp valstīm ir atšķirīgi, un nav izteiktas saiknes starp Baltijas valstīm. Treškārt, lai gan skaidras naudas plūsmas starp Baltijas valstīm, iespējams, nav atbildīgas par lielākās daļas skaidras naudas klātbūtni ekonomikā, dažos predikatīvo noziegumu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas veidos tiek izmantoti visu trīs valstu atšķirīgie tiesiskie režīmi. Tas ir īpaši redzams Baltijas valstu ēnu ekonomikas aktivitātēs. Ceturtkārt, Baltijas valstis zināmā mērā ir pakļautas riskam, ka noziedznieki izmantos atšķirības valstu normatīvajā regulējumā, lai apietu noteikumus.

Šā gada maijā SKDS veiktais iedzīvotāju attieksmes pētījums liecina, ka Latvijā un Lietuvā sabiedrība ir ievērojami tolerantāka pret kontrabandas preču iegādi nekā Igaunijā. Turpat trešdaļa jeb 30% Latvijas un Lietuvas sabiedrības nenosoda kontrabandas preču iegādi, kamēr Igaunijā to nenosoda tikai 20% respondentu.

Latvijā iecietība pret kontrabandas preču iegādi nav būtiski mainījies kopš 2019. gada, tomēr pēdējo desmit gadu laikā ir būtiski samazinājusies, jo 2013.gadā turpat puse – 46% iedzīvotāju – nenosodīja kontrabandas preču iegādi. Savukārt Lietuvā un Igaunijā iedzīvotāju iecietība pret kontrabandas preču iegādi tiek mērīta pirmo reizi.

Populārākās kontrabandas preces Baltijā ir cigaretes un citi tabakas un nikotīna izstrādājumi – Latvijā 12% respondentu šā gada pētījumā norāda, ka paši ir pirkuši šīs kontrabandas preces un vēl 12% atzīst, ka viņu draugi vai paziņas to ir darījuši. Lietuvā kontrabandas tabakas izstrādājumus pirkuši 8% aptaujāto (un vēl 9% norāda, ka to darījuši draugi un paziņas) bet Igaunijā - vien 4% (un vēl 9% norāda, ka to darījuši draugi un paziņas).

Lietuvas Valsts enerģētikas regulēšanas padome (VERT) noteikusi 81 100 eiro sodu gāzes pārvades sistēmu operatoram "Amber Grid" par 123 Krievijā ražotu detaļu izmantošanu stratēģiski nozīmīgā Polijas un Lietuvas gāzes starpsavienojuma (GIPL) būvniecībā.

VERT priekšsēdētājs Renats Pocjus apstiprināja, ka tirgus regulators par sodu nolēmis 22.oktobrī slēgtā sēdē.

"Ņemot vērā, ka uzņēmums sadarbojās ar padomi, jau ir pabeidzis dažas procesuālās darbības, kā arī veic un plāno turpmākās darbības, padome piemēroja finansiālu sodu 0,1% apmērā no uzņēmuma 2023.gada apgrozījuma," Pocjus sacīja ziņu aģentūrai BNS.

VERT priekšsēdētājs teica, ka "Amber Grid" tika sodīts par nepareizu gāzes pārvades sistēmas izmantošanu, uzstādot GIPL detaļas, no kurām daļai trūkst izcelsmes dokumentācijas.

"Saprotam, ka šāda gāzes [pārvades] sistēma, kurai nav izcelsmes dokumentācijas, uzskatāma par neatbilstoši ekspluatētu," sacīja Pocjus, uzsverot, ka tas nekādi nenozīmē, "ka sistēma ir nedroša darboties, jo mēs neesam saņēmuši nekādus šādus signālus no uzņēmuma".

Lai stiprinātu Latvijas militāro drošību, ir jānojauc vismaz tie Krievijas platuma sliežu ceļi uz austrumiem no Daugavpils, kas netiek izmantoti, jo bez dzelzceļa Krievijas iespējas veikt kādu iebrukumu Latvijā būtiski sarežģītos, intervijā norādīja starptautisko attiecību un aizsardzības jomas pētnieks Kolins Smits.

Viņš ik pa laikam Latvijas amatpersonām jautājot, kāpēc Latvija nav nojaukusi veco sliežu ceļu gar robežu.

"Tur ir 40 kilometri sliežu ceļa Krievijas dzelzceļa sliežu platumā. Ja jūs to neizmantojat, ja neveicat piegādes uz Krieviju, ko jūs nedarāt, un nepērkat preces no Krievijas, ko jūs arī nedarāt, tad kāpēc jums vispār ir vajadzīgs šis dzelzceļš? Vienkārši atbrīvojieties no tā!" uzsvēra Smits.

Amerikāņu militārā eksperta veiktā analīze par Ukrainas karu likusi secināt, ka dzelzceļš bija vienīgais iemesls, kāpēc Krievija vispār spēja paveikt to, ko tā paveica pirmajos sešos kara mēnešos un pat pēc tam, kad atkāpās un sakoncentrējās ap Doņecku.

Saistībā ar bažām par drošības apdraudējumu, ko rada Krievija, Lietuva ceturtdien izstājas no starptautiskās kasešu munīcijas aizlieguma konvencijas, lai gan tādu lēmumu kritizē cilvēktiesību aizstāvji.

Lietuvas parlaments izstāšanos no tā dēvētās Oslo konvencijas atbalstīja pērn jūlijā, taču lēmums spēkā stājas sešus mēnešus pēc tam, kad valsts ir iesniegusi atbilstošos dokumentus Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO).

Kā katastrofālu lēmumu raksturoja starptautiskā organizācija "Amnesty International", savukārt "Human Rights Watch" pauda par to satraukumu. Abas starptautiskās organizācijas brīdināja, ka atteikšanās no kasešu munīcijas aizlieguma apdraud civiliedzīvotāju dzīvības.

Lietuva ir pirmā valsts, kas izstājas no 2008.gadā pieņemtās konvencijas, kā arī pirmā Eiropas Savienības valsts, kas izstājas no daudzpusēja bruņojuma regulējuma.

Ne Krievija, ne Ukraina nav Oslo konvencijas dalībvalstis, un abas valstis pēdējo trīs gadu laikā, kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, ir izmantojušas kasešu munīciju.

Drošības iestādes vērtē dabīgā kaučuka eksportu uz Krieviju caur Latviju, svētdien vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".

Tāpat raidījumā informē, ka Latvija diskusijās par nākamo jeb 20. sankciju paketi, kas gaidāmas nākamā gada sākumā, aicināšot dabīgo kaučuku pakļaut sankcijām. Lielāka skaidrība par to, kāda varētu izskatīties nākamā sankciju pakete, gaidāma martā.

Radījumā atzīmē, ka pagājušajā gadā no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm uz Krieviju aizveda gandrīz 2000 tonnu dabīgā kaučuka un atbilstoši muitas deklarācijām datubāzē "Export Genius", pēc Ukrainas Ekonomiskās drošības padomes ziņotā, viens no galvenajiem ES dabīgā kaučuka piegādes ceļiem uz Krieviju, kur to izmanto arī militāro lidmašīnu riepu ražošanā, ved caur Latviju.

Raidījumā skaidro, ka dabīgo kaučuku pamatā ražo Malaizijā un Indonēzijā. Ņemot vērā, ka šīs valstis nav sankciju režīmā, dabīgo kaučuku no tām parasti uz Krieviju eksportē pa tiešo vai caur Ķīnu. Taču kaučuks Krievijā nonāk arī caur Eiropas valstīm. Ukrainā secināts, ka pērn piegādātāji no ES uz Krieviju aizveda dabīgo kaučuku vairāk nekā 2,5 miljonu eiro vērtībā, tostarp Latvija nodrošinājusi 86% no visa dabīgā kaučuka, kas no ES piegādāts Krievijai, kamēr 14% piegādāti no Itālijas.

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ārkārtas desinhronizācija no BRELL tiek uztverts kā pietiekami būtisks risks, tāpēc Baltijas valstis ir gatavas arī šādam scenārijam, norāda Rolands Irklis, AS Augstsprieguma tīkls (AST) valdes priekšsēdētājs.

Principā mēs apzināmies, ka Krievija varētu situāciju eskalēt un vienpusēji atslēgt Baltijas valstis no BRELL tīkla ātrāk, nekā tas šobrīd paredzēts, neslēpj R.Irklis, norādot, ka pašlaik Baltijas valstu sinhronizācija ar Eiropas tīkliem plānota 2025. gada februārī jeb gandrīz gadu agrāk, nekā plānots sākotnēji. Šāds lēmums pieņemts pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, teic R.Irklis, uzsverot, ka tehniski Baltijas energosistēmas sinhronizācijai ir gatavas jau šobrīd. Tas gan varētu nozīmēt papildu izmaksas balansēšanas jaudu nodrošināšanas dēļ, taču mēs esam gatavi, teic AST valdes priekšsēdētājs.

Jau vairākus gadus AST strādā pie Baltijas energosistēmas sinhronizācijas ar Eiropas tīkliem. Kā šobrīd veicas ar šī projekta īstenošanu - kad mēs beidzot būsim gatavi atslēgties no BRELL loka?

Latvija sankciju izpildes sistēma ir efektīva, bet ir šaubas, vai tā ir tikpat efektīva citviet Eiropā, otrdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē izteicās Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka vietnieks Paulis Iļjenkovs.

Iļjenkovs atzīmēja, ka sankciju režīms darbojas jau ilgāku laiku, bet patlaban vienotā aliansē pret to ir bloķējušās Irāna, Ziemeļkoreja un Krievija, jo karā Ukrainā tiek izmantoti irāņu droni un Ziemeļkorejas karavīri.

Prakse liecina, ka sankcijas vienas pašas nespēj mainīt valsts uzvedību, bet spēj ietekmēt valsts spējas veikt aktīvu karadarbību, vērtēja FID pārstāvis.

Runājot par priekšnoteikumiem, lai sankcijas darbotos, Iļjenkovs norādīja, ka sankcijas jāvērš vispirms sektorā, kur tās ir vissāpīgākās. Krievijas gadījumā tas esot - "sist pa enerģētikas tirgu", jo Krievijas loma starptautiskajā naftas produktu tirgū arvien ir būtiska.

FID priekšnieka vietnieks vērsa uzmanību, ka ne visas valstis piekrīt Rietumvalstu noteiktajām sankcijām. Lai sankcijas būtu efektīvas, tām jābūt globālām, piemēram, ANO ir noteikusi sankcijas pret Ziemeļkoreju.

Lietuvas pārtikas produktu grupa "Vičiūnu grupe" Baltijas valstīs plāno saglabāt "Viči" zīmolu, tomēr mainīs tā dizainu, paziņoja grupas valdes loceklis Daiņus Matijošaitis.

Zīmols "Viči" tika pārdots kopā ar grupas biznesu Krievijā un citās austrumu valstīs, jo zīmola iekļaušana veidoja būtisku pārdošanas cenas daļu.

Intervijā lietišķo ziņu portālam "vz.lt" Matijošaitis stāstīja, ka vairāk nekā 20 gadu "Viči" zīmols ir bijis nemainīgs, bet tagad Krievijā, kur grupas uzņēmumi ir pārdoti kopā ar zīmolu, tas paliks līdzšinējais, kamēr Baltijas valstīs "Viči" zīmolam tiks izstrādāta "pilnīgi jauna identitāte".

Viņš paskaidroja, ka biznesa austrumu valstīs pārdošanas nosacījumi paredz, ka pircējs nedrīkst ar "Viči" zīmolu iziet ārpus krievvalodīgiem tirgiem.

Matijošaitis teica, ka zīmols nav tik ļoti cietis, kā dažiem varētu šķist.

Itālijas starptautiskā finanšu kompānija "UniCredit" arī ir ieinteresēta iegādāties ievērojamu daļu Baltijas valstīs strādājošās bankas "Luminor", kas patlaban pieder ASV investīciju kompānijai "Blackstone", vēsta lietišķo ziņu aģentūra "Bloomberg".

Tās rīcībā esošā informācija liecina, ka "UniCredit" ir iesniegusi savu piedāvājumu "Blackstone" par "Luminor" iegādi, tādējādi konkurējot ar Ungārijas lielāko banku "Orszagos Takarek Penztar" (OTP), kas arī ir ieinteresēta bankas iegādē.

Patlaban gan nav skaidrs, kādu daļu bankā "Luminor" plāno iegādāties "UniCredit" - visas "Blackstone" piederošās akcijas vai tikai tik daudz, lai iegūtu kontroli pār šo Baltijas finanšu institūciju. "Blackstone" pieder "Luminor" kontrolpakete ar 80,05%. akciju. Atlikušās 19,95% akciju pieder Norvēģijas bankai DNB.

Luminor vēlas iegādāties Krievijā strādājošā Ungārijas banka OTP

Baltijas valstīs strādājošo "Luminor Bank" vēlas iegādāties Ungārijas lielākā banka "Országos...

"Luminor" iegāde būtu daļa no "UniCredit" stratēģijas paplašināties strauji augošajos Austrumeiropas un Ziemeļeiropas tirgos. 12.jūnijā Eiropas Komisija apstiprināja "UniCredit" vienpersoniskās kontroles iegūšanu Rumānijas "Alpha Bank Romania". Brisele secināja, ka darījums neradīs bažas par konkurenci, ņemot vērā iesaistīto uzņēmumu ierobežoto stāvokli tirgū.

"UniCredit" ir Itālijas globāls banku un finanšu pakalpojumu uzņēmums, kas darbojas 50 valstīs, un tam ir vairāk nekā 8500 filiāļu un 147 000 darbinieku. Tā stratēģiskā pozīcija Rietumeiropā un Austrumeiropā nodrošina tai vienu no lielākajām tirgus daļām reģionā. Uzņēmuma akcijas ir iekļautas akciju tirgus indeksā "Euro Stoxx 50".

Maija sākumā tika ziņots, ka Baltijas valstīs strādājošo "Luminor Bank" vēlas iegādāties Ungārijas lielākā banka OTP, kas darbojas arī Krievijā, vēsta aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz nenosauktiem avotiem.

OTP izteikusi nesaistošu "Luminor" iegādes piedāvājumu ASV investīciju kompānijai "Blackstone".

Janvārī mediji ziņoja, ka "Blackstone" vēlas pārdot "Luminor" un darījums varētu notikt jau šogad.

Pēc "Bloomberg" vēstītā, "Blackstone" par "Luminor" vēlas saņemt 1,2 reizes vairāk par tās bilances vērtību. "Luminor" bilances vērtība 2023.gada beigās bija 1,8 miljardi eiro, tātad pārdošanas cena lēšama 2,1 miljarda eiro apmērā.

OTP darbojas ne tikai Ungārijā, bet arī Albānijā, Bulgārijā, Horvātijā, Krievijā, Melnkalnē, Moldovā, Serbijā, Slovēnijā, Ukrainā un Uzbekistānā.

"Luminor Bank" tika izveidota 2017.gada oktobrī, Baltijas valstīs apvienojot "Nordea Bank" un DNB, savukārt 2019.gada janvāra sākumā tika pabeigta "Luminor Bank" pārrobežu apvienošana, bankai turpinot darbību ar centrālo biroju Igaunijā un filiālēm Latvijā un Lietuvā.

Par "Luminor Bank" stratēģisko investoru 2018.gadā kļuva ASV investīciju kompānija "Blackstone", iegādājoties akciju kontrolpaketi. Ieguldījums "Luminor Bank" kapitālā plānots uz termiņu no pieciem līdz septiņiem gadiem ar iespējām to pagarināt, intervijā aģentūrai LETA toreiz sacīja "Luminor Group" uzraudzības padomes priekšsēdētājs Nils Melngailis.

Pēc aktīvu apmēra "Luminor Bank" filiāle Latvijā ir ceturtā lielāka banka Latvijā.

Lai stiprinātu nacionālo drošību un novērstu iespējamo apdraudējumu tās interesēm, Saeimas Juridiskā komisija ceturtdien, 12.jūnijā, trešajam lasījumam atbalstīja jauna likuma projektu, kas paredz Krievijai un Baltkrievijai, kā arī to pilsoņiem aizliegt iegādāties nekustamos īpašumus Latvijā.

Šādu aizliegumu plānots noteikt arī juridiskām personām, kas reģistrētas Krievijā vai Baltkrievijā. To paredzēts attiecināt arī uz juridiskām personām, kurās šo valstu pilsoņiem pieder vismaz 25 procenti no pamatkapitāla daļām (akcijām), kurās Krievijas vai Baltkrievijas pilsoņi ir patiesie labuma guvēji, kā arī juridiskajiem veidojumiem, kuri izveidoti Krievijā vai Baltkrievijā. Aizliegums attieksies uz tiem darījumiem, kas noslēgti pēc šī likuma spēkā stāšanās.

Kā likumprojektā atzīmē tā autori, paralēli kara darbībai Ukrainā Krievijas Federācija īsteno hibrīdkaru pret citām demokrātiskām un suverēnām valstīm, kas neatbalsta un nosoda Krievijas uzsākto agresiju vai sniedz atbalstu Ukrainai cīņā pret to. Starp šīm valstīm ir arī Latvija.

Lai mainītu diktatora Vladimira Putina aprēķinus, Rietumiem jāsamazina Krievijas energoresursu apjoms pasaules tirgū, ceturtdien Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) rīkotajā konferencē Rīgā uzsvēra Kijivas Ekonomikas skolas Makroekonomisko pētījumu un stratēģijas nodaļas vadītājs Bendžamins Hilgenstoks.

Konferences "Sargājot robežu: sankcijas, eksporta kontrole un uzņēmumu atbildība" diskusijā piedalījās arī Latvijas Bankas vecākais ekonomists Matīss Mirošņikovs. Viņš norādīja, ka, neskatoties uz sankcijām, Krievijas ekonomika "turas virs ūdens", tomēr tas galvenokārt ir militāro tēriņu un valsts izdevumu palielināšanas dēļ.

Pēc Mirošņikova paustā, Krievijas ekonomikas dati nav uzticami, jo valsts pārtraukusi publicēt detalizētu statistiku, tai skaitā demogrāfijas rādītājus. Viņaprāt, kad informācija tiek slēpta, tas parasti nozīmē, ka ir problēmas, kuras cenšas noslēpt.

Mirošņikovs uzsvēra, ka inflācija Krievijā joprojām ir augsta - aptuveni 8-10%, bet Krievijas Centrālās bankas bāzes likme pārsniedz 16%. Viņš klāstīja, ka monetārā politika vairs nespēj savaldīt inflāciju, jo valdība turpina ekspansīvu fiskālo politiku un ar kara tēriņiem tikai "pielej eļļu ugunij". Latvijas Bankas vecākais ekonomists arī atzīmēja, ka bezdarbs ir kritiski zems, un tas norāda uz darbaspēka trūkumu un ekonomikas pārkaršanu.

ASV operācija Venecuēlā kļuva par pirmo šī gada nozīmīgo ģeopolitisko satrici-nājumu. Tās rezultātā pieauga ASV lielo naftas kompāniju akciju vērtība, kā arī ģeopolitisko neskaidrību apstākļos atsevišķi investori kā allaž meklējuši patvē-rumu, iegādājoties zeltu un kriptovalūtas.

Naftas tirgus kopumā reaģēja negaidī-ti mierīgi – degvielas cenas nevis krita, bet pat nedaudz pieauga, un patieso ie-tekmi vērosim ilgtermiņā.

Pasaulē naftas cena pieaug

Venecuēlai ir pasaulē lielākās oficiāli apstiprinātās naftas rezerves – apmēram 303 miljardi barelu, tādēļ formāli tā ir svarīgs spēlētājs globālajā naftas tirgū. Tomēr finan-šu tirgus reakcija atgādina, ka ar rezervju apjomu vien nepietiek. Pēc varas maiņas tika gaidīts naftas cenu kritums, pēc sankciju atcelšanas ātri appludinot ASV ar Vene-cuēlas naftu. Taču realitāte bija pretēja – pirmdienas vakarā naftas cena pieauga gandrīz par 1 %.

Tam ir divi galvenie iemesli. Pirmkārt, ņemot vērā inflāciju, globālā naftas cena šobrīd ir zemākā gandrīz 20 gadu laikā – piedāvājums joprojām ir pārmērīgs, tādēļ turpmā-kam cenu kritumam ir maz pamata; drīzāk sagaidāms cenu pieaugums.

Pēdējos gados jautājums par starptautiskajām sankcijām ir kļuvis arvien sarežģītāks, jo dažādas organizācijas, tostarp Eiropas Savienība (ES) un ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) regulāri ievieš jaunus ierobežojošo pasākumu veidus un nosaka sankcijas pret aizvien jaunām juridiskām un fiziskām personām, precēm un pakalpojumiem, kā arī kuģiem un lidmašīnām.

Lielākoties jaunās sankcijas tiek noteiktas saistībā ar Krievijas veikto pretlikumīgo pilna mēroga agresiju Ukrainā. Lai ievērotu likumu un mazinātu riskus sev un savai uzņēmējdarbībai, ir būtiski izprast un orientēties sankcijās, jo pat šķietami ikdienišķās situācijās var saskarties ar riskiem.

Baltijas valstīs vairāk nekā 40 vietējie uzņēmumi un privātpersonas ir tieši vai netieši pakļauti sankcijām no ES un ASV puses. Ir uzsākti arī vairāki simti kriminālprocesu par sankciju pārkāpumiem, uz robežas konstatēti tūkstošiem pārkāpumi, kā arī noteikti jau pirmie sodi, tostarp brīvības atņemšana un naudas sodi. Turklāt drīzumā gaidāma arī jauna papildu administratīvā atbildība par mazāku apmēru sankciju pārkāpumiem.

Dānijas alus un citu dzērienu ražotājs "Carlsberg" otrdien paziņoja, ka panācis vienošanos par meitasuzņēmuma Krievijā akciju pārdošanu.

"Baltika Breweries" akcijas tiks pārdotas uzņēmumam, kas pieder diviem bijušajiem "Baltika Breweries" darbiniekiem.

Šie ilggadējie "Carlsberg" meitasuzņēmuma Krievijā darbinieki kļūs attiecīgi par "Baltika Breweries" izpilddirektoru un izpilddirektora vietnieku. Šo darbinieku vārdi paziņojumā netiek atklāti.

Par šo akciju pārdošanu "Carlsberg" saņems atlīdzību naudā un visas "Baltika" piederošās akcijas "Carlsberg" struktūrvienībās Azerbaidžānā un Kazahstānā. Paredzams, ka darījums tiks pabeigts tuvāko dienu laikā, norāda uzņēmums. Šo darījumu ir apstiprinājušas gan Dānijas, gan Krievijas iestādes.

"Carlsberg" izpilddirektors Jakobs Orups-Andersens sacīja, ka kopš 2022.gada, kad holdings nolēma pamest Krieviju, uzņēmums ir "izsmēlis visas iespējas, lai rastu veidu, kā panākt pilnīgu aiziešanu no Krievijas".