#Esošie gāzes tirgus spēlētāji iespējāmā konkurenta ienākšanu gāzes tirgū uzskata par loģisku.

Grupai Lietuvos energija piederošā uzņēmuma Energijos tiekimas meitas uzņēmums Geton Energy šogad plāno uzsākt dabasgāzes tirdzniecību Latvijā

Pēc teju piecu gadu ilgas darbības Latvijas elektroenerģijas tirgū Geton Energy lēmis par labu iesaistei arī dabasgāzes tirgū, atklāj uzņēmuma izpilddirektore Diāna Kazakeviča. Sākotnēji pakalpojumu paredzēts piedāvāt jau esošajiem klientiem, vēlāk portfeli paplašinot, koncentrējoties uz juridisko klientu segmentu.

Pērn enerģijas tirdzniecību Polijā veiksmīgi uzsāka Geton Energy mātes uzņēmums Energijos tiekimas, atklāj D.Kazakeviča. «Ar sasniegtajiem rezultātiem Polijā esam ļoti apmierināti, jo licenci, kuras iegūšana var aizņemt pat 12 mēnešus, Energijos tiekimas ieguva divu mēnešu laikā. Tas bija labs signāls, ka spējam sekmīgi ienākt arī citos tirgos,» uzskata D. Kazakeviča. Viņa uzsver, ka lēmums par gāzes tirdzniecības uzsākšanu Latvijā lielā mērā pieņemts, balstoties uz klientu vajadzībām.

Neatkarīgais elektroenerģijas piegādātājs Geton Energy, kurš kopš šā gada darbojas Latvijas tirgū, jūnija sākumā uzsāks elektroenerģijas piegādi sabiedrībai LUKOIL, kura Latvijā pārvalda 54 degvielas uzpildes stacijas un naftas bāzi.

Lietuvā sabiedrības Geton Energy mātesuzņēmums Energijos tiekimas ar LUKOIL grupu sadarbojas kopš 2011. gada.

Gada laikā LUKOIL Latvijā patērē aptuveni 3,5 milj. kWh elektroenerģijas, bet Lietuvā, kur tā pārvalda visvairāk degvielas uzpildes staciju, – vairāk nekā 11 milj. kWh. Geton Energy Latvijā piegādā elektroenerģiju arī Lietuvas Republikas vēstniecībai un citiem tirgus dalībniekiem.

SIA Geton Energy ir Lietuvas slēgtās akciju sabiedrības UAB Energijos tiekimas meitasuzņēmums. Latvijā uzņēmums darbojas kopš 2013. gada vasaras. Tajā pašā laikā uzņēmums ar analoģisku nosaukumu tika nodibināts arī Igaunijā.

Uzņēmums «Geton Energy» no šī gada maija plāno parakstīt pirmos līgumus ar klientiem par abu enerģijas veidu - elektroenerģijas un gāzes piegādi, informē «Geton Energy» pārdošanas vadītājs Kristaps Muzikants.

«Geton Energy» veiktie aprēķini liecina, ka elektroenerģijas un dabasgāzes iegāde no viena piegādātāja ļaus klientiem samazināt administratīvās izmaksas, iegādājoties enerģiju par zemāku cenu, informē uzņēmuma pārstāvis.

Dabasgāzes piegādes jomā «Geton Energy» sadarbības partneris ir UAB «Lietuvos Duju Tiekimas», kas importē dabasgāzi, izmantojot LNG terminālu.

UAB «Lietuvos Duju Tiekimas» uzsāka dabasgāzes piegādes Latvijas uzņēmumiem pērnā gada vidū un līdz gada beigām Latvijas vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības klientiem piegādāja 1.2 TWh dabasgāzi, aptverot teju 10 procentu tirgus.

«Plānojam izveidot pakalpojumu portfeli veiksmīgai vidēja un maza patēriņa klientu apkalpošanai, kas klientiem ļaus samazināt enerģijas izmaksas un ietaupīt laiku,» skaidro K. Muzikants.

Lietuvas kapitāla elektroenerģijas piegādātājs Energijos tiekimas ārvalstu tirgos darbosies ar jaunu nosaukumu – Geton Energy. Attiecīgi ir mainīti meitassabiedrību nosaukumi Latvijā un Igaunijā.

Uzņēmuma Geton Energy ģenerāldirektors Aļģirds Jozaponis [Algirdas Juozaponis] skaidro, ka jaunais nosaukums, kurš ir labāk saprotams, atpazīstams un iegaumējams ārpus Lietuvas robežām, iezīmē jaunu darbības etapu.

«Pagājušajā gadā kaimiņvalstu tirgos darbojāmies diezgan pasīvi, taču šogad esam pastiprinājuši sava uzņēmuma Latvijā komandu, sagatavojuši produktus klientiem un sākam aktīvu pārdošanu. Konkurences priekšrocības Latvijas tirgū centīsimies iegūt ar to, ka būsim elastīgāki, dinamiskāki par citiem un orientēsimies uz klientu individuālajām vajadzībām,» norāda vadītājs.

Enerģētikas uzņēmumu grupa «Lietuvas Enerģija», kura ir izvērsusi savu darbību ārvalstīs, maina nosaukumu un zīmolu, kļūstot par starptautisku enerģētikas uzņēmumu «Ignitis grupa». Izmaiņas skars arī Latvijā strādājošo grupas uzņēmumu, kas līdz šim bijis pazīstams kā SIA «Geton Energy».

Uzņēmums pārtaps par SIA «Ignitis Latvija».

Šīm izmaiņām ir vairāki iemesli. Pirmkārt, tā ir iespēja efektīvāk izmantot resursus un konsolidēt vairāk nekā 14 grupas pārvaldītos uzņēmumus ar vienu atpazīstamu zīmolu gan Lietuvā, gan starptautiskajos tirgos. Otrkārt, pārmaiņas nepieciešamas klientu ērtībām, jo tagad visi svarīgākie enerģētikas pakalpojumi tiks sniegti no viena uzņēmuma, nevis dažāda nosaukuma uzņēmumiem, kā tas bijis iepriekš. Treškārt, ar šo soli arī pakāpeniski tiek mainīts priekšstats par Lietuvā strādājošu monopoluzņēmumu.

«Viena no vēsturiskajām enerģētikas izmaiņām ir atbrīvošanās no monopoliem, patērētājiem sniedzot vairāk brīvības un izvēles iespēju. Kā kādreiz izzuda «Lietuvos kuras» vai «Lietuvos telekomas» monopoli, arī «Lietuvos energija» monopolam nav nākotnes. Mums ir jāatbrīvojas no postpadomju valsts monopola tēla,» komentē Darius Maikštens, Ignitis Group valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors.

Lietuvas valsts enerģētikas grupā Lietuvos energija ietilpstošais uzņēmums SIA Geton Energy, kas tirgo elektroenerģiju patērētājiem Latvijā, pērn būtiski audzējis apgrozījumu.

Kā liecina SIA Firmas.lv informācija, Geton Energy apgrozījums 2014.gadā bija 1 349 875 eiro, taču 2015.gadā tas pieauga līdz 4 955 811 eiro.

Būtiski augusi arī uzņēmuma peļņa - no 309 eiro 2014.gadā līdz 176 445 eiro pērn.

Kā liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā, Geton Energy pērn konkursa kārtībā ieguvis tiesības pārdot elektroenerģiju Jelgavas pilsētas domei un Liepājas pilsētas pašvaldībai, bet šogad uzņēmums ieguvis tiesības tirgot elektrību Rīgas pašvaldības AS Rīgas Centrāltirgus.

Geton Energy darbu Latvijā sāka 2013.gadā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 28 457 eiro. Visas daļas pieder Lietuvas uzņēmumam Energijos tiekimas", kas ir Lietuvas lielākā elektroenerģijas ražotāja un lielākā elektroenerģijas piegādātāja Lietuvos energija meitasuzņēmums.

A/s Latvijas gāze pārmet Lietuvai tās gāzes tirgus deformēšanu, kas liedz mūsu piegādātājiem tajā ieiet, kaimiņvalsts pārstāvji tam nepiekrīt

Lietuvas tirgus Latvijas piegādātājiem faktiski ir slēgts un šādā situācijā Latvijas tirgus atvēršana gāzes piegādēm no Lietuvas būtu vienpusēja un Latvijas gāzi diskriminējoša, DB enerģētikas konferencē apgalvoja a/s Latvijas gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis. Lietuvas enerģētikas ministrs Roks Masjulis (Rokas Masiulis) šādu nostāju DB raksturo kā teorētisku, jo «Latvijas gāze nekad nav mēģinājusi ieiet Lietuvas tirgū».

Savukārt Lietuvas Valsts cenu un enerģētikas kontroles komisijas komisārs Vīgants Vaitkus (Vygantas Vaitkus) uzsver – «ja jaunais piegādātājs būs spējīgs piedāvāt zemākas cenas un labākus nosacījumus nekā esošie piegādātāji Lietuvā, viņam ir radīta visa nepieciešamā regulējošā vide, lai ieietu Lietuvas gāzes tirgū». Valsts amatpersonu viedoklim nepiekrīt Lietuvas uzņēmuma Haupas direktora vietnieks Donats Motiejuns (Donatas Motiejunas), kurš brīvo tirgu Lietuvā nosauc par «pilnīgu demagoģiju», jo gandrīz visu valsts tirgu būtībā kontrolē Lietuvos energijos faktiskais monopols – šai kompānijai pieder gan cauruļvadu gāzes tirgotājs Lietuvos duju tiekimas, gan sašķidrinātās gāzes tirgotājs Litgas.

Īstenojot enerģētikas projektus kopīgi, trīs Baltijas valstis būtiski ietaupītu gan līdzekļus, gan laiku, samazinātu riskus un nostiprinātu savu drošību - šādu viedokli portālam Delfi.lt paudis uzņēmuma Lietuvos energija ģenerāldirektors Daļus Misjūns, kas būs viens no galvenajiem runātājiem ceturtdien un piektdien Palangā paredzētajā Baltijas valstu biznesa līderu konferencē Lūzuma punkts.

Kopā ar Eesti Energia valdes priekšsēdētāju Sandoru Līvi viņš šai forumā runās par Baltijas valstu enerģētisko neatkarību.

Lai gan līdz šim katra valsts par šo mērķi lielākoties cīnījusies saviem spēkiem, Misjūns uzskata, ka ir daudz iemeslu, kādēļ to vajadzētu uztvert kā kopīgu reģionālu izaicinājumu, bet vienlaikus ir būtiski, lai svarīgākie infrastruktūras objekti ģeogrāfiski atrastos dažādās vietās.

Enerģētikas infrastruktūra mūsu valstis saista ne mazāk kā kopīgā vēsture. Gandrīz visās enerģētikas nozarēs mūsu sistēmas ir integrētas - elektrotīkls, gāzesvads. Resursu ziņā arī esam līdzīgā situācijā. Tātad ir gan loģisks, gan tehnisks pamats uzlūkot enerģētisko neatkarību kā reģiona attīstības jautājumu. Protams, ja ir vēlēšanās, to var nodrošināt arī nacionālajā līmenī, bet tas būtu krietni dārgāk, viņš norādījis.

Astoņas kompānijas ir izteikušas vēlmi piedalīties Lietuvas enerģētikas koncerna Lietuvos energija projektos, lai modernizētu Viļņas un Kauņas apkures nozares, bet Latvijas valstij piederošais energoapgādes uzņēmums Latvenergo nav iesniedzis saistošo piedāvājumu, lai arī iepriekš bija izrādījis interesi.

5.decembrī saistošos piedāvājumus izteica E energija, Geco investicijos kopā ar Vācijas Danpower, Kauno termofikacijos elektrine, Somijas Fortum Heat Lietuva, Reenergy, kā arī vietējie apkures pakalpojumu sniedzēji Vilniaus energija, Kauno energija, un Vilniaus silumos tinklai, kompānijas pavēstīja aģentūrai BNS.

Lietuvos energija vēl nav atklājusi kompānijas, kas izteikušas saistošo piedāvājumu. 18 kompānijas no astoņām valstīm ir izteikušas nesaistošos piedāvājumus.

Konkursa uzvarētājus ir paredzēts nosaukt decembra beigās.

Latvenergo atklāja aģentūrai BNS, ka ir izlēmusi neizteikt saistošo piedāvājumu.

Ar atpakaļejošu datumu Gazprom piešķirtā atlaide līdz gala patērētājiem nenonāks

Tā, atbildot uz deputātu jautājumiem, kaimiņvalsts parlamentā paziņojis premjers Aļģirds Butkevičs, raksta portāla Delfi Lietuvas redakcija. Gāzes kompānija Lietuvos dujos, duelējoties ar Krievijas Gazprom par godīgākiem dabasgāzes cenas noteikumiem, ir panākusi apmēram 20% atlaidi ar atpakaļejošu datumu – no 2013. gada 1. janvāra.

Tomēr lētāk

Lietuvas mājsaimniecības tomēr jaunajā apkures sistēmā būs ieguvējas – maksa par siltumu bez PVN būs 22,82 liti (6,71 eiro) par kilovatstundu jeb par 8% zemāka nekā pērnā gada oktobrī, ziņo kaimiņu galvaspilsētas uzņēmums Vilniaus energija. Iemesls tam ir kompānijas iepirktās dabasgāzes cenas kritums kopš maija no 1483 uz 1246 litiem (no 436,05 uz 366,36 eiro) par naftas tonnas ekvivalentu. Gazprom līgumos ar ES valstīm tradicionāli gāzes cenu saista ar naftas cenām.

Lietuvas valsts enerģētikas holdingkompānijā Lietuvos energija ietilpstošā dabasgāzes piegādes un tirdzniecības kompānija Lietuvos duju tiekimas iegādāsies otro sašķidrinātās dabasgāzes kravu no ASV.

Kompānija parakstījusi līgumu ar sašķidrinātās dabasgāzes tirgotāju Natural Gas Fenosa, kas paredz, ka septembra vidū Lietuvai būtu jāsaņem 140 000-150 000 kubikmetru sašķidrinātās gāzes no ASV Sabīnpasas termināļa.

Tā būs otrā sašķidrinātās gāzes krava, ko Lietuva iegādājas no ASV, un ceturtā krava, ko šogad iegādājusies kompānija Lietuvos duju tiekimas.

«Papildu gāzes apjoms iegādāts, ņemot vērā klientu vajadzības Lietuvā un pārējās Baltijas valstīs. Pasaulē augošās sašķidrinātās gāzes ražošanas jaudas palielina tirgus likviditāti un tūlītējo darījumu piedāvājumu. Tāda situācija paver iespējas iegādāties gāzi par konkurētspējīgām cenām,» norādījis Lietuvos energija vadītājs Daļus Misjūns.

Lietuvas valsts enerģētikas holdinga Lietuvos energija gāzes piegādes un tirdzniecības kompānija Lietuvos duju tiekimas parakstījusi sadarbības līgumu ar ASV sašķidrinātās dabasgāzes piegādātāju un Teksasas štatā topošā gāzes termināļa operatori Freeport LNG.

Kā uzsvēris kompānijas vadītājs Mants Mikalajūns, šī vienošanās paplašina potenciālo gāzes piegādātāju loku.

«Pieaugošais ASV sašķidrinātās dabasgāzes eksportētāju skaits ne tikai veicina piegāžu diversificēšanu, bet palīdz nodrošināt izdevīgas cenas lietotājiem,» viņš norādījis paziņojumā presei.

Freeport LNG drīz pabeigs celt sašķidrinātās dabasgāzes termināli Teksasas štata Kintanas salā.

Pērn Lietuvos duju tiekimas no ASV ieveda divas sašķidrinātās gāzes kravas un līdz ar to ASV sašķidrinātās dabasgāzes importa apjomu ziņā ieņēma trešo vietu Eiropā pēc Spānijas un Portugāles.

Pirmo kravu, kas Baltijas jūru sasniedza pagājušā gada augustā, Lietuva iegādājās no kompānijas Cheniere Energy, kam pieder terminālis Sabine Pass.

Lietuvas Seima Ekonomikas komiteja centīsies noteikt stingrākus kritērijus, pēc kuriem no Lietuvas nacionālās drošības viedokļa svarīgiem uzņēmumiem būs pienākums ziņot valdībai par liela apmēra darījumiem.

Kā ziņu aģentūrai BNS pastāstījis komitejas vadītājs, Zemnieku un zaļo frakcijas deputāts Virģīnijs Sinkevičs, šāda kārtība tiktu attiecināta ne tikai uz stratēģiskajiem valsts uzņēmumiem, bet arī uz trim lielām privātkapitāla kompānijām - Lietuvas vienīgo jēlnaftas pārstrādes uzņēmumu Orlen Lietuva, minerālmēslojuma ražotāju Achema un televīzijas, interneta un mobilo sakaru pakalpojumu sniedzēju Telia Lietuva, bet īpaša valdības komisijas atļauja būtu vajadzīga ne vairāk kā diviem trim darījumiem gadā.

Pēc viņa teiktā, pašlaik tiek strādāts pie tā, lai likums par nacionālajai drošībai svarīgajiem uzņēmumiem un objektiem tiktu saskaņots gan ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) prasībām, gan Lietuvas drošības interesēm, gan Valsts drošības departamenta (VSD) aizrādījumiem, gan ar pašiem uzņēmumiem.

Nasdaq (NASDAQ: NDAQ) šodien paziņoja balvas «Nasdaq Baltic Awards 2019» uzvarētājus, godinot labākos Nasdaq Baltijas biržu uzņēmumus atklātības, labas pārvaldības un investoru attiecību izcilības jomā, izceļot aktīvāko un nozīmīgāko biržas biedru sniegumu.

Pirmo reizi tika atzīmēti arī spilgtākie notikumi kapitāla tirgū Baltijā un citu tirgus dalībnieku devums Baltijas kapitāla tirgus ilgtspējīgā attīstībā.

Balvas sešās nominācijās un viena speciālbalva tika piešķirtas Baltijas biržu un Nasdaq CSD organizētajā tiešraides ceremonijā vienlaikus Tallinā, Rīgā un Viļņā. Atzīmējot īpašo notikumu, Nasdaq prezidente Adena Friedmana uzaicināja Nasdaq Baltijas biržās kotētos uzņēmumus LHV Group, MADARA Cosmetics un Lietuvos Energija vienlaikus svinīgi iezvanīt tirdzniecības sesijas zvanu Nasdaq MarketSite, Ņujorkas Taimskvērā, ASV.

«Patiess prieks sveikt divgades Nasdaq Baltic Awards pirmos laureātus. Uzvarētāji ar savu spožo sniegumu labas pārvaldības, atklātības un investoru attiecību jomās kombinācijā ar akciju cenas pieaugumu biržā, ir uzstādījuši augstu latiņu visiem regulētā un alternatīvā First North tirgus emitentiem, kas savukārt iedvesmo un vairo investoru uzticību ilgtspējīgiem ieguldījumiem un ekonomiskajai izaugsmei kopumā,» gandarījumu pauda Indars Aščuks, Nasdaq Baltijas tirgu vadītājs. «Mēs vēlamies pateikties visiem kapitāla tirgus ekosistēmas dalībniekiem, sabiedrotajiem un partneriem par lielo ieguldījumu investīciju kultūras veicināšanā Baltijā, padarot reģionu pievilcīgāku investīciju piesaistei.»

Krievijas gāzes koncerns Gazprom līdz šā gada beigām rīkos gāzes eksporta izsoli Baltijas valstīm, vēsta ziņu aģentūra Interfax, atsaucoties uz informētiem avotiem.

Kā skaidrojis viens no šiem avotiem, runa ir par piegādes kontraktiem, kam drīz beidzas termiņi.

Gazprom vadītājs Aleksejs Millers iepriekš izteicies, ka tiek apsvērta iespēja pārdot izsolē noteiktus gāzes apjomus, «kuriem tuvākajā laikā beigsies līgumu termiņi».

Šā gada pirmajā pusē Gazprom eksports uz Baltijas valstīm sarucis gandrīz par 5% - līdz 1,8 miljardiem kubikmetru, turklāt Lietuvā pārdošanas apjoms samazinājies par 15% - līdz 1,185 miljardiem kubikmetru, savukārt Latvijā un Igaunijā tas pieaudzis attiecīgi par 4% un par 50% jeb līdz 375 miljoniem un 284 miljoniem kubikmetru.

Visā 2014.gada laikā Gazprom uz Lietuvu eksportējis 2,536 miljardus, uz Latviju - 964 miljonus un uz Igauniju - 417 miljonus kubikmetru gāzes.

Lietuvas Konkurences padome piemērojusi rekordlielu sodu 48 miljonu dolāru apmērā Krievijas gāzes kompānijai Gazprom par konkurences noteikumu pārkāpšanu, raksta Reuters.

Gazprom darbību patlaban izmeklē arī Eiropas Savienības institūcijas, par iespējamu konkurenci ierobežojošu darbību, tostarp, pārāk lielas maksas prasīšanu klientiem un konkurentu bloķēšanu.

Gazprom, kas ir lielākais Lietuvas dabasgāzes piegādātājs, pārkāpis konkurences noteikumus, kad atteicies vienoties par gāzes apmaiņas darījumu ar Lietuvas enerģētikas ražotāju Lietuvos Energijos Gamyba 2012. gadā.

Lietuvos Energijos Gamyba, kas ir Lietuvas valstij piederošās Lietuvos Energija grupas uzņēmums, veicis sarunas ar kādu Rietumeiropas gāzes pārdevēju par iepirkumu laika posmā no 2013. līdz 2015. gadam. Tā kā fiziskās piegādes nebija iespējamas, Lietuvos Energijos Gamyba lūdza Gazprom veikt maiņas darījumu, taču kompānija atteikusies sākt sarunas par šādu darījumu. Rezultātā Lietuvas uzņēmums uzraugiem 2012. gada jūlijā iesniedza sūdzību.

RB Rail AS Padome priekšsēdētāja amatā 2019. gada 10. janvārī iecēla Karoli Sankovski (Karolis Sankovski) un priekšsēdētāja vietnieka amatos Rīu Sillavi (Riia Sillave) un Edvīnu Bērziņu.

Pamatojoties uz Akcionāru līgumu un Padomes statūtiem, priekšsēdētājs un divi tā vietnieki ik gadu tiek iecelti rotācijas kārtībā.

Akcionāru līgums nosaka, ka Padomes priekšsēdētāja amatu katru gadu ieņem kāds no kopuzņēmuma valstu pārstāvjiem rotācijas kārtībā. 2019. gada prezidējošā valsts ir Lietuva.

«2018. gads bija nozīmīgs Rail Baltica Globālā projekta ieviešanā. Pagājušajā gadā projekta komandas visās Baltijas valstīs sasniedza vairākus ievērojamus mērķus, tai skaitā pirmo būvprojektu iepirkumu izsludināšanu, kā arī vienošanās noslēgšanu par Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) grantu,» stāsta RB Rail AS Padomes priekšsēdētājs K. Sankovskis. «Vēlos saglabāt šo pozitīvo virzību un veiksmīgo sadarbību, drīzumā strādājot ar jauno kopuzņēmuma valdes priekšsēdētāju. Ir svarīgi turpināt uzkrāt projekta pieredzi un briedumu arī nākamajā gadā, lai mēs būtu sagatavoti nākamajiem CEF pieteikumiem, piesaistot jaunas finansēšanas iespējas.»

Lietuvas valsts enerģētikas holdingkompānijā «Lietuvos energija» ietilpstošā dabasgāzes piegādes un tirdzniecības kompānija «Lietuvos duju tiekimas» (LDT) janvārī sākusi izmantot dabasgāzes rezerves, kas glabājas Inčukalna pazemes gāzes krātuvē Latvijā.

Kā ziņu aģentūrai BNS apliecinājis gāzes tirdzniecības uzņēmumu «Litgas» un LDT valdes priekšsēdētājs un «Lietuvos energija» valdes loceklis Dominiks Tučkus, pērnvasar Inčukalna krātuvē noglabātā gāze tiek pārsūknēta uz Lietuvu un piegādāta lietotājiem līdz ar Krievijas koncerna «Gazprom» gāzi un sašķidrināto dabasgāzi no Klaipēdas gāzes termināļa kuģa «Independence».

«Kopš gada sākuma gāze Lietuvas lietotājiem tiek piegādāta no trim avotiem. Piegādes ir ļoti lielā mērā diversificētas,» viņš uzsvēris.

Pagājušajā vasarā Lietuva diezgan lēti iegādājās sašķidrināto dabasgāzi no dažādiem piegādātājiem un pēc regazificēšanas uzglabā to Inčukalnā. Šīs gāzes apjomi oficiāli netiek atklāti, bet saskaņā ar BNS ziņām tie pārsniedz 100 miljonu kubikmetru (aptuveni vienu miljardu kilovatstundu).

Lietuvas premjerministrs Aļģirds Butkevičs, kurš otrdien dodas uz Norvēģiju, gatavojas ar koncerna Statoil vadītājiem runāt par iespēju vēl vairāk samazināt Lietuvai piegādājamās gāzes cenas.

«Runāsim par gāzes piegādi no Statoil, iespējams, arī par tālāku cenu samazinājumu, lai gan pēdējā laikā Statoil Lietuvai piegādājamās gāzes cenas jau krietni vien samazinājis,» viņš sacījis LRT radio.

Premjers, enerģētikas ministrs Roks Masjulis un valsts enerģētikas holdingkompānijas

Lietuvos energija vadītājs Daļus Misjūns apmeklēs Oslo divu dienu vizītē, lai tiktos gan ar Statoil, gan kompānijas "Hoegh LNG" pārstāvjiem, ar kuriem paredzētas sarunas par iespējām izpirkt Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa kuģi Independence, kas kalpo kā peldoša gāzes glabātava.

Gāze, ko Statoil pārdod Lietuvai, šā gada sākumā bija aptuveni par piekto daļu lētāka nekā tā, ko piedāvāja Krievijas koncerns Gazprom, kas Lietuvai solīja gāzi par aptuveni 15-20% augstāku cenu nekā pērn. Taču martā Gazprom rīkotajā izsolē gāze saskaņā ar šīs izsoles dalībnieku teikto pārdota par konkurētspējīgu cenu. Konkrēti skaitļi gan atklātībā netiek minēti.

31. janvārī Rīgā, Tallinā un Viļņā vienlaikus tika paziņoti ASV reģistrētās biržas Nasdaq balvas Nasdaq Baltic Awards 2019 ieguvēji Baltijā.

Nominācijā Biržas gada notikums Latvijā balvu ieguva attīstības finanšu institūcija Altum, kuras obligācijas piedzīvojušas veiksmīgu emisiju. Savukārt SIA Madara Cosmetics nominācijā Labākās investoru attiecības First North tirgū atzinību saņēma par debiju vērtspapīru tirgū. Abi uzņēmi raisījuši lielu investoru interesi.

Izvērtējot Nasdaq Baltijā kotētos uzņēmumus, par kritērijiem izvēlējās tirdzniecības aktivitāti un akciju cenas pieaugumu, izcilību korporatīvajā pārvaldībā un caurskatāmībā, kā arī, ņemot vērā to, kā uzņēmumus vērtē citi tirgus dalībnieki un investori.

«Katrs novērtēšanas kritērijs ir būtisks un vienlaikus citus papildina. Ir svarīgi, ka uzņēmums, kas darbojas saskaņā ar labo praksi, izprot labas pārvaldības un caurskatāmības lomu – gan teorijā, gan praksē. Savukārt investori novērtē šāda uzņēmuma centienus investoru informēšanā,» ceremonijā skaidroja Džefrijs Mazullo, Nasdaq Baltic Awards vērtēšanas komitejas priekšsēdētājs un Attīstības tirgus ESG vadītājs.

Krievijas valsts dabasgāzes kompānijas Gazprom eksporta meitasuzņēmums Gazprom Eksport izsolē patērētājiem Baltijas valstīs pārdevis 420 miljonus kubikmetru dabasgāzes no izsolē piedāvātajiem 560 miljoniem kubikmetru, un gāzi iegādājušies Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi.

Krievijas kompānijas paziņojumā teikts, ka 15.-17.martā izsolīti 80 piedāvājumi ar sešiem darījumu partneriem. Pircēju vidū ir Igaunijas kompānija Eesti Gaas, kā arī Lietuvas kompānijas Lietuvos energija, Haupas un Achema.

Gāzes piegādes notiks šā gada otrajā-ceturtajā ceturksnī uz Kotlovkas gāzes sadales staciju, kas atrodas uz Baltkrievijas un Lietuvas robežas. 20 piedāvājumu, no kuriem katrā ir 57,7 tūkstoši kubikmetru gāzes dienā, tika izsolīti šā gada otrajam ceturksnim, vēl 20 piedāvājumu ir trešajam ceturksnim un 50 piedāvājumu - ceturtajam ceturksnim (apmēram 265 miljoni kubikmetru gāzes). Turklāt izsoles dalībniekiem tika piedāvāti 16 piedāvājumi, katrs 5,251 miljona kubikmetru apmērā, gāzes piegādēm uz Inčukalna gāzes glabātuvi Latvijā. Šiem dalībniekiem ir jābūt līgumam ar "Latvijas Gāzi" par gāzes glabāšanu Inčukalnā.

Lietuvas valsts kontrolētā enerģētikas kompānija Lietuvos Energija un elektroenerģijas un gāzes pārvades tīklu operators Epso-G neiesniegs saistošu piedāvājumu par Vācijas energokompānijai E.ON Ruhrgas International piederošajiem 47,2% dabasgāzes uzņēmuma Latvijas Gāze akciju, trešdien paziņoja Lietuvas premjerministrs Aļģirds Butkevičs.

Viņš norādīja, ka pārdošanas procesu vajadzētu pagarināt. «Ņemot vērā, ka Latvijas valdības viedoklis par Eiropas Savienības trešās energopaketes un gāzes tirgus liberalizācijas īstenošanas veidu pašlaik joprojām nav zināms un Latvijas Gāzes akciju pārdošanas process neļāva saprātīga veidā iepazīties ar kompānijas darbību un specifiskām lietām, Lietuva uzskata, ka pārdošanas process ir jāpagarina,» aģentūrai BNS sacīja Butkevičs.

Vienlaikus viņš piebilda, ka Lietuva joprojām ir ieinteresēta piedalīties Latvijas Gāzes akciju iegādes procesā, jo tas palīdzētu radīt vienotu gāzes tirgu, izveidot priekšnoteikumus reģionāliem projektiem un dalīties pieredzē par trešās energopaketes īstenošanu.

BaltCap Infrastruktūras fonds uzsāk 42 miljonu eiro vērta vēja parka projekta būvniecību, kurā tiks uzstādītas sešas vēja turbīnas ar kopējo jaudu 30 MW. Vēja parks atradīsies pilsētā Žvirgždaičiai, Šaķu rajonā Lietuvā.

Projektu finansē BaltCap Infrastruktūras fonds, ieguldot 15 miljonus eiro, un Luminor banka Lietuvā, piešķirot finansējumu 27 miljonu eiro apmērā.

Projektu īsteno Žvirgždaičių energija — BaltCap Infrastruktūras fonda pārvaldībā esošs uzņēmums. Plānots, ka elektroenerģijas ražošana spēkstacijā sāksies 2023. gada otrajā ceturksnī.

Izveido kopuzņēmumu saules enerģijas ražošanai Latvijā  

BaltCap Infrastruktūras fonds, enerģētikas uzņēmumu grupa AJ Power un AJP Capital dibinātais...

"Elektroenerģijas ražošana no atjaunīgajiem resursiem šobrīd pasaulē pieaug straujāk nekā jebkad agrāk, veicinot jaunās globālās enerģētikas ekonomikas veidošanos. Šis ir jau trešais BaltCap vēja enerģijas projekts Baltijā — kopā ar partneriem 2016. gadā Lietuvā un Igaunijā esam attīstījuši un pārdevuši vēja elektrostaciju parkus ar kopējo jaudu 42 MW. Savukārt Latvijā kopā ar enerģētikas uzņēmumu grupu AJ Power un AJP Capital fondu šī gada aprīlī paziņojām par kopuzņēmuma izveidi, lai attīstītu saules enerģijas ražošanu Latvijā un izbūvētu saules enerģijas parkus 30 MW apmērā. Investīcijas “zaļajā” enerģijā veicina gan reģiona enerģētisko neatkarību, gan Zaļā kursa ilgtspējas mērķu sasniegšanu,” sacīja Matīss Paegle, BaltCap Investīciju direktors.

Spēkstaciju ražos un uzstādīs General Electric's GE Renewables 6 GE Cypress turbīnas, kas atradīsies uz 121 metru augstiem mastiem, un katra ģenerē 5,5 MW jaudu.

2014. gadā BaltCap investēja vēja parka attīstīšanā Lietuvā un Igaunijā. 2016. gadā abi uzņēmumi Eurakras un Tuulueenergia, kas pārvaldīja šos vēja parkus, tika pārdoti toreizējai Lietuvos Energija (tagad Ignitis).

BaltCap ir privātā kapitāla investors Baltijas valstīs kas fokusējas uz uzņēmumu attīstību, kas uzlabo mūsu sabiedrības dzīves kvalitāti. BaltCap Infrastruktūras fonda mērķis ir ieguldījumi klimata risku mazināšanai. BaltCap ir pārstāvēts visās trijās Baltijas valstīs ar vietējiem birojiem un pieredzējušām investīciju komandām Rīgā, Tallinā, Viļņā, Varšavā, Helsinkos un Stokholmā.

A/s Latvijas Gāze noslēgusi līgumu par dabasgāzes uzglabāšanu krātuvē ar Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) termināļa operatoru UAB Litgas.

Līgums noslēgts līdz 2017. gada pavasarim. Tas paredz iespēju UAB Litgas 2015. un 2016. gadā iesūknēt simts miljonus kubikmetru dabasgāzes un attiecīgi tos uzglabāt un piegādāt no krātuves apkures sezonā. Dabasgāzi plānots piegādāt no vēl būvniecībā esošā Klaipēdas SDG termināļa.

Uzņēmums UAB Litgas dibināts 2012. gadā un ir Lietuvos Energija pārvaldībā.

Šobrīd Inčukalna pazemes gāzes krātuvē tiek uzglabāta dabasgāze Latvijas, Igaunijas, Krievijas, kā arī Lietuvas uzņēmuma Lietuvos Dujos vajadzībām, informē Latvijas gāze pārstāvji.

Vasaras laikā Latvijas patērētājiem dabasgāze tiek piegādāta tieši no Krievijas pārvades sistēmas, vienlaicīgi to sūknējot krātuvē. Savukārt apkures sezonas laikā visa dabasgāze Latvijas patēriņam tiek piegādāta no krātuves, tāpat tā tiek piegādāta kaimiņvalstīm. Dabasgāzes iesūknēšana ilgst no aprīļa līdz oktobrim, savukārt izsūknēšana no oktobra līdz martam vai aprīlim.

Investīciju bankas pakalpojumu un finanšu konsultāciju sniedzējas AS Prudentia un biržas Nasdaq Riga veidotajā Baltijas vērtīgāko uzņēmumu topā TOP10 par visvērtīgāko uzņēmumu Baltijā atzīta Swedbank grupa, kas apvieno Latvijas, Lietuvas un Igaunijas struktūras.

Swedbank grupas Baltijā novērtējums šogad ir 3,2 miljardi eiro.

Baltijas visvērtīgāko uzņēmumu šodien svinīgā apbalvošanas ceremonijā sveica Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš. Viņš atzīmēja, ka šis uzņēmums ir gājis cauri dažādiem ekonomikas posmiem, dažādiem nosaukumiem, saglabājot ambīcijas. Šajā uzņēmumā sākuši strādāt un savu vietu dzīvē atraduši daudzi cilvēki, atzīmēja Bērziņš. Arī Bērziņam pašam personīgi savulaik bijusi iespēja mācīties no šī uzņēmuma un konkurēt ar to.

Savā uzrunā Valsts prezidents uzsvēra, ka Baltijas dimensija kļūst arvien nozīmīgāka ne tikai biznesā, bet arī visās pārējās lietās.