Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Šā gada pirmo sešu mēnešu laikā pārvadāto aviopasažieru skaits visstraujāk Eiropā palielinājies Igaunijā – par 37,1%, kamēr Lietuva pārvadāto pasažieru pieauguma ziņā atrodas sestajā vietā, bet Latvija vien 11. vietā.

Tā liecina aviācijas portāla anna.aero apkopotie dati, kas iegūti no datubāzes, kurā apkopota informācija par teju 300 lidostām 34 Eiropas valstīs.

Latvijā pārvadāto aviopasažieru skaits šā gada pirmajā pusē audzis par 13,8%, savukārt Lietuvā – par 17,6%.

Arī piecos Eiropas lielākajos komerciālās aviācijas tirgos – Itālijā, Francijā, Spānijā, Vācijā, Lielbritānijā – novērots pārvadāto aviopasažieru skaita pieaugums par vismaz 6%.

Vienīgās divas valstis, kurās novērots pārvadāto pasažieru sarukumus, ir Slovākija un Grieķija – par attiecīgi 6,6% un 7,2%.

Covid-19 pandēmijas ierobežojumu mīkstināšana un atcelšana salīdzinoši strauji ļāvusi atjaunoties pasažieru aviopārvadājumiem un tādējādi audzēt lidostās apkalpoto pasažieru skaitu, tomēr karš Ukrainā gaisa pārvadājumu sektora atgūšanās ātrumu Latvijā piebremzēs.

Tādu ainu kopumā rāda BDO pētījuma dati par pasažieru aviopārvadājumiem. BDO France part neris Pjērs Kavē (Pierre Cave) norāda, ka 2020. gadā pandēmijas straujā izplatība būtībā daudzās pasaules valstīs apturēja vai labākajā gadījumā būtiski ierobežoja cilvēku iespējas lidot, kā ietekmē lidostās dramatiski saruka apkalpoto pasažieru skaits un arī aviokompāniju izpildīto reisu skaits, un vēl vairāk pārvadāto pasažieru skaits piedzīvoja dramatisku sarukumu salīdzinājumā ar pirmspandēmijas laiku – 2019. gadu.

Pašlaik, pēc Krievijas invāzijas Ukrainā, gan prognozes, cik ilgā laikā aviācijas nozare atgūsies no Covid-19 ietekmes, atkal būs jākoriģē, it īpaši tajos reģionos, kuros līdz 24. februārim bija būtisks ceļotāju skaits uz un no Krievijas. Tostarp arī Rīgas lidostai. P. Kavē atgādina, ka 2019. gadā no kopumā pasaulē pārvadātajiem 4,68 miljardiem aviopasažieru vislielākais skaits bija Āzijā – teju 1,6 miljardi, tai ar 1,09 miljardiem sekoja Eiropa un ar 1,03 miljardiem – Ziemeļamerika. Eiropā lielākie avioceļotāji bija Lielbritānijā, Vācijā, Spānijā, Itālijā, Francijā un Portugālē, kuras kopumā veido vairāk nekā 66% no visas Eiropas ceļotāju skaita.

Latvijai līdz vasaras sākumam vajadzētu pieņemt Pasažieru datu apstrādes likumprojektu, kurš paredz aviopasažieru datu reģistra ieviešanu, teica iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V).

Likumprojekts šobrīd ir saskaņošanas stadijā. Tas būs jāapstiprina valdībai un Saeimai, norādīja ministrs.

Iekšlietu ministrija jau pagājušā gada jūnijā bija valsts sekretāru sanāksmē iesniegusi Pasažieru datu apstrādes likumprojektu, kas Drošības policijai (DP) dos tiesības izmantot un uzglabāt aviopasažieru datus.

Toreiz valsts sekretāru sanāksmē iesniegtā likumprojekta redakcija paredzēja, - ja cilvēks iegādāsies aviobiļeti lidojumam, tad gaisa pārvadātājs informāciju par pasažieri - vārdu, uzvārdu, personas kodu un lidojuma galamērķi - nodos DP, kura to varēs analizēt un gūt priekšstatu par viņa plāniem. Jaunā kārtība obligāti attieksies uz reisiem, kas tiek veikti ārpus Eiropas Savienības (ES). Ja likumsargiem būs pamats uzskatīt, ka attiecīgie pasažieru dati var palīdzēt novērst smagu noziegumu, tad DP arī varēs pieprasīt datus par ES iekšējiem lidojumiem.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Aizvadītā gada pirmajos vienpadsmit mēnešos, salīdzinot ar attiecīgu periodu pirms gada, Latvijas eksports palielinājies par 16%, kas ir otrs straujākais pieaugums Eiropas Savienībā (ES), liecina Eiropas statistikas biroja Eurostat apkopotie dati.

Straujākais eksporta pieaugums (+19%) fiksēts Grieķijā. Savukārt trešais straujākais eksporta kāpums gada pirmajos vienpadsmit mēnešos reģistrēts Lietuvā (+14%).

Eksporta kritums aizvadītā gada pirmajos vienpadsmit mēnešos, salīdzinot at attiecīgu laika posmu pirms gada, novērots Luksemburgā (-3%) un Maltā (-1%). Rumānijā eksports gada griezumā nav mainījies. Latvijas ziemeļu kaimiņvalstī – Igaunijā, eksporta pieaugums gada pirmajos vienpadsmit mēnešos bijis 5% apmērā.

Tajā pašā laikā par 14% palielinājās arī Latvijas imports, kas bija straujākais kāpums visā ES. Strauju importa palielināšanos pieredzējusi arī Lielbritānija un Bulgārija (abās +10%).

Šā gada otrajā ceturksnī eirozonas valstu valdības parāds veidojis 90% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Savukārt gada pirmajā ceturksnī šī attiecība bija 88,2% no IKP, liecina Eiropas statistikas biroja Eurostat apkopotie dati.

Salīdzinot ar 2011. gada otro ceturksni – valdības parāda attiecība pret IKP augusi gan eirozonā (no 87,1% līdz 90%), gan Eiropas Savienībā (no 81,4% līdz 84,9%).

Augstākā valdības parāda attiecība pret IKP šā gada otrajā ceturksnī novērota Grieķijā (150,3%), Itālijā (126,1%), Portugālē (117,5%) un Īrijā (111,5%), savukārt zemākā – Igaunijā (7,3%), Bulgārijā (16,5%) un Luksemburgā (20,9%).

Kopumā valdības parāda attiecība pret IKP gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar gada pirmajiem trim mēnešiem, pieauga divdesmit ES valstīs, sešās samazinājās, bet vienā palika nemainīga.

Straujākais valdības parāda pieaugums ticis novērots Grieķijā (+13,4 procentpunkti), Kiprā (+8,3 procentpunkti) un Portugālē (+5,6 procentpunkti). Tikmēr straujākais valsts parāda samazinājums novērots Lietuvā (-2,3 procentpunkti), Latvijā un Ungārijā (abās -1,3 procentpunkti).

Drošības dienestu apetīte aug – banku klientu tincināšanai un divdabīgajiem grozījumiem Krimināllikumā seko aviopasažieru datu reģistra izveide.

Vairāk nekā 4 milj. eiro. Tik daudz izmaksājusi aviopasažieru datu reģistra uzburšana no tiesībaizsardzības dienestu cilindra. Gaisa kuģotājus līdz ar Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likuma apstiprināšanu pakļaušot neredzēti stingrai kontrolei, par ko maksās paši pasažieri, jo aviokompānijas izmaksas par jaunajiem pienākumiem, saprotams, nesponsorēs, bet dalīsies tajās ar saviem pasažieriem. Aviopasažieriem arī Latvijā jārēķinās ar to, ka viņu personas dati nonāks vēl vienā reģistrā, kas nu iestādēm dos vaļu tos analizēt automātiski, tātad – ātri.

Lai gan grūti iedomāties, ka līdz šim gaisa kuģu pasažieru dati tika atkailināti mazākā mērā. Likums un reģistrs tapis, piesedzoties ar Eiropas Savienības pamudinātiem centieniem terorisma un starptautiskās organizētās noziedzības novēršanai, kas nenoliedzami ir ārkārtīgi būtiska problēma, tomēr Latvijas mērcē pasažieru datu apstrādes zupiņa varētu saturēt, minēšu, arī šantāžas buljonu vai politiskas izspiešanas piparus. Ar reģistru platu soli tuvojamies absolūtas izsekojamības apstākļiem, kas smaržo daudz labāk, nekā garšo. Robeža starp valsti kā gādīgu, rūpju pilnu māmuļu baltā lakatā un nešpetnu ceļu policistu kļūst gauži nesaskatāma.

«Valstis saredz vairāk iespēju uzlabot savu bilanci uz aviopasažieru rēķina, un 2012. gadā tiks ieviesta emisiju tirdzniecības sistēma, palielināsies aviopasažieru nodevas vairākās valstīs, kā arī tiks ieviestas jaunas drošības nodevas citās valstīs,» savās prognozēs 2012. gadam izsakās Latvijas lidsabiedrība airBaltic.

Tāpat Latvijas lidsabiedrība paredz, ka Ppašreizējā eirozonas krīze mazina patērētāju vēlmi nākamajā gadā doties ceļojumos, tāpēc ir paredzams, ka nākamgad samazināsies rezervēto lidojumu skaits.

Tiek prognozēts arī tas, ka eirozonas krīze sadārdzinās dolāra izmaksas Eiropas aviosabiedrībām, kas lielu daļu savu rēķinu apmaksā dolāros.

Tāpat airBaltic prrognozē, ka nākamgad aviosabiedrības visā pasaulē centīsies maksimāli palielināt savus ienākumus, vairojot papildieņēmumus, lai kompensētu izmaksu pieaugumu. «Klientiem būs pieejams plašāks pakalpojumu un jauninājumu klāsts, sākot no apmaksāta interneta pieslēguma lidojumu laikā līdz, iespējams, tādiem eksperimentiem kā nekustamā īpašuma pārdošana lidojuma laikā, kā arī daudz kas cits,» teikts airBaltic prognozēs 2012. gadam.

Augustā, salīdzinot ar jūliju, mazumtirdzniecības apgrozījums eirozonā pieaudzis par 0,7%, savukārt Eiropas Savienībā – par 0,4%, liecina Eurostat dati.

Jūlijā mazumtirdzniecība, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, auga par 0,5%.

Savukārt augustā, salīdzinot ar pērnā gada augustu, mazumtirdzniecības apjomi eirozonā saruka par 0,3%, bet ES pieauga par 0,3%.

Augustā, salīdzinot ar jūliju, pārtikas, dzērienu un tabakas izstrādājumu segmentā apgrozījums eirozonā saruka par 0,4%, bet ES – par 0,6%. Savukārt nepārtikas sektorā apjomi palielinājās par attiecīgi 0,6% un 0,5%.

Starp dalībvalstīm, par kurām dati ir pieejami, mazumtirdzniecības apjomi mēneša laikā pieauga 14 valstīs, saruka sešās, bet nemainījās Dānijā. Straujākais mēneša pieaugums reģistrēts Portugālē – par 4,8%, Spānijā – par 3,8% un Slovēnijā – par 3,2%. Savukārt lielākais kritums bijis Luksemburgā – par 1,4%, Lielbritānijā – par 1,1% un Beļģijā – par 0,9%. Latvijā mēneša laikā vērojams 0,4% kritums, kas ir piektais straujākais ES.

AS RAF-Avia čarterreisu nodrošināšanai pielāgojusi vienu no tās flotē esošajām SAAB lidmašīnām, bet drīzumā noslēgsies vēl viena gaisa kuģa pielāgošana aviopasažieru vajadzībām

Aviokompānijas AS RAF-Avia pamatbiznesu veido vidēja apjoma kravu – līdz piecām tonnām – pārvadājumi Eiropā, bet šobrīd ir īstenojusies kompānijas iecere pievērsties pasažieru aviopārvadājumu pakalpojuma nodrošināšanai. Kā stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Anatolijs Jerumanis, čarterreisu pakalpojums tiek nodrošināts ar vienu SAAB lidaparātu, bet uzņēmums čarterlidojumiem vēlas pārņemt vēl vienu Zviedrijā ražotu gaisa kuģi. Kompānijas floti veido septiņi gaisa kuģi – trīs Zviedrijas koncerna SAAB un četri Ukrainas An-26 lidaparāti.

Aviopasažieru pārvadāšanai pielāgotā zviedru SAAB darbību veic Vācijā, cita starpā nodrošinot futbola komandu pārvadāšanu nelielos attālumos šīs valsts robežās. Otrai lidmašīnai, ar kuru iecerēti pasažieru aviopārvadājumi, šobrīd ir saņemta attiecīgā dokumentācija, kas nepieciešama tās reģistrešanai Latvijā. A. Jerumanis prognozē, ka lidojumus ar otru SAAB lidmašīnu varēs sākt februāra sākumā; kompānija veic sarunas ar iespējamajiem pakalpojuma pasūtītājiem. «Notiek sarunas Spānijā, Francijā un citur. Tāpat bija saruna arī ar Liepāju, bet viss būs atkarīgs no tā, kur būs labākas biznesa iespējas,» pauž RAF-Avia valdes priekšsēdētājs.

#Kopējie pašvaldību budžeta ieņēmumi pērn sasniedza 2,46 miljardus eiro, kas ir straujākais ieņēmumu pieaugums kopš finanšu krīzes.

Ja 2016. gadā pašvaldību budžetā bija vērojams 59 miljonu eiro pārpalikums, tad 2017. gadā, ņemot vērā strauju izdevumu pieaugumu, tai skaitā ES fondu projektiem, pašvaldību budžetā ir izveidojies 14,4 miljonu eiro deficīts, informē Finanšu ministrijā.

Ja pirmajos trijos 2017. gada ceturkšņos pašvaldību budžetā bija pārpalikums 74,7 miljoni eiro, tad pēdējais ceturksnis tika noslēgts ar 89 miljonu eiro deficītu, tādējādi būtiski ietekmējot gada rezultātu.

Saskaņā ar Valsts kases operatīvo pārskatu kopējie pašvaldību budžeta ieņēmumi 2017. gadā pieauga par 257,7 miljoniem eiro jeb 11,7% un sasniedza 2,46 miljardus eiro, kas ir straujākais ieņēmumu pieaugums kopš finanšu krīzes. Lielāko ieņēmumu daļu nodrošināja nodokļu ieņēmumi – 1597,1 miljoni eiro, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir pieauguši par 128,1 miljoniem eiro jeb 8,7%. Pamatā nodokļu ieņēmumu pieaugumu nodrošināja iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) un nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN).

Mājokļu cenas Latvijā pērnā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar 2014.gada attiecīgo laika periodu, samazinājās par 7,6%, reģistrējot straujāko kritumu no visām Eiropas Savienības (ES) valstīm, par kurām pieejama informācija, liecina ES statistikas biroja Eurostat jaunākie dati.

Aiz Latvijas straujākais mājokļu cenu samazinājums gada salīdzinājumā reģistrēts Horvātijā - par 3%, Itālijā - par 2,3% un Francijā - par 1,2%.

Mājokļu cenas gada salīdzinājumā gan samazinājās tikai šajās četrās valstīs.

Straujākais mājokļu cenu pieaugums gada griezumā fiksēts Zviedrijā - par 13,7%, Austrijā - par 9,3%, Īrijā - par 8,9% un Dānijā - par 7,2%.

Lietuvā mājokļu cenas trešajā ceturksnī pieauga par 3,4%, bet Igaunijā reģistrēts kāpums 4% apmērā.

ES valstīs mājokļu cenas gada salīdzinājumā trešajā ceturksnī pieauga par 3,1%, bet eirozonā - par 2,3%.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni mājokļu cenas ES trešajā ceturksnī palielinājās par 1,3%, bet eirozonā - par 1%.

Mājokļu cenas Latvijā šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo laika periodu, samazinājās par 5,8%, reģistrējot straujāko kritumu no visām Eiropas Savienības (ES) valstīm, par kurām pieejama informācija, liecina ES statistikas biroja Eurostat jaunākie dati.

Aiz Latvijas straujākais mājokļu cenu samazinājums gada salīdzinājumā reģistrēts Itālijā - par 3,3%, Francijā - par 1,6% un Slovēnijā - par 1,4%.

Mājokļu cenas gada salīdzinājumā gan samazinājās tikai sešās valstīs.

Straujākais mājokļu cenu pieaugums gada griezumā fiksēts Īrijā - par 16,8%, Zviedrijā - par 11,6%, Ungārijā - par 9,7% un Lielbritānijā - par 8,5%.

Lietuvā mājokļu cenas pirmajā ceturksnī pieauga par 4,5%, bet Igaunijā reģistrēts kāpums 8% apmērā.

ES valstīs mājokļu cenas gada salīdzinājumā pirmajā ceturksnī pieauga par 2,5%, bet eirozonā - par 0,9%.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni mājokļu cenas ES pirmajā ceturksnī palielinājās par 0,6%, bet eirozonā - par 0,3%.

2023. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 883 tūkst. iedzīvotāju – par 7,3 tūkst. vairāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn pieauga par 0,39 % salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,78 %, bet migrācijas dēļ palielinājās par 1,17 %. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veido 23,5 tūkstoši Ukrainas bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā.

Dzimstības lejupslīde turpinās

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 15 954 bērni – par 1 466 bērniem jeb 8,4 % mazāk nekā 2021. gadā, kas ir zemākais rādītājs pēdējo simt gadu laikā, bet nomira 30 731 cilvēks – par 3 869 jeb 11,2 % mazāk nekā gadu iepriekš.

Pērn, mazinoties saslimstībai ar Covid 19, mirstība ir nedaudz samazinājusies, bet tā pārsniedz laiku pirms pandēmijas. Līdz ar mirstības kritumu arī negatīvais dabiskā pieauguma rādītājs ir nedaudz samazinājies (no −17,2 tūkstošiem 2021. gadā līdz −14,8 tūkstošiem pērn), bet joprojām ir tuvs 1996.–1998. gadā reģistrētajam. Savukārt starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits palielinājās par 22 028 cilvēkiem, kas nebija noticis kopš neatkarības atgūšanas.

Šī gada sākumā inflācija turpinās augt un gada vidējā inflācija šogad varētu sasniegt 6-7% pretstatā 3,3% pērn, prognozē banku analītiķi.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis skaidro, ka iemesli straujajam inflācijas kāpumam jau vairākus mēnešus nemainīgi balstās maksas par mājokli, transporta un pārtikas sadārdzinājumā. Šo trīs grupu kopējais devums ir 6,34 procentpunkti. Arī pārējās grupās ir vērojams cenu pieaugums, kaut mazāk izteiksmīgs. Arī eirozonā inflācija decembrī pieauga par 0,1% līdz 5%, kas ir augstākais līmenis kopš eiro ieviešanas. Inflācija, neskaitot enerģijas cenas izmaiņas, decembrī pieauga par 0,3% līdz 2,8%, bet inflācija arī bez svaigas pārtikas, alkohola un cigaretēm nemainījās - 2,6%.

Situācija dažādās dalībvalstīs atšķiras. Beļģijā, Austrijā, Vācijā un Somijā inflācija decembrī bija zemāka nekā novembrī. Francijas centrālās bankas vadītājs izteicies, ka inflācija Francijā un eirozonā ir tuvu maksimumam un turpmāk tai vajadzētu palēnināties. ECB galvenais ekonomists Filips Leins izteicies, ka neskatoties uz rekordaugsto cenu pieaugumu 5% apmērā decembrī eirozonas inflācija šogad samazināsies. Vērtējot pašreizējās enerģijas cenas un nākotnes līgumus, var pieņemt, ka inflācija ES ir sasniegusi vai ļoti tuvu augstākajam punktam, uzskata D.Gašpuitis.

Šī gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, ražotāju cenas Latvijā palielinājušās par 1,3%, kas ir straujākais pieaugums Eiropas Savienībā (ES), liecina Eiropas statistikas biroja Eurostat publicētie dati.

Nākošais straujākais pieaugums jūnijā bija novērots Kiprā un Rumānijā (abās +0,6%), kā arī Slovēnijā (+0,4%).

Igaunijā jūnijā ražotāju cenas pieaugušas par 0,2%, bet Lietuvā, salīdzinot ar maiju, tās nav mainījušās.

Lielākais ražotāju cenu samazinājums jūnijā reģistrēts Īrijā (-1,2%), Dānijā, Ungārijā un Nīderlandē (-0,7% katrā).

Gada griezumā lielākais ražotāju cenu pieaugums novērots Lielbritānijā (+12,7%), Dānijā (+10,6%) un Bulgārijā (+10,1%), bet mazākais – Maltā (+0,8%), Ungārijā un Zviedrijā (abās +1,5%).

Latvijā ražotāju cenas gada laikā palielinājās par 9%, kas ir sestais straujākais pieaugums bloka valstu vidū. Lietuvā ražotāju cenas gada salīdzinājumā palielinājās par 9,2%, bet Igaunijā - par 5,8%.

Šā gada septembrī, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo mēnesi, rūpniecības apjomi gan eirozonā, gan Eiropas Savienībā (ES) kopumā ir palielinājušies par 2,2%, savukārt Latvijā industriālās rūpniecības apjomi gada griezumā ir palielinājušies par 9,6%, kas ir straujākais pieaugums ES, liecina jaunākie ES statistikas biroja Eurostat dati.

No visām ES valstīm industriālās rūpniecības apjomi gada griezumā ir pieauguši 14 valstīs, bet samazinājušies - astoņās. Otrs straujākais rūpniecības apjomu pieaugums bija Lietuvā (8,3%), bet trešais - Polijā (7,9%). Savukārt viskrasāko samazinājumu piedzīvojusi Itālija (- 2,7%), Grieķija (- 2,3%) un Dānija (- 2,2%).

Šā gada septembrī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, industriālās rūpniecības apjomi eirozonā ir samazinājušies par 2,0%, bet 27 ES valstīs par 1,3%. Augustā gan eirozonas, gan ES rūpniecības izaugsmes dati bija pozitīvāki - šā gada augustā, salīdzinot ar jūliju, industriālās rūpniecības apjomi 17 eirozonas valstīs pieauga vidēji par 1,4%, savukārt ES valstīs kopumā – par 1,0%

Latvijas uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā pērn samaksājuši 7,58 miljardus eiro, no tiem 5,28 miljardus eiro - Rīgā reģistrētie uzņēmumi. Lielāko nodokļu maksātāju saraksta galvgalī atrodas degvielas tirgotāji, kā arī valsts lielās kapitālsabiedrības, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Lai izceltu arī reģionos reģistrēto uzņēmumu nozīmi tautsaimniecībā un pienesumu valsts budžetam, "Lursoft" apkopojis informāciju par lielākajiem nodokļu maksātājiem reģionos.

Kurzeme

Puse no TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem Kurzemē reģistrēti Liepājā. Vēl sešiem uzņēmumiem juridiskā adrese reģistrēta Ventspilī, bet vēl pa vienam ir no Dundagas, Grobiņas, Priekules un Rojas novadiem.

Lielākais nodokļu maksātājs starp Kurzemes uzņēmumiem 2019.gadā bijis AS "UPB", kas VID administrētajos nodokļos samaksājis 8,86 milj.eiro. Tas ir par 15,77% vairāk nekā gadu iepriekš.

Straujākais samaksāto nodokļu pieaugums starp Kurzemes TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem pēdējā gada laikā bijis SIA "Quality Jobs" no Ventspils. Lursoft dati rāda, ka 2018.gadā nodokļos uzņēmums samaksājis 1,33 milj.eiro, bet pagājušajā gadā tie bijuši jau 2,13 milj.eiro. Uzņēmums nodarbojas ar elektronisko sistēmu produktu ražošanu un ražošanas pakalpojumu sniegšanu, darbojoties industriālo sistēmu, datu tīklu infrastruktūras, ierīču interneta, kā arī medicīnas un vairāku citu tirgu nišu segmentos. Uzņēmuma vienīgā kapitāldalu turētāja ir Santa Toča.

Ražotāju cenas eirozonā augustā, salīdzinot ar jūliju, nav mainījušās, savukārt Eiropas Savienībā pieaugušas par 0,1%, liecina Eurostat dati.

Jūlijā cenas mēneša laikā eirozonā piedzīvoja 0,2% pieaugumu, bet ES – 0,4% kāpumu.

Mēneša laikā cenas enerģētikas sektorā eirozonā pieauga par 0,2%, bet ES – par 0,3%.

Lielākais mēneša pieaugums mēneša laikā vērojams Igaunijā – par 1,7%, Dānijā – par 1,1%, Īrijā – par 1%, Ungārijā un Somijā – par 0,6%. Savukārt straujākais kritums bijis Beļģijā – par 1,4%, Rumānijā – par 0,6%, Lietuvā un Polijā – par 0,2%. Latvijā mēneša laikā ražotāju cenas augušas par 0,1%.

Augustā, salīdzinot ar pērnā gada augustu, eirozonā ražotāju cenas saruka par 0,8%, bet ES – par 0,3%.

Latvijas eksports pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2010.gadu, palielinājās par 31%, kas ir trešais straujākais pieaugums no visām Eiropas Savienības (ES) valstīm, liecina ES statistikas biroja Eurostat jaunākie dati.

Straujākais eksporta pieaugums pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem pērn fiksēts Igaunijā un Grieķijā - par 37%, Latvijā, kā arī Lietuvā un Bulgārijā - par 29%.

Eksports pagājušajā gadā audzis visās ES dalībvalstīs.

Tikmēr Latvijas imports 2011.gadā palielinājās par 30%, kas ir otrais lielākais pieaugums no visām dalībvalstīm.

Straujākais importa pieaugums reģistrēts Igaunijā - par 37%, Latvijā, kā arī Lietuvā - par 28%.

Savukārt importa apjoma samazinājums reģistrēts vienīgi Grieķijā - par 10%.

Latvijas ārējās tirdzniecības deficīts 2011.gadā veidoja divus miljardus eiro (1,4 miljardus latu), salīdzinot ar 1,6 miljardiem eiro (1,1 miljardu latu) 2011.gadā.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome ir pieņēmusi lēmumu uzlikt soda naudu 1500 eiro apmērā SIA Latvijas šķirnes dzīvnieku audzētāju savienība, informē FKTK.

Sods piemērots, jo uzņēmums laicīgi neiesniedza FKTK obligātā AS Kurzemes ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas stacija (Kurzemes CMAS) akciju atpirkšanas piedāvājuma iesniegumu un paziņojumu par veiktajiem darījumiem ar Kurzemes CMAS akcijām, tādā veidā pārkāpjot Finanšu instrumentu tirgus likumu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 596/2014.

Finanšu instrumentu tirgus likums nosaka, ka obligātās akciju atpirkšanas piedāvājums jāiesniedz 10 darba dienu laikā, ja akcionāra balsstiesības sasniedz vai pārsniedz 30% no akciju sabiedrības balsstiesīgo akciju skaita. Papildus FITL pārejas noteikumi paredz, ja personai līdz 2016.gada 29.jūnijam jau bija iegūta līdzdalība 30% apmērā (nepārsniedzot 50 %) obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanas pienākums iestājas ar dienu, kad attiecīgā persona palielina savu līdzdalības apjomu virs tā līdzdalības apjoma, kāds bija iegūts līdz šim datumam.