Ražošana

Latvijā straujākais būnvniecības pieaugums ES

Jānis Rancāns, 19.09.2011

Jaunākais izdevums

Šī gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, būvniecības produkcijas izlaide Latvijā palielinājusies par 9%, liecina Eiropas statistikas biroja Eurostat apkopotie dati.

Saskaņā ar tiem Latvijā ir bijis straujākais būvniecības pieaugums Eiropas Savienībā (ES). Otrs lielākais kāpums bijis Lietuvā, kur šī gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar gada pirmajiem trijiem mēnešiem, būvniecības produkcijas izlaide palielinājusies par 8,5%. Igaunijā šis rādītājs veidojis –2,7%.

Ievērojami kritumi novēroti Slovēnijā (-19,1%), Grieķijā (-15,3%) un Luksemburgā (-8,4%).

Gada griezumā otrajā ceturksnī būvniecības produkcijas izlaide Latvijā samazinājusies par 0,9%. Lielākie samazinājumi fiksēti Grieķijā (-39,9%), Slovēnijā (-31,1%) un Spānijā (-27,9%). Savukārt lielākais pieaugums gada griezumā novērots Polijā (+19,7%), Lietuvā (+16,7%) un Igaunijā (+11,5%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Latvijā straujš importa un eksporta kāpums

Jānis Rancāns, 15.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītā gada pirmajos vienpadsmit mēnešos, salīdzinot ar attiecīgu periodu pirms gada, Latvijas eksports palielinājies par 16%, kas ir otrs straujākais pieaugums Eiropas Savienībā (ES), liecina Eiropas statistikas biroja Eurostat apkopotie dati.

Straujākais eksporta pieaugums (+19%) fiksēts Grieķijā. Savukārt trešais straujākais eksporta kāpums gada pirmajos vienpadsmit mēnešos reģistrēts Lietuvā (+14%).

Eksporta kritums aizvadītā gada pirmajos vienpadsmit mēnešos, salīdzinot at attiecīgu laika posmu pirms gada, novērots Luksemburgā (-3%) un Maltā (-1%). Rumānijā eksports gada griezumā nav mainījies. Latvijas ziemeļu kaimiņvalstī – Igaunijā, eksporta pieaugums gada pirmajos vienpadsmit mēnešos bijis 5% apmērā.

Tajā pašā laikā par 14% palielinājās arī Latvijas imports, kas bija straujākais kāpums visā ES. Strauju importa palielināšanos pieredzējusi arī Lielbritānija un Bulgārija (abās +10%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu cenas Latvijā šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo laika periodu, samazinājās par 5,8%, reģistrējot straujāko kritumu no visām Eiropas Savienības (ES) valstīm, par kurām pieejama informācija, liecina ES statistikas biroja Eurostat jaunākie dati.

Aiz Latvijas straujākais mājokļu cenu samazinājums gada salīdzinājumā reģistrēts Itālijā - par 3,3%, Francijā - par 1,6% un Slovēnijā - par 1,4%.

Mājokļu cenas gada salīdzinājumā gan samazinājās tikai sešās valstīs.

Straujākais mājokļu cenu pieaugums gada griezumā fiksēts Īrijā - par 16,8%, Zviedrijā - par 11,6%, Ungārijā - par 9,7% un Lielbritānijā - par 8,5%.

Lietuvā mājokļu cenas pirmajā ceturksnī pieauga par 4,5%, bet Igaunijā reģistrēts kāpums 8% apmērā.

ES valstīs mājokļu cenas gada salīdzinājumā pirmajā ceturksnī pieauga par 2,5%, bet eirozonā - par 0,9%.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni mājokļu cenas ES pirmajā ceturksnī palielinājās par 0,6%, bet eirozonā - par 0,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augustā, salīdzinot ar jūliju, mazumtirdzniecības apgrozījums eirozonā pieaudzis par 0,7%, savukārt Eiropas Savienībā – par 0,4%, liecina Eurostat dati.

Jūlijā mazumtirdzniecība, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, auga par 0,5%.

Savukārt augustā, salīdzinot ar pērnā gada augustu, mazumtirdzniecības apjomi eirozonā saruka par 0,3%, bet ES pieauga par 0,3%.

Augustā, salīdzinot ar jūliju, pārtikas, dzērienu un tabakas izstrādājumu segmentā apgrozījums eirozonā saruka par 0,4%, bet ES – par 0,6%. Savukārt nepārtikas sektorā apjomi palielinājās par attiecīgi 0,6% un 0,5%.

Starp dalībvalstīm, par kurām dati ir pieejami, mazumtirdzniecības apjomi mēneša laikā pieauga 14 valstīs, saruka sešās, bet nemainījās Dānijā. Straujākais mēneša pieaugums reģistrēts Portugālē – par 4,8%, Spānijā – par 3,8% un Slovēnijā – par 3,2%. Savukārt lielākais kritums bijis Luksemburgā – par 1,4%, Lielbritānijā – par 1,1% un Beļģijā – par 0,9%. Latvijā mēneša laikā vērojams 0,4% kritums, kas ir piektais straujākais ES.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada otrajā ceturksnī eirozonas valstu valdības parāds veidojis 90% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Savukārt gada pirmajā ceturksnī šī attiecība bija 88,2% no IKP, liecina Eiropas statistikas biroja Eurostat apkopotie dati.

Salīdzinot ar 2011. gada otro ceturksni – valdības parāda attiecība pret IKP augusi gan eirozonā (no 87,1% līdz 90%), gan Eiropas Savienībā (no 81,4% līdz 84,9%).

Augstākā valdības parāda attiecība pret IKP šā gada otrajā ceturksnī novērota Grieķijā (150,3%), Itālijā (126,1%), Portugālē (117,5%) un Īrijā (111,5%), savukārt zemākā – Igaunijā (7,3%), Bulgārijā (16,5%) un Luksemburgā (20,9%).

Kopumā valdības parāda attiecība pret IKP gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar gada pirmajiem trim mēnešiem, pieauga divdesmit ES valstīs, sešās samazinājās, bet vienā palika nemainīga.

Straujākais valdības parāda pieaugums ticis novērots Grieķijā (+13,4 procentpunkti), Kiprā (+8,3 procentpunkti) un Portugālē (+5,6 procentpunkti). Tikmēr straujākais valsts parāda samazinājums novērots Lietuvā (-2,3 procentpunkti), Latvijā un Ungārijā (abās -1,3 procentpunkti).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu cenas Latvijā pērnā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar 2014.gada attiecīgo laika periodu, samazinājās par 7,6%, reģistrējot straujāko kritumu no visām Eiropas Savienības (ES) valstīm, par kurām pieejama informācija, liecina ES statistikas biroja Eurostat jaunākie dati.

Aiz Latvijas straujākais mājokļu cenu samazinājums gada salīdzinājumā reģistrēts Horvātijā - par 3%, Itālijā - par 2,3% un Francijā - par 1,2%.

Mājokļu cenas gada salīdzinājumā gan samazinājās tikai šajās četrās valstīs.

Straujākais mājokļu cenu pieaugums gada griezumā fiksēts Zviedrijā - par 13,7%, Austrijā - par 9,3%, Īrijā - par 8,9% un Dānijā - par 7,2%.

Lietuvā mājokļu cenas trešajā ceturksnī pieauga par 3,4%, bet Igaunijā reģistrēts kāpums 4% apmērā.

ES valstīs mājokļu cenas gada salīdzinājumā trešajā ceturksnī pieauga par 3,1%, bet eirozonā - par 2,3%.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni mājokļu cenas ES trešajā ceturksnī palielinājās par 1,3%, bet eirozonā - par 1%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada sākumā inflācija turpinās augt un gada vidējā inflācija šogad varētu sasniegt 6-7% pretstatā 3,3% pērn, prognozē banku analītiķi.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis skaidro, ka iemesli straujajam inflācijas kāpumam jau vairākus mēnešus nemainīgi balstās maksas par mājokli, transporta un pārtikas sadārdzinājumā. Šo trīs grupu kopējais devums ir 6,34 procentpunkti. Arī pārējās grupās ir vērojams cenu pieaugums, kaut mazāk izteiksmīgs. Arī eirozonā inflācija decembrī pieauga par 0,1% līdz 5%, kas ir augstākais līmenis kopš eiro ieviešanas. Inflācija, neskaitot enerģijas cenas izmaiņas, decembrī pieauga par 0,3% līdz 2,8%, bet inflācija arī bez svaigas pārtikas, alkohola un cigaretēm nemainījās - 2,6%.

Situācija dažādās dalībvalstīs atšķiras. Beļģijā, Austrijā, Vācijā un Somijā inflācija decembrī bija zemāka nekā novembrī. Francijas centrālās bankas vadītājs izteicies, ka inflācija Francijā un eirozonā ir tuvu maksimumam un turpmāk tai vajadzētu palēnināties. ECB galvenais ekonomists Filips Leins izteicies, ka neskatoties uz rekordaugsto cenu pieaugumu 5% apmērā decembrī eirozonas inflācija šogad samazināsies. Vērtējot pašreizējās enerģijas cenas un nākotnes līgumus, var pieņemt, ka inflācija ES ir sasniegusi vai ļoti tuvu augstākajam punktam, uzskata D.Gašpuitis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Kopējie pašvaldību budžeta ieņēmumi pērn sasniedza 2,46 miljardus eiro, kas ir straujākais ieņēmumu pieaugums kopš finanšu krīzes.

Ja 2016. gadā pašvaldību budžetā bija vērojams 59 miljonu eiro pārpalikums, tad 2017. gadā, ņemot vērā strauju izdevumu pieaugumu, tai skaitā ES fondu projektiem, pašvaldību budžetā ir izveidojies 14,4 miljonu eiro deficīts, informē Finanšu ministrijā.

Ja pirmajos trijos 2017. gada ceturkšņos pašvaldību budžetā bija pārpalikums 74,7 miljoni eiro, tad pēdējais ceturksnis tika noslēgts ar 89 miljonu eiro deficītu, tādējādi būtiski ietekmējot gada rezultātu.

Saskaņā ar Valsts kases operatīvo pārskatu kopējie pašvaldību budžeta ieņēmumi 2017. gadā pieauga par 257,7 miljoniem eiro jeb 11,7% un sasniedza 2,46 miljardus eiro, kas ir straujākais ieņēmumu pieaugums kopš finanšu krīzes. Lielāko ieņēmumu daļu nodrošināja nodokļu ieņēmumi – 1597,1 miljoni eiro, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir pieauguši par 128,1 miljoniem eiro jeb 8,7%. Pamatā nodokļu ieņēmumu pieaugumu nodrošināja iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) un nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā pērn samaksājuši 7,58 miljardus eiro, no tiem 5,28 miljardus eiro - Rīgā reģistrētie uzņēmumi. Lielāko nodokļu maksātāju saraksta galvgalī atrodas degvielas tirgotāji, kā arī valsts lielās kapitālsabiedrības, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Lai izceltu arī reģionos reģistrēto uzņēmumu nozīmi tautsaimniecībā un pienesumu valsts budžetam, "Lursoft" apkopojis informāciju par lielākajiem nodokļu maksātājiem reģionos.

Kurzeme

Puse no TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem Kurzemē reģistrēti Liepājā. Vēl sešiem uzņēmumiem juridiskā adrese reģistrēta Ventspilī, bet vēl pa vienam ir no Dundagas, Grobiņas, Priekules un Rojas novadiem.

Lielākais nodokļu maksātājs starp Kurzemes uzņēmumiem 2019.gadā bijis AS "UPB", kas VID administrētajos nodokļos samaksājis 8,86 milj.eiro. Tas ir par 15,77% vairāk nekā gadu iepriekš.

Straujākais samaksāto nodokļu pieaugums starp Kurzemes TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem pēdējā gada laikā bijis SIA "Quality Jobs" no Ventspils. Lursoft dati rāda, ka 2018.gadā nodokļos uzņēmums samaksājis 1,33 milj.eiro, bet pagājušajā gadā tie bijuši jau 2,13 milj.eiro. Uzņēmums nodarbojas ar elektronisko sistēmu produktu ražošanu un ražošanas pakalpojumu sniegšanu, darbojoties industriālo sistēmu, datu tīklu infrastruktūras, ierīču interneta, kā arī medicīnas un vairāku citu tirgu nišu segmentos. Uzņēmuma vienīgā kapitāldalu turētāja ir Santa Toča.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijā jūnijā straujākais ražotāju cenu kāpums ES

Jānis Rancāns, 02.08.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, ražotāju cenas Latvijā palielinājušās par 1,3%, kas ir straujākais pieaugums Eiropas Savienībā (ES), liecina Eiropas statistikas biroja Eurostat publicētie dati.

Nākošais straujākais pieaugums jūnijā bija novērots Kiprā un Rumānijā (abās +0,6%), kā arī Slovēnijā (+0,4%).

Igaunijā jūnijā ražotāju cenas pieaugušas par 0,2%, bet Lietuvā, salīdzinot ar maiju, tās nav mainījušās.

Lielākais ražotāju cenu samazinājums jūnijā reģistrēts Īrijā (-1,2%), Dānijā, Ungārijā un Nīderlandē (-0,7% katrā).

Gada griezumā lielākais ražotāju cenu pieaugums novērots Lielbritānijā (+12,7%), Dānijā (+10,6%) un Bulgārijā (+10,1%), bet mazākais – Maltā (+0,8%), Ungārijā un Zviedrijā (abās +1,5%).

Latvijā ražotāju cenas gada laikā palielinājās par 9%, kas ir sestais straujākais pieaugums bloka valstu vidū. Lietuvā ražotāju cenas gada salīdzinājumā palielinājās par 9,2%, bet Igaunijā - par 5,8%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijā septembrī straujākais rūpniecības apjomu pieaugums ES

Gunta Kursiša, 14.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada septembrī, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo mēnesi, rūpniecības apjomi gan eirozonā, gan Eiropas Savienībā (ES) kopumā ir palielinājušies par 2,2%, savukārt Latvijā industriālās rūpniecības apjomi gada griezumā ir palielinājušies par 9,6%, kas ir straujākais pieaugums ES, liecina jaunākie ES statistikas biroja Eurostat dati.

No visām ES valstīm industriālās rūpniecības apjomi gada griezumā ir pieauguši 14 valstīs, bet samazinājušies - astoņās. Otrs straujākais rūpniecības apjomu pieaugums bija Lietuvā (8,3%), bet trešais - Polijā (7,9%). Savukārt viskrasāko samazinājumu piedzīvojusi Itālija (- 2,7%), Grieķija (- 2,3%) un Dānija (- 2,2%).

Šā gada septembrī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, industriālās rūpniecības apjomi eirozonā ir samazinājušies par 2,0%, bet 27 ES valstīs par 1,3%. Augustā gan eirozonas, gan ES rūpniecības izaugsmes dati bija pozitīvāki - šā gada augustā, salīdzinot ar jūliju, industriālās rūpniecības apjomi 17 eirozonas valstīs pieauga vidēji par 1,4%, savukārt ES valstīs kopumā – par 1,0%

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Latvijā pērn trešais straujākais eksporta pieaugums ES

LETA, 16.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas eksports pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2010.gadu, palielinājās par 31%, kas ir trešais straujākais pieaugums no visām Eiropas Savienības (ES) valstīm, liecina ES statistikas biroja Eurostat jaunākie dati.

Straujākais eksporta pieaugums pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem pērn fiksēts Igaunijā un Grieķijā - par 37%, Latvijā, kā arī Lietuvā un Bulgārijā - par 29%.

Eksports pagājušajā gadā audzis visās ES dalībvalstīs.

Tikmēr Latvijas imports 2011.gadā palielinājās par 30%, kas ir otrais lielākais pieaugums no visām dalībvalstīm.

Straujākais importa pieaugums reģistrēts Igaunijā - par 37%, Latvijā, kā arī Lietuvā - par 28%.

Savukārt importa apjoma samazinājums reģistrēts vienīgi Grieķijā - par 10%.

Latvijas ārējās tirdzniecības deficīts 2011.gadā veidoja divus miljardus eiro (1,4 miljardus latu), salīdzinot ar 1,6 miljardiem eiro (1,1 miljardu latu) 2011.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Latvijā deviņos mēnešos piektais straujākais eksporta kāpums ES

LETA, 19.12.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas eksports šā gada pirmajos deviņos mēnešos, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo laika periodu, palielinājās par 33%, kas ir piektais straujākais pieaugums no visām Eiropas Savienības (ES) valstīm, liecina ES statistikas biroja Eurostat jaunākie dati.

Straujākais eksporta pieaugums pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem astoņos mēnešos fiksēts Igaunijā - par 47%, Maltā - par 46%, Grieķijā - par 42% un Lietuvā - par 35%.

Tāpat kā Latvijā, eksports 33% apmērā palielinājās arī Bulgārijā.

Eksports gada pirmajos deviņos mēnešos audzis visās ES dalībvalstīs.

Tikmēr Latvijas imports šā gada pirmajos deviņos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pirms gada, palielinājās par 33%, kas ir trešais lielākais pieaugums no visām dalībvalstīm.

Straujākais importa pieaugums šogad reģistrēts Igaunijā - par 44% un Lietuvā - par 34%.

Savukārt importa apjoma samazinājums šogad reģistrēts vienīgi Grieķijā - par 20%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Jauno Latvijas novadu starta pozīcijas krasi atšķiras

Pēteris Strautiņš, "Luminor" ekonomists, 11.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pērn ekonomikas izaugsme bremzējās, eksporta nozares turpināja palielināt devumu Latvijas iedzīvotāju ienākumos, secināts šodien prezentētajā "Luminor" bankas reģionu eksporta pētījumā. Rīgas un pārējās Latvijas ekonomikas struktūra ir ļoti atšķirīga – kamēr Rīgā izteikti dominē IT un biznesa pakalpojumu nozare, tikmēr reģionos lielāko ekonomikas daļu veido meža nozare, kā arī mašīnbūve un elektronika.

“Viens no pētījuma ieguvumiem ir iespēja gūt niansētu priekšstatu par Latvijas ekonomikas ģeogrāfiju, kas nav pieejams citur. Dažos gadījumos no tā var izdarīt secinājumus, dažos nē, bet iegūtā kopaina ir interesanta – tā ļauj novērtēt to, kā norit cilvēku dzīve dažādās Latvijas vietās. Pērn visstraujākais pieaugums starp jaunajiem jeb “topošajiem” novadiem, kas izveidosies administratīvi teritoriālās reformas rezultātā, bija vērojams Valkas novadā, kura eksporta ienākumi reālā izteiksmē pērn pieauguši par 15%.

Reģionu vidū, spītējot tranzīta svārstībām, visstraujāk eksporta nozares attīstījās Kurzemē. Savukārt Latgales nākotne ir ļoti lielā mērā atkarīga no rūpniecības attīstības Rēzeknē un Daugavpilī. Taču piecu gadu griezumā saskaņā ar pētījuma rezultātiem straujākais eksporta ienākumu pieaugums bija Ādažu novadam, strauji attīstījusies arī Kuldīga, Smiltene, Līvāni un Gulbene,” stāsta pētījuma autors, "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ražotāju cenas eirozonā augustā, salīdzinot ar jūliju, nav mainījušās, savukārt Eiropas Savienībā pieaugušas par 0,1%, liecina Eurostat dati.

Jūlijā cenas mēneša laikā eirozonā piedzīvoja 0,2% pieaugumu, bet ES – 0,4% kāpumu.

Mēneša laikā cenas enerģētikas sektorā eirozonā pieauga par 0,2%, bet ES – par 0,3%.

Lielākais mēneša pieaugums mēneša laikā vērojams Igaunijā – par 1,7%, Dānijā – par 1,1%, Īrijā – par 1%, Ungārijā un Somijā – par 0,6%. Savukārt straujākais kritums bijis Beļģijā – par 1,4%, Rumānijā – par 0,6%, Lietuvā un Polijā – par 0,2%. Latvijā mēneša laikā ražotāju cenas augušas par 0,1%.

Augustā, salīdzinot ar pērnā gada augustu, eirozonā ražotāju cenas saruka par 0,8%, bet ES – par 0,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas IKP pirmajā pusgadā pieaudzis par 4,7%

Db.lv, 31.08.2022

Pēdējos astoņos ceturkšņos pozitīvi attīstoties apstrādes rūpniecībai, tā devusi nozīmīgu ieguldījumu kopējās pievienotās vērtības pieaugumā, kas palielinājusies par 5,8%, tostarp izaugsme bija 16 nozarēs no 22.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 4,7%, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo periodu, tostarp otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP audzis par 3% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada pirmo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP samazinājies par 1%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad pirmajā pusgadā bija 17,7 miljardu eiro apmērā, tostarp otrajā ceturksnī - 9,52 miljardi eiro.

2022.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu lauksaimniecības nozares darbība novērtēta ar 3,2% izaugsmi , tostarp augkopībā pieaugums bijis par 4,6%, bet lopkopībā bijis samazinājums par 0,5%. Mežsaimniecības un mežizstrādes nozares pieaugums bija 14,9% apmērā, savukārt zivsaimniecībā bija samazinājums par 1,6%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajā ceturksnī vidējā darba alga Latvijā palielinājās par 6,9 % salīdzinājumā ar 2021. gada 1. ceturksni un sasniedza 1297 eiro pirms nodokļu nomaksas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija.

Tas ir lēnākais algu kāpums Latvijā pēdējā pusotra gada laikā, un iedzīvotāju ienākumi šogad noteikti augs lēnāk nekā cenas, norāda bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš. Šī gada pirmajā ceturksnī algas Latvijā ir augušas arī lēnāk nekā Lietuvā un Igaunijā, taču algu pieaugums ir svārstīgs un pērn Latvijā algas auga straujā nekā kaimiņos. Savukārt kopš 2015. gada darba algas Latvijā ir augušas par 7,5 % gadā un pašreizējais algu kāpums ir ļoti tuvu šim ilgtermiņa vidējam līmenim.

"Šī gada pirmajā ceturksnī vidējā darba samaksa augusi gandrīz visās nozarēs, izņemot atsevišķās pakalpojumu nozarēs, kur pilna laika strādājošo skaits ir audzis straujāk nekā kopējais atalgojums, visticamāk, dēļ minimālo obligāto sociālo iemaksu ieviešanas. Vienlaikus vidējās algas statistiku Latvijā turpina ietekmēt arī COVID-19 pandēmija. Ierobežojumu atcelšana ir ļāvusi atkal darboties ēdināšanas, viesnīcu un izklaides nozarēm, un kopš gada sākuma ir būtiski auguši iedzīvotāju tēriņi pakalpojumu nozarēs," akcentē ekonomists.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu cenas Latvijā pērnā gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2014.gada attiecīgo laika periodu, palielinājās par 6,4%, reģistrējot sesto straujāko kāpumu no visām Eiropas Savienības (ES) valstīm, par kurām pieejama informācija, liecina ES statistikas biroja Eurostat jaunākie dati.

Straujākais mājokļu cenu pieaugums gada salīdzinājumā reģistrēts Zviedrijā - par 14,2%, Ungārijā - par 10,3%, Lielbritānijā - par 7,1%, Īrijā - par 6,6% un Dānijā - par 6,5%.

Tikmēr mājokļu cenu samazinājums reģistrēts vienīgi Horvātijā - par 2,1%, Itālijā - par 0,9% un Kiprā - par 0,6%.

Lietuvā mājokļu cenas ceturtajā ceturksnī pieauga par 3,3%, bet Igaunijā reģistrēts kāpums 5,1% apmērā.

ES valstīs mājokļu cenas gada salīdzinājumā ceturtajā ceturksnī pieauga par 3,8%, bet eirozonā - par 2,9%.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni mājokļu cenas ES ceturtajā ceturksnī palielinājās par 0,2%, bet eirozonā tās saglabājās nemainīgas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Decembrī, salīdzinot ar novembri, ražošanas produkcijas izlaide eirozonā un Eiropas Savienībā sarukusi par 0,7%, liecina Eurostat dati.

Novembrī ražošanas apjomi pieauga attiecīgi par 1,6% un 1,3%.

Savukārt decembrī, salīdzinot ar 2012. gada decembri, ražošanas izlaide eirozonā pieauga par 0,5%, bet ES – par 0,9%.

Mēneša laikā eirozonā kapitāla preču ražošanas apjomi saruka par 2,1%, bet ES – par 1,9%. Enerģētikas apjomi saruka par attiecīgi 2,1% un 1,5%.

Starp dalībvalstīm, par kurām pieejami dati, ražošanas apjomi mēneša laikā sarukuši 19 valstīs, bet pieauga četrās. Lielākais kritums reģistrēts Igaunijā – par 5,7%, Zviedrijā – par 2,7% un Nīderlandē – par 2,6%. Lielākais pieaugums bijis Slovēnijā – par 2,7%, Grieķijā – par 2,6% un Portugālē – par 0,7%. Latvijā mēneša laikā apjomi sarukuši par 1,4%, kas ir devītais straujākais kritums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijā janvārī bijis sestais straujākais rūpniecības pieaugums ES

LETA, 14.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rūpniecības apjoms Latvijā šā gada janvārī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu palielinājies par 4,6%, reģistrējot sesto straujāko izaugsmi no visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, par kurām pieejama informācija, pirmdien paziņoja ES statistikas birojs Eurostat.

Straujākais rūpniecības apjoma pieaugums janvārī fiksēts Īrijā - par 42,7%, Lietuvā - par 10,5% un Horvātijā - par 9,3%.

Savukārt straujākais kritums reģistrēts Maltā - par 8,9%, Nīderlandē - par 3,9% un Somijā - par 1,9%.

Igaunijā rūpniecības apjoms janvārī samazinājies par 0,2%.

Rūpniecības apjoms janvārī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada janvāri ES palielinājās par 2,5%, bet eirozonā - par 2,8%.

Tikmēr salīdzinājumā ar decembri rūpniecība ES pieauga par 1,7%, bet eirozonā - par 2,1%

Lielākais rūpniecības pieaugums mēneša griezumā fiksēts Īrijā - par 12,7%, Igaunijā - par 4,9%, Horvātijā - par 3,2% un Vācijā - par 2,9%.

Toties straujākais kritums reģistrēts Maltā - par 5%, Rumānijā - par 2,3% un Somijā - par 2,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Apdrošināšanas tirgus Latvijā pērn audzis par 9,5%

Db.lv, 31.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošināšanas tirgus Latvijā 2023.gada laikā ir audzis par 9,5%, kas ir stabila izaugsme, salīdzinot ar iepriekšējā gada augstās inflācijas forsēto tirgus pieaugumu.

Parakstīto prēmiju kopējais apmērs pērn sasniedzis 738,8 miljonus eiro, bet izmaksātās atlīdzības augušas par 9,3%, sasniedzot 469,5 miljonus eiro.

Straujākais prēmiju pieaugums bijis veselības apdrošināšanā – par 20%, savukārt atlīdzības īpaši strauji pieaugušas īpašuma apdrošināšanā – par 42%, ko ietekmēja pērnā gada vētras un citu dabas negadījumu seku novēršana.

“2023. gads nozarei noteikti paliks prātā ar ekstrēmiem dabas apstākļiem – plūdiem, salnām, sausumu un vētrām. Tā rezultātā summas, ko pērn klientiem apdrošinātāji izmaksāja īpašuma atlīdzībās, tai skaitā par sējumiem, palielinājās par 42%, salīdzinot ar 2022. gadu. Gada pirmajā pusē turpinājām izjust sekas, kas saistītas ar inflācijas radīto cenu pieaugumu vairākās nozarēs, kas tieši ietekmē apdrošināšanu, kā veselība, īpašums, KASKO un OCTA. 2023. gada sākumā notika arī līderu maiņa apdrošināšanas tirgū Latvijā – dzīvības apdrošināšanu, kas jau gadiem bija ieņēmusi lielākā veida vietu, nomainīja veselības apdrošināšana,” komentē Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) prezidents Jānis Abāšins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Latvijā otrs straujākais eksporta pieaugums ES

Jānis Rancāns, 17.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajos piecos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgu periodu pirms gada, Latvijas eksports audzis par 14%, liecina Eiropas statistikas biroja Eurostat apkopotie dati.

Tas bijis otrs straujākais kāpums Eiropas Savienības (ES) valstu vidū. Straujākais eksporta pieaugums gad pirmajos piecos mēnešos fiksēts Grieķijā (+17%), Latvijā un Maltā (+12%).

Gada pirmajos piecos mēnešos, salīdzinot ar aizvadīto gadu, par 2% eksports samazinājies Īrijā, bet par vienu procentu - Luksemburgā un Ungārijā.

Minētajā periodā Lietuvā eksports pieaudzis par 8%, bet Igaunijā – par diviem procentiem.

Gada pirmajos piecos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgu periodu pirms gada, imports Latvijā palielinājās par 18%, kas bijis straujākais kāpums visā ES. Lielākais importa samazinājums (10% apmērā) novērots Grieķijā, bet Lietuvā un Igaunijā imports šajā periodā palielinājies attiecīgi par 5% un 4%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada septembrī, salīdzinot ar augustu, ražotāju cenas eirozonā un Eiropas Savienībā palielinājušās par 0,1%, liecina jaunākie Eurostat dati.

Augustā cenas eirozonā nemainījās, bet ES valstīs pieauga par 0,1%.

Savukārt gada laikā ražotāju cenas eirozonā ir sarukušas par 0,9%, bet ES – par 0,5%.

Septembrī, salīdzinot ar augustu, cenas ražošanā, izņemot enerģētiku, samazinājās par 0,1% gan eirozonā, gan ES, savukārt enerģētikas sektorā attiecīgi pieauga par 0,5% un 0,4%.

Starp dalībvalstīm, par kurām ir pieejami dati, lielākais ražotāju cenu kāpums mēneša laikā bijis Igaunijā – par 1%, Lietuvā un Austrijā – par 0,5%, kā arī Dānijā un Zviedrijā – par 0,4%. Savukārt straujākais kritums vērojams Kiprā – par 0,9%, Beļģijā – par 0,8%, Īrijā – par 0,6% un Portugālē – par 0,5%. Latvijā mēneša laikā cenas cēlušās par 0,2%, kas ir sestais straujākais pieaugums starp ES valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 0,1%, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo periodu, tostarp otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP samazinājies par 0,5% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada pirmo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP samazinājies par 0,3%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad pirmajā pusgadā bija 19,3 miljardu eiro apmērā, tostarp otrajā ceturksnī - 10,17 miljardi eiro.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2023.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējā pievienotā vērtība saglabājusies iepriekšējā gada līmenī, pakalpojumu nozarēm pieaugot par 1,4%, bet ražojošām nozarēm samazinoties par 3,8%.

Lauksaimniecībā bija samazinājums par 9,3%, ko ietekmēja augkopības nozares novērtējums, uzrādot kritumu par 13%, un samazinājums lopkopībā - par 1,9%. Zivsaimniecības nozarē bija pieaugums par 12,9%, bet samazinājums bija mežsaimniecības un mežizstrādes nozarē - par 3,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, pieaudzis par 0,8%, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo periodu, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.

Savukārt, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP 2023.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo periodu, palielinājies par 0,4%.

Vienlaikus šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2022.gada ceturto ceturksni - Latvijas IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, audzis par 0,6%.

2023.gada pirmajā ceturksnī Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 9,149 miljardi eiro.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2023.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējās pievienotās vērtības izmaiņas (pieaugums par 0,7%) ietekmēja pakalpojumu nozaru pieaugums par 1,2% un ražojošo nozaru samazinājums par 0,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētie kopbudžeta ieņēmumi 2017.gadā ir 8,62 miljardi EUR, kas ir par 0,60 miljardiem EUR jeb 7,5 % vairāk nekā 2016.gadā.

Tādējādi VID administrēto kopbudžeta ieņēmumu plāns 2017.gadam izpildīts 101,1 % apmērā. To galvenokārt veicināja četru lielāko nodokļu (valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu, pievienotās vērtības nodokļa, iedzīvotāju ienākuma nodokļa un akcīzes nodokļa) ieņēmumi.

Ieņēmumu pieauguma temps 2016.gadā un 2017.gadā bija visai līdzīgs. Tomēr, atšķirībā no 2016.gada, kad straujāk pieauga nenodokļu ieņēmumi, pērn pieaugumu nodrošināja tieši nodokļu ieņēmumi. 2017.gadā nodokļu ieņēmumi, salīdzinot ar 2016.gadu, palielinājušies par 0,67 miljardiem EUR jeb 8,8 %.

Sākot ar 2017.gada februāri, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, palielinās ienākumus saņēmušo darba ņēmēju skaits (2016.gadā bija vērojama pretēja tendence). Tas kopā ar darba ienākumu pieaugumu veicināja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu palielināšanos un plāna izpildi.

Komentāri

Pievienot komentāru