Eksperti

Latvijā trūkst darbaspēka. Vai pensionāri var palīdzēt?

Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane, 16.03.2018

1. attēls. Nodarbinātie 65+ g.v. no kopējā nodarbināto skaita, dalījums pa nozarēm

Avots: CSP dati, autores aprēķins. Piezīme: Dati par 2016. gadu.

Jaunākais izdevums

Jau kādu laiku Latvijas darba tirgū vērojama ierobežota darbaspēka pieejamība. Darba meklētāju īpatsvars pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2017. gada 4. ceturksnī samazinājies līdz 8.1%, pieaug arī neaizpildīto darba vietu skaits.

Bezdarbam sarūkot, palielinās algas un rodas spiediens uz inflāciju. Ierobežotais darbaspēka piedāvājums varētu būt nopietns izaicinājums turpmākai tautsaimniecības izaugsmei. Kādas ir iespējas šo jautājumu risināt?

Varianti ir dažādi, tostarp bezdarbnieku kvalifikācijas celšana un arī tik nepopulārā kvalificēta darbaspēka imigrācija. Bet šoreiz par ko citu. Iespējams, mums jau ir kvalificēts resurss, kurš nekur nav «jāmigrē», proti, gados vecāki cilvēki, kas pametuši darba tirgu.

Pensionāru Latvijā ir daudz un to skaits turpina pieaugt. Latvijā virs darbspējas vecuma (65+ g.v.) ir vairāk nekā piektdaļa no visiem iedzīvotājiem – 384 tūkstoši cilvēku.

Latvijā no visiem ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem (tātad, kas strādā vai meklē darbu) 18.4% ir vecumā no 55 līdz 64 gadiem, bet vēl 3.5% vecumā no 65 līdz 74 gadiem. Ņemot vērā iedzīvotāju novecošanās tendences, gados vecāku cilvēku īpatsvars turpinās pieaugt.

Kur strādā šie seniori? Izrādās, ka gados vecāki cilvēki vairāk nodarbināti izglītībā, administratīvos un apkalpojošos dienestos, veselības aprūpē un lauksaimniecībā. Pensionāru īpatsvars ir lielāks arī vairākās nelielās nozarēs, piemēram, mākslā un operācijās ar nekustamo īpašumu, kā arī ūdens apgādē un atkritumu apsaimniekošanā.

Savukārt atgriežoties pie pensionāru vidū populārajām lielajām nozarēm – izglītības un veselības aprūpes – tās vērtējamas kā jomas, kur bonusu dod darbinieku izglītība un pieredze, līdz ar to senioriem piemīt priekšrocība, kas bieži vien tiek izmantota. Tomēr jāpiemin, ka šīs nozares ir ar relatīvi zemāku vidējo atalgojumu un tādēļ mazāk pievilcīgas jauniešiem, līdz ar to senioru nodarbinātība tajās parāda ne tikai zināšanu nozīmi, bet arī grūtības jaunu darbinieku piesaistē.

Relatīvi vairāk senioru ir nodarbināti arī lauksaimniecībā, iezīmējot gan laukos dzīvojošo vecuma sadalījumu, gan to, ka lauksaimniecība var būt arī dzīvesveids, kuram raksturīgs ierasto darbu turpināt arī sasniedzot pensijas vecumu. Tomēr jāatzīmē, ka, salīdzinot ar jaunajiem darbiniekiem, seniori biežāk ir kvalificēti lauksaimniecības strādnieki, nevis vienkāršo lauksaimniecības darbu darītāji – vairāk tiek izmantota viņu pieredze, nevis, iespējams, sarūkošais fiziskais spēks. Arī kopumā relatīvi mazāk seniori strādā nozarēs, kas saistītas ar smagāku fizisku darbu (būvniecība, transportēšana un uzglabāšana) vai ar jaunāko tehnoloģiju izmantošanu (informācijas un komunikāciju pakalpojumi).

Biežāk iespēju turpināt strādāt izmanto pensionāri ar augstāko izglītību. Augstāks izglītības līmenis palielina seniora konkurētspēju un ir viens no faktoriem, kas liecina par darbinieka potenciālo produktivitāti.

Turklāt iespēja turpināt tādu darbu, kas prasa augstāku kvalifikāciju, ir saistīta ar augstāku iespējamo atalgojumu, kas kalpo kā papildus motivācija senioriem atpūtas vietā vismaz daļēji turpināt savas darba gaitas. Iespējams, ka šādu sadalījumu ietekmē arī iepriekš minētās populārākās nozares, kur pensionāri turpina strādāt, jo tajā vairāk izteikta augstākās izglītības nepieciešamība.

Gados vecāki cilvēki vairāk ir nodarbināti sabiedriskajā sektorā un izvēlas nepilnas slodzes darbus.Seniori nepilnu darba laiku strādā izteikti biežāk nekā pārējie darbinieki, kā galveno iemeslu minot to, ka nevēlējās strādāt pilnu darba laiku. Līdz ar to šis nepilnas slodzes darbs ir «brīvprātīgi izvēlēts», salīdzinot ar gados jaunākiem darbiniekiem, kuri biežāk kā iemeslu nepilnai slodzei min to, ka viņi nevarēja atrast pilna laika darbu.

Pensionāri visvairāk iesaistās darba tirgū Zemgalē un Rīgā, vismazāk – Latgalē. Reģionālās atšķirības galvenokārt var tikt skaidrotas ar bezdarba līmeņa atšķirībām, nevis ar pensionāru skaitu tajos.

Situācija dažādos Latvijas reģionos ir neviendabīga. Un tur, kur bezdarba līmenis ir viszemākais, tirgus jau pats regulē situāciju, līdz ar to salīdzinoši vairāk senioru tiek nodarbināti. Bet, vai darba tirgus pats var tikt galā, vai arī vēl nepieciešamas kādas ekonomiskās iniciatīvas?

2. Latvijā pensionāri jau šobrīd ir «strādīgi», bet ir potenciāls izaugsmei

Salīdzinot situāciju Latvijā ar citām valstīm, ekonomiskās aktivitātes līmenis 65-74 gadu vecumā ir salīdzinoši augsts. Ekonomiski aktīvs Latvijā ir gandrīz katrs sestais, bet Eiropas Savienībā (ES) – tikai katrs desmitais šīs vecuma grupas pārstāvis. Turklāt «strādīgāki» par Latvijas iedzīvotājiem ES ir tikai Igaunijas un Lielbritānijas iedzīvotāji. Ietverot salīdzinājumā atsevišķas valstis ārpus ES, augstu ekonomisko aktivitāti uzrāda arī Šveice, Norvēģija. Izceļas arī Islande, kurā senioru ekonomiskā aktivitāte ir rekordaugsta - 40.6%.

Ja aplūko strādājošo vecāko cilvēku topa valstis, atbilstoši Eurostat datiem senioru galvenā motivācija turpināt darbu Latvijā un Igaunijā ir finanses – gan iespēja nopelnīt pietiekami personīgām un mājsaimniecības vajadzībām, gan iespēja palielināt savu nākotnes pensiju.

Norvēģijā un Šveicē izteikti ir pavisam citi iemesli – seniori turpina strādāt,jo darbs viņus iepriecina. Finansiāla motivācija šajos gadījumos ir nebūtiska. Nedaudz atšķirīga situācija ir Islandē – arī šajā valstī lielai daļai senioru motivācija turpināt strādāt ir apmierinātība ar darbu, tomēr, salīdzinot ar citām ziemeļvalstīm, biežāk tiek minēti arī finansiāli iemesli. Jāņem vērā arī fakts, ka pensionēšanās vecums Islandē ir arī krietni lielāks (67 gadi).

Jāatzīmē, ka vēlme turpināt darbu nav tiešā veidā saistīta ar veselības stāvokli. Lai gan, piemēram, pētījumā par Zviedriju [3] tieši veselības stāvokļa uzlabošanās ir norādīta kā nozīmīgs faktors, kāpēc cilvēki strādā vairāk. Tomēr 4. attēlā var redzēt, ka valstis ar ilgākiem sagaidāmajiem veselīga mūža gadiem ir gan ranžējuma augšpusē, gan lejasdaļā.

Nodarbinātības topa lejasgalā ir valstis, kurās ir izteikta agra darbaspēka pamešanas kultūra, priekšlaicīga pensionēšanās un zema senioru aktivitāte darba tirgū, it īpaši sievietēm, piemēram, Francijā, Itālijā, Spānijā. Līdzīga situācija bija arī Nīderlandē, bet jau kopš 20.gs. astoņdesmitajiem gadiem pakāpeniski un mērķtiecīgi tur tika veiktas reformas, lai šo priekšlaicīgo darba tirgus pamešanu mazināt. Tas ir sniedzis rezultātus, un tagad Nīderlande ir virs ES vidējā līmeņa. Tas liecina, ka reformas ilgākā laika periodā var būtiski mainīt senioru ekonomiskās aktivitātes līmeni.

No vienas puses, varētu teikt, ka Latvijā jau pašlaik pensijas vecuma cilvēki ir darbīgāki nekā vidēji ES un palielināt šo cilvēku iesaisti darba tirgū nebūtu viegli. Tomēr, ņemot vērā galvenos iemeslus, kāpēc cilvēki turpina strādāt, redzama iespēja vairāk koncentrēties uz nefinansiālajiem iemesliem, lai gan labvēlīgāki finansiālie nosacījumi arī motivētu lielāku daļu pensijas vecuma cilvēku palikt nodarbinātiem vai atgriezties darba tirgū.

3. Kā palielināt senioru motivāciju strādāt?Iedzīvotāju novecošanās, slodze uz pensiju sistēmu un atsevišķos periodos arī darbinieku trūkums ir bijušas aktuālas problēmas daudzās valstīs. Lēmumu strādāt vai nestrādāt ietekmē gan individuālie nosacījumi un veselības stāvoklis, gan sabiedrība. Vēlos izcelt atsevišķus nodarbinātības politikas virzienus, kas veicina senioru aktīvāku iesaistīšanos darba tirgū, minot atsevišķu valstu pieredzi šajā jomā.

1) Mazināt ekonomiskos stimulus pamest darba tirgu pirms pensijas vecuma

Lai palielinātu senioru nodarbinātības līmeni, tiek runāts par to, kā ierobežot motivāciju pensionēties priekšlaicīgi vai izmantot citas darba gaitu pārtraukšanas iespējas. Atsevišķās valstīs ar zemu senioru nodarbinātību, piemēram, Francijā, kā pāreja no nodarbinātības uz pensiju salīdzinoši bieži tiek izmantots bezdarbnieka pabalsts, bet Dānijā ir iespēja pensionēties priekšlaicīgi ar «algu pēc nodarbinātības», kuras nosacījumi pēdējā laikā tikuši pavājināti, lai mazinātu senioru vēlmi pāragri pamest darba tirgu. Savukārt Polijā, kurā ir izteikta tendence pensionēties agrāk, programmas Paaudžu solidaritāte ietvaros tika samazināti pabalsti pirmspensijas vecumā, kā rezultātā situācija ir uzlabojusies, tomēr veco cilvēku nodarbinātības līmenis tur joprojām ir zemāks nekā vidēji ES.

Latvijā priekšlaicīgā pensionēšanās nav tik aktuāla, jo tai ir samērā strikti nosacījumi – priekšlaicīgo pensiju var saņemt divus gadus pirms vecuma pensijas. Likums Latvijā paredz to, ka tā ir 50% no pensijas apjoma, kā arī vienlaicīgi nevar strādāt, kas ir būtisks ierobežojošais faktors, jo no darbinieka viedokļa svarīga ir nodokļu politika un nosacījumi, kas saistīti ar pensijas un darba algas vienlaicīgu saņemšanu. Likumdošanas ietekmi Latvijā izteikti varēja redzēt 2009. gada otrajā pusē, kad uz laiku bija ierobežojumi vienlaikus saņemt pilna apjoma vecuma pensiju un darba atalgojumu. Šī iemesla dēļ daudzi pensionāri nolēma pārtraukt darba attiecības, bet, kad ierobežojumi tika atcelti, daļa no viņiem atgriezās darba tirgū.

2) Kompensācija par zemākas algas pieņemšanu un subsīdijas darbā pieņemšanai – ne vienmēr efektīvas

Pieaugot darba pieredzei, darbinieki sagaida lielāku algu, tomēr darba ražīgums ne vienmēr pieaug atbilstoši. Dažās valstīs, piemēram, Slovēnijā, ir izteikta vecuma samaksas sistēma, ko nodrošina gan likums, gan kolektīvie līgumi – darbinieka darba pieredzei palielinoties par 2 gadiem, par 1% palielinās viņa bāzes alga. Citviet darba alga nav tiešā veidā sasaistīta ar darba pieredzi, tomēr tai ir tendence pieaugt.

Savukārt, ja darba devējs senioram nav gatavs maksāt lielāku algu, atsevišķās valstīs nodarbinātības veicināšanas nolūkā tika ieviestas programmas ar mērķi šo algu starpību daļēji kompensēt. Šādu programmu efektivitāte atkarīga no darbaspēka piedāvājuma un pieprasījuma algas elastības. Darbā pieņemšanas subsīdijas (daļēji kompensējot algu starpību iepriekšējā un jaunajā darba vietā) Vācijā tikušas vērtētas [5] kā efektīvas, lai bezdarbnieki atkal atgrieztos darbā, savukārt Austrijas programma, lai gan sniegusi vispārēju pozitīvu efektu, saistās ar lieliem lietderības zudumiem (deadweight loss). Savukārt pētījums par situāciju Somijā norāda, ka šādas algas subsīdijas mazina priekšlaicīgu pensionēšanos, bet nerada papildu nodarbinātību. Līdz ar to var secināt, ka šis instruments, lai gan diezgan bieži ticis izmantots, tomēr nav tas efektīvākais senioru nodarbinātības palielināšanai.

3) Iespēja palielināt vecuma pensiju

Šķiet pavisam vienkārši – ilgāk strādāsi, būs lielāka pensija, vai ne? Izrādās, ka arī šis punkts dažādās valstīs tiek realizēts atšķirīgi. Latvijā vecuma pensija ir cieši saistīta ar veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām un vecumu, kad cilvēks izvēlas pensionēties.

Ir arī atsevišķas valstis, kur sistēma vairāk «soda» cilvēkus par priekšlaicīgu pensionēšanos un «apbalvo» par pensionēšanās atlikšanu. Piemēram, Igaunijā par katru mēnesi, ko persona pensionējas priekšlaicīgi, pensiju samazina par 0.4%, bet par katru mēnesi, par ko izvēlas atlikt pensionēšanos – pensiju palielina par 0.9%. Iespējams, šis ir viens no iemesliem, kāpēc Igaunija senioru nodarbinātībā ir priekšā Latvijai. Tomēr jāpiemin, ka Igaunijā iespēju atlikt pensionēšanos tik un tā izmanto salīdzinoši neliela daļa nodarbināto.

4) Izglītošanās programmas darbiniekiem kvalifikācijas celšanai un pārkvalifikācijai; vecāku cilvēku iesaistīšana jaunāko apmācībā

Lai gan vispārējais izglītības līmenis pozitīvi ietekmē nodarbinātību gados vecākiem cilvēkiem, svarīgas ir arī turpmākās mācības, kas cilvēkiem palīdz apgūt aktuālo informāciju un pielāgoties darba tirgus vajadzībām. ES, tostarp Latvijā, aktuāla ir mūžizglītība, nostiprinot visa vecuma cilvēku prasmes un attīstot viņu potenciālu. Mācību finansēšanai tiek izmantoti dažādi līdzekļi – gan no darba devējiem un pašiem darbiniekiem, gan valsts atbalsts, nodrošinot gan mācību stipendijas, gan nodokļu atlaides uzņēmējiem, kas saviem darbiniekiem piedāvā iespējas mācīties.

Turklāt seniori paši var būt vērtīgs resurss jaunāko darbinieku izglītošanās. Piemēram, Francijā, darbojas paaudžu kontrakts (contrat de génération). Tas vienlaicīgi palīdz mazināt jauniešu bezdarbu un motivē gados vecākus cilvēkus ilgāk palikt nodarbinātiem. Jaunietis iegūst pastāvīgu darba līgumu, bet seniors saņem jaunu nepilna laika darba līgumu, aptuveni trešdaļu laika veltot jaunā darbinieka mācīšanai.

5) Daļēja laika nodarbinātības iespēju palielināšana

Dažās valstīs (piemēram, ASV) raksturīga pensionāru iesaistīšana sezonas darbos, bet valstīs ar izteiktu arodbiedrību ietekmi (piemēram, Nīderlandē) pensionāriem parasti tiek piedāvākas elastīgākas darba iespējas. Arī Austrija un Vācija ir ieviesusi senioru daļēja laika nodarbinātības shēmas, kas ļauj viņiem uz noteiktu laiku pārslēgties no pilna laika uz subsidētu daļēja laika darbu. Tomēr šo programmu izvērtējums rāda, ka tās vairāk tiek izmantotas kā sava veida priekšlaicīgās pensionēšanās iespējas, nevis kā iespēja ilgāk palikt darba tirgū. Arī Latvijā seniori daudz biežāk izvēlas strādāt nepilnu laiku. Uzņēmējiem jāapsver iespēja piedāvāt nepilna laika darbs kā iespēja aizsniegt papildu potenciālo darbinieku loku.

6) Sabiedrības pozitīvas attieksmes veidošana pret gados vecākiem darbiniekiem

Iespējams, ka daļa no šī raksta lasītājiem nebūtu sajūsmā, ja viņus kādā iestādē apkalpotu vai pakalpojumus sniegtu kāds seniors, jo sabiedrībā saglabājušies aizspriedumi par senioru darba kvalitāti. Sabiedrības attieksme pret nodarbinātajiem senioriem ir aktuāls jautājums daudzviet. Tāpēc daudzās valstīs ir veiktas plašas informatīvās kampaņas par gados vecākiem darbiniekiem. Piemēram, Lielbritānijā kampaņa Age Positive ir radīta, lai mazinātu aizspriedumus un stereotipus par gados vecākiem darbiniekiem, stāstot par šo darbinieku darba kvalitāti un ieguvumiem no darba kolektīva, ko veido dažāda vecuma cilvēki. Savukārt Austrijā Job Konkret 45+ programma vairāk koncentrējās tieši uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, veicinot izpratni par senioru nodarbinātību. Austrijā īpaši veiksmīga bija Senioru treneru (Älteren-Coach) programma, kas veicināja senioru atgriešanos darba tirgū – šis treneris informēja uzņēmumus par vecāko cilvēku potenciālu un palīdzēja senioriem darba meklēšanas un pieteikšanās procesā.

Latvijā par vecāku cilvēku iesaistīšanos darba tirgū aktīvi domā Latvijas Pensionāru federācija (LPF), kura gan izzina pensionāru vēlmi strādāt, gan veic sadarbību ar darba devējiem. Ir tikušas veiktas arī sabiedrības izglītošanas kampaņas, tomēr kopumā vēl ir nepieciešams liels darbs, lai veidotu sabiedrības un uzņēmēju izpratni.

4. SecinājumiKā motivēt gados vecākus cilvēkus vairāk iesaistīties darba tirgū? Vienkārša pensijas vecuma paaugstināšana nav risinājums, jo, pirmkārt, jāvērtē tās atbilstība sagaidāmajam mūža ilgumam un senioru veselības stāvoklim. Otrkārt, tas ir lēns process, turklāt citu valstu pieredze, kur pensionēšanās vecums ir lielāks nekā Latvijā, liecina, ka seniori bieži izvēlas pamest darba tirgu, izmantojot citus pieejamos veidus (priekšlaicīgu pensionēšanos, bezdarbnieka pabalstus u.c.). Līdz ar to pensionēšanās vecums pilnībā nenosaka senioru lēmumu par to, vai turpināt strādāt, vai tomēr to nedarīt.

Operatīvās darbības, kuras var pieskaņot ekonomikas attīstības ciklam, ietvertu senioriem domātas mācības atbilstoši darba tirgus prasībām, kā arī finansiālus stimulus, lai mazinātu senioru vēlmi priekšlaicīgi pamest darba tirgu, nepilna laika nodarbinātības veicināšanu un sabiedrības un uzņēmēju izglītošanu par senioru potenciālu. Tomēr šīm senioru aktivizēšanas programmām jābūt elastīgām, lai, mainoties ekonomikas stāvoklim, varētu veikt izmaiņas un tās neradītu nevēlamu efektu, izspiežot no darba tirgus gados jaunākus darbiniekus.

Lai gan senioru nodarbinātība Latvijā ir relatīvi augsta, tomēr atsevišķu citu valstu piemēri rāda, ka to vēl var kāpināt.

Ja Latvija sasniegtu Igaunijas senioru nodarbinātības līmeni, tie būtu papildu 20 000 darbinieku.

Lai arī seniori nevar būt ielāps darba roku trūkumam visās jomās, piemēram, būvniecībā, tomēr ir nozares, kur vajadzīgi speciālisti, līdz ar to senioru aktivizēšana var būt ekonomiskajam ciklam atbilstošs risinājums. Seniori jau sevi ir pierādījuši vairākās jomās, bet viņiem ir vēl līdz galam neapgūts potenciāls, piemēram, tirdzniecībā, kur senioru īpatsvaru nodarbināto skaitā varētu kāpināt, veicinot sabiedrības izpratni un piedāvājot vecāka gadagājuma darbiniekiem saistošus darba nosacījumus.

Tādējādi varam secināt, ka seniori ir viens no resursiem, ar ko mazināt spriedzi atsevišķās darba tirgus jomās un veicināt turpmāku tautsaimniecības attīstību. Turklāt, ņemot vērā sabiedrības novecošanās tendences, senioru loma tikai pieaugs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzes ieviestās izmaiņas iedzīvotāju paradumos ne tikai sašaurina atsevišķas aktivitātes, bet arī rada jaunas iespējas un vajadzības darba tirgū, teikts Ekonomikas ministrijas sagatavotajās vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēs, kas aptver nozaru nodarbinātības vajadzības profesiju un izglītības griezumā līdz 2040. gadam.

Prognozes izstrādātas, balstoties uz tautsaimniecības izaugsmes mērķa scenāriju un tam atbilstošām demogrāfijas prognozēm. Darba tirgus prognozēs ņemti vērā aktuālie globālās ekonomikas attīstības procesi, tai skaitā arī Covid-19 pandēmijas ietekme uz Latvijas ekonomiku un darba tirgu turpmākajos gados.

Sagaidāms, ka Covid-19 mazāk skartās nozares atgūsies ātrāk un būs galvenais ekonomikas dzinulis tuvākajos gados.

"Latvijas attīstības un labklājības izrāvienu varam panākt ar strauju preču un pakalpojuma attīstību, un te svarīgi priekšnosacījumi būs cilvēkresursu un darba vietu pieejamība, bezdarba un mazkvalificēto darbinieku īpatsvara samazināšana, inovācijas un pētniecības kapacitātes paaugstināšana, digitalizācijas risinājumu un produktivitātes veicināšana,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar vietējo darbaspēku vakances aizpildīt nevar

Sliktā ziņa – darbaspēku no ārvalstīm piesaista nevis Latvija, bet caur citām Eiropas Savienības valstīm to dara Lietuva un Polija, uzmanību uz tendenci vērš Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Būvniecība ir nozare, kurā jau vairākus gadus ir visakūtākais darbaspēka trūkums. Augstāko punktu darbaspēka nepietiekamība varētu sasniegt laikā, kad Latvija īstenos tādus projektus kā Rail Baltic un Liepājas cietuma būvniecība, kur būs vajadzīgs liels apjoms darbaspēka, prognozē B. Fromane.

Jau šobrīd darbaspēka trūkst un darbinieki no trešajām valstīm tiek piesaistīti, bet tas ir ilgstošs un sarežģīts process. «Administratīvi birokrātiskie šķēršļi viesstrādnieku nodarbināšanai ir utopija, kas mazina valsts kontroli pār cilvēkiem, kas Latvijā tiek nodarbināti,» stingros noteikumus viesstrādnieku nodarbināšanā Latvijā komentē B. Fromane.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Trīs receptes nodokļu ieņēmumu palielināšanai

Latvijas Bankas ekonomisti Klāvs Zutis, Kārlis Vilerts, Ludmila Fadejeva, 03.12.2019

1. attēls. Darbaspēka nodokļu ieņēmumi (2017) un darbaspēka nodokļu slogs (2018) OECD sastāvā esošajās ES dalībvalstīs

Avots: Eurostat un OECD

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Diskutējot par veidiem, kā mazināt ienākumu nevienlīdzību un nabadzību Latvijā, nedrīkst aizmirst, ka nodokļi nodrošina lauvas tiesu no valsts budžeta ieņēmumiem un ir nozīmīgākais finansējuma avots valdības izdevumiem, tai skaitā pabalstiem un citiem sociālās aizsardzības instrumentiem.

Jo vairāk pieejamo līdzekļu valsts budžetā, jo lielāku atbalstu var sniegt sociāli mazāk aizsargātajiem. Ne velti valstīs, kurās nodokļu ieņēmumi ir salīdzinoši augsti, arī ienākumu nevienlīdzība un nabadzība ir caurmērā zemāka. Tā kā nodokļu ieņēmumi Latvijā ir ievērojami mazāki nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), augstie ienākumu nevienlīdzības un nabadzības rādītāji nešķiet tik pārsteidzoši. Drīzāk rodas jautājums – kāpēc nodokļu ieņēmumi Latvijā ir tik zemi un kā to var mainīt? Par to arī šajā rakstā.

Zemi ieņēmumi ≠ zems nodokļu slogs

Zemi nodokļu ieņēmumi nebūt nenozīmē, ka arī nodokļu slogs Latvijā ir zems. Gluži pretēji – par vidējās algas saņēmēju Latvijā nodokļos tiek samaksāts vairāk nekā lielā daļā ES dalībvalstu. Līdz ar to radusies visai savdabīga situācija, ka vairākās ES dalībvalstīs, neskatoties uz zemāku darbaspēka nodokļu slogu, ir lielāki nodokļu ieņēmumi nekā Latvijā (1. attēls).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemeļvalstu un Baltijas valstu ekonomikas pēdējo gadu laikā ir uzrādījušas labu un līdzsvarotu izaugsmi, kā arī palielinājušas savu konkurētspēju, jaunākajā Swedbank Ziemeļvalstu-Baltijas biznesa apskatā norāda eksperti.

Tomēr augošais protekcionisms pasaulē ir liels izaicinājums salīdzinoši mazo un atvērto reģiona ekonomiku īstermiņa izaugsmei. Savukārt ilgtermiņā ekonomikas izaugsmi, it īpaši Baltijas valstīs, ierobežos strukturālie izaicinājumi, piemēram, demogrāfija.

Attiecībā uz sociālo iekļaušanu un pārvaldību Baltijas valstīm ir, ko mācīties no kaimiņiem ziemeļos. Tikmēr vides aizsardzībā darāmā pietiek visās valstīs. Latvijas ekonomikas pamati ir diezgan spēcīgi, un izaugsme līdzsvarota. Centieni uzlabot uzņēmējdarbības vidi un izaugsmes ilgtspēju turpinās, bet tos apēno sarūkošais iedzīvotāju skaits un sabiedrības novecošanās. Izglītības un apmācību programmu kvalitātes celšana, ienākumu nevienlīdzības novēršana un valsts institūciju sniegto pakalpojumu kvalitātes un pārvaldības uzlabošana ir nepieciešama ražīguma un labklājības celšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpina pieaugt to uzņēmēju skaits, kuri uzskata, ka darbaspēka pieejamība Latvijā jau tagad ir kritiskā līmenī, kā arī to respondentu skaits, kuri ir saskārušies ar tā trūkumu valstī, liecina Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) veiktā aptauja.

Jautājot uzņēmējiem, vai viņus satrauc darbaspēka pieejamība Latvijā, 67% apliecināja, ka tas jau tagad ir nepietiekams pretstatā 64% respondentu, kuri šādu atbildi sniedza šā gada martā. 23% aptaujāto uzskata, ka drīzumā nāksies saskarties ar šo problēmu, savukārt tikai 8% norādīja, ka darbaspēka trūkuma nav un drīzumā arī nebūs.

«Kopš pērn rudenī veicām pirmo aptauju un martā otru, ievērojami pieaug to uzņēmēju skaits, kurus ne tikai satrauc darbaspēka pieejamība, bet arī to, kuri jau saskārušies ar vakanču aizpildīšanu. Tas ir ļoti nopietns signāls politiķiem, ka jāsāk rīkoties, domājot gan par dažādu sabiedrības grupu integrēšanu darba tirgū, gan arī citiem risinājumiem, lai nebremzētu biznesa attīstību,» saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eirozonas algu mistērija: nekas vairāk par reģionālu specifiku?

Latvijas Bankas ekonomists Vents Vīksna, 14.09.2018

1. attēls. Darba tirgus rādītāji un cenu dinamika eirozonā

Avots: Eurostat datubāze, Latvijas Bankas aprēķins.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tradicionāli ekonomikas teorija māca, ka bezdarbs, algas un inflācija ir cieši saistīti ekonomiskie rādītāji – vienam no tiem mainoties, tiks ietekmēti arī pārējie divi paredzamā veidā.

Piemēram, valsts ekonomikai attīstoties un nodarbinātībai pieaugot, darba devējiem top grūtāk atrast kvalificētu darbaspēku pie esošajām tirgus algām, kas spiež kāpināt algu līmeni. Tas savukārt palielina iedzīvotāju patēriņu, un augstāka pieprasījuma iespaidā pieaug preču un pakalpojumu cenas. Šis cikls var būt veselīgs valsts ekonomikai un iedzīvotāju labklājībai, ja ekonomikas attīstības pamatā ir produktivitātes pieaugums.

Respektīvi, ja ar katru nākamo gadu nodarbinātie spēj saražot vairāk preču un pakalpojumu vai izveido jaunus, radošus veidus, kā palielināt pievienoto vērtību, radot uzņēmumiem lielākus ienākumus un motivāciju dāsnāk atalgot savus darbiniekus. Ja tas tā nav, agrāk vai vēlāk algu kāpums sāks veidot cenu burbuli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Problēmas sagādā gan zema, gan augsta līmeņa kvalifikācijas darbaspēka atrašana

Lelde Petrāne, 09.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

57% Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedru norādījuši, ka darbaspēka pieejamību Latvijā vērtē kā sliktu un ļoti sliktu. Vien 4% no respondentiem darbaspēka pieejamību vērtē kā labu.

Kā ātrāk ieviešamos un efektīvākos risinājumus darbaspēka trūkuma novēršanai uzņēmēji galvenokārt min:

· darbaspēka no trešajām valstīm piesaistīšana;

· trūkstošo darbinieku aizstāšana ar tehnoloģijām vai iekārtām;

· reemigrācijas pasākumi;

· bezdarbnieku apmācība un iekļaušana darba tirgū;

· paaugstinot strādājošo vecāku piešķirtā pabalsta apmēru.

66,9% respondentu LTRK veiktajā aptaujā norādījuši, ka šobrīd vietējā darbaspēka piesaisti veicina ar kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumiem. 32,7 % norādījuši, ka darbaspēka piesaisti veicina, nodrošinot transportu uz/no darba vietas, savukārt trešais biežāk sastopamais instruments darbaspēka piesaistei ir dzīvesvietas nodrošināšana, ko praktizē 14,8% aptaujāto LTRK biedru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējās stundas darbaspēka izmaksas Latvijā pērn bija 8,1 eiro, kas ir ceturtais zemākais rādītājs Eiropas Savienībā (ES), liecina ES statistikas departamenta «Eurostat» pirmdien publiskotie dati.

Saskaņā ar tiem zemākas darbaspēka izmaksas ekonomikā, neskaitot lauksaimniecību un valsts pārvaldi, pērn bija Bulgārijā (4,9 eiro stundā), Rumānijā (6,3 eiro) un Lietuvā (astoņi eiro).

Igaunijā darbaspēka izmaksas stundā pagājušajā gadā bija 11,7 eiro, kas ir desmitais zemākais radītājs ES.

Savukārt vislielākās darbaspēka izmaksas pagājušajā gadā reģistrētas Dānijā (42,5 eiro), Beļģijā (39,6 eiro), Luksemburgā (37,6 eiro), Zviedrijā (36,6 eiro) un Francijā (36 eiro).

ES vidēji šis rādītājs bija 26,8 eiro, kas ir par 2,3% vairāk nekā 2016.gadā. Eirozonā darbaspēka izmaksas pērn salīdzinājumā ar 2016.gadu pieaugušas par 1,9%, sasniedzot 30,3 eiro stundā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Jomas, kurās darbaspēks izmaksājis visvairāk

Zane Atlāce - Bistere, 16.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada 4. ceturksnī salīdzinājumā ar 2016. gada 4. ceturksni vienas stundas darbaspēka izmaksas pieauga par 54 centiem jeb 7,3 %, sasniedzot 8,02 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) sezonāli neizlīdzināti dati.

Sezonāli izlīdzināta rādītāja pārmaiņas bija identiskas – 7,3 %.

TOP 5 jomas, kurās 2017. gada 4. ceturksnī bija visaugstākās vienas stundas darbaspēka izmaksas, skatiet galerijā!

Pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem 2017. gada 4. ceturksnī salīdzinājumā ar 2016. gada 4. ceturksni vienas stundas darbaspēka izmaksas pieauga gandrīz visās jomās, izņemot citus pakalpojumus (sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citu pakalpojumu nozares), kur gada laikā tās saruka par 10,3 %.

Straujāk vienas stundas darbaspēka izmaksas auga ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē – par 11,0 %, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē (juridiskie, grāmatvedības, reklāmas, inženiertehniskie un arhitektūras pakalpojumi, konsultēšanas pakalpojumi komercdarbībā un vadībzinībās, zinātniskā darbība u.c.) – par 10,8 %, enerģētikas, kā arī izmitināšanas un ēdināšanas nozarē - par 10,4 %, valsts pārvaldē – par 10,0 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Vietējā darbaspēka citrons ir izspiests

Rūta Kesnere, DB komentāru nodaļas redaktore, 03.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mēs jau daudzus gadus runājam par to, ka nepietiekams darbaspēka pieejamības jautājums var ierobežot investīcijas Latvijā. Diemžēl tagad šis brīdis ir klāt. Mēs patiešām jau redzam, ka nepietiekams darbaspēks ierobežo investīcijas. Pašlaik darbinieku trūkst visās jomās – gan augstāk kvalificētu, gan zemāk kvalificētu,» tik skarbi ir izteikusies Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) valdes priekšsēdētāja Jūlija Sundberga. ĀIPL arī nākusi klajā ar saviem priekšlikumiem situācijas risināšanai, no kuriem viens no būtiskākajiem ir atļauja ievest trešo valstu darbaspēku, turklāt dažādas kvalifikācijas, tostarp arī zemas.

Par to šķēpi tiek lauzti jau gana ilgi, un, piemēram, valdības partija NA vienmēr ir turējusies pie tā, ka mazkvalificēta darbaspēka imports no trešajām valstīm ir kategoriski nepieļaujams, un tā ir partijas sarkanā līnija. Viens no ļoti skaļiem un spēcīgiem argumentiem pret darbaspēka importu ir: maksājiet pienācīgas algas vietējiem, tad darbaspēka netrūks.

No citrona var izspiest tikai tik, cik var, un ne vairāk.

Protams, algas ir jāceļ, un tās jau aug pa 7% gadā, taču izskatās, ka tā vien nebūs panaceja. Jo no tā, ka pieaug algas, nevairojas darbspējīga vecuma cilvēku skaits. Piemēram, Rīgā un Pierīgā bezdarbs ir zem dabiskā līmeņa, kas nozīmē, ka visi, kas grib strādāt, jau ir nodarbināti. Ir godīgi jāatzīst, ka ne visi 60 000 bezdarbnieku, kas reģistrēti NVA, ir iekļaujami darba tirgū. Kaut vai tāpēc, ka viņu prasmes neatbilst pieprasījumam. Līdz ar to, kā uzsver ĀIPL, īslaicīgs un kontrolēts darbaspēka imports no trešajām valstīm vairākām nozarēm ir vienīgā izeja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Rutkaste: Krīze ir īstais brīdis darbaspēka nodokļu sloga samazināšanai

LETA, 24.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīze ir īstais brīdis darbaspēka nodokļu sloga samazināšanai Latvijā, piektdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Viņš norādīja, ka Latvijā darbaspēka nodokļu slogs ir salīdzinoši liels - virs vidējā rādītāja OECD valstīs, kā arī augstāks nekā Lietuvā un Igaunijā.

"Tas nozīmē, ka mūsu uzņēmumiem, algot darbiniekus, ir dārgāk nekā daudziem mūsu konkurentiem. Līdz ar to darbaspēka nodokļu slogu būtu loģiski samazināt un negūtos nodokļu ieņēmumus pārcelt uz citām nodokļu kategorijām. Krīze ir īstais brīdis, lai samazinātu darbaspēka nodokļu slogu, jo šajā gadījumā ieguvums ekonomikai būtu daudz lielāks," sacīja Rutkaste.

Viņš norādīja, ka darbaspēka nodokļu sloga samazināšana palīdzētu iedzīvotājiem, kuri krīzes laikā ir zaudējuši darbu, ātrāk atgriezties darba tirgū, savukārt uzņēmumiem būtu iespējams veiksmīgāk konkurēt tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Darba tirgus paradoksu karuselis griežas aizvien straujāk

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 06.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ierobežotais darba tirgus Latvijā varētu radīt nopietnas grūtības vidēja un ilgtermiņa izaugsmē, norāda Starptautiskais Valūtas fonds.

Fonda pārstāvji secinājuši, ka emigrācijas dēļ turpina kristies nepieciešamo prasmju līmenis valstī, taču līdz ar darbaspēka samazināšanos kāpj algas, kas attiecīgi mazina konkurētspēju. Savukārt darbaspēka novecošanās ilgtermiņā var mazināt ražīgumu.

Tikmēr Ministru prezidents Māris Kučinskis uzsver, ka Latvija nekādā gadījumā neatvērs savu darba tirgu mazkvalificētam darbaspēkam. Tajā pašā laikā uzņēmēji aizvien uzstājīgāk teic, ka trūkst darbaspēka, pēdējie kliedzieni izskanējuši no ēdināšanas nozares. Savukārt ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens un arodbiedrības pie visa vaino darba devēju maksātās zemās algas un apgalvo – ja būs augstāka darba samaksa, no strādāt gribētājiem ne atkauties nevarēs. To, ka lēto darbaspēku Latvijā ievedīs tikai pāri viņu līķiem, nerimstoši postulē arī Nacionālā apvienība.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Darba tirgus starp 52 000 bezdarbnieku un darbaspēka importu

Rūta Kesnere, DB komentāru nodaļas redaktore, 22.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz uzņēmēju izmisīgajiem saucieniem pēc ievesta darbaspēka, jo vietējās darbaspēka rezerves esot izsmeltas, ekonomikas eksperti tomēr par šādu iespēju ir gana skeptiski.

Vispirms jau tādēļ, ka pašlaik NVA reģistrēti 52 000 bezdarbnieki un reģistrētais bezdarba līmenis valstī ir 5,7%, kas ir krietni augstāks nekā, piemēram, tas bija 2007. gadā vai ir pašlaik tādās valstīs kā, piemēram, Čehija un Polija.

Skaidrs, ka prasmju neatbilstības dēļ bezdarbnieki nespēs aizpildīt vakances jomās, kur nepieciešama specifiska kvalifikācija. Taču, ja uzņēmēji norāda, ka nepieciešami arī mazkvalificēti strādājošie, tad 52 000 reģistrēto bezdarbnieku ir pietiekami liela rezerve. Kā vietnē makroekonomika.lv norāda Latvijas Bankas ekonomists Gundars Dāvidsons, par vidējas un zemas kvalifikācijas darbaspēka trūkumu ir jēga sākt runāt tikai tad, kad bezdarba līmenis ir tuvu tādam, kas citur pasaulē tiek uzskatīts par līdzsvara – 3-5%. Taču Latvijas gadījumā, piemēram, Latgalē, reģistrētais bezdarbs sniedzas pāri 10%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

No potenciālo augsti kvalificēto viesstrādnieku saraksta izslēdz mediķus

LETA, 09.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#EM mediķus izslēgusi no saraksta ar profesijām, kurās darbā Latvijā var tikt uzaicināti ārzemnieki

Ekonomikas ministrija (EM) mediķus izslēgusi no saraksta ar profesijām, kurās prognozē būtisku darbaspēka trūkumu un kurās darbā Latvijā var tikt uzaicināti ārzemnieki, tas izriet no nākamnedēļ, 13.februārī, Ministru kabinetā iesniegtā EM rīkojuma projekta.

Pērn novembrī, kad minētais jautājums tika skatīts valdības komitejas sēdē, EM izveidotajā sarakstā bija iekļautas 303 profesijas tādās jomās kā zinātne, fizika, ķīmija, matemātika, statistika, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, apstrādes rūpniecība, elektrotehnoloģijas, elektrotehnika, būvniecība, finanšu analīze, zvejas kuģu vadība, gaisa kuģu piloti un tehniskās apkopes personāls, kā arī specialitāšu ārsti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

LBAS neatbalsta ārzemnieku aicināšanu strādāt Latvijā, piemērojot atvieglotus nosacījumus

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, 09.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par pēdējā laika aktualitāti ir kļuvusi iniciatīva atvieglot ārzemnieku nodarbinātības procesu Latvijā. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) to neatbalsta.

Saskaņā ar Centrālās Statistikas pārvaldes datiem 2017. gada 1. ceturksnī bezdarbnieku īpatsvars vecuma grupā 15 - 24 gadi bija 17,3%, līdz ar to LBAS aicina Ekonomikas ministriju sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju īstenot tādu nodarbinātības politiku, kura būtu vērsta uz esošā darbaspēka potenciāla izmantošanu un jauniešu izglītošanu tajās profesijās, kurās tiek prognozēts būtisks darbaspēka trūkums.

«Latvija var pārvērsties par viesstrādnieku īslaicīgu uzturēšanās vietu Eiropas Savienībā ar mērķi pēc kāda laika pārcelties uz turīgākajām ES dalībvalstīm. Vienlaikus Latvijas darbinieku daļa tiktu izstumta no Latvijas darba tirgus ar algu dempingu,» LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Latvijā realitātē praktiski visi cilvēki, kas grib strādāt, to dara.

Lai arī statistikas dati liecina, ka vidējais reģistrētais bezdarba līmenis Latvijā ir apmēram 8%, reāls bezdarbs praktiski nepastāv, šorīt intervijā Latvijas Radio atzina Rīgas ekonomikas augstskolas asociētais profesors un ēnu ekonomikas pētnieks Arnis Sauka.

Viņš skaidroja, ka lielākoties Latvijā ir ilgstoši bezdarbnieki, īpaši Latgalē, kur bezdarba līmenis ir apmēram 16%. Tas nozīmē, ka tie ir vecāka gadagājuma cilvēki, kam darba tirgū, iespējams, trūkst prasmes. Daļa darbinieku ir ēnu ekonomikā, tāpat ir cilvēki, kas nemaz negrib strādāt. «Latvijā realitātē praktiski visi cilvēki, kas grib strādāt, to dara. Tādejādi bezdarbs nemaz neeksistē,» teica Sauka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Profesionālo virzienu izvēlas vien trešdaļa no devīto klašu absolventiem.

Uzņēmējdarbību varētu attīstīt, taču trūkst kvalificētu vidēja līmeņa darbinieku. Visvairāk ar šo problēmu saskaras tādas nozares kā būvniecība un apstrādes rūpniecība. Ekonomikas ministrija vidējās kvalifikācijas darbaspēka trūkumu ir akcentējusi kā vienu no risināmām prioritātēm sadarbībā ar Izglītības un zinātnes, kā arī Labklājības ministriju.

Veidojas speciālistu deficīts

Vidējās kvalifikācijas darbaspēka pieprasījums Latvijā veido gandrīz pusi no kopējā darbaspēka pieprasījuma tautsaimniecībā. 2018. gadā aptuveni 46 procenti jeb 416 tūkstoši cilvēku bija nodarbināti vidējās kvalifikācijas darbavietās. Tajā pašā laikā ekonomiski aktīvo iedzīvotāju ar profesionālo vidējo vai arodizglītību pērn bija vien 301 tūkstotis. Tas nozīmē, ka pieprasījums pārsniedz piedāvājumu un deficīts šajā grupā veido aptuveni 115 tūkstošus darbinieku, problēmu iezīmē Ekonomikas ministrijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Glābšanas riņķis? Cilpa kaklā? Imigrācija

Raivis Bahšteins - DB galvenās redaktores vietnieks, 15.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Šajās dienās viršanas temperatūru sasniedza jautājums par darbaspēka ievešanu Latvijā. Darbaspēka ievešanai ir divas dabas, jo virkne nozaru to gaida kā glābiņu, citi – baidās kā no uguns.

Šajās dienās viršanas temperatūru sasniedza jautājums par darbaspēka ievešanu Latvijā. Darbaspēka ievešanai ir divas dabas, jo virkne nozaru to gaida kā glābiņu, citi – baidās kā no uguns.

Politiķi Saeimas vēlēšanu priekšvakarā, šķiet, izvēlas mesties zem gultas, jo risināt tik sensitīvu jautājumu nav no vieglākajiem tautas uzticēto amatu pildītāju pienākumiem. Tomēr tas atkal ir stāsts par to, ka, atliekot problēmu, tā neizgaisīs. Gluži pretēji, šoreiz pat neiedziļinoties statistikā, bet, tikai saspicējot ausis, noteikti ausu kanālos iezagsies viena vai cita uzņēmēja vaimanas par to, ka darbinieku trūkums briest kā rauga mīkla svētku priekšvakarā. Arodbiedrības turpretī cenšas apcirst jebkādus darbaspēka imigrācijas atvieglošanas iedīgļus un uztiepj viedokli, ka, matemātiski palielinot atalgojumu, darbarokas uz burvju mājiena atrastos pašu mājās.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Jaunā gripa – darbaspēka trūkums

Raivis Bahšteins - DB galvenās redaktores vietnieks, 07.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Šis ir nopietns temats, un karstu to nevajag strēbt, tomēr ļoti daudzi darba devēji apliecinās, ka darbaspēka izaicinājumi sen pārkāpuši sportiska azarta slieksni un kļuvuši par sērgu.

Valdība nākamnedēļ gatavojas vētīt regulējuma izmaiņas, lai piesaistītu augsti kvalificētu darbaspēku no ārvalstīm. Daudzi ar ironiju uztvēruši ziņu par to, ka Latvija vēloties kļūt atvērtāka augsti kvalificētiem ārvalstu speciālistiem, kamēr mazatalgoto darbaspēku no trešajām valstīm tautas kalpi te redzēt īsti nevēlas.

Ironiju piesaucu tādēļ, ka, aplūkojot jautājumu tikai no vienas puses, politiķu veikums izskatās pēc žesta dot iespēju zemāk atalgotās darbavietas paturēt vietējiem darbiniekiem. Labi atalgotos speciālistus un vadītājus ar trompetēm sagaidīsim lidostā, kur grīdas turpinās uzkopt vietējie darbinieki. Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens paredz, ka normatīvu izmaiņas dos iespēju piesaistīt pāris simtu viesstrādnieku, bet joprojām Latvijas darba tirgu it kā saglabājot slēgtu iebraucēju pulkiem. Ekonomikas ministrijas izveidotajā plašajā sarakstā iekļautajām 303 (!) profesijām tikšot paātrināta darba atļauju noformēšana, līdz ar to vismaz teorētiski mazinot Latvijas darba devēju teju pa stundām pieaugošo kvalificēta darbaspēka iztrūkuma sāpi. Vai šī tablete pret darba tirgus kaitēm būs efektīva, to redzēsim tikai pēc tam, kad uzņēmumi dalīsies ar veiksmes stāstiem par to, kā aizpildījuši robus savās akūtākajās vakancēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Jenzis: Ārvalstu darbaspēka piesaiste ir restorānu izdzīvošanas jautājums

Zane Atlāce - Bistere, 28.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Nepieciešams arī atcelt ierobežojumu ārvalstu studentiem strādāt 20 h/nedēļā, kā arī samazināt minimālo algu ārvalstu darbiniekiem līdz nozares vidējai algai.

Norādot uz hronisku darbaspēka trūkumu, kas nopietni apdraud restorānu pastāvēšanu un nozares konkurētspēju, Latvijas Restorānu biedrība (LRB) aicina Ekonomikas ministriju un atbildīgo Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Nodarbinātības apakškomisiju veikt izmaiņas ārvalstu darbaspēka regulējumā.

LRB norāda, ka restorānu nozarē jau ilgstoši trūkst vairāk nekā 3000 darbinieku. «Pašlaik Ekonomikas ministrijas (EM) izveidotajā speciālistu sarakstā, kuru piesaistei no ārvalstīm iecerēts piemērot atvieglojumus, ir iekļautas tikai augsti kvalificētas profesijas, piemēram, inženieri, programmētāji un vadītāji. Šāda pieeja neatbilst Latvijas aktuālajai ekonomiskajai situācijai, jo vislielākais darbinieku trūkums ir vērojams tieši pakalpojumu jomā, bet jo īpaši viesmīlības un restorānu nozarē. Turklāt no valsts visvairāk aizbraukuši un turpina aizbraukt tieši zemi kvalificētie cilvēki, kas vēl vairāk samazina potenciālo darbinieku skaitu. Tāpēc ārvalstu darbaspēka piesaiste ir nevis filozofisks, bet izdzīvošanas jautājums,» teic LRB prezidents Jānis Jenzis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Naftas cenu ietekme uz Latvijas patēriņa cenām

Latvijas Bankas ekonomisti Oļegs Krasnopjorovs un Andrejs Bessonovs, 09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenai pieaugot par 10%, patēriņa cenu līmenis Latvijā vidējā termiņā palielinās par 0.6%, liecina pētījuma rezultāti. (Raksts balstīts uz Latvijas Bankas ekspertu veikta pētījuma, kas pilnā apjomā tiks publicēts vēlāk.)

Pēdējo mēnešu laikā tirgus vairākas reizes pārskatīja naftas cenu prognozes uz leju. Investoru bažas noteica gan lēnāks globālās ekonomikas attīstības temps (kas nozīmē arī mazāku pieprasījumu pēc naftas produktiem), gan arvien pieaugošā naftas ieguve ASV. Šķita, ka situācija būtiski mainījās 14. septembrī, kad uzbrukumā cieta vairāki Saūda Arābijas naftas rūpniecības objekti, tajā skaitā pasaules lielākā naftas pārstrādes rūpnīca Abkaikā. Jau pirmajās stundās pēc biržas atvēršanas tas noteica naftas cenas kāpumu par vairāk nekā 10%.

Trīs nedēļu laikā pēc uzbrukuma naftas cena atgriezās iepriekšējā līmenī. Saūda Arābijai atjaunojot naftas ieguves apjomu ātrāk, nekā to gaidīja investori. Tomēr šīs gadījums uzskatāmi parāda, cik svārstīga var būt naftas cena. Ja naftas cenas kāpums izrādītos noturīgs, cik lielā mērā tas ietekmētu patēriņa cenu dinamiku Latvijā? Kādu produktu un pakalpojumu cenas visvairāk reaģē uz naftas cenas svārstībām? Caur kādiem kanāliem un cik ātri naftas cenu dinamika izpaužas Latvijas patēriņu cenās? Vairāk par to – šajā rakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Vienas stundas darbaspēka izmaksas dažādās nozarēs

Žanete Hāka, 13.09.2019

Apstrādes rūpniecība

Vienas stundas darbaspēka izmaksas: 9,12 eiro

Izmaiņas gada laikā: 10,9%

Foto: pixabay

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 2. ceturksni, vienas stundas darbaspēka izmaksas pieauga par 8,9 % jeb 79 centiem, sasniedzot 9,60 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) sezonāli neizlīdzināti dati.

Sezonāli izlīdzināta rādītāja pārmaiņas bija 7,0 %.

Pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem 2019. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 2018. gada 2. ceturksni vienas stundas darbaspēka izmaksas pieauga visās jomās. Straujāk vienas stundas darbaspēka izmaksas auga veselības un sociālās aprūpes nozarē – par 18,0 %, informācijas un komunikācijas pakalpojumos – par 13,4 %, ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē – par 11,9 %, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbībā, kā arī apstrādes rūpniecībā – par 10,9 %.

Darbaspēka izmaksas stundā ietekmē ne tikai darba samaksas un pārējo darbaspēka izmaksu pārmaiņas, bet arī nostrādāto stundu un darbinieku skaita svārstības gada laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas tautsaimniecība simtgades krustcelēs

Latvijas Bankas ekonomists Uldis Rutkaste, 18.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gadskārtās bieži mēdzam atskatīties uz notikušo un padomāt par nākotnē darāmo. Valsts simtgade kā simboliski piesātināta gadskārta liek paraudzīties uz norisēm filozofiskāk, paceļoties pāri ikdienas kņadai un veltot laiku pārdomām par lietu būtību.

Tādēļ arī Latvijas Bankā nolēmām valsts simtgades gaidās uzsākt sarunu par būtisko valsts tautsaimniecības attīstībai ilgākā laika posmā, lai Latvija nākamajā gadu simtā beidzot piepildītu sapni par pārtikušu labklājības valsti.

Savu vērtējumu par dažādiem Latvijas attīstības aspektiem un veicamajiem uzdevumiem sniegs Latvijas Bankas vadošie ekonomisti. Vienlaikus aicinām arī citu institūciju ekonomistus, ekspertus, uzņēmējus, visu sabiedrību iesaistīties šajā Latvijas nākotnei būtiskajā diskusijā.

Ievadot rakstu sēriju «Latvijas tautsaimniecība: ar skatu uz nākamajiem 100», izvērtēšu Latvijas tautsaimniecības līdzšinējo attīstību un ieskicēšu galvenos nākotnes izaicinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eksperte: Partiju solījumi nodokļu jomā izsauc šermuļus

Anna Medne - Biznesa augstskolas Turība docētāja,nodokļu eksperte, 02.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no jomām, par kuru sabiedrībā bieži izskan neapmierinātība, ir nodokļu sistēma. Tuvojoties vēlēšanām, arī partiju pārstāvji nodokļu jomā sola daudz un dažādus uzlabojumus. Šogad lielākā partiju uzmanība pievērsta nekustamā īpašuma nodoklim (NĪN), taču jāsaka, ka daļa priekšvēlēšanu solījumu attiecībā uz nodokļiem izsauc šermuļus.

Izpētot to, ko savās 4000 zīmju programmas partijas sola uzlabot nodokļu jomā, var secināt, ka solījumi ir ļoti atšķirīgi. Liela daļa solījumu skar NĪN – vieni sola lielu atlaidi, citi – atcelt NĪN vienīgajam īpašumam. Varētu teikt, ka attiecībā uz NĪN partijas sacenšas vairāksolīšanā, saprotot, ka tā gandrīz ikvienam vēlētājam ir jūtīga tēma. Īpašums ir ļoti būtiska lieta mūsu dzīvēs, un partiju programmu veidotāji to apzinās. Tas, ko viņi neapzinās vai izliekas nesaprotam, ir fakts, ka tieši NĪN lielā daļā pašvaldību veido budžeta pamatu. Partijas sola atcelt NĪN vienīgajam īpašumam, bet nepiedāvā nevienu alternatīvu, ka tiks aizlāpīts budžeta robs, ko šāds lēmums radītu. Šis solījums uzskatāms par reālu tikai tad, ja politiķi nāks klajā ar konkrētiem risinājumiem pašvaldību budžeta sabalansēšanai. Vēl partijas aizmirst piebilst, ka pašvaldības jau šobrīd var lemt par atlaižu piešķiršanu NĪN.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eksperte: Darbinieku trūkums pastāv līdztekus bezdarbam

Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes docētāja Margarita Platace, 15.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biedrība «Lauku ceļotājs» pagājušajā nedēļā norādīja uz to, ka Latvijas lauku tūrisma uzņēmēji sastopas ar izteiktu apkalpojošās sfēras darbinieku trūkumu. Taču ar šo problēmu saskaras ne tikai lauku tūrisms, bet visa viesmīlības un tūrisma nozare kopumā, īpaši ēdināšanas uzņēmumi.

Darbinieku trūkumu radījuši vairāki aspekti - augstās darba kvalitātes prasības, atalgojums, kas ne vienmēr ir konkurētspējīgs ar ārvalstīs piedāvāto, un tas, ka ne visi darba meklētāji ir gatavi intensīvi strādāt.

77,7% uzņēmēju darbaspēka pieejamību vērtē kā sliktu

Darbaspēka trūkums ir problēma, kas skar ne tikai tūrisma nozari – kopumā Latvijā aptuveni 77,7% uzņēmēju norāda, ka darbaspēka pieejamība ir slikta vai drīzāk slikta[1]. Tajā pašā laikā 2018. gadā Rīgas reģionā bezdarba līmenis bija 6,5%[2]. Tātad vienlaikus ir gan daudz darba meklētāju, gan daudzi, kuriem trūkst darbinieku.

Tūrisma un viesmīlības nozarē to izjūtam īpaši spilgti, jo viena pēc otras Rīgu piepilda jaunas viesu uzņemšanas vietas – pēdējos gados durvis vērušas gan rekonstruētas, gan jaunbūvētas viesnīcas, arī patlaban top un tuvākajos gados iecerēti vairāki jauni projekti. Rezultātā nozarē ir dažāda līmeņa darbinieku trūkums, tostarp tādās pozīcijās kā istabenes viesnīcās vai viesmīļi restorānos. Šāds darbs, nenoliedzami, nav viegls, turklāt ir arī augstas prasības attiecībā uz darba kvalitāti, taču nereti cilvēkus attur nevis šie faktori vai pat atalgojuma jautājums, bet gan nevēlēšanās intensīvi strādāt.

Komentāri

Pievienot komentāru