ES vēlme samazināt siltumnīcu efekta gāzu emisiju var kļūt par ekonomisko bremzi, kas īpaši sāpīgi skartu rūpniecību, lauksaimniekus un meža nozari; lai no tā izbēgtu, jāizcīna smagas kaujas Briselē, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
Tāds ir secinājums pēc Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdes, kurā tika vērtēta Latvijas perspektīva – iespējas un ierobežojumi – klimata pārmaiņu politiskajā mērcē. Pērnā gada decembrī Parīzē 195 valstis pieņēma jaunu vispārēju, juridiski saistošu pasaules mēroga vienošanos klimata jomā, savukārt Eiropas Komisijā notiek darbs pie Eiropas Savienības siltumnīcefekta gāzu emisiju (SEG) samazināšanas politikas plāna, kā arī jauna SEG uzskaites modeļa izstrādes zemes sektorā pēc 2020. gada. Ja Latvijas atbildīgās iestādes, zinātnieki, politiķi un arī Eiroparlamenta deputāti nespēs panākt Latvijai labvēlīgus nosacījumus attiecībā uz SEG samazināšanas mērķiem un uzstādījumiem, tad Latvijas tālāka ekonomiskā izaugsme samērā strauji augošajai lauksaimniecībai un meža nozarei būs apgrūtināta, sliktākajā scenārijā – pat atsviesta daudzus gadus tālā pagātnē. Pēc Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektora Kristapa Klausa sacītā, Latvijas amatpersonām ir jāspēj salikt un saredzēt kopainā puzli, kura sastāv no klimata izmaiņas, atjaunojamās enerģētikas un energoefektivitāti regulējošiem mērķiem, direktīvām un regulām. Lielākais izaicinājums ir tajā, ka šie mērķi un instrumenti ieviešanā dažkārt ir pretrunīgi, bet kopumā Latvijas tautsaimniecības attīstību bremzējoši.
Visu rakstu Latvija var iekrist klimata pārmaiņu politikas slazdā lasiet 6. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness.