Ekonomika

Latvija var kļūt mazāka par Rīgu

Māris Ķirsons, Monta Glumane, Žanete Hāka, Jānis Šķupelis, Kristīne Stepiņa, 04.08.2020

Jaunākais izdevums

Iedzīvotāju skaita sarukšana turpinās jau teju 30 gadus, un tiek prognozēta šīs tendences saglabāšanās.

"Ja valsts dzīvā spēka zaudējumi ir tādi paši kā kara laikā, bet kara tā kā nav bijis, tad jautājums – kas tas tāds ir bijis?" ar retorisku jautājumu žurnālam "Dienas Bizness" situāciju raksturo bijušais Mazo un vidējo uzņēmumu sadarbības padomes priekšsēdētājs Andris Lasmanis. Viņš atzīst, ka iedzīvotāju skaita sarukumu nevar norakstīt vienīgi uz to, ka cilvēki kļūst veci un nomirst, bet dzimstība ir maza.

"Valsts piekoptās politikas rezultāts," uz galveno secinājumu norāda A. Lasmanis. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka vismaz daļu no tiem, kas devušies peļņā uz ārzemēm ar visu ģimeni, uz šādu soli pamudināja darba vietu izkušana.

Kopumā pēdējo 27 gadu laikā Latvijas teritorija ir zaudējusi aptuveni tikpat cilvēku, cik Pirmā pasaules kara laikā, – 700 000. Nav brīnums, ja pēc ANO datiem (2000. g. – 2,384 milj., bet 2017. g. – 1,95 milj.) Latvija ar 18,22% ir viena no līderēm savu iedzīvotāju pazaudēšanā.

Visu rakstu lasiet 4. augusta žurnālā "Dienas Bizness".

Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzes ieviestās izmaiņas iedzīvotāju paradumos ne tikai sašaurina atsevišķas aktivitātes, bet arī rada jaunas iespējas un vajadzības darba tirgū, teikts Ekonomikas ministrijas sagatavotajās vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēs, kas aptver nozaru nodarbinātības vajadzības profesiju un izglītības griezumā līdz 2040. gadam.

Prognozes izstrādātas, balstoties uz tautsaimniecības izaugsmes mērķa scenāriju un tam atbilstošām demogrāfijas prognozēm. Darba tirgus prognozēs ņemti vērā aktuālie globālās ekonomikas attīstības procesi, tai skaitā arī Covid-19 pandēmijas ietekme uz Latvijas ekonomiku un darba tirgu turpmākajos gados.

Sagaidāms, ka Covid-19 mazāk skartās nozares atgūsies ātrāk un būs galvenais ekonomikas dzinulis tuvākajos gados.

"Latvijas attīstības un labklājības izrāvienu varam panākt ar strauju preču un pakalpojuma attīstību, un te svarīgi priekšnosacījumi būs cilvēkresursu un darba vietu pieejamība, bezdarba un mazkvalificēto darbinieku īpatsvara samazināšana, inovācijas un pētniecības kapacitātes paaugstināšana, digitalizācijas risinājumu un produktivitātes veicināšana,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo desmit gadu laikā būtiski palielinājusies Latvijas iedzīvotāju pārliecība par uzkrājumu nepieciešamību – šobrīd jau 69% iedzīvotāju uzskata, ka ir svarīgi veidot uzkrājumus nebaltai dienai, kamēr 2011. gadā šādu viedokli pauda vien 55 %.

Tajā pašā laikā ceturtdaļai jeb 26 % Latvijas iedzīvotāju nav vispār nekādu finanšu rezervju, liecina "Swedbank" Finanšu Institūta veiktā aptauja.

Galvenais šķērslis, kāpēc daļa iedzīvotāju neveic uzkrājumus, likumsakarīgi, ir nepietiekami ienākumi, ko kā galveno iemeslu norādījuši 75 % aptaujāto, kuriem nav nekādu finanšu rezervju. Vienlaikus katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs atzinis, ka drīzāk dod priekšroku naudas tērēšanai, bet vēl tikpat lielai daļai grūtības sastāda ilgtermiņa plānošana un gaidīšana, līdz no nelielajām atlicinātajām summām laika gaitā izveidosies ievērojams uzkrājums.

Neatkarīgi no ienākumu apmēra lielākā daļa (67 %) aptaujāto sliecas piekrist apgalvojumam, ka vismaz 10 % no ienākumiem tērēt varētu prātīgāk. Kā rāda veiktās aptaujas dati, šobrīd Latvijā sasniegts vēsturiski augstākais uzkrājumu veidotāju īpatsvars sabiedrībā un lielākajai daļai – 74 % iedzīvotāju – ir izveidotas finanšu rezerves.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Vairāk nekā puse iedzīvotāju jūtas droši par ienākumu stabilitāti

Lelde Petrāne, 04.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju (53%) ir pārliecināti, ka viņu ienākumi tuvākajos sešos mēnešos saglabāsies nemainīgi – tādā pašā līmenī kā pirms Covid-19 pandēmijas, turklāt 6% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka viņu ienākumi tuvākajā nākotnē palielināsies, liecina "SEB bankas" veiktās aptaujas dati.

Par savu ienākumu stabilitāti šobrīd visdrošāk jūtas valsts sektorā strādājošie, iedzīvotāji ar augstiem ienākumiem (virs 1000 EUR mēnesī), kā arī iedzīvotāji vecumā no 65 līdz 74 gadiem.

Ienākumu samazināšanos tuvākajos sešos mēnešos vairāk prognozē privātajā sektorā strādājošie, kā arī ekonomiski aktīvie iedzīvotāji vecumā no 35 līdz 64 gadiem, kuru ģimenēs ir bērni. Lai arī par ienākumu samazināšanos šobrīd vairāk uztraucas iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem (līdz 500 EUR mēnesī), kā liecina aptaujas rezultāti, arī 37% iedzīvotāju ar augstiem ienākumiem (vairāk nekā 1000 EUR mēnesī uz vienu ģimenes locekli) pieļauj, ka tuvāko mēnešu laikā tie varētu samazināties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīga ir vienīgā galvaspilsēta Baltijas jūras reģionā, kas turpina sarukt un zaudē iedzīvotājus, secināts pētījumā.

Sadarbojoties ekonomistiem, sociālajiem zinātniekiem, antropologiem, pilsētplānotājiem un arhitektiem, tapis pētījums “Riga X”. Tā mērķis ir palielināt Rīgas ilgtermiņa konkurētspēju un ilgtspēju, izstrādājot optimistisku un uz nākotni vērstu, tomēr reālu redzējumu par pilsētas attīstību turpmākajā desmitgadē.

Pētījumā secināts, ka pēdējo 20 gadu laikā Rīgas centru pametusi vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju. "Līdz ar mērenu, tomēr pakāpenisku labklājības pieaugumu mainījušās iedzīvotāju prasības pret mājokļa platību un apkārtējās dzīves vides kvalitāti. Pie esošā scenārija tuvāko 10 gadu periodā Rīga zaudēs vēl 25 tūkstošus iedzīvotāju," liecina pētījums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā pusgadā maksājumu paradumus Latvijā būtiski ietekmējusi koronavīrusa Covid-19 izplatība un noteiktie ierobežojumi cilvēku ikdienas dzīvē, liecina Latvijas Bankas 2020. gada septembra "Maksājumu radars".

Pirmo reizi bija vērojams bezskaidrās naudas maksājumu kopējā skaita samazinājums. Vienlaikus pakāpeniski palielinās bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars kopējā maksājumu skaitā.

Jaunākais "Maksājumu radars" liecina, ka bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars kopējā maksājumu skaitā turpina pakāpeniski pieaugt: viena Latvijas iedzīvotāja skaidrās naudas un bezskaidrās naudas norēķinu īpatsvars ir attiecīgi 32% un 68% (2020. gada februārī – attiecīgi 36% un 64%).

Būtiski augusi ne tikai zibmaksājumu popularitāte, bet arī zibsaišu izmantošana. Zibmaksājumus, norādot tikai saņēmēja mobilā tālruņa numuru, 2020. gada augustā veica 20% zibmaksājumu lietotāju (2020. gada februārī – 11%), bet par šo pakalpojumu informēti bija 46% (2020. gada februārī – 30%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Attālinātām mācībām pieaugušajiem pieteikušies vairāk nekā 11 000 iedzīvotāju

Lelde Petrāne, 23.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) pieaugušo izglītības projekta "Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide" attālināto mācību kārtā pieteicies 11 181 iedzīvotājs, un uzņemšanas noteikumiem atbilstīgi ir 10 780 pieaugušie.

Daudzi interesenti pieteikušies vairāk nekā vienā izglītības programmā, līdz ar to kopā saņemti 16 967 mācību pieteikumi, bet apstiprināti 16 369. Pēc dalībnieku pārbaudes noraidīti 598 pieteikumi jeb 401 persona, kas vecuma neatbilstības vai nodarbinātības statusa dēļ nav kvalificējusies mācībām.

Attālinātās mācību programmas šoreiz piedāvātas 11 tautsaimniecības nozarēs. Lielākā daļa jeb vairāk nekā 80% pieteikumu iesniegti IKT un elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē (9 438 iedzīvotāju pieteikumi), mākslas nozares dizaina un radošo industriju sektorā (3 151 iedzīvotāju pieteikumi), kā arī transporta un loģistikas nozarē (1 239 iedzīvotāju pieteikumi).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1,908 miljoni iedzīvotāju, kas ir par 12,3 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

2019. gadā starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits samazinājās par 3,4 tūkst., kas ir zemākais rādītājs kopš 1989. gada, bet negatīva dabiskā pieauguma rezultātā – par 8,9 tūkst.

Aizbraucēju pārsvars pār atbraucējiem iedzīvotāju skaita samazinājumā dominēja no 2008. līdz 2016. gadam, bet, sarūkot emigrācijai, pēdējos trīs gados negatīvais dabiskais pieaugums ir bijis lielāks par negatīvo migrācijas plūsmu starpību. Pēdējos trīs gados iedzīvotāju skaits kopumā sarūk lēnāk – samazinājuma temps pērn bija 0,64 % salīdzinājumā ar 0,74 % 2018. gadā un 0,81 % 2017. gadā.

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 18,8 tūkst. bērnu (par 528 mazāk nekā 2018. gadā) un nomira 27,7 tūkst. cilvēku (par 1 101 mazāk). Mirušo skaits pērn bija zemākais pēdējo 47 gadu laikā – pēdējo reizi tik zems mirušo rādītājs (27,3 tūkst.) bija 1972. gadā. Samazinoties mirušo skaitam, negatīvais dabiskais pieaugums ir sarucis un bija 8,9 tūkst (2018. gadā tas bija 9,5 tūkst.).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā dzīvojošajiem nodokļu maksātājiem, kurus atbrīvos no parādsaistībām 860 līdz 5000 eiro apjomā, nebūs jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis par atlaisto parādu.

To paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē akceptētie grozījumi iedzīvotāju ienākuma nodokļa un uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā. Iecerēts, ka vairāku likumprojektu pakete – "Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām" likumprojekts, grozījumi Civilprocesa likumā, Maksātnespējas likumā, likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru", Notariāta likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" un "Uzņēmumu ienākuma nodokļa" likumā spēkā stāsies 2021.gada 1. janvārī. Atbildīgās komisijas deputātiem iebildumu nebija un attiecīgie grozījumi tiks skatīti Saeimas plenārsēdē. Likumprojekts "Fiziskās personas atbrīvošana no parādsaistībām" izstrādāts tādām finansiālās grūtībās esošām personām, kuras vēlas, bet nespēj segt savas parādsaistības, un kurām objektīvi nav iespējams piekļūt Maksātnespējas likumā regulētajam fiziskās personas maksātnespējas procesam. Fiziskās personas maksātnespējas procesa piemērošanai paredzētais slieksnis pašlaik ir 5000 eiro, un šāda maksātnespējas procesa ierosināšanai nepieciešami ir aptuveni 1200 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pašizolācija jāievēro pēc viesošanās arī Beļģijā, Čehijā, Austrijā un Šveicē

LETA, 24.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieaugot Covid-19 saslimstībai, turpmāk pašizolācija Latvijā būs jāievēro iedzīvotājiem, kas atgriežas vai ceļojuši tranzītā arī caur Beļģiju, Čehiju, Austriju un Šveici, turpretī pašizolācijā vairs nav jādodas, atgriežoties no Islandes un Sanmarīno, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) jaunākie apkopotie dati.

Vērtējot 14 dienu kumulatīvo Covid-19 gadījumu skaitu uz 100 000 iedzīvotāju, Latvijā joprojām būs jāievēro 14 dienu pašizolācija, atgriežoties vai tranzītā izbraucot caur Šveici, Austriju, Čehiju, Beļģiju, Horvātiju, Spāniju, Portugāli, Zviedriju, Andoru, Bulgāriju, Rumāniju, Luksemburgu.

SPKC nerekomendē doties uz minētajām valstīm.

Atgriežoties no trešajām valstīm, pašizolācija nav jāievēro pēc pārbraukšanas tikai no 10 valstīm: Kanādas, Gruzijas, Japānas, Marokas, Jaunzēlandes, Ruandas, Dienvidkorejas, Taizemes, Tunisijas un Urugvajas. Savukārt 14 dienu pašizolācija ir jāievēro, atgriežoties no Krievijas, Baltkrievijas un visām citām trešajām valstīm, kuras SPKC sarakstā nav īpaši izdalītas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprīļa vidū veiktā iedzīvotāju aptauja Latvijā atklāj, ka koronavīruss Covid-19 un tā radītie draudi satrauc 57% Latvijas iedzīvotāju pretstatā 66% marta beigās.

Joprojām saglabājas nozīmīgs skaits iedzīvotāju, kuri uzskata, ka koronavīrusa radītie apstākļi ir viņus būtiski ietekmējuši – 65% līdzīgi kā marta beigās (67%). Tomēr liela daļa iedzīvotāju (42%) ir pārliecināti, ka drīzumā viss kļūs labāk.

"Kantar" zīmolvedības eksperte Inta Priedola komentē: "Vēlme pēc pozitīvām ziņām un pārredzamā nākotnē jūtamām izmaiņām ikdienas kārtībā vērojama arī citos šī pētījuma jautājumos. Cilvēku vidū pieaug dzīvesprieks, vēlme ikdienā nedomāt tik daudz par koronavīrusu un tā radītajiem ārkārtas apstākļiem, bet vairāk par praktiskām un ikdienišķām lietām – mājokļa sakārtošanu, svētku svinēšanu un to, kā pilnvērtīgi pavadīt laiku ar ģimeni, gūstot no tā prieku. Medijiem un zīmoliem būtu ieteicams vairāk runāt par ikdienišķām un praktiskām lietām, par nākotnes perspektīvām."

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pašizolācija jāievēro pēc viesošanās arī Maltā, Monako un Francijā

LETA, 31.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieaugot Covid-19 saslimstībai, turpmāk pašizolācija Latvijā būs jāievēro iedzīvotājiem, kas atgriežas vai ceļojuši tranzītā arī caur Maltu, Monako un Franciju, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) jaunākie apkopotie dati.

Vērtējot 14 dienu kumulatīvo Covid-19 gadījumu skaitu uz 100 000 iedzīvotāju, Latvijā joprojām būs jāievēro 14 dienu pašizolācija, atgriežoties vai tranzītā izbraucot caur Šveici, Austriju, Čehiju, Beļģiju, Horvātiju, Spāniju, Portugāli, Zviedriju, Andoru, Bulgāriju, Rumāniju, Luksemburgu. Tāpat šādi nosacījumi attiecas uz tiem, kas atbrauc no Maltas, Monako un Francijas.

SPKC nerekomendē doties uz lielāko daļu no šīm valstīm. Savukārt attiecībā uz Šveici, Austriju un Franciju centrs iesaka izvērtēt brauciena nepieciešamību.

Atgriežoties no trešajām valstīm, pašizolācija nav jāievēro pēc pārbraukšanas tikai no astoņām valstīm - Gruzijas, Japānas, Jaunzēlandes, Ruandas, Dienvidkorejas, Taizemes, Tunisijas un Urugvajas. Savukārt 14 dienu pašizolācija ir jāievēro, atgriežoties no Krievijas, Baltkrievijas, Austrālijas, Marokas un Kanādas un visām citām trešajām valstīm, kuras SPKC sarakstā nav īpaši izdalītas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ienākumi būtiski samazinājušies jau ceturtajai daļai Latvijas iedzīvotāju

Lelde Petrāne, 08.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā laikā ienākumi būtiski samazinājušies jau ceturtajai daļai Latvijas iedzīvotāju, kamēr lielākā daļa sabiedrības (64%) izjūt bažas par ienākumu sarukumu nākotnē, liecina "Swedbank" Finanšu institūta veiktais pētījums.

Situāciju saasina arī uzkrājumu neesamība un uztraukums par iespējamu darba zaudēšanu.

Iedzīvotāju aptaujas dati atspoguļo, ka ienākumu samazinājums ārkārtas situācijas apstākļos skāris jau 25% iedzīvotāju. Visnopietnāk pandēmijas izraisītā krīze iedragājusi izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozari – 78% tajā strādājošo apgalvo, ka izjūt ienākumu samazināšanos.

Nākamās nozares ir būvniecība (38%), transports un uzglabāšana (37%), kā arī māksla, izklaide un atpūta (33%).

Nauda par brīvu 

Pandēmija var spiest risinājumu meklēt jaunā eksperimentā – universālā ienākuma ieviešanā...

Savukārt vismazāk faktisko ienākumu sarukumu izjūt valsts pārvaldes un aizsardzības jomā strādājošie (tikai 3%), kam seko informācijas un komunikācijas pakalpojumu sniedzēji (16%).

Lielākā daļa sabiedrības (64%) šobrīd dzīvo bažās par ienākumu sarukumu un nepieciešamību savilkt jostas nākotnē. Tikai desmitā daļa uzskata, ka Covid-19 radītā ārkārtas situācija viņu ienākumus neietekmēs.

Domājot par ekonomikas sabremzēšanos vīrusa izplatīšanās laikā, iedzīvotājus visvairāk satrauc savu un savā aprūpē esošo ģimenes locekļu finansiālais nodrošinājums (61%), uzkrājumu neesamība (56%) un varbūtība zaudēt darbu (50%). Daļa patērētāju raizējas arī par esošo kredītsaistību segšanu (30%) un iespējām saņemt jaunu aizdevumu, ja rastos šāda nepieciešamība (20%).

Brīvo vakanču skaits sarucis par vairāk nekā 60% 

Publicēto darba sludinājumu skaits karjeras portālā cv.lv šā gada martā sarucis par...

Lai samazinātu pandēmijas ietekmi uz finansēm, lielākā patērētāju daļa sākusi strikti kontrolēt izdevumus.

Aptuveni puse iedzīvotāju izvēlas pirkt tikai pašu nepieciešamāko (52%) un rūpīgāk pievēršas ģimenes budžeta plānošanai (46%). Tāpat iedzīvotāji atturas no lielāku pirkumu veikšanas (25%), kā arī no jaunām kredītsaistībām (27%). Pārvērtējot prioritātes, visbiežāk iedzīvotāji atsakās no maltītēm ārpus mājas un ēdiena piegādes, ceļojumiem, apģērba un apavu iegādes, kam tūdaļ seko arī kultūra, māksla, izklaide un skaistumkopšana. Taupības režīms vismazāk skar tādus patēriņa segmentus kā veselība, mājoklis un izglītība.

"Pandēmija, kas skārusi visu pasauli, ietekmējusi teju ikvienu ģimeni. Bērni neapmeklē skolas un bērnudārzus, mājās uzturas arī liela daļa pieaugušo – vieni izmanto iespēju strādāt attālināti, citi ārkārtas situācijas ietekmē kļuvuši par piespiedu bezdarbniekiem. Tas būtiski ietekmē arī iedzīvotāju finansiālo stāvokli. Paradumus mainīt ir spiesti visi sabiedrības slāņi," norāda "Swedbank" Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Iedzīvotāju aptauju veicis "Swedbank" Finanšu institūts sadarbībā ar "Snapshots" 2020. gada marta nogalē, ar interneta starpniecību aptaujājot 726 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apritējis gads, kopš Rīgā, Uzvaras bulvārī 7, Pulkveža Brieža ielā 12 un Jūrmalā, Jomas ielā 4 darbu sāka Elektrum elektroauto uzlādes stacijas.

Tajās tiek nodrošināta gan ierastās ātrās 50kW līdzstrāvas stacijas, gan pilsētai piemērotās vidēji ātrās jeb 22kW maiņstrāvas uzlādes iespēja. Uzlāde un norēķini šajās stacijās ir iespējami, izmantojot īpaši izveidoto mobilās lietotnes Elektrum uzlādes sadaļu. Pirmo reizi šāda lietotne no pašiem pamatiem tika izstrādāta tieši Latvijas tirgum. AS "Latvenergo" Elektrotransporta uzlādes tīkla attīstības vadītājs Ansis Valdovskis stāsta par to, kā pašlaik attīstās mūsu piedāvājums elektrisko transporta līdzekļu īpašniekiem. Viņš uzsver, ka ir ļoti iespējams – uz elektriskajām automašīnām pārsēdīsimies daudz ātrāk nekā domājam.

Pirms gada prognozējām, ka 2030. gadā Latvijā būs ap 30 000 elektrisko automašīnu. Kādu skaitu jūs prognozētu tagad, redzot, cik strauji notiek attīstība?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu racionālāku aptieku izvietojumu un cilvēkiem būtu pieejama kvalitatīva farmaceitiskā aprūpe, tai skaitā mazāk apdzīvotās vietās, Veselības ministrija ir pārskatījusi šobrīd pastāvošos aptieku izvietojuma ģeogrāfiskos un demogrāfiskos kritērijus.

Izstrādātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos* nodoti izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē. Pēc Zāļu valsts aģentūras datiem, Latvijā 2019. gadā bija 766 aptiekas, bet efektīvas sistēmas nodrošināšanai būtu jābūt 480 aptiekām jeb par 37% mazāk salīdzinot ar šobrīd esošo aptieku skaitu.

OECD dati rāda, ka farmaceitu skaits uz 100 000 iedzīvotāju atbilst vidējam OECD valstu rādītājam, kamēr aptieku skaits uz 100 000 iedzīvotāju ir par 44% lielāks nekā vidēji OECD valstīs. Tas norāda uz to, ka Latvijā ir liels aptieku skaits ar mazāku farmaceitu skaitu un līdz ar to arī pieejamību aptiekās, radot risku kvalitatīvas farmaceitiskās aprūpes nodrošināšanai iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc ceļošanas ierobežojumu atcelšanas no kaimiņvalstīm Igaunijas un Lietuvas jūnijā vērojams straujš tūristu pieplūdums. Viesu skaits no Igaunijas, salīdzinot ar iepriekšējā gada jūniju, pieaudzis par 5,6 %, bet to pavadīto nakšu skaits pieaudzis par 17,6 %.

Savukārt viesu skaits no Lietuvas, salīdzinot ar pērnā gada jūniju, ir samazinājies tikai par 3,5 %, bet to pavadīto nakšu skaits – par 0,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

2020. gada 2. ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 170,8 tūkst. ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 78,1 % mazāk nekā 2019. gada 2. ceturksnī. Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, viesu pavadīto nakšu skaits samazinājies par 74,7 % un bija 373,4 tūkst. Vidējais viesu uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija 2,2 naktis. 2020. gada pirmajā pusgadā Latvijas tūristu mītnēs uzņemti 570,3 tūkst. viesu, no tiem 317,1 tūkst. no ārvalstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Satrauc Latvijas iedzīvotāju redzes veselība

Kristīne Stepiņa, 19.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

44% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju pēc 40 gadu vecuma novēro redzes problēmas, bet vecumā no 45 līdz 49 gadiem, viņu īpatsvars jau sasniedz 57%, liecina briļļu lēcu ražotāja "Essilor" un Baltijas acu aprūpes uzņēmuma "OC VISION" veiktais pētījums. Tas nozīmē, ka redzes problēmas ir aktuālas lielākajai Latvijas iedzīvotāju daļai, jo 65% no ir vecuma grupā virs 40 gadiem.

Cilvēkiem pēc 40 gadu vecuma nereti grūtības rada lasīšana tuvumā – 71% no respondentiem virza tekstu tālāk no acīm, lai spētu to izlasīt. Tikai 10% aptaujāto iedzīvotāju līdz 45 gadu vecumam atzinuši, ka izmanto lasīšanas briļļu palīdzību, savukārt mazāk nekā puse respondentu, kuriem ir jau pāri 45 gadiem, šīs brilles izmanto regulāri.

Sasniedzot pusmūža vecumu, kad parādās pirmās redzes pasliktināšanās pazīmes, cilvēki nepievērš tām pienācīgu uzmanību un brilles sāk lietot novēloti, pie tam joprojām pastāv mīti par briļļu nēsāšanu, secina pētījuma veicēji. Viņus satrauc fakts, ka uzticēšanās progresīvajām lēcām pieaug tikai līdz ar vecumu un šādas brilles galvenokārt iegādājas cilvēki vecumā no 50 līdz 55 gadiem, lai gan daudziem tās vajadzētu sākt nēsāt krietni agrāk. Pētījums atklāja, ka tikai 6% respondentu vecumā virs 40 gadiem lieto brilles ar progresīvajām briļļu lēcām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Koronavīrusa radītā situācija būtiski ietekmējusi 67% iedzīvotāju

Lelde Petrāne, 17.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar "Kantar COVID-19 Barometra" jaunākajiem datiem pasaulē pieaudzis cilvēku skaits, kas uzskata, ka pašreizējā situācija ietekmē viņu ikdienas dzīvi. Vairāk nekā puse cilvēku visā pasaulē (52%) atzīst, ka viņu ikdienas dzīvi skāruši koronavīrusa apstākļi.

Šie skaitļi būtiski pieauguši salīdzinājumā ar marta vidu (39%), kad notika pirmais globālā pētījuma vilnis.

Latvijā 67% iedzīvotāju pauduši viedokli, ka COVID-19 situācija viņus būtiski ir ietekmējusi. Biežāk tā atzīst uzņēmumu vadītāji un augstākā līmeņa speciālisti.

"COVID-19 Barometra" pētījums Latvijā atklāj vairākas izmaiņas iedzīvotāju ikdienas ieradumos, piemēram:

- 32% strādājošo Latvijā koronavīrusa ārkārtas situācijas laikā strādā attālināti.

- 43% iedzīvotāju mainījuši ikdienas iepirkšanās ieradumus.

- 26% Latvijas iedzīvotāju brīvo laiku cenšas pavadīt, pastaigājoties dabā.

- 22% jaunieši vecumā 18-24 gadi sportot turpina mājas apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

43% Eiropas iedzīvotāju paši neveido uzkrājumus pensijai, liecina "Insurance Europe" veiktā aptauja.

Tās laikā aptaujāti 10 tūkstoši iedzīvotāju 10 Eiropas valstīs.

62% no tiem, kuri nekrāj pensijai, uzsvēruši, ka ir ieinteresēti uzkrāt, bet 42% atzinuši, ka nevar atļauties atvēlēt naudu uzkrājumiem.

Aptaujas laikā atklāts, ka cilvēkiem vissvarīgākais, veicot uzkrājumus, ir līdzekļu drošība. Tāpat viņi vēlas iespēju uzkrājumu laikā tos palielināt vai pārtraukt, atstāt naudu mantojumā, viegli pārskaitīt vai viegli tiem piekļūt.

67% iedzīvotāju vēlas informāciju par pensiju produktiem saņemt digitāli. Visvairāk iedzīvotāji ieinteresēti saņemt informāciju par garantijām, izmaksām, komisijas maksām un investīciju ienesīgumu. Vismazāk aptaujāto vēlas saņemt informāciju par investīciju stratēģiju vai tās izmaiņām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprīlī Rīgas mikrorajonos sērijveida dzīvokļu cenas nedaudz samazinājās, vidējai cenai sarūkot par 0,2 % un noslīdot līdz 818 EUR/m², liecina "Arco Real Estate" apskats.

2020. gadā sērijveida dzīvokļu cenas kopumā samazinājās par 0,1 %.

Sērijveida dzīvokļu cenas otro mēnesi pēc kārtas samazinājās. Cenu kritums bija neliels – vidēji ap 0,2 % mēnesī. Atsevišķos Rīgas lielākajos mikrorajonos negatīvas cenu svārstības tika novērotas arī iepriekšējos mēnešos. Vairākās Rīgas lielākajās apkaimēs, kā arī Pierīgā cenas saglabājās nemainīgas.

2020. gada sākumā piedāvājumu skaits strauji palielinājās, bet martā un aprīlī tas noslīdēja zem pagājušā gada līmeņa. Arī dzīvokļu kopējais piedāvājumu skaits pēdējā mēneša laikā būtiski saruka – par 20 %. Ievērojamākais piedāvājuma kritums tika novērots Rīgas centrālajā daļā, kur tas samazinājās par 27 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidēji 89,8 % jeb 1 miljons 391 tūkstotis Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem ir lietojuši internetu pēdējo 3 mēnešu laikā, kas ir par 1,8 procentpunktiem vairāk nekā 2019. gada pavasarī šajā vecuma grupā, liecina jaunākie "Kantar Latvia Digital" pētījuma rezultāti.

Šā gada pavasara periodā vidēji 87 % jeb 1 miljons 347 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju aptaujātajā mērķa grupā internetu lieto regulāri – katru dienu, un regulāro interneta lietotāju skaits ir pieaudzis par 3 procentpunktiem salīdzinājumā ar 2019. gada pavasara periodu.

Regulāro interneta lietotāju īpatsvars visvairāk ir pieaudzis šādās demogrāfiskās grupās: vecumā no 50 līdz 59 gadiem, sieviešu un lauku iedzīvotāju vidū vecumā no 16 līdz 74 gadiem.

Šā gada pavasarī 87% sieviešu vecumā no 16 līdz 74 gadiem lietojušas internetu katru dienu, un tas ir par 6 procentpunktiem vairāk nekā 2019.gada pavasarī. Ikdienā vismaz reizi dienā lietojuši internetu 87% iedzīvotāju vecuma grupā no 50 līdz 74 gadiem, kas ir par 7 procentpunktiem vairāk nekā 2019. gada pavasara periodā. Savukārt 83% lauku teritoriju iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem lietojuši internetu katru dienu, kas ir par 5 procentpunktiem vairāk nekā 2019. gada pavasarī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu sistēmā un arī vairāku nodokļu likmēs briest izmaiņas.

Līdz 2020. gada 31. maijam Finanšu ministrijai sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem ir jāizstrādā vidēja termiņa valsts nodokļu pamatnostādnes. Pašlaik par iespējamām nodokļu sistēmas pārmaiņam notiek diskusijas dažādos formātos, tai skaitā arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā.

Pamatīgu ažiotāžu raisīja izskanējušās ziņas par iespējamiem piedāvājumiem būtiski palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi strādājošiem (atceļot solidaritātes nodokli un diferencēto neapliekamo minimumu, taču līdz 310 eiro (otrā variantā līdz 500) nodokļa likme būtu 0%), kuru mēneša bruto ienākums būtu lielāks par 1000 (otrā variantā 1200) eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāji pērn devās 2,4 milj. ārvalstu ceļojumos - par 9,6 % vairāk nekā gadu iepriekš un iztērēja 799,5 milj. eiro, kas ir par 41,8 % vairāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Latvijas iedzīvotāji pērn devās 0,9 milj. vienas dienas ārvalstu ceļojumos, par 12 % vairāk nekā 2018. gadā, bet to izdevumi palielinājās par 36 %, sasniedzot 57,7. milj. eiro. Visbiežāk iedzīvotāji vienas dienas ceļojumā apmeklēja Lietuvu (68,2 %) un Igauniju (20 %). Vidējie viena ceļojuma izdevumi palielinājās par 11,3 eiro, sasniedzot 63,8 eiro.

Pērn iedzīvotāji devās 1,5 milj. vairākdienu ceļojumos uz ārvalstīm, par 8,1 % vairāk nekā gadu iepriekš. Populārākie ārvalstu vairākdienu ceļojumu galamērķi 2019. gadā bija kaimiņvalstis Lietuva (11,2 %), Igaunija (10,9 %), Krievija (6,9 %) un Baltkrievija (5,3 %). Vēl Latvijas iedzīvotāji bieži brauca uz Zviedriju (6,8 %), Vāciju (6,6 %) un Apvienoto Karalisti (4,7 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecībai izdevās gana labvēlīga un ražīga vasara – koronavīrusa attīstība uz laiku bija nobremzēta, un Latvijas iedzīvotājiem un viesiem, vīrusa netraucētiem, arī augustā izdevās pievērsties vasaras sezonu noslēdzošam "šopingam".

Rezultātā mazumtirgotāju apgrozījuma kāpums augustā sasniedza 4.4% (salīdzinot ar iepriekšējā gada augustu), bet vidēji pa trim vasaras mēnešiem tirdzniecības apjomi palielinājās par 3.9%. Jāsaka gan, ka kopš jūnija mazumtirdzniecības aktivitāte pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem bijusi stabila – tālāka pieauguma pēc sākotnējā atlēciena nav bijis. Straujāks pieaugums vasaras mēnešos novērots sporta preču un spēļu tirdzniecībā – visticamāk, iedzīvotāji vairāk laika pavadīja svaigā gaisā kopā ar ģimeni. To varētu būt veicinājis arī fakts, ka plašāku kultūras pasākumu apmeklēšanu kavēja joprojām aktuālie epidemioloģiskie ierobežojumi. Kaut arī augustā nedaudz piebremzējies, pieaugums turpinās arī farmaceitisko un medicīnisko preču tirdzniecībā. Visdrīzāk, ka tuvākajā laikā otrā koronavīrusa viļņa satrauktie iedzīvotāji varētu turpināt papildināt savas mājas aptieciņas ar nepieciešamajiem personīgās aizsardzības līdzekļiem, un stiprināt imunitāti ar vitamīniem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #30

DB, 04.08.2020

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā zinātnes žurnāla "The Lancet" pētnieki prognozē, ka Latvijā pēc 80 gadiem dzīvos ap 430 000 cilvēku. Turklāt Latvija ir valsts, kurā būs visstraujākais iedzīvotāju skaita kritums. Šādas prognozes ir izteiktas, ņemot vērā Latvijas pašreizējo situāciju.

Kopš Latvijā tiek veikta tautas skaitīšana, mūsu teritorijā ir fiksēts arī mazāks iedzīvotāju skaits, un tas bija 1860. gadā, kad šeit dzīvoja 1,22 miljoni iedzīvotāju.

Starptautisko ekspertu aplēses liecina, ka Latvijā iedzīvotāju skaits turpinās samazināties, kas radīs gan ekonomiskas, gan sociālas problēmas – maz strādājošo, daudz uzturamo, maz patērētāju.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 4. augusta numurā:

  • viedokļi - iedzīvotāju skaita sarukums komplektā ar Covid-19
  • aktuāli - strīds par NĪN reformu sākas
  • tēma - Latvija var kļūt mazāka par Rīgu
  • pētījums - darba devējiem piešķirtās pilnvaras atšķiras
  • intervija - ar Eiropas Parlamenta deputāti un bijušo Latvijas kultūras ministri Daci Melbārdi par kultūras nozari gan Eiropas Savienībā kopumā, gan arī Latvijā
  • investīcijas - pandēmija liek spīdēt zeltam
  • zinātne - Rīgā spirulīna aug tikpat laimīga kā Āfrikā
  • mobilitāte - par auto koplietošanu jeb carsharing
  • brīvdienu ceļvedis - Elīna Cēsniece - smiltsērkšķu dārza "ZELT" saimniece

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eiropas atveseļošanas plāna miljardi – kādas ir Latvijas ekonomikas iespējas?

Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde, 20.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) maija beigās publicēja priekšlikumus par Covid-19 krīzē cietušās Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, kura ietvaros paredzēts atbalsts visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Saskaņā ar piedāvājumu – tuvākajos 7 gados Latvijai no ES budžeta varētu būt pieejams gandrīz 12 miljardu eiro jeb tik, cik pēdējos 15 gados kopā. Kā Latvijai veiksmīgi un pilnvērtīgi iekļauties jaunajā ES ekonomikā? Kur investēt gudri, lai modernizētu ekonomiku laikā, kad to darīs visa Eiropa? Kurp virzīt skatu nākotnē, nevis (tikai) labot pagātnes kļūdas? Par to pārdomas turpmākajā rakstā.

Tātad, 27. maijā EK iepazīstināja ar savu izstrādāto Eiropas atveseļošanas plānu (turpmāk – EK plāns), pirmo reizi piedāvājot dubultā finansējuma pieeju. Jaunais EK plāns paredz papildu ierastajam 7 gadu budžetam (1.1 triljonu eiro apmērā) ieviest ārkārtas 4 gadu instrumentu 750 miljardu eiro apmērā. Tādējādi kopā Eiropas atveseļošanas plāna īstenošanai EK piedāvā rezervēt 1,85 triljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru