Profesors Māris Daugavietis paša radīto uzņēmumu Biolat mīļi sauc par firmiņu. Kopā ar vēl vairākiem domubiedriem no Latvijas mežzinātnes institūta Silava, 90. gadu sākumā strauji samazinoties zinātnes finansējumam, viņš nolēma institūta sienās iesākto turpināt biznesā, un Biolat veiksmīgi iekārtojās mazā, taču ļoti stabilā priedes un egles skuju produkcijas ražošanas nišā. Bet profesora «ofiss» joprojām ir sarkanā Bond dūmos ietītais vecais Silavas kabinets.
Nav zāles, bet ārstē
Vai tad Biolat vēl nav izdomājis kādu brīnumlīdzekli pret smēķēšanu? Nē, pret pīpēšanu vēl nekā nav, kaut gan daži no Biolat uztura bagātinātājiem ir pierādījuši savu efektivitāti cīņā ar alkoholismu un arī narkomāniju, stāsta M. Daugavietis. Galvenā Biolat produktu izejviela ir egļu un priežu skujas. «Skujkoki ir vieni no vecākajiem augiem uz zemeslodes. Tie ir izdzīvojuši visas kataklizmas, klimata un radiācijas izmaiņas, jo skujkokiem ir aizsargmehānismi, lai pretotos šīm nelaimēm. Tātad - cilvēkam jāmācās tos pārņemt,» par skuju labajām īpašībām saka profesors. Skujās ir ap 100 dažādu organisko savienojumu, turklāt daudzi no tiem pēc savas ķīmiskās struktūras ir līdzīgi dzīvu organismu savienojumiem, skaidro M. Daugavietis. Patlaban Biolat ražo 14 dažādu produktu - tie ir gan uztura bagātinātāji, gan augu aizsardzības līdzekļi, gan lopbarības piedevas. Apmēram 30% no pārdošanas apjomiem veido no skujām iegūtās izejvielas kosmētikas, farmācijas un sadzīves ķīmijas ražošanai.
Raksturojot skuju labvēlīgo ietekmi uz cilvēka organismu, M. Daugavietis uzsver: šie produkti īpaši ieteicami tiem, kas uzturā lieto par maz hlorofilu saturošu zaļumu. «Cilvēki tagad diemžēl nepietiekami ēd zaļumus. Ziemā vispār neko zaļu nevar dabūt - vienīgi no Ķīnas atvestos bāli zaļganos kāpostus. Taču hlorofils mums ir ļoti nepieciešams, jo tas mūsu organismā atbild par skābekļa apmaiņu. Skuju produkti var nodrošināt nepieciešamo hlorofila daudzumu jebkurā gadalaikā,» skaidro M. Daugavietis.
No Biolat piedāvātajiem uztura bagātinātājiem izceļami arī poliprenoli, kuri, zinātniski runājot, palīdz atjaunot doliholfosfātu cikla darbību, kas notiek šūnu membrānu līmenī un regulē olbaltumvielu sintēzi. Šis līdzeklis ieteicams audzēju gadījumā, izkaisītās sklerozes pacientiem, kā arī encefalīta slimniekiem.
Sākotnējais plāns attīstīt uzņēmumu kā zāļu ražotāju nav piepildījies, jo, ejot šajā virzienā, būtu nepieciešamas ļoti lielas investīcijas. «Taču mēs šos produktus gatavojam kā uztura bagātinātājus, tiem visiem ir pierādīts nekaitīgums. Protams, tiem piemīt ārstnieciskās īpašības, kaut gan mēs to nevaram reklamēt,» teic profesors.
Cer ieiet Eiropā
Biolat nodibināts 1993. gadā, kad zinātniekiem bija jāpielāgojas jaunajai situācijai: naudas zinātnei nebija, taču vairāku desmitu gadu iestrādes negribējās laist vējā. «Tā salasījās kopā zinātnieki, mediķi un uzņēmēji, lai varētu iesākto turpināt. Tā jau 18 gadu pamazām cīnāmies,» saka profesors. Tas, ka šie produkti ir vajadzīgi, pierādīja pēdējie divi gadi, kad, neskatoties uz vispārēju pirktspējas kritumu, Biolat apgrozījums ne tikai nesamazinājās, bet līdzīgi kā arī iepriekšējos gados - pieauga. Pērn tie bija 80 tūkstoši latu, šogad jābūt ap 100 tūkstošiem, lēš uzņēmuma vadītājs. Kaut gan pēc apjomiem uzņēmums ir mazs, ņemot vērā, ka tajā strādā tikai pieci cilvēki, rādītāji nemaz tik pieticīgi nav, viņš spriež. Optimistisku viņu dara tas, ka cilvēki tagad ļoti rūpīgi seko tam, lai pēc iespējas mazāk patērētu sintētiku un konservantus, un Biolat līdz ar to atrodas īstajā nišā. Par nopietnu peļņu gan runāt nevarot - jāstrādā nākotnei, uzsver M. Daugavietis.
Lielākais noiets ir Latvijā, savukārt iesoļot Eiropas tirgū traucē tas, ka ES valstis nevar vienoties par savstarpēju reģistrācijas atzīšanu uztura bagātinātājiem, līdz ar to katrā valstī produkcija ir jāreģistrē no jauna, kas maksā ļoti dārgi. Ar Lietuvu gan Latvijai šāds līgums ir, ko Biolat arī veiksmīgi izmanto. Lietuvieši ir iecienījuši Biolat ražoto veselības dzērienu HoFi, karameles Silvasept, kas palīdz samazināt holesterīna līmeni asinīs, kā arī poliprenolus. Ceram, ka izdosies pārvarēt birokrātiskās barjeras un varēsim ieiet arī Eiropā,» nākotnē lūkojas M. Daugavietis.
Kopš 1998. gada uzņēmumam papildus institūtā izveidotajai ražotnei ir arī savas skuju pārstrādes jaudas Piltenē. «Pirmatnējai apstrādei jābūt tur, kur ir izejviela, jo skujas nav izdevīgi transportēt - tās jāpārstrādā svaigas,» paskaidro M. Daugavietis. Atšķirībā no citiem augu produktiem skujas ir izdevīgas ar to, ka pieejamas veselu gadu, līdz ar to ar izejvielas sagatavošanu problēmu nav. Turklāt pētījumi ir pierādījuši, ka skujas ir ļoti tīras un tajos nav pesticīdu un smago metālu.
Atsevišķus gatavus produktus uz Biolat ražoto izejvielu bāzes «firmiņa» pasūta kaimiņos, piemēram, karameles Silvasept - Lietuvā, bet poliprenolu kapsulēšanu - Baltkrievijā. Viens no jaunākajiem, sadarbībā ar firmu BF-esse ražotajiem produktiem ir kuņģa kapsulas Fitesten, kas, pēc M. Daugavieša teiktā, «ir labi aizgājušas».
Runājot par turpmāko attīstību, M. Daugavietis uzsver: naudas Latvijā ir vairāk nekā vajag un Biolat ir saņēmis daudzus piedāvājumus no investoriem par jaunas ražotnes būvniecību. Problēma gan esot tā, ka visi potenciālie ieguldītāji naudu grib atpakaļ saņemt ļoti ātri, bet tā inovatīvu produktu ražošanā nenotiek. Teorētiski ir pieejami ES fondu līdzekļi, taču M. Daugavietis ir pārliecināts, ka ar tiem «labāk nesapīties»: pārāk liela birokrātija. Lai dabūtu 600 latu, kas iztērēti, piedaloties izstādē Polijā, jāsagatavo kaudze papīru un pēc tam jāgaida vairāki mēneši. «Es labāk trīs dienas pastāvēšu tirgū ar saviem produktiem un to naudu nopelnīšu,» saka profesors.
Biznesa fakti
A/s Biolat
Dibināšanas gads: 1993
Darbinieku skaits: 5
Akcionāri: vairākas fiziskās personas (zinātnieki M. Daugavietis, O. Polis, A. Korica, mediķis S. Kuzņecovs, uzņēmēji J. Jurdžs, I. Muravskis u. c.)
Apgrozījums 2009. gadā: ap 80 tūkst. latu