Daļa pokemonu ir ietinušies kokonos līdz nākamajam trakumam; kompānijai pašai gan viss notiek

Pirms gada publicētā mobilā spēle Pokémon GO gan uzjundīja fenomenālu bērnības nostalģijas vilni japāņu animēto mošķīšu nu jau pieaugušajā publikā, gan iekaroja pavisam jaunu fanu miljonus nu jau paplašinātās realitātes pasaulē. (DB 18.07.2016.) Tomēr sevišķi ārkārtējā interese par virtuālo mošķīšu medīšanu acīmredzot ir bijusi vienreizēja parādība, un no vairāk nekā 25 miljoniem aktīvo ikdienas lietotāju pērn jūlija beigās patlaban no šā pulka tāds ir vien katrs piektais, liecina mobilo spēļu statistikas pētniecības kompānijas Wandera dati.

Triju spēles tapšanā iesaistīto kompāniju ‒ pokemonu zīmola pārvaldītāju The Pokémon Company, amerikāņu mobilo spēļu kompānijas Niantic Labs un japāņu Nintendo ‒ biznesa simbioze ir pārliecinoši ierakstījusi savu vārdu spēļu industrijā. Pērn ap šo laiku Pokémon GO aplikācija jau bija populārāka par Twitter un ikdienā ilgāk lietota nekā Facebook.

Nav vairs nekāds noslēpums, ka tirgus dalībnieka, kas sodīts par konkurences tiesību pārkāpumu, nedienas ar Konkurences padomes vai citas Eiropas Savienības konkurences iestādes nosodošu lēmumu vien nebeidzas. Jebkurš šāds lēmums paver plašas iespējas zaudējumu prasībām pret nosodīto uzņēmumu. Tomēr, neskatoties uz to, ka Konkurences padome arvien uzstājīgāk vērš sabiedrības uzmanību uz tiesībām prasīt zaudējumu atlīdzināšanu, pie tiesām nebūt nav vērojamas zaudējumu prasītāju rindas. Kāda tad īsti ir realitāte, ar kuru tirgus dalībniekiem un patērētājiem nākas saskarties šobrīd un vai tuvākajā laikā sagaidāmas būtiskas pārmaiņas?

Konkurences likuma 21.pants paredz, ka persona, kura ir cietusi zaudējumus šā likuma pārkāpuma dēļ, ir tiesīga prasīt no pārkāpēja zaudējumu atlīdzību un likumiskos procentus; pēc prasītāja lūguma tiesa var noteikt zaudējumu atlīdzības apmēru pēc saviem ieskatiem. Tāpat tiesības pieprasīt zaudējumu atlīdzību par Eiropas Savienības (turpmāk – ES) un nacionālo konkurences tiesību pārkāpumiem jau vairākus gadu desmitus ir atzītas ES tiesu judikatūrā.

Jānorāda, ka Latvijā zaudējumu atlīdzināšanu ir iespējams prasīt vispārējās jurisdikcijas tiesā neatkarīgi no tā, vai konkurences pārkāpumu ir konstatējusi Latvijas Konkurences padome vai jebkura cita konkurences iestāde ES.

Prasību, ka no 2023. gada 1. janvāra visai biomasai, kas tiek izmantota siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanā Latvijā, jābūt iegūtai ilgtspējīgā ceļā un tas jāspēj dokumentāri apliecināt - pierādīt, izpildīt varētu tikai vairākus mēnešus pēc šīs prasības spēkā stāšanās

Tāda atziņa skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā.

Jāatgādina, ka 1. janvārī spēkā stāsies direktīva, kura prasa centralizētajā siltumapgādē izmantojamās dedzināmās koksnes izsekojamību, bet, ja tādas nebūs, tad būs jāpērk CO2 kvotas, kas savukārt paaugstinās izmaksas un palielinās apkures tarifus.

Nav sistēmas“2. novembrī Ministru kabinets apstiprināja noteikumus, kas nosaka, ka siltumapgādes uzņēmumiem, kuru jauda ir 20 MW un vairāk, ir jāpierāda biomasas izcelsme, ilgtspēja. Sistēmas, kā to pierādīt, īsti nav, un tas nozīmē, ka, visticamāk, siltumapgādes uzņēmumiem būs jāpērk CO2 izmešu kvotas līdzīgi kā par dabasgāzi, bet tikai to apmērs būs divas reizes lielāks, jo biomasai ir apmēram divas reizes lielāki izmeši nekā dabasgāzei,” situāciju skaidro Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas padomes loceklis Edgars Vīgants.

Beidzot pasaules ziņu aģentūrās parādījušās ziņas, kas saistītas ne tikai ar ekonomiskajiem notikumiem bēdīgi slavenajā Dienvideiropā, bet arī tādās valstīs kā Vācija, Nīderlande un Luksemburga.

Proti, viena no starptautiskajām kredītreitingu aģentūrām pazeminājusi šo valstu reitingu prognozi no «stabila» uz «negatīvu». Tomēr zināma atšķirība, salīdzinot ar situāciju, kad līdzīgu scenāriju piedzīvoja, piemēram Itālija vai Spānija, nemaz jau nerunājot par Grieķiju, šeit tomēr ir.

Proti, dienvidu valstis sāka un arī turpināja zaudēt savas pozīcijas reitingu tabulās, tādējādi demonstrējot nespēju risināt savas problēmas. Ja itāļi un spāņi vēl mēģina kārpīties no ekonomiskās lejupslīdes bedres laukā, tad grieķi ir sākuši pierādīt neiespējamo, respektīvi, ka ir iespējams krist vēl zemāk par dibenu. Savukārt par minētajām trīs valstīm aģentūra Moody's ir izteikusi bažas galvenokārt tāpēc, ka to finanšu dzīve vairāk vai mazāk ir saistīta ar krīzē slīkstošajiem dienvidiem. Un tas ir tikai loģiski - visa eirozona jau ilgāku periodu piedzīvo grūtus laikus, un tāpēc būtu neloģiski gaidīt, ka viena daļa šīs monetārās savienības valstu to vien dara, kā lūdz aizdevumus un to atmaksas perioda atlikšanu, bet otra dzīvo bez jebkādām problēmām - tā vienkārši nemēdz būt.

Pēdējā laikā gan Latvijas, gan starptautiskā mērogā izskanējuši dažādi diametrāli pretēji viedokļi par «Latvijas veiksmes stāstu» ekonomiskās krīzes pārvarēšanā. Izrādās, ka vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju jeb 53% uzskata, ka krīzes pārvarēšanas ceļš bijis nepareizs, turklāt tas bijis valstij ļoti postošs, liecina Sabiedriskās domas pētījumu centra aptaujas rezultāti.

Savukārt katrs piektais jeb 19% aptaujāto uzskata, ka Latvija ekonomisko krīzi pārvarējusi ļoti sekmīgi un tās izvēlētais krīzes pārvarēšanas ceļš ir bijis ļoti labs. Savukārt trešajai daļai Latvijas iedzīvotāju jeb 28% nav viedokļa šajā jautājumā.

Nobela prēmijas ekonomikā laureāts Pols Krugmans (Paul Krugman) Latvijas gadījumam ir veltījis vairākus rakstus, kuros norādīts uz Latvijas augsto bezdarba līmeni, kā arī pausts, ka Latvija tiek slavēta tikai tādēļ, ka «taupībā ierobežotajām valstīm ir nepieciešams varonis» un Latvija ir teju «ieguvusi svētās statusu to valstu vidū, kurām nākas veikt taupības pasākumus». Savukārt Pulicera prēmijas laureāts Marks Fiore (Mark Fiore) radījis multfilmu, kurā izsmiets «Latvijas veiksmes stāsts», un kurā norādīts uz «ciešanām», ko bija jāpiedzīvo Latvijas tautai.

Latvijas amatpersonu izteikumi saistībā ar sankcijām biedē Krievijas uzņēmējus sadarboties ar mūsu valstī strādājošajiem, kā arī investēt; sekas būšot redzamas vēlāk

Centrālās statistikas pārvaldes dati jau rāda, ka šogad salīdzinājumā ar analogu laiku pērn sarūk Latvijas eksports uz Krieviju.

«Tie ir tikai ziediņi, odziņas var būt vēlāk,» lakonisks ir uzņēmēju kluba Rīgas marka valdes loceklis Normunds Štāls. Gan viņš, gan vairāki citi uzņēmēji uzskata, ka Latvijas amtpersonas, iespējams, neapzinās savu izteikumu ietekmi uz biznesa darījumiem ar Krievijas uzņēmējiem. Proti, tirdzniecisko darījumu apjoms starp Latviju un Krieviju sarūk, kaut arī pašlaik par reālām ekonomiskajām sankcijm no ES puses pat runāt nevarot. Proti, Krievijas uzņēmēji, kuri no Latvijas importē sev vajadzīgu produkciju, nobijušies no iespējamo ES sankciju efekta, sameklējuši dublierus ārpus ES, piemēram, Turcijā. «Man nav zināmi šādi fakti, kaut arī teorētiski šādi draudi ir reāli,» lakonisks ir ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis. Viņš atzīst, ka biznesam nevar būt nekas sliktāks, ja turpinās nenoteiktība Krievijas un ES attiecībās. «Nenoteiktības apstākļos bizness meklē iespējas, kā nodrošināties,» – tā V. Dombrovskis. Tas nozīmē, ka šādā situācijā nonākušajiem pašmāju uzņēmumiem būs jāmeklē citi noieta tirgi. «Tas ir absurds, ka tepat aiz Latvijas robežas ir milzīgs tirgus, bet politisku «muļķību» dēļ to cenšas slēgt,» – tā N. Štāls. Viņaprāt, Latvijas vadošajiem politiķiem būtu jābūt pragmatiskiem un jāsaprot – jo vairāk viņi iestāsies un runās par ES sankcijām pret Krieviju, jo vairāk var ciest Latvijas tautsaimniecība. «Krievijas ekonomika nav atkarīga no Latvijas, bet Latvija gan ir ļoti atkarīga no Krievijas,» norāda a/s Dzintars valdes priekšsēdētājs Iļja Gerčikovs. Viņaprāt, Krievija, saņemot tādu «pļauku» kā sankcijas, vienmēr meklēs kādus atbildes soļus. «To ļoti labi saprot Vācija, Francija un nebūt nesteidzas kāpt uz sankciju ecēšām,» teic N. Štāls. Viņš atgādina, ka bez kravām no Krievijas un uz Krieviju Latvijā no tranzīta nozares nekas daudz pāri nepaliks.

Jēga ir sasniegt mērķi, tikt līdz otram galam, paveikt to, kas eventuāli nav paveicams, izdarīt to, ko nevar izdarīt – izpildīt neiespējamo misiju.

Tā grāmatā Uz Grenlandi – pēc pērlēm atzīst uzņēmējs, zemessargs un pasniedzējs Juris Ulmanis, kurš savā pirmajā polārajā ekspedīcijā ir sajuties kā īsts pērļu zvejnieks. Viņš kopā ar leģendārajiem latviešu alpīnistiem Teodoru Ķirsi un Imantu Zaulu ir uzkāpis vairākās pasaules virsotnēs un sapņo pievarēt arī pašu augstāko – Everestu.

Fragments no intervijas

Daudzi jūs saista ar pirmajiem mobilajiem telefoniem. Kā kļuvāt par ASV kompānijas Motorola Baltijas pārstāvniecības vadītāju?

Kad Arizonas Starptautiskajā menedžmenta skolā ieguvu savu otro maģistra grādu starptautiskajā biznesa vadībā, meklēju darbu. Nelielajā latviešu kopienā bija viens kungs, kurš strādāja Motorolā. Viņš man sarunāja darba interviju. Tā sāku strādāt šajā kompānijā par tirgus analītiķi.

Samsung Electronics Baltics personāla vadītāju Gvido Liepiņu šajā profesijā saista iespēja palauzīt galvu, meklējot labāko risinājumu

«Manī laikam ir liela cilvēkmīlestība. Man ļoti patīk komunikācija un dažādība, kas ir personālvadībā – katra diena nes kaut ko jaunu. Manuprāt, personālvadītājs par uzņēmumu un darbiniekiem zina visvairāk, dažreiz pat prezidents nezina tik daudz kā personāla cilvēki, jo pie mums informācijas plūsma nāk no visām pusēm. Tas darbam iedod uzreiz citu garšu,» viņš saka. G. Liepiņam patīk, ka šajā darbā nepieciešams sevi katru dienu izaicināt, tiekties uz ko jaunu. Sākot strādāt Samsung un ieraugot kompānijas moto Sasniedz neiespējamo (Do What You Can’t), viņš saprata, ka tas saskan ar viņa pārliecību un vēlmi darīt ko tādu, kas sākumā var šķist neiespējami. «Pirmajā brīdī nošausminos, tad racionāli uzlieku to visu uz papīra un saprotu, kā to izdarīt. Mani šajā profesijā piesaista tas, ka katru reizi ir jāpalauza galva, lai izdomātu, kā atrisināt konkrēto situāciju. Visu var atrisināt, tikai jāspēj izurbties līdz saknītēm. Līdzīgi kā saka, ka visu var apēst ar kečupu, tāpat dzīvē un darbā visu var atrisināt, atrodot pareizo kečupa pudelīti. Visu var atrisināt, jāatrod tikai pareizais leņķis,» ir pārliecināts G. Liepiņš.

Jaunākās tehnoloģijas sniedz iespēju gan pabūt kāzās kaut no aizokeāna, gan pēc daudziem gadiem atkal izdzīvot saviļņojošos notikumus.

Pārsteigt jauno pāri un kāzu viesus kļūst aizvien grūtāk – pateicoties socializācijas portāliem neskaitāmās variācijās redzēta gan pirmā valša pārtapšana akrobātiskā dejā, gan 3D printera izdrukātas tortes ar līgavas un līgavaiņa atveidojumu, gan visvisādas viesu izdarības.

Tomēr tehnoloģijas turpina sagādāt jaunas iespējas, un šogad par kāzu «karstāko inovāciju» solās kļūt virtuālā un papildinātā realitāte. Tehnoloģiju avangardisti jau paspējuši izmēģināt virtuālo realitāti (VR) visai ekstremālās formās. Portāls Wired apraksta Priscilas un Marka gadījumu, kuri iepazinās VR čata telpā Rec Room. Vairākus mēnešus pļāpājuši tiešsaistē ar VR brillēm uz acīm un dzīvē satikušies tikai dažas reizes, abi amerikāņi pēc pāris gadiem apprecējās ceremonijā turpat Rec Room. Pie altāra gan nedevās viņi paši, bet tikai sapucējušies virtuālās pasaules avatāri, kamēr jaunais pāris sēdēja katrs savā mājoklī pie datora četru tūkstošu kilometru attālumā. Priscila un Marks tiek uzskatīti par pirmo pāri, kas iepazinies un apprecējies virtuālajā realitātē.

Svaigi augļi birojā, jogas nodarbības, saliedēšanas pasākumi… Arvien vairāk darba devēju dara visu iespējamo un neiespējamo, lai darbinieki būtu veseli, justos droši un laimīgi. Tomēr izrādās, ka stress, neveselīgs uzturs un fizisko aktivitāšu trūkums nav lielākais bieds darbinieku labsajūtai, jo pasauli pārņem vientulības epidēmija.

Golin Riga un Norstat veiktajā iedzīvotāju aptaujā šā gada jūnijā 79% Latvijas iedzīvotāju atzina, ka mēdz justies vientuļi. Turklāt šie rādītāji bija augstākie Baltijas valstu vidū. Piemēram, Igaunijā 63% iedzīvotāju norādīja, ka mēdz justies vientuļi, bet Lietuvā – 71%. Tikmēr Lielbritānijā cīņai ar vientulību izstrādāta īpaša valdības stratēģija, un bijusī britu premjerministre Terēza Meja pērn pat iecēla «vientulības ministri». Kāpēc tas notiek tieši pašlaik? Jāatceras, ka būt vienatnē un būt vientuļiem ir divas dažādas lietas, kas bieži tiek jauktas. Vientulību izjūtam tad, kad netiek apmierinātas mūsu sociālās vajadzības, esam izolēti vai vienatnē jūtamies negatīvi. Cilvēks var atrasties kolektīvā, būt aktīvs un tomēr joprojām justies vientuļš, iespējams, tāpēc, ka šī mijiedarbība ir zemas kvalitātes un / vai nerada sajūtu, ka viņš kādam patiesi rūp.

Jāatgriežas pie piparotajiem terminiem «strukturālās reformas» un «konsolidācija», bet Latvijas Bankas pravietojumi politiķiem kož mēlē

Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča pēdēja laika izteikumi par to, ka Latvijas tautsaimniecība atdziest un dzīvojam gadā ar prognozējami zemāko izaugsmi kopš krīzes, kā arī skarbie vārdi, kas veltīti valsts nespējai sakārtot veselības un izglītības jomu, kādam var arī nepatikt. Var nelikties glīti, ja lietas sauc īstajos vārdos, jo to izskanēšana liek uz notiekošo paraudzīties spilgtā gaismā. Izskatās, ka politiķi un amatpersonas sistēmiski neieklausās Latvijas Bankas atziņās. Nupat nopēlumu izpelnījās Latvijas Bankas secinājumi par to, ka veselības nozarei pietiekamu finansējumu varētu nodrošināt obligātās veselības apdrošināšanas modelis. Tāpat tiek kritizētas I. Rimšēviča ekonomiskās prātulas par izglītības jomu un valsts pārvaldes aparāta aprisēm.

Būvnieku karteļa lieta iekustinājusi vairākus aspektus gan konkurences, gan iepirkumu, gan publiskās komunikācijas jomā.

Bijuši visnotaļ skaļi paziņojumi par to, ka vajadzētu piedzīt valsts pasūtītājiem radītos zaudējumus no būvniekiem, otrajā plānā paturot faktu, ka vairumā gadījumu Konkurences padomes lēmums pārsūdzēts. Ar 56 balsīm “par” otrajā lasījumā Saeimā pieņemti grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kas pēc būtības paredz, ka uz karteļa dalībniekiem pasūtītāji var skatīties ar aizdomām, nesagaidot tiesas nolēmumu.

Zvērināts advokāts Artūrs Spīgulis ir pārstāvējis dažus būvniekus šajā lietā, to iepazinis un piekrita atbildēt uz Dienas Biznesa jautājumiem gan par likuma grozījumu trūkumiem, gan pierādījumu trūkumiem pašā karteļa lietā, gan iespējamām sekām, pāragri uzsākot piedziņas procesus pret pašmāju uzņēmumiem, a priori paredzot tirgu nodot ārvalstnieku ziņā.

Pirms dalības leģendārajās kalnā braukšanas autosacīkstēs Pikes Peak International Hill Climb, kas 26. jūnijā notiks Kolorado, ASV, ceturtdien, 26. maijā tika prezentēts jaunākais Andra Dambja vadītā uzņēmuma Drive eO radītais elektroautomobilis.

Auto prezentācija noritēja inženiera Andra Dambja vadītā tehnoloģiju uzņēmuma Drive eO mājvietā – Ogres servisa centrā, Dambīšos, Ogresgala pagastā, piedaloties uzņēmuma komandai, šā gada sacensību pilotam Rīsam Millenam, kā arī komandas ģenerālsponsoram DNB bankai.

Šis sacensību gads ir īpaši zīmīgs, jo leģendārās auto sacīkstes norit jau 100. reizi. Par godu tam dots nosaukums arī šogad radītajam spēkratam, nodēvējot to par PP100. Jaunais auto modelis ir pagājušā gada PP03 automobiļa uzlabota versija. Lielākā daļa šī auto komponentu un dizaina risinājumu ir Andra Dambja vadītās komandas radīto inovāciju un tehnisko zināšanu rezultāts.

Uzklausot uzņēmējus, valdības pārstāvjus un dažādu jomu ekspertus, trešdien, 8. novembrī, viesnīcā Radisson BLU Daugava, spraigā viedokļu apmaiņā aizvadīta ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā konference Biznesa prognozes.

Konferences dalībnieki meklēja atbildes uz jautājumiem: Kāda ir Latvijas tautsaimniecības perspektīva? Kurām nozarēm ir nākotne? Kuri tirgi un ārvalstu partneri mums ir un būs svarīgi? Kas ir jādara, lai nodrošinātu ekonomikas attīstību un Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanos?

Izdevniecības Dienas bizness valdes loceklis Jānis Maršāns, atklājot konferenci, atzīmēja nepatīkamo situāciju, kādā nonākuši uzņēmēji saistībā ar nodokļu reformu. Pēc viņa teiktā, nodokļu reforma, par kuru sākotnēji tika diskutēts un arī panākta vienošanās ar koalīcijas partneriem, tostarp uzņēmēju pārstāvjiem, salīdzinājumā ar valdības apstiprināto nodokļu reformu ir pavisam cits «produkts». «Es to [apstiprināto nodokļu reformu] uzskatu par vienu no lielākajiem valdības koalīcijas uzmetieniem uzņēmējiem pēdējo 10 gadu laikā. No uzņēmējiem dzirdētie epiteti par šo reformu ir ļoti spilgti,» sacīja J. Maršāns.

Tehnoloģiju, politikas, startup un dzīvesstila festivāls Digital Freedom Festival un tā stratēģiskais partneris Lattelecom vēlas, lai 12. septembris oficiāli būtu Startup diena Latvijā, apliecinot valsts vēlmi aktīvi sadarboties ar startup uzņēmumiem un novērtējot to pienesumu valsts ekonomiskajai attīstībai.

Lai uzzinātu jaunuzņēmēju domas par šādas dienas nepieciešamību, db.lv vaicāja, kāpēc šāda diena nepieciešama un kāpēc ir svarīgi apzināties startup kā nozīmīgu biznesa nozari.

«Lielākā daļa jaunuzņēmēju startup nozarē mērķē uz tādiem lieliem ārvalstu tirgiem kā ASV, kuru izmērs ir nesalīdzināmi lielāks kā Latvijas un līdz ar to arī potenciālais ekonomiskais pienesums Latvijas ekonomikai un sabiedrībai, piemēram, ar jaunām darba vietām. Jo vairāk eksportējošu uzņēmumu, jo labāk mums visiem. Jaunuzņēmumiem izaugsmes fāzē bieži pietrūkst labi darbinieki, tāpēc ceru, ka šāda diena ļaus popularizēt darbu jaunuzņēmumos,» vērtē Dāvis Siksnāns, Printful vadītājs.

Ikdienā mēs sastopamies ar dažādiem kārdinājumiem – atlikt kāda darba darīšanu uz rītdienu, apēst lieku kūkas gabalu (kaut arī vēlamies veselīgāku ķermeni) utt. Patiesībā mūsu ķermenī mājo spēks, kas palīdz gan atteikties no visa, kas nav derīgs, gan saņemties un paveikt teju neiespējamo – celties piecos no rīta, iet aukstā dušā, uzsākt meditēt un nomierināt savu prātu.

Ja uz gribasspēku skatāmies caur muskuļa analoģiju, tad zinām - jo vairāk trenē un noslogo savu muskulatūru, jo spēcīgāks un izturīgāks paliec. Galvenie jautājumi ir divi – kā pareizi trenēt šo «gribasspēka» muskuli un kurš no treniņu veidiem ir man piemērotākais, biznesa portālam db.lv stāsta Ivars Juškēvics, «Training Lab» biznesa personības izaugsmes treneris.

Viņš par šo tematu runās DB HUB organizētajā seminārā: Slepenais ierocis, kā izveidot jaunus ieradumus - gribasSpēks

Stenforda universitātes ph.d Kellija Makgonigala (Kelly McGonigal) uzskata, ka ir trīs dažādu veidu gribasspēki, kurus var nosaukt šādi: «Es nedarīšu» gribasspēks, «Es gribu» gribasspēks, «Es varu un darīšu» gribasspēks.

2011.g. 1.martā Ministru Kabinetā tika pieņemti MK noteikumi Nr. 167, kuri stāsies spēkā jau šī gada 1.jūnijā. Noteikumi nosaka medicīniskās ierīces, to komplektējošās daļas, rezerves daļas un piederumus, kuru piegādēm piemēro samazinātu pievienotās vērtības nodokļa likmi. Lai gan iepriekšējos noteikumos tika skaidri definēts visu to ierīču saraksts uz kurām ir attiecināma samazinātā PVN likme, jaunie noteikumi definē tikai preču kategorijas, nenosaucot precīzus medicīnisko preču un ierīču nosaukumus, būtībā neatbildot uz galveno jautājumu – uz ko tieši ir attiecināma samazinātā PVN likme.

Izvērtējot jaunos noteikumus nekļūst skaidrs, kurām Latvijas tirgū esošajām medicīnas ierīcēm būs standarta vai samazinātā PVN likme. Katram uzņēmumam ir atstātas plašas interpretācijas iespējas, tātad arī kļūdīšanās riski - katra aptieka, lieltirgotava un arī VID var uzskatīt citādāk.

Tā kā laika ir palicis pavisam maz, skaidrība tika meklēta Valsts Zāļu aģentūrā (VZA). Taču interesanti, ka VZA atzina, ka nodokļu likmes neesot viņu kompetences jautājums, lai zvanot uz Valsts Ieņēmumu dienestu (VID). Savukārt VID atzina, ka viņi uz šo jautājumu nevar atbildēt. Būtībā veidojot apburto loku ar informācijas vakuumu.

Jauno noteikumu 2.punkts skan sekojoši: Samazinātu pievienotās vērtības nodokļa likmi piemēro šo noteikumu pielikumā minētajām medicīniskajām ierīcēm, ja tās laistas apgrozībā normatīvajos aktos par medicīnisko ierīču reģistrāciju noteiktajā kārtībā un tās parasti izmanto organisma funkcijas traucējumu ārstniecībā vai atvieglošanā, kā arī paredzētas tikai personu ar organisma funkcijas traucējumiem individuālai lietošanai.

Ekonomiskā krīze sagādājusi jaunu triecienu Latvijas uzņēmējiem. Viens no lielākajiem galvojumu un garantiju sniedzējiem pasaulē — apdrošināšanas grupa Euler Hermes — ir samazinājusi Latvijas biznesa uzticamības reitingu un sākusi atcelt kredītlīnijas, tādējādi liedzot vairumtirgotājiem iespēju norēķināties par saņemtajām precēm ar pēcapmaksu.

Faktiski tas nozīmē, ka turpmāk visi Latvijas uzņēmumi, kas iepriekš sadarbojās ar šo kompāniju, vismaz uz brīdi būs spiesti ar saviem piegādātājiem norēķināties ar priekšapmaksu, kas pašreizējos ekonomiskajos apstākļos nebūt nav viegls uzdevums, ņemot vērā, ka tādējādi uzņēmējam ir jāiesaldē pietiekami lieli naudas līdzekļi. Protams, viens variants ir mēģināt veikt mūsdienu «neiespējamo misiju» — iegūt apgrozāmos līdzekļus no bankas. Otrais variants —loģiski izrietošs arī no pirmā — skumīgi nopūsties un slēgt savu bodīti ciet, nespējot konkurēt ar citu valstu uzņēmējiem. Turklāt jāuzsver, ka šādas izmaiņas ietekmē ne tikai tos uzņēmumus, kas preces iepērk pārdošanai Latvijas tirgū, bet arī tos, kas no ievestajiem izejmateriāliem komplektē jaunus produktus un eksportē tos tālāk.

Nav apstiprinājušās bažas, ka pēc tam, kad Latvija saņems uzaicinājumu iestāties Eiropas monetārajā savienībā, inflācijas rādītāji ies uz augšu un viss tas, kas tika izdarīts līdz martam vai aprīlim, būs tikai fikcija, norāda Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Raugoties no vidējā termiņa perspektīvas, pašlaik nepastāv būtiski riski, kas varētu nākotnē apdraudēt cenu stabilitāti. Darba samaksas pieauguma temps kopumā atbilst darba ražīguma attīstības tendencēm, globālo naftas cenu kāpuma risks kopš gada vidus ir mazinājies, arī globālās neapstrādātās pārtikas preču cenas palīdz uzturēt salīdzinoši zemu inflācijas līmeni. Arī pašreizējā gausā kreditēšanas attīstība valstī neļauj tuvākajā nākotnē sagaidīt būtisku iekšējā pieprasījuma kāpumu, kas varētu apdraudēt cenu stabilitāti, uzsver centrālās bankas vadītājs.

Zemu inflāciju rāda arī jaunākie dati - oktobrī vidējais patēriņa cenu līmenis pieauga tikai par 0,3%, salīdzinot ar septembri, un palika nemainīgs, salīdzinot ar iepriekšējā gada oktobri.

Lai veidotu kopīgu stratēģiju sarežģītajā situācijā saistībā ar Krievijas embargo pārtikas produktiem, šonedēļ notiks Baltijas valstu piensaimniecības kooperatīvu pārstāvju tikšanās, aicinot valdības vērsties pie Briseles ar aicinājumu veidot Baltijā īpašu buferzonu, tikmēr Latvijā jāapsver doma būvēt savu piena pulvera rūpnīcu, informēja Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) pārstāvji.

Kā norāda LLKA valdes priekšsēdētāja vietniece un kooperatīva Piena ceļš valdes priekšsēdētāja Ilze Aizsilniece, asociācijas vadība tiksies ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem, lai pārrunātu kopīgu stratēģiju, cīnoties par ES kompensācijām piena ražotājiem, intervences pasākumiem, kā arī soda naudas neiekasēšanu par pārtērētajām piena kvotām.

Tā kā lēmumus, kas izraisījuši abpusējas sankcijas no ES un Krievijas puses, ir pieņēmuši politiķi, lauksaimnieki un ražotāji sagaida atbildību par šo lēmumu radītajām sekām, norādīja Aizsilniece.

«Ņemot vērā Krievijas pierobežu un padomju mantojuma atstātās sekas, bagātajai Eiropai ir jāsolidarizējas un Baltijas valstīm un jāparedz īpašas buferzonas nosacījumi, kas paredzētu nodokļu atvieglojumus piensaimniekiem. ES būtu jāsamaksā par saražoto produkciju, kuru politisku lēmumu dēļ uzņēmēji nevar realizēt, līdz ar to Baltijas lauksaimniecības kooperatīvi sagaida ES budžeta pārdali, lai risinātu Krievijas sankciju radīto krīzi,» sacīja Aizsilniece.

Esmu pietiekami vecs, lai būtu no tās paaudzes daļas, kas savā laikā uztraucās par Tēvoci Semu (par valdību), kas izseko ikvienu mūsu soli ASV, tādējādi laupot jebkādu brīvību un privātumu. Taču šoreiz ir stāsts par Marku Cukerbergu un viņa Facebook idejas zādzību no tās īstajiem izgudrotājiem brāļiem Vinklevossiem (Winklevoss), kuri, tāpat kā Marks, bija Hārvardas studenti.

Tie, kuri ir interesējušies par Facebook rašanos, zina, ka Marks Cukerbergs radīja pasaulē populārāko sociālo tīklu, nozogot ideju no saviem Hārvardas laika biedriem brāļiem Vinklevossiem, kuri sākotnēji radīja platformu CoonectU. Brāļi bija nolīguši Marku, lai viņš palīdz viņiem uzrakstīt kodu. Tā vietā viņš ideju nozaga un izveidoja savu saiti. Šis ir lielisks iemesls, kāpēc vienmēr savas idejas vajag aizsargāt, reģistrējot patentu. Tas, protams, jādara pirms savu ideju izpaušanas tālāk, pat, ja tie ir nākamie darbinieki, kā tas bija Cukerberga gadījumā. Lai vai kā, Marks pārkāpa komercnoslēpumu, kas, balstoties uz ASV likumiem, teic, ka, ja jūs slepeni izpaužat savu ideju kādam citam un varat to pierādīt, tad šis cilvēks nedrīkst vienkārši nozagt jūsu ideju, kā to izdarīja Marks.

Svinīgā pasākumā 20.oktobrī nosvinēti SIA "Latvijas Nacionālā sporta centra" (LNSC) jaunās sporta ēkas - Komandu sporta spēļu halles - kapsulas iemūrēšanas svētki.

Jaunās Komandu sporta spēļu halles atrašanās vietā - Kr. Barona ielā 99C, Rīgā, - tika iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Jaunā halle nodrošinās mūsdienīgu un kvalitatīvu infrastruktūru ar tehniskiem un funkcionāliem risinājumiem komandu sporta spēļu treniņiem un sacensībām nacionālā un starptautiskā mērogā.

Jau vēstīts, ka būvfirma "Arčers" gada sākumā noslēdza gandrīz 21 miljonu eiro vērtu līgumu ar "Latvijas Nacionālo sporta centru" par Komandu sporta spēļu halles būvniecību Krišjāņa Barona ielā, Rīgā. Parakstītais līgums paredz būvdarbu izpildi par 20 841 249,27 eiro. Tostarp 7 294 437,24 eiro būvuzņēmumam tiks izmaksāti avansā, bet kārtējie maksājumi tiks veikti katru mēnesi atbilstoši faktiski veikto būvdarbu apjomam.

Uzņēmēja pieredze: Ričards Fomrats, PlayGineering

Latvijā ir radīta tehnoloģija, kas dod iespēju izsekot un analizēt sporta spēles NHL un NBA līmenī. Tagad to var atļauties arī cita līmeņa hokeja, basketbola, handbola un drīzumā arī futbola komandas, kas šādu iespēju gaidījušas gadu desmitiem. Kā padarīt neiespējamo iespējamu, atrast īsto biznesa nišu, ar kādu atbalstu augt visefektīvāk un kā iekarot daudzas pasaules valstis, skaties PlayGineering stāstā.

Citi uzņēmēju pieredzes stāsti un valsts atbalsts arī Tavam biznesam – šeit!

44% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju pēc 40 gadu vecuma novēro redzes problēmas, bet vecumā no 45 līdz 49 gadiem, viņu īpatsvars jau sasniedz 57%, liecina briļļu lēcu ražotāja "Essilor" un Baltijas acu aprūpes uzņēmuma "OC VISION" veiktais pētījums. Tas nozīmē, ka redzes problēmas ir aktuālas lielākajai Latvijas iedzīvotāju daļai, jo 65% no ir vecuma grupā virs 40 gadiem.

Cilvēkiem pēc 40 gadu vecuma nereti grūtības rada lasīšana tuvumā – 71% no respondentiem virza tekstu tālāk no acīm, lai spētu to izlasīt. Tikai 10% aptaujāto iedzīvotāju līdz 45 gadu vecumam atzinuši, ka izmanto lasīšanas briļļu palīdzību, savukārt mazāk nekā puse respondentu, kuriem ir jau pāri 45 gadiem, šīs brilles izmanto regulāri.

Sasniedzot pusmūža vecumu, kad parādās pirmās redzes pasliktināšanās pazīmes, cilvēki nepievērš tām pienācīgu uzmanību un brilles sāk lietot novēloti, pie tam joprojām pastāv mīti par briļļu nēsāšanu, secina pētījuma veicēji. Viņus satrauc fakts, ka uzticēšanās progresīvajām lēcām pieaug tikai līdz ar vecumu un šādas brilles galvenokārt iegādājas cilvēki vecumā no 50 līdz 55 gadiem, lai gan daudziem tās vajadzētu sākt nēsāt krietni agrāk. Pētījums atklāja, ka tikai 6% respondentu vecumā virs 40 gadiem lieto brilles ar progresīvajām briļļu lēcām.

Bijušā kinoteātra "Liesma" telpās iluzionisti Dace un Enriko Pecolli plāno atvērt Brīnumu Muzeju un Burvju triku teātri, kurā plānots uzstāties ar savām izrādēm, kā arī nākotnē viesosies citi pasaulē atzīti iluzionisti.

Lai realizētu ieceri, mākslinieki ir uzsākuši pūļa finansējuma kampaņu, aicinot ikvienu, kam tuva ir šī iecere, sniegt savu atbalstu. Vienlaikus mākslinieki uzsver, ka interesenti tiks gaidīti arī uz palīgdarbiem un teātra atjaunošanu. Mērķis ir radīt teātri, kurā ne tikai atdzīvotos labākās iluzionisma tradīcijas, bet vienlaikus radīt kultūras un mākslas telpu, kuru katrs Latvijas iedzīvotājs uztvertu kā "savu".

Šobrīd pasaulē darbojas vairāki burvju mākslai veltīti muzeji, no kuriem nemainīgi par prestižāko un slavenāko tiek uzskatīts Holivudā esošais "Magic Castle". Lai arī Latvijā ir spēcīgas iluzionisma tradīcijas, šāda tipa teātris un muzejs nav pieejams ne tikai Baltijā, bet visā Austrumeiropā, norāda D. un E. Pecolli.