Latvija var!

Latvija var! Stabilitātes recepte

Anna Novicka, 04.06.2010

«Es mūsu eksportu saucu par kvalitatīvu, jo esam apguvuši ļoti daudzas valstis,» saka Medpro vadītājs un līdzīpašnieks Varis Buļs.

Kristians Putniņš, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Ja strādā savā specifiskā nišā, no biznesa «kopētājiem» nav jābaidās, liecina uzņēmuma Medpro pieredze.

Farmācijas uzņēmuma Medpro eksports izvērsies plaši – no Lietuvas līdz pat Jaunzēlandei. Tā vadītājs un līdzīpašnieks Varis Buļs neslēpj, ka par kompānijas nākotni jūtas drošs – ķīmisko substanču ražošana, uz ko specializējas Medpro, ir tik specifiska un sarežģīta nodarbošanās, ka nokopēt to bez ļoti nopietniem ieguldījumiem nav iespējams. Arvien vairāk attīstās arī otrs Medpro darbības virziens – uztura bagātinātāju ražošana, starp kuriem atrodamas arī īstas Latvijas dabas «pērles».

Ķēpa ir tā vērta

Vienīgais apjukuma brīdis uzņēmuma vēsturē ir bijis 90. gados, kad nobruka visi tirgi un nākotne likās miglā tīta. «Tad atnāca pirmais pasūtījums no Ungārijas. Tas bija brīnums! Jo izrādījās, ka viņi paši to ražot neprot un ka mūsu produkcija ir vajadzīga. Tad jau viss aizgāja,» atminas V. Buļs.

Galvenais Medpro bizness ir aktīvu vielu jeb substanču sintezēšana – šīs izejvielas iepērk zāļu ražotāji, un pēc tam tās pārtop tabletēs, kapsulās un ampulās. «Šis bizness ir ļoti nopietns, zināšanu un energoefektīvs, tāpēc varam dzīvot droši, jo to tik viegli nevar nokopēt. Tas rada zināmu stabilitāti,» atzīst uzņēmuma vadītājs. Substanču ražošana veido apmēram 65% no Medpro apgrozījuma, un vairums šīs produkcijas aiziet uz eksportu. Latvijā paliek vien neliela daļa – tas, ko iepērk kolēģi no Grindeks un Olainfarm. «Es mūsu eksportu saucu par kvalitatīvu, jo esam apguvuši ļoti daudzas valstis. Tā ir Ukraina, Krievija, Polija, Vācija, Slovēnija, Meksika. Brazīlija, Indija, Austrālija, Dienvidkoreja, Ēģipte,» uzskaita V. Buļs. Ieiet jaunā tirgū ar savu produktu nemaz tik vienkārši nav – jo sākumā tas attiecīgajā valstī ir jāpiereģistrē. «Tagad reģistrējam vienu pretsāpju līdzekli Meksikā. Ķēpa milzīga, katrs papīrs jāapstiprina vēstniecībai, bet tā atrodas Stokholmā, turklāt viss jādara caur Ārlietu ministriju. Tas ir dārgi, laikietilpīgi, bet tirgus ir labs. Vispār Dienvidamerikā šī sfēra ir ļoti vāji attīstīta,» par perspektīvām spriež Medpro vadītājs. Daudzi klienti uzņēmumam saglabājušies vēl no veciem laikiem, jaunus savukārt palīdz atrast starptautiskās nozares izstādes.

Piegādā Henkel

Produkcijas klāsts neesot liels, taču katrai no vielām ir sava vērtība. Piemēram, biopentāla nātriju, kas ir anestēzijas līdzeklis, līdz ar Medpro pasaulē ražo vēl tikai daži uzņēmumi. «Process ir pietiekami sarežģīts, tā ir daudzpakāpju ķīmiskā sintēze, kas prasa lielas zināšanas. Mums izdevās pārliecināt gan vāciešus, gan austriešus, gan indiešus, ka mūsu produkts ir ļoti augstā līmenī un ka mūsu cilvēki tikpat labi šo produktu pārvalda,» stāsta V. Buļs.

Vēl viens ļoti ejošs produkts ir dezinfekcijas līdzeklis – atšķirībā no saviem priekšgājējiem tas satur nevis hloru, bet gan skābekli. Viens no lielākajiem tā pasūtītājiem ir Vācijas koncerns Henkel. «Viņi vēl tur drusku pieliek klāt virsmas aktīvās vielas un tad lielos iepakojumos sūta pa visu pasauli. Iespējams, kāda daļa nonāk arī Latvijā,» pieļauj Medpro vadītājs.

Tas, ka farmācijā ir ļoti izteikta nišas ražošana, neļauj tik brīvi papildināt produktu klāstu. «Tirgus ir ļoti specifisks. Ja tu kaut ko ražo, tad pie tā arī jāturas,» uzsver V. Buļs. Arī esošajiem produktiem katru gadu mainās prasības, tehnoloģijas, tāpēc, lai ietu līdzi laikam, tam rūpīgi jāseko līdzi un jāatvēl nauda jaunu prasību ieviešanai.

Vai iespējams iet citu ceļu un savas substances pašiem pārvērst gatavās zālēs, kas dotu augstāku pievienoto vērtību? Tas ir iespējams, teic Medpro vadītājs, taču pārdot tās būs daudz grūtāk. «To varbūt varētu paveikt tuvākajās valstīs, bet piereģistrēt un pārdot zāles ASV vai Šveicē būtu neiespējami,» uzskata V. Buļs. Tāpēc drošāk darboties savā lauciņā, kas ļauj apgūt daudz plašāku tirgu loku.

Cer uz veselīgo dzīvesveidu

Citāda pieeja ir nepieciešama uztura bagātinātāju ražošanā – konkurence ir milzīga, tāpēc visu laiku jāizdomā kaut kas jauns. Šo līdzekļu ražošanu Medpro uzsāka pirms astoņiem gadiem, «kad sapratām, ka laiks un līdzekļi ļauj izmēģināt kaut ko jaunu». Sākumā bija astoņi produkti, tagad līnija ietver jau ap 20 līdzekļiem. Tie ir vitamīni, dažādi «tematiski» bagātinātāji (sievietēm, vīriešiem, veciem cilvēkiem utt.).

«Tas ir pavisam cits bizness. Tirgus ir mazs, konkurence liela, vienīgā izeja ir eksports,» teic V. Buļs. Daži preparāti jau piereģistrēti Igaunijā un Rumānijā. Piegādes uz Rumāniju jau sāktas – uz šo tirgu Medpro liek lielas cerības: potenciālu pircēju daudz, bet sortiments «papliks». Latvijā, par spīti lielai konkurencei, Medpro ir viens no uztura bagātinātāju tirgus līderiem. «Latvijā ir kritums, jo ir krīze, bet nekas – tā beigsies, nauda cilvēkiem būs,» optimistisks ir uzņēmuma šefs. Par labu nāk arī tas, ka cilvēki arvien vairāk ievēro veselīgu dzīvesveidu, un Rietumeiropā 2008. gadā uztura bagātinātāju apgrozījums ir pārsniedzis zāļu pārdošanas apjomus.

Viena no Medpro ražojumu «rozīnītēm» ir zemestauki, sens tautas medicīnas līdzeklis. Šī sēne aug tikai Latvijā, turklāt tikai pāris vietās Kurzemē, un tautai tās dziednieciskās īpašības ir zināmas jau kopš 18. gadsimta, par ko liecina vēsturiskās hronikas. «Zemestauku izvilkumu lieto pret audzējiem, kā arī imūnsistēmas nostiprināšanai,» skaidro V. Buļs. Medpro zemestaukus pārvērš gan tinktūrā, gan ziedē, un produkts ir ārkārtīgi populārs – ik gadu tiek iepirktas četras tonnas šo sēņu. «Cilvēki pērk, stāsta, ka viņiem tiešām palīdz.»

Uzņēmums plāno laist klajā arī jaunus produktus – viens no tiem būs paredzēts bijušajiem smēķētājiem, «lai vieglāk atiet», stāsta V. Buļs.

Jāceļ nodokļi

Medpro vadītājam ir padomā arī «zāles» Latvijas ekonomikai – pretēji daudzu uzņēmēju teiktajam, viņš uzskata, ka nodokļi ir jāceļ. «Mums ir vieni no zemākajiem nodokļiem ES, nekāds slogs tas nav. Nodokļi jāpaaugstina aktīviem, kapitālam, bet ne darbaspēkam.» Par ļoti apsveicamu lēmumu viņš uzskata dividenžu aplikšanu ar nodokli, taču likme varēja būt vēl augstāka. Tas pats attiecas arī uz nekustamā īpašuma nodokli. «Nevar teikt, ka tu esi par labu Latviju un vienlaikus paziņot, ka jāsamazina nodokļi. Tās lietas viena otru izslēdz. Nodokļi ir jāceļ,» pārliecināts V. Buļs.

Biznesa fakti

Medpro

Dibināšanas gads: 1995.

Īpašnieki: Vairis Buļs, Jeļena Eismonte

Darbinieku skaits: 105

Apgrozījums 2009. gadā: 2,4 miljoni latu

Peļņa 2009. gadā: 250 tūkstoši latu

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā pierādījies praksē, e-veselības sistēmas spēj attīstīties līdz ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju progresu un to pieejamību, kā arī sabiedrības izpratni par jaunajām iespējām un priekšrocībām.

Latvijā ir arī vairāki dokumenti, kuri var sniegt detalizētāku informāciju par izvirzītājiem mērķiem un plānotajām aktivitātēm E-veselības ieviešanā: Pamatnostādnes «E veselība Latvijā», pamatnostādņu «E-veselība Latvijā» īstenošanas plāns 2008-2010.g. u.c. Tomēr, ja par e-veselību ik pa brīdim dzirdamas runas publiskajā telpā, tad jautājums par e-recepti kaut kur ir pazudis pavisam.

Pavisam nesen parādījās skaidrojums, ka pilnvērtīgu «e-veselības» projekta ieviešanu jau gandrīz gadu kavē atkārtota «e-receptes» sistēmas izstrādes iepirkuma pārsūdzēšana. Konkursa dalībnieki pārsūdz lēmumu, apsūdzot nepamatoti zemo iepirkuma komisijas novērtējumu atsevišķās iepirkuma pozīcijās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā portāls DB saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties tiramisu tapšanas procesā restorānā Bocca Buona.

Bocca Buona dibināts 2016. gadā un atrodas Radisson Park Inn viesnīcā Rīgā. Kopš šī gada janvāra restorānā šefpavāra pienākumus pilda Fabrizio Righetti, kurš iepriekš strādājis dažādās pasaules valstīs, tostarp, Lielbritānijā, Nīderlandē, Lībijā, Monako un Ukrainā. Ierodoties uz Latviju, viņš apņēmies atsvaidzināt un pilnveidot Bocca Buona ēdienkarti. Uzsvars tajā likts uz itāļu ēdieniem, taču viņam patīk meklēt jaunas garšas un produktu kombinācijas.

Tiramisu radies Itālijā un tā nosaukums, tulkojot no itāļu valodas, ir «pacel mani», ar nozīmi uzlabot garastāvokli. Mūsdienās tiek veidotas dažādas tiramisu variācijas, taču oriģinālā recepte ir vienkārša, jāzina tikai daži «triki» tā pagatavošanai, lai deserts būtu gaisīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu stabilitātes nodevai būtu jāveido speciāls fonds, kurā šī nodeva jāuzkrāj finanšu stabilitātes nodrošināšanas mērķim, uzskata Latvijas Komercbanku asociācija (LKA).

Tādējādi bankas neatbalsta turpmāku nodevas ieskaitīšanu valsts budžeta vispārējos ieņēmumos.

Ministru kabineta komiteja (MKK) šonedēļ izskatīja Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvā ziņojuma projektu par finanšu stabilitātes nodevas ietekmi, apmēru un priekšlikumiem turpmākai rīcībai, ar kuru paredzēts saglabāt esošo kārtību finanšu stabilitātes nodevas ieskaitīšanai valsts budžeta ieņēmumu kontā un turpmāko finanšu stabilitātes nodevas piemērošanas un izlietošanas kārtību skatīt Eiropas Savienības (ES) iniciatīvu kontekstā.

MKK atbalstīja šo nostāju un nolēma dokumentu virzīt tālāk izskatīšanai Ministru kabineta sēdē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kopš Latvijas pievienošanās eirozonai piedzīvotas fundamentālas pārmaiņas finanšu stabilitātes jomā

Latvijas Bankas ekonomiste Dace Antuža, 18.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apritējuši pieci gadi, kopš Latvija ir pievienojusies eirozonai, un ir vērts atskatīties, kas kopš tā laika eirozonā mainījies finanšu stabilitātes jomā.

Jāteic, ka tieši pēdējos piecos gados eiro zonas un līdz ar to arī Latvijas finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanas jomā notikušas iespaidīgas, fundamentālas pārmaiņas.

Šīs pārmaiņas eiro zonā galvenokārt saistāmas ar Banku savienības izveidi. Banku savienība nozīmē, ka tās dalībvalstīs tiek īstenota:

  1. vienota banku uzraudzība (sākot ar 2014. gada novembri);
  2. vienots banku noregulējums un atveseļošana banku finanšu grūtību gadījumā (pilnā apmērā, sākot ar 2016. gada janvāri);
  3. vienota noguldījumu garantiju sistēma (vēl nav ieviesta).

Vienotā banku uzraudzība, atveseļošana un noregulējums balstās uz vienotu regulējošo prasību kopumu[2] (Single rule book), kurā ietverti:

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Fiskālās disciplīnas padome: Latvijā budžeta deficīts ir ievērojami lielāks nekā citās Baltijas valstīs

Žanete Hāka, 23.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējot Latvijas Stabilitātes programmu 2019.-2022. gadam, Fiskālās disciplīnas padome secinājusi, ka valdība neparedz pietiekami stingru fiskālās politikas ievirzi.

«Piedāvātā Latvijas Stabilitātes programma 2019.-2022. gadam neliecina, ka valdība gatavojas situāciju uzlabot, veidojot vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020.-2022.gadam. Kaut arī, salīdzinot ar iepriekšējiem plāniem, ir paredzēta budžeta rādītāju uzlabošanās, tomēr šos centienus nevar dēvēt par pietiekamiem, jo Latvijā budžeta deficīts ir ievērojami lielāks nekā citās Baltijas valstīs, kur jau vairāku gadu garumā valsts budžets tiek veidots ar pārpalikumu,» norāda Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais.

Fiskālās disciplīnas padome otrdien, 23. aprīlī, publicēja savu viedokli par Latvijas Stabilitātes programmu 2019.-2022. gadam. Šis Padomes ziņojums ir nosūtīts Saeimai, Ministru kabinetam un Finanšu ministrijai, kā arī publicēts Padomes un Finanšu ministrijas interneta vietnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Buferis krīzei būtu jāveido 77 gadus

Zanda Zablovska, 09.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši Zviedrijas aplēsēm finanšu krīzes novēršana valstij izmaksā aptuveni 2,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas nozīmē, ka Latvijai šādu uzkrājumu izveidošanai būtu nepieciešami 77 gadi.

Aprēķinus Finanšu ministrija (FM) veikusi, ņemot vērā esošo finanšu stabilitātes nodevas likmi. Finanšu stabilitātes nodeva Latvijā tika veidota, analizējot citu valstu, tostarp Zviedrijas, pieredzi un pielāgojot identificētos risinājumus Latvijas situācijai.

Zviedrija izvēlējusies izveidot Finanšu stabilitātes fondu, ar mērķi pārskatāmā periodā sasniegt uzkrājumu 2,5% apmērā no IKP, kas ir aptuvenās tiešās izmaksas ekonomikai finanšu krīzes seku novēršanai. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2011.gadā IKP Latvijā bija 14,2 miljardi latu. Tādējādi pie esošās nodevas likmes, gadā uzkrājot aptuveni 0,032% no IKP (atbilstoši 4,6 milj. latu 2012.gadā), lai fondā uzkrātu rezervi 2,5% apmērā no IKP, būtu nepieciešami 77 gadi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

2020.gada budžeta fiskālā telpa ir mīnus 145,3 miljoni eiro, nevis 11,9 miljoni eiro

LETA, 22.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020.gada budžeta fiskālā telpa ir mīnus 145,3 miljoni eiro, nevis Finanšu ministrijas prognozētie 11,9 miljoni eiro, teikts Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) viedoklī par valdībā apstiprināto Latvijas Stabilitātes programmu 2019.-2022.gadiem.

FDP norādīja, ka Fiskālās disciplīnas likumā paredzētā fiskālo nosacījumu izpilde veidos 103 miljonus eiro, savukārt fiskālā nodrošinājuma rezerve nākamgad veidos 33,1 miljonu eiro.

FDP ieskatā, nepieciešams pilnveidot valdības fiskālo stratēģiju.

«2018.gada rezultāti un 2019.gada valsts budžeta vērtējums norāda uz būtisku fiskālās politikas grožu atlaišanu un budžeta izdevumu pieaugumu straujāk par potenciālo ekonomikas pieaugumu. 2020.gadam padome saskata lielāku budžeta konsolidācijas nepieciešamību, lai sasniegtu fiskālās disciplīnas prasības,» pauda fiskālās disciplīnas uzraugi.

Padomē piebilda, ka tēriņu pieaugums 2018.gadā pārsniedza jebkādus piesardzīgos aprēķinus un līdzīga tendence tiek saglabāta 2019.gadam, sašaurinot iespējas 2020.gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot Padomju laikā celto daudzdzīvokļu dzīvojamo māju tehniskā stāvokļa izpēti, Ekonomikas ministrija sadarbībā ar pieredzējušiem būvspeciālistiem veikusi 602. sērijas daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku konstrukciju mehāniskās stiprības un stabilitātes izpēti.

Tāpat kā iepriekš, tiek piedāvāti arī tipveida risinājumi ēku konstrukciju mehāniskās stiprības un stabilitātes atjaunošanai, kur tas ir nepieciešams.

Pētījumā tika apsekotas 18 šīs sērijas daudzdzīvokļu ēkas – 15 deviņstāvu un trīs sešstāvu ēkas Jelgavā, Ogrē, Salaspilī un Rīgas mikrorajonos Imantā, Pļavniekos un Dārzciemā. Izpēte veikta ēkām, kuras tika nodotas ekspluatācijā laika posmā no 1974. līdz 2006. gadam.

602. sērijas apsekoto ēku pamatu un pamatnes tehniskais stāvoklis izpētes rezultātā novērtēts kā atbilstošs ēku mehāniskās stiprības un stabilitātes prasībām. Arī apsekoto ēku nesošo sienu un ēku pagraba, starpstāvu un bēniņu pārsegumu stāvoklis novērtēts kā apmierinošs un atbilstošs mehāniskās stiprības un stabilitātes prasībām. Kopumā 602. sērijas ēkas ir apmierinošā tehniskā stāvoklī un ēku ekspluatācija ir droša.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas izaugsme būs nedaudz vājāka, nekā tika prognozēts iepriekš

Žanete Hāka, 11.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 12. aprīlī, Saeimas Eiropas lietu komisijas un Ministru kabineta sēdēs plānots izskatīt Finanšu ministrijas sagatavoto Latvijas Stabilitātes programmu 2016.-2019. gadam. Savukārt līdz 15. aprīlim to plānots iesniegt Eiropas Komisijai (EK), informē FM,

Stabilitātes programmas makroekonomiskās prognozes paredz, ka vidējā termiņā Latvijas izaugsme būs nedaudz vājāka, nekā tika prognozēts rudenī, sagatavojot 2016. gada valsts budžetu un vidēja termiņa budžeta ietvara likumu 2016.-2018. gadam. Atbilstoši Finanšu ministrijas (FM) prognozēm Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2017. un 2018. gadā palielināsies attiecīgi par 3,3% un 3,4% (vidēja termiņa ietvara likumā prognozētais IKP pieaugums minētajos gados bija 3,6%). Lai arī tiek prognozēta pasaules ekonomiskās izaugsmes stiprināšanās, tomēr pastāv augsta nenoteiktība, kas atspoguļojas izaugsmes tempu prognožu samazinājumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar pirmā sniega uzsnigšanu un Ziemassvētku tuvošanos uzvaras gājienu piedzīvo karstie ziemas dzērieni – karstvīns, dažādi silto sulu dzērieni un kokteiļi, kā arī alus, kura garšas buķete liek domāt nevis par svelmīgu vasaras dienu, bet sniegotu ziemu.

Lai gan karstvīna dzeršanas tradīcijas pirmsākumi meklējami Vācijā, arī pie mums tā pēdējo gadu laikā sākusi iesakņoties. Teju katrā bārā, kafejnīcā vai restorānā ziemas mēnešos iespējams tikt pie kūpoša karstā dzēriena, jo bārmeņi aizvien izdomā jaunas receptes, kas ļauj apmeklētājiem izbaudīt jaunas garšas nianses. Arī ražotāji nesēž, rokas klēpī salikuši. Latvijā tiek darināts gan karstvīns, gan alus, kas īpaši piestāv ziemas sezonai. Veikalu plauktos atrodami arī vairāki bezalkoholiskie silto sulu dzērienu veidi. DB aptaujātie kafejnīcu pārstāvji atzīst, ka karsto dzērienu pieprasījuma palielinājums ir cieši saistīts ar pirmā sniega parādīšanos un, protams, gaidāmajiem ziemas saulgriežiem. Savukārt ražotājiem sezonālā produkta piedāvāšana ļauj palielināt apgrozījumu un nopelnīt arī laikā, kad pircējiem kāre pēc aukstajiem atspirdzinošajiem dzērieniem ir krietni samazinājusies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pārrobežu e-recepšu datu apmaiņa ar Eiropas Savienības dalībvalstīm - praktiska sistēma, kas noderēs daudziem ceļotājiem no Latvijas

Edžus Žeiris, e-recepšu datu apmaiņas sistēmas izstrādātājs un uzturētāja SIA “ZZ Dats” direktors, 27.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija uzsākusi pārrobežu e-recepšu datu apmaiņu ar noteiktām dalībvalstīm, lai nodrošinātu iedzīvotājiem iespēju iegādāties savas e-receptes zāles citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs komandējuma, tūrisma brauciena vai citas īslaicīgas uzturēšanās laikā.

Līdz šim Latvijā izrakstītas zāles ārzemēs varēja iegādāties tikai gadījumā, ja recepte bija izrakstīta uz papīra veidlapas.

E-receptes zāles jau var iegādāties Igaunijā, Lietuvā, Polijā, Čehijā, Portugālē un Spānijā, un pakāpeniski šo valstu skaits palielināsies, informē Nacionālais veselības dienests (NVD). Arī noteiktu ES dalībvalstu iedzīvotāji Latvijas aptiekās var iegādāties savu e-recepšu zāles, ja mītnes valsts ir uzsākusi datu apmaiņu ar Latviju. Šobrīd Latvijas aptiekās var iegādāties zāles, kas ir izrakstītas Igaunijā, Polijā, Čehijā, Portugālē un Spānijā. Atbilstoši NVD pieejamajai informācijai arī Latvijas aptiekās jau bijuši pirmie gadījumi, kad izsniegtas ārzemēs izrakstīto e-recepšu zāles.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts parāda attīstība nākamajos gados uzrāda augošu tendenci, turklāt diezgan strauji pieaug arī valsts parāda procentu maksājumu apmērs - no 0,8% no IKP 2023.gadā līdz 1,4% no IKP 2027. un 2028.gadā. Tāpēc turpmākajos gados valdībai ir īpaši nepieciešams izvairīties no parāda apmēra kāpināšanas. Uz to Uzraudzības starpziņojumā par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam norāda Fiskālās disciplīnas padome (Padome).

Pasaulē, ES un Latvijā turpinās augstas nenoteiktības laiks, kas apgrūtina Stabilitātes programmas 2024. - 2028.gadam izstrādi un novērtējumu. Padome uzskata, ka valdībai ir jābūt gatavai nelabvēlīgiem ģeopolitiskiem scenārijiem, kas var vēl vairāk palēnināt Latvijas Stabilitātes programmas bāzes scenārijā prognozēto trauslo izaugsmi un pasliktināt valsts finansiālo situāciju.

"Latvija nevar atļauties paaugstināt valsts parādu virs 50% no iekšzemes kopprodukta, jo ir jāsaglabā drošības spilvens potenciālai krīzei, kas vienmēr nāk negaidīti. Diemžēl pašreizējā scenārijā jau 2028.gadā valsts parāds var būt tuvu 50%," norāda Inna Šteinbuka, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Komercbanku asociācija: valdība pārkāpj nodokļu nepaaugstināšanas principu

BNS, 06.12.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamajā gadā paredzot dubultot finanšu stabilitātes nodevu, valdība pārkāpusi nodokļu nepaaugstināšanas principu, aģentūrai BNS uzsvēra Latvijas Komercbanku asociācijā.

Asociācijas komunikācijas speciāliste Baiba Melnace norādīja, ka Finanšu ministrijas (FM) attieksme, paaugstinot finanšu stabilitātes nodevu, kas ir papildu izmaksas tautsaimniecībai, formāli pieskaitot pie nodevām un tādējādi uzskatot, ka nākamajam gadam nodokļu slogs nav paaugstināts, ir musinoša un nekādā ziņā neveicina konstruktīvu dialogu ar uzņēmējiem un uzticēšanos valdības solījumiem.

Viņa sacīja, ka ar nodevas palielināšanu valdība pārkāpj iepriekš FM un sadarbības partneru parakstīto vienošanos par nodokļu politikas stabilitāti un paredzamību.

«Valdība, 2012.gadā dubultojot finanšu stabilitātes nodevu, pārkāpj šo vienošanos un neievēro arī valdības deklarācijā iekļauto nodokļu nepaaugstināšanas principu, jo nodeva pēc būtības ir nodoklis, ko ieskaita valsts budžetā vispārējo izdevumu finansēšanai, nevis atsevišķā fondā uzkrāj finanšu sektora stabilitātes garantēšanai, kas būtu šīs nodevas primārā funkcija. Turklāt ir pilnīgi skaidrs, ka paaugstinātā nodeva radīs papildu izdevumus tautsaimniecībai, gluži tāpat kā jebkura nodokļa paaugstināšana,» klāstīja Melnace.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien apstiprināja Finanšu ministrijas iesniegto Latvijas Stabilitātes programmu 2022.-2025.gadam.

Latvijas Stabilitātes programma ir viens no elementiem ikgadējā valsts budžeta likumprojekta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanas ciklā, un tā ietver makroekonomisko rādītāju prognozes 2022., 2023., 2024. un 2025.gadam, fiskālās prognozes un vispārējās valdības budžeta bilances mērķus.

Stabilitātes programmā ir iekļauti divi scenāriji - pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā sagatavotais februāra scenārijs un atjaunotais marta scenārijs, kurā tiek ņemta vērā kara ietekme.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) skaidro, ka Stabilitātes programma ir esošās situācijas foto uzņēmums jeb fiskālais ietvars 2023.-2025.gada periodam. Lēmumi par fiskālās telpas aizpildīšanu tiks pieņemti, strādājot pie 2023.gada budžeta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvija kļūs par pilntiesīgu Eiropas Stabilitātes mehānisma dalībvalsti

Žanete Hāka, 30.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien, 30.janvārī, galīgajā lasījumā pieņēma likumu par Līgumu par Eiropas Stabilitātes mehānisma dibināšanu, tādējādi Latvija kā eirozonas valsts kļūst par pilntiesīgu Eiropas Stabilitātes mehānisma dalībvalsti.

Galīgajā lasījumā pieņemts arī regulējums, kas nosaka Latvijas pārstāvības jautājumus Eiropas Stabilitātes mehānisma institūcijās - valdē un direktoru padomē.

Līgums nosaka, ka visas dalībvalstis, iestājoties eirozonā, kļūst par Eiropas Stabilitātes mehānisma dalībvalstīm ar pilnām tiesībām un pienākumiem.

Eiropas Stabilitātes mehānisma mērķis ir finansiāla atbalsta un stabilitātes sniegšana dalībvalstīm, kas piedzīvo vai kurām draud smagas finanšu problēmas, lai nepieciešamības gadījumā aizsargātu visas eirozonas un tās dalībvalstu finansiālo stabilitāti.

Plānots, ka pirmajos piecos gados pēc iestāšanās eirozonā Latvijai stabilitātes mehānismā ik gadu būs jāiegulda aptuveni 44 miljoni eiro, bet pēc 12 gadu pārejas perioda – 130 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā nedēļā panāktā vienošanās par eirozonas fnanšu stabilitātes «ugunsmūra» palielināšanu līdz 800 miljardiem eiro nozīmē, ka Igaunijas garantijas parādu krīzes nomocītajām Eiropas valstīm būs 1,8 miljardu eiro apmērā, vēsta kaimiņvalsts raidsabiedrība ERR.

Par to informējis Igaunijas Finanšu ministrijas Eiropas Savienības (ES) lietu padomnieks Mēlis Meigas (Meelis Meigas). Tāpat viņš pastāstīja, ka vienošanās arī nozīmē divkārt samazinātus termiņus Igaunijas iemaksām Starptautiskajā Valūtas fondā (SVF). Kopumā Igaunija eirozonas aizsardzības mehānismā garantēs 1,8 miljardu eiro.

Palielināt Eiropas monetārās savienības finanšu stabilitātes fonda finansējumumu līdz 800 miljardiem eiro, eirozonas dalībvalstu finanšu ministri vienojās pagājušajā piektdienā.

Finanšu līdzekļus veidos Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) rīcībā esošais finansējums 500 miljardu eiro apmērā, kuram tiks pievienoti Eiropas Finanšu stabilitātes fonda (EFSF) 200 miljardi. ESM darbu uzsāks jūlijā un aizstās EFSF. Papildus 53 miljardus eiro plānots iegūt no jaunajām Grieķijas parādzīmēm, bet 49 miljardus no Eiropas Finanšu stabilitātes mehānisma (EFSM).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biežāk uzdotie jautājumi

Latvijas Banka / eiro.lv, 03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Dienas tēma: Vai mēs esam gatavi aizdot Grieķijai?

Sandris Točs, speciāli DB, 15.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svarīgi ir saglabāt eirozonu kā valstu «klubu», kas balstās uz principiem un noteikumiem

Ņemot vērā galvojuma apmēru un to, kas līdz šim ir noticis Grieķijā, Latvijas Banka diezgan stingri iesaka Latvijas valdībai rūpīgi izvērtēt visus riskus – cik liela ir Grieķijas uzticamība, vai viņi spēs pieņemt reformas, tās īstenot, un pēc tam arī parādu atdot, intervijā saka Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Skrīvere.

Jūs esat viens no tiem cilvēkiem Latvijas Bankā, kas visvairāk seko līdzi notikumiem Grieķijā. Kā ekspertu vidū tika uztvertas ziņas, ka Eiropas valstu līderu starpā tomēr ir panākta principiāla vienošanās par trešo programmu?

No vienas puses, ir zināms optimisms, jo ir noplacis tas populisms, kas pēdējo mēnešu laikā nāca no Grieķijas valdības puses un apgalvoja: «Mēs gribam, lai mums palīdz, mēs gribam naudu, bet reformām mēs neesam gatavi.» Ir skaidrs, ka eirozona tādā ziņā ir «klubiņš» ar skaidriem noteikumiem, un, ja šos noteikumus neievēro, ir attiecīgas sekas. Un sekas šajā gadījumā ir tik nopietnas, ka kaut kādas reformas grieķi tomēr ir gatavi uzsākt. Lai gan domāju, ka pirmais pirmdienas rīta optimisms vairāk saistāms ar to, ka stundām garais samits ir noslēdzies. Tagad šis ir jautājums, kas jāizskata katrai valstij. Dažās tas jāapstiprina valdībai, dažās parlamentam ir jābalso par to. Mēs, Latvija, arī esam daļa no Eiropas Stabilitātes mehānisma. Vai mēs arī esam gatavi aizdot Grieķijai?

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvija līdz šim Eiropas Stabilitātes mehānismā iemaksājusi 88,48 miljonus eiro

LETA, 06.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš iestāšanās eirozonā Latvija Eiropas Stabilitātes mehānismam (ESM) veikusi divus maksājumus par kopējo summu 88,48 miljoni eiro.

ESM ir eirozonas dalībvalstu veidota starptautiska finanšu institūcija, kuras līdzekļi būs pieejami problēmās nonākušu eirozonas valstu situācijas risināšanai. Pašreizējā palīdzības programma Grieķijai netiek finansēta no ESM. Starptautiskā aizdevuma programma Grieķijai tiek finansēta no cita mehānisma - Eiropas Finanšu stabilitātes fonda (EFSF), kurā Latvija nav veikusi iemaksas, tāpēc Latvijas nodokļu maksātāju līdzekļi pašlaik nav novirzīti Grieķijai, pastāstīja Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis.

Lai varētu lemt par ESM līdzekļu izlietošanu finanšu palīdzībai, būs nepieciešami lēmumi arī nacionālajā līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eiropas lietu komisija apstiprina Latvijas Stabilitātes programmu

Žanete Hāka, 13.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Eiropas lietu komisija trešdien, 13.aprīlī, apstiprināja Latvijas Stabilitātes programmu 2016.-2019.gadam, informē Saeimas Preses dienests.

Stabilitātes programma ir mūsu valsts finanšu stabilitātes un tautsaimniecības situācijas momentuzņēmums. Esmu gandarīta, ka, pateicoties iepriekšējos gados ieguldītajam darbam, Latvija uz Eiropas Savienības fona demonstrē labus rezultātus – sabalansētu budžetu un salīdzinoši zemu budžeta deficītu, turklāt par spīti ne visai iepriecinošajai ārējai situācijai mūsu valsts tautsaimniecības attīstība paātrinās, uzsver Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

Aizvadītajā gadā augušas teju visas tautsaimniecības jomas, tostarp lauksaimniecība un rūpniecība. Nelielu kritumu piedzīvoja būvniecība, kā arī transporta un uzglabāšanas joma, un tas skaidrojams ar ekonomisko situāciju Krievijā un tās īstenoto politiku starptautiskā tranzīta jomā, deputātus informēja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai pievienotos eirozonai, Latvijai nāksies Eiropas stabilitātes fondā iemaksāt četrus miljardus eiro, aprēķinājis Ventspils mērs Aivars Lembergs.

«[..] šobrīd tos cilvēkus – valsts vadītājus, kas runā par pāreju uz eiro, atvainojos, es viņus nevaru nosaukt par garīgi veseliem,» preses konferencē Ventspilī paudis Aivars Lembergs. Viņaprāt, arguments pret pievienošanos eirozonai 2014.gadā būs nevis fakts, ka nav izpildīti Māstrihtas kritēriji, bet tas, ka Latvijas eirozonas stabilitātes fondā būs jāiemaksā nauda - 0,4 % no Stabilitātes fonda kopējā apjoma. «Stabilitātes fonda kopējais apjoms, kas jāizveido, ir viens triljons eiro jeb tūkstotis miljardu. Cik ir 0,4 % no viena triljona? Tātad tūkstotis ir jāreizina ar 0,4, rezultāts ir četri miljardi eiro, kas Latvijai būs jāsamaksā par Eiropas stabilitāti. Citiem vārdiem sakot, Latvija finansēs ekonomikas caurumu lāpīšanu, ko ir radījušās Grieķijas, Itālijas, Spānijas un Portugāles valdības,» sašutis Ventspils mērs. Pēc viņa aprēķiniem, tas nozīmē, ka katrs Latvijas iedzīvotājs vidēji tur iemaksās 2000 eiro jeb Latvijai būs jāiemaksā apmēram septiņu mēnešu valsts budžets. Konsolidēt nākšoties 2,8 miljardus latu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gadījumā, ja līdzekļi Spānijas banku atbalstam tiks piešķirti no Eiropas finanšu stabilitātes fonda (EFSF), Igaunijai būs jāsniedz garantija par 200 miljoniem eiro, vēsta kaimiņvalsts raidsabiedrība ERR.

Šobrīd vēl nav zināms, vai nauda Spānijai tiks piešķirta no EFSF rīcībā esošajiem finanšu līdzekļiem, vai arī tiks sadalīta starp EFSF un Eiropas Stabilizācijas mehānismu (ESM). Kā norāda ERR, tad Igaunijas daļa EFSF ir 0,26%, bet ESM – 0,18%. Tomēr pašlaik Igaunijas dalība ESM vēl nav apstiprināta.

«Ja nauda tiks piešķirta no EFSF, tad mums jārunā par summu, kas sasniedz aptuveni 200 miljonus eiro,» sacīja Igaunijas Finanšu ministrijas vicekanclers Tanels Ross.

Db.lv jau vēstīja, ka Spānija saņems aizdevumu līdz 100 miljardu eiro (70 miljardu latu) apmērā problēmās nokļuvušo banku atbalstam. Tas kļuvis skaidrs pēc sestdien pēcpusdienā notikušajām eirozonas valstu finanšu ministru sarunām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 30. aprīlī, Ministru kabinets apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto Latvijas Stabilitātes Programmu 2020.-2023. gadam.

Stabilitātes programmā ir ietverti tie COVID-19 pandēmijas ierobežošanas un iedzīvotāju un uzņēmumu atbalsta pasākumi, kas pieņemti līdz šā gada 17. aprīlim. Vienlaikus jānorāda, ka Stabilitātes programma neparedz papildu politiku izmaiņas.

Tāpat tajā iekļautas atjaunotas makroekonomisko rādītāju prognozes vidējam termiņam. Sākotnēji makroekonomiskās attīstības scenārijs tika izstrādāts šā gada februārī, 2020. gadam paredzot Latvijas ekonomikas pieaugumu 2,2% apmērā, kas līdzinās iepriekšējā gadā sasniegtajam iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma tempam, un 2021. gadā ekonomikas izaugsme paātrinātos līdz 2,8%. Tomēr koronavīrusa straujā izplatība pasaulē un Eiropā un ieviestie pasākumi COVID-19 pandēmijas ierobežošanai ir nopietni ietekmējuši pasaules valstu ekonomikas attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brīnišķīgo un absolūti pareizo ekonomikas recepšu laiks ir beidzies, un hrestomātiskais jautājums «ko darīt?» nav tikai brīvā tirgus jaunpienācēju mutēs. Tādu sava veida demokrātiju biznesa un inovāciju konferences Riga COMM 2015 ietvaros sarunā ar DB ieskicēja tendenču pētnieks un futurologs Magnuss Lindkvists.

Pirms dažiem gadiem jūs sacījāt, ka «turat aci» uz Baltiju. Vai tā arī darījāt un vai šeit ir noticis tā, kā paredzējāt?

Ja kāds saka, ka pasaule pašlaik ir tāda, kā viņš ir paredzējis, tad viņš ir vai nu satriecoši bagāts, jo ir ar to nopelnījis, vai arī viņš ir melis.

Pirmo reizi Latvijā biju 1995. gadā, apmeklēju Stokholmas Ekonomikas augstskolu, un šeit bija nulles gada sajūta – ka jūsu jaunā laika skaitīšana sākas tagad, ka ir jauns sākums, un bija zināms bads un slāpes – dodiet mums recepti! Kādai ir jābūt mūsu receptei? Laikam gan vienmēr esmu bijis drusku naivs par to, cik ātri šī recepte parādīsies un pie kā tā novedīs. Droši vien visoptimistiskākais biju pirms desmit gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pastāv vairāki lejupvērsti ekonomiskie riski, kuru iestāšanās varētu pasliktināt situāciju ekonomikā un pastāv augsta varbūtība sagaidīt vēl vienu valsts parāda pieauguma vilni, informēja Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) pārstāvji.

FDP ir apstiprinājusi koriģētās Finanšu ministrijas (FM) makroekonomikas prognozes jeb Sankciju scenāriju Stabilitātes programmas izstrādei 2022.-2025.gadam saistībā ar strauju un negatīvu ģeopolitiskās situācijas attīstību.

Padomē norāda, ka kopš iepriekšējo makroekonomikas prognožu apstiprināšanas šā gada 10.februārī ir notikusi strauja ģeopolitiskās situācijas pasliktināšanās saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā 24.februārī.

Padome kopumā ir apstiprinājusi FM izstrādātā ārkārtas Sankciju scenārija makroekonomiskos indikatorus 2022.-2025.gadam. FDP atzīst, ka scenārijs ir sagatavots unikālā vēstures situācijā, kas ir neprognozējama, un tā izstrādi apgrūtina vairāki riski. Bez nozīmīgākā - turpmākās militārās eskalācijas - pastāv vairāki lejupvērsti ekonomiskie riski, kuru iestāšanās varētu pasliktināt situāciju ekonomikā.

Komentāri

Pievienot komentāru