Pārtikas ražotājs Rāmkalni saņēmis Zelta medaļu Maskavā notiekošajā starptautiskajā pārtikas un dzērienu izstādē ProdExpo par produktu Sukāžu Asorti.

Rāmkalni izstādē piedalās ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) atbalstu, piedaloties LIAA organizētajā nacionālajā stendā.

Rāmkalnu īpašnieks Viktors Grūtups stāsta, ka izstādes laikā tika nodibināti vairāki kontakti ar interesentiem no Krievijas un citām valstīm.

Rāmkalnu produktu grozā ir sukādes, pastilas, sīrupi un sulas, kā arī jaunumi - dabīgās limonādes un sukādes šokolādē. Tiek ražoti arī pelmeņi, saldējums, kūpinājumi, konditorejas un kulinārijas izstrādājumi.

ProdExpo ir lielākā Krievijas un Austrumeiropas pārtikas un dzērienu izstāde, kura Maskavā norisinās jau 23. Reizi. Izstāde norisinājās no š.g. 8.februāra līdz 12.februārim. Šogad izstāde izvietota vairāk nekā 100 000 kv. m ar apmēram 2 000 dalībniekiem no 65 valstīm.

Gaļas pārstrādes uzņēmums SIA Marno pērn strādājis ar 9% apgrozījuma kritumu un krasu peļņas pieaugumu, liecina Firmas.lv dati.

Uzņēmuma apgrozījums bija 3,44 miljoni eiro salīdzinājumā ar 3,81 miljonu 2014.gadā, bet peļņa - 83 900 eiro salīdzinājumā ar 7406 eiro peļņu 2014.gadā.

Kā norādīts vadības ziņojumā, neraugoties uz iedzīvotāju zemo pirktspēju, pērn atvērtas divas jaunas tirdzniecības vietas Rīgā, kā arī sākts darbs pie inovatīvu produktu izstrādes, ražošanas paplašināšanā investējot 381 880 eiro.

Patlaban uzņēmumā ražo vairāk nekā 300 tonnas gaļas izstrādājumu mēnesī. Produkcijas klāstā lielāko daļu veido vārītas, kūpinātas desas un cīsiņi, kā arī gaļas kūpinājumi, pusfabrikāti, gaļas čipsi, kulinārija. Produkcija tiek ražota ar zīmoliem Marno un De Lukss.

Lielveikalu «Sky» īpašnieks «Skai Baltija» veikalu pārvaldīšanu nodos uzņēmumam «RX Tirdzniecība», apstiprina «Skai Baltija» pārstāvji.

Kā liecina informācija oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesī», lēmums par šādu uzņēmuma «Skai Baltija» reorganizāciju pieņemts 27.septembrī.

«Skai Baltija» pārstāvji skaidroja, ka uzņēmums pēc reorganizācijas plāno pilnībā pievērsties ražošanai. «Skai Baltija» ražoto produktu klāstā ir aukstā un karstā kulinārija, zivju kūpinājumi un pusfabrikāti, gaļas izstrādājumi, gaļas pusfabrikāti, konditoreja un citi produkti.

Lēmums par veikalu operēšanas nodošanu uzņēmumam «RX Tirdzniecība» pieņemts, jo ražošana esot sasniegusi tādu apjomu, ka to ir iespējams attīstīt kā pastāvīgu biznesa vienību. Tādējādi «Skai Baltija» iegūs pārskatāmāku procesu vadību katrā no uzņēmumiem un iespēju mērķtiecīgi attīstīties izvēlētajā pamatdarbības virzienā, uzsvēra «Skai Baltija» pārstāvji.

Piejūras ciematos - Bigauņciemā, Lapmežciemā un Ragaciemā šī vasara bijusi darbīga, tomēr zivju tirgotāji akcentē, ka lietuviešu pircēji bijuši vairāk nekā latviešu.

Db.lv viesojās zivju pārstrādes uzņēmumā SIA «Mauriņi-S», kurā saimnieko Silu ģimene un kas atrodas Engures novada Lapmežciema pagasta Ragaciemā. Emīls Sils, SIA «Mauriņi-S» direktors pastāstīja, ka zvejniecības māksla ir nodota paaudžu paaudzēs. Šobrīd gan zvejniecība ir tikai hobijs.

Zivis tiek iepirktas no 10 dažādiem piegādātājiem - foreles tiek iepirktas no Somijas, laši no Norvēģijas, brekši no Igaunijas. Savukārt uzņēmuma piedāvājumā no vietējām zivīm ir kūpinātas reņģes, butes, karpas. «Mani priecē tas, ka klienti stāsta, ka mūsu zivju produkcija kā ciemakukulis tiek vests uz tuvākām un tālākām ārzemēm. Taču interesanti ir tas, ka arvien izteiktāk ir jūtams tas, ka pie mums vairāk brauc lietuvieši nekā latvieši,» saka E. Sils.

Šonedēļ rubrikā Kā top? portāls Db.lv piedāvā aplūkot, kā top SIA Kurzemes gaļsaimnieks cūkgaļas karbonādes kūpinājumi pārstrādes cehā Priekules novada Virgas pagasta Paplakā.

Kūpināta cūkgaļas karbonāde ir viens no pircēju pieprasītākajiem SIA Kurzemes gaļsaimnieks produktiem.

Lai arī jau vairāk nekā divdesmit gadu Latvijā dzird sakām, ka mājlopu audzēšanas saimniecību skaits samazinās, SIA Kurzemes gaļsaimnieks ar izejvielas trūkumu nekad neesot saskāries. Tas pārsvarā iepērk cūkas, kas audzētas Latvijā, tajā skaitā no vietējiem uzņēmumiem ar Dānijas kapitālu. Daļu izejvielu importē arī no Lietuvas.

Produkcija tiek realizēta lielākajos Latvijas veikalu tīklos, paša uzņēmuma tirdzniecības vietās, kā arī nonāk eksportā uz Eiropas Savienības valstīm – Lietuvu, Igauniju, Vāciju, Lielbritāniju un citām.

Kurzemes gaļsaimniekam ir aptuveni 70 veikalu visā Latvijā, vēl piecus atvērs tuvākajā laikā. «Neesam nosprauduši mērķi, ka mums vajag simts vai divsimt tirdzniecības vietu. Vienā mēnesī varam neatvērt nevienu, citā – sešas. Ja ir pieprasījums, vieta, līgums apmierina, ejam uz priekšu,» saka uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Aksana Jansone. Tā kā produkcijas sortiments ir plašs, pašu veikalos iespējams izvietot lielāku skaitu nekā citur.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), pieaicinot Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes darbiniekus, Bauskas novada Codē atklājis nelegālu, antisanitāros apstākļos strādājošu gaļas sadales un gaļas produktu ražošanas uzņēmumu, kas savu produkciju pēc pasūtījuma piegādājis klientiem daudzviet Latvijā.

Pārbaudē konstatēts, ka uzņēmums darbojas nolietotās telpās, kurās nav iespējams nodrošināt higiēnas prasību izpildi. Telpu sienas, griesti, grīdas - bojātas un grūti kopjamas. Ventilācijas sistēma nav piemērota pārtikas ražošanas telpām, tādējādi telpās veidojas mitrums, kā rezultātā vietām novērojams pelējums. Nav nodrošināta atbilstoša ūdens padeve, ir bojāta kanalizācija.

Tāpat pārbaudē konstatēts, ka netiek nodalītas izejvielu un gatavās produkcijas plūsmas, tādējādi produkciju pakļaujot augstam mikrobioloģiskā, kā arī telpu nolietojuma dēļ - fizikālā piesārņojuma riskam.

Aukstuma kamerā konstatēta svaiga, sadalīta gaļa, svaiga gaļa marinādē, kūpinājumi, dažādas desas un citi gaļas izstrādājumi bez izcelsmi apliecinošiem dokumentiem un marķējuma.

Vēsts, ka Briseles ierēdņi gatavojas ķerties klāt pašmāju vistu šķiņķīšiem, cūkgaļas karbonādītēm un alkšņu desiņām, šķiet, pat raisījusi plašākas diskusijas nekā jaunās valdības apstiprināšanas fakts.

Kūpinās vai nekūpinās? Šāds jautājums pēdējās dienās nodarbina visu sabiedrību. Veselību ietekmējošā benzopirēna pieļaujamo normu samazināšana divarpus reižu no šā gada septembra var radīt grūti paredzamas sekas pašmāju gaļas industrijai. Proti, bankrotu draudi var skart ne vien mazos gaļas kūpinājumu ražotājus, bet pietiekami stipras galvassāpes sagādāt arī tiem lielajiem rūpniekiem, kas kūpināšanā izmanto dabīgos dūmus. Ražotāji jau atzinuši, ka jaunās normas izpildīt būs praktiski neiespējami tā iemesla dēļ, ka tad būtu jāmaina tehnoloģijas, jāiegulda iekārtās un jāveic citi uzlabojumi. Jau izskanējis ieteikums kūpināmo produktu novietot tālāk no dūmiem un kūpināt mazāku laiku. Taču tādā gadījumā pats produkts jau būšot pavisam cits, nevis tik ierastais apetītlīgais kūpinājums. PVD pārstāvji teic, ka produktam jāizskatās normālā kūpinājuma krāsā, nevis melnam, kādu to iecienījuši pircēji. Bet ko nozīmē normāla kūpinājuma krāsa? Visticamāk, tā ir pavisam cita tehnoloģija, kūpināšanā izmantojot šķidros dūmus, kas produktam piešķir īpašo aromātu, bet tā nav dabiska metode.

Briselē noslēdzoties kārtējām sarunām par benzopirēna normām kūpinājumos, tostarp zivīs un gaļā, ir panākta vienošanās par Latvijai labvēlīgu risinājumu, liecina Latvijas Gaļas ražotāju un pārstrādātāju asociācijas pārstāvja Didža Šmita ieraksts viņa kontā sociālajā tīklā Twitter.

«Nu ko. Maratona distance sprinta režīmā būs noskrieta. Kūpinājumi ir aizstāvēti! Regula izmainīta! Paldies visai komandai - Zemkopības ministrijai, BIOR utt.» raksta Šmits.

Kā ziņots, lai veiksmīgāk aizstāvētu Latvijas gaļas ražotāju intereses sarunās ar Briseli par stingro normu mīkstināšanu kūpinājumiem, Latvijas Gaļas ražotāju un pārstrādātāju asociācija problēmas risināšanu deleģējusi Šmitam.

Šmits kā Latvijas Zivrūpnieku savienības vadītājs iepriekšējos trīs gados veiksmīgi koordinēja īpašas atrunas iekļaušanu Eiropas Komisijas regulā, kas ļāva arī turpmāk saglabāt iepriekšējo benzopirēna pieļaujamo līmeni Latvijas šprotēs.

Jūrmalā, Lielupes krastā blakus Līvu Akvaparkam atklāts mūsdienu Latvijas virtuves restorāns Laivas, kas, kā apgalvo īpašnieki, piedāvā «vietējos produktus un Baltijas reģiona tradicionālās receptes modernā izpildījumā».

Restorāna īpašnieks ir SIA Lielupes laivas, kas restorāna izveidē ieguldīto investīciju apmēru biznesa portālam db.lv atteicās atklāt. «Par investīciju apjomu biznesa konfidencialitātes apsvērumu dēļ neesam gatavi runāt, ieguldītās, piesaistītās investīcijas plānots atpelnīt gada laikā,» informēja uzņēmumā.

Telpas, kurās izvietots restorāns, tiek nomātas.

Restorāna ēdienkartē īpaši tikšot izcelti kūpinājumi, kurus gatavos šefpavārs Jānis Eislers. Restorāna Laivas saknes esot meklējamas pirms vairākiem gadu desmitiem, kad cilvēkus Lielupes krastos pie dzelzceļa stacijas priecējušas svaigi kūpinātas delikateses. Radusies ideja atjaunot restorānu Laivas mūsdienu versijā.

Gaļas produktu ražošanas uzņēmuma SIA Ardeks ražošana neto apgrozījums 2014. gadā sasniedza 5,665 miljonus eiro, kas ir par 18% mazāks nekā 2013. gadā, liecina Lursoft dati.

Apgrozījuma samazinājumu uzņēmuma vadība skaidro ar pircēju zemo pirktspēju, iedzīvotāju izbraukšanu no valsts un lielo tirgus konkurenci gaļas tirgū. Pērn uzņēmums piedzīvoja arī peļņas kritumu, iekļūstot 1,095 miljonu eiro lielos zaudējumos. Ražošanas uzņēmuma rentabilitātes rādītājs sarucis līdz -30,42.

Ardeks ražošana turpmāk plāno vietējā tirgus izpēti pakalpojumu sniegšanā un piedāvāt jaunus pakalpojumus, ko darīs ar nolūku noturēt esošos klientus, kā arī piesaistīt jaunus.

Ardeks ražošana uzsāka savu darbību 1996. gada janvārī un no neliela ceha ir izaudzis līdz uzņēmumam, kas spēj ražot un atkaulot 25 tonnas gaļas dienā. Gaļas produktu sortimentā ietilpst svaiga gaļa, dažādi gaļas produkti - desas, kūpinājumi, pastētes, kulinārijas prukti, konservi.