Pārtika

Latvija vērš Eiropas Komisijas uzmanību uz kritisko situāciju piensaimniecībā

Lelde Petrāne, 14.07.2015

Jaunākais izdevums

Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Armands Krauze pirmdien, 13.jūlijā, Briselē piedalījās ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē. Tā bija pirmā sanāksme, ko, beidzoties Latvijas prezidentūrai ES Padomē, vadīja nākamā prezidentvalsts - Luksemburga, informē Zemkopības ministrija.

Sanāksmes laikā ministri apmainījās viedokļiem par nesen publicēto Eiropas Komisijas priekšlikumu par lēmumu pieņemšanas procesa pārskatīšanu, lemjot par ģenētiski modificētiem organismiem (ĢMO), t.i., par iespējām dalībvalstīm ierobežot vai aizliegt ģenētiski modificētas pārtikas un barības lietošanu savā teritorijā. Latvija kopumā atzinīgi vērtē iespēju dalībvalstīm ierobežot vai aizliegt savā teritorijā ĢM pārtiku un barību. Tomēr bažas sagādā tas, ka Komisijas piedāvātā izvēles brīvība var būt pretrunā ES kopējā tirgus brīvas preču aprites principam. Latvija arī domā, ka dalībvalstīm nav pietiekamas informācijas par Komisijas priekšlikuma ieviešanas sekām uz ES lauksaimniecības sektora attīstību. Latvija ierosina Komisijai pārskatīt atļauju piešķiršanas procedūru ĢMO saturošai pārtikai un barībai, kā arī vērš uzmanību, ka bioloģiskā lauksaimniecība ir alternatīva, kas nepieļauj ĢMO izmantošanu un arī nodrošina patērētājiem lielākas izvēles iespējas.

Padomē debatēja arī par situācijas attīstību ES tirgū, tostarp par Krievijas 2014. gada augustā noteiktā ES lauksaimniecības produktu importa aizlieguma ietekmi uz ES tirgu. A. Krauze uzsvēra grūto situāciju piensaimniecībā, kas turpinās jau turpat gadu un ko radījušas sarūkošās eksporta iespējas un samazinātā iepirkuma cena. «Situācija piensaimniecībā ir, teikšu atklāti, dramatiska. Nozares nelabvēlīgās nākotnes prognozes spiež iepirkuma cenu arvien zemāk un zemāk. Likviditāte aug, konkurētspēja mazinās,» teica A. Krauze. «Tādēļ mēs aicinājām Komisiju nodrošināt nekavējošu palīdzību ārkārtas finanšu atbalsta veidā, lai mazinātu Latvijas piensaimnieku samilzušās finanšu problēmas, dotu viņiem cerības pārdzīvot drūmo situāciju un sagaidīt gaismu tuneļa galā.»

Padomes sanāksmes laikā prezidentvalsts Luksemburga iepazīstināja ar savu darba programmu lauksaimniecībā un zivsaimniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Rail Baltica projekts sadārdzinājies līdz septiņiem miljardiem eiro

LETA, 16.06.2020

"Rail Baltica" Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas projekta būvniecības pamatrisinājumu vizualizācija

Avots: "BERERIX"

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Revīzijas palātas auditā secināts, ka īsā laika posmā dzelzceļa līnijas projekts "Rail Baltica" sadārdzinājies par 2,352 miljardiem eiro līdz septiņiem miljardiem eiro.

To otrdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas, Eiropas lietu komisijas un Publisko izdevumu un revīzijas komisijas kopsēdē sacīja Eiropas Revīzijas palātas pārstāvis Luks Tjoens.

"Eiropas Revīzijas palātas ieskatā patlaban reālās izmaksas ir nevis sākotnēji plānotie 4,648 miljardi eiro, vai patlaban projektam atvēlētie 5,8 miljardi eiro, bet gan septiņi miljardi eiro un pastāv risks šīm izmaksām nākotnē pieaugt," sacīja Tjoens.

Viņš piebilda, ka Eiropas Revīzijas palātas veiktajā Eiropas Komisijas darbību revīzijā arī secināts, ka nav skaidra "Rail Baltica" projekta ekonomiskā ilgtspēja, jo Ziemeļu-Dienvidu virzienā satiksme nav būtiska un pārsvarā tiek izmantoti autoceļi un jūras transports.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Nozīmīgiem «nacionālās drošības komercsabiedrību» īpašniekiem valdība varēs likt pārdot savas uzņēmuma daļas

LETA, 09.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien nodeva izskatīšanai komisijās divu likumu grozījumus, kas paredz noteikt tiesības valdībai uzlikt par pienākumu nacionālajai drošībai nozīmīgu komercsabiedrību īpašniekiem, kuriem ir būtiska līdzdalība sabiedrībā, pārdot savu uzņēmuma daļu.

Nacionālās drošības komisija (NDK) priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V) debatēs par paredzētājām izmaiņām norādīja, ka likumprojektos vēl ir nepieciešami juridiski precizējumi.

Grozījumi arī paredzēs, ka vajadzēs saņemt valdības atļauju, lai iegūtu būtisku ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgā komercsabiedrībā.

Nacionālās drošības likumu plānots papildināt ar atsevišķu nodaļu par nacionālajai drošībai nozīmīgo komercsabiedrību ierobežojumiem. Tajā būs noteikts, ka par nacionālajai drošībai nozīmīgu Latvijā reģistrētu komercsabiedrību nosakāma tāda komercsabiedrība, kura atbildīs vismaz vienam no likumā minētajiem nosacījumiem. Līdz ar to par nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām varēs tikt atzīts ierobežots uzņēmumu loks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

LAD: ES fondu finansējums pilnībā apgūts; neīstenoto projektu parāds - seši miljoni eiro

LETA, 07.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekšējā plānošanas periodā pieejamais Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums lauksaimniecībā ir pilnībā apgūts, visas subsīdijas par pagājušo gadu izmaksātas, savukārt jaunajā atbalsta periodā zemniekiem jārēķinās ar ļoti striktu un birokrātisku kontroli saistībā ar projektu realizāciju, šodien žurnālistiem sacīja Lauku atbalsta dienesta (LAD) vadītāja Anna Vītola-Helviga.

Tāpat viņa norādīja, ka neīstenoto projektu parāds, kas zemniekiem būs jāatmaksā, ir kopumā seši miljoni eiro.

Vītola-Helviga informēja, ka 2007.-2013.gada periodā lauksaimniekiem un produkcijas pārstrādātājiem no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda izmaksāts 1,3 miljardi eiro, no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai - 1,4 miljardi eiro, no Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda - 166,7 miljoni eiro.

Lielākās investīcijas veiktas lopkopībā, graudkopībā un pārstrādē.

Gaļas un piena liellopu fermu būvniecībā un rekonstrukcijā ieguldīts 81 miljons eiro, atjaunojot 333 fermas, izbūvēta 291 kūtsmēslu krātuve par 17 miljoniem eiro, uzbūvētas 217 noliktavas par 22,5 miljoniem eiro un 87 graudu pirmapstrādes kompleksi par 19 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Uzņēmēji Saeimas frakcijām pauž bažas par kadastrālas vērtības pieauguma negatīvo ietekmi

LETA, 06.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera vēstulē Saeimas frakcijām paudušas bažas par kadastrālas vērtības pieauguma negatīvo ietekmi uz nekustamo īpašumu nozari, tostarp zaudējumu un izmaksu pieaugumu uzņēmējiem, kā arī konkurētspējas samazināšanos reģionā, informēja uzņēmēju organizācijās.

Vēstule ir adresēta Saeimas frakcijām, Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), finanšu ministram Jānim Reiram (JV), tieslietu ministram Jānim Bordānam (JKP) un ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam (KPV LV).

Vēstulē vērsta uzmanība, ka Valsts zemes dienesta izstrādātā īpašuma kadastrālās vērtēšanas metodika un projektētās kadastrālās vērtības 2022.gadam paredz par esošo trīs reizes lielāku nekustamā īpašuma "jauno" kadastrālo vērtību.

"Iztrūkstot gan piedāvājumam, gan solījumam mainīt nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmes, kadastrālās vērtības pieaugums nozīmē to, ka NĪN maksājums par birojiem, ražotnēm, loģistikas centriem, viesnīcām un citiem komerciāliem objektiem palielināsies vidēji trīs reizes," tajā pausts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts iestādēm, tai skaitā arī drošības iestādēm, nevar būt savu personīgo interešu, tām ir jādarbojas vienotas konstitucionālas sistēmas ietvaros. Bet ir tā sagadījies, ka «iestādes» atrodas Vienotības ietekmē, intervijā uzsver pie frakcijām nepiederošais 12. Saeimas deputāts, Latvijas Universitātes profesors Ringolds Balodis, kurš šopavasar kļuvis par Nacionālās apvienības biedru

Medijos ir nonākušas ziņas par to, ka ekspremjers Indulis Emsis it kā ir brīdinājis deputātu Askoldu Kļaviņu, izsakot versiju, ka pie notikušā vainīgi ir arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, premjers Māris Kučinskis un KNAB vadītājs Jēkabs Straume. Kas notiek?

Notiek sabiedriskā viedokļa ietekmēšana ar apzināti veidotiem skandāliem. Cilvēkiem liek novērsties no būtiskā un pievērsties lietām, kuras beigsies ar čiku. Es esmu tiešām ārkārtīgi izbrīnīts, ka šādu jezgu var sacelt par, manuprāt, ārkārtīgi maznozīmīgām lietām, ja paskatāmies pēc būtības. Ja runājam par informācijas nopludināšanu, virknē gadījumu informācija no drošības iestādēm ir gājusi ārā kā pa «laidara vārtiem». Konkrētajā gadījumā par tiem diviem deputātiem, kas tika aizturēti, – Kaimiņu un Kļaviņu – abos gadījumos es nesaskatu pamatu tik lielai jezgai un rezonansei. Ja deputāts Askods Kļaviņš «muhļījās» ar benzīna atskaites papīriem, vai bija pamats prasīt kratīšanas? Ko tad tajās kratīšanās var atrast – degvielas mucas, vai? Trilleris riktīgais, Kučinskis neko nevienam nav teicis, bet Emsis nodarbojas ar analītiku. Kļaviņš kā Žanna d’Arka uz ešafotu dodas, nenododams analītiķi Emsi. Un kas?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena lopkopībā pagaidām nevar spert pārdrošus investīciju soļus, kas saistīts ar situāciju globālajā tirgū, uzskata biedrības Zemnieku Saeima valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Pēc viņa teiktā, piena iepirkuma cenas patlaban ir stabilas, lai gan tām ir tendence samazināties. Ja piena iepirkuma cenas būtiski nemainīsies, tas liecinās par stabilitāti piena lopkopības sektorā. Tomēr ar investīcijām jābūt piesardzīgiem. «Pārdrošus soļus attiecībā uz investīcijām nevar spert. Ir rūpīgi jāplāno saimnieciskā darbība, bet tas attiecas uz visiem sektoriem - gan gaļas ražošanu, gan piena lopkopību, gan augkopību. Cenu līmenis pasaules tirgos tomēr norāda, ka mēs nevaram attīstīties tik intensīvi, kā varbūt vēlētos,» sacīja Lazdiņš.

Vienlaikus viņš piebilda, ka piena lopkopības saimniecībām ir jāturpina attīstīties, lai tās varētu samazināt ražošanas izmaksas. Tas īstenojams, ieviešot precīzas, jaunas un modernas tehnoloģijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Grozījumi likumā ievērojami samazinās pensiju 2.līmeņa pārvaldīšanas komisijas

Žanete Hāka, 18.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Šī gada 11. oktobrī Saeimā iesniegti Valsts fondēto pensiju likuma grozījumi, kas paredz ievērojami samazināt pensiju 2. līmeņa pārvaldīšanas komisijas. Ir vairāki iemesli kādēļ šīs plānotās komisijas var uzskatīt par progresīvākajām OECD valstīs,» skaidro Iļja Arefjevs, Luminor Pensions Latvia valdes loceklis.

Zemas bāzes komisijas

Zemas bāzes komisijas jeb komisijas maksu pastāvīgā daļa – ne vairāk kā 0.6% gadā, ja aktīvi pārvaldīšanā nepārsniedz, un ne vairāk kā 0.4% gadā tai aktīvu daļai, kas pārsniedz 300 miljonus eiro (salīdzinājumā ar esošo 1.00% gadā visiem plāniem).

Augot kopējam aktīvu apjomam pensiju 2. līmenī, tuvākajos gados vidējās pastāvīgās komisijas jau būs zem 0.5% gadā. Tas nostāda Latviju priekšā daudzām salīdzināmām Eiropas Savienības valstīm – Polijai, Slovēnijai, Slovākijai, Spānijai, Čehijai, kā arī Igaunijai un Lietuvai. Taču vēl zemākas komisijas ir tādās attīstītajās un ļoti vēsturiski turīgās valstīs, kā Beļģija, Dānija, Luksemburga, Nīderlande, Norvēģija, Somija un Vācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Biznesa maratonists: Par pienu spēj maksāt kā Vācijā

Raivis Bahšteins, 09.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība (PKS) Straupe par pienu biedriem spēj maksāt kā Vācijā, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

1993. gadā Vidzemē dibinātais kooperatīvs, kura biedri bija tuvākās apkārtnes zemnieku un piemājas saimniecības, kā arī dažas paju sabiedrības, apsaimniekošanā no Valmieras piena kombināta pārņēma Straupes sviesta ražošanas cehu. Tomēr pienotavas vēsture iestiepjas senāk, 20. gadsimta otrās desmitgades sākumā, kad uzbūvēta pienotavas ēka un dibināta pašreizējā kooperatīva priekštece Straupes piensaimnieku biedrība. To kolektivizācijas procesos likvidēja okupācijas vara.

«Arī pašlaik sviests ir viens no top produktiem. Tā ražošanas tradīcijas ir pārsniegušas simt gadu,» uzsver PKS Straupe valdes priekšsēdētājs Imants Balodis, kurš ir kooperatīva Straupe vadītājs kopš dibināšanas. Iepūšot pienotavā biznesa dvašu, produktu klāsts strauji paplašinājās. «Sākām ražot visu, ko pieprasīja tirgus,» saka I. Balodis. Viņš atceras, ka sākotnēji ražošanas nodrošināšanai iekārtas un to daļas vāktas no pienotavām, kuras likvidējušās. Tagad Straupe ir kā zaļa sala bangojošā piensaimniecības problēmu jūrā – lemj pati savu likteni, jo nav tieši atkarīga no lielo pārstrādātāju piena iepirkuma cenu diktāta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Beļģijas policija, piesaistot papildspēkus no Nīderlandes, pirmdien laidusi darbā asaru gāzi un ūdensmetējus pret lauksaimniekiem, kas Briselē rīkoja vienu no pēdējo gadu vērienīgākajām protesta akcijām saistībā ar kritisko situāciju piensaimniecībā.

Eiropas valstu zemnieki kaisīja un dedzināja salmus, spridzināja petardes, apmētāja policistus ar olām un ar kādu traktoru pat centās izstumdīt dzeloņstieplēm aptītās krusteniskās tērauda barikādes. Saskaņā ar policijas aplēsēm protesta akcijās piedalījās aptuveni 7000 zemnieki. Ūdensmetēju policisti laida darbā galvenokārt tādēļ, lai apdzēstu aizdedzinātos salmus, malku un riepas, no kurām gaisā cēlās biezi melnu dūmu mutuļi.

Akcija bija saskaņota ar laiku, kad Briselē sākās Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes ārkārtas sēde.

Eiropas Komisija (EK) šai sēdē nāca klajā ar 500 miljonu eiro vērtu priekšlikumu piena un cūkgaļas tirgus krīzes risināšanai. Priekšlikums paredz pasākumus, lai risinātu naudas plūsmas problēmas lauksaimniekiem un stabilizētu tirgu. Finansējums 500 miljonu eiro apmērā paredzēts visām ES dalībvalstīm, un tā nozīmīgākā daļa būs domāta mērķētam atbalstam piena nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju kopējo situāciju valstī vērtē kā sliktu

LETA, 29.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā puse jeb 58% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju kopējo situāciju valstī vērtē kā sliktu, liecina novembrī veiktas Eirobarometra aptaujas dati.

48% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju kopējo situāciju Latvijā novērtējuši kā drīzāk sliktu, bet 10% to novērtējuši kā ļoti sliktu. 37% aptaujāto to novērtējuši kā drīzāk labu, bet tikai 1% situāciju vērtē kā ļoti labu. Tikmēr 71% Igaunijas iedzīvotāju situāciju savā valstī vērtē kā labu, bet 59% aptaujāto Lietuvas iedzīvotāju situāciju savā valstī vērtē kā sliktu.

Pesimistiskākie Eiropas Savienībā (ES) ir Grieķijas iedzīvotāji - 91% aptaujāto šīs valsts iedzīvotāju situāciju savā valstī vērtē kā sliktu, savukārt otrs zemākais vērtējums ir Horvātijā (80%) un Spānijā (77%).

Skeptiskāki aptaujātie Latvijas iedzīvotāji ir par ekonomikas situāciju valstī, proti, 70% norādījuši, ka tā ir slikta un vien 25%, ka tā ir laba. Lietuvā 65% iedzīvotāju ekonomikas situāciju valstī novērtējuši kā sliktu, bet Igaunijā vairākums to novērtējuši kā labu - 59%. Teju visi aptaujātie Grieķijas iedzīvotāji norādījuši, ka ekonomikas situācija viņu valstī ir slikta - 98%, bet kā labu situāciju savā valstī visbiežāk novērtējuši Vācijas un Nīderlandes iedzīvotāji - 91%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Augstsprieguma tīkls līdz 2028.gadam attīstībā plāno ieguldīt 396 miljonus eiro

LETA, 28.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators AS «Augstsprieguma tīkls» no 2019. līdz 2028. gadam attīstībā plāno ieguldīt 396 miljonus eiro, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apstiprinātais Latvijas elektroenerģijas sistēmas desmit gadu attīstības plāns.

Pieciem projektiem, kuru investīcijas tiek lēstas 277,2 miljonu eiro apmērā, ir piesaistīts vai tiek plānots piesaistīt arī Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļiem.

«Kopējo interešu projekti ir nozīmīgi ne tikai Latvijas elektroapgādes sistēmas drošuma uzlabošanai, bet arī starptautiskā mērogā, paredzot ciešāk integrēt Baltijas un Skandināvijas valstu elektroenerģijas tirgus, lai Baltijā pietiekamā apmērā būtu pieejama lētākā Skandināvijas elektroenerģija,» sacīja AST valdes priekšsēdētājs Varis Boks.

Patlaban līdzfinansējums ir piešķirts trim projektiem - «Kurzemes loka» trešās kārtas elektrolīnijas un apakšstaciju būvniecībai, kam piešķirts 55 miljoni eiro ES līdzfinansējums, bet kopējās investīcijas sasniedz 128 miljonus eiro, Latvijas - Igaunijas trešā starpsavienojuma elektrolīnijas būvei un apakšstacijas paplašināšanai (kopējās investīcijas – 83,7 miljoni eiro, līdzfinansējums - apmēram 61%), kā arī jaunas 330 kilovoltu elektropārvades līnijas, kas savienos Rīgas TEC-2 ar Rīgas HES, būvniecībai (9,89miljoni eiro ES līdzfinansējums, kopējās investīcijas – 19,98 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Šodienas lēmumi - nākotnes pensijas

Latvijas Bankas ekonomiste Ludmila Nola, 28.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā sabiedrības uzmanības lokā arvien vairāk nonāca jautājumi, kas saistīti ar nākotnes pensiju kapitāla pārvaldīšanu. To veicināja gan jaunu tirgus dalībnieku ienākšana fondēto pensiju jomā, gan Latvijas Bankas rosinātās izmaiņas fondēto pensiju jeb pensiju 2. līmeņa regulējumā.

Rezultātā tika panākta valsts fondētās 2. līmeņa pensiju līdzekļu pārvaldīšanas izmaksu ierobežošana, pensiju sistēmas dalībniekiem nākotnē ietaupot vairākus desmitus miljonu eiro gadā.

Latvijas pensiju sistēma šķērsgriezumāLatvijā ir izveidotā moderna, trīs līmeņu pensiju uzkrāšanas sistēma. Pirmais līmenis būtībā ir pensija visierastākajā izpratnē – no katra nodokļa maksātāja sociālās apdrošināšanas iemaksām tiek izmaksātas pensijas esošajiem pensionāriem. Vienlaikus šīs iemaksas tiek reģistrētas katram individuāli un pensionējoties šo iemaksu kopsumma būs aprēķinātās pensijas pamatā.

Otrais līmenis ir valsts fondēto pensiju daļa. Tā tiek uzkrāta katra personīgajā kontā no nomaksātajiem nodokļiem, tur novirzot daļu no sociālās apdrošināšanas iemaksām. Šī nauda tiek izvietota finanšu tirgus instrumentos ar fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumu plānu (pensiju plānu) starpniecību. Tos pārvalda ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, kurām Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izsniedz licenci šī pakalpojuma sniegšanai. Otrā pensiju līmeņa mērķis ir skaidri definēts Valsts fondēto pensiju likumā – nepalielinot kopējo iemaksu apmēru vecuma pensijām, dot iespēju iegūt papildu pensijas kapitālu. Pensionējoties šī uzkrātā fondētā pensija tiek pievienota pirmā līmeņa uzkrātajam kapitālam, no kā tad arī rēķina vecuma pensiju, vai arī par šo naudu var iegādāties mūža pensijas apdrošināšanas polisi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Valsts maka biezums atkarīgs no iekšējā patēriņa

M. Ķirsons, Ž. Hāka, A. Vilcāne, 24.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 100 miljonus eiro Latvijas valsts uzturēšanā samaksā divpadsmit nozares, no kurām visvairāk – tirdzniecība, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

To liecina SIA Lursoft pētījums, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta datus par katra uzņēmuma samaksātajiem nodokļiem un pašu uzņēmēju Lursoft sniegtos datus par darbības nozarēm.

Iegūtie dati rāda, ka visvairāk nodokļos samaksā uzņēmumi, kuri par pamatdarbības jomu uzrādījuši vairumtirdzniecību, to kopējie maksājumi budžetā veido 1,33 miljardus eiro. Vienlaikus samaksātais nodokļu apjoms ir mazāks, nekā šī nozare uzrādīja 2015. gadā. Mazumtirdzniecība, kura samaksājusi 907 miljonus eiro, tieši pretēji nodokļu maksājumus palielinājusi par 5,9%. «Tas ir visai ievērojams kāpums gan procentos, gan arī absolūtajā vērtībā, jo pieaugums ir par 51 milj. eiro,» par mazumtirdzniecības pieauguma situāciju atbild SIA Lursoft pētnieks Ainars Brūvelis. Viņš vērš uzmanību uz to, ka pērn ir palielinājies to nozaru skaits, kuras valstij ienes vairāk nekā 100 milj. eiro. «Lai arī būtisks cenu kāpums kafejnīcās un restorānos nav novērots, tomēr šīs jomas kopējais devums valsts budžetam pieaudzis par vairāk nekā 10% un pārsniedz 99 milj. eiro robežu. Iespējams, ka tas panākts nodokļu administrācijas īpašas vērības rezultātā šai nozarē,» secina A. Brūvelis. Viņš vērš uzmanību uz dažu nozaru lēcienveidīgām nodokļu izmaiņām, kas dažās jomās pārsniedz pat divas reizes. «Liels nodokļu pieaugums - 20% apmērā - tiek uzrādīts inženierbūvniecībā, kura pamatā varētu būt ES struktūrfondu projektu pabeigšana komplektā ar ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumiem būvniecībā kopumā,» pieļauj A. Brūvelis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Augstsprieguma tīkls attīstībā plāno ieguldīt 445 miljonus eiro

Zane Atlāce-Bistere, 11.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators AS Augstsprieguma tīkls desmit gados laikā no 2018. līdz 2027. gadam attīstībā plāno ieguldīt 445 miljonus eiro, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apstiprinātais Latvijas elektroenerģijas sistēmas desmit gadu attīstības plāns.

Pieciem projektiem, kuru investīcijas desmit gadu periodā tiek lēstas 224 miljonu eiro apmērā, ir piesaistīts vai tiek plānots piesaistīt arī Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (Connecting Europe Facility) līdzekļiem saskaņā ar ES Regulu Nr1316/2013.

Patlaban līdzfinansējums ir piešķirts trim projektiem – Kurzemes loka 3.kārtas elektrolīnijas un apakšstaciju būvniecībai (55 miljoni eiro ES līdzfinansējums, kopējās investīcijas – 128 miljoni eiro), Latvijas – Igaunijas trešā starpsavienojuma elektrolīnijas būvei un apakšstacijas paplašināšanai (līdzfinansējums – 63 miljoni eiro apmērā, kopējās investīcijas – 102 miljoni eiro), kā arī jaunas 330kV elektropārvades līnijas, kas savienos Rīgas TEC-2 ar Rīgas HES, būvniecībai (10 miljoni eiro ES līdzfinansējums, kopējās investīcijas – 20 miljoni eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankām būs jaunas prasības attiecībā uz aizņēmumiem, izsniegtajiem kredītiem, kas kredītiestādes padarīs drošākas un stiprākas, vienlaikus tiek veikti pasākumi, lai stiprinātu eirozonas valstu ekonomisko noturību un krīzes pārvarēšanas mehānismu

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Eiropas Komisijas viceprezidents Eiro un sociālā dialoga, kā arī finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgus savienības jomā Valdis Dombrovskis. Viņš norāda, ka pārmaiņas ir neizbēgamas, jo tādu nepieciešamību diktē iepriekšējā ekonomiskā krīze, kas sāpīgi skārusi ne vienu vien ES dalībvalsti.

Latvijā pašlaik ir pieteikts finanšu sektora uzraudzības kapitālais remonts. Vai visā ES arī notiks kaut kas līdzīgs?

Banku sektorā ir jānodala divas uzraudzības sistēmas – prudenciālā un cīņa ar naudas atmazgāšanu. Eiropas banku sistēmas kapitālais remonts kontekstā ar prudenciālo uzraudzību ir veikts jau pirms 4-5 gadiem, kad tika izveidota banku savienība – vienoti noteikumi, vienots uzraudzības un noregulējuma mehānisms. 2016. gadā Eiropas Komisija nāca klajā ar priekšlikumu paketi tālākai banku sektora stabilitātes nostiprināšanai. Likumdošanas darbs pie šīs banku paketes noslēdzās ar Eiropas Parlamenta balsojumu šī gada aprīlī. Tā bankām ES uzliek par pienākumu izpildīt starptautisko standartu (tā dēvētās Bāzeles) prasības. Ir noteikts ierobežojums – cik daudz bankas drīkst aizņemties naudu, lai aizdotu tālāk, tiek ieviesta prasība, kura faktiski bankas ierobežo īstermiņa aizdevumus izmantot ilgtermiņa kreditēšanai u.tml. Šo jauninājumu ieviešanas termiņi ir no 1,5 līdz 2 gadiem atkarībā no normas. Kamēr ES ievieš tikko nobalsotos standartus banku darbībā, tikmēr Bāzeles komiteja jau ir vienojusies par jauniem nosacījumiem un prasībām, kuras spēkā stāsies, sākot ar 2021. gadu, bet būs pārejas laiks līdz 2027. gadam. Eiropas Komisija jau ir uzsākusi konsultācijas par jauno standartu ieviešanu. Līdz ar šo prasību ieviešanu varēs sacīt, ka pēckrīzes regulējošais ietvars būs izveidots. Svarīgākie uzstādījumi – bankām jānodrošina lielākas kapitāla rezerves, lielāki likviditātes buferi, lai bankas varētu sekmīgi pārdzīvot iespējamus finanšu nestabilitātes vai tirgus turbulences periodus. Vienlaikus jāveic darbs pie tā dēvēto slikto kredītu īpatsvara samazināšanas, ir apstiprināts plāns slikto kredītu apmēra samazināšanai. Pašlaik ES vidēji slikto kredītu īpatsvars ir 3,3%, bet starp dalībvalstīm šis īpatsvars ir krasi atšķirīgs. Piemēram, Grieķijā slikto kredītu īpatsvars sasniedz 43,5% pēc summas, kam seko Kipra, Portugāle, Itālija, savukārt Latvijai – 6%, kas salīdzinājumā ar minētajām valstīm ir labs rādītājs, taču, vērtējot pret ES vidējo, arī Latvijai tā apmērs ir jāsamazina uz pusi. Ja prudenciālo jomu kontrolē Eiropas Centrālā banka, tad naudas atmazgāšanas uzraudzība ir valstu nacionālo kontroles dienestu pārziņā. Protams, cīņas ar naudas atmazgāšanu jomā (AML – anti money laundering) ir būtiski palielinātas prasības – ES direktīvu veidolā. Turklāt piektās ES AML direktīvas prasības vēl nav ieviestas, jo vēl nav iestājies attiecīgais termiņš. Ja izvirzītās AML prasības ES ir vienas no stingrākajām visā pasaulē, tad nacionālo kontroles dienestu uzraudzības līmenis varētu būt augstāks. Redzot situāciju ar daudzajiem naudas atmazgāšanas skandāliem ES dalībvalstīs, Eiropas Komisija nāca ar priekšlikumu dot lielākas tiesības Eiropas banku iestādei, kura varētu uzdot nacionālo valstu iestādēm īstenot noteiktus pasākumus, ja tiktu konstatēta šo iestāžu bezdarbība, vai īpašos gadījumos konkrētu banku sakarā arī rīkoties valstu kontrolējošo iestāžu vietā. Par šādu risinājumu salīdzinoši nesen ir panākta politiskā vienošanās, un Eiropas Parlaments to arī savā sesijā ir akceptējis, tagad notiek darbs pie tās iedzīvināšanas procedūrām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Juridisko komisiju vadīs Jānis Bordāns, otrdien, 20.novembrī, komisijas pirmajā sēdē lēma tās locekļi.

Par komisijas priekšsēdētāja biedru šodien ievēlēts Aldis Gobzems (KPV LV), bet par komisijas sekretāru - Valērijs Agešins (Saskaņa).

J.Bordāns pirms ievēlēšanas Saeimā bija Rīgas domes deputāts. No 2012. līdz 2014.gadam J.Bordāns ieņēmis tieslietu ministra amatu.

Juridiskajā komisijā strādās arī deputāti Gundars Daudze (ZZS), Ritvars Jansons (NA), Inese Lībiņa-Egnere (JV), Ralfs Nemiro (KPV LV), Ivans Ribakovs (Saskaņa), Jūlija Stepaņenko, Juta Strīķe (JK), Vita Anda Tērauda (AP!). Komisiju sastāvs noteikts ar Saeimas 20.novembra ārkārtas sēdes lēmumu.

Juridiskās komisijas ziņā ir tieslietu jomas likumprojektu sagatavošana izskatīšanai Saeimā. Tie ir likumi, kas reglamentē tiesu sistēmas darbu, regulē materiālās un procesuālās tiesību normas, nosaka tiesu izpildītāju, notāru un advokātu darbību. Komisijas kompetencē ir lemt arī par izmaiņām atsevišķos vēlēšanu likumos. Tāpat komisija vērtē piedāvātās izmaiņas Saeimas kārtības rullī un valsts pamatlikumā – Satversmē -, kā arī pirms Saeimas balsojuma lemj par valsts kontroliera, tiesnešu un citu ar tieslietu sistēmu saistītu amatpersonu iecelšanu, apstiprināšanu un atbrīvošanu no amata.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Latvijas pensiju 2. līmeņa augstās komisijas maksas – vai pakalpojums ir pārāk dārgs?

Finanšu analītiķis Kaspars Spāre, 06.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pensiju 2. līmenis tiek veidots no mūsu darba algas sociālās apdrošināšanas iemaksām. Pašlaik tie ir 6% katru mēnesi no bruto algas sociālās apdrošināšanas iemaksu veidā. Tā tas ir rakstīts un publicēts publiskajā telpā. Tomēr, ikmēneša 6% no mūsu sociālās apdrošināšanas iemaksām nemaz nenonāk līdz izvēlētajam ieguldījumu plānam. Līdz ieguldījumu plānam nonāk mazāka summa.

2016.gadā tie ir 5,80%, jo 0,20% paņem VSAA priekš iestādes funkcionēšanas uzturēšanas, definējot kā Administratīvās Izmaksas.

Kā nākamās komisijas maksas jāmin maksājumi līdzekļu pārvaldītājiem. Kopējā līdzekļu pārvaldītāju komisijā ir iekļautas izmaksas par turētājbankas pakalpojumiem, tirdzniecības izmaksas un pārvaldīšanas izmaksas.

Līdzekļu pārvaldītājiem pastāv dažādas iespējas, kur izvietot no mums saņemtās sociālās apdrošināšanas iemaksas. Tās, piemēram, var ieguldīt banku depozītos, obligācijās, akcijās vai citos fondos. Banku depozītu gadījumā pensiju pārvaldniekam nav jāpiepūlas veikt ieguldījumus. Obligāciju gadījumā, salīdzinoši ar citiem finanšu instrumentiem, arī ieguldīšana ir salīdzinoši vieglāka, tātad mazāks darbs jāpatērē. Var teikt, ka obligāciju izvēle ir graudu izlasīšana no pelavām – finansiāli drošu kompāniju izvēle. Obligācijas peļņa ir fiksēta, obligācija nevar pelnīt vairāk kā ir noteikts, peļņa un risks ir ierobežots. Citādāk ir ar ieguldīšanu akcijās. Tā kā peļņa teorētiski ir neierobežota, risks arī ir salīdzinoši augsts, un tā kā akciju atlase līdzekļu pārvaldītājiem ir sarežģītāks darbs, arī izmaksas ir augstākas. Turpinot graudu analoģiju var teikt, ka akcijas ir ne tikai graudu izlasīšana no pelavām, bet arī to iesēšana ar cerību, ka būs veiksmīga raža nākotnē. Tātad, ir lielāks darbs un lielāks risks. Kā citu sadaļu ir jāmin ieguldīšana fondos. Līdzekļu pārvaldītājiem pastāv iespēja ieguldīt dažādos fondos. Ieguldīšana fondos palīdz diversificēt (dažādot) ieguldījumus, tomēr tai pat laikā jāatzīmē, ka ieguldīšana fondos arī atvieglo līdzekļu pārvaldītāju darbu, jo, lielākoties, tiek ieguldīts plašā tirgū, lēmumu pieņemšana tiek deleģēta citiem un atbildība samazinās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības solītos dīkstāves pabalstus (75% apmērā no darba algas, bet ne vairāk kā 700 eiro mēnesī) nevarēs saņemt daudzu tūkstošu uzņēmumu darbinieki, ja vien netiks mīkstinātas izvirzītās prasības.

To liecina pieņemtie noteikumi par "Covid-19" izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem.

Slavē nosacījumu maiņu

"Ja lielajās valstīs nepieciešamas vismaz nedēļām ilgas debates, lai ko nolemtu valsts augstākās varas gaiteņos, tad pie mums jau divas dienas pēc dīkstāves MK noteikumu tapšanas veselais saprāts ir guvis virsroku un MK ir atteicies no selektīvām nozarēm," situāciju vērtē ZAB "Sorainen" partneris Jānis Taukačs.

Kaut gan juridiski sanācis mazliet nelāgi, ka šie MK noteikumi iet pretrunā likumam, kas liek MK noteikumos noteikt atbalstāmās nozares. Tomēr var arī interpretēt, ka MK noteicis visas nozares kā atbalstāmās. Viņš atgādina, ka valdība, ne tikai atteicās no atbalstāmo nozaru saraksta, bet arī pazemināja apgrozījuma krituma latiņu valsts atbalsta saņemšanai. Proti, sākotnēji piedāvātais apgrozījuma samazināšanās slieksnis (no 50% krituma) uz 30% un 20% (ar nosacījumiem), salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada. 20% apgrozījuma krituma situācijā uzņēmuma ir jāatbilst vismaz vienam no kritērijiem: (uzņēmuma eksporta apjoms 2019. gadā veido 10% no kopējā apgrozījuma vai ir ne mazāks kā 500 000 eiro; uzņēmuma nomaksātā mēneša vidējā bruto darba samaksa 2019. gadā ir ne mazāka kā 800 eiro; ilgtermiņa ieguldījumi pamatlīdzekļos 2019. gada 31. decembrī ir vismaz 500 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

ĀM: Ja Latvija neatbalstīs patvēruma meklētāju uzņemšanu, sagaidāmas nopietnas politiskas, finansiālas un juridiskas sekas

LETA, 14.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Latvija neatbalstīs patvēruma meklētāju uzņemšanu, valstij ilgtermiņā ir sagaidāmas nopietnas politiskas, finansiālas un juridiskas sekas, valdībā iesniegtajā ziņojumā norāda Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM). ĀM vada Edgars Rinkēvičs, kura pārstāvētā partija Vienotība pašlaik vienīgā no koalīcijas partijām pauž skaidru atbalstu bēgļu uzņemšanai Latvijā.

ĀM uzsver, ka Latvija zaudēs iespēju gūt Eiropas Savienības (ES) institūciju atbalstu Latvijai interesējošos jautājumos, piemēram, austrumu robežas stiprināšanā, kopēja ES ietvara izstrādē cīņai pret hibrīddraudiem, kompensāciju mehānisma noteikšanā saistībā ar Krievijas ieviestajām sankcijām un citos.

Ziņojumā teikts, ka Latvija var saskarties ar ES institūciju lēmumu novilcināšanu. Piemēram, Eiropas Komisijai ir jāapstiprina Latvijas nacionālās programmas 56 miljonu eiro apmērā, ieskaitot Latvijas līdzfinansējumu, ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu un Iekšējās drošības fondu. Iekšējās drošības fonda līdzekļus Latvija iegulda robežu pārvaldības un uzraudzības uzlabošanā. Savukārt ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda finansējumu plānots uzlabot Latvijas patvēruma meklētāju uzņemšanas spējas, nodrošināt patvēruma procedūru atbilstību ES standartiem, uzlabot personu, kam piešķirts starptautiskās aizsardzības statuss, integrēšanu, kā arī atgriešanas programmu efektivitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Jurašs vadīs Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju

Zane Atlāce - Bistere, 21.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju vadīs Juris Jurašs, tā trešdien, 21.novembrī, savā pirmajā sēdē nolēma komisijas deputāti.

Par komisijas priekšsēdētāja biedru deputāti ievēlēja Aldi Blumbergu (KPV LV), savukārt par sekretāru – Edvīnu Šnori (NA).

J.Jurašs Saeimā ievēlēts no Jaunās konservatīvās partijas saraksta. J.Jurašs parlamentā ievēlēts pirmo reizi. Iepriekš kā deputāts darbojies Rīgas domē, strādājis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā par Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītāju.

Komisijā strādās arī deputāti Jānis Ādamsons (SASKAŅA), Raimonds Bergmanis (ZZS), Kaspars Ģirģens (KPV LV), Ivans Klementjevs (SASKAŅA), Ainars Latkovskis (JV), Juris Rancāns (JK) un Mārtiņš Staķis (AP!). Komisiju sastāvs noteikts ar Saeimas 20.novembra ārkārtas sēdes lēmumu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas pārraudzībā ir nacionālās drošības, valsts aizsardzības, iekšlietu, korupcijas novēršanas jomas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

EM pārstāvju neierašanās dēļ, nolemj pārcelt sēdi par Reverta likvidācijas gaitu

LETA, 06.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvju neierašanās dēļ, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija nolēma pārcelt šodienas sēdi, kurā bija paredzēts uzklausīt likvidējamā problemātisko aktīvu pārvaldītāja «Reverta» (iepriekš «Parex banka») pārstāvjus par «Reverta» likvidācijas procesa gaitu un darbības finansiālo bilanci.

Sēdi pārcelt aicināja komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (ZZS), par iemeslu minot EM atbildīgo amatpersonu klātbūtnes neesamību. Kaut arī uz sēdi ieradies bija EM Juridiskā departamenta direktors Kaspars Lore, deputāts uzsvēra, ka jautājuma izskatīšanai sēdē klātienē obligāti jāpiedalās ekonomikas ministram, parlamentārajam vai valsts sekretāram, vai valsts sekretāra vietniekam. «Ja komisijas sēdē no atbildīgās ministrijas nav klāt (..) ministrs, parlamentārais sekretārs, valsts sekretārs, valsts sekretāra vietnieks (..), tad mēs sēdi nenoturam,» sacīja Bērziņš.

Jautājuma izskatīšanas pārcelšanu, ieskaitot Bērziņu, vienbalsīgi atbalstīja klātesošie 10 deputāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teritorijā Rīgā, Sarkandaugavā, kuru veikala «Lidl» būvniecībai iegādājies uzņēmums «Lidl Latvija», atklāts naftas piesārņojums, kas vairākas reizes pārsniedz pieļaujamās normas, vēstīja TV3 raidījums «Nekā personīga».

Piesārņojums Duntes ielā 25 pētīts jau 2006.gadā un fiksēts Rīgas domes dokumentos, tomēr oficiālajam piesārņoto vietu reģistram par to nekas neesot ziņots. Tikai tad, kad teritoriju nopirkusi «Lidl Latvija», izrādījies, ka naftas produktu līmenis gruntī gandrīz 40 reizes pārsniedz kritisko robežu.

Topošajā veikala atrašanās vietā arī smago metālu koncentrācija desmit reizes pārsniedz kritisko robežu. Piesārņoti ir 55 000 kubikmetru grunts.

«Lidl Baltics» pārstāvis Valds Lopets raidījumam atzina, ka, pērkot zemesgabalu no iepriekšējā īpašnieka, veikala attīstītājs nav zinājis par piesārņojumu šajā teritorijā. Pašlaik norit diskusijas ar citām iesaistītajām pusēm, lai atrastu labākos risinājumus, kā ar piesārņojumu tikt galā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Slikta ēkas tehniskā stāvokļa dēļ nākamgad bez darba telpām varētu palikt septiņas prokuratūras

LETA, 18.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā Rīgā, Dzirnavu ielā 113, esošās ēkas kritisko stāvokli un Būvniecības valsts kontroles biroja atzinumu, pastāv iespēja, ka no nākamā gada 1.marta var tikt aizliegta prokuratūras ēkas ekspluatācija.

Līdz ar to funkcijas varētu pārtraukt pildīt septiņas prokuratūras, jo lieku telpu prokuratūrai nav, šodien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē paziņoja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

Viņš uzsvēra, ka savulaik iecerētā prokuratūru pārcelšana uz bijušo policijas ēku Aspazijas bulvārī ir aizkavējusies, tāpēc nav brīvu vietu, kur prokurorus izvietot. Aspazijas bulvāra ēkas renovēšana ir iekavējies par desmit mēnešiem. «Plānotajā termiņā - 2019.gada nogalē - viņa netiks realizēta, līdz ar to ēka ātrāk par 2020.gada nogali nevar tikt nodota ekspluatācijā, līdz ar to man Dzirnavu ielā esošos darbiniekus nav kur pārvietot. Ja man 1.martā pateiks «atstājiet telpas», tad, lūk, būs problēmas. Es nezinu, kur liksim cilvēkus,» uzsvēra Kalnmeiers.

Komentāri

Pievienot komentāru