Otrdien, 23. janvārī, Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināts Finanšu ministrijas sagatavotais MK rīkojums par Latvijas aizņēmējvalsts statusa anulēšanu Starptautiskajā Rekonstrukcijas un attīstības bankā (Pasaules bankā, PB), biznesa portālu Db.lv informēja ministrija.

Kopš 1992. gada 11. augusta Latvija ir dalībvalsts PB. Līdz šim ar PB aizdevuma līdzekļiem Latvijā tika realizēti vairāk kā 15 projekti, ieskaitot finansējuma piešķiršanu tādās svarīgās jomās kā izglītība, veselības aprūpe, reģionu attīstība, valsts finanšu vadība u.c. Lielākā daļa PB aizdevumu tika saņemti laika posmā no 1992. līdz 1998. gadam. Kopš 2002. gada Latvija nav slēgusi jaunus aizņēmuma līgumus ar PB. Latvija ir izmantojusi un joprojām turpina saņemt PB tehnisko palīdzību ekspertu konsultāciju formā atsevišķu prioritāro uzdevumu risināšanai tādās jomās kā pieredzes nodošana un rekomendāciju izstrādāšana, valsts finanšu vadība, sociālā labklājība, izglītība, uzņēmējdarbības vide, pilsētu un lauku teritoriju attīstība un citās.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Ja varas iestādes ļauj galvaspilsētas centrā bijušo fašistu maršus, tad izpelnīties tādu varas iestāžu lēmumu atņemt uzturēšanās atļauju Latvijā ir uzskatāms par sava veida uzslavu, šodien intervijā laikrakstam Vesti Segonja pauž Krievijas rakstnieks-satīriķis Mihails Zadornovs, komentējot aktualizēto jautājumu par sev piešķirtās uzturēšanās atļaujas Latvijā iespējamo atņemšanu.

Pēc Zadornova teiktā, viņš jau sen gaidījis šādu Latvijas rīcību.

«Tikai iedomājieties - cilvēkiem, kuri piedalījās masu slepkavībās Latvijā, tiek gods, bet man, kurš organizējis Jūrmalā festivālu, atvēris bibliotēku, dod naudu gan latviešu, gan krievu bērnu operācijām, palīdz bērnu namiem un pansionātiem, tiek «melnais saraksts», pielīdzinot teroristiem. Neko citu, kā smaidu, tāds lēmums neizraisa,» atzīst Krievu rakstnieks-satīriķis, piebilstot, ka «godīgi ļaudis tikai vairāk mani sāks cienīt».

Zadornovs zinot, par kuru rakstu Latvijas politiķi uz viņu esot apvainojušies. Proti, par kādu Latvijas uzņēmēju, kurš bijis kaislīgs Ukrainas Maidana atbalstītājs, un kurš aizvedis uz Kijevu šprotes. Tur viņš esot aplaupīts un «vēl apsaukāts par ebreju».

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Lai piedalītos Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Pasaules Bankas (PB) ikgadējā pilnvaroto sanāksmē, uz Vašingtonu (ASV) ir devusies Latvijas delegācija finanšu ministra Oskara Spurdziņa vadībā, Db.lv informēja Finanšu ministrija.

Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules Bankas pavasara sanāksme un ar to saistītie pasākumi Vašingtonā notiks no 14. līdz 15.aprīlim. Sanāksmē tradicionāli piedalīsies SVF un PB dalībvalstu pilnvarotie, viņu vietnieki un citi speciālisti.

Finanšu ministra Latvijas Republikas pilnvarotā PB Oskara Spurdziņa vadītās Latvijas delegācijas sastāvā ir Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji - valsts sekretāre Irēna Krūmane, valsts sekretāra vietniece Inta Vasaraudze un FM Starptautiskās finanšu politikas departamenta direktors Jurijs Adamovičs. Tāpat Latvijas delegācijas sastāvā ir pārstāvji no Latvijas Bankas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, kā arī Ekonomikas ministrijas.

Rīgā ir sagatavoti saistošie noteikumi, kas regulēs taksometru licencēšanas kārtību, paredzot ierobežojumus iebraukšanai Vecrīgā un pārvadātājam nosakot gada nodevu 300 eiro apmērā.

Noteikumi Par vieglo taksometru pārvadājumu licencēšanu un pašvaldības nodevu par vieglo taksometru iebraukšanu īpaša režīma zonā noteiks kārtību, kādā Rīgas pilsētas pašvaldībā izsniedz speciālās atļaujas jeb licences un licences kartītes pasažieru pārvadāšanai ar vieglajiem taksometriem Rīgas administratīvajā teritorijā, un prasības, kas jāizpilda, lai saņemtu speciālo licenci un licences kartīti.

Tāpat tie regulēs prasības, kas jāpilda licences darbības laikā, un kārtību, kādā izsniedz un anulē speciālo atļauju vieglo taksometru iebraukšanai īpaša režīma zonā - Vecrīgā, un pašvaldības nodevu par vieglo taksometru iebraukšanu Vecrīgā.

Pilnveidojot komersantu – darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzēju – licencēšanas un uzraudzības kārtību, komersantiem, kas nodarbojas ar darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanu, turpmāk būs radīta godīga konkurence, savukārt darba meklētājiem – skaidri saprotama informācija par piedāvātajiem pakalpojumiem.

To paredz otrdien, 4. oktobrī, valdībā apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos Komersantu – darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzēju – licencēšanas un uzraudzības kārtība, informē Labklājības ministrija.

Turpmāk licences saņēmējam būs pienākums būt sasniedzamam licences saņēmēja darbības vietā, lai Nodarbinātības valsts aģentūra /NVA/ varētu veikt licences saņēmēja pārbaudi tieši uz vietas. Pretējā gadījumā, ja licences saņēmējs atkārtoti nepiedalīsies NVA veiktajās pārbaudēs, tas būs viens no priekšnosacījumiem, kad NVA varēs pieņemt lēmumu par licences anulēšanu.

Paredzēts vienkāršot arī atkārtotas licences izsniegšanas kārtību. Tagad komersants licencē varēs svītrot valstis un darbiekārtošanas pakalpojumu veidus, ja tas vairs nesniedz kādu no tiem konkrētā vietā. NVA, pamatojoties uz licences saņēmēja iesniegumu, licenci izsniegs atkārtoti, kas līdz šim nebija iespējams.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa līdz 14.marta plkst.9.45 pasludināja pārtraukumu lietā pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pieteikuma par AS Trasta komercbankas likvidācijas sākšanu.

Sēdes sākumā tiesa norādīja, ka 10.martā tika saņemti divi lūgumi no Trasta bankas, ar kuriem attiecīgi nebija iepazinusies FKTK, tāpēc tika pasludināts 15 minūšu pārtraukums. FKTK pārstāve sacīja, ka dokumenti gan tika iesniegti nedaudz novēloti, to varēja izdarīt jau tad, kad tiesā tika iesniegts prasības pieteikums.

Tiesa pauda, ka FKTK lūdz iecelt par bankas likvidatoru zvērinātu advokātu Ilmāru Krūmu.

Komisijas pārstāve šodien savos paskaidrojumos tiesai skaidroja, ka licences anulēšana ir izsvērts, rūpīgi pārbaudīts lēmums. Bankas likvidāciju tiek lūgts sākt pēc iespējas ātrāk, lai varētu sākt noguldītāju prasību apmierināšanu.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien nolēma atzīt AS Trasta komercbanka par likvidējamu.

Par bankas likvidatoru tiesa iecēla zvērinātu advokātu Ilmāru Krūmu. Spriedums ir galīgs, tas nav pārsūdzams.

Kamēr vēl nav izskatīta bankas pārsūdzība par licences anulēšanu, tiesa, likvidējot banku, tai mākslīgi liedz īstenot savas tiesības, pauda Trasta komercbankas pārstāve tiesā Krista Kreicberga-Neija. Bankas pārstāve vēlreiz uzsvēra, ka likvidācija «nogriež» daudzas lietas, kas paredzētas Eiropas Savienības (ES) tiesību aktos.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāve Ieva Berroni skaidroja, ka šajā procesā ir runa par laiku, jautājumu atliekot. Pat, ja tiktu gaidīts prejudiciāls nolēmums vai likvidācijas lietas izskatīšana tiktu atlikta citu iemeslu dēļ, bankas licence jau ir anulēta, līdz ar to šis process nebūtu apturams.

To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija uzskata, ka ir pamats iesniegt blakus sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas lēmumu, ar kuru tika apmierināts AS VEF banka lūgumu un apturēts FKTK padomes lēmumu par licences anulēšanu, DB informēja FKTK biroja vadītāja Anna Dravniece.

Viņa arī vērš uzmanību uz to, ka Administratīvās apgabaltiesas lēmums līdz tā spēkā stāšanās dienai neietekmē komisijas pieņemto lēmumu par licences anulēšanu.

Jāatgādina, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome maija beigās nolēma anulēt VEF bankai licenci kredītiestādes darbībai.

«Licences anulēšanas iemesls nav saistīts ar bankas maksātnespēju. Šāds lēmums pieņemts, pamatojoties uz to, ka VEF bankas akcionāri ilgstoši nav saņēmuši komisijas atļauju būtiskas līdzdalības iegūšanai, un banka nav nodrošinājusi Kredītiestāžu likuma prasību ievērošanu, akcionāriem neesot lemttiesīgiem un tādējādi nespējot veikt darbības, lai nodrošinātu piesardzīgu bankas darbību,» iepriekš skaidroja komisijas biroja vadītāja Anna Dravniece.

Šodien, 2. oktobrī, valdība nolēma mainīt Latvijas statusu Starptautiskajā Attīstības asociācijā (SAA), pārejot no 2. grupas dalībvalsti uz 1. grupas dalībvalsti, Db.lv informēja Finanšu ministrija.

Ministru kabinets arīdzan atbalstīja Latvijas piedalīšanos SAA 15. resursu papildināšanā, Daudzpusējā Parādu atlaišanas iniciatīvā (DPAI), Nabadzīgo valstu ar lielu parādu apjomu finansēšanas mehānismā (HIPC), kā arī iepriekšējos periodos uzkrāto saistību dzēšanā.

Pasaules Bankas un Starptautiskā Valūtas fonda pavasara sanāksmes ietvaros šā gada 13. aprīlī Latvija paziņoja par sava aizņēmējvalsts statusa anulēšanu, tādējādi norādot uz valsts sasniegto attīstības līmeni un gatavību pakāpeniski vairāk iesaistīties palīdzības sniegšanā citām jaunattīstības un pārejas ekonomikas valstīm.

SAA ir Pasaules bankas grupas institūcija. Lai apliecinātu Latvijas apņēmību un solījumus tuvākajā nākotnē kļūt par jauno donoru un uzticamu sadarbības partneri attīstības palīdzības jomā, valdība nolēma mainīt dalības statusu SAA no 2. grupas uz 1. grupas dalībvalsti.

Rūpējoties par atbilstošu topošo autovadītāju sagatavošanu un apmācības procesa nodrošināšanu, Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) īstenojusi vairākus pasākumus, lai novērstu un nepieļautu vairāku autoskolu nekvalitatīvu darbu.

Būtiskākie konstatētie pārkāpumi autoskolu darbībā saistīti ar apmācības procesa organizēšanu, kas ir pretrunā MK noteikumos noteiktajai kārtībai, tajā skaitā – saistībā ar līgumtiesiskajām attiecībām starp skolām un kursantiem, ar apmācības nodarbību norisi pretēji iepriekš pašu autoskolu noteiktajiem apmācības procesa norises plāniem.

Tā rezultātā CSDD komisija laika posmā no aprīļa līdz jūnijam pieņēmusi vairākus lēmumus par mācību karšu atņemšanu un / vai brīdinājuma izteikšanu autoskolām. Savukārt, lai nodrošinātu apmācības procesu atbilstoši topošo autovadītāju interesēm un lai CSDD varētu kontrolēt apmācības procesu atbilstoši MK noteikumiem, tagad autoskolām līdz mācību uzsākšanai ir pienākums apmācības grupu reģistrācijas iesniegumus nosūtīt CSDD elektroniski.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēmusi lēmumu par garantēto atlīdzību izmaksu kārtību AS «PNB Banka» klientiem, sākot ar 22. augustu, uzticot garantēto atlīdzību izmaksu veikt AS «Citadele banka».

Tādējādi garantēto atlīdzību izmaksas AS «PNB Banka» klientiem tiks uzsāktas piektajā darbadienā kopš noguldījumu nepieejamības iestāšanās, kuru FKTK konstatēja ar 15.augusta lēmumu.

Saskaņā ar likumu garantētajai atlīdzībai ir jābūt pieejamai bankas klientiem, sākot ar astoto darbdienu pēc dienas, kad konstatēta noguldījumu nepieejamība. Katram AS «PNB Banka» klientam tiks izmaksāta garantētā atlīdzība līdz 100 000 eiro. Garantēto atlīdzību izmaksai AS «PNB Banka» klientiem ir nepieciešami aptuveni 279 miljoni eiro.

Garantētās atlīdzības izmaksas pilnībā veiks no Latvijas Noguldījumu garantiju fonda (NGF), un šim mērķim nebūs nepieciešami līdzekļi no valsts budžeta. 99,2% AS «PNB Banka» klientu garantētās atlīdzības veidā saņems savus noguldījumus pilnībā. No tiem 95% ir iekšzemes klientu, savukārt tikai 4,2% - ārvalstu klientu.

Finanšu ministrs Oskars Spurdziņš un Finanšu ministrijas valsts sekretāre Irēna Krūmane ceturtdien, 16.augustā tikās ar Pasaules bankas Polijas un Baltijas valstu reģionālo direktoru Oskaru de Brijnu Kopu (Oscar de Bruyn Kops), kas ir nesen stājies šajā amatā un ieradies Latvijā iepazīšanās vizītē.

Finanšu ministrs O.Spurdziņš uzsvēra, ka Latvijai ir veidojusies laba sadarbība ar Pasaules banku (PB) un izteica pārliecību, ka tā turpināsies arī nākotnē. Kā ļoti nozīmīgu ministrs novērtēja pēdējās PB ekspertu grupas darbu Latvijā šā gada jūnijā (PB tehniskā palīdzība), kas pēc Finanšu ministrijas uzaicinājuma sniedza konsultācijas valsts budžeta izdevumu izvērtēšanas jautājumos, lai palīdzētu izpildīt Latvijas valdības apņemšanos padarīt efektīvākus un samazināt valsts budžeta izdevumus, kā arī ieviest uz rezultātu vērstu budžeta plānošanu. PB eksperti detalizēti izvērtēja četru nozaru - veselības, izglītības, zemkopības un labklājības - izdevumus. Ministrs minēja, ka Latvijai varētu būt interese turpināt tehniskās palīdzības saņemšanu tieši šajā virzienā un izvērtēt arī valsts budžeta izdevumus citām nozarēm.

Latvijas Banka patlaban dara visu, lai valsts zaudētu ieguldīto naudu AS Parex banka glābšanā, biznesa portālam Nozare.lv sacīja viens no bankas mazākuma akcionāriem Filips Rajevskis.

Viņš norādīja, ka Latvijas Banka jau no laika gala nav atbalstījusi sliktās bankas izveidi, nodalot labos aktīvus jaunā bankā, tāpēc tagad, neatbrīvojot Parex banku no obligāto rezervju prasību izpildes, tā vēlas pierādīt, ka tai bijusi taisnība un šāda restrukturizācijas forma nestrādā.

Arī pats Rajevskis ir pārliecināts, ka bankas restrukturizācijai izvēlēts nepareizais ceļš un sliktie aktīvi bija jāpārvērš fondā, taču patlaban viņš uzskata, ka bankas licences anulēšana, lai to atbrīvotu no obligāto rezervju prasību izpildes, radītu vēl lielākus zaudējumus gan valstij, gan arī mazākuma akcionāriem.

AS DnB NORD Banka 2007. gada 27. marta kārtējās akcionāru sapulces LĒMUMU PROJEKTI.

AS DnB NORD Banka darbības 2006. gada pārskata izskatīšana un apstiprināšana. Apstiprināt Valdes iesniegto un Padomes pārbaudīto AS DnB NORD Banka 2006. gada pārskatu kopā ar atkarības pārskatu.

AS DnB NORD Banka Valdes locekļu atbrīvošana no atbildības par darbību 2006.

gadā. Atbrīvot AS DnB NORD Banka Valdes locekļus Andri Ozoliņu, Gundaru Andžānu, Aivaru Flemingu, Ivaru Kapitoviču, Rūdolfu Franci Kargesu (Rudolf Franz Karges) un Mihaelu Kīzeveteru (Michael Kiesewetter) no atbildības par darbību 2006. gadā.

AS DnB NORD Banka peļņas sadale.

1. AS DnB NORD Banka 2006. gada peļņu, ko veido Ls 9.870.003,65 (Deviņi miljoni astoņi simti septiņdesmit tūkstoši un trīs lati un 65 santīmi), novirzīt iepriekšējo gadu zaudējumu segšanai;

Ar šo informējam, ka 2007. gada 27. martā plkst. 13.55 tika slēgta AS DnB NORD Banka kārtējā akcionāru sapulce, kurā tika izskatīti visi dienas kārtībā iekļautie jautājumi un pieņemti sekojoši lēmumi:

AS DnB NORD Banka darbības 2006. gada pārskata izskatīšana un apstiprināšana. Apstiprināt Valdes iesniegto un Padomes pārbaudīto AS DnB NORD Banka 2006. gada pārskatu kopā ar atkarības pārskatu.

AS DnB NORD Banka Valdes locekļu atbrīvošana no atbildības par darbību 2006. gadā. Atbrīvot AS DnB NORD Banka Valdes locekļus Andri Ozoliņu, Gundaru Andžānu, Aivaru Flemingu, Ivaru Kapitoviču, Rūdolfu Franci Kargesu (Rudolf Franz Karges) un Mihaelu Kīzeveteru (Michael Kiesewetter) no atbildības par darbību 2006. gadā.

AS DnB NORD Banka peļņas sadale

1. AS DnB NORD Banka 2006. gada peļņu, ko veido Ls 9.870.003,65 (Deviņi miljoni astoņi simti septiņdesmit tūkstoši un trīs lati un 65 santīmi), novirzīt iepriekšējo gadu zaudējumu segšanai;

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Vasaras vidus pasaulē padevies visai darbīgs, un ziņu fons - pietiekami kolorīts. Kopumā joprojām milzīgu neskaidrību par nākotni uztur pandēmijas faktors. Attiecīgi ap šīm ziņām – apnicis tas vai nē - turpina griezties pasaule.

1. Par un ap Covid

Notiekošais nav traucējis pasaules akciju tirgus flagmanim – ASV – turpināt mēģināt pietuvoties šā gada februāra cenu rekordiem. Akciju tirgū šonedēļ bija vērojams mērens pieaugums, ko noteica vairāki faktori.

Finanšu tirgū zināmas cerības, piemēram, saistījušās ar ātrāku vakcīnu pret Covid-19. Oksfordas Universitātes vakcīnas izstrādātāji teikuši, ka jau septembrī varētu beigties tās testēšana uz cilvēkiem. Tas liek spekulēt, ka drīz vien pēc tam vakcīna varētu būt pieejama arī plašākai sabiedrības daļai. Arī ASV uzņēmums "Moderna" klāstījis, ka vakcīnas rezultātā antivielas izstrādājoties pilnīgi visos tās testa subjektos. Ap minēto vakcīnu plaukst dažādas citas drāmas. Piemēram, Apvienotā Karaliste vainojusi ar Krieviju saistītus hakerus centienos "nozagt" šīs valsts progresu tās izstrādāšanā.

Otrdien, 29.maijā, Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināti Finanšu ministrijas sagatavotie MK noteikumi par kārtību, kādā komersantam piešķir atzītā svaigu banānu svērēja statusu un izsniedz atļauju svaigu banānu svēršanai, Db.lv informēja Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktore Baiba Melnace.

MK noteikumi izstrādāti, lai realizētu Eiropas Komisijas (EK) regulu par Kopienas muitas kodeksa izveidi un tās normu īstenošanai nacionālā līmenī. Noteikumu sagatavošanas nepieciešamību paredz Muitas likuma deleģējums MK noteikt muitas un kontroles kārtību.

Svērēji ar īpašo statusu strādās tikai Latvijas muitas zonās, tas ir, šis statuss nekādi neattiecas uz tirdzniecību. Nepieciešamību ieviest Eiropas Savienībā (ES) šādu īpašu svaigu banānu svērēju statusu ir noteikuši daudzie ES atklātie krāpšanās gadījumi ar banānu kravu ievešanu ES no trešajām valstīm – tā kā ievedmuitas maksājumi tiek rēķināti no kravas svara, dokumentos tika uzrādīts ievērojami mazāks banānu svars, attiecīgi samazinot nomaksājamos nodokļus. Lai novērstu šo situāciju, tiek ieviests atzītā banānu svērēja statuss.

#Saimnieciskās darbības veicēji, pamēģinot MUN mundieri, bieži vien secina, ka tas īsti viņu biznesiņam nederot.

Valsts ieņēmumu dienesta dati rāda, ka šā gada februārī mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) maksātāju statusā strādā 43 922, bet šo statusu zaudējušo skaits ir vēl lielāks – 46 026, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Par to, ka vairāk nekā puse no MUN jau šo statusu ir zaudējuši, viedokļi atšķiras, jo daļa uzskata, ka MUN sākotnēji esot bijis izveidots kā savdabīgs nodokļu ofšors, ko sekmīgi izmantojuši daudzi apsviedīgi cilvēki, savukārt otra daļa uzskata, ka MUN deva iespēju cilvēkiem uzsākt savu biznesu un nebraukt peļņā uz ārzemēm.

Jāatgādina, ka MUN startēja 2010. gada 1. septembrī, un kopš tā laika šajā statusā strādājošie ir piedzīvojuši dažādus raibus laikus – nodokļa likmes paaugstināšanu, apgrozījuma griestu samazināšanu, ieceri ieviest minimālo fiksēto valsts sociālās apdrošināšanas maksājumu par katru darbinieku, kas gan pēdējā brīdī tika atcelts, tāpat arī bija plānots liegt MUN darboties konkrētās jomās.

Administratīvā apgabaltiesa 15.jūnijā vēl neizlēma vai apturēt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmumu par licences anulēšanu AS VEF banka, DB informēja tiesas pārstāve Līga Trubiņa. Lietas izskatīšana turpināsies rīt, 16.jūnijā, kad lietas dalībniekiem ir jāiesniedz tiesā papildus pierādījumi.

Jāatgādina, ka savukārt Rīgas apgabaltiesa apturējusi tiesvedību VEF banka likvidācijas lietā līdz brīdim, kad Administratīvajā apgabaltiesā tiks izskatīts šis VEF bankas lūgums par administratīvā akta apturēšanu.

Jāatgādina, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome maija beigās nolēma anulēt VEF bankai licenci kredītiestādes darbībai.

«Licences anulēšanas iemesls nav saistīts ar bankas maksātnespēju. Šāds lēmums pieņemts, pamatojoties uz to, ka VEF bankas akcionāri ilgstoši nav saņēmuši komisijas atļauju būtiskas līdzdalības iegūšanai, un banka nav nodrošinājusi Kredītiestāžu likuma prasību ievērošanu, akcionāriem neesot lemttiesīgiem un tādējādi nespējot veikt darbības, lai nodrošinātu piesardzīgu bankas darbību,» skaidroja komisijas biroja vadītāja Anna Dravniece.

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās privātos uzņēmumos, kāda notiek finanšu jomā, īpaši Latvijā,» intervijā Dienas Biznesam saka likvidējamās ABLV Bank īpašnieks Ernests Bernis

Eiropas Savienības tiesiskuma līmenis mums vienmēr ir bijis tas, uz ko Latvijai vajag tiekties. Tagad Eiropas Savienība, lasot medijus, kļuvusi par «pasaules naudas atmazgātāju paradīzi». Kas notiek?

Jāatzīst, ka patreiz cīņa ar naudas atmazgāšanu banku un finanšu nozarē ir galvenā tēma, ar to ir saistīti galvenie riski un tās ir lielākās galvassāpes visiem banku vadītājiem. Tāpēc, ka pasaule tomēr mainās. Ja kaut kas bija pieņemts pirms desmit vai divdesmit gadiem, tad, pasaulei attīstoties, tas vairs nav pieņemams. Ko es ar to gribu pateikt? Visur banku sektorā ir vērojama milzīga spriedze, kas ir saistīta ar to, ka ir ļoti liels spiediens no valsts puses, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, korupciju un noziedzību. Valdības uzskata, ka reālais cīņas lauks ar šiem noziegumiem ir finanses. Nosacīti pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem bija tā robeža, kad pienākumu cīnīties ar šiem noziegumiem no valsts iestādēm sāka pārlikt uz bankām. Sprieda tā – ja noziedzniekiem nebūs iespējas operēt ar savu naudu, tas samazinās noziedzību. Domāju, ka kopumā jā, tā ir pareiza pieeja. Tikai diemžēl patreiz mēs vērojam to, ka lielākā daļa skandālu ir nevis valsts vai banku rīcības dēļ, bet tāpēc, ka tos izraisījušas dažādas publikācijas. Mēs tikko redzējām Swedbank skandālu. Bija Danske Bank skandāls. Ievērojiet – skandālos runa ir par miljardu darījumiem, milzīgiem naudas apgrozījumiem, bet vienlaikus tur gandrīz nav aktīvu krimināllietu, faktiski neviena persona nav apsūdzēta. Kā tas var būt? Man liekas, tas pārvēršas par farsu. Tāpēc, no vienas puses, milzīga atbildība tik tiešām gulstas uz bankām. Tām ir jādara viss, lai nepieļautu savu darbinieku iesaistīšanu nelikumīgos darījumos. No otras puses, ir mediju kampaņa, kas vairāk skar reputāciju, nevis runa ir par reāliem noziegumiem.