Karjera

Latvijai ceturtā zemākā stundas darba likme ES

Žanete Hāka, 27.03.2014

Jaunākais izdevums

Pagājušajā gadā eirozonā vidējā vienas stundas darbaspēka izmaksas likme ekonomikā bija 28,4 eiro, savukārt Eiropas Savienībā – 23,7 eiro, liecina Eurostat dati.

Eksperti gan uzsver, ka pastāv ļoti liela starpība valstu vidū. Tā, zemākās darbaspēka stundas izmaksas reģistrētas Bulgārijā – 3,7 eiro, Rumānijā – 4,6 eiro, Lietuvā – 6,2 eiro un Latvijā – 6,3 eiro. Savukārt augstākā stundas likme ir Zviedrijā – 40,1 eiro, Dānijā – 38,4 eiro, Beļģijā – 38 eiro, Luksemburgā – 35,7 eiro un Francijā – 34,3 eiro.

Visaugstākās darbaspēka stundas izmaksas bijušas ražošanas nozarē – eirozonā stundas likme pērn sasniedza 31 eiro, bet ES – 24,6 eiro. Otrajā vietā ierindojās pakalpojumu sektors ar attiecīgi 28 eiro un 23,9 eiro, bet trešā augstākā samaksa bijusi būvniecībā – eirozonā stundas likme bija 23,5 eiro un ES – 21 eiro.

Kā liecina Eurostat dati, laika posmā no 2008. gada līdz 2013. gadam, vienas stundas darbaspēka izmaksas ES augušas par 10,2%, bet eirozonā – par 10,4%. Lielākais pieaugums bijis Austrijā – par 18,9%, Slovākijā – par 17% un Somijā – par 15,9%, savukārt kritums reģistrēts Grieķijā – par 18,6% un Portugālē – par 5,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Jomas, kurās darbaspēks izmaksājis visvairāk

Zane Atlāce - Bistere, 16.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada 4. ceturksnī salīdzinājumā ar 2016. gada 4. ceturksni vienas stundas darbaspēka izmaksas pieauga par 54 centiem jeb 7,3 %, sasniedzot 8,02 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) sezonāli neizlīdzināti dati.

Sezonāli izlīdzināta rādītāja pārmaiņas bija identiskas – 7,3 %.

TOP 5 jomas, kurās 2017. gada 4. ceturksnī bija visaugstākās vienas stundas darbaspēka izmaksas, skatiet galerijā!

Pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem 2017. gada 4. ceturksnī salīdzinājumā ar 2016. gada 4. ceturksni vienas stundas darbaspēka izmaksas pieauga gandrīz visās jomās, izņemot citus pakalpojumus (sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citu pakalpojumu nozares), kur gada laikā tās saruka par 10,3 %.

Straujāk vienas stundas darbaspēka izmaksas auga ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē – par 11,0 %, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē (juridiskie, grāmatvedības, reklāmas, inženiertehniskie un arhitektūras pakalpojumi, konsultēšanas pakalpojumi komercdarbībā un vadībzinībās, zinātniskā darbība u.c.) – par 10,8 %, enerģētikas, kā arī izmitināšanas un ēdināšanas nozarē - par 10,4 %, valsts pārvaldē – par 10,0 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Vienas stundas darbaspēka izmaksas sasniegušas 7,50 eiro

Lelde Petrāne, 15.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada 2. ceturksni vienas stundas darbaspēka izmaksas pieauga par 45 centiem jeb 6,4 %, sasniedzot 7,50 eiro stundā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) sezonāli neizlīdzināti dati. Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem darbaspēka izmaksas palielinājās par 9,2 %.

2016. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 2015. gada 2. ceturksni pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem vienas stundas darbaspēka izmaksas pieauga visās jomās, izņemot valsts pārvaldi, kur gada laikā tās saruka par 1,8 %, kā arī enerģētikas nozari un izglītību, kur bija vērojams kritums attiecīgi par 0,4 % un 0,3 %.

Straujāk vienas stundas darbaspēka izmaksas auga citu pakalpojumu nozarē – par 21,4 %, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē – par 13,2 %, būvniecībā – par 12,9 %, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē – par 11,7 %, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumos – par 11,7 %, kā arī ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē – par 11,5 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Stundas darbaspēka izmaksas augušas par 7,3 %

Žanete Hāka, 16.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada 4. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada 4. ceturksni vienas stundas darbaspēka izmaksas pieauga par 51 centu jeb 7,3 %, sasniedzot 7,46 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) sezonāli neizlīdzināti dati.

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem darbaspēka izmaksas palielinājās par 7,8 %.

Pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem straujāk vienas stundas darbaspēka izmaksas auga citu pakalpojumu nozarē (ietver sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remonta, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citu pakalpojumu nozares) – par 18,7 %, enerģētikas nozarē – par 17,6 %, izglītībā – par 9,7 %, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē – par 9,6 % un ieguves rūpniecībā – par 9,2 %.

Darbaspēka izmaksu kāpumu šajās nozarēs, izņemot ieguves rūpniecību, ietekmēja galvenokārt darba samaksas un neregulāro piemaksu un prēmiju pieaugums. Enerģētikas nozarē gada laikā pieauga arī brīvprātīgo sociālo iemaksu (papildu pensiju, veselības, dzīvības apdrošināšanas iemaksu u.c.) apjoms, bet citu pakalpojumu un administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē palielinājās darba devēja izmaksāto pabalstu summas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Vienas stundas darbaspēka izmaksas dažādās nozarēs

Žanete Hāka, 13.09.2019

Apstrādes rūpniecība

Vienas stundas darbaspēka izmaksas: 9,12 eiro

Izmaiņas gada laikā: 10,9%

Foto: pixabay

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 2. ceturksni, vienas stundas darbaspēka izmaksas pieauga par 8,9 % jeb 79 centiem, sasniedzot 9,60 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) sezonāli neizlīdzināti dati.

Sezonāli izlīdzināta rādītāja pārmaiņas bija 7,0 %.

Pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem 2019. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 2018. gada 2. ceturksni vienas stundas darbaspēka izmaksas pieauga visās jomās. Straujāk vienas stundas darbaspēka izmaksas auga veselības un sociālās aprūpes nozarē – par 18,0 %, informācijas un komunikācijas pakalpojumos – par 13,4 %, ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē – par 11,9 %, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbībā, kā arī apstrādes rūpniecībā – par 10,9 %.

Darbaspēka izmaksas stundā ietekmē ne tikai darba samaksas un pārējo darbaspēka izmaksu pārmaiņas, bet arī nostrādāto stundu un darbinieku skaita svārstības gada laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienas stundas darbaspēka izmaksas valstī 2013.gada 4.ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada 4.ceturksni, pieauga par 34 centiem stundā jeb 5,9% un sasniedza 6,18 eiro stundā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Arī pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem (tiek novērsta gan kalendāro dienu skaita atšķirības, gan sezonas ietekme) darbaspēka izmaksas palielinājās par 5,9%.

Visstraujāk vienas stundas darbaspēka izmaksas gada laikā pieauga ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē – par 19,9%, mākslas, izklaides un atpūtas nozarē – par 15,6%, valsts pārvaldē un tirdzniecībā – par 8,7%, būvniecībā – par 7,7%, nekustamo īpašumu nozarē – par 7,1%.

Ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē darbaspēka izmaksas (gan algas, gan darba devēja brīvprātīgās sociālās apdrošināšanas iemaksas un pabalsti) palielinājās par 15,7%, bet nostrādāto stundu skaits samazinājās par 3,5%, kam par iemeslu bija darbinieku skaita kritums (-0,4%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vienas stundas darbaspēka izmaksas pieaugušas par 52 centiem, sasniedzot 7,09 eiro

Dienas Bizness, 15.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada 2. ceturksni vienas stundas darbaspēka izmaksas pieauga par 52 centiem stundā jeb 7,9%, sasniedzot 7,09 eiro stundā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem1 darbaspēka izmaksas palielinājās par 7,7%.

Vienas stundas darbaspēka izmaksas straujāk auga nekustamo īpašumu nozarē – par 11,2%, informācijas un komunikācijas pakalpojumos – par 10,9%, tirdzniecībā – par 10,1%, mākslas, izklaides un atpūtas nozarē – par 9,8%, kā arī apstrādes rūpniecībā – par 9,2%. Darbaspēka izmaksu kāpumu šajās nozarēs ietekmēja gan darba samaksas, gan neregulāro piemaksu un prēmiju pieaugums. Apstrādes rūpniecībā un nekustamo īpašumu nozarē izmaksu pieaugumu veicināja arī nostrādāto stundu samazinājums – attiecīgi par 3,8% un 2,5%.

Vismazākais vienas stundas darbaspēka izmaksu pieaugums bija ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē – 4,0%, transporta un uzglabāšanas nozarē – 4,1%, kā arī enerģētikas nozarē un ieguves rūpniecībā – 4,2%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vienas stundas darbaspēka izmaksas pieaugušas par 36 centiem stundā

Dienas Bizness, 17.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienas stundas darbaspēka izmaksas 2014. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada 4. ceturksni, pieauga par 36 centiem stundā jeb 6,1% un sasniedza 6,53 eiro stundā. Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem darbaspēka izmaksas palielinājās par 5,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Darbaspēka izmaksu pieaugumu 2014. gada 4. ceturksnī galvenokārt veicināja darba samaksas kāpums par 7,2%, kamēr pārējās darbaspēka izmaksas par nostrādāto stundu pieauga tikai par 1,5%.

Vienas stundas darbaspēka izmaksas straujāk auga veselības un sociālās aprūpes nozarē - par 9,7%, nekustamo īpašumu nozarē - par 9,6%, būvniecībā - par 9,2%, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē - par 8,2%, kā arī valsts pārvaldē - par 7,3%.

Visās minētajās nozarēs, izņemot nekustamo īpašumu nozari, darbaspēka izmaksu kāpumu radīja gan darba samaksas, gan neregulāro piemaksu un prēmiju pieaugums. Nekustamo īpašumu nozarē regulārās darba samaksas fonds pieauga par 13,1%, bet neregulārās piemaksas un prēmijas samazinājās par 24,4%. Būvniecībā un nekustamo īpašumu nozarē stundas darbaspēka izmaksu kāpumu ietekmēja arī nostrādāto stundu samazinājums - attiecīgi par 2,2% un 0,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

FOTO: Kādas ir vienas stundas darbaspēka izmaksas dažādās profesiju grupās?

Db.lv, 17.09.2018

Apstrādes rūpniecība

Vienas stundas darbaspēka izmaksas

2017. g. 2. cet.: 7,49 eiro

2018. g.2. cet.: 8,24 eiro

pārmaiņas, %: 9,9

no izmaksām darba samaksa veido:

2017. g. 2. cet.: 5,99 eiro

2018. g.2. cet.: 6,54 eiro

pārmaiņas, %: 9,2

Foto: pixabay

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 2017. gada 2. ceturksni vienas stundas darbaspēka izmaksas pieauga par 76 centiem jeb 9,5 %, sasniedzot 8,82 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) sezonāli neizlīdzināti dati. Sezonāli izlīdzināta rādītāja pārmaiņas bija straujākas – 11,5 %.

Pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem 2018. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 2017. gada 2. ceturksni vienas stundas darbaspēka izmaksas pieauga visās jomās. Straujāk vienas stundas darbaspēka izmaksas auga citos pakalpojumos (sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citu pakalpojumu nozares) – par 18,2 %, veselības un sociālās aprūpes nozarē – par 17,1 %, izmitināšanas un ēdināšanas nozarē – par 15,4 %, ieguves rūpniecībā – par 14,3 %, nekustamo īpašumu nozarē – par 14,1 %, kā arī būvniecībā – par 13,5 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Darbaspēka izmaksu atšķirības dažādās nozarēs

Žanete Hāka, 15.03.2016

2015. gada 4. ceturksnī visaugstākās vienas stundas darbaspēka izmaksas

Finanšu un apdrošināšanas darbību nozare: 14,37 eiro

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gada 4. ceturksnī salīdzinājumā ar 2014. gada 4. ceturksni vienas stundas darbaspēka izmaksas pieauga par 43 centiem jeb 6,4%, sasniedzot 6,96 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Straujāk vienas stundas darbaspēka izmaksas auga nozarēs, kur darbaspēka izmaksu līmenis bija zemāks nekā vidēji valstī: izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumos – par 11,3 %, nekustamo īpašumu nozarē – par 10,2 %, būvniecībā – par 9,5 %, mākslas, izklaides un atpūtas nozarē – par 9,5 %, kā arī apstrādes rūpniecībā – par 8,8 %. Darbaspēka izmaksu kāpumu šajās nozarēs ietekmēja galvenokārt darba samaksas, neregulāro piemaksu un prēmiju pieaugums. Apstrādes rūpniecībā, būvniecībā un nekustamo īpašumu nozarē izmaksu pieaugumu veicināja arī nostrādāto stundu samazinājums.

Vismazāk vienas stundas darbaspēka izmaksas pieauga valsts pārvaldē – par 1,7 %, mazāk enerģētikas nozarē – par 3%, finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē – par 3,7 %, izglītībā – par 3,8 %, kā arī profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē – par 3,9 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Nāksies piedomāt par jaunu vērtību radīšanu

Mārtiņš Apinis, žurnālists, 19.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Emigrācija un ar to izraisītais kvalificēta personāla trūkums turpinās kāpināt darbaspēka izmaksas, padarot Latvijas ekonomiku aizvien nekonkurētspējīgāku

Ja esi kvalificēts sava aroda pratējs un šī profesija ir pieprasīta, atrast darbu bieži vien nav nekādu problēmu, un, ja tas neizdodas Latvijā, tad droši var cerēt uz panākumiem ārvalstīs. Šajā gadījumā runa vairs nav par tādām tradicionālām valstīm kā Lielbritānija un Īrija, bet daudz tuvākām iespējām Ziemeļu valstīs, kad darba nedēļa tiek pavadīta ārpus Latvijas, bet brīvdienas mājās. Tāpat arī Vācijas darba tirgus ir ieinteresēts strādniekos no Baltijas. Šobrīd ir grūti pat iedomāties, ka kādreiz darba meklēšana ārvalstīs notika slepus, bailēs no deportācijas. Diemžēl labvēlīgā tirgus konjunktūra ārzemēs ne tik labi ietekmē uzņēmējdarbību Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Darba tirgus robotizējas

Raivis Bahšteins - DB galvenās redaktores vietnieks, 19.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai atturētu noliktavas darbinieku no rāvējslēdzēja aizvilkšanas uz lielās ceļasomas skausta un sēšanās lidmašīnā uz Britu salām, pie algas nācās pielikt pārsimt eiro. Tā ir reāla ražotnes vadītāja pieredze, un, jādomā, līdzīgas izvēles priekšā jau ir nonākuši vai tuvākajā laikā nonāks daudzos uzņēmumos.

Darbaspēks sadārdzinās. Gada laikā vienas stundas izmaksas darbaspēkam pieaugušas par vairāk nekā septiņiem procentiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Darbaspēka izmaksas pieaugušas gandrīz visās jomās no grāmatvedības līdz enerģētikai. 2018. gadā, visticamāk, darbaspēka izmaksas sadārdzināsies vēl spēcīgāk, vispirms jau ņemot vērā valdības ieviesto minimālās algas kāpumu. Tomēr ne tāpēc vien. Darba tirgus saspīlējuma spiediens aug, svaru kausiem arvien vairāk nosliecoties uz darbaspēka pusi. Tas ir reizē slikti un labi. Uzņēmumi saskaras ar nopietnām grūtībām, laipojot pa rūkošo darba tirgus piedāvājuma un darbinieku augošo izmaksu izaicinājumu ciņiem. Tajā pašā laikā šāda situācija, iespējams, zināmā mērā arī palīdz mazināt emigrācijas plūsmu, jo darbinieki sajūt un apzinās to, ka bumba ir viņu pusē. Lai uzņēmuma vadītājam nebūtu pašam jākārto noliktavas plaukti, jo atrast darbiniekus uz līdzšinējiem nosacījumiem kļūst grūtāk, viņš ir spiests «atvērt maku» – darba tirgus situācijas spiediena dēļ, nevis tāpēc, ka darbinieks sācis strādāt labāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Saudzē vidi un naudas maku

Linda Zalāne, Latvijas Radio, speciāli Dienas Biznesam, 20.12.2019

AS Aldaris, investējot 30 tūkstošus eiro, noliktavā nomainījusi visus LED gaismekļus, līdz ar to ietaupa ap diviem tūkstošiem eiro. Ražotnē pilnīgi visi ir elektroiekrāvēji, kas tiek uzlādēti naktīs, kad elektrības cena ir zemāka.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investēt un iegūt - tāda ir samērā vienkārša formula energoefektivitātes celšanā ražojošiem uzņēmumiem, kuru konkurētspējas latiņa ceļas līdz ar elektrības patēriņa sarukumu.

Dienas Bizness uzrunāja trīs Latvijas ražotājus, kuri, ieguldot modernās ražošanas iekārtās, apgaismojumā un ražošanas procesa efektivitātē, sajūt pavisam taustāmu labumu ekonomisko ieguvumu enerģijas izmaksu samazinājuma veidolā, kas, protams, ļauj ietaupīt iespaidīgu naudas summu.

Ilgtspējas pavadā

"Darbs pie "Food Union" energoefektivitātes uzlabošanas notiek nepārtraukti un konsekventi, izmantojot dažādus instrumentus - gan iekšējos, organizatoriskos, piemēram, efektīvāk plānojot ražošanu un darba maiņas, gan finanšu, ieguldot pašu kapitālu un līdzfinansējumu," stāsta Food Union vadītājs Eiropā Normunds Staņēvičs, kurš uzsver, ka rūpes par energoefektivitātes uzlabošanu ir uzņēmuma ikdiena jau daudzu gadu garumā. Taču īpaši tam pievērsās brīdī, kad tika veidota Food Union grupa, tajā apvienojot Rīgas piena kombinātu un Valmieras pienu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas sabiedriskā transporta biļešu cenas ir ievērojami zemākas nekā Rietumeiropas valstu galvaspilsētās, izņemot Luksemburgu un daļēji Tallinu, tomēr arī algu līmenis tur ir daudz augstāks.

Par to liecina ZAB Varul pētījums. Jārēķinās arī, ka ar sabiedrisko transportu lielākoties nepārvietojas ļoti turīgi cilvēki, bet gan vienkāršo darbu darītāji. Vienlaikus vairākas Eiropas pilsētas motivē ar sabiedrisko transportu doties uz darbu, jo tas ir izdevīgāk nekā braukt ar savu vieglo automašīnu. Arī Rīgas pašvaldība un pašvaldības SIA Rīgas satiksme aicina cilvēkus vairāk izmantot sabiedrisko transportu, kā arī popularizē park&ride principu, bet pagaidām tas nav izdevies īpaši veiksmīgi.

Luksemburga pārsteidz

«Tas, ka valstī ar mazākiem ienākumiem vidēji uz vienu iedzīvotāju būs arī lētākas sabiedriskā transporta biļetes, ir loģiski, un par to liecina arī pētījuma dati. Tiesa, ir daži izņēmumi, piemēram, Luksemburga, kur sabiedriskā transporta gada biļete ir lētāka nekā ar ievērojami mazākiem ienākumiem iztiekošajiem rīdziniekiem,» pētījumā paradoksālo situāciju iezīmē zvērināts advokāts Jānis Zelmenis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta - Pasažieru vilciens vēlas iegādāties elektrovilcienus ar 400-450 sēdvietām

LETA, Žanete Hāka, 14.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Pasažieru vilciens izsludinājis konkursu piepilsētas pasažieru elektrovilcienu un to uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma piegādei un personāla apmācībai, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkuma paredzamā līgumcena nav noteikta, bet vilcieni jāpiegādā trīs gadu laikā. Par uzvarētāju tiks izvēlēts saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, kas izvērtēts saskaņā ar kritērijiem, kas noteikti iepirkuma procedūras dokumentos, uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus, vai uzsākt sarunas. Iepirkums tiek rīkots sarunu procedūras veidā.

PV būtiski mainīs jaunā vilcienu iepirkuma nosacījumus, salīdzinot ar iepriekšējiem, un šajā iepirkumā vēlas iegādāties elektrovilcienus ar 400-450 pasažieru sēdvietām, šodien žurnālistiem sacīja PV finanšu direktors Māris Bremze.

Iepriekšējos iepirkumos PV vēlējās iegādāties vilcienus ar 250-270 sēdvietām. Bremze sacīja, ka prasība pēc ievērojami lielākiem vilcieniem saistīta ar to, ka pasažieru pārvadājumiem ir ievērojams potenciāls augt, līdz ar to augs arī ieņēmumi un tie palīdzēs refinansēt vilcienu iegādi. Patlaban PV izmantoto vilcienu ietilpība sešu vagonu variantā ir 540 sēdvietas, bet četru vagonu versijā - 330 sēdvietas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ryanair nebūtu ekonomiski izdevīgi pamest Latviju

Andrejs Vaivars, BNS, speciāli <i>Dienas Biznesam</i>, 11.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slēdzot savu gaisa telpu, Krievijai jārēķinās ar atbildi no Rietumiem - tā saka valsts uzņēmuma Latvijas Gaisa satiksme (LGS) valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš. Intervijā LGS vadītājs stāsta par iespējamiem riskiem sankciju dēļ, nepieciešamību saņemt pielaidi valsts noslēpumam Baibai Brokai un tiesvedību ar aviokompāniju Ryanair.

Eiropa un Krievija viena otrai šobrīd piemēro dažādas ekonomiskās sankcijas. Kā tas ietekmē, tēlaino sakot, debesīs notiekošos procesus jeb gaisa satiksmes sistēmu?

Šobrīd reāli mēs to neizjūtam. Īstenībā ir tā, ka pēdējo divu trīs mēnešu laikā tranzīta segmentā ir pieaugums 4% līdz 6% apmērā, tas ir vairāk, nekā plānojām. Tas saistāms ar apstākli, ka ekonomika pasaulē attīstās, situācija uzlabojas. Tā tas ir šobrīd.

Krievijas valdība ir norādījusi, ka jaunu ekonomisko sankciju ieviešanas gadījumā no Eiropas puses varētu tikt slēgta Krievijas gaisa telpa eiropiešu aviokompānijām. Ar kādām sekām tad jārēķinās Latvijas aviācijas nozarē?

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Riska projekts «nekurienē» gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem

Monta Glumane, 31.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Komentāri

Pievienot komentāru