Latvijai ir potenciāls kļūt par vēja enerģijas lielvalsti

2017. gada 05. decembris plkst. 9:48
Sadaļa: Enerģētika
Dalies ar šo rakstu

Nākotnē Latvija varētu nodrošināt šo atjaunojamās enerģijas resursu gan pašmāju patēriņam, gan eksportam, intervijā DB atklāj Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis Kristaps Stepanovs.

Šobrīd no visas Latvijā saražotās enerģijas vēja enerģija veido ne vairāk kā 2,5%, taču K. Stepanovs uzskata, ka tuvāko gadu laikā šo īpatsvaru varētu palielināt līdz pat 15%.

Fragments no intervijas

Kas būtu jādara, lai nākotnē Latvija patiešām kļūtu par vēja enerģijas lielvalsti?

Sākumā būtu jāsaprot, kādas ir Latvijas stiprās un vājās puses. Katru gadu no citām valstīm mēs iepērkam vairāk nekā divas teravatstundas elektroenerģijas, izmantojot iespēju iegādāties enerģiju lētāk. Tajā pašā laikā mēs šo enerģiju varētu ražot arī paši, akumulējot iegūtos līdzekļus Latvijas tautsaimniecībā.
Viena no iespējām ir attīstīt vēja elektrostacijas, kas nākotnē pēc saprātīga atbalsta termiņa beigām spētu realizēt elektroenerģiju pie jebkuras cenas. Tādējādi tirgū tiktu piedāvāts lielāks elektroenerģijas apjoms, un, pieaugot piedāvājumam, samazinātos gala cena. Šobrīd liels potenciāls ir energoinfrastruktūras projektam Kurzemes loks, kas izbūvēts, lai attīstītu vēja elektrostacijas. Diemžēl pašlaik pie tā vēl nav pieslēgta neviena stacija, līdz ar to ir izveidojusies situācija, ka ir infrastruktūta, bet vēja elektrostaciju nav.

Kāds ir Latvijas vēja enerģijas potenciāls, salīdzinot ar citām valstīm?

Protams, mēs nevaram konkurēt ar Skotijas piekrasti, bet jebkurā gadījumā vēja elektrostacijām nākotnē būs nozīmīga loma Latvijas tautsaimniecībā. Ja mēs skatāmies kaimiņvalstu virzienā, varam redzēt, ka viņi šo resursu izmanto ļoti aktīvi un mums vajadzētu sekot viņu piemēram. Tās tehnoloģijas, kas pēdējo gadu laikā ir uzstādītas Ventspils pusē, sevi pierādījušas daudz labāk nekā, izstrādājot šo projektu, bija plānots. Atsevišķos gados sasniegts rādītājs, kas ir vairāk nekā 2,8 tūkstoši megavatstundu no katra uzstādītā megavata, kas ir ļoti augsts rezultāts. Jāatzīmē, ka liels potenciāls ir Kurzemes piekrastei, kā arī Ainažiem un Salacgrīvai. Šajās vietās vēja stacijas varētu būt visefektīvākās, tomēr jāatceras, ka vējš ir visur. Jāpievērš uzmanība ne tikai paša resursa potenciālam, bet arī infrastruktūras un tehnoloģiju saderībai.
Pašlaik Latvijā nav daudz vēja elektrostaciju, iespējams, tāpēc, ka valsts nesniedz nekādu finansiālu atbalstu un stacijas izbūves izmaksas pilnībā sedz projekta attīstītājs. Es uzskatu, ka tas netiek darīts tādēļ, ka katra kilovatstunda, kas ražota no atjaunojamiem energoresursiem (AER), samazina fosilo energoresursu izstrādi. Domājams, ka Latvijā šo resursu pārvaldītāji nevēlas pieļaut AER īpatsvara palielināšanos un lobē savas intereses.

Eiropā daudz tiek runāts par pāreju uz tīru enerģiju. Vai Latvija ir gatava šādai pārejai?
Igaunija un Lietuva jau ir paziņojušas par saviem mērķiem līdz 2050. gadam pāriet tikai uz tīru enerģiju, Latvija šādu mērķi nav nospraudusi. Mums nav nekādas stratēģijas šajā jautājumā, bet tas būtu tas, ar ko jāsāk – jāsaprot, kurā virzienā mēs ejam un jāpiesaka ambiciozi mērķi, uz kuriem tiekties. Ja mēs vēlamies iegādāties Inčukalna gāzes krātuves aktīvus un attīstīt gāzi, viennozīmīgi radīsies nepieciešamība šos aktīvus finansēt un atmaksāt.

Visu rakstu Latvijai ir potenciāls kļūt par vēja enerģijas lielvalsti lasiet otrdienas, 5.decembra laikrakstā Dienas Bizness!

Dalies ar šo rakstu