Finanses

Latvijai mazākais elektrības cenu kāpums ES

Žanete Hāka, 27.05.2013

Jaunākais izdevums

Pagājušā gada otrajā pusē ES valstu mājsaimniecībām vidējā elektrības cena pieaugusi par 6,6%, liecina Eurostat dati.

Lielākais pieaugums bijis elektrības cenai Kiprā – par 21%, Grieķijā – par 15% un Itālijā – par 11%, savukārt cenas samazinājušās trīs ES valstīs – Zviedrijā (par 5%), Ungārijā (par 2%) un Somijā (par 1%).

Starp valstīm, kurās cenas augušas, Latvijai bijis mazākais elektrības cenu kāpums – par 0,6%.

Izsakot visu valstu cenas eiro, zemākā vidējā elektrības cena pērnā gada otrajā pusē bija Bulgārijā (9,6 eiro par 100 kWh), Rumānijā (10,8 eiro par 100 kWh) un Igaunijā (11,2 eiro par 100 kWh). Savukārt elektrība visdārgāk maksāja Dānijā (29,7 eiro par 100 kWh), Kiprā (29,1 eiro par 100 kWh) un Vācijā (26,8 eiro par 100 kWh).

Vidējā cena visās 27 ES valstīs bija 19,7 eiro par 100 kWh, savukārt Latvijā elektrība maksāja 13,7 eiro par 100 kWh.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Elektrotīkla attīstībā jāiet līdzi laikam

Sandris Točs, speciāli DB, 10.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«AS Sadales tīkls iet līdzi laikam un dara to, ko dara sadales tīklu operatori visās attīstītajās valstīs,» to intervijā DB teic enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš.

Kāda ir elektrotīkla vēsturiskās struktūras mantojuma ietekme uz pašreizējo situāciju, proti, elektrotīkls ar lielām jaudām reģionos, cilvēku skaita izmaiņas reģionos, mūsdienu tehnoloģiskie uzlabojumi, lauksaimnieciskās ražošanas efektivitātes pieaugums – kā visi šie faktori ietekmē energoapgādes efektivitāti un elektrotīkla noslodzi?

Nav noslēpums, ka elektrotīkla vēsturiskais mantojums šodien ir neapšaubāma problēma, ar ko saskaras sadales tīkla operators Latvijā. Saimnieciskajai aktivitātei samazinoties, uz kādreizējām ražošanas vietām joprojām tiek nodrošinātas noteiktas elektroenerģijas jaudas un augstākas jaudas līnijas, nekā tas objektīvi ir nepieciešams. Lai nodrošinātu, ka noteikta jauda kādā līnijā visu laiku ir klātesoša, visu laiku kādam šī enerģija ir jāražo. Ja ir līnijas, kurās jauda ir lielāka, nekā nepieciešams, tas nozīmē, ka mēs esam spiesti uzturēt darba kārtībā jaudīgākas iekārtas, kas savukārt prasa lielākus ieguldījumus, jo ir jāuztur augstāks spriegums. Tas, neapšaubāmi, rada izmaksas gan ražotājam, gan sadales tīklam. Mēs tērējam liekus resursus. Ir aizvērušies ne tikai daudzi bijušie kolhozu centri, ir aizvērušās arī mežrūpniecības saimniecības, gateri, kuros savulaik elektrības jaudas bija nepieciešamas. Pabraukājot pa laukiem, var redzēt, ka stāv vidējā sprieguma transformatora ietaises, bet gateris jau labu laiku nedarbojas, jo tuvākajā apkārtnē meži ir izzāģēti un aktivitāte tagad ir apsīkusi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Cenu kāpums Latvijā šobrīd jau līdzinās 2007. un 2008. gadā pieredzētajam

Db.lv, 08.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenu pieaugums Latvijā pēdējos mēnešos ir bijis viens no straujākajiem pēdējo 20 gadu laikā, un inflācijas dinamika šobrīd jau līdzinās 2007. - 2008. gadā pieredzētajam, norāda banku analītiķi.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, novembrī patēriņa cenas Latvijā palielinājās par 7,5 % salīdzinājumā ar 2020. gada novembri, savukārt tikai kopš šī gada augusta patēriņa cenas Latvijā ir augušas par 3,7 %. Lai arī patēriņa cenu kāpums šobrīd līdzinās 2006. – 2008. gada periodam, inflācijas iemesli šoreiz ir citi. Šobrīd Latvijas ekonomikā nav vērojamas būtiskas ekonomikas nesabalansētības vai pārmērības, un inflāciju pamatā ir izraisījuši ārējie faktori.

Patēriņa cenas Latvijā šobrīd visvairāk ietekmē naftas cenu kāpums un enerģētikas krīze Eiropā, kas ir izveidojusies dažādu ekonomisku un politisku faktoru, kā arī laikapstākļu rezultātā, norāda bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau tuvā nākotnē mūsu iekārtas pašas izplānos elektrības patēriņa režīmu, samazinot izmaksas

Vai varat iztēloties situāciju, ka rūpnīcas ražotne sāk darbu nevis līdz ar ierasto darba dienas sākumu, bet brīdī, kad elektrība maksā vislētāk? Strādājošie jau dienu iepriekš tiek informēti, vai pie darba būs jāķeras dienas vidū, vakarpusē vai nakts melnumā, un var attiecīgi saplānot savu laiku. Lai arī šāda sistēma izklausās dīvaina, neierasta un var sadārdzināt darbaspēka izmaksas nakts maiņu dēļ, ietaupījums uz lētākas elektrības rēķina var būt mērāms pat vairākos tūkstošos eiro.

Šādu darba kārtību jau izmēģina atsevišķi Latvijas uzņēmumi, kuri testē februāra sākumā publiski pieteikto Lattelecom elektrības pakalpojumu tet. Pirmie rezultāti klientus esot iepriecinājuši, apgalvo produkta tet vadītājs Artūrs Pielēns-Pelēns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāpēc neto norēķinu sistēma var izraisīt galvassāpes saules enerģijas ražotājiem

Kaspars Strautmanis, asociācijas “Saules enerģija Latvijai” valdes loceklis, 04.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamā gada sākuma saules enerģijas ražotājus gaida izmaiņas kārtībā, kādā apsaimniekojamas virs pašpatēriņa saražotās kilovatstundas (kWh).

Vēl tikai līdz šī gada beigām ir iespējams pievienoties “vecajai” neto uzskaites sistēmai, atvieglojot sev dzīvi uz nākamajiem pieciem gadiem. Materiāli šobrīd ir salīdzinoši lēti, var maksimāli izmantot valsts atbalstu un vēl ielēkt pēdējā ērtajā aizejošās sistēmas vagonā. Kā mēdz teikt – taisi ragavas vasarā.

Kas mūs sagaida?

Ministru kabinets (MK) apstiprinājis Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādātos grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas nosaka neto uzskaites sistēmas darbības izmantošanas beigu termiņu. Mājsaimniecības, kuras ražo zaļo enerģiju ar nelielām saules paneļu vai vēja ģeneratoru sistēmām un šobrīd izmanto vai līdz gada beigām pievienosies neto uzskaites sistēmai, varēs to lietot līdz 2029. gada 28. februārim. Bet no 2024. gada 1. janvāra visi jaunie lietotāji automātiski kļūs par neto norēķinu sistēmas lietotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas prezidents Alars Kariss pirmdien izsludināja parlamenta pieņemtos Elektrības tirgus likuma un Konkurences likuma grozījumus, kas paredz ieviest mājsaimniecībām iespēju elektrību saņemt kā universālu pakalpojumu par Konkurences padomes noteiktu cenu.

Konkurences padome, kurai cena jānosaka, pamatojoties uz ražošanas izmaksām, lēš, ka universālā pakalpojuma elektrības cena ir jāapstiprina līdz 30.septembrim.

Igaunijas Konkurences padomes ģenerāldirektore Evelīna Perna-Lē informēja, ka valstij piederošās enerģētikas grupas "Eesti Energia" uzņēmumam "Enefit Power" ir jāiesniedz pieteikums Konkurences padomei par elektrības ražošanas cenas apstiprināšanu. Pēc pieteikuma izskatīšanas Konkurences padome apstiprinās uzņēmuma piedāvāto cenu vai noteiks savu pagaidu cenu pakalpojumam.

Parlamenta 15.septembrī pieņemtie grozījumi noteic "Eesti Energia" pienākumu no oktobra līdz 2026.gada 30.aprīlim citu pakalpojumu klāstā pārdot elektrību Igaunijas mājsaimniecībām un visiem tālākpārdevējiem kā universālo pakalpojumu. Likumā nav noteikta universālā pakalpojuma elektrības cena, bet gan izklāstīti principi tās noteikšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Augstsprieguma tīkls: igauņi nav tiesīgi vienpusēji mainīt elektroenerģijas tirdzniecības principus

Egons Mudulis, 06.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par pārrobežu tirdzniecības principiem ir oficiāla vienošanās starp trīs Baltijas valstu Pārvades sistēmu operatoriem, kuru ir apstiprinājuši arī nacionālie Regulatori, tāpēc, lai mainītu šos principus, ir jāvienojas visām iesaistītajām pusēm, par igauņu draudiem bloķēt elektroenerģijas plūsmu pāri Igaunijas un Latvijas robežai saka AS Augstsprieguma tīkls elektroenerģijas tirgus uzraudzības speciālists Aigars Sīlis.

Dienas Bizness (DB) šodien raksta, ka Latvijas Ekonomikas ministrija noraida Igaunijas Ekonomikas un sakaru ministrijas pārmetumus Latvijai un Lietuvai par to, ka kaimiņvalstis vilcinās atvērt elektrības tirgu. Šādu neapmierinātību Igaunijas ekonomikas ministrs Juhans Partss paudis vēstulē Latvijas un Lietuvas kolēģiem. Ja šādi ierobežojumi tiks noteikti, Latvija noteikti pieprasītu Igaunijai kompensēt visus zaudējumus, ko Latvijas patērētājiem šāds lēmums varētu radīt, uzsver Ekonomikas ministrija.

Par vēstulē minēto elektrības cenu lēcienu 104 eiro/MWh apmērā (trīs reizes vairāk nekā mājsaimniecību elektroenerģijas cena pirms gada), Baltijas un Ziemeļvalstu kopīgajā birža Nord Pool Spot (NPS) pēc Baltijas valstu Regulatoru pieprasījuma veic speciālu izmeklēšanu, lai noskaidrotu augstās cenas iemeslus, skaidro A. Sīlis. Tādēļ AS Augstsprieguma tīkls nevar komentēt šo situāciju, kamēr izmeklēšana nav beigusies. Pēc viņa teiktā, pārējā laikā, kopš NPS Latvijas tirdzniecības apgabala atvēršanas, cenas ir bijušas saprotamas, adekvātas elektrības ražošanai un patēriņam katrā reģionā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Elektroenerģijas tirgū Latvijā pirmo reizi fiksēta "pīles līkne"

Kaspars Cikmačs, AS "Latvenergo" valdes loceklis, 25.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā un arī Baltijā arvien biežāk redzam, ka līdz ar daudziem uzstādītajiem saules parkiem dienas vidū elektrības cenas ir būtiski zemākas. T.s. Pīles līkne* (Solar Power Duck Curve) Latvijā liecina, ka kopš aprīļa jau 20 dienās elektrības cena dienas vidū bija būtiski mazāka nekā pārējā dienas laikā.

Agrāk šādus efektus novērojām tikai tādās valstīs kā Austrālija vai Kalifornija ASV, bet dati liecina, ka arī Baltijā ir pietiekami liela saules intensitāte, lai sekmīgi ražotu elektroenerģiju.

Vēl aizvadītajā ziemā, raugoties uz Kalifornijai un Austrālijai raksturīgo elektroenerģijas patēriņa Pīles līkni, bija grūti noticēt, ka pēc pāris mēnešiem tāda būs arī Latvijā. Kalifornijas saules enerģijas apkopotajos datos redzam, ka elektroenerģija no tīkla aktīvi tiek izmantota no rīta, tad dienas vidū no tīkla elektroenerģija tiek izmantota būtiski mazāk, jo nepieciešamo saražo saules paneļi, bet vakarā cilvēki pievieno tīklam savus elektroauto, un atkal rodas nepieciešamība pēc enerģijas, kas ir sadales tīklā, jo tad saule jau riet, un nākas elektrības patēriņam pieslēgt citus ģenerācijas avotus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Atliekot tirgus liberalizāciju, elektrības cena var sadārdzināties vēl vairāk, secina Prudentia

Nozare.lv, 05.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atliekot elektroenerģijas brīvā tirgus ieviešanu mājsaimniecībām, var izveidoties situācija, ka elektrības cenas kāpums tirgus ieviešanas brīdī būs vēl lielāks.

Kā norāda energoresursu pārvaldes uzņēmuma Prudentia Energy Markets direktors Roberts Samtiņš, atliekot problēmu uz vēlāku laiku, tā netiek atrisināta. Elektrības cena gada beigās, kuru piedāvātu tirgotāji, var atšķirties no tās, kas ir noteikta uz 1.aprīli. Taču nav nekādu iemeslu uzskatīt, ka tirgotāji mājsaimniecībām piedāvās zemāku cenu. Jau pašlaik tirgotāji mājsaimniecībām faktiski piedāvājuši zemāku cenu, nekā tai vajadzētu būt.

Ja valdība vēlas atlikt brīvā elektrības tirgus ieviešanu mājsaimniecībām līdz brīdim, kad elektrības cena būtu zemāka, tad tas jāatliek līdz 2016.gadam, kad tiks izveidots starpsavienojums starp Lietuvu un Zviedriju, skaidro Samtiņš. Taču tas ir pretrunā ar Latvijas apņemšanos līdz 2015.gadam liberalizēt elektroenerģijas tirgu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Nākamgad Elektrum klientiem elektrības cenas samazināsies par 2-4%

LETA, 16.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamgad mājsaimniecībām, kas izvēlējušās kādu no AS Latvenergo produktiem Elektrum, elektrības cenas samazināsies par 2-4%, liecina aģentūras LETA apkopotā informācija.

Šodien Latvenergo aģentūru LETA informēja, ka klientu pašapkalpošanās portālā www.elektrum.lv ir publiskoti tirgus piedāvājumi mājsaimniecībām no 2016.gada pirmā janvāra.

Uzņēmumā norādīja, ka Latvenergo elektroenerģijas tirdzniecības produktos Elektrum elektroenerģijas komponentes izmaksas nākamgad samazināsies atkarībā no izvēlētā produkta, taču kompānijā neatklāja, cik liels būs samazinājums. Pēc LETA aprēķiniem, samazinājums ir aptuveni 2-4%.

Latvenergo tām mājsaimniecībām, kurām no nākamā gada būtu jāizdara izvēle, nosūtīs individuālu sadarbības piedāvājumu turpmākajam periodam.

Latvenergo komercdirektors Uldis Bariss stāstīja, ka elektroenerģijas tirgus atvēršana nozīmēja, ka klienti, neatkarīgi no izvēlētā tirgotāja, maksā faktiskajai biržas situācijai atbilstošu cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas ekonomikas ministrs Juhans Partss vēstulē Latvijas un Lietuvas kolēģiem paudis neapmierinātību par kaimiņvalstu vilcināšanos atvērt elektrības tirgus, brīdinot par elektrības plūsmas bloķēšanu pāri Latvijas un Igaunijas robežai, vēsta Igaunijas raidkorporācija ERR.

J. Partss norāda, ka Baltijas valstis 2009. gadā parakstīja saprašanās memorandu (BEMIP) par enerģētikas tirgus attīstību un tā pamatā bija elektrības tirgu atvēršana un valsts kontroles atcelšana pār mājsaimniecību elektrības tarifiem.

«Igaunija ir izpildījusi rīcības plānu, par kuru puses vienojās,» vēstulē Latvijas ekonomikas ministram Danielam Pavļutam un Lietuvas enerģētikas ministram Jaroslavam Neverovičam raksta J. Partss.

J. Partss norāda, ka jūnijā piedzīvotais elektroenerģijas cenu pieaugums neatbilst reālajai tirgus situācijai, jo liela daļa Latvijas un Lietuvas ražotāju nav piedāvājuši pārdošanā elektroenerģiju Baltijas un Ziemeļvalstu kopīgajā biržā Nord Pool Spot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijas iedzīvotājiem trūkst informācijas par elektrības tirgus atvēršanu

Nozare.lv, 20.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan jau pēc dažiem mēnešiem, 1.aprīlī, Latvijā tiks atvērts elektroenerģijas tirgus mājsaimniecībām, iedzīvotājiem nav pieejama izsmeļoša informācija par to, kas tiem būs jādara, kā mainīsies viņu attiecības ar elektrības piegādātāju un kā pareizi salīdzināt tirgotāju izteiktos piedāvājumus.

Faktiski iedzīvotājiem laika līdz izsvērta lēmuma pieņemšanai ir vēl mazāk, jo lēmums par elektrības tirgotāja maiņu ir jāpieņem līdz 15.martam, jo līdz šim datumam ir jāinformē AS Sadales tīkls, ja nolemts mainīt elektrības tirgotāju.

Atšķirībā no Latvijas Igaunija, kur brīvais elektroenerģijas tirgus mājsaimniecībām tika ieviests no 2013.gada 1.janvāra, jau gadu iepriekš sāka informēt iedzīvotājus par to, kas ir sagaidāms. 2012.gada sākumā tika atvērta mājaslapa avatud2013.ee kur tika apkopota visa būtiskākā informācija saistībā ar brīvā tirgus ieviešanu. Informācija šajā mājaslapā ir pieejama arī krievu valodā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Elektrības tirgū pēc atvēršanas negaida lielus satricinājumus

Gunārs Valdmanis, Latvijas Radio, speciāli DB, 23.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektrības tirgū lielākās pārmaiņas nesīs nevis tā pilnīga liberalizācija, bet jaunu savienojumu izbūve.

Elektroenerģijas tirgū pēc 1. aprīļa, kad tiks liberalizētas piegādes arī mājsaimniecībām, šogad būtiskas pārmaiņas cenu izteiksmē nav gaidāmas – tā ļauj secināt ekspertu aplēses. Atbilstoši iepriekšējā ekonomikas ministra Daniela Pavļuta prognozēm, elektrības cena mājsaimniecībām salīdzinājumā ar pamattarifu palielināsies aptuveni par 7%, sasniedzot aptuveni 16,2 eiro centus par vienu kilovatstundu, bet tālākā nākotnē noteicošā loma attiecībā uz elektroenerģijas cenām būs svārstībām biržā.

Eksperti prognozē, ka šogad kopējās cenu svārstību tendences saglabāsies līdzīgas kā pagājušajā gadā, bet situācija mainīsies tikai pēc Lietuvas un Zviedrijas elektropārvades kabeļa būvniecības. Tiešā veidā gan biržas svārstības patērētāji, visticamāk, neizjutīs, jo gan Igaunijas, gan uzņēmumu pieredze liecina, ka lielākā daļa no tiem arī brīvajā tirgū labprātāk dod priekšroku līgumiem, kuros elektrības cena ir fiksēta. Tomēr apjomīgas svārstības tirgū kopumā palielina tirgotāju risku un attiecīgi var mudināt tos fiksēto cenu noteikt augstākā līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tīklu izbūvējot ar drošākiem elementiem un vienkāršojot, tas kļūst efektīvāks arī no jaudu izmantošanas viedokļa

To intervijā DB teic a/s Sadales tīkls valdes loceklis Rolands Lūsveris.

Ko nozīmē sadales tīkla operatora pakalpojumu kvalitāte, kas ir tās pamats?

Droša un nepārtraukta elektroapgāde ir tā, kas mūsu klientu interesē visvairāk– pēc tās ikviens Latvijas iedzīvotājs vērtē mūsu darbu. Tieši pēdējo gadu laikā esam ļoti nopietni pievērsušies mūsu pakalpojumu kvalitātei. Ir divi veidi, kā varam uzlabot elektroapgādes kvalitāti. Pirmais, ar ikdienas darbu, ko veicam, uzturot savas iekārtas un elektrolīnijas darba kārtībā. Viscaur Latvijā ir redzams, ka šobrīd tiek intensīvi tīrītas elektrolīniju trases. Nesenajā vētrā, kad paaugstinātā darba gatavībā nostrādājām trīs dienas, pārliecinājāmies, ka bojājumu skaits bija ievērojami mazāks, kāds tas būtu bijis pirms četriem vai pieciem gadiem. Visu laiku veicam arī plānotos remontus, rūpējamies, lai iekārta nevainojami kalpotu, defektus nekavējoties novēršam. Tas ir veids, kā paildzinām esošo iekārtu darba mūžu. Otra lieta ir investīcijas. Ir ļoti svarīgi, kā investējam elektrotīklu atjaunošanā un cik efektīvi to darām. 2013.gadā tika veikts Latvijas elektrotīkla audits. No starptautiskajiem nozares profesionāļiem konkursa kārtībā izvēlējāmies skandināvu konsultāciju kompāniju Sweco, lai iegūtu neatkarīgu skatu uz savu darbu. Tika izanalizētas četras tipiskākās mūsu tīkla teritorijas ar dažādu klientu blīvumu gan pilsētā, gan laukos un saņemtas rekomendācijas, kā attīstīt elektrotīklu nākotnē. Mums ieteica uzlabot elektrotīkla elementu drošumu, lai mazinātu laika apstākļu ietekmi uz elektroenerģijas piegādes kvalitāti. Balstoties uz veiktā elektrotīkla audita ieteikumiem un secinājumiem, 2014.gadā izstrādājām a/s Sadales tīkls desmit gadu attīstības plānu, kas kalpo par pamatu investīciju turpmākai veikšanai un darbības efektivitātes paaugstināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sadales tīkls šogad iecerējis realizēt investīciju projektus 106 miljonu eiro apmērā, intervijā laikrakstam Diena stāsta Sadales tīkla valdes loceklis Ilvars Pētersons.

«2015. gadā mēs plānojam realizēt investīciju projektus 106 miljonu eiro apmērā. Nolietotās gaisvadu līnijas tiks pārbūvētas mūsdienīgākos risinājumos - zemē ieraktos kabeļos, tādējādi paaugstinot elektroenerģijas piegādes nepārtrauktību un mazinot laika apstākļu, piemēram, vētru, ietekmi uz elektrības piegādi. Tāpat turpināsim jaunu apakšstaciju izbūvi,» viņš saka.

Būtisks darbs tikšot veltīts, attīstot tā dēvēto viedo elektrotīklu - daļa cilvēku darba, kas šobrīd nepieciešams tīkla apkalpošanā, tiks aizstāta ar modernajām informācijas tehnoloģijām, nodrošinot, piemēram, patērētās elektroenerģijas uzskaites datu apkopošanu no mājsaimniecībām un uzņēmumiem attālinātā veidā. Tāpat šāds tīkls uzlabojot klientu apkalpošanas kvalitāti, jo sistēma automātiski ziņo uzņēmumam, kad un kur ir radušies elektrības bojājumi, līdz ar to uzņēmums operatīvāk sāk bojājumu novēršanas pasākumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lattelecom tet: Arvien vairāk klientu elektrību izvēlas pirkt par biržas cenu

Rūta Lapiņa, 03.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģijas tirgotāja Lattelecom tet, kas elektrību piedāvā nepilnu pusgadu, klientu skaits sasniedzis 10 000. Turklāt gandrīz deviņi no desmit klientiem (87%) izvēlas biržas cenu tarifus, informē Lattelecom Sabiedrisko attiecību vecākā projektu vadītāja Lāsma Trofimova.

Pēdējo trīs mēnešu laikā ir palielinājies to cilvēku skaits, kuri izvēlējušies biržas cenu tarifus – ja martā tie bija 82% klientu, tad augustā šādu izvēli izdarīja tikpat kā visi jaunie klienti (98%). Šobrīd mēneša laikā kopējais Lattelecom tet klientu elektroenerģijas patēriņš ir 1,8 miljoni kilovatstundu, un kopējais tet elektrības pakalpojuma lietotāju ietaupījums dažu mēnešu laikā ir sasniedzis jau aptuveni 60 000 eiro.

«Šī gada martā, kad ienācām elektroenerģijas tirgū, ambīcija bija sasniegt 10 000 klientu līdz gada beigām – mums to ir izdevies īstenot trīs mēnešus ātrāk, nekā plānojām. Esam pateicīgi mūsu klientiem par uzticēšanos,» stāsta Lattelecom elektrības pakalpojuma tet vadītājs Artūrs Pielēns-Pelēns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Bijušais EM valsts sekretāra vietnieks: Liepājas metalurgam līdzīgā situācijā ir daudzi Latvijas rūpniecības uzņēmumi

Nozare.lv, 05.07.2013

Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos, neatkarīgs enerģētikas eksperts Gatis Ābele.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas metalurgam līdzīgā situācijā, kad pieaugošais maksājums par obligātā iepirkuma komponenti (OIK) apdraud ražošanu un konkurētspēju, ir daudzi Latvijas rūpniecības uzņēmumi, uzskata bijušais Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos, neatkarīgs enerģētikas eksperts Gatis Ābele.

Ābele norādīja, ka augošās elektrības cenas ir liela problēma ne tikai mazturīgajiem patērētājiem, bet arī rūpniecības uzņēmumiem, kas, pēc viņa teiktā, par elektrību maksā divreiz lielāku cenu nekā Vācijas vai citu Rietumeiropas valstu uzņēmumi.

«Vairāki uzņēmumi ir apturējuši investīcijas tālākai attīstībai un drīz varētu sašaurināt darba vietas,» brīdināja eksperts.

Vaicāts, vai līdzīgā situācijā kā Liepājas metalurgs, kuru OIK maksājums novedis līdz bankrotam, varētu būt arī citi Latvijas rūpnieki, bijušais EM valsts sekretāra vietnieks norādīja, ka līdzīgā situācijā ir daudzi Latvijas rūpniecības uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Elektrības tirgotāju mainīt izvēlējušies 0,5% mājsaimniecību

Dienas Bizness, 29.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šī gada 15. decembrim lēmumu par elektroenerģijas tirgotāja maiņu ir pieņēmušas 4069 jeb 0,5 % mājsaimniecību, liecina AS Sadales tīkls apkopotie dati.

Kompānijā norāda, ka dati par Latvijas iedzīvotāju rīcību apliecina - tie atbilst Igaunijas, Somijas un citu attīstītu Eiropas valstu pieredzei, atverot elektrības tirgu. Pie šādas iedzīvotāju aktivitātes tendences un tirgotāju mārketinga aktivitātēm var prognozēt, ka 2015. gadā elektrības tirgotāju varētu nomainīt vismaz 6% mājsaimniecību, kas atbilst Igaunijas un Somijas iedzīvotāju aktivitātei.

«Turpmāk tikai un vienīgi tirgotāju mārketinga aktivitātes un cīņa par klientiem un tirgus daļu noteiks to, cik klientu būs vienam vai otram tirgotājam, savukārt iedzīvotājiem ir nepieciešams ilgāks laiks, lai aprastu ar jauno tirgus situāciju elektroenerģijas jomā, izprastu atvērtā tirgus principus un tirgotāju piedāvājumus. Latvijā, salīdzinot ar Igauniju, elektroenerģijas tirgus atvēršana ir īstenota daudz mierīgāk – bez liekas ažiotāžas un rindām klientu apkalpošanas centros. Tāpēc vēlreiz jāatgādina, ka ar 1. janvāri piedāvājumu izvēle nebeidzas – arī turpmāk iedzīvotāji var analizēt savu elektrības patēriņu, vērtēt tirgotāju piedāvājumus un izdarīt savu izvēli par labu kādam no tirgū konkurējošu tirgotāju piedāvājumiem!» norāda AS Sadales tīkls valdes loceklis Ilvars Pētersons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Mūsu mērķi - drošums, efektivitāte un kvalitāte

Sandris Točs, speciāli DB, 01.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepieciešamais investīciju apjoms, lai esošā elektrotīkla stāvokli ne tikai uzturētu, bet arī uzlabotu, nākamajos desmit gados ir aptuveni 100 miljoni eiro gadā

Tā intervijā saka AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Andis Pinkulis.

Elektrotīkla sistēmas operators AS Sadales tīkls ir uzsācis darbu pie plašas investīciju programmas īstenošanas. Kādi ir uzņēmuma būtiskākie izaicinājumi šajā ziņā?

Vispirms jāņem vērā uzņēmuma mērogs. Sadales tīkls ir lielākais sadales sistēmas operators Latvijā, aptverot ar savu pakalpojumu 99% no valsts teritorijas. Ir vēl tikai neliels skaits lokālu sadales tīklu operatoru. Mūsu kopējais elektrotīklu garums – gaisvadu līnijas un kabeļu līnijas ir 95 tūkstošus kilometru garas – vairāk kā divas reizes pārsniedz Zemes apkārtmēru pa ekvatoru. Kopējais elektrības uzskaišu skaits ir aptuveni viens miljons. Klientu skaits ir mazliet mazāks – aptuveni 850 tūkstoši, jo vienam klientam var piederēt vairāki objekti, līdz ar to ir vairāki uzskaites punkti. Tā ir mūsu saimniecība, kas ik dienu jāuztur visā valstī, sākot no Liepājas līdz Zilupei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) martā ierosinās elektrības biržas "Nord Pool" tirgus modeļa reformas, intervijā Igaunijas laikrakstam "Eesti Paevaleht" paziņojusi Eiropas Savienības (ES) enerģētikas komisāre Kadri Simsone.

Intervijā Simsone stāstīja, ka stratēģijas mērķis ir pārskatīt visa elektrības tirgus uzbūvi, tādēļ martā EK prezentēs ierosinājumus, kuros piedāvās risinājumus maksimālajām cenām, piemēram, laikā, kad patēriņš pārsniedz saražotās elektrības apmēru.

Viņa teica, ka valstīm tiek lūgts iesniegt secinājumus par iespējām slēgt īpašus līgumus ar lielajiem elektrības patērētājiem, kas apņemtos samazināt patēriņu maksimuma patēriņa stundās. Tāpat EK plāno ierosināt, lai biržas cenas formulā netiek iekļauta dārgākā piedāvātā cena.

Eirokomisāre uzsvēra, ka 5% patēriņa maksimuma stundās pārvietošanai ir izšķiroša nozīmē - patēriņš ir jāsamazina vai jākompensē atteikšanās no patēriņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunija ceturtdien izsludinājusi valsts vēsturē lielāko publisko iepirkuma konkursu no atjaunīgiem resursiem ražotas elektrības iegādei.

Plānots, ka konkursa rezultātā Igaunijas elektrības tirgū ieplūdīs elektrība no atjaunīgiem resursiem, ar kuru gadu varētu apgādāt gandrīz 150 000 mājsaimniecību.

"Augstā elektrības cena visā Eiropā pierāda, ka joprojām esam ļoti atkarīgi no fosilā kurināmā. Tādēļ ir svarīgi tirgū nodrošināt arvien vairāk ierīču, kas ražo elektrību no atjaunīgiem resursiem, kas būtu ieguldījums ne tikai vides ilgtspējā, bet arī elektrības cenu samazinājumā," norādīja Igaunijas ekonomikas un infrastruktūras ministrs Tāvi Āss.

"Ar šo iepirkumu mēs vēlamies Igaunijas energosistēmā iekļaut lielu daudzumu - 450 gigavatstundas (GWh) - no atjaunīgiem resursiem ražotas elektrības," ministrs pauda, piebilstot, ka tāds daudzums atbilst gandrīz 150 000 mājsaimniecību gada patēriņam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijā elektrība izmaksā lētāk, jo mūsu ziemeļu kaimiņiem ir labs savienojums ar Somiju. Tomēr drīzumā mums būs iespēja piekļūt Zviedrijas un Norvēģijas elektrībai, kas ir lētāka kā vidēji Eiropas Savienībā (ES), intervijā laikrakstam Diena atklāj Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes loceklis Rolands Irklis.

Kas nosaka to, ka Igaunijā ir mazāka maksa par elektrību nekā Latvijā?

Igaunijā ir zemāka vairumtirdzniecības cena, jo tā ir ļoti labi savienota ar Skandināviju un Somiju. Igaunijā ir uzbūvēti divi jaudīgi kabeļi kopumā par 1000 megavatiem, kas zem jūras veido savienojumu ar Somiju. Tā ka igauņiem elektrības cena ir ļoti līdzīga ar cenu, kāda tā ir Somijā. Starp Latviju un Igauniju gan ir pārvades līnijas, bet to kapacitāte ir nepietiekama pastāvīgi pieaugošo plūsmu dēļ.

Mēs netiekam klāt lētākajai Somijas elektrībai?

Tiekam, bet nepietiekamā apjomā. Īpaši jaudas mums pietrūkst vasarās un rudeņos, kad cenu starpība starp Latviju un Igauniju jūtami pieaug. Drīzumā mēs tiksim klāt Zviedrijas un Norvēģijas elektrībai, jo ir labs starpsavienojums starp Latviju un Lietuvu un Lietuva 2015.gada nogalē pabeigs savienojuma izveidi ar Zviedriju. Skandināvijā elektrība ir lētāka nekā citviet ES, jo tur ir lieli hidroresursi. Ja vien ūdens līmenis ir pietiekami augsts, elektrības cena ir zema. Dānijā ir lielākie vēja parki Eiropā un, ja ir spēcīgs vējš, atsevišķās stundās elektrības cena ievērojami mazinās. Taču kopumā cena ir svārstīga, jo bezvēja apstākļos cena kāpj.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

KP: Cenu pieaugums vasarā skaidrojams ar elektroenerģijas deficītu Latvijā un Lietuvā

Žanete Hāka, 06.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas cenu svārstības nav bijušas tieši saistītas ar Latvijas tirgus pilnīgu liberalizāciju, bet gan ar elektroenerģijas piedāvājuma un infrastruktūras nepietiekamību, skaidro Konkurences padome (KP).

Šovasar novērotais cenu pieaugums skaidrojams ar elektroenerģijas deficītu Latvijā un Lietuvā, ko vasaras periodā būtiski palielināja ražošanas jaudu samazināšana visās Baltijas valstīs apkopes un remontu vajadzībām, norāda KP. Deficīts Latvijā daļēji skaidrojams arī ar to, ka importa (tirgus) elektroenerģijas cena ir zemāka nekā Latvijā saražotās elektroenerģijas cena, tāpēc to ir izdevīgāk iepirkt nevis ražot uz vietas. Tāpat elektroenerģijas cenu pieaugumu ietekmēja elektroenerģijas starpsavienojumu nepietiekamā pārvades jauda starp Igauniju un Latviju, kā arī nepietiekama kopējā Baltijas tirgus integrācija ES (nepietiekami starpsavienojumi ar Poliju un Skandināvijas valstīm), uzsver padomes pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inflācijas augstākais punkts Latvijā varētu tikt sasniegts rudenī, prognozē banku analītiķi, komentējot piektdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām jūnijā.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norāda, ka tik augsta inflācija nav bijusi kopš 90-to gadu sākuma, kad ekonomika izdzīvoja vērienīgus pārmaiņu laikus. Arī pārējās eirozonas valstīs inflācijas līmenis, kaut zemāks nekā Baltijas valstīs, ir sasniedzis daudzu pēdējo desmitgadu augstāko līmeni.

"Šobrīd var novērot visai atšķirīgas inflācijas tendenču prognozes. Tas ir saprotams, jo nenoteiktība ir ļoti augsta. Visticamāk, ka augstākais inflācijas punkts tiks piedzīvots rudenī. Nākamgad temps palēnināsies, kas nozīmē, ka sasniegtais cenu līmenis turpinās augt, bet lēnāk. To noteiks ekonomikas izaugsmes vājināšanās un tam sekojošās izmaiņas patēriņā un primāri enerģijas un pārtikas cenu dinamika," teica D.Gašpuitis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Iekārta, kas ļauj uzņēmējiem efektīvi kontrolēt, plānot un ekonomēt elektroenerģiju

, 09.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IT un elektronikas uzņēmums AdvanGrid radījis inovatīvu tehnoloģiju, kas veic elektroenerģijas patēriņa monitoringu, ļaujot uzņēmējiem pastāvīgi sekot elektrības patēriņam un konstatēt nelietderīgus tēriņus, tādējādi radot iespēju efektivizēt enerģijas patēriņu un būtiski ekonomēt finanšu līdzekļus.

Iekārtu pirms trim gadiem izstrādāja Latvijas speciālisti, un nu divus gadus tā tiek testēta un pilnveidota kopā ar AS Sadales tīkls ekspertiem, vērtējot tehnoloģiju darbībā, kā arī kopīgi konstatējot nepilnības un attiecīgi veicot uzlabojumus. AS Sadales tīkls speciālisti atzīst iekārtu par kvalitatīvu un savā ziņā unikālu, kurai vismaz pagaidām šajā cenu kategorijā, šādā komplektācijā un funkcionalitātē pasaulē nav analogu, turklāt tās cena ir ievērojami zemāka nekā līdzīgiem risinājumiem, akcentē AdvanGrid valdes priekšsēdētājs Juris Polcs, piebilstot, ka iekārtas pamata auditorija ir industriālie klienti, kuri ikdienā patērē lielu apjomu elektroenerģijas, dažādu ražošanas iekārtu darbināšanai, tādēļ iespēja kontrolēt un analizēt patēriņu viņiem ir būtiska tieši no kopējo izmaksu samazināšanas viedokļa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Ministru kabinets konceptuāli ir apstiprinājis, ka no šā gada 1. septembra visiem Latvijas elektrības patērētājiem, ieskaitot aptuveni 850 tūkst. mājsaimniecību, elektrība būs jāiepērk brīvajā tirgū, informācija par pašu procesu pašlaik ir minimāla. Šī miegainā atmosfēra var novest pie tā, ka, pienākot 1. septembrim, daudzas mājsaimniecības elektrības tirgotāju izvēlējušās nebūs, kas tām draud ar būtisku elektrības cenu pieaugumu.

«Mani aprēķini rāda, ka rudenī iedzīvotāju izmaksu pieaugums pret pašreizējo starta tarifu būs nepilni 40%, bet pret pamata tarifu – 7%. Gala tarifs veidojas no PVN, sadales/pārvades tarifa, obligātās iepirkuma komponentes (OIK) un elektroenerģijas cenas. Iesaistoties brīvajā tirgū, patērētājam būs jāizvēlas, par kādu cenu elektroenerģiju iegādāties, salīdzinot tirgotāju piedāvājumus. Ja pieņemam, ka sadales tarifs un PVN pagaidām nemainās, bet OIK no 1. aprīļa būtiski pieaugs, tad attiecīgi sanāk, ka elektroenerģijai regulētajā starta tarifā šogad jābūt ļoti lēti iecenotai – ap 0,85 sant./kWh. Elektroenerģijas tirgus cena ir ap 3,5 sant./kWh, kas nozīmē, ka, sākot darboties brīvā tirgus principiem, elektroenerģijas cenai jāpieaug trīs reizes,» skaidro SIA Enefit valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers.

Komentāri

Pievienot komentāru