Ministru prezidenta amatam nominētā Laimdota Straujuma (V) Straujuma piedāvā Reformu partijai vadīt Iekšlietu, Ārlietu un Ekonomikas ministrijas; Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju - Nacionālajai apvienībai.

Saskaņā ar to Reformu partija saglabātu atbildību par Ārlietu, Iekšlietu un Ekonomikas ministrijām. Savukārt citas diskusijas izraisījušās ministrijas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) vadība tiktu Nacionālajai apvienībai Visu Latvijai-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK.

Zaļo un zemnieku savienībai saskaņā ar Straujumas piedāvājumu tiktu Izglītības un zinātnes ministrija, Labklājības ministrija un Zemkopības ministrija, kā arī parlamentārā sekretāra amats Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.

Nacionālajai apvienībai Visu Latvijai-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK bez VARAM, piedāvāts uzņemties atbildību par Tieslietu ministriju un Kultūras ministriju, kā arī, iespējams, parlamentārā sekretāra amatu Labklājības ministrijā.

Ministru prezidenta amata kandidāte Laimdota Straujuma jauno valdību veidojošajām partijām piedāvājusi savu redzējumu par ministriju sadali, pēc tikšanās ar partiju pārstāvjiem informēja L. Straujuma.

Saskaņā ar viņas piedāvājumu Vienotība varētu uzņemties atbildību par Finanšu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Aizsardzības ministriju, kā arī kopā ar neatkarīgajiem Saeimas deputātiem arī par Satiksmes ministriju.

Reformu partijai piedāvāts ieņemt ekonomikas ministra, veselības ministra un iekšlietu ministra amatus.

Nacionālo apvienību Visu Latvijai-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK Straujuma aicina izvirzīt pārstāvjus Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas, Kultūras ministrijas un Tieslietu ministrijas vadīšanai.

Savukārt Zaļo un zemnieku savienībai piedāvāts uzņemties atbildību par Zemkopības ministriju, Labklājības ministriju un Ārlietu ministriju.

Vispārīgs pārmetums, ka algas valsts sektorā palielinās uz pārējās sabiedrības trūkuma rēķina, nav gluži precīzs. Algas valsts sektorā 2023. gada pirmajā pusgadā vidēji ir augušas lēnāk par inflāciju. Šāda situācija nozīmē, ka ir neliela daļa valsts algu saņēmēju, kuri sāk dzīvot labāk, taču pārējo dzīves līmenis samazinās ‒ tie ir ārsti, skolotāji un policisti.

Sabiedrības pārmetuma būtība

Latvijā ļoti daudzi ir neapmierināti ar valdības īstenoto ekonomisko politiku. Neapmierināto skaits pieauga pēc inflācijas starta pērn, ko ietekmēja apkures rēķinu pieaugums, bet šogad to pastiprināja EURIBOR likmju kāpums, kas izpaužas kā visu, ne tikai hipotekāro kredītu, ikmēneša maksājumu pieaugums. Kritizējot valdību, valsts nodokļu un izdevumu politiku, gan sociālo tīklu burbuļos, gan dažādās diskusijās tiek pausti viedokļi, ka nodokļu celšana ir vajadzīga vienīgi ierēdņu «armijas» algu celšanai un tam ir visai maz sakara ar sabiedrības vai nacionālajām interesēm.

Tāpēc ir vērts pārbaudīt, kādi 2023. gadā bija izdevumi no valsts pamatbudžeta, kas tika novirzīti atalgojumam un citām ar darbaspēku saistītajām izmaksām.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) paziņo par atkāpšanos no amata.

To Straujuma paziņoja pēc šorīt notikušās tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, kura tika pieteikta tikai šorīt pēc premjerministres iniciatīvas.

Straujuma šodien žurnālistiem norādīja, ka laikā, kamēr viņa ir vadījusi valdību, ir pieņemti divi valsts budžeti, valsts ekonomiskā situācija ir uzlabojusies un valsts atrodas labā stāvoklī. «Uzskatu, ka ir nepieciešamas jaunas idejas, jauns pienesums un enerģija, lai padarītu iesāktos darbus,» teica Straujuma.

Viņa pateicās gan Vējonim, gan koalīcijai, gan arī ministriem. Veltot pateicību ministriem, viņa uzsvēra, ka viņas valdībā ir bijusi «pleca sajūta». Tāpat viņa izteica pateicību vēlētājiem, kas viņai devuši iespēju strādāt.

Jaunajai valdībai būs ļoti svarīgi turpināt pašreizējās Valda Dombrovska (V) valdības uzņemto kursu makroekonomikā, uzskata Vienotības izvirzītā Ministru prezidenta amata kandidāte Laimdota Straujuma (V).

Viņa žurnālistiem sacīja - svarīgi, lai izveidotā labēji centriskā valdību turpinātu pašreizējus uzstādījumus arī pēc vēlēšanām.

Premjera amatam izvirzītā kandidāte arī atzina, ka viņai bija pārdomu laiks, tomēr viņa pieņēma lēmumu uzņemties šo posteni, ja tam piekritīs koalīcijas partneri un Valsts prezidents nominēs viņu šim amatam.

L. Straujuma arī stāstīja, ka, viņasprāt, nākamās valdības būtiskie darbi būs saistīti arī ar Eiropas Savienības (ES) fondiem, jo nepieciešams izstrādāt programmu, kas vēl jāsaskaņo Eiropas Komisijā. Tāpat, pēc viņas domām, nepieciešams mazāk ES fondu administrējošu institūciju. Tagad šādas vienības ir gandrīz katrā ministrijā, bet tās būtu jākonsolidē, uzskata L. Straujuma.

Vērtējot Latvijas valsts budžeta prioritātes nevis pēc publiskiem paziņojumiem, bet pēc mērķiem tērētās naudas, iznāk, ka dažas nozares no vārdos prioritārām kļuvušas par maznozīmīgām naudas izteiksmē. Maznozīmīgās vai visneprioritārākās jomas 2023. gada pirmajā pusē bija valsts kontrole, sociālā aizsardzība un veselības nozare.

Latvijas valdošā politiskā elite (valdība un Saeima) jau ir sākusi diskusiju par nākamā gada valsts pamatbudžetu. Dažādās publiskās diskusijās tiek debatēts tikai par to, kā pārdalīt papildus iecerētos 800 miljonus eiro un kādām būtu jābūt prioritātēm – drošībai, izglītībai vai veselībai? Tādēļ izdevniecības Dienas Bizness iniciatīvas grupa Kuram tas rūp? ieteic, spriežot par prioritātēm, paraudzīties uz jau sastrādāto pēc fakta.

Kas vairo IKP un nodokļu ieņēmumus

Atgādināšu, ka ikviens valsts iztērētais eiro atstāj ietekmi uz ekonomiku kopumā. Kad preces un pakalpojumi tiek nopirkti no uzņēmējsabiedrības, ekonomiskās sekas būs kumulatīvas. Uzņēmējam būs jāveic pirkumi no citiem uzņēmumiem – izejvielas, transporta pakalpojumi un daudz kas cits. Tiek lēsts, ka katrs šāds iztērēts eiro radīs papildu 3–4 eiro IKP pieaugumu. Neiztērēts eiro pieaugumu neradīs. Ja gandrīz katrs pirkums tiek aplikts ar PVN, tad katrs iztērētais eiro uzriez radīs 20 centu papildu ieņēmums valsts budžetā. Daļu no ienākumiem par preču un pakalpojumu ražošanu ikviens uzņēmums izmaksās algās un citos ar darbaspēku saistītos izdevumos. Atalgojumam ir būtiska ietekme gan uz ekonomikas attīstību kopumā, gan uz nodokļu ieņēmumiem valsts, pašvaldību un speciālajā budžetā. Kad darba devējs (uzņēmums, ministrija, ar valsti vai pašvaldību saistīta struktūra) palielina darbaspēka izmaksas par 100 eiro, tad no šīs summas darba devējam ir jāsamaksā 19,4 eiro valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (kas nonāks speciālajā budžetā), un bruto alga darba ņēmējam tiks aprēķināta 80,4 eiro.

Recesiju nemanījušās kūdras nozares noturēšanās pašreizējās pozīcijās, nemaz nerunājot par attīstību, bez valsts apstiprināta nozares stratēģiskā attīstības plāna un arī izmaiņām normatīvajos aktos par dedzināmās kūdras izmantošanu Latvijā nav iespējama

Tāds ir secinājums pēc DNB Bankas rīkotās apaļā galda diskusijas. Valstij ir jāpārskata sava attieksme pret resursu, kurš ir tepat zem mūsu kājām, jo pašlaik kūdra vairs nav energoresurss, kāda tā ir Igaunijā, Zviedrijā, Somijā, Lietuvā, pat Baltkrievijā. Tas ir būtiski ne tikai no energodrošības viedokļa, bet arī no izmaksu skatupunkta. Lai arī Latvija neatkarību atguva pirms vairāk nekā ceturtdaļgadsimta, tomēr joprojām nav izstrādātas un apstiprinātas kūdras nozares attīstības stratēģijas, tādējādi uzņēmējiem nākotne ir neskaidra, un līdz ar to investīcijas, kuras varētu tikt ieguldītas Latvijā šajā nozarē, silda citu valstu ekonomiku. Dabas vērtību aizsardzības politika ir vērsta uz to, lai aizsargātu jebkādu dabas vērtību, tādējādi apgrūtinot jaunu platību nodošanu kūdras ieguvei. Kūdras, atšķirībā no daudzām citām ES dalībvalstīm, Latvijai ir ļoti daudz (1,5 miljardi t), turklāt tās apjoms ik gadu turpina pieaugt vismaz par 1,2 milj. t, un ik gadu iegūstot ap 0,8 milj. t kūdras, šādos apjomos var turpināt iegūt vismaz 800 gadus. Kūdras nozarei arī vairāk jāinformē sabiedrība par tās devumu tautsaimniecībai – darba vietām (tiešajām un saistītajām), samaksātajiem nodokļiem, eksporta ieņēmumiem utt.

Ministru prezidenta amatam nominētā kandidāte Laimdota Straujuma (V) svētdien aicināja Reformu partiju (RP) ekonomikas ministra amatam jaunajā valdībā izvirzīt pašreizējo izglītības un zinātnes ministru, ekonomistu Vjačeslavu Dombrovski.

Kā svētdien pēc sarunām ar Straujumu un partijas Vienotība pārstāvjiem sacīja RP priekšsēdētājs Edmunds Demiters, viņa vadītās partijas valde par turpmāko rīcību lems rīt.

RP un Vienotības pārstāvju tikšanās šodien ilga aptuveni 20 minūtes. Pēc tās Straujuma žurnālistus informēja, ka aicina RP ekonomikas ministra amatam virzīt Vjačeslavu Dombrovski. «Es veidoju valdību un savu komandu un, manuprāt, Vjačeslavs Dombrovskis parādīja sevi ļoti labi kā izglītības ministrs,» pauda L. Straujuma.

Savukārt E. Demiters uzsvēra, ka viņam nav bažu par Vjačeslava Dombrovska profesionalitāti un spējām vadīt Ekonomikas ministriju, bet par šo jautājumu vēl jādiskutē un lēmums jāpieņem RP valdei. Partijas valdes sēde varētu notikt šodien plkst.11.

Turpmāk liels akcents tiks likts uz konkurētspējas celšanu; svarīgs jautājums ir arī ASV un ES brīvās tirdzniecības līgums, kur jābūt atrunām, piemēram, ĢMO jomā

Kopumā ir trīs prioritātes, kamēr Latvija pilda Eiropas Savienības (ES) Padomes prezidējošās valsts pienākumus, – konkurētspējīga Eiropa, digitālā Eiropa un Eiropas loma pasaulē, tā Dienas Biznesa (DB) klubā, kas apvieno ietekmīgākos Latvijas uzņēmējus, norādīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma. Lai celtu konkurētspēju, ir paredzēts Junkera investīciju plāns, kam pagājušajā nedēļā tika pieņemts investīciju rāmis, kādos sektoros līdzekļi tiks investēti. Būtiska aktualitāte ir arī vienotais digitālais tirgus. Par šo jomu ir gaidāmas plašas diskusijas, un Eiropas Komisija no savas puses ir apsolījusi koncepcijas sagatavošanu. Plāni par vienoto telekomunikāciju tirgu ir sarežģītāki un gaidāmas debates.

Viens no virzieniem, kam nākotnē būtu jāpievērš uzmanība, būtu saprātīga protekcionisma ieviešana pārtikai vietējā tirgū.

To Pārtikas nozares padomes sēdē ceturtdien pauda zemkopības ministre Laimdota Straujuma, iepazīstinot pārtikas nozares nevalstiskās organizācijas ar Zemkopības ministrijas izstrādātajiem priekšlikumiem pārtikas nozares izaugsmes veicināšanai laika posmā no 2014. līdz 2020. gadam.

Tāpat tikšanās laikā tika izvirzīti nozarē sasniedzamie mērķi: ienākumu pieaugums, efektivitātes palielināšana un produktu pievienotās vērtības kāpināšana, kā arī iekšējā tirgus un eksporta izaugsme.

«Galvenie virzieni, uz ko ir jātiecas pārtikas ražošanas uzņēmumiem un kuri ir jāatbalsta Zemkopības ministrijai un valdībai, lai attīstība noritētu arī turpmāk, ir konkurētspējīgu produktu ražošana ar iespējami augstāku pievienoto vērtību, Latvijā ražotās pārtikas īpatsvara palielināšana vietējā tirgū un eksporta apjomu palielināšana, kā arī inovāciju ieviešana un zinātnisko pētījumu izmantošana pārtikas ražošanā,» uzsver zemkopības ministre Laimdota Straujuma.

Valsts kontroles revīzijas ieteikumi attiecībā uz derīgo izrakteņu uzskaiti un to ieguves maksas apmēriem būs parlamentāriešu dienaskārtībā, savukārt secinājumi par nesamērīgi zemajiem ieņēmumiem no purvu iznomāšanas kūdras ieguvei pārsteigusi biznesu.

Tāds ir Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdes rezultāts, izskatot Valsts kontroles revīzijas ziņojumu "Kā Zemkopības ministrija pārvalda valstij piederošu īpašumu - derīgos izrakteņus?". Savukārt Latvijas kūdras ražotāju asociācija skarbi kritizēja ziņojumā ietvertos secinājums un salīdzinājumus.

Neesošās stratēģijas trūkums

Vienlaikus visas puses bija vienisprātis par to, ka ir vajadzīga kūdras nozares attīstības stratēģija, kuras joprojām nav. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Jānis Vitenbergs bija izbrīnīts, kādēļ tik nozīmīgam derīgajam izraktenim, kāds ir kūdra, līdz šim Latvijā nav izstrādāta stratēģija. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija rīkosies, lai šāda stratēģija būtu. Vienlaikus jāatgādina, ka 13.10.2016.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) šodien parakstīs rīkojumu par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Eināra Cilinska (VL-TB/LNNK) atbrīvošanu no amata.

Straujuma preses sekretārs Andis Blinds apliecināja - ja ministrs ir paziņojis, ka tiešām nemaina savu nodomu par došanos 16.martā gājienā pie Brīvības pieminekļa, Ministru prezidentei nekas cits neatliek, kā parakstīt rīkojumu par ministra atbrīvošanu no amata. Cilinskis arī vakar, tiekoties ar valdības vadītāju, ir apliecinājis, ka gājienā piedalīsies. Un šodien to izdarījis arī publiski.

Straujuma pauž, ka šodien aprit 48 stundas, kopš viņa brīdinājusi koalīcijas partnerus par savu rīcību gadījumā, ja ministrs lēmumu nemainīs. Atbrīvot ministru no amata ir ne tikai viņas tiesības, bet arī pienākums, jo ministrs nav ievērojis valdības lēmumu. Straujuma atgādina, ka Cilinskim bija iespēja izvērtēt savu lēmumu.

Valdība šodien pēc aptuveni trīs stundu ilgas sēdes nolēmusi, ka pieņems Satiksmes ministrijas izraudzītā vācu investora Ralfa Dītera Montāga-Girmesa piedāvājumu ieguldīt līdzekļus aviokompānijā airBaltic pēc tam, kad Saeima būs devusi atļauju un kad valsts interesēs būs izdarīti grozījumi līgumā, žurnālistiem pavēstīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).

Šodienas sēdes laikā esot vērtēta līguma atbilstība valsts interesēm. Līgumā bijuši daudzi punkti, kas neatbilst valsts interesēm, taču pēc izdarītajām izmaiņām situācija mainījusies, un nu līgums nerada priekšrocības investoram, skaidroja Straujuma. Viņa arī informēja, ka par līguma satura nopludināšanu medijos pārbaudi veiks Drošības policija.

Straujuma informēja, ka no līguma projekta ir izņemti aptuveni 20 diskutabli punkti, turklāt līgums neparedz lidmašīnu iegādi.

Tāpat SM ir uzdots papildināt līgumu ar punktu, ka investors ir atbildīgs par starptautisko organizāciju noteikto sankciju ierobežojumu.

Valdības «sāpju bērni» – būvniecība un enerģētika, kā prioritāti Straujuma norāda izglītību, kā arī Latvijas gatavošanās darbus saistībā ar ES prezidentējošās valsts statusu.

Latvijā uzņēmējiem ir vajadzīga stabilitāte, lai nebūtu situācijas, kad katrā budžeta veidošanas procesā tiek mainīti nodokļi, parādoties jaunām iniciatīvām, piemēram, kā iepriekš ar nodokli neveselīgai pārtikai, tā Dienas Biznesa (DB) klubā, kas apvieno ietekmīgākos Latvijas uzņēmējus, uzsvēra Ministru prezidente Laimdota Straujuma. Lai arī esošā valdība strādās līdz oktobrim, tik un tā nākamā gada valsts budžeta rāmis tai būs jāizveido. Tāpēc viņa cer, ka ministrijas nenāks ar priekšlikumiem par jaunu nodokļu iekasēšanu, jo uzņēmējiem ir jādod vismaz gads, lai sagatavotos pārmaiņām.

Valdība šobrīd aktīvi strādā pie nepieciešamajām aktivitatēm Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu programmu dēļ 2014.–2020.gadam. Ir uzstādījums ES fondu līdzekļus novirzīt ne tik daudz ceļu infrastruktūrai, bet vairāk ieguldīt zinātnē, izglītībā. Vienlaikus L. Straujuma turpmākā darbā vēlētos lielāku sadarbību ar uzņēmēju pārstāvošajām organizācijām, jo ne vienmēr ministri redz tehniskās lietas, kas tiek iestrādātas Ministru kabineta noteikumos.

Reformu partijas (RP) valde šovakar nolēmusi ekonomikas ministra amatam oficiāli izvirzīt pašreizējo ministru Danielu Pavļutu (RP), neraugoties uz to, ka premjera amatam nominētā Laimdota Straujuma (V) paziņojusi, ka neaicinās viņu jaunajā valdībā.

RP valdes sēdē nolēma aicināt uz sarunu Straujumu un Vienotības vadību, lai pārrunātu šo jautājumu.

Savukārt ārlietu ministra amatam RP šovakar nolēmusi oficiāli izvirzīt Edgaru Rinkēviču, bet iekšlietu ministra amatam - Rihardu Kozlovski. Viņi abi jau patlaban ieņem šos aamatus.

Kā ziņots, Straujuma pieņēmusi lēmumu neaicināt turpināt darbu nākamajā valdībā līdzšinējo ekonomikas ministru Pavļutu.

Vēstulē RP valdes priekšsēdētājam Edmundam Demiteram Straujuma aicina deleģēt citu kandidātu ekonomikas ministra amatam. Kā piemērotus kandidātus viņa min pašreizējo izglītības un zinātnes ministru Vjačeslavu Dombrovski un Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentāro sekretāru Vilni Ķirsi.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) nākamnedēļ dosies vizītē uz ASV, kur tiksies ar ASV viceprezidentu Džo Baidenu, enerģētikas sekretāru Ernestu Monicu un potenciālajiem investoriem, informē Valsts kancelejas Komunikācijas departamentā.

Vizīte ASV notiks no 28.aprīļa līdz 2.maijam, un tās mērķis ir stiprināt abu valstu sadarbību drošības jomā, veicināt politisko dialogu gan ASV nacionālajā līmenī, gan štatu līmenī, kā arī attīstīt sadarbību ekonomikā un stiprināt saiknes ar latviešu diasporu ASV.

Saistībā ar NATO Straujuma ar ASV amatpersonām runās par alianses prioritārajiem stratēģiskajiem jautājumiem, kā arī par ASV spēku klātbūtnes nostiprināšanu Baltijas jūras reģionā.

Viens no vizītes būtiskākajiem mērķiem būs ekonomisko attiecību stiprināšana. Lai gan līdz šim Latvija jau ir daudz paveikusi dialoga stiprināšanā ar ASV, tomēr šīs valsts tirgum ir lielas perspektīvas un abu valstu uzņēmējiem ir neizmantots sadarbības potenciāls. Vizītes laikā puses meklēs iespējas, kā to attīstīt.

Ministrijas jaunām politikas iniciatīvām 2017.gada valsts konsolidētajā budžetā prasa kopumā 798,334 miljonus eiro, liecina Finanšu ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk līdzekļu nākamgad prasa Satiksmes ministrija - 206,026 miljonus eiro, Veselības ministrija - 188,916 miljonus eiro, kā arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) - 139,808 miljonus eiro.

Iekšlietu ministrija jaunu politikas iniciatīvu īstenošanai nākamgad vēlētos papildu 96,053 miljonus eiro, Ekonomikas ministrija - 36,328 miljonus eiro, Kultūras ministrija - 31,269 miljonus eiro, Labklājības ministrija prasa 23,304 miljonus eiro no pamatbudžeta un 4,662 miljonus eiro no valsts speciālā budžeta. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nākamgad vēlētos papildus saņemt 18,778 miljonus eiro, Tieslietu ministrija - 13,726 miljonus eiro un Tieslietu ministrija Zemesgrāmatu nodaļām, rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām - 10,611 miljonus eiro.

«Es noraidu jebkādu spekulāciju par dažādām «zaļajām enerģijām» vai kaut ko tamlīdzīgu. Tas nav iemesls,» tā, jautāta par iebildumiem par Danielu Pavļutu kā arī turpmāko Latvijas ekonomikas ministru, pauda premjere Laimdota Straujuma, ziņo laikraksts Diena.

Tāpat viņa minēja, ka liela loma viņas lēmuma pieņemšanā amatā vēlreiz neapstiprināt D. Pavļutu, bija traģēdijai Zolitūdē. «Viens, protams, ir politiskā atbildība, kuru es pati personiski izjutu tad, kad notika šī traģēdija. To es nekur neesmu paudusi. Es tajās dienās izvērtēju pati savu darbu ministres amatā. Es prātā izgāju cauri visam – vai arī kā zemkopības ministre es neesmu atbildīga kādā procesā pie tā, kas tur notika. Es nesaskatīju savas nozares vainu tajā. Bet es uzskatu, ka nozares ministram ir jāuzņemas atbildība par procesiem, kas notiek viņa nozarē,» skaidroja L. Straujuma.

«Otrais, viņa atbildība par Būvniecības likumu. Ir arī citas lietas, ko es negribētu šobrīd teikt,» pauda Ministru prezidente.

Amatus jaunajā valdībā varētu saglabāt nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK virzītā kultūras ministre Dace Melbārde un iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (RP), noprotams no Ministru prezidenta amatam nominētās kandidātes Laimdotas Straujumas (V) sacītā žurnālistiem.

Viens ministrs, par kuru bijusi «runāšana», ir Melbārde, norādīja Straujuma. Tāpat viņa norādīja, ka presē izskanējušais Valsts prezidenta Andra Bērziņa lūgums vai uzstādījums ir, lai amatā paliek Kozlovskis.

Straujuma sacīja, ka, kopumā ņemot, jautājumā par ministriem pašlaik ir «balta lapa» un sarunas vēl nav notikušas.

Kā ziņots, Valsts prezidents Andris Bērziņš šodien aicinājis pašreizējo zemkopības ministri Laimdotu Straujumu (V) veidot jauno valdību.

«Izvērtējot Laimdotas Straujumas profesionālo pieredzi un pozitīvo darbību valsts pārvaldes institūcijās, es aicinu viņu izveidot jauno Ministru kabinetu,» pēc tikšanās ar Straujumu un topošās koalīcijas pārstāvjiem sacīja Bērziņš.

Trešdien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē, uzklausot sociālo partneru priekšlikumus nākamā gada budžetam, Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) piedāvāja izvērtēt tos.

Straujuma sēdes dalībniekiem tomēr piebilda, ka ne visus priekšlikumus viņa atbalsta, piemēram, kategoriski viņa noraida pievienotās vērtības nodokļa paaugstināšanu. Taču viņa atgādināja, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samazināšanas vietā varētu samazināt sociālo nodokli abām pusēm.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers uzsvēra, ka valsts budžetam ir izdevīgāk, ja sociālo nodokli samazina darba ņēmējiem. Arī pašiem darbiniekiem tas būtu izdevīgāk, jo tiktu izmaksāta lielāka alga.

Straujuma arī pauda, ka ir jādomā, kā palīdzēt ģimenēm ar bērniem - kā šai grupai mazināt sociālo nevienlīdzību. «Gribu piekrist, ka ir jādomā par ģimenēm ar bērniem, jo ģimenes ar bērniem diferenciācija nesasniedz. Šajā gadījumā mums ir ko domāt,» sacīja valdības vadītāja.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) gadījumā, ja tiesa lems, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka Jaroslava Streļčenoka lēmums no amata atstādināt savu vietnieci Jutu Strīķi ir bijis beztiesisks, virzīs jautājumu par neuzticības izteikšanu pašam Streļčenokam.

Straujuma intervijā LTV raidījumā Rīta Panorāma atkārtoti apliecināja, ka jautājums par strīdu KNAB vadībā viņai ir nepatīkams, pirmkārt, tāpēc ka biroja vadītājs konfliktu nav atrisinājis mierīgā ceļā, otrkārt, ka no amata ir jāatstādina persona, kura sniegusi nenovērtējamu ieguldījumu korupcijas apkarošanā.

Pēc viņas domām, ja starp pusēm pastāv darba tiesiskās attiecības, konflikts būtu jārisina tiesas ceļā, bet gadījumā, ja tiesa lems, ka Streļčenoka lēmums ir bijis beztiesisks, tad viņa noteikti virzīs jautājumu par neuzticības izteikšanu Streļčenokam.

Jau ziņots, ka Straujuma nav atcēlusi KNAB priekšnieka rīkojumu par viņa vietnieces Strīķes atbrīvošanu no amata.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) atzīst, ka lēmums par demisiju bijis pārdomāts.

Premjerministre šodien žurnālistiem norādīja, ka ir noslēdzies zināms laika posms un, lai valsts varētu aktīvi virzīties uz priekšu, valdība ir «jārestartē».

«Uz priekšu darāmā cēlienā ir jānāk jauniem cilvēkiem,» teica politiķe.

Straujuma arī uzskaitīja valdības paveikto laikā, kamēr viņa ir bijusi premjerministre, piemēram, elektroenerģijas tirgus sakārtošana, atbalsts jaunajām ģimenēm mājokļa iegādei, kā arī pieņemtos divus valsts budžetus.

Valsts attīstība patlaban ir stabila, ir vērojama iekšzemes kopprodukta palielināšanās, darba samaksas pieaugums, bezdarba līmeņa samazināšanās un ir veiksmīgs investīciju pieaugums, pozitīvs eksporta pieaugums, viņa uzskaitīja.

Partijas Vienotība nosauktā Ministru prezidenta amata kandidāte zemkopības ministre Laimdota Straujuma (V) uzskata, ka pagaidām vēl ir pāragri runāt par jaunās valdības sastāvu, un arī viņai šāda saraksta nav.

Straujuma šodien žurnālistiem atzina, ka ir runājusi ar partijas Vienotība vadību, kas apgalvoja, ka šāda ministru saraksta nav. «Arī man nav šāda saraksta ne somā, ne arī uz galda,» teica ministre.

Viņasprāt, patlaban ir svarīgāk tikties ar Saeimas frakcijām, lai saprastu, kas ir būtiskākie darbi un kādas ir aktuālās problēmas, tāpēc arī šodien, ejot uz tikšanos ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu, viņa ministru amata kandidātu vārdus nesauks. Vienlaikus gan viņa uzskata, ka, lai jaunā valdība turpinātu jau iesāktos darbus, vienkāršāk būtu saglabāt pašreizējās valdības sastāvu, taču, paplašinoties koalīcijai, tas nebūs iespējams. «Mans uzstādījums ir plaša labēji centriskā koalīcija, kas varētu darbu turpināt arī pēc Saeimas vēlēšanām,» sacīja Straujuma.

Valdošā koalīcija meklē līdzekļus budžeta prioritāšu īstenošanai, ne vien plānojot ieņēmumu palielināšanu, bet arī pētot izmaksu samazināšanas iemaksas, šorīt LNT pastāstīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V), kā piemērus ietaupīšanas iespējām minot valsts nekustamo īpašumu saimniecības uzlabošanu un ekonomikai veiksmīgākos gados iezīmēto plānu pārskatīšanu.

Straujuma izteicās, ka pašlaik izskanējušās ieceres budžeta ieņēmumu palielināšanai esot vēl tikai plāni un nevarot teikt, ka vienošanās par tām jau ir panāktas. Politiķe taisnojās, ka pamatnodokļus koalīcija negrasoties celt, bet lielāki varētu kļūt nodokļi patēriņam - degvielas un alkohola akcīze, par ko gan arī vēl esot jāvienojas gan partijām savstarpēji, gan ar sociālajiem partneriem. Darbā pie nākamā gada budžeta tiks veidotas vairākas sīkākas darba grupas, lai analizētu konkrētus jautājumus, strādātu ar sociālajiem partneriem u.tml.

Otrs darba virziens ir izmaksu samazināšana, proti, tiekot analizēti visu ministriju tēriņi, lai atrastu mazāk lietderīgas budžeta pozīcijas, kuras novirzīt citiem mērķiem. Premjere kā piemērus ietaupīšanai minēja valsts nekustamā īpašuma racionālāku izmantošanu un 2013.gadā iezīmēto plānu pārskatīšanu, jo togad šķitis, ka tautsaimniecība ies uz priekšu straujāk un dažādiem mērķiem piešķirtas lielas summas.

Zemkopības ministre Laimdota Straujuma darba vizītē apmeklēs Gruzijas Republiku, kur apspriedīs iespējas uzlabot abu valstu sadarbību tirdzniecībā ar pārtikas un citām lauksaimniecības, kā arī kokrūpniecības precēm, uzsverot, ka Latvijas pārtikas produktu un koksnes izstrādājumu ražotājiem ir iespējams kāpināt saražotā apjomus un palielināt eksportu uz Gruziju.

Ministre vizītē uz Gruziju dosies 26. un 27. jūlijā. Vizītes laikā ministre tiksies ar Gruzijas lauksaimniecības ministru Zazu Goroziu (Zaza Gorozia) un kopā ar Latvijas uzņēmējiem apmeklēs vairākus Gruzijas pārtikas ražošanas uzņēmumus un potenciālos sadarbības partnerus, informē ministrija.

«Latvijas un Gruzijas nozares tirdzniecības rādītāji ir stabili, taču pagaidām to apjomi ir nelieli. Latvija var Gruzijas tirgum piedāvāt augstas kvalitātes piena produktus, zivju konservus un gaļas izstrādājumus, tāpat arī dažādus koksnes izstrādājumus,» norādīja zemkopības ministre Laimdota Straujuma.

Kopā ar zemkopības ministri uz Gruziju dosies arī Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūta BIOR vadītājs un vadības pārstāvji no vairākiem Latvijas pārtikas ražošanas uzņēmumiem: SIA Latvijas Piens, Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Piena ceļš un SIA Rēzeknes gaļas kombināts.