Foto: SXC

Latvijai par sankcijām pret Baltkrieviju kompensācijā no ES vajag miljardu eiro 

Latvijai, lai piekristu ES ekonomisko sankciju pret Baltkrieviju ieviešanai kā kompensācija būtu jāprasa no ES vismaz 1 miljards eiro gadā.   Tā sarunā ar DB atzīst Latvijas – Baltkrievijas Ekonomisko sakaru veicināšanas biedrības valdes priekšsēdētājs Alfrēds Čepānis. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka  ES ekonomiskais embargo  – sankcijas  –sāpīgi atsauksies ne tikai uz Latvijas ražotājiem, kas piegādā savas preces Baltkrievijas partneriem, un arī tiem, kuri no šīs valsts importē preces, bet jo īpaši  ietekmēs tranzībiznesu – autopārvadātājus, dzelzceļu, ostas, arī bankas. «Viens miljards eiro gadā būtu sava veida kompensācija par pazaudēto tirgu, kravu sarukumu ostās, transporta nozares apsīkumu, jauniem bezdarbniekiem, nodokļu ieņēmumu kritumu,» tā uz jautājumu par summas atbilstību nodarītajam kaitējumam atbild A. Čepānis.

Māris Ķirsons, 2012. gada 20. marts plkst. 8:17

Viņš pieļauj, ka Latvija pat varētu kaulējoties prasīt vēl vairāk par vienu miljardu eiro, jo Baltkrievija varot spert adekvātus soļus un ieviest savas sankcijas pret ES, tostarp arī pret Latviju. «Pārvadātājiem kravu apjoms uzreiz nobruks lejā, vai arī pamatīgi pieaugs izmaksas, ja nāksies Ukrainas kravas vest caur Krieviju, nevis pa taisno caur Baltkrieviju,» situāciju skaidro A. Čepānis.

Par iespējamajām katastrofālajām sekām transporta un tranzītbiznesa jomā – pārvadātāju, ostu, tranzītbiznesa – pārstāvji ir parakstījuši kopīgu vēstuli Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim. «Vēstule nosūtīta, taču atbildes pagaidām vēl nav saņemta,» lakonisks ir A. Čepānis. Viņš norāda, ka jautājums ir ļoti svarīgs, jo šīs nedēļas nogalē par iespējamajām ekonomiskajām sankcijām pret Baltkrieviju tiks lemts ES ārlietu ministru tikšanās laikā.

Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.

Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.

 

Dalies ar šo rakstu!
Nepalaid garām

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās...

Vēstniecība, pārstāvniecība, savrupnams, kultūras un darījumu centrs, muzejs, izstāžu telpa,...

Eksports ir viens no galvenajiem valsts attīstības virzītājspēkiem, un uzņēmumiem tas ir svarīgs solis...

Āgenskalns pēdējo gadu laikā ir kļuvis par arvien pieprasītāku vietu dzīvošanai, nereti...

Viens no jaunākajiem nozares uzņēmumiem Liepājā ir SIA Sikksi, kas Latvijas kontekstā...

Bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens izglābj PNB Banku (bijušo Norvik Banku),...

No šīs sadaļas
2012. gada 20. marts plkst. 7:59

Pastāv iespēja, ka Krājbankas krahā zaudētā Latvijas autopārvadātāju nauda varētu tikt atgūta,...

2012. gada 19. marts plkst. 17:52

Ekonomisko aktivitāšu pieaugums kopumā pērn ir atstājis labvēlīgu ietekmi uz darba tirgu....

2012. gada 19. marts plkst. 15:59

Latvijā strādājošo vietējo un ārvalstu apdrošināšanas kompāniju parakstīto...

2012. gada 19. marts plkst. 15:45

Apple turpmāk ik ceturksni saviem investoriem izmaksās dividendes 2,65 ASV dolāru apjomā....

2012. gada 19. marts plkst. 13:41

Uz šosejas Gulbene - Smiltene, uzreiz aiz Gulbenes robežas, vasaras beigās tika...

2012. gada 19. marts plkst. 13:12

Valsts ekonomiskās aktivitātes pieaugums vainagojies ne tikai izmaiņām valsts iekšzemes kopprodukta...

2012. gada 19. marts plkst. 11:21

Finanšu piramīdu būvētājfirma MMM-2011, kura dibināšana saistāma ar bēdīgi slavenā...

2012. gada 19. marts plkst. 11:17

Polijas apdrošināšanas kompānija PZU, kas jau darbojas Lietuvas tirgū, šogad...

2012. gada 19. marts plkst. 10:18

«Vienkārši nevēlējos,» tā jautājumu, kādēļ nav vēlējies kļūt...

2012. gada 19. marts plkst. 9:56

«Rungaiņa kungs [Ģirts Rungainis, IBS Prudentia partneris] kā privātpersona var komunicēt...