ES nauda

Latvijai pieejamais ES struktūrfondu finansējums nemainīsies

Armanda Vilcāne, 03.01.2019

Jaunākais izdevums

Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstīto projektu finansējums pēc 2020. gada, visticamāk, nesamazināsies, noteikumi attiecībā uz projektos sasniedzamajiem mērķiem varētu kļūt specifiskāki

Latvijai pieejamais Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu finansējums nākamajā plānošanas periodā paliks līdzvērtīgs – aptuveni 4,3 miljardi eiro, intervijā DB norāda Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) direktors Mārtiņš Brencis. Viņš atklāj, ka esošā plānošanas perioda ieviešanā šobrīd aģentūrā rit ļoti intensīvs darbs – pamazām noslēdzas projektu iesniegumu atlases, kā arī notiek arvien aktīvāka naudas līdzekļu izmaksāšana klientiem jeb ES fondu projektu īstenotājiem.

Fragments no intervijas, kas publicēta 3. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Vai šogad projektu īstenošanā atklāti kādi būtiski pārkāpumi, piemēram, ES fondu nepamatota izmantošana?

Kopumā jāteic, ka lielākā daļa no neatbilstoši veiktajiem izdevumiem tomēr ir par iepirkumiem. Noslēgt publisko iepirkumu ir vesela māksla, taču ar to ir jārēķinās, visas normas jāievēro, jo tā ir publiskā nauda. Mēs diezgan skrupulozi skatāmies uz dokumentāciju un katru nedēļu lemjam arī par dažādiem gadījumiem, tostarp pārkāpumiem un arī soda piemērošanu. Gadījumos, kad redzam, ka pārkāpumi nebūtu ietekmējuši konkrēto rezultātu, finansiālu sankciju nav. Taču, ja iepirkumā ir pieļauti būtiski pārkāpumi un ir apšaubāms ES līdzfinansējuma godprātīgs izmantojums, konstatējumam ir arī sekas finanšu korekcijas veidā. Kopumā pārkāpumu ir salīdzinoši ļoti maz – aptuveni 0,23% no noslēgto līgumu summas. Bez mums arī revīzijas iestāde rūpīgi pārrauga dokumentāciju, un mēs darām visu iespējamo, lai preventīvi novērstu kļūdas, piemēram, veicam iepirkumu pirmspārbaudes, sniedzot konsultācijas klientiem, skaidrojot programmu nosacījumus. Šāda prakse būtiski samazina finansiālās sekas gan klientam, gan valstij. Jāatzīst, ka ir atsevišķi projekti, kuros neatbilstības ir fiksētas, bet labā ziņa ir tāda, ka šobrīd mums nav nevienas tiesvedības par naudas atgūšanu. Protams, ir bijuši gadījumi, kad, balstoties uz CFLA pieprasījumu, finansējuma saņēmējs ir bijis spiests veikt neatbilstoši veikto izdevumu atmaksu, taču šie jautājumi atrisināti bez tiesas palīdzības. Jau sākotnēji, ja redzam, ka dokumentos pie maksājuma pieprasījuma ir kaut kādas problēmas, neizmaksājam visu finansējumu, bet to ieturam. Arī tas palīdz izvairīties no nepatīkamām situācijām, ietaupot gan laiku, gan naudu. Jāsaka, ka 95% gadījumu klienti tomēr ir godprātīgi un cenšas būt profesionāli.

Kā kopumā vērtējat šo plānošanas periodu – kas ir izdarīts un ko līdz 2020. gadam vēl vajadzētu paspēt?

Manuprāt, esam uzņēmuši labu tempu un mums ir izdevies nodibināt labas attiecības gan ar ministrijām, gan ar klientiem. Ne visās ES valstīs visu nozaru ministriju programmu uzraudzību organizē viena servisa iestāde. Tas aģentūrai bija liels izaicinājums, jo klientu un projektu loks ir ļoti dažāds. Lai gan joprojām meklējam vienotu pieeju, domāju, ka tas, ka esam iemācījušies strādāt ar dažādiem klientiem, ir labā lieta. Runājot par nākotni, – par vairākiem lielajiem projektiem vēl nepieciešams lemt valstiskā līmenī, pieņemot politiskus lēmumus. Skatīsimies, kas notiks un kā šie projekti varēs attīstīties. Ir arī daudzi mazie projekti, kurus tuvāko gadu laikā plānots īstenot, un es ceru, ka tas tiks veiksmīgi izdarīts. Ir jāatceras, ka ilgtermiņa tautsaimniecības efekts veidojas ļoti pakāpeniski.

Kāds būs Latvijai pieejamais ES fondu finansējums pēc 2020. gada?

Kopējais finansējums principā paliks līdzvērtīgs. Ja skatāmies uz fondu kop- apjomu, pašlaik Eiropas Komisijas prognoze ir 4,3 miljardi eiro. Līdzfinansējuma atbalsta intensitāte gan varētu būt mazāka, tas nozīmē, ka Eiropa dos mazāk naudas un vairāk būs jāiegulda pašiem. Varētu arī būt specifiskāki noteikumi attiecībā uz sasniedzamajiem mērķiem. Redzam, ka Eiropas Komisija nākotnes ieguldījumiem prasīs detalizētāku pamatojumu. Principā kopējā tendence ir tāda, ka nauda būs, taču būs nepieciešams rūpīgāks pamatojums, lai šo naudu iegūtu. Visticamāk, kopējais grantu līmenis samazināsies. Uz uzņēmējiem tiešā veidā varētu būt attiecināms fakts, ka Eiropas Komisija arvien vairāk uzstās uz projektu finansēšanu aizdevumu formā. Tas nozīmē, ka klientam būs vairāk jāriskē ar savu pašnodrošinājumu. Tā ir tendence, kas bija aktuāla jau šī perioda plānošanā, taču nākamajā periodā tā būs vēl izteiktāka. Domāju, ka nākotnes izaicinājumu ir gana daudz, taču uzskatu, ka mēs esam gatavi nākamajam plānošanas periodam, – uzdevumi ir zināmi, tagad tikai jāstrādā.

Visa intervija Finansējuma apjoms nemainīsies lasāma 3. janvāra laikrakstā Dienas Bizness. Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

CFLA: ES fondu maksājumu atjaunošana Rīgas satiksmei pašreiz netiek izskatīta

Db.lv, 17.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz skaidrības gūšanai izmeklēšanā par krāpšanas aizdomām uzņēmumā Rīgas satiksme (RS) Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) neplāno atjaunot Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējuma maksājumus RS Skanstes tramvaja līnijas projektā.

Vakar, 16.janvārī, notika tikšanās ar RS pagaidu valdi, kurā uzņēmums informēja ES fondu projekta uzraudzībā iesaistītās institūcijas par aktualitātēm projektā un tuvākajā laikā plānoto darbību.

«Tikšanās laikā RS pārstāvji informēja, ka uzņēmums jau šīs nedēļas laikā pārtrauks izsludinātos iepirkumus par būvniecības darbu veikšanu un zemās grīdas tramvaju piegādi, kā arī pēc iespējas īsākā laikā veiks iepirkumu dokumentācijas pārskatīšanu un precizēšanu,» stāsta CFLA direktors Mārtiņš Brencis. «Tāpat uzņēmums ir apņēmies līdz nākamās nedēļas beigām (25.janvārim) iesniegt mums aktualizētu rīcības plānu un detalizētu projekta ieviešanas laika grafiku, kurā tiek ņemtas vērā termiņu izmaiņas iepirkumos, kā arī visi potenciālie riski. Proti, ir nepieciešams termiņu un projekta ieviešanas iespēju reāls novērtējums. Un, protams, mēs sagaidām arī informāciju par projekta komandas sastāvu.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rīgas satiksme pārtraukusi uzsāktos iepirkumus Skanstes tramvaja projektā

Zane Atlāce - Bistere, 18.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas satiksmes iepirkumu komisija 18.janvārī pieņēmusi lēmumu par Kohēzijas fonda projekta Nr.4.5.1.1/16/I/002 «Rīgas tramvaja infrastruktūras attīstība» ietvaros organizēto iepirkumu slēgto konkursu «Rīgas tramvaju infrastruktūras pārbūve» un sarunu procedūru «Par zemās grīdas tramvaju piegādi» pārtraukšanu, informē pašvaldības uzņēmuma Rīgas satiksme pārstāvis Viktors Zaķis.

Abus pārtrauktos iepirkumus no jauna plānots izsludināt tuvāko mēnešu laikā. Līdz jaunas iepirkumu procedūras uzsākšanas «Rīgas satiksme» paredzējusi pārstrādāt iepirkumu dokumentāciju, pārskatot prasības pretendentiem, tādējādi iespēju robežās paplašinot potenciālo pretendentu loku.

V.Zaķis piebilst, ka pirms iepirkumu izsludināšanas visai iepirkumu dokumentācijai tiek veikta likumdošanā noteiktā pirmspārbaude Iepirkumu uzraudzības birojā. Tāpat arī noslēgtā līguma par projekta īstenošanas uzraudzību (Integritātes pakts) ietvaros «Rīgas satiksmes» iepirkumu komisija aktīvi sadarbojas ar biedrību «Sabiedrība par atklātību – Delna».

Jau vēstīts, ka Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) patlaban neizskata iespēju atjaunot Eiropas Savienības (ES) fondu maksājumus Skanstes tramvaja projektam, informēja CFLA.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) nolēmusi izbeigt līgumu ar uzņēmumu Rīgas satiksme (RS) par Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansētā Skanstes tramvaja projekta īstenošanu, informē CFLA pārstāve Daiga Reihmane.

Paziņojums par lēmumu 2.maijā nosūtīts RS.

CFLA ir izvērtējusi RS iesniegto informāciju un skaidrojumus, projekta aktualizēto rīcības plānu par projekta ieviešanas riskiem, CFLA rīcībā esošos auditorfirmas SIA «Ernst & Young Baltic» ziņojumus, kā arī citu pieejamo informāciju par RS darbību. Balstoties uz šo analīzi, CFLA pieņēmusi lēmumu vienpusēji izbeigt līgumu.

«Pamatojumā savam lēmumam norādām uz nepieļaujami augstajiem riskiem, kas faktiski izslēdz iespēju realizēt projektu atbilstoši plānam un projekta izdevumus deklarēt Eiropas Komisijai (EK). Pašreiz jau vairs nav iespējams nodrošināt visu projektā paredzēto darbību veikšanu – saskaņojumus, iepirkumus, būvdarbus, tramvaju iegādi utt., lai iekļautos paredzētajā termiņā un sasniegtu plānotos rezultātus. Turklāt uzņēmums joprojām cīnās ar problēmām darbības organizēšanā un projekta pārvaldībā, kā arī joprojām pastāv aizdomas par iespējamu krāpniecību iepirkumos. Atgādinu, ka pret krāpšanu un korupciju fondu projektos ir «nulles tolerance». Rezumējot - viss apstākļu kopums pašreiz skaidri rāda, ka ES fondu rāmjos projekts nevar tikt īstenots,» skaidro CFLA direktors Mārtiņš Brencis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

LVRTC valdes nomaiņa saistīta ar iestrēgušu 50 miljonus eiro vērtu platjoslas interneta projektu

LETA, 15.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes nomaiņa ir saistīta ar 50 miljonus eiro vērto platjoslas interneta projektu, kuram par Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu atbildīgā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) apturējusi maksājumus, vēsta LTV raidījums «De facto».

Maksājumi projektam apturēti, jo ir gan neskaidrības projekta mērķu izpildē, gan iekšējie konflikti starp projekta īstenotājiem. Projekta mērķis ir uzbūvēt jaudīgus kabeļus no novadu pilsētām līdz apdzīvotām vietām un katram Latvijas iedzīvotājam nodrošināt pieeju labam internetam. Tagad norit projekta otrā kārta, kurai par 2,5 miljoniem eiro piesaistīja pilnsabiedrību, kas sastāv no uzņēmumiem «Corporate consulting» un «Divpunkts».

Šogad vairākas valsts iestādes, tostarp Satiksmes ministrija, saņēmušas «Corporate consulting» īpašnieka Aigara Cerusa sūdzību, kurā apgalvots, ka pirms diviem gadiem sadarbību ar «Divpunkts» viņam esot uzspiedis nu jau amatu pametušais LVRTC valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Skanstes tramvajam paredzēto finansējumu varētu novirzīt jauno vilcienu iegādei

LETA, 02.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skanstes tramvajam paredzēto finansējumu varētu novirzīt kādam no trim infrastruktūras projektiem, tostarp AS «Pasažieru vilciens» jauno vilcienu iegādei, sacīja satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) pārstāve Aļona Zandere.

Zandere stāstīja, ka Satiksmes ministrija (SM) ir tā, kas lems par naudas novirzīšanu citiem projektiem, turklāt šo līdzekļu novirzīšanai jānotiek, pamatojoties uz Eiropas Savienības (ES) fondu programmas «Izaugsme un nodarbinātība» vienu no prioritātēm, proti, videi draudzīga sabiedriskā transporta infrastruktūras attīstība.

«Tuvākajā laikā tiks izlemts, kam tieši šo naudu novirzīt. Patlaban ir trīs iespējamie varianti - sniegt atbalstu jauno vilcienu iegādē Pasažieru vilcienam, tādējādi mazinot finansiālo slogu valsts budžetam, tāpat tiek runāts par iespēju ieguldīt šo finansējumu Daugavpils vai Liepājas tramvaju sliežu infrastruktūras attīstībā,» pauda satiksmes ministra pārstāve.

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

Atklāta ES fondu atbalsta programma uzņēmējiem kapitāla piesaistei biržā

Lelde Petrāne, 05.03.2020

Nasdaq MarketSite sveiciens, ES fondu atbalsta programmu uzsākot, bija vērojams arī Ņujorkas Taimskvērā. 

Foto: Publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar biržas "Nasdaq Riga" zvana ceremoniju svinīgi atklāta Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma programma Latvijas uzņēmumiem kapitāla piesaistei biržā. Šim mērķim no Eiropas Reģionālās attīstības fonda paredzēts viens miljons eiro.

Plānots, ka jaunās atbalsta programmas ietvaros nākamo trīs gadu laikā vismaz 20 mazie un vidējie uzņēmumi sekmīgai akciju vai parāda vērtspapīru emisijai biržā saņems līdzfinansējumu, sedzot līdz 50% kopējo sagatavošanas izmaksu.

Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) direktors Mārtiņš Brencis norāda: "Šāda veida ES fondu atbalsts uzņēmējiem ir jaunums – 2017. gada Eiropas Komisijas pētījumā par uzņēmēju piekļuvi finansējumam rezultāti liecināja, ka aptuveni ceturtā daļa no Latvijas mazajiem un vidējiem komersantiem būtu gatavi finansējuma piesaistei kapitāla tirgos, kas varētu sekmēt to izaugsmes iespējas. Ekonomikas ministrija ir radījusi programmu, lai šo iespēju sniegtu. Lai arī šī nebūs programma, kur gaidāma daudzskaitlīga uzņēmumu dalība, katra veiksmīga kotācija būs ieguvums Latvijas ekonomikai."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir apturējusi Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējuma maksājumus Rīgas satiksmes (RS) Skanstes tramvaja līnijas projektā, kā arī divos Daugavpils domes īstenotajos infrastruktūras uzlabošanas projektos.

Lai novērstu iespējamos ES fondu finanšu riskus, CFLA ir pieņēmusi lēmumus apturēt ES fondu projektu maksājumus, kas ir tiešā saistībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) uzsāktajiem kriminālprocesiem par veiktajiem iepirkumiem RS un Daugavpils domē.

Tāpat kā RS projekta gadījumā CFLA lēmumi attiecas arī uz Daugavpils domes īstenoto infrastruktūras uzlabošanas projektu vispārējās izglītības iestādēs, kā arī energoefektivitātes paaugstināšanas projektu Daugavpils pilsētas izglītības iestādes sporta zālē.

Visiem ir jāzina šī pamata patiesība – ja fondu projektā tiek atklāta krāpšana vai saistība ar koruptīvām darbībām, fondu finansējums tam tiek atņemts. Pret krāpšanu un korupciju ir nulles tolerance. Un jāapzinās arī sekas - ja projektam atņem ES fondu finansējumu, tā izdevumi paliek uz Latvijas nodokļu maksātāju pleciem, uzsver CFLA direktors Mārtiņš Brencis.

Komentāri

Pievienot komentāru