Latvijai pieejamais ES struktūrfondu finansējums nemainīsies 

Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstīto projektu finansējums pēc 2020. gada, visticamāk, nesamazināsies, noteikumi attiecībā uz projektos sasniedzamajiem mērķiem varētu kļūt specifiskāki

Armanda Vilcāne, 2019. gada 03. janvāris plkst. 8:59

Latvijai pieejamais Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu finansējums nākamajā plānošanas periodā paliks līdzvērtīgs – aptuveni 4,3 miljardi eiro, intervijā DB norāda Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) direktors Mārtiņš Brencis. Viņš atklāj, ka esošā plānošanas perioda ieviešanā šobrīd aģentūrā rit ļoti intensīvs darbs – pamazām noslēdzas projektu iesniegumu atlases, kā arī notiek arvien aktīvāka naudas līdzekļu izmaksāšana klientiem jeb ES fondu projektu īstenotājiem.

Fragments no intervijas, kas publicēta 3. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:


Vai šogad projektu īstenošanā atklāti kādi būtiski pārkāpumi, piemēram, ES fondu nepamatota izmantošana?

Kopumā jāteic, ka lielākā daļa no neatbilstoši veiktajiem izdevumiem tomēr ir par iepirkumiem. Noslēgt publisko iepirkumu ir vesela māksla, taču ar to ir jārēķinās, visas normas jāievēro, jo tā ir publiskā nauda. Mēs diezgan skrupulozi skatāmies uz dokumentāciju un katru nedēļu lemjam arī par dažādiem gadījumiem, tostarp pārkāpumiem un arī soda piemērošanu. Gadījumos, kad redzam, ka pārkāpumi nebūtu ietekmējuši konkrēto rezultātu, finansiālu sankciju nav. Taču, ja iepirkumā ir pieļauti būtiski pārkāpumi un ir apšaubāms ES līdzfinansējuma godprātīgs izmantojums, konstatējumam ir arī sekas finanšu korekcijas veidā. Kopumā pārkāpumu ir salīdzinoši ļoti maz – aptuveni 0,23% no noslēgto līgumu summas. Bez mums arī revīzijas iestāde rūpīgi pārrauga dokumentāciju, un mēs darām visu iespējamo, lai preventīvi novērstu kļūdas, piemēram, veicam iepirkumu pirmspārbaudes, sniedzot konsultācijas klientiem, skaidrojot programmu nosacījumus. Šāda prakse būtiski samazina finansiālās sekas gan klientam, gan valstij. Jāatzīst, ka ir atsevišķi projekti, kuros neatbilstības ir fiksētas, bet labā ziņa ir tāda, ka šobrīd mums nav nevienas tiesvedības par naudas atgūšanu. Protams, ir bijuši gadījumi, kad, balstoties uz CFLA pieprasījumu, finansējuma saņēmējs ir bijis spiests veikt neatbilstoši veikto izdevumu atmaksu, taču šie jautājumi atrisināti bez tiesas palīdzības. Jau sākotnēji, ja redzam, ka dokumentos pie maksājuma pieprasījuma ir kaut kādas problēmas, neizmaksājam visu finansējumu, bet to ieturam. Arī tas palīdz izvairīties no nepatīkamām situācijām, ietaupot gan laiku, gan naudu. Jāsaka, ka 95% gadījumu klienti tomēr ir godprātīgi un cenšas būt profesionāli.

Kā kopumā vērtējat šo plānošanas periodu – kas ir izdarīts un ko līdz 2020. gadam vēl vajadzētu paspēt?

Manuprāt, esam uzņēmuši labu tempu un mums ir izdevies nodibināt labas attiecības gan ar ministrijām, gan ar klientiem. Ne visās ES valstīs visu nozaru ministriju programmu uzraudzību organizē viena servisa iestāde. Tas aģentūrai bija liels izaicinājums, jo klientu un projektu loks ir ļoti dažāds. Lai gan joprojām meklējam vienotu pieeju, domāju, ka tas, ka esam iemācījušies strādāt ar dažādiem klientiem, ir labā lieta. Runājot par nākotni, – par vairākiem lielajiem projektiem vēl nepieciešams lemt valstiskā līmenī, pieņemot politiskus lēmumus. Skatīsimies, kas notiks un kā šie projekti varēs attīstīties. Ir arī daudzi mazie projekti, kurus tuvāko gadu laikā plānots īstenot, un es ceru, ka tas tiks veiksmīgi izdarīts. Ir jāatceras, ka ilgtermiņa tautsaimniecības efekts veidojas ļoti pakāpeniski.

Kāds būs Latvijai pieejamais ES fondu finansējums pēc 2020. gada?

Kopējais finansējums principā paliks līdzvērtīgs. Ja skatāmies uz fondu kop- apjomu, pašlaik Eiropas Komisijas prognoze ir 4,3 miljardi eiro. Līdzfinansējuma atbalsta intensitāte gan varētu būt mazāka, tas nozīmē, ka Eiropa dos mazāk naudas un vairāk būs jāiegulda pašiem. Varētu arī būt specifiskāki noteikumi attiecībā uz sasniedzamajiem mērķiem. Redzam, ka Eiropas Komisija nākotnes ieguldījumiem prasīs detalizētāku pamatojumu. Principā kopējā tendence ir tāda, ka nauda būs, taču būs nepieciešams rūpīgāks pamatojums, lai šo naudu iegūtu. Visticamāk, kopējais grantu līmenis samazināsies. Uz uzņēmējiem tiešā veidā varētu būt attiecināms fakts, ka Eiropas Komisija arvien vairāk uzstās uz projektu finansēšanu aizdevumu formā. Tas nozīmē, ka klientam būs vairāk jāriskē ar savu pašnodrošinājumu. Tā ir tendence, kas bija aktuāla jau šī perioda plānošanā, taču nākamajā periodā tā būs vēl izteiktāka. Domāju, ka nākotnes izaicinājumu ir gana daudz, taču uzskatu, ka mēs esam gatavi nākamajam plānošanas periodam, – uzdevumi ir zināmi, tagad tikai jāstrādā.


Visa intervija Finansējuma apjoms nemainīsies lasāma 3. janvāra laikrakstā Dienas Bizness. Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2016. gada 04. novembris plkst. 16:36

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir pabeigusi projektu sākotnējo vērtēšanu...

2016. gada 17. oktobris plkst. 17:45

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) aicina ikvienu iedzīvotāju būt neiecietīgiem...

2016. gada 23. septembris plkst. 17:21

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir nosūtījusi uzaicinājumu Nodarbinātības...

2016. gada 20. septembris plkst. 17:23

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir izsludinājusi ierobežotu projektu iesniegumu...

2016. gada 09. septembris plkst. 10:27

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) atklātā projektu iesniegumu atlasē par Eiropas...

Nepalaid garām

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās...

Vēstniecība, pārstāvniecība, savrupnams, kultūras un darījumu centrs, muzejs, izstāžu telpa,...

Eksports ir viens no galvenajiem valsts attīstības virzītājspēkiem, un uzņēmumiem tas ir svarīgs solis...

Āgenskalns pēdējo gadu laikā ir kļuvis par arvien pieprasītāku vietu dzīvošanai, nereti...

Viens no jaunākajiem nozares uzņēmumiem Liepājā ir SIA Sikksi, kas Latvijas kontekstā...

Bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens izglābj PNB Banku (bijušo Norvik Banku),...

No šīs sadaļas
2018. gada 24. oktobris plkst. 11:28

Kompetences centriem jaunu produktu un tehnoloģiju attīstībai un ieviešanai ražošanā projektu...

2018. gada 05. oktobris plkst. 7:15

Latvijai jāspēj aizstāvēt savas intereses sarunās ar Eiropas Komisiju, kura ne tikai...

2018. gada 02. oktobris plkst. 12:15

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir pabeigusi projektu vērtēšanu Eiropas Savienības...

2018. gada 28. septembris plkst. 16:36

ES fondu naudai sajūtu līmenī ir daudz lielāka nozīme par tās faktisko...

2018. gada 21. septembris plkst. 14:47

Publisko resursu kļūs aizvien mazāk, tāpēc valstu lielāka uzmanība tiks veltīta investīcijām,...

2018. gada 13. septembris plkst. 12:01

Trīs Baltijas valstu pārstāvji ceturtdien parakstīja Eiropas Komisijai adresētu nostājdokumentu,...

2018. gada 07. septembris plkst. 14:37

Igaunijā šomēnes norisinās akcija «Septembrī nedzeršu», kurā cilvēki aicināti vienu mēnesi...

2018. gada 04. septembris plkst. 16:52

Pēc profesijas esmu pārtikas tehnologs un arī pēc aicinājuma. Ieklīstot pārtikas veikalā,...

2018. gada 09. augusts plkst. 13:33

Finanšu ministrija (FM) ir iesniegusi Ministru kabinetā ikmēneša informatīvo ziņojumu par Kohēzijas...

2018. gada 03. jūlijs plkst. 13:05

Šogad noslēgsies pērn uzsāktie pārbūves darbi uz Latvijas garākā reģionālās nozīmes autoceļa...