Eirozonas un Eiropas Savienības reģiona valstu budžeta deficīts pagājušajā gadā sarucis, savukārt valdības parāds abos reģionos audzis, liecina Eurostat dati.

Eirozonā budžeta deficīts saruka no 4,2% 2011. gadā līdz 3,7% pērn, savukārt ES – no 4,4% līdz 3,9%. Valdības parāds pret IKP eirozonā pieaudzis no 87,3% 2011. gada beigās līdz 90,6% pērn, savukārt ES valstīs – no 82,3% līdz 85,1%.

Pagājušajā gadā mazākais budžeta deficīts bijis Igaunijā un Zviedrijā – 0,2%, Luksemburgā – 0,6% un Bulgārijā – 0,8%, savukārt Vācijā reģistrēts pārlaplikums 0,1% apmērā.

17 valstīs budžeta deficīts pārsniedzis 3%, un lielākais deficīts bijis Spānijā – 10,6%, Grieķijā – 9%, Īrijā – 8,2%, kā arī Portugālē un Kiprā – 6,4%. Latvijā budžeta deficīts sasniedzis 1,3%.

15 no ES dalībvalstīm pērn samazinājušas valdības parādu pret IKP, 12 valstīs tas palielinājies, bet vienā nav mainījies. Pērnā gada nogalē zemākais valsts parāds pret IKP bijis Igaunijā – 9,8%, Bulgārijā – 18,5%, Luksemburgā – 21,7% un Rumānijā – 37,9%. 14 valstīs valsts parāds pārsniedzis 60%, un augstākais parāds bijis Grieķijā – 156,9%, Itālijā – 127%, Portugālē – 124,1% un Īrijā – 117,4%. Latvijā valsts parāds pērn sasniedza 40,6% no IKP.