Pazīstamais ASV sociologs, notikumu vērotājs un komentētājs Neits Silvers savā grāmatā "Signāls un trokšņi: kāpēc tik daudz prognožu nepiepildās, bet dažas piepildās" raksta, ka signāls ir patiesība, bet trokšņi mūs novirza no tās.

Pamatjautājums ir līdzīgs tam, ar ko ikdienā sastopas ārsti, – prast orientēties daudzo rādītāju kopumā un izcelt tos, kuriem konkrētajā situācijā ir lielākā ietekme. Tas palīdz labāk noteikt diagnozi un īstenot sekmīgāku ārstēšanu.

Šīs pārdomas ir būtiskas arī tiem Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmējiem un politikas veidotājiem, kuriem ir vēlme veidot savu darbību un prognozēt finanses ilgtermiņā, piemēram, pieņemot lēmumus par nekustamā īpašuma pirkumu, izmaiņām ģimenē, darba maiņu. Vieni vēlētos pēc iespējas sekmīgāk pārdzīvot krīzi (piemēram, uz to laiku samazinot parādus), savukārt citiem tā var būt lielā iespēja (piemēram, cerot uz nekustamā īpašuma cenu krišanos u.tml.).

Šogad Līgo vakarā paredzēts jo īpaši daudz masu pasākumu, svētku tuvumu izmanto arī politiķi.

Paralēli tradicionālajām zaļumballēm vai katrā Latvijas mazpilsētā, šogad ar vēl lielāku sparu nekā pērn tiek rīkoti vērienīgi līgošanas koppasākumi, kur katrs sev mēģina piekabināt lielākā vai tradicionālākā pasākuma statusu, lietojot pat tādus apzīmējumus kā tautas kopības lielfestivāls.

Pārbaudīt to gan ir grūti, jo, kā norādīja DB aptaujātie rīkotāji, izvēle par labu kādam pasākumam lielākoties tiek izdarīta pēdējā brīdī, ņemot vērā laika apstākļus.

Reģistrs samazinās apzīmogošanu

Uzņēmumu reģistrs taupīs uz daudzu dokumentu zīmogošanu, perspektīvā zīmogs netikšot spiests arī uz reģistrācijas apliecībām.

Eiropas Savienības Mikroshēmu akta apstiprināšana ir vērā ņemami palielinājusi Latvijas izredzes izrauties strauji augošajā pusvadītāju tehnoloģiju ražošanas nozarē.

Tieši šai nozarei ir potenciāls Latviju izvirzīt ES tehnoloģiskās autonomijas veicināšanas priekšgalā, balstoties uz Latvijas vēsturiski spēcīgo tehnoloģiju un zināšanu kapitālu pusvadītāju tehnoloģiju ražošanā¹.

Tādēļ Latvijai ir viss nepieciešamais, lai ieņemtu vadošo vietu strauji augošajā pusvadītāju tehnoloģiju nozarē. To var panākt, ja tā tiek izvirzīta par prioritāti, un potenciāli aizvieto kādu no pastāvošajām, kā, piemēram, tranzītu, banku nozari vai tūrismu, ar augstajām tehnoloģijām, kas attīstītu ekonomiku un izveidotu jaunas darba vietas Latvijā².

Pusvadītāju tehnoloģiju nozares attīstības iespējas Latvijā

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Lai gan partiju kases strauji pildās, pavasarī notikušās Eiropas Parlamenta vēlēšanas to kabatas krietni patukšojušas, Saeimas vēlēšanu reklāmām atstājot visai ierobežotus līdzekļus

Par to liecina DB pētījums, apkopojot informāciju par partiju saņemtajiem ziedojumiem, biedru naudām un tēriņiem priekšvēlēšanu izdevumiem. Jāņem gan vērā, ka saziedotās summas ik dienu mainās, turklāt, tuvojoties vēlēšanām, tas notiek ļoti strauji. Turklāt atsevišķām partijām ir no dažiem līdz vairākiem desmitiem tūkst. eiro mērāmi naudas uzkrājumi no iepriekšējiem gadiem papildus tam jau šobrīd Saeimā pārstāvētās partijas saņem arī valsts budžeta finansējumu, kas visa starpā arī izmantojams politiskajai aģitācijai, līdz ar to šis pētījums parāda tendenci, nevis absolūti precīzi atspoguļo situāciju.

Ukrainas nemieri ir izgājuši ārpus kontroles, tāpēc Eiropas Savienībai būtu jāuzņemas atslēgas loma šī konflikta izlīdzināšanā, piedāvājot Krievijas pusei atbilstošu «tortīti».

Pilsoņu karš Ukrainā vai jauns dzelzs priekškars Austrumeiropā nav neviena interesēs, tāpēc Eiropas Savienībai (ES) vajadzētu atcerēties OECD dibināšanas pamatvērtības un «mainīt situāciju satuvinoties». Vislabāk to izdarīt jau šodienas ES un Krievijas samitā, ņemot vērā, ka pie pašreizējiem notikumiem Ukrainā arī ES nav gluži bez vainas.

Nenoliedzams fakts, ka Ukraina neparakstīja ES asociācijas līgumu Krievijas prezidenta Vladimira Putina iespaidā, kurš uz Ukrainu izdarīja ekonomisku spiedienu lētāku energoresursu un iespējamu lauksaimniecības produktu importa ierobežojumu veidā. Taču tā ir tikai medaļas viena puse. Krievija Ukrainai piedāvāja arī prasīto aizdevumu 15 miljardu ASV dolāru apmērā, ko ES nebija gatava sniegt, lai gan iepriekš savu banku glābšanai ES daudzus miljardus atrada. Protams, var diskutēt, cik Ukrainas glābšana par ES līdzekļiem izrādītos izdevīga Latvijai, vai šis pasākums nesamazinātu mūsu ES fondu naudas portfeli un mums kā eirozonas dalībvalstij neliktu piedalīties arī ar tiešajiem maksājumiem, tomēr no pašreizējās situācijas zaudētāji ir visi. Pat ja Latvijas biznesu Ukrainas problēmas vismaz pašlaik īpaši neskar, situācija varētu mainīties, ja ES pārpludinātu lētais ukraiņu darbaspēks. Ir taču zināms, ka Latvijas tā sauktais ekonomikas atveseļošanās veiksmes stāsts balstās uz izmaksu samazinājumu, kas pēc definīcijas nevar būt mūžīgs. Arī ES viena pati šo jautājumu uz saviem pleciem neiznesīs, tāpēc ar Krieviju būtu jāvienojas. Pašlaik ES diplomātu izķīmiķotā ēsma Krievijai varētu būt kopīgs brīvās tirdzniecības līgums no Lisabonas līdz Vladivostokai, taču, kas no tā sanāks, vēl jānogaida.

Savu darbību Rīgā beidzis restorāns Kinfield. Kā atklāj tā īpašniece Kristīne Rožkalne, problēma nebija viesu trūkums, bet gan valsts attieksme – pretimnākšanas un izpratnes vietā bez brīdinājuma bloķēts konts, sajūta kā nopratināšanā, apvainošana un nicinoša attieksme.

«Es mīlu Latviju, lai gan esmu Vācijā dzimusi un uzaugusi. Kopš esmu atpakaļ Latvijā, iemīlu šo zemi katru gadu arvien vairāk, it īpaši Rīgu. Ar spējām, kuras man ir dotas, vēlējos šai pilsētai un cilvēkiem dāvāt vietu, kurā ikviens mūsdienu steidzīgajā ikdienā varētu norimt, satikt savus mīļos un izbaudīt laiku kopā pie īpaši atlasītas mūzikas. Tad nu pirms vairāk kā 3 gadiem pieņēmu lēmumu realizēt sen loloto sapni. Vīzija, koncepts un biznesa plāns bija skaidrs, vajadzēja vēl tikai finanses. Smagi iepriekš strādājot, finansējumu saņēmu. Kad arī telpas tika veiksmīgi atrastas, varēju sākt plānoto,» sociālajā tīklā Facebook klāsta uzņēmēja.

Apvienoto Arābu Emirātu uzņēmējs un nekustamo īpašumu attīstītāja kompānijas Eagle Hills vadītājs Mohameds Ali Alabbars (Mohamed Ali Alabbar) un Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis 10.janvārī parakstīja sadarbības memorandu, apliecinot abu pušu nodomu attīstīt Andrejsalas apkaimes teritoriju, 15 gadu laikā attīstības projektos ieguldot vairāk kā 3 miljardus eiro.

Parakstot sadarbības memorandu, puses apņemas mērķtiecīgi sadarboties, lai attīstītu Andrejsalas apkaimi. Rīgas ilgtspējīgas plānošanas stratēģijā Andrejsalas apkaime ir noteikta kā stratēģiskas nozīmes pilsētas attīstības teritorija, kuras unikālo atrašanas vietu un vērtību novērtē arī Apvienoto Arābu Emirātu investors, atzīstot to par vienu no perspektīvākajām pilsētvides attīstības iespējām Ziemeļeiropā.

Mohameds Ali Alabbars, pamatojot savu izvēli un mērķi ieguldīt investīcijas, skaidro: “Rīga ir pelnījusi patiesi izcilu ūdensmalu - savu Nordhavn kā Kopenhāgenā, HafenCity kā Hamburgā. Šeit ir Ziemeļu metropole, kas atrodas upes un jūras krastā. Ar nekustamo īpašumu attīstību esmu nodarbojies 30 gadus, strādājis 16 valstīs. Manā attīstītāja pieredzē šī ir unikāla vieta. Mans mērķis kopā ar vietējiem partneriem ir dāvāt Rīgai izcilu jaunas pilsētapbūves paraugu, vienlaikus saglabājot šīs vietas raksturu, lai rīdziniekiem būtu vieta, kur dzīvot, strādāt un doties atpūsties, un pilsētas viesiem apmeklēt.”

Atklāta rekonstruētā Zemgales rajona tiesas ēka Pils ielā 16,Tukumā, kuras atjaunošana izmaksājusi 2 663 306 eiro, informē Tiesu namu aģentūra.

Esošajai tiesas ēkai, kas būvēta 1882. gadā, tika veikta fasādes rekonstrukcija, iekštelpu pārplānošana un pārbūve, kā arī inženiertehnisko komunikāciju nomaiņa, savukārt jaunizbūvētajā korpusā izvietotas tiesas sēžu zāles, kas aprīkotas ar modernām tehnoloģijām, tostarp videokonferenču un skaņas ierakstu iekārtām.

Pēc rekonstrukcijas ēkas lietderīgā platība ir palielinājusies divas reizes. Tas nodrošina iespēju ēkā izvietot arī tiesā iekļauto zemesgrāmatu nodaļu ar arhīvu un tādējādi īstenot reformu, kuras ietvaros paredzēta zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu pilnīga iekļaušana rajonu (pilsētu) tiesu sastāvā. Projekta pasūtītājs un finansētājs ir valsts akciju sabiedrība «Tiesu namu aģentūra».

Pasaules Ekonomikas forums (WEF) publicējis Ceļošanas&Tūrisma Konkurētspējas Ziņojumu 2015 (The Travel & Tourism Competitiveness Report 2015).

Ziņojums tiek publiskots reizi divos gados un aplūko 141 valsti, atklājot to, cik labi valstis uzrauga un tur godā savas tūrisma nozares.

Kā vēsta thelocal.se, globālais ziņojums metis šaubu ēnu pār Zviedrijas tūrisma nozari, Ziemeļvalsti ierindojot 23. vietā pasaulē. Vēl 2011. gadā tai tika piešķirta 5. vieta. Līdz ar to piecus gadus pēc tam, kad Zviedrija ierindojās pirmajā pieciniekā, tā izslīdējusi pat no Top 20. WEF iepriekšējā ziņojumā 2013. gadā Zviedrija atradās 9. vietā.

To, kurā vietā ierindota Latvija, kā arī tūrisma jomā konkurētspējīgākās valstis, skatiet raksta galerijā!

Valstis vērtētas pēc vairākiem kritērijiem: biznesa vide (Latvijai - 53. vieta, Igaunijai - 26., Lietuvai - 64.), drošība (Latvijai - 40., Igaunijai - 23., Lietuvai - 54.), veselība un higiēna (Igaunijai - 23., Latvijai - 27., Lietuvai - 3.), darbaspēks (Latvijai - 19., Lietuvai - 32., Igaunijai - 24.), gatavība uzņemt tūristus (Latvijai - 20., Igaunijai - 18., Lietuvai - 29.), tūrisma nozares nozīmība valdības izpratnē (Igaunijai - 9., Latvijai - 63., Lietuvai - 85.), atvērtība (Latvijai - 36., Lietuvai - 34., Igaunijai - 52.), cenas (Igaunijai - 72., Latvijai - 58., Lietuvai - 57.), ilgtspējīga pieeja (Latvijai - 30., Igaunijai - 20., Lietuvai - 38.), dabas resursi (Latvijai - 52., Igaunijai - 59., Lietuvai - 86.) un kultūra (Lietuvai - 33., Igaunijai - 37., Latvijai - 42.).

Gribas domāt par valsts attīstību ilgtermiņā, par mūsu kopējo nākotni, bet... neskaidrību pilnā šodiena kā tāds enkurs notur pie vietas.

Vai daudz ir to cilvēku, to uzņēmumu, kas šodien kaut ko var plānot, raugoties kaut vai gada vai piecu perspektīvā, ja nav zināms, ko nesīs pat nākamais mēnesis? Ja gada sākumā vēl bija cerība uz vakcīnām kā brīnumlīdzekli, tad nu ir skaidrs, ka tās sargā vien smagākos gadījumos.

Un arī ne visus – vien tos, kas vakcinējušies, proti, kas šo daļējo aizsardzību izmanto. Tas nozīmē, ka būs vien jāpielāgojas dzīvei tādos apstākļos, kādi nu ir. Ar vakcinētajiem un nevakcinētajiem, ar vīrusa neskartajiem, ar saslimušajiem un pārslimojušajiem. Ja cilvēki dzīvei pat kara apstākļos pielāgojas, tad arī šā laika situācijai varētu, ja vien sabiedrībai vai vismaz valsts politiskajai vadībai būtu daudzmaz vienota sapratne par nepieciešamu rīcību šādā situācijā.

43% iedzīvotāju paredz, ka viņiem personīgi, bet 26% - ka Latvijai nākamais gads būs labāks par šo gadu, liecina 2016.gada decembrī pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas dati.

Gada nogalē 17% iedzīvotāju šo gadu Latvijai novērtē kā labāku, 24% uzskata, ka tas ir bijis sliktāks, bet 55% domā, ka tas ir bijis tāds pats kā iepriekšējais.

Šie vērtējumi kopumā ir sliktāki nekā pagājušā gada nogalē iegūtie. Pirms gada pozitīvas atbildes sniedza par 5 procentu punktiem vairāk iedzīvotāju - t.i. 22% iedzīvotāju 2015.gadu Latvijai vērtēja kā labāku par iepriekšējo, bet 15% to vērtēja kā sliktāku, kas ir krietni retāk nekā šī gada nogalē iegūtie 24%.

Vēsturiski vissliktākos aizvadītā gada novērtējumus Latvijas iedzīvotāji pauda 2009.gada nogalē, kad kopumā tikai 4% iedzīvotāju 2009.gadu Latvijai vērtēja kā labāku nekā iepriekšējo, bet 79% - kā sliktāku.

Runām, ka Latvija Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta sarunu rezultātā ir sliktākās pozīcijās par Lietuvu, nav pamata, jo Latvijai ir lielāks procentuālais finansējuma pieaugums faktiskajās cenās nekā Lietuvai.

Premjerministrs Valdis Dombrovskis (V) šodien ministrus informēja, ka palūdzis, lai Latvijai piešķirto finansējumu pārrēķina pēc tās pašas metodes, kā rēķinājusi Lietuva, un rezultātā izrādījies, ka Latvijai bilances uzlabojums ir par 15%, bet Lietuvai - par 10%.

«Pārrēķinot šos skaitļus, mūsu bilances uzlabojums ir par 707 miljoniem eiro (494 miljoniem latu) jeb par 15%. Pārrēķinot Lietuvas metodikā, mūsu rezultāts ir iespaidīgāks,» pauda premjers. Viņš piebilda, ka Latvija saņēmusi vislielāko pieaugumu tiešmaksājumos pret esošo līmeni.

Skaidrojot par tiešmaksājumiem lauksaimniekiem, viņš informēja, ka sākotnēji no Eiropas Komisijas puses Latvijai piedāvāja, ka tiešmaksājumi lauksaimniekiem pieaugs līdz 141 eiro (98,7 latiem) par hektāru, taču gala rezultātā izdevies panākt, ka summa pieaugs līdz 196 eiro (138 latiem) par hektāru 2019.gadā, kas ir 75% no vidējā līmeņa Eiropas Savienībā. Tomēr, ņemot vērā, ka Latvija saņēma vēl papildu līdzekļus, Latvijai tiešmaksājumi pieaugs nevis no 109 eiro (76,3 latiem) līdz 196 eiro, bet gan no 127 eiro nākamgad līdz 196 eiro 2019.gadā, kas ir atbilstoši tai pieauguma līknei, kāda būs Igaunijai.

Vēsturiskajā lidostas Spilve ēkā un tās teritorijā (Daugavgrīvas iela 140) notiek restaurācija un remontdarbi. Pārdaugavas vēsturiskais centrs kļūs par platformu kultūras, izglītības un sporta pasākumiem, vietu, kur rīkot tematiskus festivālus, koncertus, pasākumus, seminārus, liela mēroga pilsētas svētkus.

Komplekss Spilve ietver 3500 m2 plašu lidostas ēku, asfaltētu laukumu, zālienu, skrejceļu un «mazās» aviācijas lidmašīnu stāvvietu. Šajā restaurācijas un celtniecības darbu etapā ēkā atjaunota apkures sistēma, nomainīta elektroinfrakstruktūra un santehnika. Atjaunošanas un restaurācijas darbu posma kopējās izmaksas 2016. gadā veido ap 100 tūkstošiem eiro. 2017. gadā tiks rekonstruēta ēkas durvju grupa, fasādes ansamblī nomainīti logi, atjaunota ēkas santehnikas sistēma, veikta elektrotīkla izbūve, kā arī tiks atjaunotas visas centrālas zāles lustras un iekšējā apdare, darbu kopējās izmaksas tiek lēstas ap 500 tūkstošiem eiro. Rekonstrukcijas un modernizācijas darbus kompleksā Spilve veic kompānija AEROBIG.

Eiropas Komisija (EK) maija beigās publicēja priekšlikumus par Covid-19 krīzē cietušās Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, kura ietvaros paredzēts atbalsts visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Saskaņā ar piedāvājumu – tuvākajos 7 gados Latvijai no ES budžeta varētu būt pieejams gandrīz 12 miljardu eiro jeb tik, cik pēdējos 15 gados kopā. Kā Latvijai veiksmīgi un pilnvērtīgi iekļauties jaunajā ES ekonomikā? Kur investēt gudri, lai modernizētu ekonomiku laikā, kad to darīs visa Eiropa? Kurp virzīt skatu nākotnē, nevis (tikai) labot pagātnes kļūdas? Par to pārdomas turpmākajā rakstā.

Tātad, 27. maijā EK iepazīstināja ar savu izstrādāto Eiropas atveseļošanas plānu (turpmāk – EK plāns), pirmo reizi piedāvājot dubultā finansējuma pieeju. Jaunais EK plāns paredz papildu ierastajam 7 gadu budžetam (1.1 triljonu eiro apmērā) ieviest ārkārtas 4 gadu instrumentu 750 miljardu eiro apmērā. Tādējādi kopā Eiropas atveseļošanas plāna īstenošanai EK piedāvā rezervēt 1,85 triljonus eiro.

Beberliņos, Liepājā, aktīvās atpūtas un kabeļu veikborda parkā BB wakepark apmeklētājus tagad priecē ērti dizaina objekti – no saivām veidoti āra soliņi, informē uzņēmumā.

«Biju patīkami pārsteigta par dizaineru ideju, ka no saivām jeb izlietotām elektrības kabeļu spolēm var radīt ne tikai dizainiski glītus, bet arī praktiskus vides objektus,» stāsta BB wakepark vadītāja Santa Vēvere.

Šī projekta ideja pieder intelektuālo inženierrisinājumu uzņēmumam Baltijā SIA Fima, kas pašlaik īsteno Liepājas dzelzceļa modernizācijas projektu. SIA Fima, vēloties dāvāt Liepājas pilsētai ko vērtīgu, sadarbībā ar rūpnieciskā dizaina produktu attīstītāju Studio Vulgaris un biedrību Radi Vidi Pats, kas vienmēr ir rūpējušies par ilgtspējīgu ideju popularizēšanu, realizē videi draudzīgu projektu, kura rezultāts būs visiem pieejams un lietojams Beberliņos un, iespējams, arī citās pilsētas vietās.

Tekstila zīmols Mimu koncentrējas uz mājas tekstilu no liniem, bet projekta Biznesa eskalators laikā izmēģina roku arī apģērba izgatavošanā

Paralēli mājas tekstilam Mimu šī mēneša laikā pircējiem piedāvāja arī apģērbu – linu brunčus, kas apdrukāti ar etnogrāfiskām zīmēm. «Var uzskatīt, ka eksperiments ir izdevies, jo lielākā daļa svārku ir pārdoti,» saka Ieva Grizāne, SIA Mimu īpašniece. Runājot par nākotni, viņa atklāj, ka vēlas turpināt darbu ar apģērbiem, jo, piemēram, cilvēki interesējoties par linu krekliem, un arī pašai galvā ir dažādas idejas sarafāniem un kleitām, tāpat jāturpina strādāt ar brunčiem.

Gaidīja lielāku interesi

«Lai gan pircēju, kas te apgrozās, ir ļoti daudz, plūsma ir liela, ne visi pienāk klāt, lai apskatītu, ko es piedāvāju. Biju gaidījusi lielāku interesi par savu produktu. Agrāk es vairāk apgrozījos tirdziņos un brīvdabas pasākumos, kur vairākums cilvēku bija mana mērķauditorija,» saka I. Grizāne. Līdz šim Mimu galvenokārt produkciju realizēja internetā un dažādos tirdziņos. «Alfa ir pavisam cita pieredze. Tirdziņi ir intensīvāki – aizbrauc uz vienu vai divām dienām un tirgojies, bet Alfā esmu katru dienu un te viss notiek rimtāk. Cilvēki, kas te apgrozās, ir pavisam atšķirīgi no tiem, ar kuriem esmu pieradusi strādāt,» viņa atklāj. Šis mēnesis ļāva saprast, ka pastāvīga vieta tirdzniecības centrā nav Mimu «lauciņš». Taču laikā pirms Ziemassvētkiem tas varētu būt labs tirdzniecības kanāls.

Ņujorka ir izslavēti fotogēniska, bet fotogrāfam Brendonam Stantonam neinteresē debesskrāpji, tilti vai dzeltenie taksometri, raksta AFP.

Viņu interesē paši ņujorkieši, turklāt - 10 tūkstoši.

Katru dienu ar šo domu pārņemtais Stantons dodas ielās, lai fotogrāfijās iemūžinātu kārtējo ņujorkieti. Viņš gandrīz ticis līdz skaitlim 5000.

Projekta rezultāti aplūkojami 27 gadus vecā fotogrāfa blogā Humans of New York (Cilvēki Ņujorkā).

10 tūkstošu fotogrāfiju ideja radusies, vīrietim pārceļoties uz Ņujorku no Čikāgas, kur viņš zaudējis darbu obligāciju tirdzniecībā. Fakts, ka viņam nav pieredze fotografēšanā, vīrieti nav atturējis no idejas īstenošanas.

Latvija varēja glābt ABLV Bank, taču nolēma to nedarīt

«Ja kredītportfelis ir 900 miljoni eiro, to izpārdodot ar 50% atlaidi, var nolaupīt līdz pat 400 miljoniem eiro. Iespējams, visi jau zina, ka, lai varētu nomainīt patreizējo FKTK vadību, ar Sprūdu un Lūsi saistītais Parādnieks pašlaik steidzamības kārtībā caur Saeimu «dzen» likumprojektu. Cīņa notiek par bankas atdošanu maksātnespējas administratoriem, kurus nekontrolē FKTK. Pēc tam, kad tāds administrators ar tiesas lēmumu ir iecelts, viņš kļūst par «monarhu», kurš var «tirgot» kredītus ar atlaidi, kā grib,» intervijā DB teic bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds.

Guntars Grīnvalds

Latvijai ir gandrīz 500 kilometru gara piekrastes josla. Latvijas ekonomiskā zona Baltijas jūrā rūpniecisko zivju ziņā ir viena no bagātākajām, bet Rīgas jūras līcis ir viens no Ziemeļu puslodes ražīgākajiem nozvejas rajoniem.

Mūsu valstij ir senas zivrūpniecības tradīcijas, un Latvijā šobrīd ir vairāk nekā 110 uzņēmumi, kas nodarbojas ar zvejas produktu apstrādi. Savukārt iedzīvotāji pārtikā zivis vidēji patērē vairāk nekā citās Eiropas valstīs – 24,9 kg uz vienu cilvēku. Tomēr, neskatoties uz to, zivsaimniecība Latvijā atrodas ļoti grūtā situācijā – tā piedzīvo vienu krīzi pēc otras, investīcijas ienāk salīdzinoši maz, kā arī gandrīz nav inovāciju un jaunu produktu.

Covid-19 zivrūpniekus skar atšķirīgi

Zivrūpniecības pamatu Latvijā veido divas lielas ražotāju grupas – konservu un citu zivju produktu ražotāji, un katru no šīm grupām Covid-19 ir skāris atšķirīgi. Lielākie svaigo/saldēto zivju pārstrādātāji cieta piegādes ierobežojumu dēļ, kā arī samazinājās pieprasījums pēc zivju pārstrādes produktiem, jo tiem ir īsāki uzglabāšanas termiņi un prece ir salīdzinoši dārga. Savukārt pieprasījums pēc zivju konserviem pieauga, un daudziem pat potenciāli radās iespēja paplašināt ražošanu. Tomēr, ņemot vērā to, ka konservu ražošanā ir liels roku darba īpatsvars, paaugstinājās arī saslimšanas riski darba kolektīvos. Vāja ražošanas procesu automatizācija un liela atkarība no viesstrādniekiem pandēmijas ierobežojumu apstākļos ir liels drauds daudzām ražotnēm.

Latvijai jāmazina nodokļu slogs zemu ienākumu saņēmējiem un vairāk jāuzrauga maksātnespējas administratori, teikts šodien publicētajās Eiropas Komisijas (EK) rekomendācijās Latvijai.

EK rekomendācijās norāda - Latvijai ir jānodrošina, ka novirze no vidēja termiņa budžeta mērķa izpildes 2016. un 2017.gadā attiecas tikai uz tiem izdevumiem, kas saistīti ar pensiju reformu un strukturālajām reformām veselības sektorā.

Tāpat Latvijai ieteikts samazināt nodokļu slogu zemu ienākumu saņēmējiem, nodrošinot izaugsmi veicinošas izmaiņas dabas resursu un nekustamā īpašuma nodokļos, kā arī uzlabojot nodokļu iekasēšanu.

EK arī iesaka Latvijai nodrošināt atbilstošus sociālās palīdzības pabalstus, kā arī veicināt nodarbinātību. Latvijai arī jāpasteidzas veikt reformas arodmācību programmā, iesaistot sociālos partnerus.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Piecus gadus pēc ekonomiskās krīzes sākuma Ziemeļeiropā, pateicoties valdību īstenotajiem taupības pasākumiem, situācija ir nostabilizējusies, bet Eiropas dienvidos tā joprojām saglabājas smaga, ko izraisījusi tikai daļēja reformu ieviešana vai, ļaunākajā gadījumā, papildus fiskālie stimuli.

Tā komentārā finanšu medijā Bloomberg norāda dažkārt pretrunīgi vērtētais Zviedrijas ekonomists Anderss Oslunds, kurš kopā ar Valdi Dombrovski sarakstījis grāmatu «Kā Latvija pārvarēja finanšu krīzi».

Krass kontrasts ir starp Latviju un Grieķiju – divām mazām valstīm, kuras ekonomiskā krīze skāra vissmagāk. Abas valstis piemēroja atšķirīgu krīzes risināšanas politiku – Latvija stingru taupības režīmu, savukārt Grieķija valsts izdevumu samazinājumu uzsāka vēlu un nepilnīgi.

Latvijas iekšzemes kopprodukts divu gadu laikā (IKP) samazinājās par 24%, tomēr jau 2011. gadā Latvijas ekonomika auga par 5,5%, bet pērn, visticamāk, valsts tautsaimniecības izaugsme būs 5,3% apmērā, kas ir straujākais temps Eiropas valstu vidū. Tikmēr Grieķija turpinās ciest no recesijas, kas valstī plosās jau vairākus gadus, un Grieķijas IKP samazinājies par 18%. Ekonomists norāda, ka 2008. un 2009. gadā finanšu krīze Latvijā izskatījusies baisāka nekā Grieķijā, taču tad abas valstis izvēlējušās atšķirīgus ceļus.

Latvijas politiķu darbu pēc starptautiskās finanšu palīdzības programmas noslēgšanās kopumā vērtē pozitīvi, taču saskata arī zināmu atslābumu valdības sākotnēji izvirzīto mērķu sasniegšanā, kritizējot nodokļu samazināšanu Latvijā, teikts Latvijas aizdevuma pēcprogrammas misijas otrajā ziņojumā.

«Strukturālās reformas tiek turpinātas, kaut arī to ieviešana ir neliela kavēšanās, un skaitliskie budžeta mērķi tiek nemitīgi pārsniegti, pateicoties labākai ekonomiskai situācijai un ieņēmumu pieaugumam,» teikts EK ziņojumā, «kopumā [Latvijas] amatpersonas savas saistības uztvērušas nopietni un palielinājušas atsevišķu ministru darbības kvalitāti, turklāt Ministru kabinets ir solījis turpināt reformas un attīstību.»

Ziņojumā uzteikta Latvijas valdības spēja pēdējā gada laikā panākt būtisku progresu vairākos svarīgos jautājumos, piemēram, valstij piederošo aktīvu pārvaldes reformu, aktīvā darba tirgus un sociālās politikas pārskatīšanu, kā arī reformu sākšanu augstākās izglītības un zinātnes jomā.

Lai pārvarētu Covid-19 vīrusa radīto krīzi Latvijā, kā arī pēc iespējas ātrāk atgrieztos ne tikai līdz pirmskrīzes perioda līmenim, bet arī to pārsniegtu,izstrādāts Latvijas ekonomikas atjaunošanas plāns "Stratēģija Latvijai Covid-19 krīzes radīto seku mazināšanai", kuru otrdien apstiprinājis Ministru kabinets.

"Neskaidrība par Covid-19 ietekmi uz ekonomikas attīstību ir ārkārtīgi liela, jo nav skaidrs, cik ilgi un plaši turpināsies vīrusa izplatība Eiropā un pasaulē. Stratēģija Latvijai Covid-19 krīzes radīto seku mazināšanai ir stratēģisks ietvars ar kompleksu pasākumu kopumu, kas ļaus pārvarēt Covid-19 un tā ietekmes ierobežošanas pasākumu izraisīto ekonomikas krīzi, fokusējoties ne vien uz tautsaimniecības stabilizāciju, bet arī uz krīzes radīto izaugsmes iespēju izmantošanu," skaidro ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Stratēģijas Latvijai Covid-19 krīzes radīto seku mazināšanai īstermiņa mērķis ir panākt pēc iespējas mazāku negatīvo ietekmi uz ekonomiku un uzņēmumu darbību, savukārt ilgtermiņā panākt produktivitātes pieaugumā balstītas ekonomikas strukturālās izmaiņas par labu zināšanu ietilpīga preču un pakalpojumu eksporta attīstībai. "Vienlaikus ir svarīgi mazināt bezdarbu un mazkvalificēto darbinieku īpatsvaru, attīstīt un paaugstināt inovācijas un pētniecības kapacitāti, veicināt digitalizācijas risinājumus un finanšu instrumentu pieejamību uzņēmējiem," informē ministrs.