Jaunākais izdevums

Stinger

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

KIA Stinger cenas Latvijā no Vācijas atšķirsies par 6 līdz 8 tūkstošiem eiro

Aldis Zelmenis, 13.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

KIA Stinger ir negaidīti atraktīvs auto. Tas eleganti izskatās, tam ir jaudīgi motori, pilnpiedziņa un vajadzīgās manieres, lai kļūtu ne tikai par KIA «imidžmeikeru», bet lai atļautos pabojāt nervus premium klases modeļiem

Jau pats nosaukums ir intriģējošs un liek noprast, ka šim KIA aiz ādas ir kaut kas vairāk nekā ikdienišķajiem KIA modeļiem. Tā tas arī ir. Sāksim ar to, ka Baltijā KIA Stinger tiks pasniegti tikai lepnākajos GT Line un GT izpildījumos, tikai komplektā ar AWD pilnpiedziņu un tikai ar «dusmīgākajiem» motoriem. Stinger tehniskajā arsenālā ir arī klasiskās piedziņas modifikācijas, bet tās Latvijā nebūs prioritāte, taču autoentiuzistiem, kas ļoti vēlēsies tieši šādu Stinger, pašmāju KIA tirgotāji neatteikšot.

Vizuāli viens no pievilcīgākajiem un atraktīvākajiem Gran Tourismo modeļiem par saprātīgu cenu. Ērts un funkcionāls vadības panelis ar lielām un parocīgām pogām – tāds, lai pat tuklākie pirksti trāpītu precīzi mērķī. Starp citu, pogu izkārtojums uz viduskonsoles centrālās daļas attālināti atgādina BMW un Audi modeļu salonos redzēto noformējumu, bet trīs centrālās ventilācijas lūkas signalizē par Mercedes dizaina stilu un arī izpildījumu. Sportiska multifunkcionāla stūre, ērti krēsli īpaši GT versijai. Salonā viss ir pa rokai, nekas nekaitina. No Stinger modifikāciju piedāvājuma, sākot jau no šī gada novembra pie mums tiks tirgots 2,2 CRD 200 ZS jaudīgs dīzelis. Pasniegts GT Line aprīkojumā, tā cena Latvijā būs 45 900 eiro. Savukārt GT modifikācija ar Brembo bremzēm, sportiskākiem un arī ērtākiem krēsliem un vēl daudziem citiem labumiem maksās 49900 eiro. GT modeļa saldākā sastāvdaļa būs 370 ZS jaudīgs V6 benzīnmotors, toties gan dīzeļmotora, gan benzīnmotora zirgsspēku ganāmpulka savaldīšanai darbs tiks uzticēts astoņpakāpju automātam. Būtiski ir piebilst, ka šīs Stinger cenas būs aptuveni par 6 līdz 8 tūkst. eiro zemākas, nekā par Stinger tiek prasīts, piemēram, Vācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kia Stinger pirms prezentēšanas tirgū, kas plānota 2017. gada otrajā pusē, testēts arktiskās ziemas apstākļos. Pārvietojot testa bāzi no Nurburgringas trases Vācijā, inženieri Kia jauno universāla tipa sporta sedanu pārbaudījuši ekstrēmā temperatūrā un ledainos apstākļos Zviedrijas ziemeļos.

Jaunākais automašīnas testēšanas posms ļaus Kia Stinger spēkrata attīstīšanas komandai precizēt vadāmību gan aizmugurējās, gan visu riteņu piedziņas modeļu konfigurācijās. Tāpat būs iespēja uzlabot dažādu elektronisko palīglīdzekļu piedāvājumu vadītājiem.

Nonākot pārdošanā, Stinger būs Kia zīmola pirmais sedans, kas pieejams gan ar aizmugurējo, gan ar visu riteņu piedziņu.

Stinger, atkarībā no iegādes tirgus, būs pieejams ar kādu no trim dzinējiem. Jaudīgākais no tiem - 3.3 litru dubultais turbo V6 dzinējs nodrošina 370 ps un 510 Nm jaudu un griezes momentu. Ar šo dzinēju Stinger spēj attīstīt ātrumu no 0-100 km/h 5,1 sekundē, padarot to par visstraujāk paātrinājumu attīstošo dzinēju, kādu jebkad ražojis Kia. Stinger 2,0 litru turbo četrcilindru dzinējs spēj attīstīt 255 ps un 353 Nm. Trešais 2,2 litru turbodīzeļa dzinējs, kam paredzams vislielākais pieprasījums Eiropas tirgū, spēs nodrošināt 200 ps un 440 Nm. Visi dzinēji darbojas ar astoņu pakāpju automātisko pārnesumkārbu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) paaugstinājis Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām («World Economic Outlook»), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,8% un 3,9% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 3% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,3% apmērā.

Inflācija Latvijā gan šogad, gan nākamgad prognozēta 3% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 9% šogad un 8,7% nākamgad, salīdzinot ar 9,6% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 0,3% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 1,5%.

No Baltijas valstīm lielāku IKP pieaugumu nekā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas tiek prognozēts 4% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,7% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 2,5% un 2,8%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3,8% un 3,4% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 1,8% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,4%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 8,4% šogad un 9% nākamgad, salīdzinot ar 6,8% pirms gada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) samazinājis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām (World Economic Outlook), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,7% un 3,3% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 4% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,5% apmērā.

Inflācija Latvijā šogad un nākamgad prognozēta attiecīgi 2,7% un 2,4% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 7,9% šogad un 7,8% nākamgad, salīdzinot ar 8,7% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 2% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 2,6%.

No Baltijas valstīm identisku IKP pieaugumu kā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas arī tiek prognozēts 3,7% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,3% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 3,9% un 3,2%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3% un 2,5% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 2,2% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,1%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 6,7% šogad un 6,9% nākamgad, salīdzinot ar 5,8% pirms gada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) būtiski koriģējis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozi šim gadam, lēšot, ka Latvijā šogad būs straujākā ekonomikas lejupslīde Baltijas valstīs, bet nākamajā gadā atgriezīsies izaugsme un tā būs straujākā Baltijā.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kritums par 8,6%, nevis pieaugums par 2,8%, kā tika lēsts oktobrī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas IKP pieaugumu 8,3% apmērā, kas būs straujākā starp Baltijas valstīm.

Tāpat fonds prognozē, ka šogad Latvijā patēriņa cenas samazināsies, proti, būs deflācija 0,3% apmērā, bet nākamgad atgriezīsies inflācija un tā būs 3% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs 2020.gada beigās Latvijā sasniegs 8%, bet nākamgad samazināsies līdz 6,3%, reģistrējot identisku līmeni kā 2019.gadā.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs deficīts 2,2% apmērā no IKP, bet nākamgad deficīta apmērs saruks līdz 1,5% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad gaidāma straujākā ekonomikas lejupslīde no Baltijas valstīm, savukārt nākamgad straujākā izaugsme, liecina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) otrdien publiskotās pasaules ekonomikas rudens prognozes.

Jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") SVF prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kritums par 6%, kas ir mazāk nekā 8,6%, kā tika lēsts iepriekšējās prognozēs aprīlī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas iekšzemes kopprodukta IKP pieaugumu 5,2% apmērā, kas ir mazāk nekā 8,3% kāpums, kas tika prognozēts pirms pusgada.

SVF lēš, ka šogad Latvijā patēriņa cenas pieaugs par 0,6%, bet nākamgad inflācija būs 1,8% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs šā gada beigās Latvijā sasniegs 9%, bet nākamgad samazināsies līdz 8%.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs pārpalikums 2% apmērā no IKP, bet nākamgad tiek prognozēts deficīts 0,8% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

EK Latvijai šogad prognozē straujāku izaugsmi nekā Igaunijā, bet lēnāku nekā Lietuvā

LETA, 13.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) jaunākās ekonomikas prognozes liecina, ka Latvijas ekonomikas izaugsme šogad būs straujāka nekā Igaunijā, bet nedaudz lēnāka nekā Lietuvā.

EK pirmdien publicētās jaunākās prognozes rāda, ka pēc tam, kad pērn Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga par 1,6%, šogad tas pieaugs par 2,8%, bet nākamgad - par 3%.

Lietuvā, atbilstoši EK prognozēm, IKP pērn pieauga par 2,2%, šogad ekonomikas izaugsme būs 2,9%, bet nākamgad tā palēnināsies līdz 2,8%.

Savukārt Igaunijā, pēc EK aplēsēm, ekonomikas izaugsme 2016.gadā bijusi 1,1%, šogad būs 2,2%, bet nākamgad - 2,6%.

EK savās jaunākajās prognozēs norāda, ka Eiropas Savienības (ES) ekonomikas atkopšanās turpinās, tomēr to apdraud tādi ārkārtēji riski kā Lielbritānijas izstāšanās no bloka un Donalda Trampa administrācijas neprognozējamā politika ASV.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Arhitekts Austris Mailītis: «Man ir interesanti, kad katrs darbs ir jauna lieta, kā tāds izgudrojums»

Signe Knipše, speciāli DB, 20.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arhitekts Austris Mailītis šogad kopā ar domubiedriem un kolēģiem saņēma Arhitektūras gada balvu par Ķīnas svētajā kalnā uzcelto Šaoliņas lidojošo mūku teātra ēkas projektu. «Man tas ir paradoksāls ainavu, arhitektūras un mākslas projekts,» tā par veikumu saka arhitekts

Fragments no intervijas, kas publicēta 20. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Kā paši mūki uztvēra šo projektu? Bija kādas atsauksmes?

Tikos ar vairākiem mūkiem. Viens bija kungfu lielais skolotājs. Viņš bija atbalstošs šim projektam. Starp citu, viņš vada arī vienu no tām lielajām skolām. Bija gods tikties arī ar Šaoliņas klostera abatu, kas ir augstākā garīgā persona dzenbudismā. Viņš arī skaitās Ķīnā politiski augsta persona. Parādīju viņam projektu, pastāstīju, kādas ir idejas, mazliet parunājām… Viņš izstāstīja par to, kas ir lidošana Ķīnas kultūrā un dzenbudismā, daoisma kultūrā, mītus par levitējošajiem mūkiem. Vārdu sakot, deva savu svētību iecerei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Ar Peugeot Traveller garākā izbraucienā pa Eiropu

Aldis Zelmenis, 27.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai tūkstošos kilometru mērāms ceļojums ar auto būtu patiešām ērts, neko labāku par kompaktu busu neatrast! Piemēram, franču ražotāja PSA radītie trīnīši – Peugeot Traveller, Citroen Space Tourer un ārlaulības bērns Toyota Proace Verso – ir perfekti instrumenti šādam darbiņam

Šo rindu autoram bija iespēja ar Peugeot Traveller doties garākā izbraucienā pa Eiropu.

Pa Vācijas autobāni Peugeot Traveller drosmīgi brauca uz maksimāli iespējamajiem 175 km/h. Varētu vēl, ja motors to atļautu. Ar šādu braukšanas stilu dīzeļmotora apetīte strauji palielinās, un 9 vai 9,5 litri uz nobrauktiem 100 kilometriem jau kļūs par ikdienišķu devu. Šie skaitļi attiecas uz jaudīgāko un prestižāko 180 ZS jaudīgo Blue Hdi saimes dīzeli, kas sapārots ar sešpakāpju automātu. Kopumā Traveller un abiem tiešajiem radiniekiem būs vairāki jaunākās paaudzes BlueHDi dīzeļdzinēji, kuru jauda ir no 95 līdz 180 zirgspēkiem. Tie ir pieejami gan ar manuālo, gan sešpakāpju automātisko pārnesumkārbu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) jaunākajās ekonomikas prognozēs lēsts, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pieaugs par 3,2%, mūsu valstij paredzot straujāko ekonomikas izaugsmi Baltijas valstu vidū.

Ceturtdien publiskotajās prognozēs EK sagaida, ka Latvijas ekonomikas izaugsmes temps nākamgad paātrināsies līdz 3,5%.

Savukārt inflācija Latvijā šogad būs 2,2% un nākamgad saskaņotā patēriņa cenu indeksa kāpums būs 2%, bet bezdarbs samazināsies līdz 9,2% šogad un 8,7% nākamgad, lēš EK.

Abās pārējās Baltijas valstīs EK prognozē lēnāku ekonomikas izaugsmi nekā Latvijai.Lietuvā EK sagaida 2,9% IKP pieaugumu šogad un 3,1% kāpumu nākamgad. Inflācija Lietuvā šogad tiek prognozēta 2,8%, bet nākamgad tā palēnināsies līdz 2%. Savukārt bezdarbs šogad saruks līdz 7,6% un nākamgad samazinājums turpināsies līdz 7,2%, lēš EK.

Igaunijā šogad tiek prognozēta 2,3% ekonomikas izaugsme, kas nākamgad sasniegs 2,8%. Inflācija Igaunijā šogad būs 3,3%, bet nākamgad - 2,9%. Savukārt bezdarbs pieaugs no 7,7% šogad līdz 8,6% nākamgad, paredz EK.EK pavasara ekonomikas prognozēs tiek lēsts, ka gan šogad, gan nākamgad Eiropas Savienības (ES) kopējā ekonomikas izaugsme būs 1,9%, savukārt eirozonā tā šogad būs 1,7%, bet nākamgad - 1,8%.Inflācija ES šogad tiek gaidīta 1,8% apmērā, bet nākamgad - 1,7%, savukārt eirozonā tā atbilstoši EK prognozēm būs attiecīgi 1,6% un 1,3%. Bezdarbs ES samazināsies no 8% šogad līdz 7,7% nākamgad, bet eirozonā - no 9,4% šogad līdz 8,9% nākamgad.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) jaunākajās ekonomikas prognozēs lēsts, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pieaugs par 4,1%, mūsu valstij paredzot straujāko ekonomikas izaugsmi Baltijas valstu vidū.

Trešdien publiskotajās prognozēs EK sagaida, ka Latvijas ekonomikas izaugsmes temps nākamgad palēnināsies līdz 3,2%, bet 2020.gadā - līdz 2,9%.

Savukārt inflācija Latvijā šogad un nākamgad būs 2,7%, bet 2020.gadā saskaņotā patēriņa cenu indeksa kāpums būs 2,4%, lēš EK.

Otru straujāko ekonomikas izaugsmi Baltijas valstīs EK prognozē Igaunijā, kur, pēc EK aplēsēm, IKP šogad palielināsies par 3,5%. Nākamgad Igaunijas ekonomikas izaugsmes temps palēnināsies līdz 2,8%, bet 2020.gadā - līdz 2,6%. Inflācija Igaunijā šogad būs 3,5%, bet nākamgad un 2020.gadā - attiecīgi 3,3% un 2,5%, lēš EK..

Lietuvā EK sagaida 3,4% IKP pieaugumu šogad, 2,8% kāpumu nākamgad un 2,5% izaugsmi 2020.gadā. Inflācija Lietuvā šogad tiek prognozēta 2,6%, bet nākamgad un 2020.gadā tā samazināsies līdz attiecīgi 2,2% un 2,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Pieņem Rīgas pašvaldības 2016.gada budžetu, deficītu plānojot 669 000 eiro apmērā

LETA, 15.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome šodien pieņēma pašvaldības 2016.gada budžetu, kas tiek plānots ar ieņēmumiem 809,5 miljonu eiro apmērā un izdevumiem 810,2 miljonu eiro apmērā, līdz ar to deficīts tiek plānots ap 668 900 eiro apmērā.

Par budžetu nobalsoja 38 deputāti, pret - 17, bet atturējās - trīs.

Opozīcijas deputāti attiecībā uz pašvaldības nākamā gada budžetu iesniedza kopumā 24 priekšlikumus. Tie visi, izņemot vienu, šodien tika noraidīti. Kā vienīgais tika atbalstīts deputāta Jurģa Klotiņa (VL-TB/LNNK) priekšlikums piešķirt 14 870 eiro ielu apgaismojuma ierīkošanai Zunda kanāla gājēju tiltam. Šo priekšlikumu deputāts debatēs ar vizualizācijām prezentēja deputātiem, norādot, ka tas būtiski uzlabos iedzīvotāju drošību, jo pašreiz šī vieta ap tiltu vakaros ir nepārredzama.

Rīgas domes opozīcijas deputāti debatēs kritizēja pašvaldības budžetu, kā ik gadu akcentējot vairāku izmaksu necaurredzamību un izceļot dotāciju Rīgas satiksmei. Deputāti atzinīgi novērtēja salīdzinoši nelielo deficītu, kas uz citu gadu fona praktiski neesot, tomēr ieņēmumu pieaugumu opozīcija saistīja ar valdības labvēlīgo politiku attiecībā uz Rīgu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV raķešu triecienā Šairatas aviobāzē Sīrijas vidienē nogalināti vismaz seši cilvēki un faktiski iznīcināti teju visi objekti tajā, paziņoja Sīrijas armija un novērotāju organizācija.

«Aviobāze tika gandrīz pilnībā iznīcināta - skrejceļš, degvielas cisternas un pretgaisa aizsardzība - viss tika saspridzināts gabalos,» sacīja Londonā bāzētās nevalstiskās organizācijas Syrian Observatory for Human Rights (SOHR) direktors Rami Abderrahmans. «Tur uz vietas bija iznīcinātāji Su-22, Su-24 un MiG-23. Pēc viņa teiktā, triecienā arī sapostītas virsnieku kazarmas.

Sīrijas armija nosodīja ASV «agresiju» kā starptautisko tiesību pārkāpumu un paziņoja, ka triecienā nogalināti vismaz seši cilvēki un nodarīti smagi postījumi.

Valsts televīzijā nolasītajā armijas paziņojumā teikts, ka triecieni padara ASV par partneri teroristu grupējumiem, kas saistīti ar Al Qaeda un Islāma valsts. Triecieni arī vājinās cīņu pret terorismu, norādīja armija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šonakt pēc aptuveni 20 stundas ilgas sēdes pieņēma nākamā gada valsts budžetu, kurā plānotie ieņēmumi ir lielāki nekā 8 miljardi eiro, savukārt izdevumi - ap 8,4 miljardiem eiro, līdz ar to plānots budžeta deficīts.

Deputāti budžeta pieņemšanu sagaidīja ar ovācijām. Par budžeta apstiprināšanu balsoja 59 koalīcijas parlamentārieši, bet pret bija 36 opozīcijas deputāti.

Saeima sāka skatīt budžeta jautājumus trešdien no rīta plkst.9, tomēr sēde ieilga, opozīcijas deputātiem prasot balsot par ļoti daudziem priekšlikumiem. Koalīcija arī noraidīja vairākus opozīcijas piedāvājumus pārtraukt sēdi un turpināt budžeta izskatīšanu ceturtdienas rītā, izvēloties strādāt naktī. Kopumā deputāti pieņēma 59 likumus - nākamā gada budžetu, vidējā termiņa budžeta ietvaru, kā arī 57 saistīto likumu grozījumus.

Parlamentārieši debatēja par pretrunīgākām iecerēm un ierosinājumiem par papildu finansējumu dažādiem projektiem. Opozīcija kritizēja tā dēvētās "deputātu kvotas", kā arī lojalitātes grozījumus Izglītības likumā, ieceri ļaut darboties mikrouzņēmumu nodokļa režīmam tikai līdz 2019.gadam un citas ieceres. Koalīcijas deputāti un ministri mēģināja atspēkot kritiku un pamatot ieceres.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav šaubu, ka Opel Insignia GSi limuzīns un universālis brauc daudz azartiskāk un precīzāk par parasto Insignia. Žēl, ka modelim pietrūkst sportiskās mežonības un jauneklīgās trakulības

Asāka un precīzāka stūre, atlētiskāka piekare, jaudīgākas bremzes, divi ņipri motori un perfekts pilota krēsls. Gribētos cerēt, ka Insignia, kura aizmuguri rotā GSi burti, arī uz koplietošanas ceļiem vai slēgtā trasē būs trakulīgāks un izaicinošāks. Šoreiz – ne! Auto ir iznācis pārāk pareizs un nosvērts. Pat automašīnas skaņa gaitā ir pieklusināta, un tikai pie maksimāliem apgriezieniem pilota ausis glāsta tā melodija, ko būtu pelnījis Insignia GSi. Savā ziņā Insignia GSi raksturo kompānijas Opel pašreizējo dvēseles stāvokli. Pēc tās iekļaušanās franču PSA sastāvā jaunie saimnieki aktīvi ķērušies pie optimizācijas darbiem, atrotītām piedurknēm griežot visus nevajadzīgos izdevumus. Kā zināms, Opel vairāku gadu garumā strādā ar milzu zaudējumiem, piemēram, pēc 2017. gada aprēķiniem tie pārsniedza miljardu eiro. Loģiski, ka PSA finansisti turpmāk kaut ko tādu nevēlas pieļaut, tāpēc nav brīnums, ka Opel jaunie īpašnieki finansiālu apsvērumu dēļ šogad liedza Opel piedalīties Ženēvas autoizstādē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korejiešu zīmolu pārstāvniecība Baltijas Gada auto konkursu finālos šogad ir sasniegusi savu kulmināciju. Igaunijas konkursā korejiešu KIA spēja nosmelt pat divas pirmās vietas, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Latvijas un Igaunijas konkursos uzvarēja KIA zīmola ražotie KIA Ceed un KIA Stinger. Tikai neliela «pārpratuma» dēļ Lietuvas Gada auto konkursā uzvarētāja tituls tika Peugeot 508. Toties nekur tālu neatpalika jau pieminētais KIA Ceed, kas kaimiņvalsts konkursā nopelnīja otro vietu. Starp citu, KIA Ceed ir arī starp Eiropas Car of the Year 2018 septiņiem titula pretendentiem. Uzvarētāju šajā konkursā uzzināsim 2019. gada 4. martā – Ženēvas auto izstādes laikā.

Lietuviešu izvēli var saprast: elegants auto ar oriģinālu virsbūvi un greznu pildījumu, neba velti tas tika apbalvots par labāko dizainu arī Latvijas Gada auto 2019 konkursa ietvaros. Bezrāmju durvju konstrukcija ir stilīgs, bet vienlaikus ļoti riskants gājiens no Peugeot puses, kas jauno Peugeot 508 var pacelt debesīs vai arī tikpat viegli nogremdēt. Pie stūres vai, sēžot aizmugurē, sajūtas ir atbilstošas tam, kā auto izskatās no ārpuses.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Saeima konceptuāli atbalsta 2017.gada valsts budžeta projektu

Zane Atlāce - Bistere, 31.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima pirmdien, 31.oktobrī, konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja nākamā gada valsts budžeta likumprojektu, vidēja termiņa budžeta ietvara 2017., 2018. un 2019.gadam likumprojektu un 57 likumprojektus, kas saistīti ar valsts budžetu.

Kā iepriekš par budžeta projekta virzību atbildīgajā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā informēja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, nākamgad tiks turpināta problēmu risināšana veselības aprūpē, izglītībā, drošības jomā un tieslietās, stiprināti pasākumi ēnu ekonomikas apkarošanā, kā arī turpināti pasākumi iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības mazināšanā. Būtiskajos nodokļos izmaiņas nākamgad nav plānotas.

Veselības jomā finansējuma pieaugums plānots par nepilniem 64 miljoniem eiro lielāks nekā šogad. Tas saistīts ar veselības aprūpes reformu īstenošanu, lai nodrošinātu lielāku onkoloģijas, izmeklējumu, rehabilitācijas un fizikālās medicīnas pakalpojumu pieejamību, kā arī mazinātu rindas ambulatoro un stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanā. Plānots, ka speciālisti par valsts budžeta naudu varēs nodrošināt par 400 tūkstošiem pacientu vizīšu vairāk, dienas stacionārā veikt par turpat 27 tūkstošiem izmeklējumu vairāk, savukārt endoprotezēšanu plānots nodrošināt papildus gandrīz 1400 pacientiem. Papildu finansējums nākamgad paredzēts arī Paula Stradiņa slimnīcas jaunās ēkas būvniecības pabeigšanai un labiekārtošanai, kā arī informācijas sistēmu uzturēšanai veselības jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Intervija: Nevaram turpināt palīdzību gaidīt no ārpuses

Sandris Točs, speciāli DB, 03.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Esmu saskāries ar izmeklētājiem, kas bezmaz pirmo reizi tur rokā kriminālprocesu, neorientējas elementārās lietās»

Tā DB intervijā saka advokāts, Latvijas Krimināllietu advokātu biedrības līdzpriekšsēdētājs un Latvijas Zvērinātu advokātu padomes loceklis Saulvedis Vārpiņš, piebilstot, ka Latvija vairs nevar atļauties šādi dzīvot un valsts ir būtiski jāpārkārto.

Mūsu saruna notiek laikā, kad visu pasauli joprojām šokē Parīzes notikumu konteksts. Terorisms, bēgļu straume un ar to saistītā noziedzība – cik Latvijas valsts ir gatava šādām ārkārtas situācijām?

Notikumi Parīzē ir aizskāruši jebkuru normāli domājošu cilvēku. Mani pārsteidz mūsu valsts mierīgums. Ir tikai cilvēku ārišķīgas izpausmes. Daudzi Facebook papildināja savus attēlus ar Francijas karoga fonu. Es drīzāk uzliktu Latvijas karoga fonu. Jo ir jādomā, kas notiek Latvijā un kas notiks, ja kaut kas līdzīgs atgadīsies pie mums. Francija uzreiz paziņoja, ka slēdz robežas. Faktiski tika ieviests kara stāvoklis, armija pārņēma kontroli. Francija ir liela, tai arī ir pietiekoši liela armija. Ko analogā situācija varam darīt mēs ar tiem pāris tūkstošiem militārpersonu, kas ir mums? Vai mēs ar to spējam kontrolēt situāciju valstī? Vai vajadzības gadījumā varam noslēgt Latvijas robežu? Francija, Vācija, kurām ir armijas, nodrošinās savas robežas. Šīm valstīm ir arī pietiekoši policijas un tiesu varas resursi, lai uzturētu kārtību, novērstu nekārtības un izmeklētu lietas. Savukārt Latvijai šādu resursu nav. Tas nelegālo personu skaits, kas katru diennakti ierodas Eiropas Savienības teritorijā, ir pietiekoši liels. Ja kādu dienu tās valstis, caur kurām bēgļi plūst šobrīd, slēgs savas robežas, Latvija, Lietuva, Igaunija un tām līdzīgās valstis paliks kā koridors. Proti, bēgļi izmantos tās valstis, kuras nespēs slēgt savas robežas, kuras nebūs spējīgas apturēt viņu plūsmu. Vieglprātīgi ir domāt, ka tad, ja bēgļus interesējošās valstis savas robežas aizvērs, viņi apturēs savus centienus nokļūt Eiropā. Ja nebūs iespēja nonākt kādā no attīstītākajām valstīm, tad arī netiks nonievāta tāda valsts kā Latvija. Apzinoties to, ka Latvija nav spējīga cīnīties ne ar potenciālo bēgļu plūsmu, ne ar šīs plūsmas izraisītajām blaknēm, nesaprotama ir bezdarbība valsts aizsargspēju stiprināšanā. Gan iekšējo, gan ārējo. Šobrīd valsts ar Dievu uz pusēm kaut kā tiek galā ar to noziedzību, kas ir bez jebkādiem bēgļiem. Protams, ne jau visi bēgļi ir noziedznieki vai teroristi. Taču problēma ir tā, ka mēs ne tikai neesam gatavi cīņai ar teroristiem, mēs nebūsim spējīgi tikt galā ar to vienkāršo cilvēku masu, lai vispār apturētu viņu ieplūšanu valstī. Pie kam viņu vidū tomēr būs zināms skaits likumpārkāpēju, kas izdarīs lielākus vai mazākus noziegumus, piemēram, kaut vai zags pārtiku. Bet arī uz to vajadzēs reaģēt. Taču mūsu resursi ir tā noplicināti, ka mēs neesam spējīgi kvalitatīvi izmeklēt pat tos noziegumus, kas šobrīd notiek bez bēgļu līdzdalības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ceturtdien, 20.oktobrī, atbalstīja izskatīšanai parlamentā pirmajā lasījumā nākamā gada valsts budžeta likumprojektu, vidēja termiņa budžeta ietvara 2017., 2018. un 2019.gadam likumprojektu un 57 likumprojektus, kas saistīti ar valsts budžetu.

Budžeta komisija aicinās Saeimu pirmajā lasījumā budžeta projektu izskatīt 31.oktobrī.

Kā komisijas deputātus iepriekš informēja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, nākamgad tiks turpināta problēmu risināšana veselības aprūpē, izglītībā, drošības jomā un tieslietās, kā arī stiprināti pasākumi ēnu ekonomikas apkarošanā. Būtiskajos nodokļos izmaiņas nav plānotas.

Veselības jomā finansējuma pieaugums plānots par nepilniem 64 miljoniem eiro lielāks nekā šogad. Tas saistīts ar veselības aprūpes reformu īstenošanu, lai nodrošinātu lielāku onkoloģijas, izmeklējumu, rehabilitācijas un fizikālās medicīnas pakalpojumu pieejamību, kā arī mazinātu rindas ambulatoro un stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanā. Plānots, ka speciālisti par valsts budžeta naudu varēs nodrošināt par 400 tūkstošiem pacientu vizīšu vairāk, dienas stacionārā veikt par turpat 27 tūkstošiem izmeklējumu vairāk, savukārt endoprotezēšanu plānots nodrošināt papildus gandrīz 1400 pacientiem. Papildu finansējums nākamgad paredzēts arī Paula Stradiņa slimnīcas jaunās ēkas būvniecības pabeigšanai un labiekārtošanai, kā arī informācijas sistēmu uzturēšanai veselības jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima trešdien pirmajā lasījumā atbalstīja nākamā gada valsts budžeta likumprojektu, vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu 2021., 2022. un 2023.gadam, kā arī ar budžetu saistītus grozījumus 28 likumos.

Nākamā gada budžeta projekts trešdien Saeimā izpelnījās daudz apzīmējumu - politiķi to nodēvēja par, piemēram, "konkurētspējas budžetu", "taisnīguma budžetu", "sociālo garantiju budžetu", "ēnu ekonomikas atbalstīšanas budžetu", "pandēmijas laika budžetu", "stimulēšanas budžetu", "cilvēcīgu lēmumu budžetu", "izmisīgu lēmumu budžetu", "izmisuma budžetu" un "solidaritātes budžetu".

Deputāti nedebatēja par katru pavadošo likumprojektu, bet runāja par visu budžeta paketes projektu kopumā. Deputātus sēdes sākumā uzrunāja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) un vairāki ministri. Ministri stāstīja par savas nozares prioritātēm, neslēpjot arī to, ka nākamā gada budžeta projekts viņu pārstāvētajām nozarēm nav pilnībā apmierinošs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turcijas armijas grupa piektdienas vakarā paziņojusi, ka tā pārņēmusi varu valstī.

«Vara valstī ir pārņemta pilnībā,» teikts telekanālā NTV nolasītajā armijas grupas paziņojumā.

Paziņojumā norādīts, ka šāds solis sperts, lai nodrošinātu un atjaunotu konstitucionālo kārtību, demokrātiju, cilvēktiesības un brīvības un ļautu valstī valdīt likuma varai, lai atjaunotu izjaukto kārtību.

«Visi mūsu starptautiskie līgumi un saistības paliek spēkā. Mēs ceram, ka mūsu labās attiecības turpināsies ar visām valstīm pasaulē,» teikts paziņojumā.

Tajā norādīts, ka valsti tagad pārvalda miera padome un tiek noteiktas kara stāvokļa tiesības un komandantstunda. Tāpat arī būšot jauna konstitūcija.

Šobrīd nav skaidrs, kas ir apvērsumu sarīkojusī armijas grupa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd medicīnas tehnoloģiju jaunuzņēmums "Anatomy Next" ir reorganizēts un "Exonicus" attīsta virtuālās realitātes traumu simulatoru, bet "Anatomy for Sculptors" un "Anatomy Labs" strādā ar anatomijas izglītību

"Vasara bija ļoti smaga "Exonicus" darbībā, jo notika ilga un sarežģīta kompānijas reorganizācija, kā rezultātā uzņēmums sadalījās divos atsevišķos uzņēmumos. No "Exonicus" atdalījās divas biznesa līnijas - "Anatomy for Sculptors" un "Anatomy Labs"," stāsta Jānis Kondrāts, "Exonicus" līdzdibinātājs.

Šobrīd "Exonicus" nodarbojas ar traumas simulatora "Trauma Simulator" attīstīšanu. Tas ir virtuālās realitātes neatliekamās medicīniskās palīdzības treniņu simulācijas rīks, kas mediķiem, ārstiem, veselības aprūpes speciālistiem un medmāsām palīdz apgūt prasmes un uzturēt sagatavotību sarežģītām situācijām. "Trauma Simulator" produkta pirmo versiju ir iegādājušies un palīdzēja izstrādāt ASV militārās medicīnas centrs "Madigan Army Medical Center".

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Intervija: Pirmais, grūtākais un svarīgākais solis - biznesu sākt

Anda Asere, 16.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sieviešu biznesi ir mazāk riskanti, uzskata Elena Donetsa, Telavivas universitātes uzņēmējdarbības centra StarTau vadītāja

Viņa ir dzimusi Kirgizstānā, 16 gadu vecumā pārcēlās uz Izraēlu, kur pabeidza augstskolu un sāka dienēt armijā. Izraēlā dienests bruņotajos spēkos ir obligāts abiem dzimumiem. Pēc obligātā termiņa viņa izvēlējās turpināt karjeru armijā. Vēlāk studiju laikā izveidoja Telavivas universitātes uzņēmējdarbības centru StarTau, ko vada joprojām. Elena ir iesaistījusies arī biznesa portāla StartIsrael, sieviešu biznesa programmas We Dream darbībā, ceļo pa pasauli, daloties savā pieredzē un redzējumā par biznesa veidošanu. Rīgā viņa bija ieradusies, lai piedalītos TechHub Riga organizētajā pasākumā Sievietes un tehnoloģijas (Women and Tech), bet jau pēc dažām dienām tikās ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli G7 forumā par sieviešu iesaistīšanos biznesā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Saeima konceptuāli atbalsta nākamā gada valsts budžeta projektu

Rūta Lapiņa, 26.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien, 26. oktobrī, konceptuāli atbalstīja 2018. gada valsts budžeta projektu, vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam, kā arī ar budžetu saistītus grozījumus 26 likumos un divu jaunu likumu projektus, informē Saeimas Preses dienests.

Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 8,75 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 8,95 miljardi eiro. Salīdzinājumā ar 2017. gada budžetu nākamgad plānotie budžeta ieņēmumi palielināsies par 725 miljoniem eiro, bet izdevumi pieaugs par 624 miljoniem eiro. Budžeta deficīts nākamgad plānots 0,8% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Preses dienestā norāda, ka 2018. gada valsts budžeta projekts ir izstrādāts atbilstoši šī gada jūlijā Saeimā apstiprinātajam nodokļu politikas ietvaram, kas cita starpā paredz būtisku darbaspēka nodokļu samazinājumu un sociālās atbildības pasākumus, jaunu nodokļa maksāšanas režīmu uzņēmumiem un izmaiņas mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem. Nākamā gada valsts budžeta projekts jaunas būtiskas izmaiņas nodokļos neparedz.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien plkst.9 galīgajā lasījumā sāks skatīt 2021.gada budžeta likumprojektu pakotni. Darbs pie budžeta notiks daļēji attālināti e-Saeimas sistēmā.

Paši politiķi pieļauj, ka budžeta likumprojektu skatīšana varētu prasīt vismaz visu darba nedēļu, ja ne ilgāku laiku. Gaidāmas debates par 28 saistītajiem likumprojektiem, tāpēc parlaments šodien var netikt līdz lemšanai par nākamā gada valsts budžeta likumprojektu un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu 2021., 2022. un 2023.gadam.

Nākamgad konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,58 miljardi eiro, bet izdevumi - 10,76 miljardi eiro apmērā. Pamatbudžetā ieņēmumi plānoti 6,68 miljardi eiro, bet izdevumi - 7,84 miljardi eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 3,15 miljardi eiro, bet izdevumi - 3,17 miljardi eiro.

Ieņēmumu samazinājums nākamgad plānots 328 miljonu eiro apmērā, bet izdevumu palielinājums - 744 miljonu eiro apmērā, savukārt budžeta deficīts paredzēts 3,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta.

Komentāri

Pievienot komentāru