Lauksaimniecība

Latvijas augļkopji vietējo tirgu nepiepildīs vēl 10-20 gadus

Raivis Bahšteins, 13.03.2015

Jaunākais izdevums

Augi ziemu pārcietuši labi vai pat izcili, bet labas ražas prognozes bremzē bažas par laikapstākļu «atriebību» pavasarī, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kopumā augļkopji un lauksaimnieki maigo ziemu vērtē ar dalītām jūtām. «Nopirku slēpes, bet sniega nav jau otro gadu! Bet augļkokiem – ziema kā paradīzē,» atzīst augļkopības saimniecības Akmentiņi Lietuvas pierobežā saimnieks Jānis Baltiņš, kurš saimnieko kopā ar Daci Drošprāti, saimniecības Gaidas īpašnieci. Pēc šādas ziemas arī raža sagaidāma laba, norāda J. Baltiņš. Latvijas Augļkopju asociācijas, kas apvieno 400 lielāko Latvijas augļkopju, konsultants par jautājumiem ābolu audzēšanā Guntis Ofkants vērtē, ka ziema parasti nepaiet pilnīgi bez sekām, tāpēc daba vēl varot paņemt savu daļu.

Šogad ražai vajadzētu būt 150 līdz 160 tonnu lielai, prognozē J. Baltiņš. Ja daba dos lielas ražas, vai noslīdēs Latvijas ābolu cena? «Nē, Latvijas augļkopji vietējo tirgu vēl desmit vai 20 gadus nepiepildīs, jo ražojam smieklīgi maz. Daudziem liekas, ka augļkopība ir grūta un problemātiska. Lai arī audzēt ābolus ir daudz rentablāk nekā graudus. Jā, vainagu veidošana sava ziņā ir māksla, bet iemācīties var visu,» uzskata J. Baltiņš. No rudens ražas vēl daži konteineri ābolu atlikuši, kā arī tiek ražota un tirgota ābolu sula. Āboli parasti tiek realizēti līdz marta beigām, taču augļu uzglabāšana īpašā mikroklimatā nav lēts prieks. Augļu nams Pūrē uzcēlis augļu glabātuvi, bet otru glabātavu – 500 tonnām augļu – kooperatīvs iecerējis būvēt Akmentiņos.

Vairākus gadus J. Baltiņa un D. Drošprātes saimniecības apgādā apkaimes skolas no Tērvetes līdz Jelgavai programmai Skolas auglis, gadā skolēni apēd aptuveni 10 tonnu ābolu. «Manuprāt, lielveikali ir laupītāji – ar viņiem pa tiešo nelielām saimniecībām sadarboties ir neiespējami. Mani neapmierina viņu nosauktā cena un izbrīna audzētājiem nedraudzīgās prasības,» piebilst J. Baltiņš. Abas saimniecības iemanījušās augļus rudenī novākt pat no pavasarī stādītiem augļkokiem. «Šajā biznesā svarīgs ir kvalitatīvs stādmateriāls, ko pamatā iegādājāmies Lietuvā. Latvijā nav iespējams nopirkt stādus, ja vajag lielu daudzumu. Turklāt cena lietuviešu stādiem ir labāka,» skaidro J. Baltiņš.

Plašāk lasiet rakstā Ziemai žoklis vēl nav aizcirties piektdienas, 13. februāra, laikrakstā Dienas Bizness (6. lpp.)!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā darbinieku trūkumu vairākās lauksaimniecības nozarēs, ir pamatotas bažas par augļu, ogu un dārzeņu ražas novākšanu. Latvijas nevalstiskās lauksaimnieku organizācijas aicina atbildīgās institūcijas aktīvāk iesaistīties robežu šķērsošanas jautājumu risināšanā, lai lauksaimniecībā varētu ievest viesstrādniekus no trešajām valstīm.

Šonedēļ biedrība "Zemnieku saeima", Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija nosūtījušas vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājam Ralfam Nemiro, Ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam, Iekšlietu ministram Sandim Ģirģenam un Zemkopības ministram Kasparam Gerhardam, izsakot bažas par darbinieku trūkumu lauksaimniecībā, it īpaši augļu, ogu un dārzeņu ražas novākšanā.

Latvijā tiek audzēta daudzveidīga augļu, ogu un dārzeņu produkcija, kuras novākšanai, tāpat kā visās ES valstīs, ir nepieciešams intensīvs roku darbs. Ražas novākšanas sezona tuvojas, bet par ievietotajiem darba piedāvājumu sludinājumiem interese ir minimāla, neskatoties uz norādīto bruto mēnešalgu 900 eiro. Lauksaimniekus sarūgtinot pesimistiskā perspektīva, ka Latvijā izaudzētā raža varētu palikt uz lauka, un tajā pašā laikā mūsu patērētāji pirktu Polijā un citās valstīs izaudzētās ogas, augļus un dārzeņus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Augļkopji prognozē 14 miljonu eiro zaudējumus, ko prasīs kompensēt valdībai

Sandra Dieziņa, 16.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Šī gada augļu un ogu raža, atkarībā no auga kultūras, piedzīvo 50% un pat 100% samazinājumu. Savukārt dārzeņiem, salīdzinot ar aizvadīto gadu, ražas apjomi varētu būt mazāki par 20–30%,» situāciju komentē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils.

Dārzeņu raža šogad gaidāma diezgan laba, izņēmums ir dažas siltumu mīlošas kultūras – ķirbji un kabači. Šogad atsevišķām dārzeņu kultūrām situācija ir ļoti atšķirīga, norāda kooperatīvās sabiedrības Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa. «Viss šogad aug lēnāk – vidēji par divām līdz trīs nedēļām. Dārzeņu nogatavošanās posms ir vēlāks, to aprite arī ir vēlāka,» vērtē kooperatīva vadītāja. Kāpostiem līdz šim valdošie laikapstākļi ir pateicīgi, jo tiem nepatīk liels karstums, tie aug griezdamies, līdz ar to raža varētu būt ļoti laba. Arī kartupeļiem un burkāniem ražas solās būt labas, taču jārēķinās, ka raža nogatavojas vēlāk. Savukārt siltumu mīlošiem augiem – gurķiem, tomātiem, kabačiem un ķirbjiem – tiek prognozētas vājas ražas, jo to augšana un attīstība notika daudz lēnāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

ZM informējusi EK par sausuma radītajiem 359 miljonu eiro provizoriskajiem zaudējumiem

LETA, 22.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šīs vasaras ilgstošā sausuma provizoriski radītie zaudējumi Latvijas lauksaimniekiem ir 359 miljoni eiro, par ko Zemkopības ministrija (ZM) trešdien oficiāli informējusi Eiropas Komisiju (EK), aģentūru LETA informēja ZM.

Zaudējumu apmērs tiks precizēts rudenī. EK bija lūgusi visām Eiropas Savienības dalībvalstīm līdz 30.augustam iesniegt informāciju par esošo situāciju un sausuma ietekmi uz ražošanu kopuma.

Ilgstošā sausuma dēļ šajā pavasarī un vasaras sākumā zālāju attīstība aizkavējās visā Latvijas teritorijā, norādīja ZM. Saimniecības ir novākušas pirmos pļāvumus, kuru ražība šogad vidēji valstī ir par 54% mazāka, nekā pēdējos trīs gados, turklāt rodas papildu izmaksas, jo ir samazināta zaļmasas ražība un nepieciešams veikt atkārtotus pļāvumus līdz pat rudenim, kā arī zāles zemās ražības dēļ jāpļauj daudz lielākas platības.

Papildu izmaksas saistītas ar papildmēslojumu zālājiem, lai veicinātu to augšanu un varētu veikt atkārtotus pļāvumus, kā arī veicot atkārtotus zālāju pļāvumus un pļaujot lielāku platību kā pagājušos gados, papildu izmaksas rodas par degvielas iegādi, tehnikas apkalpošanu un darbaspēka izmaksām, skaidroja ZM. Parasti Latvijas lauksaimnieki lopbarības sagatavošanu veic uz vietas saimniecībā, savukārt šogad vismaz trešdaļu nepieciešamās lopbarības lauksaimnieki būs spiesti iepirkt tirgū, un jārēķinās, ka šogad lopbarības iegādes cenas palielinājušās par vairāk nekā divām reizēm, nekā tirgus cenu normāla līdzsvara tirgus apstākļos, kas rada būtisku papildu izmaksu pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Imigrējošs darbaspēks: ko tas varētu nozīmēt Latvijas dzīves līmenim?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula, 13.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tautsaimniecība patlaban aug lēni, šā gada otrajā ceturksnī gada izaugsmes tempam sasniedzot vien 0.8%, arī izaugsmes prognoze šim gadam ir samazināta. Taču Latvijas tautsaimniecībā novērtētā faktiskā un potenciālā ražošanas apjoma starpība ir tuva nullei jau pāris gadus, un bezdarba līmenis ir tuvs dabiskajam. Tas nozīmē, ka, ja vēlamies tālāk palielināt Latvijas ekonomiku, būtu vajadzīgas kā papildu investīcijas, tā papildu darba rokas.

Protams, vienmēr var diskutēt par to, cik lielu savu tautsaimniecību iedomājamies (pat populācijai sarūkot) un kā/vai to izaudzēt lielāku? Taču arī 9.5% bezdarba līmenis, ja to uzskatām par tuvu dabiskajam līmenim, reti kurā attīstītā valstī tiktu uzskatīts par t.s. frikcionālo bezdarbu, kurš raksturo darba vietas maiņas procesā esošo darbaspēka daļu. Jā, atliek vēl strukturālā daļa: vairākās nozarēs vakanču skaits ir audzis, bet atbilstošus darbiniekus ilgāku laiku neizdodas atrast. Kā risināt darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma savietojamību? Ko darīt, ja darbaspēks specifiskā jomā vajadzīgs jau tūlīt?

Kā viens no risinājumiem ir minēta pārdomāta migrācijas politika. Tomēr vienas no lielākajām bažām šajā jautājumā ir par to, kā varētu mainīties kopējais ienākumu līmenis, jo izskan šaubas - raug, kopējā ekonomika varbūt arī augtu, bet vai līdzi augs arī vidējie ienākumi, ja Latvija raudzīsies pēc lētāka darbaspēka piedāvājuma? Un kas tad notiks ar dzīves līmeņa konverģenci (izlīdzināšanos ar attīstītākām valstīm)? Latvijai kopš neatkarības atgūšanas šajā jomā nav bagātas pieredzes, tādēļ ir vērts paraudzīties, kā ienākumu līmenis saistībā ar migrāciju attīstījies citviet un ko Latvija no šāda pasākuma varētu gaidīt. Par to, kā arī par Latvijas iespējām novērst nepieciešamību lūkoties pēc darbaspēka ārvalstīs, šajā rakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Lielākas problēmas gaidāmais aukstums varētu nodarīt augļudārziem

Žanete Hāka, 08.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apsekojot laukus pirms sinoptiķu prognozētā sala, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) agronomi secina, - pagaidām sējumi izskatās labi un ir cerība, ka salu tie spēs pārlaist samērā veiksmīgi.

Oskars Balodis, LLKC Augkopības nodaļas vadītājs, agronoms: «Nekādu riskus nesaskatām ziemas labības laukos, jo labība tajos ir spēcīga un tumši zaļa, kas liecina, ka augs ir labi barots. Savukārt ziemas rapsis, vismaz Zemgalē, jau ir gatavs ziedēt. Labi, ka vēsais laiks šo procesu ir piebremzējis un masveida ziedēšana varētu sākties jaunnedēļ. Tādēļ, ja naktīs tiešām būs tik auksti,kā solīts, apsals vien daži ziedi.»

Prognozētais sals draudus nerada arī tādiem savlaicīgi iesētiem vasarājiem kā pupas un zirņi. Problēmas var rasties ar vasaras miežiem, kas ir jutīgāka kultūra, - augs var apsalt jau pie -2 grādiem. Agronomi gan mierina, ka mieži jau ir labi iesakņojušies, tādēļ apsalt varētu lapas, kuras pēc tam izdzīs no jauna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazāka PVN likme vietējiem augļiem un dārzeņiem veicinātu melnā tirgus apkarošanu un legālā tirgus pieaugumu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Valdība rīt vērtēs Zemkopības ministrijas projektu svaigiem augļiem, ogām, dārzeņiem un kartupeļiem no nākamā gada 1.janvāra piemērot samazinātu PVN likmi 5 % apmērā. Augļkopji un dārzeņu ražotāji šādu ieceri vērtē atzinīgi un teic, ka tās akceptēšanas gadījumā gatavi pieciest zaudējumus, kas šogad lēšami 14 miljonu eiro apmērā.

Kā liecina ZM sagatavotais informatīvais ziņojums, PVN likmi paredzēts samazināt no 21% uz 5%. Samazinot PVN likmi līdz 5% Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem, būs iespējams panākt pozitīvu efektu, ievērojami mazinot uzņēmēju darbošanos ēnu ekonomikā, un palielināt legālajā tirgū darbojošos komersantu konkurētspēju, secina ZM.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augļkoku un ogulāju raža šogad Latvijā varētu būt mazāka nekā pērn, aģentūrai LETA prognozēja aptaujātie augļkopji.

Latvijas Augļkopju asociācijas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Zilvers sacīja, ka maija sākumā sala dēļ daudzām augļkoku šķirnēm cieta ziedpumpuri, tādējādi raža būs mazāka nekā pērn.

«Vienā daļa dārzu ir bijuši diezgan jūtami sala bojājumi un raža šogad kopvērtējumā Latvijā varētu būt vidēji par 40-50% mazāka salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu,» teica Zilvers, piebilstot, ka līdzīga situācija ir arī citās tuvējās Eiropas valstīs, piemēram, Lietuvā un Polijā.

Pēc Zilvera minētā, ņemot vērā samērā sliktās ražas ne tikai Latvijā, bet arī citviet Eiropā, augļu cenas šogad salīdzinājumā ar pagājušo gadu būs augstākas.

Vienlaikus viņš piebilda, ka Latvijā būs arī saimniecības, kurās šogad gaidāma labāka augļu un ogu raža nekā pērn, tādējādi ražas zudumus nevar viennozīmīgi attiecināt uz visu Latviju. «Tukuma pusē ir labāk klājies, savukārt vietām dziļāk Kurzemē - gājis sliktāk. Tāpat arī Sēlijā būs sliktāka raža, lai gan kopumā Zemgalē tā būs normāla,» teica Zilverts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 30. novembrim lauksaimnieki var reģistrēt laukstrādniekus.

Sezonas laukstrādnieku modulis ir pieejams LAD Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā – saimniecības sezonas laukstrādniekus var reģistrēt EPS, informē Lauku Atbalsta dienestā (LAD). To var veikt saimniecības, kas darbojas augļkopības un dārzeņkopības nozarēs, kā arī nodarbina laukstrādniekus sezonas rakstura darbos.

Sezonas laukstrādnieka ienākuma nodokļa režīms būtiski samazina nodokļu slogu tiem cilvēkiem, kas tiek nodarbināti tieši sezonas rakstura darbos augļkoku, ogulāju un dārzeņu audzēšanā vai stādīšanā, sējumu un stādījumu kopšanā, ražas novākšanā, augļu, ogu un dārzeņu šķirošanā. Sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis ir 15% apmērā no laukstrādnieka nopelnītā atalgojuma. Iepriekš augļkopji un dārzkopji ļoti atzinīgi novērtēja šo kārtību, kas ļauj ātri un vienkārši reģistrēt sezonas darbiniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar šobrīd vērojamo krīzi būvniecības nozarē Latvijā eksporta spēju stiprināšanai tiek pievērsta arvien lielāka nozīme; statistika gan rāda kritumu arī šajā segmentā

«Jau kopš krīzes 2008. gadā būvniecības nozares uzņēmumi ir strādājuši, lai apgūtu ārvalstu tirgus. Tomēr jāsaprot divas lietas. Pirmkārt, 5–6% tiek uzskatīti par labu rādītāju ārvalstu pasūtījumu īpatsvaram. Latvijā šobrīd šis rādītājs ir zem 2%. Kamēr būvnieki mājas tirgū būs spiesti cīnīties ar birokrātijas kalniem un ēnu ekonomiku, ir ļoti grūti investēt ārvalstu tirgu apguvē, jo tas prasa nopietnus administratīvos resursus. Otrs faktors – ir dažādu izmēru un profilu uzņēmumi, līdz ar to vienmēr būs daļa kompāniju, kas strādās tikai un vienīgi mājas tirgum,» DB norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Viens no tādiem uzņēmumiem ir AS RERE Grupa. Tās valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš ir pārliecināts, ka Latvijā ir, ko būvēt, rekonstruēt un restaurēt, uzlabot infrastruktūru, līdz ar to tuvāko gadu laikā uzņēmuma plāns ir nostiprināt savas pozīcijas tieši vietējā tirgū. «Šobrīd mums ir aktīvi 26 projekti visā Latvijā gan no valsts un pašvaldībām, gan privātajiem pasūtītājiem. Mūsu mērķis ir būvēt kvalitatīvi ar pirmo reizi, līdz ar to veicam dubultās drošības pārbaudes, kas prasa daudz resursu, kas, iespējams, atmaksāsies tikai ilgtermiņā,» viņš saka un uzskaita virkni objektu, piemēram, muzeja krātuvju kompleksa būvniecību Pulka ielā, stacionāra Gaiļezers Ambulatorās daļas rekonstrukciju, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo ēkas būvniecību Apē un daudzus citus. Arī par finanšu situāciju, neņemot vērā sarežģīto situāciju nozarē, uzņēmums šogad nesūdzas – apgrozījums kāpis vairākas reizes. Te gan jāpatur prātā, ka RERE Grupa ir jauns uzņēmums – dibināts vien 2014. gada vasarā –, kurš pārņem aktīvo darbību būvniecībā no SIA Re&Re. Tādējādi tā finanšu rādītāji vēl nav pat tuvu nozares lielākajiem uzņēmumiem, proti, 2015. gadu RERE Grupa beidza ar 772,9 tūkst. eiro lielu apgrozījumu un 716,8 tūkst. eiro zaudējumiem, liecina Lursoft informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Veikalu tīkls CITRO plāno piecu miljonu eiro investīcijas

Lelde Petrāne, 24.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējo uzņēmumu veikalu tīkls "CITRO" plāno vērienīgas - 5 miljonu eiro - investīcijas, liecina tā sniegtā informācija.

Latvijas uzņēmumu mazumtirdzniecības veikalu tīkls "CITRO" 2019. gadā strādājis ar vairāk nekā 80,3 miljonu eiro lielu apgrozījumu, kas ir par 5% vairāk nekā gadu iepriekš. Provizoriskās peļņas apmērs pērn ir vairāk nekā 3,5 miljoni eiro, liecina "CITRO" neauditētie finanšu dati. Plānotās investīcijas tiks ieguldītas vienota "CITRO" tīkla koncepta ieviešanā, tirdzniecības vietu modernizācijā un sortimenta piedāvājuma paplašināšanā.

Imants Kelmers, SIA "Latvian Retail Management" valdes priekšsēdētājs, informē: "Turpmākie šā gada attīstības mērķi ir ambiciozi, un mēs plānojam izaugsmi, kāpinot apgrozījumu par 8–9%, vienlaikus paplašinot gan sortimentu, gan veikalu tīklu, tostarp piesaistot jaunus apvienības partnerus."

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ceļojuma pieredzes stāsts: Uz Maldīvu salām!

Sintija Kristapsone, 04.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maldīvu salas ir viena no vietām, kur noteikti kādreiz gribēju doties. Novembrī ieraudzīju treneres Lauras Timoško galeriju sociālajā tīklā Facebook - viņa ar grupu bija devusies uz Maldīvu salām. Redzot bildes, ļoti gribējās būt daļai no šāda piedzīvojuma. Zināju, ka viņa šādu pasākumu rīkos vēlreiz un, tiklīdz Laura izsludināja nākamo braucienu, sazinājos ar viņu, lai noskaidrotu, kā pieteikties.

Lai dotos šādā braucienā, pirmais solis, kas jāveic, ir aviobiļešu iegāde un, kad tas ir izdarīts, tu tiec pievienots dalībnieku sarakstam.

Biļetes vari iegādāties pats vai ir iespēja iegādāties biļetes ar Lauras palīdzību.

Pirms biļešu iegādes bija satraukums, jo Lauru nepazinu personīgi. Vienmēr esmu ceļojusi ar kādu kopā, bet šī bija pirmā reize, kad devos ceļojumā viena pati ar pilnīgi nezināmiem cilvēkiem.

Es izvēlējos biļešu iegādi caur Lauras piedāvāto kontaktpersonu, lai būtu iespēja doties kopīgi.

Biļetes iegādājos laicīgi decembra sākumā, kad bija laba cena - 712 EUR. Tiem, kas biļetes iegādājās vēlāk, tās bija kļuvušas dārgākas, bet kādam sanāca iegādāties arī par izdevīgāku cenu. Viena padoma, kurā brīdī veikt biļešu iegādi, man nebūs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankas pārvērš valsts iestādēs

Sandris Točs, speciāli DB, 16.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās privātos uzņēmumos, kāda notiek finanšu jomā, īpaši Latvijā,» intervijā Dienas Biznesam saka likvidējamās ABLV Bank īpašnieks Ernests Bernis

Eiropas Savienības tiesiskuma līmenis mums vienmēr ir bijis tas, uz ko Latvijai vajag tiekties. Tagad Eiropas Savienība, lasot medijus, kļuvusi par «pasaules naudas atmazgātāju paradīzi». Kas notiek?

Jāatzīst, ka patreiz cīņa ar naudas atmazgāšanu banku un finanšu nozarē ir galvenā tēma, ar to ir saistīti galvenie riski un tās ir lielākās galvassāpes visiem banku vadītājiem. Tāpēc, ka pasaule tomēr mainās. Ja kaut kas bija pieņemts pirms desmit vai divdesmit gadiem, tad, pasaulei attīstoties, tas vairs nav pieņemams. Ko es ar to gribu pateikt? Visur banku sektorā ir vērojama milzīga spriedze, kas ir saistīta ar to, ka ir ļoti liels spiediens no valsts puses, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, korupciju un noziedzību. Valdības uzskata, ka reālais cīņas lauks ar šiem noziegumiem ir finanses. Nosacīti pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem bija tā robeža, kad pienākumu cīnīties ar šiem noziegumiem no valsts iestādēm sāka pārlikt uz bankām. Sprieda tā – ja noziedzniekiem nebūs iespējas operēt ar savu naudu, tas samazinās noziedzību. Domāju, ka kopumā jā, tā ir pareiza pieeja. Tikai diemžēl patreiz mēs vērojam to, ka lielākā daļa skandālu ir nevis valsts vai banku rīcības dēļ, bet tāpēc, ka tos izraisījušas dažādas publikācijas. Mēs tikko redzējām Swedbank skandālu. Bija Danske Bank skandāls. Ievērojiet – skandālos runa ir par miljardu darījumiem, milzīgiem naudas apgrozījumiem, bet vienlaikus tur gandrīz nav aktīvu krimināllietu, faktiski neviena persona nav apsūdzēta. Kā tas var būt? Man liekas, tas pārvēršas par farsu. Tāpēc, no vienas puses, milzīga atbildība tik tiešām gulstas uz bankām. Tām ir jādara viss, lai nepieļautu savu darbinieku iesaistīšanu nelikumīgos darījumos. No otras puses, ir mediju kampaņa, kas vairāk skar reputāciju, nevis runa ir par reāliem noziegumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaidot, ka šī gada beigās varētu tikt izsludināti konkursi vērienīgu objektu celtniecībai, pēc apgrozījuma lielākās būvkompānijas Latvijā Skonto būve padomes priekšsēdētājs Guntis Rāvis lēš, ka dzīvība nozarē varētu atgriezties vien nākamā gada vidū

Fragments no intervijas:

Gan jūs, gan arī citi būvnieki jau vairākkārt teikuši – šis gads būvniecības nozarei nekādi nav uzskatāms par labāko. Kāds šis gads ir Skonto būvei?

Es jau pagājušajā gadā norādīju, ka šis gads būvniecībā Latvijā būs ļoti pieticīgs. Tas bija paredzams. Nemākulīgā Eiropas fondu plānošana noved situācijā, kad kompānijas, kas orientējušās tikai uz vietējo tirgu, nonāk problēmās. Es paredzu, ka problēmas turpināsies līdz gada beigām un arī vēl nākamgad – konkursi tiks izsludināti tikai uz gada beigām, kamēr vēl tiks noslēgti līgumi, šur tur vēl jāprojektē... Dzīvība būvniecības tirgū Latvijā varētu atgriezties tikai 2017. gada vidū. Tas iespaido visus mak- roekonomiskos rādītājus valstī. Lauksaimniekus, ja nolīst lietus, uzpūš vējš, valsts kaut kā atbalsta, celtniekus tikai lamā. Orientēties tikai uz vietējo tirgu – tā nav ilgtspējīga būvuzņēmumu politika. Ja finiera vai zāļu ražotāji orientētos tikai uz vietējo tirgu, mēs par viņiem neko daudz nedzirdētu, nebūtu veiksmes stāstu. Latvijas ekonomika ir ļoti maza, normālam uzņēmumam – par mazu. Tāpēc jau pirms daudziem gadiem Skonto grupa, kurā ietilpst arī Skonto būve, nolēma iet arī uz citiem tirgiem – Ziemeļvalstīm, Lielbritāniju, Eiropu vispār. Tirgiem, kurus mēs saprotam. Mēs neskatāmies uz bijušo PSRS valstu tirgiem, biznesa kultūra, kas ir tur, mums nav pieņemama. Skonto grupa mērķtiecīgi piecus gadus strādājusi, lai ieietu ārvalstu tirgos. Un tas ir atmaksājies, ko pierāda kaut vai šis gads, kad ap 30 objektu mums ir Eiropā un tikai daži Latvijā. Es iesaku visiem uzņēmumiem stāvēt uz divām kājām – ar vienu Latvijā, ar otru kaut kur citur –, jo ekonomika ir maziņa, valsts tiek pārvaldīta diezgan haotiski, tāpēc nekad nevar paredzēt, kādi apjomi būs nākamgad un kādi aiznākamgad.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar vietējo darbaspēku vakances aizpildīt nevar

Sliktā ziņa – darbaspēku no ārvalstīm piesaista nevis Latvija, bet caur citām Eiropas Savienības valstīm to dara Lietuva un Polija, uzmanību uz tendenci vērš Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Būvniecība ir nozare, kurā jau vairākus gadus ir visakūtākais darbaspēka trūkums. Augstāko punktu darbaspēka nepietiekamība varētu sasniegt laikā, kad Latvija īstenos tādus projektus kā Rail Baltic un Liepājas cietuma būvniecība, kur būs vajadzīgs liels apjoms darbaspēka, prognozē B. Fromane.

Jau šobrīd darbaspēka trūkst un darbinieki no trešajām valstīm tiek piesaistīti, bet tas ir ilgstošs un sarežģīts process. «Administratīvi birokrātiskie šķēršļi viesstrādnieku nodarbināšanai ir utopija, kas mazina valsts kontroli pār cilvēkiem, kas Latvijā tiek nodarbināti,» stingros noteikumus viesstrādnieku nodarbināšanā Latvijā komentē B. Fromane.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Kalnciema kvartāla pārstāvji Āgenskalna tirgū plāno ieguldīt vairākus miljonus eiro

LETA, 26.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kalnciema kvartālā saimniekojošais uzņēmums SIA «Kalnciema iela» Āgenskalna tirgus attīstībā plāno ieguldīt vairākus miljonus eiro, žurnālistiem ceturtdien sacīja uzņēmuma īpašnieks Kārlis Dambergs.

Viņš atgādināja, ka patlaban Rīgas dome izsoles kārtībā ir nodevusi visu Āgenskalna tirgus teritoriju ar vēsturisko ēku nomā uz 30 gadiem nomniekam, lai tas ēku apsaimniekotu un veiktu tirgus darbību. «Bijām vienīgie, kas pieteicās izsolei, un tas parāda, ka šis ir diezgan liels izaicinājums, bet mums pašiem ar mūsu pieredzi ir skaidrs, kāpēc to darām un, faktiski, rezultāts mums ir diezgan skaidrs,» sacīja Dambergs.

Pēc viņa teiktā, patlaban ir pāragri spriest par kopējo ieguldījumu apmēru, jo ir dažādi ēkas lietojuma aizliegumi pagaidu konstrukcijas drošības dēļ. «Ir pagājis tikai mēnesis [kopš esam ieguvuši nomas tiesības]. Šobrīd projektētāji, būvinženieri veic reālu pētījumu par nepieciešamajiem ieguldījumiem, jo pirms izsoles nebija laika un iespējas precīzi izvērtēt, cik būs jāiegulda. Mums ir aptuvenas aplēses, bet ir pāragri spriest par kopējo ieguldījumu apmēru,» sacīja Dambergs, piebilstot - aptuvenās aplēses liecina, ka nomnieka ieguldījumi sasniegs vairākus miljonus eiro, ņemot vērā ēkas kvadratūru, kas ir vairāk nekā 4000 kvadrātmetri, āra tirdzniecības vietu iekārtošanu un citus darbus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Iedzīvotāji gatavi atbalstīt vietējos uzņēmējus, bet vērtē cenas

Lelde Petrāne, 22.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Absolūts vairākums Latvijas iedzīvotāju (94%) ir pārliecināti, ka sabiedrībai būtu jāatbalsta krīzē nonākušos uzņēmējus, iegādājoties Latvijā ražotas preces, liecina "Swedbank Finanšu institūta" pētījums.

Atsaucoties uzņēmēju un valdības aicinājumiem, iedzīvotāji ir gatavi biežāk nekā iepriekš iegādāties vietējās izcelsmes preces, iepirkties vietējos veikalos un mudina līdzīgi rīkoties arī savus draugus un paziņas. Tomēr 65% aptaujāto atzīst, ka priekšroku Latvijas precēm un pakalpojumiem vairumā gadījumu dod tad, ja cena būtiski neatšķiras vai tā ir zemāka nekā ārvalstu ražojumiem.

Kā atklāj pētījums, 89% iedzīvotāju jau šobrīd regulāri piedomā, lai viņu iepirkumu grozā nonāktu vietējo ražotāju produkcija. Skaidri redzams, ka Latvijas iedzīvotāji emocionāli jūtas līdzatbildīgi par iespējami ātrāku ekonomikas atveseļošanos – pārliecinošs vairākums aptaujāto (96%) uzskata, ka šī mērķa sasniegšanai patērētājiem ir jāatbalsta vietējie ražotāji un pakalpojumu sniedzēji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan valsts un pašvaldību pārtikas un ēdināšanas iepirkumos arvien biežāk laurus plūc vietējie ražotāji, lielākajos konkursos joprojām uzvar vairumtirgotāji

To apliecina DB izpēte. Publiskajos iepirkumos arvien vairāk tiek pievērsta uzmanību vietējo ražotāju produktiem, taču to vēl nedara visas pašvaldības, saka Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas valdes locekle Ligita Turnere. Iepriekš iepirkumos teju vienīgais kritērijs bija mazākā cena, kas nozīmēja arī zemākas kvalitātes importa preces. Tagad valsts iestādes instruētas iepirkumos lielāku vērību vērst uz bioloģiski vai pēc integrētās audzēšanas prasībām audzētiem produktiem, kā arī uz precēm, kas iekļautas nacionālās pārtikas kvalitātes shēmā, proti, kas marķētas ar kvalitātes zīmēm Zaļā karotīte un Bordo karotīte. Tas izriet no pērnruden valdībā akceptētās zaļā publiskā iepirkuma kritēriju piemērošanas instrukcijas, kas vērsta uz Krievijas embargo seku mazināšanu vietējiem ražotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairums Latvijas banku likumā noteiktajā termiņā nav publicējušas pagājušā gada auditētos gada pārskatus, liecina apkopotā informācija.

Likumā noteiktajā termiņā, proti, ne vēlāk kā 1.aprīlī auditētos gada pārskatus nav publicējusi «Baltic International Bank», «BlueOrange Bank», «LPB Bank», «Meridian Trade Bank», «PNB banka» (iepriekš «Norvik banka»), «Privatbank», «Signet Bank», kā arī «Rietumu banka», kura auditēto pārskatu gan nopublicēja ceturtdien, 4.aprīlī.

«Par šo situāciju mēs lemsim, jo normāli tas nav,» intervijā atzina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Viņš uzsvēra, ka likumā ir noteikts konkrēts datums, līdz kuram bankām ir jāpublicē gada pārskats ar zvērināta revidenta ziņojumu, tāpēc nekādu interpretāciju nevar būt.

Vienlaikus Putniņš skaidroja, ka kavēšanās iemesls ir saistīts ar banku un auditoru ieilgušajām sarunām par iespēju veikt 2018.gada auditu un vēlu noslēgtiem sadarbības līgumiem. «Šajā situācijā ir divas puses - auditors un banka. Mēs visus apstākļus pārbaudīsim un reaģēsim, kā arī nepieciešamības gadījumā iesim dziļākās diskusijās,» teica FKTK priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rietumu Banka ir pirmā no bijušajām «nerezidentu bankām», kas ir publiski paziņojusi par principiālu sava biznesa transformāciju. Par vienu no galvenajiem jaunās stratēģijas akcentiem tika nosaukta Latvijas uzņēmēju kreditēšana.

Par to, kā banka redz sevi šajā tirgū un kādus oriģinālus risinājumus ir gatava piedāvāt vietējiem uzņēmumiem, intervijā Dienas Biznesam pastāstīja Rietumu Bankas Kredītu pārvaldes vadītājs Artūrs Jukšs.

Rietumu Bankas valdes priekšsēdētājs Rolfs Fulss intervijā sacīja, ka viena no bankas prioritātēm būs vietējo uzņēmumu kreditēšana. Vai jums ir kādi know-how, kas palīdzēs šīs stratēģijas īstenošanā?

Rietumu Banka vienmēr ir attīstījusies kā korporatīvā banka, tapēc mums ir sava izteikta specifika. Tās galvenā iezīme vienmēr ir bijusi personīga pieeja ‒ mēs cenšamies izprast klienta biznesa būtību, saprast un novērtēt tā riskus, iespējas un perspektīvas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Maligina pēdējā intervija Dienas Biznesam: Ambīcijām ir robežas

Db.lv, Kristīne Stepiņa, 10.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ambīcijām ir robežas, tā intervijā DB, ko publicējām pavasarī, 26.maijā, teica AS Olainfarm valdes priekšsēdētājs Valērijs Maligins, kurš pērn iegādājies uzņēmumus par aptuveni 20 miljoniem eiro.

Pieminot sestdien, 9.decembrī mūžībā aizgājušo uzņēmēju, publicējam viņa interviju pilnā apmērā.

Uz interviju ar vienu no turīgākajiem Latvijas uzņēmējiem nācās gaidīt pāris mēnešus, tikšanās laiki vairākkārt tika pārcelti viņa lielās aizņemtības dēļ. Tiekamies Olainfarm valdes priekšsēdētāja kabinetā, kurš nesen pārbūvēts līdz nepazīšanai. Darba telpā, kuru caurvij Art Deco stils, novietota melna Austin Morris Traveler Woodie automašīna. Tās salonā izveidots bārs, bet vietā, kur jābūt motoram, ir skaņuplašu atskaņotājs. Blakus spēkratam atrodas degvielas uzpildes stacija, kas pilda ledusskapja funkcijas. Pie sienām sakārtas sievas – mākslinieces Elīnas Maliginas – gleznas un no dažādām pasaules valstīm atvestās ikonas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Papildināts - Ar jaunu iepirkšanās portālu veidos tiltu starp ražotājiem un pircējiem

Lelde Petrāne, 12.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 11. oktobra pircējiem Latvijā ir pieejams iepirkšanās portāls, kas veltīts tikai Latvijā ražotiem produktiem un pakalpojumiem, informēja Mārtiņš Ozols-Ozoliņš, Savi.lv dibinātājs.

Sākotnēji ieguldītās pamatinvestīcijas esot tik lielas, «lai segtu pamatizmaksas, kas nepieciešamas pārdošanas platformas, telpu, aprīkojuma un kvalitatīva servisa izveidē». Precīzs investīciju apjoms netiek atklāts.

Savas preces iegādei Savi.lv piedāvā gan jau pazīstami un populāri pašmāju ražotāji, gan arī mazi tirgotāji un mājražotāji, kuri preces ražo nelielā skaitā.

Savi.lv mērķis esot «popularizēt Latvijā ražoto preču unikalitāti vietējo iedzīvotāju vidū, kā arī uzlabot produktu ražošanas attīstību».

M. Ozols-Ozoliņš skaidro: «Ideja par iepirkšanās portālu Savi.lv radās kā jau daudzas šādas idejas – nonākot situācijā, kad vēlies iegādāties produktu, bet saproti, ka iegādes process ir apgrūtinošs vai pat neiespējams. Mēs vēlamies izveidot tiltu starp sabiedrību un Latvijas ražotājiem.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas ekonomikas attīstība - vai varējām labāk un citādāk?

Latvijas Bankas ekonomists Gundars Dāvidsons, 28.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad citreiz, ja ne tagad domāt par Latvijas ekonomiskās attīstības modeli? Šis ir ne tikai simtgades gads, bet arī gads, kurā skaidri redzējām, cik nedrošs var būt mūsu izvēlētais ceļš.

Pēkšņi uzzinājām, ka ekonomikas modelis, ko uzskatījām par «finanšu pakalpojumu eksportu», citur izskatās kā netīrās naudas atmazgāšana. Ko tālāk? Vai neesam kaut ko neatgriezeniski zaudējuši, mētājoties no viena modeļa uz otru? Mēģināšu mazliet vispārināti un mazliet spekulatīvi rast atbildes uz šiem jautājumiem, balstoties kā uz mūsu pagātni, tā arī citu valstu pieredzi.

Sāksim no paša sākuma: uz ko sākotnēji balstījās Latvijas valsts tautsaimniecība?

Sākums – starpkaru periods

Pats sākums, liekas, bija no nekā. Pēc Pirmā pasaules kara visa industrija bija zudusi – evakuēta uz Krieviju bez cerības, ka varētu atgriezties. Tomēr šis nulles punkta stāsts ir tikai šķietamība. Patiesībā Latvija tolaik bija daudz labākās pozīcijās, nekā 1991. gadā atgūstot neatkarību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Pomers: Rīgas lidostai jāatīstās straujāk nekā kaimiņiem

Egons Mudulis, 10.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidostai Rīga tās ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ būtu jāattīstās straujāk nekā Kauņai vai Tallinai

To sarunā ar DB norāda A.C.B. uzņēmumu grupas tehniskais direktors Dzintars Pomers, kurš savulaik mūzikas vai sporta vietā izvēlējies inženierstudijas, bet vēlāk 15 gadus (1992–2007) vadīja lidostu Rīga, pēc viņa teiktā, noliekot to uz pareizajām sliedēm. DB jau rakstījis (15.01.2014.), ka nesen tika prezentēts 95,59 milj. eiro vērtais lidostas rekonstrukcijas projekts, kur piedalījās arī A.C.B. un Dz. Pomers – nu jau būvnieka statusā. Savukārt kaimiņvalstu lidostās vērojams straujāks pasažieru skaita kāpums nekā Rīgā.

Kā nonācāt celtniecībā, kāpēc savulaik izlēmāt mācīties Rīgas Politehniskajā institūtā (beidzis 1976. g.)?

Komentāri

Pievienot komentāru