Krievijas autopārvadātājiem, kas šķērso Lietuvas teritoriju, no pirmdienas jāmaksā autoceļa izmantošanas nodeva, informēja Lietuvas Transporta ministrija.

«Izmantošanas nodeva ir arī citu valstu autopārvadātājiem. Domāju, ka jaunā nodeva vairs netiks atcelta, ja vien kaut kas radikāli nemainīsies, un, visticamāk, tai būs tendence uz pieaugumu,» intervijā Lietuvas sabiedriskajai radiostacijai teica transporta un sakaru ministrs Rimants Sinkevičs.

Viņš atgādināja, ka nodeva Krievijā reģistrētām kravas automašīnām ieviesta, reaģējot uz Krievijas lēmumu no 15.novembra iekasēt maksu no Lietuvas un citu valstu kravu pārvadātājiem par tās ceļu izmantošanu.

Lietuvā Krievijas kravas automašīnām par ceļu izmantošanu jāmaksā 11 eiro diennaktī vai 57 eiro nedēļā. Sinkevičs sacīja, ka no nodevas plānotie ieņēmumi ir ap pieciem miljoniem eiro.

Neoficiālas aplēses liecinot, ka šā gada beigās par bezdarbniekiem būs kļuvuši 30 % Latvijas darba spējīgo cilvēku, vēsta Telegraf.lv. Atbildīgās iestādes gan prognozē, ka bezdarbs nepārsniegšot 12.7 %.

Laikraksts norāda, ka saskaņā ar Valsts nodarbinātības dienesta apkopotajiem datiem šobrīd bez darba ir 9.6 % darba spējīgo iedzīvotāju. Taču dienesta vadītāja Baiba Paševiča norāda, ka parasti reālais bezdarbs esot vidēji par 4 % lielāks nekā to uzrāda oficiālie dati. Turklāt jau tagad nepietiekot līdzekļu, lai bezdarbniekiem izmaksātu pabalstus.

Vakar Saeimā tika konstatēts, ka tikai šā gada pirmajos mēnešos sociālā budžeta deficīts palielinājies līdz 67 miljoniem latu, taču bezdarba līmeņa straujākais pieaugums esot tikai priekšā. Tādēļ esot paredzēts, ka vasarā bezdarbnieka pabalsts varētu tikt samazināts par 20 līdz 30 %. Šobrīd vidējais bezdarbnieka pabalsts ir 180 lati.

Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcas vadība un, visticamāk, arī īpašnieks teju ar šantāžas palīdzību kategoriskā tonī pieprasa valdībai risināt uzņēmuma finanšu problēmas, raksta laikraksts Diena.

Pēdējo divu nedēļu laikā valdības ministrus un nu jau arī publisko telpu ar zināmā mērā draudu un šantāžas vēstulēm piepilda skandalozajam uzņēmējam Oļegam Osinovskim piederošā uzņēmuma a/s Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca (DLRR) vadība, prasot valdībai steidzami risināt DLRR finanšu problēmas 8,2 miljonu eiro apmērā, pretējā gadījumā diezgan tiešā tekstā faktiski draudot ar vairāk nekā 300 darbinieku atlaišanu, kā arī uzņēmuma darbības apturēšanu, kas automātiski radīšot problēmas virknei vietējo mazo uzņēmumu, kurus ar darbu pamatā nodrošina DLRR. Pēc Dienas rīcībā esošās neoficiālās informācijas, DLRR atbalsta prasības īstenošanu lobējot atsevišķi Nacionālās apvienības pārstāvji, tomēr šai prasībai neesot plašāka atbalsta, ņemot vērā, ka uzņēmuma patiesais labuma guvējs ir minētais skandalozais uzņēmējs O. Osinovskis, kuram ir reputācijas problēmas.

Lēmums par papildu pārbaudes pasākumu daļēju atcelšanu autopārvadātājiem uz Latvijas un Krievijas robežām no Krievijas Federācijas puses pieņemts un nosūtīts visiem reģioniem.

Par to liecina Finanšu ministrijas (FM) sniegtā informācija. Krievijas puse ir apņēmusies nekavējoties noregulēt no Latvijas izbraucošo autopārvadātāju pieaugošo skaitu. Krievijas puse daļēji atcels Latvijas autopārvadātāju masveidīgās papildu pārbaudes, tā vietā izlases kārtībā piemēros stingrākas pārbaudes tikai atsevišķos gadījumos pēc saviem uzskatiem.

VID Galvenās muitas pārvaldes direktors Andris Drulle ir informējis finanšu ministru, ka no 22. decembra Krievijas Federācijas Muitas pārvalde ir pieņēmusi lēmumu daļēji atcelt Latvijas autopārvadātājiem papildu pārbaudes. Par to liecina Krievijas Muitas pārvaldes mājas lapā publicētais paziņojums, ka Latvijas Starptautisko autopārvadātāju asociācija Latvijas Auto pauda gatavību kopā ar Latvijas kompetentajām iestādēm spert izšķirošus soļus, lai novērstu iespējamus pārkāpumus.

Covid-19 pandēmijas dēļ 2020. gadā kravu apgrozījums ir samazinājies par 20% līdz 30%, salīdzinot ar 2019. gadu. Ir samazinājies arī izsniegto licences kartīšu, Eiropas Kopienas atļaujas kopiju, digitālā tahogrāfa karšu un starptautisko atļauju skaits, informē Autotransporta direkcijā.

Būtisks Eiropas Kopienas atļaujas kopiju skaita kritums vērojams tieši starptautisko pasažieru pārvadājumu nozarē, jo pērn starptautiskie pārvadājumi ar autobusiem gandrīz nenotika, izņemot vasaras periodu. 2020. gadā arī stājās spēkā neviennozīmīgi vērtētā Mobilitātes pakotne, kas, no vienas puses, transportlīdzekļa vadītājam piešķir lielāku elastību attiecībā uz darba un atpūtas laika uzskaiti, bet, no otras puses, autopārvadātājiem tiek uzlikti jauni pienākumi, kas rada papildu izmaksas.

“Covid-19 pandēmija ir būtiski ietekmējusi autopārvadājumu nozari, jo pērn, salīdzinot ar 2019. gadu, kravu apgrozījums ar autotransportu ir samazinājies par 20% līdz 30%. Starptautiskie kravu pārvadājumi nevienā valstī pandēmijas laikā pilnībā ierobežoti netika, tomēr ir ievērojami palielinājusies autopārvadājumu veikšanas izmaksu sadaļa, jo ir jānodrošina personīgie aizsarglīdzekļi, jāievēro dažādi papildu ierobežojumi un kontroles procedūras, kas palielina reisa ilgumu. Samazinoties preču un pakalpojumu pieprasījumam visās valstīs, ir palielinājies veikto braucienu skaits bez kravas, kā arī nereti klienti kavē samaksu par saņemto autopārvadājumu pakalpojumu, kas izraisa apgrozāmo līdzekļu nepietiekamību, kas īpaši nozīmīgi ir mazajiem uzņēmumiem. Saskaņā ar dažādu ekspertu aplēsēm būs nepieciešami aptuveni trīs gadi, lai autopārvadājumu nozare atkoptos pēc-pandēmijas periodā, jo šobrīd piegādes ķēdes ir izjauktas un ir ievērojami sarucis pieprasījums pēc starptautisko autopārvadājumu pakalpojumiem,” norāda Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

Mainot uz Krievijas autopārvadātājiem attiecināmos noteikumus par maksimāli pieļaujamo kravu pārvadājumiem Zviedrijā un Somijā, Eiropas Savienība panāks, ka Latviju Krievijas pārvadātāji pametīs pilnībā.

Šādu pārliecību laikrakstam Telegraf paudis Starptautisko autopārvadātāju asociācijas Latvijas Auto vadītājs Valdis Trēziņš.

Tagad iecerēts, ka šī privilēģija ar 2011.gadu būs pieejama arī Krievijas autopārvadātājiem. V. Trēziņš norāda, ka līdz ar to Krievijas autopārvadātājiem vairs nebūs izdevīgi izmantot Latvijas autoceļus, un tie savas kravas vedīs uz Somijas un Zviedrijas ostām, kuras jau šobrīd par 95 % esot noslogotas ar Krievijas autopārvadātāju piegādātajām kravām.

Tieši masveida iedzīvotāju emigrāciju var pamatoti uzskatīt par vienu no svarīgākajām 2009. gada ekonomiskās krīzes ilgtermiņa sekām Latvijā.

2008. - 2012. gadā no valsts izbrauca 160 tūkst. cilvēku – divreiz vairāk nekā iepriekšējo piecu gadu laikā. Tāpēc arī nav pārsteigums, ka cilvēku atmiņās šī krīze asociējas ar masveida emigrāciju. Vai arī pašreizējā Covid-19 krīze (uzreiz pēc gaisa satiksmes atjaunošanas) radīs masveida emigrāciju tāpat, kā tas bija 2009. gada krīzē? Uzskatu, ka emigrācijas būtiska pieauguma šoreiz nebūs, un šajā rakstā vēlos pamatot savu viedokli.

2019. gadā migrācijas saldo (iebraukušo un izbraukušo cilvēku starpība) bija tuvāka nullei nekā jebkad, kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, arī emigrācija (cilvēku aizbraukšana) bija rekordzema (1. attēls).

Emigrantu galamērķis pārsvarā ir Rietumeiropa un Skandināvija, emigrantu plūsmu galvenokārt nosaka bezdarba un ienākumu atšķirība starp Latviju un pārtikušajām Eiropas valstīm. Proti, nekas cits tik ļoti nepalielina cilvēku izbraukšanu no valsts kā augsts bezdarbs un zemi ienākumi. Emigrācijas pieaugumu pēc 2009. gada krīzes galvenokārt noteica tas, ka bezdarbs Latvijā kāpa ievērojami straujāk nekā attīstītākajās Eiropas valstīs (2. attēls), arī ienākumu kritums bijis lielāks.

Tā kā pieaugs resursu cenas un aizdevumu procentu likmes, daudzi uzņēmēji varētu bankrotēt, tostarp auto dīleri. Eiropas valstīs lielākās līzinga kompānijas UniCredit Group uzņēmuma Latvijā UniCredit Leasing, kas pamatā nodarbojas ar industriālās tehnikas un komerctransporta iegādes finansēšanu, vadītājs Jānis Buks intervijā Db situāciju ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā raksturo kā smagu, bet vienlaikus pauž optimismu par nākotni.

Vai situācija pasaules finanšu tirgū iespaidos Latvijas UniCredit Leasing?

Uz mums atsauksies tas, kas notiek iekšējā tirgū. Kopējie apjomi tirgū ir būtiski samazinājušies. Mums gan nav tik būtisks kritums kā tirgū, ja skatāmies deviņu mēnešu rezultātus. Pieaudzis kredītu kavētāju skaits.

Par cik procentiem?

Ir palielinājies, bet nav tāds, kas nebūtu kontrolējams. Ir daži komerctransporta uzņēmumi, kuriem ir problēmas, daži jau darbību ir apstādinājuši.

Kāpēc?

Pieaugušas izmaksas degvielai un apdrošināšanai. Starptautisko pārvadājumu industrijai ir smaga situācija. Degvielas izmaksas un apdrošināšana veido 70 % no kopējām izmaksām, transportēšanas apjomi ir kritušies.

Pērn Eiropā ievērojami pieaudzis uzņēmumu maksātnespējas procesu skaits, savukārt Latvijā un Igaunijā bankrotu skaits pērn samazinājies par attiecīgi 4% un 6%, secināts kredītrisku apdrošināšanas sabiedrības Coface SA ikgadējā maksātnespējas pētījumā par Centrāleiropas valstīm.

Eiropā «bankrotu vilnis» sasniedzis arī Poliju, kur 2012. gadā pirmo reizi fiksēts rekordaugsts uzņēmumu maksātnespēju skaits.

Bankrotu pieaugums turpināsies arī šogad un 2014. gadā, paredz jomas eksperti.

Līdzīgi Polijai, pērn bankroti smagi skāruši tādas Eiropas valstis kā Bulgārija, Slovēnija, Horvātija un Čehija. Bulgārijā maksātnespējas procesi 2012. gadā pieauguši trīs reizes, savukārt Čehijā to pieaugums ir par 45%, bet Horvātijā maksātnespējas procesi pieauguši par 174%. Kā norāda Coface SA kredītrisku analītiķi, salīdzinot valstis, jāņem arī vērā valstu atšķirīgās likumdošanas un banku politiku.

Kravas kuģa nolaupītāji, kur vidū, iespējams, bijuši arī divi Latvijas pilsoņi, pieprasījuši no kuģa apdrošinātāja – kompānijas Renaissance Insurance – 1.5 miljonus ASV dolāru, draudot nogalināt tā apkalpi un noslīcināt kuģi, ziņo CNN.

Renaissance Insurance viceprezidents Vladimirs Dušins norādīja, ka persona, kas zvanījusi uz kompāniju, lai pieprasītu izpirkumu, apdrošinātāja telefona numuru ieguvusi no dokumentiem, kas atradušies uz kuģa klāja.

Db.lv jau vēstīja, ka Maltā reģistrēto kuģi Arctic Sea nolaupījušas kopumā 8 personas, no kurām četri ir Igaunijas, divi Latvijas un divi Krievijas pilsoņi. Nolaupītāji ar laivas palīdzību esot piekļuvuši pie kuģa, uzkāpuši uz tā klāja, un, draudot ar ieročiem, pieprasījuši kuģa apkalpes padošanos.

Nekustamā īpašuma tirgū noturēsies stiprākie, bet cenas kļūs adekvātas vietējo iedzīvotāju, uzņēmēju maksātspējai.

Speciālisti norāda, ka 2009. gadā būs aktuāli tie paši procesi un tendences, kas jau bija vērojami 2008. gadā. Projektu attīstīšanas tirgū valdīs stagnācija, tirgus likviditāte būs tuvu nullei. Tiek paredzēta arī nemaksāšana un bankroti gan attiecībā uz attīstītājiem, gan mājsaimniecībām.

Likviditāte zema

Tendence ir viena - cenas, pieprasījums iet uz leju, bet piedāvājums palielinās, teica Parex Asset Management prezidents Roberts Idelsons. «Vērojams vispārējs straujš kritums, likviditāte ir pazudusi. Liekas, ka daudzus projektus vēl ilgus gadus neizdosies pārdot. Arvien projekti tiks realizēti, iespējams, arī nākamajā gadā, bet projektu skaits būs neliels,» viņš teica. Pēc R. Idelsona domām, ekonomikā beidzas noteikts posms. «Nauda gan no ārpuses, gan iekšējiem resursiem ieplūda nekustamā īpašuma tirgū. Visi centās nopelnīt. Uzskatīja, ka tirgū nav riska, un pelnīt varēs ļoti ilgi un daudz. Ilūziju laiks ir cauri. Skaidrs, ka nekustamā īpašuma nozare ir tāda pati uzņēmējdarbības sfēra, kādas ir pārējās industrijas, tajā jādarbojas pēc tādām pašām metodēm kā citās. Un tajā ir jādarbojas profesionāļiem. Peļņas norma būs 15 - 25 %. Iepriekš bija krietni vairāk, kas arī veicināja pārkaršanu. Tagad jārunā par zaudējumiem.»

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir izdevis pagaidu noregulējuma lēmumu, kas uzliek Aizkraukles Bankai (AB) pienākumu nekavējoties izbeigt maldinošu un agresīvu komercpraksi.

To Db pastāstīja PTAC Komunikāciju uz patērētāju informēšanas daļas vadītāja Sanita Gertmane.

Izvērtējot PTAC rīcībā esošos materiālus, izriet, ka AB 2009.gada janvāra vidū izsūtīja patērētājiem vēstules, kurās norādīja, ka saskaņā ar AB un patērētāju starpā noslēgtajiem kredīta līgumu noteikumiem AB lūdz iesniegt konkrētus dokumentus, dodot nesamērīgi īsu laiku to iesniegšanai, kā arī neiesniegšanas gadījumā draudot piemērot sankcijas. Tādējādi secināms, ka AB, īstenojot konkrēto komercpraksi, ir izmantojusi piespiešanu vai nesamērīgu ietekmi, draudot patērētājiem veikt nelīgumiskas un nelikumīgas darbības, proti, piemērot līgumsodu tādā gadījumā, kādā AB nav uz to tiesības.

Autopārvadājumu uzņēmumiem, kuriem ir līzingā ņemtas mašīnas, situācija ir smaga, un, ja tā neuzlabosies, tuvāko mēnešu laikā bankas sāks ņemt nost mašīnas un būs uzņēmumu bankroti, norāda Latvijas Autopārvadātāju nacionālās asociācijas (LANA) izpilddirektors Oskars Juhņevičs.

Valdība solījusi šajā jautājumā palīdzību, bet nekādi tas pagaidām neatspoguļojoties. «Saka - ejiet uz bankām un runājiet, taču, ja uzņēmējs ies uz banku, kā banka reaģēs? Paskatīsies, ka situācija ir slikta un sāks atņemt mašīnas, kamēr ir ko atņemt,» uzsver eksperts.

Nevajag kaut «kādas mutiskas garantijas», ko paužot satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V), bet gan dokumentālas garantijas, kā Ministru kabineta noteikumi, kuros bankām būtu norādītas kompānijas, kurām šīs garantijas pienākas. «Es tādas neesmu redzējis. Varbūt kaut kur ir, bet pārvadātāji to nezina,» uzsver asociācijas pārstāvis.

Kijevieši ceturtdien masveidā sākuši pamest pilsētas centru un Dņepras labā krasta rajonus, vēsta ziņu aģentūra Interfax Ukraina.

Kustība uz ceļiem, kas ved uz kreiso krastu, ir apgrūtināta. Kijevas metro ir slēgts jau trešo dienu. Savukārt virszemes sabiedriskais transports kursē reti.

Centra kvartāli, kuros notiek sadursmes, kļūst arvien tukšāki. Cilvēki, kas no darba atbrīvoti ātrāk, masveidā pamet centru un labā krasta rajonus. Darba devēji ne tikai centrā, bet arī nomalēs ļāvuši darbu pamest saviem darbiniekiem.

Pēdējo dienu laikā notikušās nekārtības izraisījušas ažiotāžu. Cilvēki Kijevā un tās apgabalā masveidā cenšas nodrošināties ar produktiem un degvielu, izņem no bankomātiem naudu.

Benzīntankos pie galvenajām trasēm izveidojušās garas rindas. Veikalos masveidā tiek pirkti putraimi, saulespuķu eļļa, cukurs, makaroni, maize.

Budžets ar 4 milj. Ls deficītu, nomas maksu parādi, tiesvedības, kurām gals nav redzams,- tā ir tikai daļa no bijušajām un esošajām Jūrmalas pašvaldības problēmām. Par aktuālo Jūrmalas domē pēc 100 dienām amatā intervijā Db stāsta Jūrmalas mērs Ģirts Trencis.

Manuprāt, galvenais ir tas, ka vairums domes deputātu spēja strādāt vienoti, kopīgi gan izskatot, gan pieņemot ļoti būtiskus lēmumus. Kopīgā darbā arī spējām sabalansēt 2008.gada pašvaldības budžetu. Gadu pabeidzām ar piecu miljonu latu lielu pārpalikumu, kaut arī vēl 2008.gada septembrī budžetā bija četru miljonu latu liels deficīts. Šī piecu miljonu rezerve mums ļaus 2009.gadā izdzīvot.

Neparakstīju 35 līgumus, ko iepriekšējais mērs Munkevics bija sagatavojis. Vairums no šiem līgumiem bija par 9999 latiem un vairāk, bez pārredzamas iepirkumu procedūras. Kopējā visu līgumu summa ar PVN pārsniedza 930 tūkstošus latu. Šo summu 2009.gada budžetā varēsim izmantot sociālo pabalstu izmaksām.

Lietuvas Nodarbinātības dienests šogad saņēmis 52 paziņojumus par masveida darbinieku atlaišanu uzņēmumos, kopumā plānojot, ka darbu varētu zaudēt vairāk nekā 4400 cilvēku, kas ir gandrīz divreiz vairāk nekā pērn, kad masveida atlaišanas procesā bez darba palika 2300 cilvēku.

Dienestā norādīja, ka darbinieku atlaišanu veicina saspringtā ģeopolitiskā situācija pasaulē un enerģētikas krīze.

Lietuvas Nodarbinātības dienesta direktora vietnieks Gītis Darulis atzina, ka paziņojumu par masveida atlaišanu skaits varētu vēl vairāk pieaugt, ja enerģētikas krīzes dēļ ekonomiskā situācija neuzlabosies.

"Darba tirgus pašlaik atrodas paradoksālā situācijā. Augustā pieprasījums pēc darbaspēka pieauga par gandrīz 30%, piedāvājot 36 000 vakanču. Vienlaikus ir vairāk atlaišanu darbinieku skaita samazināšanas dēļ," viņš klāstīja.

Kā norādīja dienesta pārstāvis, visvairāk masveida atlaišanas plānotas ražošanas, transporta un noliktavu sektora uzņēmumos.

Pastiprinātās pārbaudes Lietuvas kravu pārvadātājiem uz Krievijas robežas ir palielinājušas pieprasījumu pēc Latvijas autopārvadātājiem, taču priecāties par to būtu nepamatoti, jo nav nekādu garantiju, ka šādas pat pastiprinātas pārbaudes netiks vērtas pret Latvijas uzņēmējiem, šorīt Latvijas Radio sacīja kravu pārvadātāju asociācijas Latvijas auto prezidents Valdis Trēziņš.

Trēziņš atgādināja, ka kravas automašīnu rindas uz Latvijas un Krievijas robežas veidojas Lietuvas automašīnu pastiprinātas kontroles dēļ, kas kavē visu rindu.

Uzņēmēju pārstāvis atzina, šajā situācijā ir vērojamas Latvijas uzņēmējiem pozitīvas tendences, jo palielinās pieprasījums pēc mūsu pakalpojumiem, kurus izvēlas lietuviešu vietā, tomēr, «protams, nav nekādu garantiju», ka Krievija šādas pašas sankcijas nepiemēro citām valstīm, tostarp Latvijai, īpaši sagaidot Latvijas prezidentūru Eiropas Savienībā un zinot Lietuvas bēdīgo pieredzi savas prezidentūras laikā. Tieši lietuvieši ir lielākie konkurenti Latvijas autopārvadātājiem.

Latvijas Autopārvadātāju asociācijas Latvijas Auto biedru izveidotā apdrošināšanas sabiedrība Lauto klubs, kas apvieno vairāk nekā 500 uzņēmumus, sniedzot tiem garantijas polises, Latvijas Krājbankā zaudējusi 3,3 miljonus eiro (aptuveni 2,3 miljoni latu) – faktiski visu autopārvadātāju iemaksāto naudu, vēsta portāls Pietiek.com.

Nesenajā Latvijas auto padomes sēdē izskanējušas aizdomas par finanšu mahinācijām, liecina portāla rīcībā esoša informācija. Proti, asociācijas noguldījums kalpojis kā garantija tās ģenerālsekretāra Pāvela Groševa civilsievas uzņēmuma Krājbankā ņemtajam kredītam.

Ja Lauto klubs līdz 31. martam neatrisinās savas finanšu problēmas, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) varētu pieņemt lēmumu par licences anulēšanu.

Konfidenciāls neatkarīgu revidentu ziņojums, kas ir Pietiek.com rīcībā, rada aizdomas par finanšu mahinācijām un nepietiekamu uzraudzību no Latvijas auto padomes puses. Latvijas auto ģenerālsekretārs un Lauto kluba direktors Pāvels Groševs portālam atzinis, ka „tā tas varētu izskatīties no malas”, bet patiesībā darbības ar Krājbankas depozītos noguldītajiem miljoniem esot notikušas asociācijas biedru interesēs.

Krievija realizējusi savus draudus, un sākusi pastiprināti pārbaudīt Latvijas kravu autopārvadātājus uz Latvijas – Krievijas robežas.

Starptautisko Latvijas autopārvadātāju asociācijas Latvijas auto prezidents Valdis Trēziņš Db norāda, ka pastiprinātas pārbaudes sākušas jau vakar, kad Latvijas autopārvadātāji Krievijas pusē tiek novirzīti atsevišķā rindā un viņiem tiek pieprasīts paliecināt, ka kravu saņēmējs tiešām ir attiecīgā kompānija, kas uzrādīta dokumentos. Šāda apliecinājuma saņemšana var aizņemt pat vairākas diennaktis, jo līdzīgu praksi vasarā Krievija pielietoja pret Lietuvas autopārvadātājiem. Tas Latvijas autopārvadātājiem draud ar miljoniem latu zaudējumiem.

«Tas ir nāvējoši mums, jo šobrīd ir gada beigas, kad ir liela kravu plūsma. Pārvadātājiem jāizpilda līguma nosacījumi, bet laicīgas kravu piegādes tagad ir izšķirošas,» uzsver V. Trēziņš. Viņš arī pauž pārsteigumu, ka Krievijas muitas dienests savas aktivitātes uzsācis tikai dienu pirms paredzētajām pārrunām starp Latvijas un Krievijas delegācijām, kuras plāno cita starpā pārrunāt arī šo jautājumu.

Saistībā ar Mobilitātes pakotnes I nosacījumiem turpmākos gadus gaidāmas pārmaiņas arī Latvijas kravu autopārvadātāju darbībā, informē VSIA "Autotransporta direkcija".

2020. gada 31. jūlijā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tika publicēti Mobilitātes pakotnes noteikumi, kas šogad un turpmākos gadus pakāpeniski stāsies spēkā, mainot kārtību, kā Eiropas Savienības ietvaros tiks nodrošināti kravu autopārvadājumi. Būtiskas pārmaiņas gaidāmas arī Latvijas kravu autopārvadātāju darbībā, jo šīs izmaiņas būs saistītas gan ar autovadītāju darba un atpūtas laika organizēšanas kārtību un Eiropas Savienības valstu minimālās algas nodrošināšanu autovadītājiem, gan ar nosacījumiem, kas jāievēro, lai pārvadātājs varētu veikt uzņēmējdarbību šajā jomā.

"Mobilitātes pakotnes izstrāde ir prasījusi vairāk nekā trīs gadus, kas aizvadīti spraigās diskusijās un aktīvā darbā, pārstāvot mūsu valsts pārvadātāju intereses. Ne visi pieņemtie lēmumi bijuši viennozīmīgi vērtēti un atbalstīti no dažādu valstu puses. Piedāvātais risinājums Latviju nostāda nekonkurētspējīgākās pozīcijas, ņemot vērā Latvijas ģeogrāfisko izvietojumu. Mēs no savas puses centīsimies sniegt pēc iespējas plašāku informatīvo atbalstu pārvadātājiem. Latvijas autopārvadātāji būs konkurētspējīgi arī pie šādiem nosacījumiem, tomēr uzskatām, ka pieņemtie lēmumi būtu jāpārskata," komentē Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

Daudzas transporta nozares kompānijas spiestas samazināt vai pārtraukt savu darbību nelabvēlīgās tirgus situācijas dēļ.

Savukārt transporta nozares pārstāvji pārmet līzinga kompānijām nevēlēšanos sadarboties. Lielākās problēmas radušās kompānijām, kas tirgū ienākušas nesen, bet darbību bija vērsušas uz Eiropas tirgu: pēdējo mēnešu laikā strauji sarucis imports/eksports no Eiropas, līdz ar to samazinājies arī starptautisko autopārvadātāju darba apjoms. «Eiropā konkurēt tagad ir grūti - priekšā ir rumāņi, bulgāri, poļi un čehi. Savukārt Baltijas tirgū daudz kas ir apstājies,» rezumē Latvijas starptautisko autopārvadātāju asociācijas Latvijas auto prezidents Valdis Trēziņš. Līdz ar to līzinga kompānijām tiek atgriezts liels daudzums kravas auto, kuras kompānijām vairs nav vajadzīgas.

Pēc rekordātra kāpuma vasarā gan degvielas, gan naftas cenas rudenī piedzīvojušas arī sen neredzētu kritumu, raksta laikraksts Dienas bizness.

Uz maizes ražotāju biznesu lielu ietekmi cenu kritums neatstās, domā Latvijas Maiznieku biedrības valdes priekšsēdētājs Valdis Circenis.

Latvijas Starptautiskās autopārvadātāju asociācija Latvijas Auto prezidents Valdis Trēziņš Db pastāstīja, ka degvielas cenu kritums esot visnotaļ pozitīva tendence. «Sīkums, bet patīkami – it īpaši autopārvadātājiem, kas strādā lokāli Latvijā,» atzina V. Trēziņš. Starptautiskajiem autopārvadātājiem situācija esot nedaudz sliktāka, jo, ja degviela ir kļuvusi lētāka Rietumeiropā, tad uz Krieviju un Baltkrieviju tas neattiecoties.

Latvijas autopārvadātāji aicina ceļu maksas jeb eiro vinjetes ieviešana atlikt par gadu vai pusotru, kamēr norims augstā inflācija, intervijā Latvijas radiosacīja Latvijas starptautisko autopārvadātāju asociācijas Latvijas Auto vadītājs Valdis Trēziņš.

V.Trēziņš norādīja, ka autopārvadātāji "varbūt pat atbalstot šo ideju", taču šobrīd izmaksas tiem pieaugušas tik strauji, ka pievienot papildu nodokli būtu "pēdējais piliens, kā rezultātā 20 tūkstoši šoferu varētu zaudēt darbu". Viņš norādīja, ka nākamie divi gadi autopārvadātājiem varētu būt vissmagākie, jo arvien saglabāsies augsta inflācija.

Pēc asociācijas vadītāja sacītā, vinjetes ieviešana arī ir tehniski sarežģīts process un, iespējams, to pat nevarētu izdarīt līdz nākamā gada sākumam.

Viņš vel norādīja, ka asociācija nākamajā nedēļā iecerējusi valdībai iesniegt priekšlikumus autopārvadātāju darba uzlabošanai.