Jaunākais izdevums

Aviācijas nozare Latvijā 2019. gadā piedzīvojusi strauju izaugsmi, būtiski palielinoties gan lidostu, gan aviokompāniju apkalpoto pasažieru skaitam, liecina valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" (CAA) apkopotie dati.

Īpaši veiksmīgs pagājušais gads bijis divām lielākajām Latvijā reģistrētajām aviokompānijām "airBaltic" un "SmartLynx Airlines", kuru pasažieru skaita pieaugums ir bijis vairāk nekā 20%, pērn kopā pārvadājot vairāk nekā 8,6 miljonus pasažieru. 2018. gadā abas kompānijas kopā pārvadāja vairāk nekā 7,1 miljonus pasažieru, informē CAA pārstāvis Aivis Vincevs.

"airBaltic" 2019. gadā savā maršrutu tīklā pārvadāja 5 049 317 pasažierus jeb par 22% vairāk nekā gadu iepriekš, kad lidsabiedrība pārvadāja 4 135 711 pasažieri. No tiem 4 483 102 pasažieri pērn, bet 3 782 026 gadu iepriekš pārvadāti no Latvijas starptautiskajam lidostām.

Savukārt "SmartLynx Airlines" pagājušajā gadā pārvadāja 3,6 miljonus pasažieru, bet vēl gadu iepriekš - 3 miljonus pasažierus, par piektdaļu palielinot pārvadāto pasažieru skaitu. No starptautiskās lidostas "Rīga" "SmartLynx Airlines" pērn pārvadājis 83 896 pasažierus, kas ir par 22,19% vairāk nekā 2018. gadā, kad aviokompānija pārvadāja 68 661 pasažieri.

Vienlaikus palielinājies arī aviokompāniju veikto kopējo lidojumu skaits. "airBaltic" pērn veicis 62 748 lidojumus, bet gadu iepriekš tas bija 56 261 lidojums. Vairums veikti no Latvijas lidostām, attiecīgi 55 593 pērn un 51 578 lidojumi gadu iepriekš. Turpretim "SmartLynx Airlines" vairumu lidojumu veica no citu valstu lidostām, pērn kopumā veicot 21 487 lidojumus salīdzinājumā ar 20 524 lidojumiem 2018. gadā. Vienlaikus gan lidsabiedrība turpināja nostiprināt savas pozīcijas Latvijas lidostās, pērn veikto lidojumu skaitu palielinot par 12,13%, attiecīgi - 573 lidojumi 2019. gadā salīdzinājumā ar 511 lidojumiem gadu iepriekš.

Latvijas starptautiskajās lidostās apkalpoto pasažieru skaits 2019. gadā salīdzinājumā ar 2018. gadu pieaudzis par 10,57%, sasniedzot vēl nebijušus attīstības tempus. Pērn Latvijas starptautiskajās lidostās apkalpoti 7 812 464 pasažieri, turpretim 2018. gadā - 7 065 840 pasažieri.

Būtisks, vairāk nekā 44% liels, pasažiera skaita pieaugums pērn bijis starptautiskajā lidostā "Liepāja", kas 2019. gadā apkalpoja 14 082 pasažierus pretstatā 9751 pasažierim 2018. gadā. Vienlaikus vairāk nekā divas reizes pieaudzis apkalpoto lidojumu skaits - 2019. gadā lidosta apkalpoja 3552 lidojumus, bet gadu iepriekš - 1500 lidojumus. Izpildīto lidojuma skaita pieaugums skaidrojams galvenokārt ar mācību lidojumiem.

Par vairāk nekā 10% pieaudzis arī starptautiskās lidostas "Rīga" klientu skaits. Lidosta pērn apkalpoja 7 798 382, bet 2018. gadā - 7 056 089 pasažierus. Tāpat par 4,2% palielinājās arī lidostā apkalpoto lidojumu skaits. 2019. gadā tie bija 87 007, bet 2018. gadā - 83 468 lidojumi.

Vienlaikus jānorāda, ka lidostā par 3,5% vērojams kritums apkalpoto kravu apjomā. 2018. gadā lidosta apkalpoja 28 258 tonnas, bet pērn - 27 265 tonnas kravu. Ietekmi uz kravu apjoma rādītājiem attiecībā pret 2018. gadu radīja Turcijas gaisa kravu pārvadātāja "Turkish Cargo" lēmums pārtraukt regulāros lidojumus uz Rīgu, kas 2018. gadā būtiski palielināja Rīgā pārkrauto kravu apjomu.

Tikmēr pārējo Rīgā strādājošo kravu pārvadātāju apjoms ir audzis par 7%, ko galvenokārt sekmējis pasta sūtījuma apjoma kāpums par 17% pret 2018. gadu un Krievijas gaisa pārvadātāja "Atran" ienākšana Rīgā.

Latvijas kravas pārvadājumu lidsabiedrība "RAF-Avia" pērn palielinājusi pārvadāto kravu apjomu. 2018. gadā kompānija pārvadāja 2287 tonnas, bet pērn par 9,2% vairāk kravu - jau 2498 tonnas. Jānorāda, ka Latvijā reģistrētā lidsabiedrība pārvadājumus lielākoties veic no citu valstu lidostām.

No Latvijas lidostām lidsabiedrība veica 18 lidojumus pretstatam 37 lidojumiem 2018. gadā. Kopumā "RAF-Avia" pērn veica 2217 lidojumus, bet vēl gadu iepriekš - 2948 lidojumus. Jānorāda, ka dažādu projektu ietvaros lidsabiedrība veic arī pasažieru pārvadājumus, tomēr pērn pārvadāto pasažieru skaits, kas bija 7592, ir mazāks nekā 2018. gadā, kad aviokompānija pārvadāja 15 080 pasažierus.

Palielinoties kopējo lidojumu skaitam, Latvijas gaisa telpa biežāk tiek izmantota tranzīta lidojumiem, kuru vadību nodrošina VAS "Latvijas Gaisa satiksme". Pērn Latvijas gaisa telpā tika apkalpoti 215 269 tranzīta lidojumi, kas ir par 2,88% vairāk nekā 2018. gadā, kad Latvijas gaisa telpa tika izmantota 209 247 tranzīta lidojumiem. Kopumā VAS "Latvijas Gaisa satiksme" pērn vadījusi 302 049 lidojumus jeb par 3,27% vairāk nekā 2018. gadā, kad tika vadīti 292 475 lidojumi.

CAA prognozē, ka 2020. gadā Latvijā aviācijā saglabāsies izaugsme, lai gan pieauguma temps būs mazāks, kas saistīts ar aviācijas degvielas un biļešu cenu kāpumu. 2019. gadā, saskaņā ar Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācijas datiem, par 7% pieaugušas degvielas izmaksas, bet biļešu cenas palielinājušās par 3,9% salīdzinājumā ar 2018. gadu.

Vienlaikus jāuzsver, ka Eiropā pēdējos mēnešos ir vērojama aviācijas izaugsmes tempu samazināšanās, sasniedzot pat negatīvus rādītājus. Piemēram, Eiropā veikto lidojumu skaits 2019. gada novembrī salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, bija par 1,9% mazāk, lai gan oktobrī dati uzrādīja lidojumu skaita samazinājumu vien par 0,4%. Situācijas pasliktināšanās tiek skaidrota ar ekonomiskās situācijas pasliktināšanos, tirdzniecības spriedzi un politisko nemieru, kā arī aviokompāniju bankrotiem. Kopējie aviācijas izaugsmes tempi pagājušajā gadā Eiropā vēl tiek apkopoti, bet prognozes liecina, ka kopējais lidojumu skaita pieaugums 2019. gadā būs 1,1% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā biznesa aviācijā kā pa viļņiem, Ziemeļeiropā veidojas jauns aviācijas centrs, tirgus dalībnieki strādā pie tiešsaistes pasūtījumu veikšanas, tāpat kļūst populārāki helikopteri - tādas atziņas izskanēja septītajā Baltijas Biznesa aviācijas forumā Rīgā.

Biznesa aviācijas būtība ir savienojamība, norādīja Briselē bāzētās Eiropas Biznesa aviācijas asociācijas (EBAA) tirgus izpētes vadītājs Arturs Tomass. Viņa pārstāvētā organizācija darbojas jau 42 gadus, tajā ir 730 biedri, tostarp 150 operatori. Organizācijā ir lielākā daļa Eiropas nozares operatoru.

Eiropā biznesa aviācijā kopumā tiek izmantotas 3600 lidmašīnas, tostarp vairāk nekā 1000 gaisa kuģi pieder EBAA biedriem, bet pārējās - maziem operatoriem vai privātīpašniekiem. Kopumā pasaulē ir ap 35 tūkst. biznesa aviācijas gaisa kuģu, no tiem apmēram puse ASV, 5% Brazīlijā, 5% Kanādā un 5% Meksikā. Apmēram 60% no Eiropas flotes veido mazas lidmašīnas. Visvairāk biznesa aviācijas lidmašīnu ir Vācijā (745), Lielbritānijā (508) un Francijā (458). Nozare nodrošina apmēram 8% no visiem gaisa kuģu lidojumiem Eiropā jeb apmēram 2000 lidojumus dienā, vidējam lidojumam sasniedzot vienu tūkst. km. Apmēram 90% šo lidojumu tiek veikti Eiropas iekšienē, vidēji ietaupot divas stundas salīdzinājumā ar regulāro aviosatiksmi, bet lielākie ieguvumi ir maršrutos, kur netiek nodrošināta tieša komerciāla satiksme, atzīmē A. Tomass. Eiropas Savienībā ar nozari tieši un netieši saistītas 400 tūkst. darbavietas. Biznesa aviācijas pienesums Eiropas ekonomikai sasniedz 100 miljardus eiro gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Biznesa aviācijas priekšrocības Latvijā - klienti, konkurence un perspektīvas

Olga Kņazeva, Egons Mudulis (tulkojusi Žanete Hāka), 09.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Capital Handling stratēģiskās plānošanas un attīstības direktors Romāns Krupjaņko intervijā stāsta par biznesa aviācijas iezīmēm, par to, kādus pakalpojumus tā patlaban piedāvā klientiem visā pasaulē un kādas ir Latvijas nozares spēlētāju priekšrocības Eiropas kontekstā.

Kā tika izveidota Jūsu kompānija, ar ko viss sākās?

Šā gada aprīlī mūsu kompānija svinēja 7 gadu jubileju. Capital Handling pārvaldītā bāze bija pirmā šāda veida bāze Rīgā un Baltijas valstīs. Tā tika atvērta vēl agrāk, jau 2010.gadā. Mēs sākām gandrīz no nulles un šajā laikā esam jau paspējuši daudz paveikt. Īsā laikā uzņēmums Latvijā ir spējis kļūt par vienu no šīs nozares līderiem.

Kompānijas pirmsākumi meklējami 2008.gadā, kad tika nopirkta ēka lidostas teritorijā, ko iepriekš izmantoja DHL. 2010.gadā tika atvērts pirmais termināls Baltijas valstīs un biznesa aviācijas angārs.

2012.gadā tika izveidota kompānija Capital Handling, kas nodarbojās ar biznesa aviācijas pakalpojumu sniegšanu. 2013.gadā tika uzbūvēts papildu apsildāms angārs biznesa lidmašīnu uzglabāšanai un apkalpošanai. 2016.gadā Capital Handling pievienojās Latvijas Aviācijas asociācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 krīzē apturēto un samazināto lidojumu skaita dēļ pērn Latvijā mainījusies civilās aviācijas drošuma risku struktūra, palielinoties atgadījumiem, kas varētu būt saistīti ar civilās aviācijas personāla nepietiekamu lidojumu pieredzi.

Tā secināts valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" (CAA) publicētajā Lidojumu drošuma pārskatā par 2020.gadu.

2020.gadā palielinājies navigācijas kļūdu izraisīto atgadījumu skaits civilajā aviācijā, kas pērn apsteidza iepriekšējo gadu otro visbiežāko kategoriju - sadursmes ar putniem. CAA navigācijas kļūdu salīdzinoši lielo skaitu skaidro ar to, ka lidojumu apkalpēm, veicot ievērojami mazāk lidojumu, ir nepietiekama prakse (gan pārvietojoties pa lidlauka peronu, gan lidojumu laikā), kas izraisa biežākas kļūdas navigācijā.

2019.gadā tika ziņots par 81 atgadījumu, kas saistīts ar navigācijas kļūdu, kamēr pērn - par 82 šādiem atgadījumiem, neskatoties uz to, ka kopējais lidojumu skaits lidostā "Rīga" 2020.gadā (35 591 lidojumi) ir ievērojami mazāks salīdzinājumā ar 2019.gadu (87 007 lidojumi).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aviācijas nozares eksperti prognozē, ka 2022. gadā pasaules gaisa satiksme no krīzes būs atguvusies 70% apmērā, bet līdz 2024.gadam - pilnībā, stāsta Serkans Kaptans (Serkan Kaptan), TAV Airports izpilddirektors un Eiropas Starptautiskās lidostu padomes (Airports Council International Europe) valdes loceklis.

Lai gan pēdējie divi gadi ir bijis vissarežģītākais periods civilās aviācijas vēsturē, ilgtermiņā aviācijas nozare strauji attīstīsies un pasažieru skaits tikai pieaugs, atzīmē S. Kaptans. Viņš stāsta, ka šobrīd tiek lēsts, ka līdz 2040. gadam katru gadu lidostas visā pasaulē apkalpos apmēram 19 miljardus pasažieru, kas ir vairāk nekā divas reizes vairāk nekā 2019. gadā. Šis pieaugums prasīs papildu investīcijas lidostās, un pašlaik tiek uzskatīts, ka, lai apkalpotu tik lielu pasažieru skaitu, lidostās visā pasaulē būs jāiegulda vismaz 2,4 triljoni ASV dolāru, skaidro TAV Airports izpilddirektors.

Fragments no intervijas

Pēdējie gadi uzņēmējiem visā pasaulē ir bijuši gana izaicinoši. Kā šajā laikā veicies TAV Airports?

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rīgas Aviācijas foruma zinātniskā konference tiks veltīta nozares ilgtspējīgas attīstības jautājumiem

Db.lv, 14.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Aviācijas Asociācija kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti, Transporta un sakaru institūtu un Rīgas Aeronavigācijas institūtu ir apņēmusies veicināt Latvijas aviācijas inovatīvās pētniecības attīstību, organizējot ikgadēju aviācijas nozarei veltītu zinātnisko konferenci. To apliecina šā gada 10. janvārī parakstītais sadarbības līgums, kurā puses apņemas veicināt Latvijas aviācijas inovatīvās pētniecības attīstību un viedokļu līderību Eiropas aviācijā.

Rīgas Aviācijas foruma zinātniskā konference 2020. gada 21. maijā norisināsies pirmo reizi. Konferences organizatori, sadarbojoties ar tās galveno atbalstītāju "airBaltic", šogad par konferences vadmotīvu izvirzījuši aviācijas ilgtspējīgas attīstības jautājumus.

"Rīgas Aviācijas foruma zīmols jau ir ieguvis starptautisku atpazīstamību. Mūsu turpmākais izaicinājums ir veicināt jaunu, ar aviācijas nozari saistītu promocijas darbu izstrādi Latvijā. Zinātniskās konferences organizēšana kopā ar biznesa forumu ir lieliska iespēja jaunajiem zinātniekiem un mācībspēkiem satikties ar vadošajiem nozares uzņēmējiem un dalīties ar idejām, kam vajadzētu veicināt inovatīvu projektu īstenošanu un atbalstīt Latvijas aviācijas konkurētspēju globālajā tirgū," komentējot sadarbības līguma parakstīšanu, vērtē Latvijas Aviācijas Asociācijas valdes loceklis Artūrs Kokars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar aviācijas nozares ilgtermiņa attīstības prognozēm nākamajos desmit līdz piecpadsmit gados globālā līmenī pārvadāto pasažieru skaits dubultosies. Šobrīd Eiropas gaisa telpa un arī lidostu infrastruktūra nav gatava šādam attīstības scenārijam. Tādēļ investīcijas krīzes laikā dod priekšrocības salīdzinājumā ar konkurentiem, un pašlaik var redzēt tālredzīgo lēmumu un ieguldījumu atdevi ne tikai lidostā Rīga, bet arī nacionālās aviokompānijas airBaltic kontekstā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Satiksmes ministrijas Aviācijas departamenta direktors Artūrs Kokars. Viņš norāda, ka nākotnē aviācija saskarsies ar vairākiem izaicinājumiem, kā būtiskāko norādot spēju pielāgoties aviācijas infrastruktūras nākotnes kapacitātes vajadzībām un spēju saglabāt konkurētspēju, ieviešot Zaļā kursa iniciatīvas. Vienlaikus gaisa pārvadājumu brīvais tirgus veicina inovācijas, kuras paver jaunas biznesa iespējas, kādas līdz šim būtu grūti iedomāties. Par šīm un daudzām citām problēmām, kā arī iespējām un to risinājumiem tika runāts ikgadējā aviācijas nozares forumā.

Kāda ir pašreizējā situācija aviācijas nozarē?

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Aicina sievietes kļūt par pilotēm

Lelde Petrāne, 22.01.2020

Pirmie 12 "airBaltic Pilotu akadēmijas" studenti, kuri savas studijas sāka 2018. gada pavasarī, absolvējuši šo programmu

Foto avots: airBaltic

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kustība "Riga TechGirls" sadarbībā ar Latvijas lidsabiedrību "airBaltic" interesentes iepazīstinās ar pilota profesiju, kā arī to, kā iegūt pilota profesijai nepieciešamo izglītību.

"airBaltic" viceprezidente personālvadības jautājumos Alīna Roščina norāda: "Tradicionāli aviācijā, kā jau tehniskajā nozarē, bijis ļoti augsts nodarbināto vīriešu īpatsvars. Šodien 6% "airBaltic" pilotu ir sievietes, savukārt "airBaltic" Pilotu akadēmijā sieviešu īpatsvars starp visiem studentiem sasniedz 10%. Taču kā uzņēmums, kurš iestājas par ilgtspējīgu attīstību, mēs vēlamies mainīt gan sabiedrības uzskatus par noteiktām profesijām, gan arī ilgtermiņā palielināt sieviešu īpatsvaru pilotu profesijā, uzsverot daudzveidības nozīmi ikviena uzņēmuma, kā arī nozares izaugsmē un panākumos."

"Riga TechGirls" vadītāja Anna Andersone stāsta: "Latvijā ir īpaši attīstīta aviācijas un lidaparātu nozare, noteikti esam līderi Baltijas mērogā un šī joma ir ļoti aizraujoša, kā arī perspektīva. Tomēr sieviešu īpatsvars šajās nozarēs ir pavisam zems. Organizējot "Tehnoloģijas ir Gaisā" pasākumu, sazinājos arī ar vairākiem bezpilotu lidaparātu, tā saukto dronu, uzņēmumiem un vairākos no tiem nestrādā neviena sieviete. Ar "Riga TechGirls" pasākumiem vēlamies iedvesmot meitenes un sievietes iesaistīties tehnoloģiju jomās, kurās tradicionāli ir vairāk vīriešu. Aviācija un lidaparāti noteikti ir viena no šīm jomām!"

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas ekonomikai ir nepieciešama aviācijas nozare

Artūrs Kokars, Latvijas Aviācijas asociācijas valdes loceklis, 15.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd svarīgāk kā jebkad agrāk ir apzināt nozares, kuras palīdzēs Latvijas ekonomikai pārdzīvot šo krīzi un pēc tās atveseļoties. Viena no tām ir aviācija, kas ne tikai sniedz iespēju mūsu iedzīvotājiem brīvi pārvietoties un veidot starptautiskās biznesa saites, bet tiešā veidā ietekmē valsts ekonomiku un cilvēku labklājību.

2019. gadā aviācijas nozare Latvijā radīja 3,5% pievienoto vērtību iekšzemes kopproduktam (IKP), kā arī nodrošināja ap 30 000 labi apmaksātas darbavietas. Nozares pievienotā vērtība ir nozīmīga sabiedrībai un ietekmē daudzus mūsu dzīves aspektus.

Ekonomikā, kuru stimulē spēcīgs aviācijas sektors ar daudziem savienojumiem un lidojumu galamērķiem, tiek piesaistītas tiešas investīcijas un radītas jaunas darbavietas, kas rada ilgtermiņa pozitīvo ietekmi uz IKP. Ņemot vērā, ka Latvija joprojām ir spēcīgs Baltijas tranzītmezgls ar savu nacionālo lidsabiedrību un konkurētspējīgu lidostu, ir svarīgi apzināties aviācijas nozari kā ilgtermiņa ieguldītāju valsts ekonomikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Koronavīrusa trieciena "neitralizācijai" vajadzīga valdības "pote"

Māris Ķirsons, 17.03.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

COVID-2019 pirmo sitienu izjuta tūrisms, otro - aviācija. Lai nozare spētu pārvarēt šo situāciju, ir sagatavots piecu punktu pasākumu plāns, kas pēc diskusijas nozares iekšienē tiks iesniegts valdībai.

To intervijā "Dienas Biznesam" stāsta Latvijas Aviācijas asociācijas valdes loceklis Artūrs Kokars. Viņaprāt, ja ārkārtas situācija beidzas

tuvāko 4-6 nedēļu laikā, tad nozares attīstība būs ietekmēta, bet gada laikā tā izlīdzināsies, taču, ja krīze ieilgs uz 3-6 mēnešiem, tad sekas var būt ļoti dramatiskas, jo daudzi nozares spēlētāji to nepārdzīvos.

Kāda ir situācija aviopārvadājumu jomā?

Pašreizējā situācija aviācijā ir krīze šī vārda pilnā nozīmē. Proti, 12. marta dati rāda, ka Rīgas lidostā ir atcelti 726 lidojumi un biļešu rezervāciju vidējais kritums ir 30%. Savukārt, situācijai attīstoties, 13. martā airBaltic paziņoja jau vairāk par 2000 lidojumu atcelšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Par vienu rezerves daļu cīnās desmit pretendentu

Armanda Vilciņa, 26.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas karš Ukrainā ļoti sarežģījis visas līdzšinējās piegādes ķēdes, kuras jau bija ietekmētas Covid-19 ierobežojumu dēļ, tādēļ aviācijas nozare pašlaik saskaras ar milzīgu rezerves daļu trūkumu, atzīmē Deniss Žilkins, SmartLynx Airlines operatīvais vadītājs.

Šī problēma bija aktuāla arī pirms kara sākuma, taču šobrīd cīņa par detaļām ir sīvāka nekā jebkad agrāk, norāda D.Žilkins, uzsverot, ka pašlaik uz katru pieejamo rezerves daļu pretendē aptuveni desmit aviokompānijas. Rezerves daļu krājumi izsīkst, un tirgū pieejamās detaļas savā īpašumā iegūst tikai tie komersanti, kas piegādātājam var piedāvāt augstāku cenu vai izdevīgākus līguma nosacījumus, teic SmartLynx Airlines operatīvais vadītājs, prognozējot, ka šī problēma nozarē, visticamāk, būs aktuāla vēl vismaz divus, trīs gadus.

Risinājuma nav

Aviācija ir stingri regulēta joma, kas pakļauta dažādām prasībām, tajā skaitā tehniskām, pauž D.Žilkins. “Pat pilnīgi jaunai lidmašīnai atsevišķas detaļas ir jāmaina pēc iepriekš noteikta stundu skaita vai nolidotajiem cikliem, kas nozīmē, ka arī jaunām lidmašīnām ir nepieciešamas rezerves daļas, bet to šobrīd ļoti trūkst. Gatavojoties lidojumu skaita pieaugumam pavasarī, aviokompānijas sāka pārbaudīt un apkopt lidmašīnas, kas Covid-19 laikā stāvēja dīkstāvē, kas nozīmē, ka rezerves daļas bija kritiski nepieciešamas, taču to vienkārši nebija, tādēļ daudzas lidmašīnas nevarēja atsākt lidojumus,” norāda D.Žilkins, piebilstot, ka šobrīd aviācijas nozare saskaras arī ar strauju degvielas cenu pieaugumu, kā arī darbinieku trūkumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic lūgs valdības atbalstu, ja pavasarī situācija neuzlabosies

LETA, 26.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas otrais vilnis ir izrādījies smagāks, nekā tika prognozēts iepriekš, bet Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" pēc papildu palīdzības pie valdības vērsīsies tikai tad, ja situācija aviācijā neuzlabosies arī nākamā gada pavasarī, sacīja "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss.

"Ja pavasarī darbības apmēri sāks augt un vasarā darbība atgriezīsies normālās sliedēs, mēs domājam, ka otrs ieguldījums nebūs nepieciešams. Vienlaikus mēs redzam, ka virkne Eiropas aviokompāniju jau dodas pie valdībām ar lūgumu par otrās kārtas palīdzību. Ja mēs pavasarī redzēsim, ka situācija nemainās un būs jāsecina, ka Covid-19 nekur nav pazudis, tad arī mums būs jādodas pie valdības," atzina "airBaltic" vadītājs.

Viņš skaidroja, ka vasarā "airBaltic" kapitālā valsts ieguldītie 250 miljoni eiro galvenokārt izlietoti, lai segtu ar Covid-19 krīzi saistītās fiksētās izmaksas, kā arī, lai segtu kompensācijas aptuveni 700 atlaistajiem darbiniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Linkaits: Aviācijas dzīvotspējai jālīdzsvaro vīrusa izplatības riskus un ekonomikas lejupslīdes riskus

LETA, 23.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir svarīgi izstrādāt zinātniski pamatotas vērtēšanas metodes, lai līdzsvarotu vīrusa izplatības riskus un ekonomikas lejupslīdes un sabrukuma riskus, jo aviācija bez pasažieriem nav iespējama, ceturtdien Eiropas Aviācijas samitā pauda satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Samita uzmanības centrā bija Covid-19 ietekme uz aviācijas nozari, kas pandēmijas izraisīto starptautisko pasažieru aviopārvadājumu ierobežojumu dēļ ir īpaši cietusi. Samita dalībnieki diskutēja par Covid-19 ietekmi uz aviācijas nozari un veidiem, kā efektīvi un vienlaikus videi draudzīgā veidā pārvarēt pandēmijas izraisīto krīzi. Tā kā transporta nozarei kopumā un jo īpaši aviācijai ir jāsniedz būtisks ieguldījums klimata mērķu sasniegšanā, Vācija, kas 1.jūlijā pārņēma prezidentūru ES Padomē, aicināja nozares attīstību skatīt, raugoties no klimata prizmas.

Linkaits, uzrunājot samita dalībniekus, uzsvēra, ka pandēmijas izplatības datu kvalitāte ir būtiski svarīga nozares stabilitātei un prognozējamībai, jo tieši ietekmē iespējas atjaunot aviācijas pakalpojumus uz galamērķiem, kas veido Eiropas gaisa transporta galvenos tirgus, tostarp uz trešajām valstīm. Ir svarīgi izstrādāt zinātniski pamatotas vērtēšanas metodes, lai līdzsvarotu, no vienas puses, vīrusa izplatības riskus, bet no otras - ekonomikas lejupslīdes un sabrukuma riskus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā reģistrētā lidsabiedrība "SmartLynx Airlines" ("SmartLynx") šogad plāno gaisa floti palielināt līdz 60 lidaparātiem, informē "SmartLynx" pārstāvji.

Šobrīd SmartLynx Airlines operē ar 33 lidmašīnām, aprīlī tiks piegādātas vēl piecas, bet pārējās 22 – pakāpeniski līdz vasaras sezonas beigām.

Uzņēmuma floti veido Airbus A320 (25), A330-300 (6) un A321 (4) modeļu gaisa kuģi. Vēl divas ir Airbus A321F gaisa kravas lidmašīnas, bet jau aprīlī floti papildinās arī pirmā Boeing 737 MAX 8 lidmašīna.

“Prognozējam, ka flotes lieluma ziņā šogad apsteigsim pāris lielos pasaules aviācijas vārdus, taču konkrētāk par to varēsim runāt tad, kad būsim saņēmuši visus lidaparātus. Galvenokārt tieši Covid-19 krīzes sākumā gūtā pieredze palīdzēja mums turpināt attīstīt ilgtspējīgu kompānijas izaugsmi, lai savu 30. dzimšanas dienu sagaidītu ar rekordaugstu lidmašīnu skaitu. Līdz ar flotes paplašināšanos pieaug arī mūsu darbinieku skaits – šobrīd Rīgas birojā esam jau 300, un līdz gada beigām plānojam aizpildīt vēl aptuveni 40 vakances. Ceram sagaidīt nākamo dzimšanas dienu jau kā lielākais Latvijas darba devējs aviācijā,” saka SmartLynx Airlines vadītājs Žigimants Surints (Žygimantas Surintas).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aviācijas tirgus nav atgriezies pirmspandēmijas līmenī, tomēr redzams arvien lielāks pieprasījums pēc aviopakalpojumiem, teica Latvijā reģistrētās aviosabiedrības "SmartLynx Airlines" ("SmartLynx") valdes loceklis Žīgimants Surints.

Viņš stāstīja, ka aviācijas tirgus ir piedzīvojis lielas svārstības. 2020.gadā šis bizness teju pārstāja eksistēt. Arī "SmartLynx" samazināja savu lidmašīnu floti no 22 līdz 12 lidaparātiem. Savukārt jau 2020.gada beigās uzņēmuma flotē bija 35 lidmašīnas, jo tika izlemts, ka krīze ir arī iespēju laiks, lai atsāktu izaugsmi.

"Ņemot vērā, ka 40% no mūsu izmaksām ir saistītas ar lidmašīnām, mēs šajā laikā nodrošinājāmies ar izdevīgiem lidaparātu izmantošanas nosacījumiem ilgtermiņā, jo arī lidmašīnu līzinga tirgu spēcīgi ietekmēja pandēmija," stāstīja Surints.

Viņš uzsvēra, ka, protams, pandēmijas laiks radīja arī daudz citu izaicinājumu, un pat divus gadus pēc pandēmijas sākuma aviācijas tirgus joprojām nefunkcionē tā, kā tas funkcionēja pirms tam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Linkaits: Nepieciešamības gadījumā valdība būs gatava atbalstīt airBaltic

LETA, 16.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepieciešamības gadījumā valdība būs gatava atbalstīt Latvijas nacionālo aviokompāniju "airBaltic", otrdien intervijā Latvijas Radio sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

"Valdība apzinās, cik nopietns un sistēmisks uzņēmums ir "airBaltic" un arī aviācija kopumā Latvijas sasniedzamības nodrošināšanai. To mēs piefiksējam katru reizi, kad lemjam par kādiem ierobežojumiem, kas ir saistīti ar pārvietošanos starp valstīm," teica satiksmes ministrs.

Viņš arī norādīja, ka situācija aviācijā neuzlabojas - pandēmijas vilnis joprojām turpina velties pār Eiropu, tādējādi pasažieru pārvadājumi starp valstīm joprojām ir pašā zemākajā līmenī.

Vienlaikus Linkaits atzīmēja - ir cerība, ka pavasara beigās vai vasaras sākumā epidemioloģiskā situācija jau ļaus ceļot. "Ir cerība, ka pavasara beigās, vasaras sākumā situācija būs tāda, ka ceļojumi būs iespējami, un tad arī viena liela daļa "airBaltic" flotes tiks izmantota tāpat kā agrāk," sacīja ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: 3D displeju ražotājs EuroLCDs iedarbina 1,1 miljonu eiro vērto iekārtu

Māris Ķirsons, 10.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "EuroLCDs" iedarbinājusi jauno, 1,1 miljonu eiro vērto fizikālā tvaika kondensācijas metodes pārklājuma ražošanas iekārtu Ventspilī, kas ļaus attīstīt 3D displeja ražošanas iespējas.

SIA "EuroLCDs" ražošanas vadītājs Ainārs Ozols atzina, ka uzstādītā iekārta ir unikāla. Latvijā ir uzņēmums "Groglass", kurš specializējās uz arhitektūras stiklu pārklāšanu un tāpēc arī stikla pārklāšanas iekārta paredzēta citiem izmēriem, bet uz minētās iekārtas nevar izdarīt to, ko uz SIA "EuroLCDs" uzstādītās un otrādi. "Stiklu pārklājam ar attiecīgo pārklājumu, tad iegūto preci nogādājam, tā dēvētajā, sterilajā (tīrajā) telpā un vidū ievietojam šķidro kristālu, tad nogādājam klientam," tehnoloģisko procesu skaidroja A. Ozols. Uzņēmuma produkcijas patērētāji ir gan Eiropā, gan arī Amerikā.

Jaunā fizikālā tvaika kondensācijas metodes pārklājuma ražošanas iekārta volumetrisko trīs dimensiju attēlu displeju un bistabilo displeju ražošanai spēs nodrošināt indija alvas oksīda, silīcija oksīda un niobija oksīda uzklāšanu stiklam un citiem materiāliem izmēros līdz pat 1000x1500x4mm. Tas būtiski paplašinās uzņēmuma iespējas pielāgoties dažāda izmēra materiālu ražošanai nozarēm, kur ir visaugstākās kvalitātes prasības - medicīnā, aviācijā, navigācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nolūkā atjaunot globālo aviosatiksmi Starptautiskā Gaisa transporta asociācija (IATA) aicina ieviest sistemātisku pasažieru testēšanu pirms izlidošanas, lai noskaidrotu, vai viņi nav saslimuši ar Covid-19.

IATA ceturtdien izplatītajā paziņojumā uzsvērts, ka nepieciešams "izstrādāt un ieviest ātras, precīzas, cenas ziņā pieejamas, viegli izmantojamas, pielāgojamas un sistemātikas Covid-19 testēšanas metodes visiem pasažieriem pirms izlidošanas kā alternatīvu karantīnas pasākumiem".

Lai aviācija atgūtos, vajadzīgi koordinēti ierobežojumi 

Valdības pagājušajā nedēļā ieviestās izmaiņas epidemioloģiskās drošības pasākumos,...

Tāpat IATA norāda, ka sadarbosies ar Starptautisko Civilās aviācijas organizāciju (ICAO) un veselības iestādēm, lai spētu ātri ieviest šādu risinājumu.

Starptautiskie ceļojumi salīdzinājumā ar 2019. gadu ir samazinājušies par 92%. Ir pagājis vairāk nekā pusgads, kopš tika sagrauta globālā savienojamība, valstīm slēdzot savas robežas, lai cīnītos ar Covid-19 izplatību. Kopš tā laika atsevišķas valstis piesardzīgi atvērušas savas robežas, taču ceļošana ir ierobežota, jo karantīnas pasākumi padara to nepraktisku vai biežās Covid-19 izplatības ierobežošanai paredzēto pasākumu izmaiņas padara plānošanu neiespējamu, konstatē IATA.

"Atslēga pārvietošanās brīvības atjaunošanai starp valstīm ir sistemātiska Covid-19 testēšana, kurai pakļauti visi ceļotāji pirms izlidošanas. Tādējādi valstīm tiks sniegta pārliecība atvērt savas robežas bez sarežģītiem riska modeļiem, kas paredz nepārtrauktas izmaiņas ceļošanas noteikumos. Visu pasažieru testēšana atgriezīs cilvēkiem brīvību ceļot ar pārliecību. Un tādējādi darbā atgriezīsies miljoniem cilvēku," norāda IATA vadītājs Aleksandrs de Žinjaks.

"Globālās savienojamības sabrukšana un tās dēļ radušās ekonomiskās izmaksas ir svarīgi argumenti, lai valdības investētu šāda veida testēšanā, kas palīdzētu atkal atvērt robežas. Šīs krīzes radītās cilvēku un globālās ekonomikas ciešanas tiks paildzinātas, ja aviācijas nozare, no kuras ir atkarīgas vismaz 65,5 miljoni darbavietu, sabruks pirms pandēmijas beigām. Un valstu atbalsta apmērs, lai šādu sabrukšanu novērstu, aizvien palielinās. Prognozes liecina, ka aviācijas nozares zaudētie ieņēmumi 2020. gadā pārsniegs 400 miljardus dolāru un nozarei būs rekordlieli zaudējumi, kas pārsniegs 80 miljardus dolāru, ko paredz krietni optimistiskāks atlabšanas scenārijs par to, kāds patiesībā tiek piedzīvots," sacīts IATA paziņojumā.

"Drošība ir aviācijas nozares galvenā prioritāte. Mēs esam drošākais transporta veids, jo mēs kā nozare kopā ar valdībām strādājam pie globālo standartu ieviešanas. Ar robežu slēgšanu saistītajām ekonomiskajām izmaksām ik dienu pieaugot un mūs skarot infekcijas otrajam vilnim, aviācijas nozarei ir (..) jāapvieno spēki ar valdībām un medicīnisko testēšanas risinājumu sniedzējiem, lai atrastu ātru, precīzu, cenas ziņā pieejamu, viegli izmantojamu un pielāgojamu testēšanas risinājumu, kas ļaus pasaulei droši atjaunot savienojumus un atgūties," uzsver Žinjaks.

Pēc IATA pasūtījuma veiktā sabiedriskā viedokļa pētījumā atklāts nepārprotams atbalsts Covid-19 testu veikšanai ceļošanas procesā. Aptuveni 65% aptaujāto ceļotāju piekrīt, ka karantīna nav jāpiemēro, ja personai ir negatīvs Covid-19 tests, 84% atbalsta viedokli, ka testēšana nepieciešama visiem ceļotājiem, savukārt 88% ceļošanas procesā ir gatavi testēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Swedbank vienojies ar augsto tehnoloģiju uzņēmumu Axon Cable par finansējuma piešķiršanu ražošanas efektivitātes palielināšanai.

Uzņēmums ieguldīs vairāk nekā 350 tūkstošus eiro Daugavpilī esošās ražošanas ēkas pielāgošanai, kā arī teju pusmiljonu eiro jaunu ražošanas iekārtu iegādē. Swedbank finansējums šajos investīciju projektos teju sasniedz 700 tūkstošus eiro. Ražošanas ēkas pielāgošanas projektā garantiju 285 tūkstošu eiro apmērā sniegusi arī finanšu institūcija Altum.

"Investīciju mērķis ir palielināt ražošanas jaudas pieaugošā pieprasījuma apstākļos. Mēs esam jau veikuši daļu ieguldījumu ražotnē pērn un turpinām investīciju programmu arī šogad. Šī iemesla dēļ esošās ražošanas telpas ir nepieciešams paplašināt. Swedbank un Altum atbalsts ir bijis neatsverams atspaids šī projekta realizēšanai. Pateicoties tam, mēs būsim gatavi ieguldīt nākošajos attīstības posmos, kuru vienojošais motīvs ir – lai mūsu klienti būtu droši, ka spējam izpildīt visus viņu pasūtījumus," uzsver Axon Cable vadītājs Jans Senkāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meksikas prezidents Andress Manuels Lopess Obradors otrdien atzina, ka bruņotajiem spēkiem ir uzticēta vēl viena civila funkcija - automaģistrāļu uzturēšana kārtībā.

Armijas kontrolē jau pirms tam tika nodota civilā aviācija un dzelzceļa satiksme, kā arī policijas funkcijas.

Prezidents paziņoja, ka automaģistrāļu uzturēšana valsts dienvidos ir nodota armijai, atbrīvojot no šī pienākuma Transporta ministriju.

Transporta ministrija parasti bija piešķīrusi privātiem uzņēmumiem kontraktus autoceļu uzturēšanā, bet prezidents apgalvoja, ka šie kontrakti ir pārāk dārgi un šajā jomā ir daudz korupcijas.

"Ir ļoti maz nopietnu būvniecības uzņēmumu, jo tos visus sabojājusi korupcija," sacīja Lopess Obradors.

Lopess Obradors ir piešķīris bruņotajiem spēkiem, tostarp Nacionālajai gvardei, vadošo lomu kārtības uzturēšanā valstī un uzticējis tiem daudz vairāk pienākumu nekā iepriekšējie prezidenti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Satiksmes ministrijas valsts sekretāra atrašanu apgrūtina esošais atalgojuma līmenis

LETA, 20.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauna Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra meklējumus apgrūtina esošais atalgojuma līmenis, kā arī vāji organizētā ierēdniecības rotācija un kadru izaugsmes veicināšana valsts pārvaldē, atzina satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Ministrs stāstīja, ka valsts sekretāra meklējumi turpinās nemitīgi.

"Diemžēl ir jāmin divas lietas. Viena ir esošais atalgojuma līmenis augstākajai ierēdniecībai un tas attiecas ne tikai uz valsts sekretāru, bet arī uz struktūrvienību vadītājiem," teica Linkaits, piebilstot, ka tiek sludināti konkursi arī uz ministrijas komunikāciju speciālistu, juristu amatiem un pārsvarā nākas dzirdēt izsmieklu par atalgojumu, kas tiek piedāvāts.

Linkaits teica, ka tas ir īpaši izteikti, ja to salīdzina ar transporta nozari, kur ir aviācija, dzelzceļš, citi sektori ar ļoti labu algu līmeni, tostarp starptautiskā līmenī.

"Diemžēl atrast valsts sekretāru, kura atalgojums ir 2400 eiro pirms nodokļu nomaksas, ir grūti, jo cilvēki ļoti labi arī apzinās, kāds tas ir atbildības līmenis," teica ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #38

DB, 29.09.2020

Dalies ar šo rakstu

Pēc finanšu sektora "kapitālā remonta" Latvijā naudu iesaldē bez paskaidrojuma un klusē divus gadus – šāds ir "Dienas Biznesa" secinājums, uzklausot gan juridisku, gan fizisku personu stāstus par kontu slēgšanu, to neatvēršanu.

Baidījāmies nokļūt tā dēvētajā pelēkajā sarakstā, bet nokļuvām tīrās naudas valstībā.

AML prasības ir acīmredzami pārspīlētas un tas sāk satraukt arī valdības koalīciju.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 29. septembra numurā:

  • viedokļi - kāpēc bankas vairs nevēlas un nespēj strādāt ar ārzemju uzņēmējiem
  • aktuāli - minimālais socnodoklis var kļūt par spridzekli
  • tēma - gads var noslēgties ar iesaldētu miljardu
  • finanses - pārāk daudz banku
  • ārpolitika - Covid krīze izceļ vairāku ātrumu Eiropas realitāti
  • aviācija – starptautiskais uzņēmums "TAV Airports Holding" ir gatavs ieguldīt Rīgā
  • zaļā ekonomika - meža platības de jure un de facto
  • pūļa finansējums - alus darītava jauna kvartāla sākumam
  • brīvdienu ceļvedis - Liene Treimane, Rīgas Starptautiskā kinofestivāla "RIGA IFF" direktore

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamo divu gadu laikā valsts aģentūra “Civilās aviācijas aģentūra” (CAA) ar Kohēzijas fonda (KF) atbalstu plāno izveidot bezpilota gaisu kuģu jeb dronu pārvaldības un uzraudzības sistēmu Latvijā.

Pieejamais kopējais attiecināmais KF projekta “Bezpilota gaisa kuģu pārvaldības un uzraudzības sistēmas izveide”” finansējums ir 1 764 705,88 eiro, no kuriem 1 500 000,00 eiro ir Kohēzijas fonda finansējums, bet 264 705,88 eiro privātais jeb CAA finansējums.

Sistēma paredz dronu lietotājiem ērtā, viegli saprotamā un digitālā veidā pieprasīt un saņemt pakalpojumus, kā arī nodrošināt datu apmaiņu ar dronu jomu saistītām valsts institūcijām, pakalpojumu sniedzējiem un lietotājiem. Tāpat paredzēts iegādāties infrastruktūru dronu uztveršanai starptautiskās lidostas “Rīga” un lidostas “Liepāja” tuvumā.

Lai izveidotu dronu pārvaldības un uzraudzības sistēmu, sākotnēji tiks izstrādāts kopējais sistēmas koncepts, tad izveidota IT infrastruktūra. Tā būs dronu lietotājiem un uzraugošajām institūcijām draudzīga un vienota informācijas sistēma, kas ļaus ērti izpildīt normatīvā regulējuma prasības un saskaņot lidojumus, tādejādi uzlabojot kopējo lidojumu drošuma un drošības līmeni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #29

DB, 19.07.2022

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmija, aizslēdzot būtisku poligrāfijas produkcijas ražotāju Ķīnu un radot problēmas loģistikas piegāžu ķēdēs, palielināja pasūtījumu apmērus poligrāfijas uzņēmumiem Eiropā, kuru izpildei savukārt pietrūka papīra – tā cenas pieauga 80-100% apmērā, kas atspoguļojas arī pakalpojumu cenās.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājs un SIA Poligrāfijas grupa Mūkusala valdes priekšsēdētājs Visvaldis Trokša.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 19.jūlija žurnālā lasi:

  • Statistika

Degvielas cenas sasniedz jaunus rekordus

  • Poligrāfija

Spēcīgi pārmaiņu vēji poligrāfijā

  • Aktuāli

Latvija izmirst! Kam tas rūp?

  • Nekustamais īpašums

Energoefektīvi mājokļi Rīgā šoruden būs deficīts

  • Aviācija

Investīcijas krīzes laikā atmaksājas

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

RIX Rīgas lidosta 2023. gadu noslēgusi ar 1,6 miljonu eiro peļņu, kas ir par 1,3 miljoniem jeb 4,6 reizes vairāk nekā gadu iepriekš.

Par ceturto daļu 2023. gadā pieaudzis uzņēmuma neto apgrozījums, sasniedzot 72,5 miljonus eiro, liecina RIX Rīgas lidostas nerevidētais saīsinātais starpperiodu pārskats par 2023. gadu.

Rīgas lidostas neto apgrozījumu pērn veidoja ieņēmumi no sniegtajiem aviācijas pakalpojumiem 36,7 miljonu eiro apjomā (pieaugums par 18 %), savukārt neaviācijas ieņēmumi veidoja 21,2 miljonus eiro jeb par 38 % vairāk nekā gadu iepriekš.

Pieaugot darbaspēka, energoresursu un infrastruktūras uzturēšanas izmaksām, par piekto daļu pieaugušas arī uzņēmuma saimnieciskās darbības izmaksas, kas kopā 2023. gadā bija 76 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

TAV ir gatavs ieguldīt Rīgā

Egons Mudulis, 02.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Mēs esam gatavi ieguldīt jaunajā terminālī un lidostā, ja parādās tāda iespēja. Mēs esam gatavi visām valsts un privātās partnerības iespējām. Mēs ticam nākotnei Latvijā," intervijā Dienas Biznesam saka "TAV Airports Holding" izpilddirektora vietnieks Serkans Kaptans (Serkan Kaptan).

"TAV Airports Holding" dibināts 1997. gadā un šobrīd vada 15 lidostas visā pasaulē. Uzņēmuma globālais pēdas nospiedums aptver 100 lidostas 30 valstīs. Kopš 2010. gada uzņēmums kontrolē komerciālās vadības operācijas lidostā "Rīga". Bizness Latvijā tika uzsākts 2009. gada beigās ar "HAVAS Latvia ", kas ir kompānijas uzņēmums apkalpošanai uz zemes, kurš Rīgas lidostā apkalpo gandrīz 70% no satiksmes apjoma, sniedz pakalpojumus arī nacionālajam pārvadātājam "airBaltic", kā arī dažiem citiem pārvadātājiem.

Cik liela ir jūsu grupa skaitliskā izteiksmē?

Pasažieru ziņā 2019. gadā mēs kā grupa sasniedzām vairāk nekā 280 miljonus visā pasaulē. Mēs esam lielākais uzņēmums pēc Spānijas operatora "Aena", taču tas ir 100% valsts uzņēmums. Kā privāts uzņēmums mēs pārvaldām lielāko portfeli – gandrīz 300 miljonus pasažieru. Personāla ziņā "TAV" ir 30 tūkstoši darbinieku. Ja mēs pieskaitām klāt ADP, mums ir vairāk nekā 150 tūkstoši.

Komentāri

Pievienot komentāru