Aviopasažieru skaits Latvijā 2008. gadā palielinājās par 16.8%, kas ir visstraujākais pieaugums starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, liecina Eurostat dati.

No visām ES dalībvalstīm 21 valstī aviopasažieru skaits palielinājās, bet sešās tas saruka.

Otrais straujākais aviopasažieru skaits ES 2008. gadā bija Rumānijā un Slovākijā - 16.3%, tad seko Lietuva ar 16.2% lielu pieaugumu un Slovēnijā ar 9.6%. Igaunija ir ierindojusies tikai 10. vietā ar 4.8% lielu pieaugumu. Savukārt vislielākais aviopasažieru skaita samazinājums 2008. gadā tika konstatēts Ungārijā - 1.8%, Lielbritānijā - 1.6% un Spānijā - 1.3%.

Eurostat norāda, ka kopējais aviopasažieru skaits ES 2008. gadā palielinājās par 0.6% līdz 798 miljoniem.

Rīgas lidosta, kas 2008. gadā apkalpoja 3.6 miljonus pasažieru, starp ES valstīm ierindojusies 76. vietā, kamēr Viļņas lidosta (2 milj. pasažieru) ieņem 104. vietu, bet Tallinas lidosta (1.8 milj. pasačeiru) tikai 114. vietu.

Covid-19 pandēmijas ierobežojumu mīkstināšana un atcelšana salīdzinoši strauji ļāvusi atjaunoties pasažieru aviopārvadājumiem un tādējādi audzēt lidostās apkalpoto pasažieru skaitu, tomēr karš Ukrainā gaisa pārvadājumu sektora atgūšanās ātrumu Latvijā piebremzēs.

Tādu ainu kopumā rāda BDO pētījuma dati par pasažieru aviopārvadājumiem. BDO France part neris Pjērs Kavē (Pierre Cave) norāda, ka 2020. gadā pandēmijas straujā izplatība būtībā daudzās pasaules valstīs apturēja vai labākajā gadījumā būtiski ierobežoja cilvēku iespējas lidot, kā ietekmē lidostās dramatiski saruka apkalpoto pasažieru skaits un arī aviokompāniju izpildīto reisu skaits, un vēl vairāk pārvadāto pasažieru skaits piedzīvoja dramatisku sarukumu salīdzinājumā ar pirmspandēmijas laiku – 2019. gadu.

Pašlaik, pēc Krievijas invāzijas Ukrainā, gan prognozes, cik ilgā laikā aviācijas nozare atgūsies no Covid-19 ietekmes, atkal būs jākoriģē, it īpaši tajos reģionos, kuros līdz 24. februārim bija būtisks ceļotāju skaits uz un no Krievijas. Tostarp arī Rīgas lidostai. P. Kavē atgādina, ka 2019. gadā no kopumā pasaulē pārvadātajiem 4,68 miljardiem aviopasažieru vislielākais skaits bija Āzijā – teju 1,6 miljardi, tai ar 1,09 miljardiem sekoja Eiropa un ar 1,03 miljardiem – Ziemeļamerika. Eiropā lielākie avioceļotāji bija Lielbritānijā, Vācijā, Spānijā, Itālijā, Francijā un Portugālē, kuras kopumā veido vairāk nekā 66% no visas Eiropas ceļotāju skaita.

Šā gada pirmo sešu mēnešu laikā pārvadāto aviopasažieru skaits visstraujāk Eiropā palielinājies Igaunijā – par 37,1%, kamēr Lietuva pārvadāto pasažieru pieauguma ziņā atrodas sestajā vietā, bet Latvija vien 11. vietā.

Tā liecina aviācijas portāla anna.aero apkopotie dati, kas iegūti no datubāzes, kurā apkopota informācija par teju 300 lidostām 34 Eiropas valstīs.

Latvijā pārvadāto aviopasažieru skaits šā gada pirmajā pusē audzis par 13,8%, savukārt Lietuvā – par 17,6%.

Arī piecos Eiropas lielākajos komerciālās aviācijas tirgos – Itālijā, Francijā, Spānijā, Vācijā, Lielbritānijā – novērots pārvadāto aviopasažieru skaita pieaugums par vismaz 6%.

Vienīgās divas valstis, kurās novērots pārvadāto pasažieru sarukumus, ir Slovākija un Grieķija – par attiecīgi 6,6% un 7,2%.

Latvijai līdz vasaras sākumam vajadzētu pieņemt Pasažieru datu apstrādes likumprojektu, kurš paredz aviopasažieru datu reģistra ieviešanu, teica iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V).

Likumprojekts šobrīd ir saskaņošanas stadijā. Tas būs jāapstiprina valdībai un Saeimai, norādīja ministrs.

Iekšlietu ministrija jau pagājušā gada jūnijā bija valsts sekretāru sanāksmē iesniegusi Pasažieru datu apstrādes likumprojektu, kas Drošības policijai (DP) dos tiesības izmantot un uzglabāt aviopasažieru datus.

Toreiz valsts sekretāru sanāksmē iesniegtā likumprojekta redakcija paredzēja, - ja cilvēks iegādāsies aviobiļeti lidojumam, tad gaisa pārvadātājs informāciju par pasažieri - vārdu, uzvārdu, personas kodu un lidojuma galamērķi - nodos DP, kura to varēs analizēt un gūt priekšstatu par viņa plāniem. Jaunā kārtība obligāti attieksies uz reisiem, kas tiek veikti ārpus Eiropas Savienības (ES). Ja likumsargiem būs pamats uzskatīt, ka attiecīgie pasažieru dati var palīdzēt novērst smagu noziegumu, tad DP arī varēs pieprasīt datus par ES iekšējiem lidojumiem.

Liverpūles John Lennon lidosta Lielbritānijā kļūs par pasaulē pirmo, kas izmēģinās revolucionāru tehnoloģiju, kas pārstrādā pasažieru izelpu biodegvielā, raksta liveleak.com.

Eco-box pamata ideja bija samazināt oglekļa dioksīda izmešu daudzumu no automašīnām.

"Projekts Liverpūles lidostā ir tikai izmēģinājums, kurš mūsuprāt atstās lielu iespaidu uz to, kā kompānijas mūsdienās apgādā sevi ar degvielu un tiek galā ar oglekļa dioksīda izmešiem," norāda Origo Industries dibinātājs un vadītājs Aians Hjūstons (Iain Huston).

Liverpūles lidostā šo sistēmu sāka iekārtot 2008. gada janvārī. Projekta pilotprogramma paredz pasažieru izelpā savākt pietiekami daudz CO2 gāzes, lai to tālāk varētu izmantot ēkas apsildes sistēmā un siltā ūdens nodrošināšanai.

Vupertāles vides institūts ir izveidojis videi draudzīgo automobiļu sarakstu, kur pirmajās vietās savās automobiļu klasēs pagaidām dominē Honda un Toyota hibrīdi.

Institūta izveidotajā sarakstā kopumā iekļauti 100 dažādu marku modeļi, kuri ir nopērkami Vācijas tirgū. Kā jau to varēja paredzēt, uzvaras laurus savās automobiļu klasēs plūca Honda Insihgt, Toyota Prius un Lexus RX 450 h. Interesanti, ka limuzīnklasē japāņu tehnoloģijas ir cietušas sakāvi, proti, Lexus LS 600 h ir ierindots tikai trešajā pozīcijā, kapitulējot gan Mercedes S 400 Hybrid, gan BMW 730 d priekšā. Pats galvenais šī pētījuma secinājums, ka neatkarīgi no automašīnas klases, videi draudzīgo modeļu skaits ar katru gadu palielināšoties. Par to liecina autoražotāju milzīgā aktivitāte, kuri pēdējo gadu laikā ceļ galdā arvien jaunas tehnoloģijas, neaprobežojoties tikai ar benzīna un elektromotora hibrīdiem, bet turpinot, piemēram, attīstīt arī iekšdedzes dzinēju izmantošanas iespējas, īpaši tas attiecas uz vācu autoražotājiem. Jebkurā gadījumā, vides aizsardzība ilgtermiņā Eiropā solīšot jaunus modeļus arī nākotnē, kas turpmākajos gados būtu arī finansiāli pieejamāki plašai pircēju auditorijai.

«Valstis saredz vairāk iespēju uzlabot savu bilanci uz aviopasažieru rēķina, un 2012. gadā tiks ieviesta emisiju tirdzniecības sistēma, palielināsies aviopasažieru nodevas vairākās valstīs, kā arī tiks ieviestas jaunas drošības nodevas citās valstīs,» savās prognozēs 2012. gadam izsakās Latvijas lidsabiedrība airBaltic.

Tāpat Latvijas lidsabiedrība paredz, ka Ppašreizējā eirozonas krīze mazina patērētāju vēlmi nākamajā gadā doties ceļojumos, tāpēc ir paredzams, ka nākamgad samazināsies rezervēto lidojumu skaits.

Tiek prognozēts arī tas, ka eirozonas krīze sadārdzinās dolāra izmaksas Eiropas aviosabiedrībām, kas lielu daļu savu rēķinu apmaksā dolāros.

Tāpat airBaltic prrognozē, ka nākamgad aviosabiedrības visā pasaulē centīsies maksimāli palielināt savus ienākumus, vairojot papildieņēmumus, lai kompensētu izmaksu pieaugumu. «Klientiem būs pieejams plašāks pakalpojumu un jauninājumu klāsts, sākot no apmaksāta interneta pieslēguma lidojumu laikā līdz, iespējams, tādiem eksperimentiem kā nekustamā īpašuma pārdošana lidojuma laikā, kā arī daudz kas cits,» teikts airBaltic prognozēs 2012. gadam.

Rīgā gada laikā trūcīgo personu skaits samazinājies par gandrīz ceturtdaļu jeb 24%, bet maznodrošināto personu skaits samazinājies par 17%, informē Rīgas dome.

2016.gada martā salīdzinājumā ar februāri trūcīgo personu skaits turpināja samazināties - par 1% vai 53 personām, savukārt salīdzinot ar 2015.gada martu, trūcīgo personu skaits ir samazinājies par 2670 personām.

Martā samazinājies arī maznodrošināto personu skaits - par 1% vai 261 personu, bet gada laikā maznodrošināto personu skaits ir samazinājies par 3627 personām.

2016.gada plāns sociālajiem pabalstiem Rīgas domes budžetā ir 17 426 770 eiro, no kuriem gada pirmajos trīs mēnešos izlietoti 3 565 458 eiro jeb 20% no gada plāna.

Martā sociālo pabalstu saņēmēju skaits salīdzinot ar februāri ir pieaudzis par 3% vai 342 personām un sociālajiem pabalstiem izlietotā finansējuma apmērs pieaudzis par 1% vai 15 482 eiro. Tas skaidrojams ar to, ka turpinās apkures sezona, un klienti vēršas Rīgas Sociālajā dienestā ar lūgumu piešķirt dzīvokļa pabalstu. Dzīvokļa pabalstu martā saņēma 9676 rīdzinieki, bet februārī – 9261 rīdzinieks.

Kompensācijas par atceltiem avioreisiem pasažieri tiesas ceļā var pieprasīt gan biļetē norādītās izlidošanas, gan ielidošanas valsts tiesā.

To lēmusi Eiropas Kopienu Tiesa (EKT), pieņemot spriedumu Vācijas pilsoņa Rēdera lietā pret Latvijas aviokompāniju airBaltic.

Lietas pamatā ir tiesvedība Vācijā, kuru pret aviosabiedrību airBaltic par lidojuma Minhene – Viļņa atcelšanu ierosināja Vācijas pilsonis Rēders, lai piedzītu no aviosabiedrības kompensāciju 250 eiro apmērā. Rēders iesniedza prasību Vācijas tiesā, savukārt airBaltic apstrīdēja Vācijas tiesu jurisdikciju jeb iespēju skatīt šo lietu Vācijā, uzskatot, ka šāda rakstura prasība var tikt celta tikai airBaltic reģistrācijas vietā, tas ir – Latvijā.

Jāatzīmē, ka EKT šajā lietā neskatīja jautājumu pēc būtības, t.i., vai konkrētajā faktiskajā situācijā Vācijas pilsonim Rēderam pienākas kompensācija no airBaltic, bet tikai jautājumu par to, kuras valsts tiesai piekritīga šīs lietas iztiesāšana. Tomēr šis ir svarīgs spriedums aviopasažieru tiesību aizsardzības jomā, jo precizē līdz šim neskaidro jautājumu par to, kuras valsts/valstu tiesā pasažieri ir tiesīgi vērsties pret aviokompāniju ar prasību par kompensācijas izmaksu, atzīst Latvijas Tieslietu ministrija.

Drošības dienestu apetīte aug – banku klientu tincināšanai un divdabīgajiem grozījumiem Krimināllikumā seko aviopasažieru datu reģistra izveide.

Vairāk nekā 4 milj. eiro. Tik daudz izmaksājusi aviopasažieru datu reģistra uzburšana no tiesībaizsardzības dienestu cilindra. Gaisa kuģotājus līdz ar Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likuma apstiprināšanu pakļaušot neredzēti stingrai kontrolei, par ko maksās paši pasažieri, jo aviokompānijas izmaksas par jaunajiem pienākumiem, saprotams, nesponsorēs, bet dalīsies tajās ar saviem pasažieriem. Aviopasažieriem arī Latvijā jārēķinās ar to, ka viņu personas dati nonāks vēl vienā reģistrā, kas nu iestādēm dos vaļu tos analizēt automātiski, tātad – ātri.

Lai gan grūti iedomāties, ka līdz šim gaisa kuģu pasažieru dati tika atkailināti mazākā mērā. Likums un reģistrs tapis, piesedzoties ar Eiropas Savienības pamudinātiem centieniem terorisma un starptautiskās organizētās noziedzības novēršanai, kas nenoliedzami ir ārkārtīgi būtiska problēma, tomēr Latvijas mērcē pasažieru datu apstrādes zupiņa varētu saturēt, minēšu, arī šantāžas buljonu vai politiskas izspiešanas piparus. Ar reģistru platu soli tuvojamies absolūtas izsekojamības apstākļiem, kas smaržo daudz labāk, nekā garšo. Robeža starp valsti kā gādīgu, rūpju pilnu māmuļu baltā lakatā un nešpetnu ceļu policistu kļūst gauži nesaskatāma.

AS RAF-Avia čarterreisu nodrošināšanai pielāgojusi vienu no tās flotē esošajām SAAB lidmašīnām, bet drīzumā noslēgsies vēl viena gaisa kuģa pielāgošana aviopasažieru vajadzībām

Aviokompānijas AS RAF-Avia pamatbiznesu veido vidēja apjoma kravu – līdz piecām tonnām – pārvadājumi Eiropā, bet šobrīd ir īstenojusies kompānijas iecere pievērsties pasažieru aviopārvadājumu pakalpojuma nodrošināšanai. Kā stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Anatolijs Jerumanis, čarterreisu pakalpojums tiek nodrošināts ar vienu SAAB lidaparātu, bet uzņēmums čarterlidojumiem vēlas pārņemt vēl vienu Zviedrijā ražotu gaisa kuģi. Kompānijas floti veido septiņi gaisa kuģi – trīs Zviedrijas koncerna SAAB un četri Ukrainas An-26 lidaparāti.

Aviopasažieru pārvadāšanai pielāgotā zviedru SAAB darbību veic Vācijā, cita starpā nodrošinot futbola komandu pārvadāšanu nelielos attālumos šīs valsts robežās. Otrai lidmašīnai, ar kuru iecerēti pasažieru aviopārvadājumi, šobrīd ir saņemta attiecīgā dokumentācija, kas nepieciešama tās reģistrešanai Latvijā. A. Jerumanis prognozē, ka lidojumus ar otru SAAB lidmašīnu varēs sākt februāra sākumā; kompānija veic sarunas ar iespējamajiem pakalpojuma pasūtītājiem. «Notiek sarunas Spānijā, Francijā un citur. Tāpat bija saruna arī ar Liepāju, bet viss būs atkarīgs no tā, kur būs labākas biznesa iespējas,» pauž RAF-Avia valdes priekšsēdētājs.

Saglabājoties pašreizējām migrācijas, dzimstības un mirstības tendencēm, iedzīvotāju skaits Rīgā, gluži tāpat kā valstī kopumā, turpinās samazināties, un pesimistiskākās prognozes liecina, ka līdz 2030.gadam Rīgas iedzīvotāju skaits varētu samazināties līdz 500 888 iedzīvotājiem, kas būtu par 24% mazāk nekā patlaban.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2013.gada sākumā Rīgā ir 643 600 iedzīvotāju, tādējādi pēc iedzīvotāju skaita Rīga patlaban ir izteikti lielākā pilsēta Latvijā, vienlaikus arī lielākā pilsēta Baltijas valstīs, kā arī viena no lielākajām starp Ziemeļeiropas metropolēm. 2012.gadā Rīga ierindojās otrajā vietā starp Ziemeļeiropas galvaspilsētām - lielāka ir vienīgi Stokholma, kurā ir 864 300 iedzīvotāju, bet trešajā vietā ar 613 300 iedzīvotājiem ierindojas Oslo.

Tomēr drīzumā Rīga otrās lielākās Ziemeļeiropas galvaspilsētas statusu varētu zaudēt - starp Baltijas valstu galvaspilsētām Rīga ir vienīgā, kur dabiskais pieaugums ir negatīvs, arī migrācijas temps nesamazinās, kamēr tādās Ziemeļeiropas galvaspilsētās kā Oslo, Stokholma, Helsinki iedzīvotāju skaits turpina palielināties.

2023. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 883 tūkst. iedzīvotāju – par 7,3 tūkst. vairāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn pieauga par 0,39 % salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,78 %, bet migrācijas dēļ palielinājās par 1,17 %. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veido 23,5 tūkstoši Ukrainas bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā.

Dzimstības lejupslīde turpinās

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 15 954 bērni – par 1 466 bērniem jeb 8,4 % mazāk nekā 2021. gadā, kas ir zemākais rādītājs pēdējo simt gadu laikā, bet nomira 30 731 cilvēks – par 3 869 jeb 11,2 % mazāk nekā gadu iepriekš.

Pērn, mazinoties saslimstībai ar Covid 19, mirstība ir nedaudz samazinājusies, bet tā pārsniedz laiku pirms pandēmijas. Līdz ar mirstības kritumu arī negatīvais dabiskā pieauguma rādītājs ir nedaudz samazinājies (no −17,2 tūkstošiem 2021. gadā līdz −14,8 tūkstošiem pērn), bet joprojām ir tuvs 1996.–1998. gadā reģistrētajam. Savukārt starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits palielinājās par 22 028 cilvēkiem, kas nebija noticis kopš neatkarības atgūšanas.

Rīgā gada laikā trūcīgo personu skaits samazinājies par gandrīz ceturtdaļu jeb 24%, bet maznodrošināto personu skaits samazinājies par 15%, informē Rīgas dome.

Salīdzinot ar 2015.gada februāri, kad trūcīgo personu skaits bija 11 040, šā gada februārī trūcīgo personu skaits ir samazinājies par 24% vai 2656 personām. Savukārt, salīdzinot februāri ar janvāri, mēneša laikā trūcīgo personu skaits samazinājies par 1% jeb 85 personām (janvārī bija reģistrēti 8469 trūcīgie, bet februārī – 8348).

2015.gada februārī maznodrošināto personu skaits bija 21 392, bet šā gada februārī - 18 095, kas nozīmē, ka maznodrošināto skaits gada laikā ir samazinājies par 15% vai 3297 personām. Salīdzinot februāri ar janvāri, maznodrošināto skaits samazinājies par 1% vai 165 personām.

2021. gada sākumā Latvijā bija 877,1 tūkst. nodarbināto jeb 55,2 % no visiem darbspējas vecumu sasniegušajiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2021. gada tautas un mājokļu skaitīšanas dati.

No visiem nodarbinātajiem 296,9 tūkst. (33,9 %) dzīvoja Rīgā, 181 tūkst. (20,6 %) dzīvoja Pierīgā, 106,5 tūkst. (12,1 %) Latgalē, 104,7 tūkst. (11,9 %) Kurzemē, 103,4 tūkst. (11,8 %) Zemgalē un 84,5 tūkst. (9,6 %) Vidzemē.

Visaugstākais nodarbinātības līmenis 15 un vairāk gadu vecu iedzīvotāju vidū bija Pierīgā – 58,8 %, it īpaši Mārupes, Ādažu un Ķekavas novados, kur nodarbināti ir attiecīgi 65,7 %, 64,4 % un 64,1 % iedzīvotāju 15 un vairāk gadu vecumā, kas saistāms ar lielāku īpatsvaru arī darbspējas vecuma iedzīvotāju skaitā. Savukārt zemākais nodarbināto īpatsvars bija Latgalē – 48,8 % (Ludzas novadā nodarbināti ir vien 46,6 % iedzīvotāju šajā vecumā).

Aizvadītajā gadā kopumā nozagts vairāk nekā tūkstoš transporta vienību, kuru kopējā tirgus vērtība zagšanas brīdī sasniegusi 8,5 miljonus eiro. Salīdzinot ar citiem gadiem – autozādzību skaits ir samazinājies, tomēr šogad tas varētu arī pieaugt, prognozē SIA Autonams.

Pērn kopumā nozagtas 1068 transporta vienības, kas ir par aptuveni 20% mazāk nekā 2010. gadā, kad tika nozagtas 1307 transporta vienības, informē SIA Autonams. Vidēji nedēļā nozagta 21 automašīna, kuru kopējā vērtība bijusi 163,1 tūkstotis eiro. Vidējā zagļu iecienītās automašīnas cena zagšanas brīdī bijusi 7,9 tūkstoši eiro.

Uzņēmums uzsver, ka, sākoties ekonomikas krīzei, nav pieaudzis auto zādzību skaits, pretēji tam, kā tika prognozēts un kā to gaidīja Valsts Policija. Krīzes sākumposmā Valsts Policija vairākkārt brīdināja par gaidāmo zādzību vilni. Taču gaidītais neīstenojās un notika pretējais – sākot ar 2008. gadu samazinājās ne tikai auto zādzību skaits, bet arī kopējais reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits.

Latvijas iedzīvotāju skaits 2011. gada 1. martā bija 2 067 887, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2011.gadā veiktās tautas skaitīšanas provizoriskie dati. Kopš iepriekšējās, 2000. gada, tautas skaitīšanas, iedzīvotāju skaits valstī ir samazinājies par 309 tūkstošiem jeb 13%.

Iedzīvotāju skaita samazinājums ir noticis gan iedzīvotāju dabiskās kustības (mirušo skaitam pārsniedzot jaundzimušo skaitu), gan starptautiskās migrācijas ietekmē.

Tā kā iedzīvotāju mirstība visā laika posmā kopš iepriekšējās tautas skaitīšanas ir bijusi lielāka salīdzinājumā ar jaundzimušos skaitu, rezultātā iedzīvotāju skaits šī faktora dēļ ir samazinājies par 119 tūkst., bet starptautiskās emigrācijas ietekmē – par 190 tūkst. cilvēku.

Salīdzinājumā ar 2000. gadu iedzīvotāju skaits visvairāk ir samazinājies Latgalē (par 21,1%) un Vidzemē (par 17,5%). Toties Pierīgas reģionā tas pieaudzis par 3,2%.

2018. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 934 tūkst. iedzīvotāju – par 15,7 tūkst. mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.Iedzīvotāju skaits 2017. gadā saruka par 0,8 % salīdzinājumā ar 1,0 % 2016. gadā. Pilsētnieku gada laikā kļuva par 8,3 tūkst. jeb 0,6 % mazāk, bet lauku iedzīvotāju – par 7,4 tūkst. jeb 1,2 % mazāk.

2017. gadā mirušo skaits pārsniedza dzimušo skaitu par 7,9 tūkst., un šis rādītājs ir lielākais pēdējo četru gadu laikā (2016. gadā – 6,6 tūkst.). Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 20,8 tūkst. bērnu, kas ir par 1 140 mazāk nekā 2016. gadā, bet nomira 28,7 tūkstoši cilvēku, kas ir par 177 vairāk, salīdzinot ar 2016. gadu. Starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits 2017. gadā samazinājās par 7,8 tūkst. (2016. gadā – 12,2 tūkst.). Pērn Latvijā no citām valstīm ieradās 9,9 tūkst. cilvēku, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir par 1,6 tūkst. vairāk un izceļoja 17,7 tūkst. – par 2,9 tūkst. mazāk nekā 2016. gadā. Apmēram puse (55 %) no iebraukušajiem ir saistīti ar Latviju (piemēram, dzimuši Latvijā u.c.).

Pērn jūtami uzlabojušies trūcīgo rīdzinieku finansiālie apstākļi - trūcīgo personu skaits samazinājies par 19%, sociālo pabalstu saņēmēju skaits sarucis par 12%, savukārt pabalstos izmaksāti 20,2 miljoni latu, kas ir par 15% mazāk nekā 2011.gadā, liecina Rīgas domes Labklājības departamenta pārskats par 2012.gadu.

Trūcīgo rīdzinieku skaits samazinājies no 48 137 trūcīgām personām 2011.gadā līdz 38 933 trūcīgām personām 2012.gadā jeb kopumā par 19%. Trūcīgo personu skaits strauji sarucis tieši pēdējā pusgada laikā - ja no 2011.gada aprīļa līdz 2012.gada jūnijam trūcīgo personu skaits samazinājās vidēji par 2% mēnesī, tad, sākot ar 2012.gada jūliju, trūcīgo personu skaits samazinās vidēji par 6% mēnesī.

Pašvaldības sociālos pabalstus pērn saņēmušas 72 380 personas un ģimenes, kas ir par 10 128 rīdziniekiem jeb 12% mazāk nekā 2011.gadā, kad pabalstus saņēma 82 508 personas un ģimenes.

2012.gadā palielinājušies Garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsta un dzīvokļa pabalsta saņēmēju vidējie ienākumi pirms pabalstu saņemšanas. GMI pabalsta saņēmēju vidējie ienākumi 2011.gada decembrī bija 23,51 lats vidēji vienai personai, bet gada laikā tie palielinājušies par 29%, sasniedzot 32,43 vidēji vienai personai 2012.gada decembrī. Savukārt dzīvokļa pabalsta saņēmēju vidējie ienākumi palielinājās no 51,66 vidēji vienai personai 2011.gada decembrī līdz 61,93 latiem 2012.gada decembrī.

2015. gadā 98,2 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2014. gadu, bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 9,5 tūkstošiem jeb 8,8 %. Pērn bezdarba līmenis Latvijā bija 9,9 %, kas ir par 0,9 procentpunktiem mazāk nekā 2014. gadā. Sievietēm bezdarba līmenis arvien ir zemāks nekā vīriešiem (attiecīgi 8,6 % un 11,1 %).

2015. gada 4. ceturksnī salīdzinājumā ar 3. ceturksni bezdarba līmenis ir palielinājies par 0,1 procentpunktu un bija 9,8 %. 2015. gada 4. ceturksnī 98,1 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 1,2 tūkstošiem jeb 1,2 % vairāk nekā 3. ceturksnī.

Kopš 2014. gada 2. ceturkšņa bezdarba līmenis Latvijā tikai nedaudz atšķiras no Eiropas Savienības (ES) valstu vidējā rādītāja, bet 2015. gada 1. ceturksnī tas bija vienāds ar ES valstu vidējo rādītāju (10,2 %). 2015. gada 3. ceturksnī bezdarba līmenis par 0,7 procentpunktiem pārsniedza ES valstu vidējo rādītāju (9,0 %). Kopš 2014. gada 3. ceturkšņa Latvijā ir augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs (2015. gada 4. ceturksnī Igaunijā bezdarba līmenis bija 6,4 %, bet Lietuvā – 8,8 %).

Dažādu maksājumu apjoms ar Latvijas banku izdotajām kartēm šā gada pirmajā pusē samazinājies līdz 2007. gada līmenim.

Latvijas Bankas apkMaksājumu apjoms ar kartēm sarucis līdz 2007. gada līmenimopotie dati liecina, ka šogad kopumā ar iekšzemē izdotajām maksājumu kartēm veiktas 69.5 miljoni transakciju 2.2 miljardu latu apjomā.

Salīdzinot ar 2008. gada 2. pusgadu, ar kartēm veikto maksājumu skaits, gan iemaksājot, izmaksājot naudu no bankomātiem, norēķinoties ar kartēm POS termināļos, šogad samazinājies par 5 %, bet šo darījumu apjoms – par 20.6 %.

Šogad darījumu apjoms ar maksājumu kartēm samazinājies līdz aptuveni 2007. gada vidus līmenim, kad apjoms bija 2.08 miljards latu. Vēl 2008. gada pirmajā pusē apjoms bija 2.67 miljardi latu, bet otrajā pusē – 2.8 miljardi latu.

2016. gadā lauku saimniecību vidējais lielums bija 43,2 ha, kas ir par 15,5 % vairāk nekā 2013. gadā, kad to vidējā zemes platība bija 37,4 ha. To kopējā standarta izlaide pieaugusi par 24,5 %, lai arī ekonomiski aktīvo lauku saimniecību skaits ir samazinājies par 14,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie 2016. gada lauku saimniecību struktūras apsekojuma provizoriskie rezultāti.

Izmantotā lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) platība vidēji vienā lauku saimniecībā palielinājās par 20 % (no 23,0 ha 2013. gadā līdz 27,6 ha 2016. gadā). 2016. gadā vienā lauku saimniecībā bija nodarbināti vidēji 2,3 cilvēki, kas ir par 9,5 % vairāk nekā 2013. gadā. Lielākās lauku saimniecības bija Zemgalē un Kurzemē, kur vidēji viena saimniecība apsaimniekoja attiecīgi 35,7 ha un 33,6 ha izmantotās LIZ.

Graudaugu sējumu platības vidēji vienā saimniecībā palielinājās par 3,6 ha – no 24,7 ha 2013. gadā līdz 28,3 ha 2016. gadā. Palielinājušās arī kartupeļu stādījumu platības – no 0,6 ha 2013. gadā līdz 0,9 ha 2016. gadā un lopbarības-zaļbarības kultūru platības par 2,9 ha, 2016. gadā, sasniedzot 17,2 ha vidēji vienā lauku saimniecībā. Rapšu sējumu platības samazinājās par 9,3 ha līdz 50,4 ha vidēji vienā saimniecībā pērn.

Pagājušajā gadā ekonomiski aktīvi bija 1,014 miljoni jeb 66% Latvijas iedzīvotāju vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem, tostarp 70,4% vīriešu un 62,2% sieviešu.

Salīdzinot ar 2012. gadu, ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 1,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes veiktā darbaspēka apsekojuma rezultāti.

2013. gadā valstī bija nodarbināti 893,9 tūkstoši jeb 58,2% iedzīvotāju no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 18,3 tūkstošiem jeb 2,1% vairāk nekā gadu iepriekš. Tikai 5,4% no tiem dažādu iemeslu, kā atvaļinājuma, slimības, bērna kopšanas atvaļinājuma vai mācību dēļ nestrādāja. Nodarbināto skaitā ieskaitīti 6,3 tūkstoši iedzīvotāju, kuri, saglabājot bezdarbnieka statusu, pērn bija nodarbināti.

Apsekojumā iegūta informācija arī par darba samaksu. Gada laikā ir samazinājies darba ņēmēju īpatsvars, kas saņēma minimālo darba algu vai mazāk par to, savukārt neliels pieaugums, salīdzinot ar 2012. gadu, vērojams darba samaksas grupās, kas pārsniedz 284,57 eiro (200 latus).

Pagājušajā gadā Eiropas Savienībā ar gaisa transportu pārvietojušies 827 miljoni pasažieru, kas ir par 0,7% vairāk nekā iepriekšējā gadā, liecina Eurostat dati.

Salīdzinot ar 2009. gadu, aviopasažieru skaits audzis par 10%, bet, salīdzinot ar 2008. gadu – par 3,6%.

Vislielākais skaits lidmašīnu pasažieru reģistrēts Lielbritānijā – 203 miljoni, kas ir par 0,8% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Vācijā šo pasažieru skaits bijis 179 miljoni, Spānijā – 160 miljoni, Francijā – 135 miljoni, bet Itālijā – 116 miljoni.

Straujākais pasažieru skaits bijis Lietuvā – par 17,6% un Igaunijā – par 15,5%, savukārt lielākais kritums vērojams Slovēnijā – par 14,1% un Slovākijā – par 13,5%. Latvijā pasažieru skaits pērn sasniedzis 4,7 miljonus, gada laikā sarūkot par 6,7%.