Jaunākais izdevums

Alkoholisko dzērienu ražotājam «Latvijas balzams» Rīgas pilsētas būvvalde pirmdien izsniegusi būvatļauju esošās ražotnes paplašināšanai Aleksandra Čaka ielā 160, aģentūrai LETA apstiprināja kompānijā.

Uzņēmuma pārstāvji norādīja, ka izsniegtā būvatļauja attiecas uz kompānijas uzsākto ražotnes rekonstrukcijas un paplašināšanas projektu, kura kopējās izmaksas ir plānotas 23 miljonu eiro apmērā. Pērn rudenī Ministru kabinets (MK) novērtēja šī projekta nozīmi Latvijas tautsaimniecības attīstībā, piešķirot 4,1 miljona eiro uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) atlaidi.

Kompānijas pārstāvji atzīmēja, ka vēsturiskās «Latvijas balzams» ražošanas ēkas rekonstrukcijas un paplašināšanas projekts ir uzsākts ar mērķi paaugstināt uzņēmuma konkurētspējas un eksporta potenciālu. Lai to nodrošinātu, «Latvijas balzamam» nepieciešams palielināt ražošanas jaudu un samazināt produkcijas pašizmaksu, kas pašlaik ir augstāka nekā vairākiem reģiona vadošajiem ražotājiem. «Ņemot vērā strauji augošās darbaspēka izmaksas Latvijā, produkcijas pašizmaksas samazināšana iespējama galvenokārt kāpinot produktivitāti (automatizējot ražošanas procesus, uzlabojot materiālu un preču plūsmu), kā arī samazinot energoresursu patēriņu,» norādīja kompānijā.

«Latvijas balzams» pārstāvji arī uzsvēra, ka projekta īstenošana būtiski audzēs uzņēmuma produktivitāti, kā arī nodrošinās iespēju saglabāt vairāk nekā 500 esošo darba vietu, kas nebūtu iespējams neinvestējot ražošanā. Tāpat uzņēmumā atgādināja, ka «Latvijas balzams» katru gadu nodokļos valsts budžetā ieskaita apmēram 50 miljonus eiro. Realizējot projektu, desmit gadu laikā valsts nodokļos saņemtu vēl papildu 6,4 miljonus eiro.

Jau vēstīts, ka «Latvijas balzams» apgrozījums pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 78,263 miljoni eiro, kas ir par 3,4% vairāk nekā 2016.gadā, savukārt uzņēmuma peļņa pieaugusi par 14,3% - līdz 8,583 miljoniem eiro.

«Latvijas balzama» akcijas kotē biržas «Nasdaq Riga» otrajā sarakstā. AS «Latvijas balzams» ir vadošais alkoholisko dzērienu ražotājs Baltijas valstīs, kas ražo vairāk nekā 100 dažādu zīmolu dzērienus. Uzņēmums produkciju realizē vairāk nekā 170 eksporta tirgos ar «SPI Group» starpniecību, kā arī vairāk nekā 42 tirgos «Latvijas balzams» tiešā eksportā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas balzams sper stratēģiski pārdomātu soli - sāk ražot džinu

Laura Mazbērziņa, 05.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Latvijas balzams» laidis klajā Latvijā destilēto džinu «Cross Keys Gin», kura sastāvā ir kumelītes un liepziedi. Ražošanas uzsākšanai nepieciešamo investīciju apmēru uzņēmums neatklāj.

«Šonedēļ uzsākam jaunā dzēriena ražošanu un drīz nodosim to izplatīšanai Baltijā, Lielbritānijā, Krievijā, Austrālijā, Itālijā un citur. Vairāki mūsu sadarbības partneri ārvalstīs izrādījuši interesi par Latvijā ražoto džinu,» stāsta Māris Kalniņš, globālais zīmolu direktors.

Džina kategorija ir viena no retajām stiprā alkohola kategorijām, kas pēdējo gadu laikā ir pieredzējusi pozitīvu dinamiku, katru gadu premium džina segmentam pieaugot par 7 – 9%. «Mūsu lēmums startēt šajā kategorijā ir stratēģiski pārdomāts,» saka M. Kalniņš.

«Cross Keys Gin» tiek pildīts «Rīgas Melnā Balzama» māla krūkās, kuras ietekmē džina nobriešanas procesu.

AS «Latvijas balzams» ir alkoholisko dzērienu ražotājs. Uzņēmums ir viens no Latvijas vadošajiem eksportētājiem – tā produkcija pieejama vairāk nekā 30 pasaules valstīs un katru gadu tiek apgūti arvien jauni eksporta tirgi. Tāpat «Latvijas balzams» ir viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Administratīvā rajona tiesa atcēlusi Jelgavas pašvaldības izsniegto būvatļauju lielveikala «Depo» būvniecībai, aģentūru LETA informēja tiesas Jelgavas tiesu nama priekšsēdētājs Mārtiņš Birkmanis.

Tiesa, skatot trīs aktīvistu grupu lūgumu atcelt Jelgavas domes lēmumu, ar kuru atstāta spēkā lielveikala «Depo» būvniecībai izsniegtā būvatļauja, konstatējusi pārkāpumus lielveikalam nepieciešamās transporta infrastruktūras noteikšanā un būvatļaujas neatbilstību pašvaldības saistošajiem noteikumiem.

Proti, tiesa nav guvusi pārliecību, ka plānotā lielveikala būve, vadoties pēc arhitektoniskās risinājuma un izmantošanas funkcijas, atbilstoši saistošo noteikumu prasībām būs uztverama kā reprezentācijas objekts. Tiesa uzskatījusi, ka izceltā lielveikala fasādes arhitektūra veicinās pretēju efektu, radot nepamatotu konkurentu unikālam kultūras mantojuma objektam - Jelgavas pilij un parkam -, kā arī atstās negatīvu ietekmi uz Lielupes promenādi, kas izveidota kā rekreācijas zona. Tāpat veikals-noliktava, pēc tiesas domām, radīs teritorijai papildu logu, kas izpaudīsies kā papildu cilvēku un transportlīdzekļu plūsma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Lietā par veikala Depo būvniecību Jelgavā zemes īpašnieks prasa noraidīt visu tiesas sastāvu

LETA, 21.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Auras centrs», kas uz sev piederoša zemesgabala Jelgavā vēlas izbūvēt lielveikalu «Depo», Administratīvajā rajona tiesā iesniegusi noraidījumu visam tiesas sastāvam, jo šaubās par tā objektivitāti, izskatot jelgavnieku pieteikumus ar lūgumu atcelt Jelgavas domes lēmumus, ar kuriem atstāta spēkā lielveikala «Depo» būvēšanai izsniegtā būvatļauja, liecina tiesai iesniegtais dokuments.

Savā iesniegumā tiesai «Auras centra» pārstāvis Henrihs Damroze norāda, ka pēc pirmās un pašlaik vienīgās tiesas sēdes Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā viņš konstatējis, ka daudzi lietas dokumenti ir aplīmēti ar piezīmju lapiņām, kas rakstītas vienā rokrakstā ilgāku laiku pirms tiesas sēdes. Damroze pārliecināts, ka piezīmju lapiņas ar komentāriem rakstījis kāds tiesas darbinieks, visdrīzāk, referējošais tiesnesis, un «šie komentāri var ietekmēt šādas tiesvedības rezultātu vai nepārprotami kaitēt procesa taisnīgumam».

Tāpat pieteikumā zemesgabala īpašnieku pārstāvis norāda, ka tiesas sastāva tiesneši ir ilglaicīgi pilsētas iedzīvotāji, viņiem Jelgavā un apkārtnē pieder īpašumi, turklāt pēc tiesas attieksmes pirmajā tiesas sēdē «Auras centrs» secinājis, ka jelgavnieki, kas nevēlas pieļaut «Depo» būvniecību Lielupes krastā, atrodas īpašā statusā. Tāpat būvniekiem ir bažas, vai tiesa, izskatot lietu, neietekmēsies no Jelgavas iedzīvotāju interesēm, protestiem un bailēm no iedzīvotāju un mediju kritikas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Pakāpeniski noslēdzas Rīgas TEC-1 vecās ražotnes demontāža un teritorijas labiekārtošana

Dienas Bizness, 14.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Secīgi noritot vairākus gadus nepārtraukti ilgušiem darbiem, šobrīd noslēgumam tuvojas Rīgas TEC-1 veco ražošanas ēku kompleksa demontāžas pēdējais posms, informē AS Latvenergo.

Pēdējā gada laikā ir veikta kopš 2005. gada ekspluatācijā neizmantoto un kritiskā stāvoklī esošo ēku un tajās esošo iekārtu demontāža, kā arī bīstamo atkritumu savākšana un utilizēšana atbilstoši iepriekš izstrādātajam un saskaņotajam tehniskajam projektam. Projekta ietvaros jau kopš 2012. gada AS «Latvenergo» īsteno pakāpenisku Rīgas TEC-1 teritorijas un vides sakārtošanu, noslēdzot to ar vecās ražotnes demontāžu.

Pārtraucot Rīgas TEC-1 vecās ražotnes ekspluatāciju un mainoties ražošanas tehnoloģijai, Rīgas TEC-1 teritorijā norit saimniecībā neizmantojamo ēku un būvju (kopskaitā vairāk nekā 50), kā arī teritorijas sakārtošanas darbi. Līdz šim kopš 2012. gada pakāpeniski un plānveidīgi, atbilstoši saskaņotiem projektiem ir nojaukti vairāki desmiti teritorijā esošo saimnieciski neizmantoto celtņu – dūmeņi, noliktavas, izkraušanas ēkas, sargu māja, cehi, ventilatoru ēka, dažādi rezervuāri, ūdens ķīmiskā tīrītava, dzelzceļa kantoris, u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ogres novada pašvaldības domes deputāti ārkārtas sēdē atbalstījuši olu un olu produktu ražotnes izveides veicināšanu Madlienas pagastā, kur ukraiņu investors iecerējis izbūvēt ražotni ar trīs līdz sešiem miljoniem dējējvistu, aģentūru LETA uzzināja pašvaldībā.

Pašvaldība ir saņēmusi SIA «Gallusman» valdes priekšsēdētāja Arņa Veinberga iesniegumu ar informāciju par Ukrainas uzņēmumu grupas «OvoStar Union» plāniem Ogres novadā uzbūvēt modernu un augsti efektīvu olu un oluproduktu ražotni. Pašvaldībai lūgts atbalstīt un sadarboties šīs ražotnes izveidē, tostarp nodrošinot ražotnes darbībai nepieciešamā pieslēguma elektrotīkliem izbūvi.

Iepriekš gan vēstīts, ka uzņēmums izskata arī citas potenciālās vietas ražotnes izveidei, piemēram, arī Tukuma novada dome maijā saņēmusi līdzīgu vēstuli ar lūgumu sniegt atbalstu saistībā ar plānotām investīcijām ražotnē. Turklāt oktobrī novada dome plāno izsolīt divus zemesgabalus īpašumā «Karjeras» Jaunsātu pagastā, ko uzņēmumu grupa izskata kā iespējamo vietu olu rūpnīcas izveidei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Atkārtoti meklē būvnieku Laimas ražotnei Ādažos; plānotā līgumcena - deviņi miljoni eiro

LETA, 22.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konditorejas un uzkodu ražotāja «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» izsludinājusi jaunu iepirkumu konkursu par «Laima» šokolādes fabrikas celtniecību Ādažos, kura plānotā līgumcena ir deviņi miljoni eiro, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Pērn kompānija jau bija izsludinājusi konkursu par jaunas šokolādes fabrikas būvniecību Ādažos, kura paredzamā līgumcena bija 6,5 miljoni eiro, taču konkursa pieteikšanās termiņu pagarināja, precizējot tā pretendentu kvalifikācijas prasības, kā arī kvalitātes kritērijus. Vēlāk iepirkumu konkurss tika pārtraukts.

Kompānijas sabiedrisko attiecību un komunikācijas vadītāja Lineta Mikša skaidroja, ka pērn «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» izlēma atcelt izsludināto iepirkumu, ņemot vērā lēmumu par cepumu un vafeļu kompetenču centra būvniecību. «Mēs vēlējāmies aptvert abu projektu kopējo attīstību, lai izmantotu tās iespējas, ko var gūt no infrastruktūras sinerģijām,» skaidroja Mikša. Tas garantēs, ka «Laimas» ražotnes un jaunās cepumu un vafeļu ražotnes projekti tiek izstrādāti atbilstoši vienādiem standartiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dublinā, Džordžijas štatā ASV aizvadītajā nedēļā svinīgi atklāta AS Valmieras stikla šķiedra meitas kompānijas P-D Valmiera Glass USA Corp. jaunā ražotne, informē uzņēmumā.

«Ražotnes paplašināšana ASV ir uz klientu vērsts biznesa attīstības solis. Valmiera Glass Grupas pārdošanas apjomi Ziemeļamerikā aug katru gadu. Tagad nodrošināsim produktu esamību tuvāk klientam, piegādes termiņi būs daudz īsāki un mums būs iespēja attīstīt ciešākas sadarbības saites ar mūsu lielākajiem klientiem. Paplašināšanās stiprinās Valmiera Glass Grupas pozīcijas pasaules stikla šķiedras tirgū. Paldies Valmiera Glass komandai un sadarbības partneriem par ieguldīto darbu, Džordžijas štatam un Laurensa apgabalam par sniegto atbalstu, lai veiksmīgi īstenotu projektu!» stāsta AS Valmieras stikla šķiedra prezidents un P-D Valmiera Glass USA Corp. izpilddirektors Andre Švionteks (Andre Schwiontek).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 40 miljonus eiro, Latvijas nekustamo īpašumu attīstītājs dzīvojamo namu segmentā Bonava Latvija pie Rīgas robežas, Stopiņu novadā uzsāk būvēt jaunās Dreilinga mājas, informē uzņēmumā.

Projekts tiks īstenots vairākās kārtās un kopumā attīstītājs plāno uzbūvēt 16 daudzdzīvokļu namus. Pirmās kārtas jeb pirmās mājas būvniecības darbus plānots pabeigt 2019. gada nogalē.

Jaunais dzīvojamo namu projekts atradīsies Dreiliņos, teritorijā starp Lubānas un Biķernieku ielas apļveida krustojumiem (paralēli Juglas ielai). Projekta pirmajā mājā tiks izbūvēti 58 dzīvokļi, savukārt, noslēdzoties pēdējam būvniecības posmam 2023. gadā, mūsdienīgajā dzīvojamā kvartālā ar pilnībā labiekārtotu apkārtējo vidi mājvieta 700 dzīvokļos būs vairāk nekā 2000 cilvēkiem.

«Dreiliņi ir perspektīva Rīgas apkaime, kas attīstās, turklāt šeit šajā projektā pilnībā īstenosies cilvēku vēlme dzīvot zaļā, mierpilnā vidē, vienlaikus esot vien pārdesmit minūšu brauciena attālumā līdz Rīgas centram. Kvalitatīvi būvētus, energoefektīvus dzīvokļus «Dreilinga mājās» būs iespēja iegādāties par ļoti pieejamām cenām. Piemēram, jaunu divistabu dzīvokli ar pilnu apdari projektā var nopirkt jau par 61 000 eiro,» stāsta Bonava Latvija attīstības projektu vadītājs Mārtiņš Vonda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik tiek pārstrādāta dokumentācija lielveikala «Lidl» būvniecības RAF mikrorajonā Jelgavā, aģentūra LETA uzzināja pilsētas pašvaldībā.

Pašvaldības pārstāve Ilze Neimane skaidroja, ka pirms jaunā gada «Lidl» veikala Loka maģistrāles un Rīgas ielas krustojumā būvprojekts minimālā sastāvā tika atdots atpakaļ attīstītājam labošanai un nepilnību novēršanai, un šim projektam būvatļauja netika izsniegta. Taču pirmdien «Lidl» veikala pārstāvji būvvaldē precizējuši norādītās nepilnības un gatavojas atkārtoti iesniegt būvniecības iesniegumu un būvprojektu minimālā sastāvā.

Saskaņā ar normatīvajiem aktiem būvvalde izvērtēs iesniegtos dokumentus un lems, izdot vai neizdot būvatļauju vai rīkot objekta publisko apspriešanu.

Jau vēstīts, ka veikalu «Lidl» plānots būvēt arī Liepājā, Ganību ielā 182. Liepājas pilsētas Būvvaldes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls stāstīja, ka izraudzītajā teritorijā plānots būvēt tirdzniecības ēku 2324 kvadrātmetru platībā un autostāvvietu 3526 kvadrātmetru platībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Orkla Latvija» noslēgusi «Laimas» ražotnes būvniecības iepirkuma izvērtēšanas procesu. Konkursa kārtībā, izvērtējot 12 saņemtos pieteikumus, par jaunās «Laimas» ražotnes būvnieku izvēlēta būvkompānija «Merks», informē «Orkla Latvija».

Līguma kopsumma ir 8 920 000 eiro un jau tuvākajā laikā plānots noslēgt līgumu, lai ražotnes celtniecību Ādažos uzsāktu šajā pavasarī un 2020. gadā uzsāktu ražošanu jaunajā ēkā. Iegādātajā zemes gabalā jau ir sagatavoti pievadceļi un pieslēgumi jaunās ražotnes infrastruktūrai, kā arī ražotnes iela nodēvēta Laimas vārdā.

25. februārī noslēdzās pieteikšanās izsludinātajam iepirkumam, kura mērķis bija izvēlēties būvnieku jaunās «Laimas» ražotnes celtniecībai Ādažos. Kopumā tika saņemti 12 pieteikumi gan no Latvijas vadošajiem būvniecības uzņēmumiem, gan starptautiskiem koncerniem.

Līdz pat jaunās ražotnes darbības uzsākšanai Rīgā turpināsies «Laimas» saldumu ražošana. Jaunajā «Laimas» ražotnē Ādažos atradīsies arī moderna attīstības laboratorija, kas ļaus attīstīt un pilnveidot jaunus produktus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Geidāna vadītajam alkoholisko dzērienu ražotājam Latvijas balzams Rīgas pilsētas būvvalde izsniegusi būvatļauju esošās ražotnes paplašināšanai Aleksandra Čaka ielā 160. Izsniegtā būvatļauja attiecas uz kompānijas uzsākto ražotnes rekonstrukcijas un paplašināšanas projektu, kura kopējās izmaksas ir plānotas 23 miljonu eiro apmērā. Pērn rudenī Ministru kabinets novērtēja šī projekta nozīmi Latvijas tautsaimniecības attīstībā, piešķirot 4,1 miljona eiro uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Ēku atjaunošanas darbus varēs īstenot ilgākā laika periodā

Dienas Bizness, 10.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai sekmētu ES fondu projektu īstenošanu daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes paaugstināšanai un šo ēku atjaunošanai, kā arī atvieglotu būvniecības procesu un mazinātu administratīvo slogu, Ministru kabinets 2018. gada 10. aprīļa sēdē apstiprināja grozījumus «Ēku būvnoteikumos».

Līdz ar grozījumu spēkā stāšanos līdz 5 gadiem tiek pagarināts termiņš, kādā realizējama būvniecība pēc būvvaldes akcepta ēkas fasādes apliecinājuma kartē vai atzīmes veikšanas būvatļaujā par projektēšanas nosacījumu izpildi. Līdz šim termiņš bija trīs un divi gadi.

Termiņa pagarinājums līdz 5 gadiem attieksies arī uz visām ēkas fasādes apliecinājuma kartēm un būvatļaujām, kuras būvvalde ir akceptējusi sākot ar 2014. gada 1. oktobri. Tādejādi personām, kuras ir ierosinājušas un veiks būvniecību, nebūs vajadzīga jauna būvniecības dokumentācija. Vienlaikus veiktās izmaiņas atslogos arī būvvalžu un institūciju, kuras iesaistītas būvniecības procesā, darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Gallusman: Nav objektīvu iemeslu plānoto olu ražotnes projektu uzskatīt par nevēlamu

LETA, 09.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ogres novada dome nav pārkāpusi likumu par zemes privatizāciju lauku apvidos, ļaujot Ukrainas un Latvijas investoru grupu «OvoStar Union» pārstāvošajam uzņēmumam «Gallusman» iegūt īpašumā zemi Madlienas pagastā olu ražotnes izveidei, pauda uzņēmuma līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Arnis Veinbergs.

Viņš norādīja - kopš «Gallusman» pērn paziņoja par plāniem izveidot jaunu olu ražotni Latvijā, uzņēmumam nākas saskarties ar konkurentu mēģinājumiem ietekmēt šī projekta īstenošanu.

Tostarp Veinbergs pauda viedokli, ka Latvijas Olu ražotāju asociācijas vēršanās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) ar aicinājumu veikt pārbaudi saistībā ar Ogres novada pašvaldības rīcības atbilstību likumam par zemes privatizāciju lauku apvidos ir mēģinājums ietekmēt projekta gaitu un diskreditēt «Gallusman» reputāciju.

«Mūs jau vairs nepārsteidz neskaitāmie gadījumi, kad saskaramies ar pretestību ražotnes izveides projektam un centieniem diskreditēt uzņēmuma un tā pārstāvju reputāciju atsevišķu ieinteresēto personu interesēs,» teica Veinbergs, piebilstot, ka viņu nepārsteidz arī vēršanās pret Ogres novada domi, kura līdz šim ir paudusi atbalstu ražotnes izveidei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta - Valmieras stikla šķiedra nonākusi finansiālās grūtībās; iesniedz pieteikumu TAP

Žanete Hāka, 17.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Valmieras stikla šķiedra 17. jūnijā iesniegusi Vidzemes rajona tiesā Valmierā pieteikumu sabiedrības tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanai, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

9. maijā sabiedrība paziņoja par padziļinātās izpētes procesa uzsākšanu sabiedrības ASV meitas uzņēmumā P-D VALMIERA GLASS USA Corp. Neskatoties uz šim procesam sekojošām sarunām, saistošs piedāvājums tā arī netika saņemts, kamēr papildus, vēl viena trešā persona ir izrādījusi interesi par ASV ražotnes visu aktīvu kopuma iegādi (gan Pirmās, gan Otrās fāzes ražotnes). Konkrēts piedāvājums no šīs trešās personas līdz šim brīdim vēl nav saņemts.

Līdz šim ieguldījumi par kopējo summu vairāk nekā 80 miljonu eiro apmērā ir veikti ASV Otrās fāzes ražotnē (kopumā plānotas 110 miljoni ASV dolāru investīcijas laika posmā no 2014. līdz 2022. gadam).

Diemžēl, šī projekta īstenošanas gaitā ir radušies vairāki neparedzēti šķēršļi, atzīst uzņēmums. To sekas, neraugoties uz vairākkārtēju vadības inovatīvu pieeju situācijas risināšanai, līdz pat šai dienai nav pilnībā novērstas. Šo iemeslu dēļ Otrās fāzes ražotne (vertikāli integrēta stikla šķiedras produktu ražotne) joprojām nespēj sasniegt nepieciešamās ražošanas jaudas un tādējādi nes materiālus zaudējumus, strauji patērējot naudas līdzekļus no citiem sabiedrības darbības virzieniem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Administratīvā rajona tiesa Jelgavā trešdien, 25.aprīlī nolēma līdz 5.septembrim atlikt lietas skatīšanu par trīs aktīvistu grupu lūgumu atcelt Jelgavas domes lēmumu, ar kuru atstāta spēkā lielveikala Depo būvniecībai izsniegtā būvatļauja.

Kā tiesas sēdē skaidroja tiesnesis Mārtiņš Birkmanis, tiesai nav radusies pārliecība, ka ir iesniegti visi lietā nepieciešamie dokumenti, tādēļ nav iespējams sākt skatīt lietu pēc būtības.

«Piemēram, trešās personas (SIA Auras centrs) blakusprasībā ir atrodama transporta organizācijas shēma ar pieslēgumu Rīgas ielai. Tiesa vēlas pārliecināties, vai šis un citi lietā trūkstošie dokumenti ir Jelgavas domes rīcībā, un pievienot tos lietai,» pamatoja Birkmanis.

Tiesa uzskata par nepieciešamu uzklausīt ekspertus no Latvijas Arhitektu savienības, lai saņemtu atbildes uz būtiskiem jautājumiem, piemēram, kas ir «reprezentatīva celtne», jo šāds termins minēts lokālplānojumā. Lietas dalībniekiem mēneša laikā būs iespējams sagatavot un iesniegt tiesā interesējošos jautājumus speciālistam, uz kuriem atbildes tiks sniegtas, sākot skatīt lietu pēc būtības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Lietā par Depo būvniecību Jelgavā zemes īpašnieks atkal izsaka noraidījumu tiesas sastāvam

LETA, 05.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Auras centrs», kas uz sev piederoša zemesgabala Jelgavā vēlas izbūvēt lielveikalu «Depo», pārstāvis Administratīvās rajona tiesā atkārtoti izteicis noraidījumu visam tiesas sastāvam, motivējot to ar objektivitātes principu neievērošanu tiesas izmeklēšanā, aģentūra LETA uzzināja tiesā.

Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā šodien plkst.10 bija paredzēts turpināt skatīt lietu par trīs aktīvistu grupu lūgumu atcelt Jelgavas domes lēmumu, ar kuru atstāta spēkā lielveikala «Depo» būvniecībai izsniegtā būvatļauja.

Tomēr pirms lietas skatīšanas pēc būtības tika izteiks noraidījums tiesas sastāvam. Patlaban izsludināts pārtraukum līdz plkst.11.30, lai pieņemtu lēmumu par izteikto noraidījumu.

«Biju iesniedzis 23 jautājums Latvijas Arhitektu savienības ekspertam, taču tiesa uzdeva tikai piecus no tiem. Tāpat nav pieprasīts skaidrojums, kas ir »reprezentatīva celtne«, jo šāds termins minēts lokālplānojumā. Tādējādi rodas aizdomas, ka tiesa objektīvi neveic izmeklēšanas darbības, turklāt rīkojas ļoti pasīvi, nepieprasot visus nepieciešamos dokumentus,» tiesas sēdē norādīja «Auras centra» pārstāvis Henrihs Damroze.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā pusgadā Autotransporta direkcija veica 1156 pārbaudes autobusos un vilcienos, kas ir par 90% vairāk, salīdzinot ar analogu periodu pērn, informē direkcijas pārstāvji.

Pārkāpumi konstatēti 5,5% gadījumu. Izplatītākie ir biļešu tirdzniecības pārkāpumi, un visbiežāk tie konstatēti Pierīgas maršrutos. Papildus reģionālajiem pārvadātājiem šogad tika veiktas novērošanas kontroles arī Rīgas mikroautobusos.

Šā gada pirmajā pusgadā pārkāpumi konstatēti 5,5% no visām veiktajām pārbaudēm, savukārt līgumsods pārvadātājiem tika piemērots par 41 pārkāpumu. Izplatītākie pārkāpumi joprojām ir saistīti ar biļešu tirdzniecību – pasažierim netiek izsniegta biļete; pasažierim, kurš samaksājis par braucienu, tiek izsniegta nulles vērtības biļete; pasažierim tiek izsniegta tāda biļete, kurā norādītā informācija nav korekta, piemēram, ir samaksāts par braucienu līdz vienai pieturai, bet biļetē parādās cita pieturvieta; biļete tiek izsniegta tikai īsu brīdi pirms kontroles iekāpšanas. Reģionālie maršruti, kuros šā gada pirmajā pusgadā konstatēti visbiežākie biļešu tirdzniecības pārkāpumi, atrodas Pierīgā, piemēram, maršruts Rīga–Jūrmala, Rīga–Baldone, Rīga–Upeslejas un Rīga–Olaine.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Gallusman joprojām ir apņēmības pilns Latvijā veidot olu produkcijas ražotni

LETA, 22.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukrainas un Latvijas investoru grupas "Ovostar Union" uzņēmums "Gallusman" joprojām ir apņēmības pilns Latvijā veidot jaunu olu produkcijas ražotni, pauž "Gallusman" līdzīpašnieks Arnis Veinbergs.

Šā apņēmība uzņēmumam ir neraugoties uz vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (AP) apturēto Ogres novada domes pieņemto lokālplānojumu tās tapšanai potenciālajiem zemesgabaliem Ogres novada Madlienas pagastā

"Man ir grūti komentēt šo Pūces kunga lēmumu. Jāizsaka liela nožēla par šādu lēmumu," sacīja Veinbergs, norādot, ka ne viņam vērtēt lēmuma iemeslus, bet valsts iestāžu pārziņā ir lemt, vai Ogres novadam šāda ražotne ir nepieciešama.

Veinbergs teica, ka "Gallusman" ražotnes tālākais liktenis ir atkarīgs no Ogres novada domes lēmuma. "Jautājums, vai Ogres novadam šis projekts ir, vai nav vajadzīgs. Otrs jautājums, vai VARAM saskata nepieciešamību attīstīt reģionus vai nē," retoriski vaicāja Veinbergs. Vienlaikus viņš apliecināja apņēmību celt rūpnīcu, ja tāda iespēja būs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Draugiem Group uzņēmuma Printful ceturtā ražotne atvērta Meksikā

Lelde Petrāne, 23.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atvērta Draugiem Group uzņēmuma Printful ceturtā ražotne. Tā atrodas Tihuānā (Meksika) un strādās vienotā sistēmā ar jau divām esošajām ražotnēm ASV un Eiropas ražotni Latvijā.

«Individuāli šūtie produkti ir strauji augošs segments un jaunas ražotnes atvēršana ir loģisks solis, lai apmierinātu mūsu klientu pieprasījumu un attīstītos nākotnē. Ražošanas jaudu palielināšana arī stiprinās mūsu klientu spēju konkurēt ar globāliem modes un sporta zīmoliem,» gandrīz pusmiljona dolāru investīciju pamato Printful izpilddirektors Dāvis Siksnāns.

Meksikas pilsēta Tihuāna robežojas ar ASV un, pateicoties brīvās tirdzniecības līgumam (USMCA) starp ASV, Meksiku un Kanādu, daudzas starptautiskas kompānijas izvēlējušās tieši Tihuānu kā vietu, kur atvērt savas ražotnes. Ņemot vērā Printful klientu vēlmi piedāvāt saviem patērētājiem vietējā ražojuma preces, saglabāsies izvēlēs iespēja norādīt, kurā ražotnē izgatavot konkrētā klienta produkciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nosvinēti «Laimas» jaunās ražotnes spāru svētki, godinot pēdējā celtniecības posma uzsākšanu.

«Jau pavisam drīz – 2020. gada otrajā pusē – Laimas ielā 6 atklāsim ražotni, kas zīmīgi notiks gadā, kad atzīmēsim arī zīmola «Laima» 150. jubileju. Patiess lepnums un prieks par to, kas paveikts līdz šim, kā arī to, kas mūs vēl sagaida!» «Laimas» ražotnes spāru svētkos sacīja «Orkla Latvija» valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Kopējās investīcijas projektā veido 20 miljonus eiro, par ko veikta sākotnējās infrastruktūras izbūve, komunikāciju ierīkošana un noslēgts līgums ar būvkompāniju «Merks» 8,9 miljonu eiro apmērā. Šajā summā ietilpst arī investīcijas, kas tiks ieguldītas tālākā zīmola attīstībā un jaunu ražošanas iekārtu iegādei, norāda «Orkla Latvija» komunikācijas direktore Lineta Mikša.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka ir izsniegusi finansējumu pašmāju degvielas tirgotājam "Virši" 5 miljonu eiro apmērā, ko plānots ieguldīt CNG jeb saspiestās dabasgāzes staciju infrastruktūras attīstībā, kā arī degvielas uzpildes staciju (DUS) tīkla tālākai paplašināšanai.

"Virši" turpinās CNG infrastruktūras attīstību un pieejamības veicināšanu Latvijā. Tāpat daļu finansējuma plānots novirzīt DUS tīkla paplašināšanai, kā arī rekonstrukcijas un modernizācijas darbu nodrošināšanai esošajās "Virši" degvielas uzpildes stacijās.

Ints Krasts, SEB bankas valdes loceklis, norāda: "Šāda veida projektu attīstība ir virziens, kurā skatās ne tikai atbildīgās iestādes Eiropā līdz ar Eiropas Savienības īstenoto klimata politiku, bet arī finansētāji, kuri kā vienu no savām prioritātēm ir izvirzījuši, tā saucamo, zaļo kreditēšanu, kas balstīta uz ilgtspējas principiem. SEB Skandināvijā bija vieni no pirmajiem, kuri sāka veicināt šādu-ilgtspējīgu projektu finansēšanu un attīstību visas grupas ietvaros."

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Vasaras terašu riņķa dancis bez tiesiskās paļāvības mūzikas

Rūta Kesnere - DB Komentāru nodaļas vadītāja, 18.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Drošība ir pirmajā vietā, par to nav diskusiju, tomēr labi būtu, ja atbildīgās iestādes ne­pārskatītu jau iepriekš izsniegtās atļaujas un tiktu ievērots tiesiskās paļāvības prin­cips. Tāds ir restorānu īpašnieku viedok­lis par to, ka Rīgas pilsētas būvvalde šogad ir anulēju­si vairākas iepriekš izsniegtas atļaujas vasaras terašu ierīkošanai, to pamatojot ar ugunsdrošības normām.

Saskaņā ar Restorānu biedrības aplēsēm, ja terase ne­tiek atvērta, tad restorāna zaudējumi palielinās par 145 000 eiro. Protams, jebkura nauda nav cilvēku dzīvības un drošības vērta.

Skaidrs, ka vasaras terases nedrīkst traucēt un apgrū­tināt ugunsdzēsēju darbu, tās nevar nobloķēt pieeju pie hidrantu akām. Tomēr līdz galam pareiza nešķiet pie­eja, kad otrajā gadā tiek anulēta būvatļauja, kas izsniegta uz trīs gadiem. Jo, saņemot šādu atļauju, uzņēmēji veic investīcijas, plānotos ieņēmumus iekļauj savos finanšu plānos, iespējams, kāds ar to rēķinājies, ņemot kredītu.

Tiesiskā valstī būtu tikai normāli, ja uzņēmējs varētu būt pārliecināts – jebkura atļauja, jebkurš lēmums ir derīgs un spēkā esošs visu tā darbības laiku. Protams, ir saprotami Rīgas pilsētas Būvvaldes argumenti, ka situācija katru gadu mainās, piemēram, pāri ielai pa­rādās jauna kafejnīca vai tiek izbūvēta jauna hidrantu aka, tāpēc saskaņotai vasaras terasei var nākties meklēt citu risinājumu. Tikai tad, lūdzu, tiešām meklējiet citu risinājumu, par tāda nepieciešamību laicīgi (!) infor­mējot restorāna īpašnieku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Gallusman līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Arnis Veinbergs intervijā Dienas Biznesam apgalvo, ka viņa vadītais uzņēmums kļūs par vienu no lielākajiem graudu pārstrādātājiem Latvijā un strādās ar 100 līdz 150 miljonu eiro lielu apgrozījumu.

Taču vēl neviena Latvijas pašvaldība nav pateikusi «jā» SIA Gallusman plānotajam Ovostar Union olu produktu ražotnes projektam Latvijā, un A. Veinbergs skaidro, ka tas var beigties ar plānoto investīciju aizplūšanu uz kaimiņvalsīm. Kiprā bāzētā kompānija Ovostar Union savu ražošanu izvērsusi Ukrainā, un tai pieder 89% uzņēmuma Gallusman. Pārējie 11% pieder Arnim Veinbergam.

Fragments no intervijas

Jūs apgalvojat, ka būsiet vietējais ražotājs tāpat kā citi nozares uzņēmumi?

Uzņēmums ir reģistrēts Latvijā, kur arī pilnībā tiks īstenots viss ražošanas process, tiks nodarbināts vietējais darbaspēks, izmantotas vietējās izejvielas un citu vietējo uzņēmumu sniegtie pakalpojumi, maksāti Latvijas valstij nodokļi. Tāpēc, protams, mēs būsim tādi paši kā citi vietējie nozares uzņēmumi, vien ar daudz lielāku uzsvaru uz eksportu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alkoholisko dzērienu mazo darītavu skaits Latvijā aug kopš 2010. gada marta, kad tika atvieglota licenču saņemšana; līdz šodienai to skaits palielinājies vairāk nekā astoņas reizes, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Mazie ražotāji sasparojušies visā alkohola ražošanas spektrā. Teju piecas reizes kopš 2006. gada pieaudzis mazo alus ražotāju skaits. Pirms diviem gadiem stiprā alkohola ierobežojums mazajās ražotnēs tika palielināts no 100 līdz 1000 litriem absolūtā alkohola gadā, un daudzi līdztekus vīnam ražo arī nedaudz degvīna. Alus darīšana mazajās ražotnēs faktiski nepieaug, toties palielinās mazajos brūžos darītā alus īpatsvars kopējā saražotā šī dzēriena masā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Pērc un lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Parakstīts līgums par Laimas ražotnes būvniecību Ādažos

Zane Atlāce - Bistere, 18.04.2019

Merks valdes loceklis un celtniecības direktors Andris Bišmeistars (no kreisās), Orkla Latvija valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons un Orkla Latvija valdes loceklis un operacionālais direktors Henrijs Fogels.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Orkla Latvija» vadība 2019. gada 17. aprīlī parakstījusi līgumu ar būvkompāniju «Merks» par jaunās «Laimas» ražotnes celtniecību Ādažos, informē uzņēmumā.

Ražotnes celtniecību plānots uzsākt tuvākajā laikā. Iegādātajā zemes gabalā jau līdz šim ir sagatavoti pievadceļi un pieslēgumi jaunās ražotnes infrastruktūrai, kā arī ražotnes iela nodēvēta Laimas vārdā.

Līguma kopsumma ir 8 920 000 eiro.

«2017. gadā, kad paziņojām, ka tiks celta jauna »Laimas« ražotne Latvijā, mēs uzsākām ievērojamu projektu ar izcilu mērķi – radīt mūsu »Laimai« jaunas mājas ilgtspējīgas konkurētspējas nodrošināšanai un nākotnes izaugsmei. Šodien, parakstot līgumu par būvniecību, esam vēl vienu soli tuvāk tam, lai ražotu »Laimas« saldumus mūsdienīgā un multifunkcionālā ražotnē, ko »Laima« jau sen bija pelnījusi,» uzsver «Orkla Latvija» valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Komentāri

Pievienot komentāru