Ražošana

Latvijas balzams pārliecināts, ka valdība izprot nepieciešamību investēt eksportētājā

Rūta Cinīte, 27.09.2017

Jaunākais izdevums

Latvijas balzams valdes priekšsēdētājs Intars Geidāns neredz pamatu satraukumam saistībā ar šonedēļ valdībā atlikto Latvijas balzams prasījumu likumā noteiktā kārtībā piešķirt uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi par apjomīga investīciju projekta īstenošanu, teikts kompānijas paziņojumā biržai Nasdaq Riga.

«Mēs saprotam, ka šis ir nozīmīgs lēmums un deputātiem ir nepieciešams laiks, lai detalizēti iepazītos ar šo iespaidīgo investīciju projektu un finanšu aprēķiniem. No savas puses iesnieguši visus dokumentus, kas nepieciešami šāda pieprasījuma izdarīšanai. Vienlaikus varu apliecināt, ka esam gatavi klātienē deputātiem skaidrot katru projekta aspektu un esam pārliecināti, ka valdība izprot, cik nozīmīgi ir tas, ka viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem un darba devējiem Latvijā attīsta ražošanu un nodrošina augstus eksporta apjomus,» pauž I.Geidāns.

Arī Latvijas balzama neauditētajā 2017. gada sešu mēnešu finanšu pārskatā norādīts, ka kompānija ir sākusi lielu ražošanas telpu modernizācijas un rekonstrukcijas projektu, ar mērķi apvienot esošās divas ražotnes zem viena jumta. Kompānija atzīmē, ka projekta pabeigšana rezultēsies ar uzņēmuma konkurētspējas palielināšanu un efektivitātes paaugstināšanu reģiona ražotāju vidū. Investīciju projekta kopējās izmaksas ir plānotas 23 miljonu eiro apmērā.

«Vienlaikus vēlamies atgādināt, ka Latvijas balzams ir viens no lielākajiem darba devējiem un nodokļu maksātājiem valstī - katru gadu nodokļos uzņēmums valsts budžetā ieskaita ap 50 miljoniem eiro un projekta realizācijās gadījumā 10 gadu laikā nodokļos valsts saņemtu vēl 6,4 miljonus eiro,» atzīmē uzņēmumā.

AS Latvijas balzams kas ražo vairāk nekā 100 dažādu zīmolu dzērienus. Kompānijas produkcija tiek pārdota vairāk nekā 170 eksporta tirgos ar SPI Group starpniecību, kā arī vairāk nekā 42 tirgos AS Latvijas balzams tiešā eksporta ceļā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alkoholisko dzērienu ražotājs un izplatītājs "Amber Beverage Group" laidis klajā zīmola "Rīgas Melnais Balzams" jaunāko versiju - "Rīgas Melnais Balzams XO", kas papildināts ar izsmalcinātu franču brendiju, informē uzņēmumā.

Dzēriena pamatā ir recepte, ko pirms vairāk nekā 260 gadiem izveidoja farmaceits Abrahams Kunce. Viņa 1752. gadā izstrādātā receptūra vēl joprojām tiek izmantota arī šobaltdien, dzērienā apvienojot 24 dabiskas sastāvdaļas, tai skaitā 17 dažādas, rūpīgi atlasītas zālītes, ogas, pumpurus, garšvielas un saknītes.

"Šo "Rīgas Melnais Balzams" versiju izstrādājām teju divu gadus, līdz beidzot šonedēļ to varam nodot patērētāju vērtējumam. Lai gan šobrīd valstī un daudzos citos tirgos ir izsludināta ārkārtas situācija, "Latvijas balzams" ražotnes darbība norit pēc plāna un tādēļ arī turpinām izziņot jaunus produktus," stāsta "Latvijas balzams" valdes priekšsēdētājs Intars Geidāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas balzams 10 miljonu eiro peļņu izmantos konkurētspējas stiprināšanai

LETA, 08.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju sabiedrības "Latvijas balzams" 2019.gada peļņu 10,046 miljonu eiro apmērā iecerēts atstāt nesadalītu un izmantot "Latvijas balzams" konkurētspējas stiprināšanai, nolemts uzņēmuma kārtējā akcionāru sapulcē.

Akcionāru sapulcē apstiprināti kompānijas valdes, padomes ziņojumi un zvērināta revidenta atzinums, 2019.gada pārskats un atkarības pārskats. Tāpat akcionāri pieņēma zināšanai "Latvijas balzams" valdes un padomes ziņojumus, kā arī zvērināta revidenta atzinumu.

Par "Latvijas balzams" revidentu 2020.gada pārskatu revīzijai ievēlēta auditorfirma "PricewaterhouseCoopers". Revidentam par 2020.gada pārskatu revīzijas veikšanu noteikta 28 780 eiro atlīdzība, neiekļaujot pievienotās vērtības nodokli (PVN). "Latvijas balzams" valdei uzdots noslēgt līgumu ar ievēlēto revidentu par kompānijas 2020.gada pārskatu revīziju.

Tāpat uzņēmuma padomes locekļu amatos uz nākamajiem pieciem gadiem ievēlēti Petrs Avens, Rolands Gulbis, un Valižans Abidovs un Velga Celmiņa, bet no padomes atcelts Aleksandrs Maslo, kura vietā iecelts Jānis Buks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas, uzskata uzņēmējs un bijušais politiķis Ainārs Šlesers.

Kad raidījums Nekā personīga jums uzdeva jautājumu par stāvēšanu aiz KPV LV, vai jūs tiešām līdz galam atbildējāt uz šo jautājumu?

Pēdējā laikā ir izskanējušas dažādas baumas par to, vai es esmu stāvējis aiz kādas partijas, vai esmu stāvējis aiz premjera amata kandidāta Alda Gobzema. Jāsaka, ka es esmu ilgstoši bijis politikā. No 1998. līdz 2011.gadam es biju aktīvajā politikā. Esmu piedalījies gan vēlēšanu kampaņās, gan dažādu valdību veidošanā. Kopš 2011. gada neesmu aktīvajā politikā, bet mani kā Latvijas pilsoni, kurš dzīvo un strādā Latvijā, kuram ir ģimene un pieci bērni, interesē, kas notiks ar mūsu valsti nākotnē. Tāpēc es vēlos skaidri pateikt, ka Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas. Vēlētāji grib, lai Latvijā sākas attīstība. Lai beidzas stagnācija. Un tā dzirksts, kas ir redzama Gobzema acīs un jūtama visā viņa darbībā, ir tā, kas nepieciešama Latvijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Rīgas Melnais Balzams Ķiršu sasniedzis rekordaugstus pārdošanas rādītājus

Dienas Bizness, 04.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Rīgas Melnais Balzams» dzērienu līnijas jaunpienācējs – ķiršu balzams, kura ražošana tika uzsākta šā gada augustā, strauji iekarojis savu vietu alkoholisko dzērienu tirgū un sasniedzis ievērojamus pārdošanas apjomus. Nepilnu divu mēnešu laikā pārdoti vairāk nekā 70 tūkstoši «Rīgas Melnā Balzama Ķiršu» pudeļu jeb aptuveni 33 tūkstoši litru. Savukārt no kopējiem «Rīgas Melnā Balzama» pārdošanas apjomiem jaunais ķiršu balzams sasniedzis jau 16%.

Sākotnēji «Rīgas Melnais Balzams Ķiršu» sēriju bija iecerēts ražot ierobežotā apjomā ar fokusu uz Latvijas tirgu, taču pēc milzīgā pieprasījuma un produkta augstajiem pārdošanas rādītājiem pieņemts lēmums to iekļaut «Rīgas Melnā Balzama» produktu līnijā, kā arī izvirzīti ambiciozi mērķi palielināt vietējā tirgus daļu un aktīvi iekarot eksporta tirgus, tādējādi veicinot arī Latvijas eksportu kopumā.

Oktobrī «Rīgas Melnais Balzams Ķiršu» būs pieejams lielākajos veikalu tīklos Lietuvā un Igaunijā. Turpretim nākamgad plānota «Rīgas Melnais Balzams Ķiršu» sērijas ekspansija Krievijā, Itālijā, Lielbritānijā, Skandināvijas valstīs un citviet pasaulē. Tāpat produkts būs nopērkams arī Eiropas lidostu beznodokļu jeb duty-free veikalos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Balzama zīmols Rīgas Melnais Balzams uzsācis ražot balzamu ar kafijas garšu – Rīgas Melnais Balzams Espresso, informē uzņēmumā.

Šis būs jau piektais produkts šī dzēriena līnijā. «Kafijas garšas iekļaušana arī alkoholiskajos dzērienos šobrīd ir ļoti aktuāla tendence visā pasaulē. Bāros, restorānos un kafejnīcās šie dzērieni ir bārmeņu izvēles pirmajā pieciniekā,» pastāstīja Māris Kalniņš, Rīgas Melnais Balzams globālais zīmola direktors. «Radot Rīgas Melnais Balzams Espresso, esam apvienojuši divas patērētāju novērtētas garšas: Rīgas Melnais Balzams garšu un espresso garšu,» stāsta Māris Kalniņš.

Rīgas Melnais Balzams Espresso pagatavošanā izmantots balzama ekstrakts, kas atrodams katra šī dzēriena pamatsastāvā. Tam kā jauninājums klāt pievienots Arabica kafijas pupiņu ekstrakts un kanēļa ekstrakts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alkoholisko dzērienu ražotājam «Latvijas balzams» Rīgas pilsētas būvvalde pirmdien izsniegusi būvatļauju esošās ražotnes paplašināšanai Aleksandra Čaka ielā 160, aģentūrai LETA apstiprināja kompānijā.

Uzņēmuma pārstāvji norādīja, ka izsniegtā būvatļauja attiecas uz kompānijas uzsākto ražotnes rekonstrukcijas un paplašināšanas projektu, kura kopējās izmaksas ir plānotas 23 miljonu eiro apmērā. Pērn rudenī Ministru kabinets (MK) novērtēja šī projekta nozīmi Latvijas tautsaimniecības attīstībā, piešķirot 4,1 miljona eiro uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) atlaidi.

Kompānijas pārstāvji atzīmēja, ka vēsturiskās «Latvijas balzams» ražošanas ēkas rekonstrukcijas un paplašināšanas projekts ir uzsākts ar mērķi paaugstināt uzņēmuma konkurētspējas un eksporta potenciālu. Lai to nodrošinātu, «Latvijas balzamam» nepieciešams palielināt ražošanas jaudu un samazināt produkcijas pašizmaksu, kas pašlaik ir augstāka nekā vairākiem reģiona vadošajiem ražotājiem. «Ņemot vērā strauji augošās darbaspēka izmaksas Latvijā, produkcijas pašizmaksas samazināšana iespējama galvenokārt kāpinot produktivitāti (automatizējot ražošanas procesus, uzlabojot materiālu un preču plūsmu), kā arī samazinot energoresursu patēriņu,» norādīja kompānijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas balzams sper stratēģiski pārdomātu soli - sāk ražot džinu

Laura Mazbērziņa, 05.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Latvijas balzams» laidis klajā Latvijā destilēto džinu «Cross Keys Gin», kura sastāvā ir kumelītes un liepziedi. Ražošanas uzsākšanai nepieciešamo investīciju apmēru uzņēmums neatklāj.

«Šonedēļ uzsākam jaunā dzēriena ražošanu un drīz nodosim to izplatīšanai Baltijā, Lielbritānijā, Krievijā, Austrālijā, Itālijā un citur. Vairāki mūsu sadarbības partneri ārvalstīs izrādījuši interesi par Latvijā ražoto džinu,» stāsta Māris Kalniņš, globālais zīmolu direktors.

Džina kategorija ir viena no retajām stiprā alkohola kategorijām, kas pēdējo gadu laikā ir pieredzējusi pozitīvu dinamiku, katru gadu premium džina segmentam pieaugot par 7 – 9%. «Mūsu lēmums startēt šajā kategorijā ir stratēģiski pārdomāts,» saka M. Kalniņš.

«Cross Keys Gin» tiek pildīts «Rīgas Melnā Balzama» māla krūkās, kuras ietekmē džina nobriešanas procesu.

AS «Latvijas balzams» ir alkoholisko dzērienu ražotājs. Uzņēmums ir viens no Latvijas vadošajiem eksportētājiem – tā produkcija pieejama vairāk nekā 30 pasaules valstīs un katru gadu tiek apgūti arvien jauni eksporta tirgi. Tāpat «Latvijas balzams» ir viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Latvijas balzams atsāk dzērienu ražošanu skārdenēs

Lelde Petrāne, 27.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atsākot skārdeņu pildīšanas līnijas darbību, alkoholisko dzērienu ražotājs AS "Latvijas balzams" uzsāk limonādes "Green Cola" ražošanu Baltijas tirgum.

Drīzumā uz šīs ražošanas līnijas jaunas variācijas iegūs tādi pazīstami zīmoli kā "Rīgas Melnais Balzams", dzirkstošais dzēriens "Cosmopolitan Dīva" un degvīna zīmols "Moskovskaya Vodka", informē uzņēmumā.

""Green Cola International" ir pozitīvi novērtējuši mūsu darbu, atjaunojot skārdeņu pildīšanas iespējas jaunā kvalitātē. Pēc atkārtotām tehnologu vizītēm, jaunu iekārtu iegādes un tehnoloģijas procesu pielāgošanas esam panākuši vienošanos ražot šo dzērienu tirgum, kas visstraujāk atgūstas pēc Covid-19 pandēmijas – Baltijas reģionam," norāda AS "Latvijas balzams" valdes priekšsēdētājs Intars Geidāns.

"Šobrīd ražojam dzēriena oriģinālo kolas versiju, tomēr apsveram iespēju nākotnē paplašināt "Green Cola" līnijas klāstu, uzsākot arī apelsīnu un ķiršu limonādes ražošanu," informē I. Geidāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alkoholisko dzērienu ražotāja AS "Latvijas balzams" neauditētais neto apgrozījums 2020. gada pirmajā ceturksnī sasniedza 15,9 miljonus eiro, kas ir par 0,3% vairāk nekā 2019. gada pirmajā ceturksnī, liecina kompānijas paziņojums "Nasdaq Riga".

To galvenokārt ietekmēja izmaiņas realizētās produkcijas sortimentā.

Pārskata perioda neauditētā neto peļņa ir 0,64 miljoni eiro, kas ir par 37% mazāk nekā 2019. gada pirmajā ceturksnī. Neto peļņas rādītāju, galvenokārt, ietekmēja cenu izmaiņas atsevišķās būtiskās izejvielu kategorijās, izmaiņas pārdotās produkcijas sortimentā un atalgojuma izmaiņas, tai skaitā, kas saistītas ar Covid-19 situāciju.

2020. gada aprīlī, ņemot vērā COVID-19 radītos apstākļus un to ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, AS "Luminor Bank" Latvijas filiāle ir piešķīrusi uzņēmumam labvēlības periodu uz sešiem mēnešiem attiecībā uz tam piešķirtajiem ilgtermiņa aizņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tekošā konta deficīts atgriežas: vai tas uz labu?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula, 15.02.2019

1. attēls. ES valstu, Islandes, Šveices un Norvēģijas IKP, ekonomikas atvērtība un tekošā konta saldo vidēji 2013.-2017. gadā; burbuļa lielums – IKP

Datu avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl ne tik senā pagātnē ir laiks, kad Latvijas tautsaimniecības ārējā sektora analīzes pastāvīgs rūpju objekts bija ievērojama apmēra tekošā konta deficīts. Ar «ievērojams» domāti caurmērā padsmit un ap 20% no iekšzemes kopprodukta (IKP) laika periodā no 2005. līdz 2008. gadam.

2018. gada decembra sākumā publiskotie 3. ceturkšņa maksājumu bilances dati atklāja, ka Latvijā izveidojies tekošā konta deficīts 5.7% no IKP apmērā. Jāatzīst, šis jēdziens vai vismaz tā nozīmīgums no aprites bija teju izzudis jau labu brīdi. Šāds deficīts netika vērots kopš 2011. gada vidus, un arī tad tas bija vien īslaicīgs izņēmums. Vai tas nozīmētu, ka jaunākie dati ir satraucoši?

Šajā rakstā par to, ko rāda tekošā konta saldo un par ko ir vērts piedomāt, vērtējot tā lielumu un pārmaiņu virzienu, tostarp Latvijā.

Tekošā konta saldo: kas notiek pasaulē

Tekošais konts ir maksājumu bilances daļa, kas atspoguļo preču, pakalpojumu, sākotnējo ienākumu un otrreizējo ienākumu plūsmas starp konkrētas valsts rezidentiem un pārējo valstu rezidentiem. Tekošā konta atlikums jeb saldo parasti ir negatīvs situācijās, kad uzkrājumu apjoms valstī nespēj segt tajā veiktās investīcijas, un otrādi – pārpalikums atspoguļo situāciju, kad tiek veikti uzkrājumi, kas netiek ieguldīti vai tūlīt izlietoti patēriņam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Latvijas balzams veikali tīkls attīstībā investējis 95 tūkstošus eiro

Zane Atlāce - Bistere, 20.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas balzams veikali tīkls šogad investējis jau esošo veikalu modernizācijā, kā arī atvēris jaunus veikalus reģionos un paplašinājis savu outletu skaitu. Specializētā veikalu tīkla attīstībā šogad ieguldīti jau 95 tūkstoši eiro, informē Latvijas balzams veikali specializētā alkoholisko dzērienu veikalu tīkla izpilddirektore Oļesja Saveļjeva.

Kopumā gada pirmajos 7 mēnešos modernizēti seši veikali un atvērti trīs jauni outlet koncepta veikali Rīgā un Piņķos. Veikalu modernizācija sevī ietver fasādes un iekštelpu remontus, izkārtņu atjaunošanu un iekštelpu iekārtojuma uzlabošanu, lai veidotu ērtāku iepirkšanas vidi.

Pirmajā pusgadā Latvijas balzams veikali kopējais apgrozījums audzis par 6%, salīdzinot ar 2016. gadu. Uzņēmums pieaugumu pamato ar lojālu klientu loku, kuri izvēlas dārgākus zīmolus, kā arī tūristu pieaugošo īpatsvaru Vecrīgas un Jūrmalas veikalos.

«Šogad īpaši aktīvi strādājam pie outlet veikalu koncepcijas. Vēlamies attīstīt tieši šos veikalus, lai kļūtu arvien konkurētspējīgāki outlet veikalu segmentā. Nākamā gada laikā plānojam pabeigt modernizācijas procesus visā tīklā,» stāsta O.Saveļjeva.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Rīgas Melnais Balzams izrotājas par godu Latvijas valsts simtgadei

Laura Mazbērziņa, 27.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par godu Latvijas valsts simtgadei laista klajā jauna «Rīgas Melnais Balzams» sērija, kuras dizains veidots kā stāsts par šā brīža un nākotnes Latviju. Plānots saražot tikai 125 tūkstošus šī alkoholiskā dzēriena vienību.

Šis produkts primāri ir paredzēts pašmāju tirgum, kā arī «duty-free» tirdzniecības vietām.

Māris Kalniņš, «Rīgas Melnais Balzams» globālais zīmola direktors, stāsta, ka Latvijas valsts simtgadei veltīto «Rīgas Melno Balzamu» rotā vairāki Latvijai raksturīgi simboli – ozols, tautumeita, Daugava, trīs zvaignes un citi elementi.

«Zelta drukā ieturētais pudeles dizains ataino stāstu par Latviju – par latviešu tautas spēcīgajām saknēm, par savstarpējo vienotību un kopējo valsts attīstību,» skaidro M. Kalniņš.

«Paredzam, ka pircēju interese par produktu būs augsta un tas pārdošanā neatradīsies ilgu laiku,» pauž zīmola direktors.

Limited edition «Rīgas Melnais Balzams» plaukta cena būs līdzīga vai mazliet augstāka, viņš atzīst.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada novembris bijis nozīmīgs mēnesis zīmolam «Rīgas Melnais Balzams», uzsākot aktīvu ASV tirgus iekarošanu. Līdz ar oficiālu zīmola prezentācijas pasākumu pasaules bārmeņu mekā Ņujorkā «Amber Beverage Group» atklāja balzama ceļu pie ASV patērētājiem, informē zīmola «Rīgas Melnais Balzams» globālais vadītājs Māris Kalniņš.

Tirgus apgūšana sākta Ņujorkas štatā, kam sekos aktīva iepazīstināšana ar «Rīgas Melno Balzamu» Teksasā, Floridā, San Francisko un Ilinoisā 2018. gadā. «Tuvākās piecgades laikā esam gatavi kļūt par TOP5 premium zīmolu pārstāvētajā kategorijā – zālīšu uzlējumi un liķieri. Lai to sasniegtu, līdzīgi kā citās valstīs, primāro fokusu liksim uz bārmeņu kopienu, miksoloģijas trendu jeb daudzveidīgajām balzama izmantošanas iespējām kokteiļos, kā arī HoReCa segmentu kopumā,» informē zīmola direktors.

«Ņujorkā visi zina, ka Kristaps Porziņģis nāk no Latvijas. Mēs gribam un esam apņēmības pilni panākt, ka numur divi atpazīstamības ziņā ir »Rīgas Melnais Balzams«,» stāsta «Rīgas Melnais Balzams» globālais zīmola direktors Māris Kalniņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Vācijas ekonomikas sarukums satrauc Eiropu

Rūta Kesnere, DB komentāru nodaļas redaktore, 16.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības ekonomiskajā dienaskārtībā visi skati ar satraukumu vērsti uz bloka ekonomisko dzinēju – Vāciju, kur vērojama izaugsmes palēnināšanās.

Saskaņā ar statistikas datiem, Vācijas IKP gada 2. ceturksnī saruka par 0,1%. Arī pirmā ceturkšņa rādītāji bija neiepriecinoši – pieaugums vien par 0,4%. Turklāt analītiķi prognozē, ka arī gada otrajā pusē situācija neuzlabosies. Tajā pašā laikā, kā uzsver ekonomisti, arī panikai īsti nav pamata. Vācijā vēl joprojām ir ļoti zems bezdarbs, un tās budžets ir ar pārpalikumu vairāk nekā 58 miljardu eiro apmērā. Vācijas ekonomikas palēninājumu nosaka trīs galvenie faktori: ASV un Ķīnas, kas ir lielākie Vācijas eksporta tirgi, tirdzniecības karš, ar to saistītais autonozares, kas ir Vācijas lielākā eksportētāja, panīkums, kā arī neskaidrības ap Brexit.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Tirdzniecības kariņi pāraug pārtikas kariņos

Jānis Šķupelis - DB investora redaktors, 20.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laiks izmantot robu, ko rada tirdzniecības kariņu radītā dažu nevēlēšanās importēt no ASV.

Šobrīd viena no visvairāk apspriestajām tēmām turpina būt globālie tirdzniecības kari, un sagaidāms, ka tas tā būs vēl kādu laiku. Līdz šim jūtamāk notiekošais pārtikas izejvielu tirgū ietekmējis sojas pupiņu vērtību, kura preču biržā nogāzusies līdz 10 gadu zemākajam līmenim. ASV ieviešot papildu tarifus Ķīnas importam, šī Tālo Austrumu lielvalsts par cīņas lauku izvērš sojas tirgu (ASV, kas ir viena no pasaulē lielākajām sojas pupiņu audzētājām, aptuveni pusi no savas to ražas ved uz Ķīnu).

Pašlaik izskatās, ka sojas pupiņu tirgus no izejvielām nebūs vienīgais cīņas lauks, un pastāv risks, ka pasaule galu galā piedzīvos ko līdzīgu «pārtikas kariņam», kad dažādiem šādiem produktiem, piemēram, tiek noteikti jauni tarifi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankas pārvērš valsts iestādēs

Sandris Točs, speciāli DB, 16.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās privātos uzņēmumos, kāda notiek finanšu jomā, īpaši Latvijā,» intervijā Dienas Biznesam saka likvidējamās ABLV Bank īpašnieks Ernests Bernis

Eiropas Savienības tiesiskuma līmenis mums vienmēr ir bijis tas, uz ko Latvijai vajag tiekties. Tagad Eiropas Savienība, lasot medijus, kļuvusi par «pasaules naudas atmazgātāju paradīzi». Kas notiek?

Jāatzīst, ka patreiz cīņa ar naudas atmazgāšanu banku un finanšu nozarē ir galvenā tēma, ar to ir saistīti galvenie riski un tās ir lielākās galvassāpes visiem banku vadītājiem. Tāpēc, ka pasaule tomēr mainās. Ja kaut kas bija pieņemts pirms desmit vai divdesmit gadiem, tad, pasaulei attīstoties, tas vairs nav pieņemams. Ko es ar to gribu pateikt? Visur banku sektorā ir vērojama milzīga spriedze, kas ir saistīta ar to, ka ir ļoti liels spiediens no valsts puses, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, korupciju un noziedzību. Valdības uzskata, ka reālais cīņas lauks ar šiem noziegumiem ir finanses. Nosacīti pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem bija tā robeža, kad pienākumu cīnīties ar šiem noziegumiem no valsts iestādēm sāka pārlikt uz bankām. Sprieda tā – ja noziedzniekiem nebūs iespējas operēt ar savu naudu, tas samazinās noziedzību. Domāju, ka kopumā jā, tā ir pareiza pieeja. Tikai diemžēl patreiz mēs vērojam to, ka lielākā daļa skandālu ir nevis valsts vai banku rīcības dēļ, bet tāpēc, ka tos izraisījušas dažādas publikācijas. Mēs tikko redzējām Swedbank skandālu. Bija Danske Bank skandāls. Ievērojiet – skandālos runa ir par miljardu darījumiem, milzīgiem naudas apgrozījumiem, bet vienlaikus tur gandrīz nav aktīvu krimināllietu, faktiski neviena persona nav apsūdzēta. Kā tas var būt? Man liekas, tas pārvēršas par farsu. Tāpēc, no vienas puses, milzīga atbildība tik tiešām gulstas uz bankām. Tām ir jādara viss, lai nepieļautu savu darbinieku iesaistīšanu nelikumīgos darījumos. No otras puses, ir mediju kampaņa, kas vairāk skar reputāciju, nevis runa ir par reāliem noziegumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Maksātnespējas administratori plāno nolaupīt 400 miljonus

Sandris Točs, speciāli DB, 21.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija varēja glābt ABLV Bank, taču nolēma to nedarīt

«Ja kredītportfelis ir 900 miljoni eiro, to izpārdodot ar 50% atlaidi, var nolaupīt līdz pat 400 miljoniem eiro. Iespējams, visi jau zina, ka, lai varētu nomainīt patreizējo FKTK vadību, ar Sprūdu un Lūsi saistītais Parādnieks pašlaik steidzamības kārtībā caur Saeimu «dzen» likumprojektu. Cīņa notiek par bankas atdošanu maksātnespējas administratoriem, kurus nekontrolē FKTK. Pēc tam, kad tāds administrators ar tiesas lēmumu ir iecelts, viņš kļūst par «monarhu», kurš var «tirgot» kredītus ar atlaidi, kā grib,» intervijā DB teic bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds.

Guntars Grīnvalds

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

Valdības vilcināšanās rada nenoteiktību

Māris Ķirsons, 09.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas balzams valdes uzdevums ir panākt, ka ražošana arī turpmāk attīstīsies Latvijā, nevis atkārtot Aldara piemēru

To intervijā DB saka AS Latvijas balzams valdes priekšsēdētājs Intars Geidāns. Viņš norāda, ka valdības vilcināšanās ar lēmuma pieņemšanu par atbalstāmo investīciju projektu palielina risku par konkurētspējas zaudēšanu.

Fragments no intervijas:

Kā vērtējat situāciju, ka vairākas nedēļas Ministru kabinetā nevar pieņemt lēmumu, vai uzņēmuma investīciju plānu atzīt par atbalstāmu?

Tā ir vilcināšanās. Ir saprotams, ka Ministru kabineta locekļiem ir jāiepazīstas ar informāciju, kuru gan jau līdz tam ir vērtējuši dažādu ministriju ierēdņi un atzinuši par atbilstošu tiem nosacījumiem, kas ļauj saņemt atbalstāmā investīciju projekta statusu. Bet no uzņēmuma puses nav patīkami, ka jau divas nedēļas valdības sēdē šis jautājums vienkārši netiek skatīts. Latvijas balzams ir iesniedzis atbilstošu pieteikumu, biznesa plānu, investīciju projektu un visus nepieciešamos paskaidrojumus, aprēķinus. Uzņēmuma vadība ir tikusies gan ar ministriju atbildīgajām amatpersonām, gan arī ar politisko partiju pārstāvjiem, un projektam ir aktīvs atbalsts no Ekonomikas ministrijas puses. Tādējādi gaidīšanas laikam būtu jābeidzas ar pozitīvu lēmumu uzņēmumam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperti: Zviedrijas parlamenta vēlēšanas iezīmējušas jaunu, krietni sarežģītāku politisko ainu

Db.lv, 10.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas parlamenta vēlēšanas iezīmējušas jaunu, krietni sarežģītāku politisko ainu. Pašlaik nav skaidrs, kuri cilvēki un politiskās idejas turpmāk valdīs Zviedrijā, norāda SEB analītiķi.

Eksperti pieturas pie iepriekšējām prognozēm, ka politisko kompromisu rezultātā veidosies brīvāka fiskālā politika, durvis uz svarīgajām strukturālajām reformām vēl nav aizcirtušās, «Swexit» risks ir zems, un Zviedrijas finanšu aktīvi no papildus risku uzcenojumiem necietīs. Piedāvājam 15 jautājumus un atbildes par jauno politisko situāciju un tās ietekmi uz Zviedrijas ekonomiku.

1. Kurš uzvarēja Zviedrijas parlamenta vēlēšanās 2018. gadā?

Kā tika prognozēts iepriekš, vēlēšanu provizoriskie rezultāti iezīmē jaunu un sarežģītu politisko ainu. Vēlētāju līdzdalība bija augsta, apliecinot iedzīvotāju vēlmi ietekmēt politiskos procesus valstī. Labējā spārna populisti «Zviedrijas Demokrāti» (ZD) ieguvuši labākas pozīcijas, savukārt Sociāldemokrāti (S) un Moderātu partija (M), salīdzinājumā ar 2014. gada vēlēšanu iznākumu, ir lielākie zaudētāji. Visas astoņas parlamentā pārstāvētās partijas ir pārsniegušas 4% robežu un iekļuvušas arī jaunajā sasaukumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Higiēnas preču rezerves atbilst vairāku mēnešu vidējam patēriņam

Ilze Žaime, 19.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apzinot pirmās nepieciešamības higiēnas preču krājumus lielo tirgotāju un izplatītāju noliktavās, tirgotāji apliecinājuši, ka šo preču krājumi gan veikalos, gan noliktavās ir būtiski lielāki kā parasti, informē Ekonomikas ministrija.

Jau šobrīd šo preču krājumi atbilstot vairāku mēnešu vidējam Latvijas patēriņam, līdz ar to neesot pamata bažām, ka esošie satiksmes traucējumi Eiropā būtiski ietekmēs šo preču pieejamību Latvijas veikalos.

Ekonomikas ministrija pastāvīgā dialogā ar tirgotājiem saņēmusi informāciju, ka tirgotāji pat pirms šī uzdevuma saņemšanas ir izveidojuši pirmās nepieciešamības preču krājumus ar rezervi.

Pastiprināti Ekonomikas ministrija uzrauga situāciju tirgū attiecībā uz higiēnas preču - ziepju, mitro salvešu, autiņbiksīšu, zobu pastu, zobu birstu, papīra dvieļu, tualetes papīra un higiēnas preču sievietēm - pietiekamību. Vienlaikus komersanti ir informēti, ka tiklīdz kāda no precēm (jebkurām) sasniedz zemu līmeni, nekavējoši tiek iesniegta informācija Ekonomikas ministrijai, lai sniegtu maksimālo atbalstu un veicinātu preču pietiekamību valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Nīderlandē apstiprina Krievijas tiesības Beniluksa valstīs izmantot preču zīmes Stolichnaya, Stoli un Moskovskaya

Lelde Petrāne, 11.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Nīderlandes tiesa apstiprinājusi Krievijas valsts tiesības Beniluksa valstīs izmantot degvīna preču zīmes «Stolichnaya», «Stoli» un «Moskovskaya», alkoholisko dzērienu ražotāja «Latvijas balzams» kopējos ražošanas un pārdošanas apjomus tas neietekmēšot.

««Stolichnaya» un «Moskovskaya» zīmolu dzērieni netika pārdoti Beniluksa valstīs jau kopš 2015. gada. Tomēr, provizoriski vērtējot, minētais tiesas spriedums skartu ļoti mazu daļu biznesa, iespējams, tikai 1% no kopējā ražošanas apjoma. Tāpēc šis spriedums neietekmēs «Latvijas balzams» darbību,» stāsta Intars Geidāns, «Latvijas balzams» valdes priekšsēdētājs. «Sekosim līdzi tālākai procesa attīstībai, «SPI» grupai pārsūdzot šo lēmumu Nīderlandes Augstākajā tiesā,» noslēdz I. Geidāns.

Jau vairākus gadus pastāvējis strīds starp Krievijas valsts uzņēmumu «Sojuzplodoimport» un «SPI» grupu, kurā ietilpst arī Latvijas uzņēmumu grupa «Amber Beverage Group», kas ir lielākais AS «Latvijas balzams» akcionārs. Trīspadsmit gadu ilgajā tiesas procesā uzņēmumi nespēja sadalīt tiesības uz degvīna tirdzniecības zīmēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets šodien atbalstīja priekšlikumu piešķirt AS «Latvijas balzams» uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) atlaidi 4,24 miljonu eiro apmērā par apjomīga investīciju projekta īstenošanu.

Iepriekš Ministru kabinets vairākkārt atlika lēmuma pieņemšanu pēc nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) pieprasījuma. VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš aģentūrai LETA skaidroja, ka sākotnēji pieejamā informācija par šo jautājumu nebija pietiekama, tāpēc politiskais spēks vēlējās iepazīties ar materiāliem, kas apliecinātu uzņēmuma veiktos ieguldījumus atbilstoši likuma nosacījumiem.

Valdības vilcināšanās rada nenoteiktību

«Latvijas balzama» neauditētajā 2017.gada sešu mēnešu finanšu pārskatā uzņēmuma vadība norādīja, ka kompānija ir sākusi lielu ražošanas telpu modernizācijas un rekonstrukcijas projektu, ar mērķi apvienot esošās divas ražotnes zem viena jumta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Notekūdeņu attīrīšanas iekārtās Ādažu Čipsu ražotnē investē 380 000 eiro

Zane Atlāce - Bistere, 05.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas šokolādes un konditorejas izstrādājumu, kā arī uzkodu ražošanas uzņēmums Orkla Confectionery & Snacks Latvija ieguldījis 380 000 eiro Ādažu Čipsu ražotnē, uzstādot jaunas un efektīvas ūdens attīrīšanas iekārtas, kas samazina notekūdeņu piesārņojuma slodzi uz vidi un uzlabo notekūdeņu attīrīšanas kvalitāti, informē uzņēmumā.

«Mēs ik gadu ieguldām ne tikai ražošanā un produktu attīstībā, bet arī industriālo procesu pilnveidē, lai mazinātu to ietekmi uz vidi. Mūsu mērķis ir ne tikai izdzīvot šo dienu, bet ielikt fundamentālus pamatus nākotnei. Tas arī nosaka mūsu prioritātes – investēt nākotnes attīstības perspektīvā,» stāsta valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

«Tāpat kā jebkura atbildīga persona, arī uzņēmēji ap sevi rada pozitīvas pārmaiņas. Mums ir prieks Ādažos sadarboties ar Orkla Confectionery & Snacks Latvija, kas izprot vides un sociālos riskus, ir gatavi investēt modernās vides tehnoloģijās un saimniekot videi draudzīgi,» teic Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks.

Komentāri

Pievienot komentāru