Tradicionālajā sabiedrības aptaujā par Latvijas gada monētu 2015 atzīta Pasaku monēta I. Pieci kaķi, informē Latvijas Banka.

Kopumā balsojumā piedalījās 12 645 cilvēki, un par monētu Pasaku monēta I. Pieci kaķi balsojusi trešā daļa aptaujas dalībnieku.

Šīs kolekcijas monētas grafisko dizainu veidojusi pazīstamā bērnu grāmatu ilustratore Anita Paegle, bet ģipša modeli – Jānis Strupulis. Māksliniece A. Paegle ir bērnu grāmatu ilustratore, un apliecinājums viņas īpašajam talantam atspoguļojās arī vienā no pēdējām lata sudraba piemiņas monētām – Latvijas Bankas gādātā raudzību dāvana Šūpuļa monēta ar A. Paegles brīnumjauko miega vilcējas pelītes tēlu kļuva par Latvijas gada monētu 2013.

Kolekcijas monēta Pasaku monēta I. Pieci kaķi kalta Lietuvas kaltuvē UAB Lietuvos monetų kalykla un ir pirmā kolekcijas monēta īpašā monētu sērijā, kas veltīta tautā iemīļotākajām un zīmīgākajām latviešu pasakām. 2016. gadā iznākusi jau otrā šīs sērijas monēta – bPasaku monēta II. Eža kažociņš.

Sabiedrības aptaujā par Latvijas gada monētu 2014 atzīta monēta Kurzemes baroks, informē Latvijas Bankas pārstāvji.

Kopumā balsojumā piedalījās gandrīz 17 tūkstoši cilvēku, bet par Kurzemes barokam veltīto monētu atdota aptuveni ceturtā daļa balsu. Šīs dārgmetāla kolekcijas monētas grafisko dizainu veidojis Laimonis Šēnbergs, bet ģipša modeli – Ligita Franckeviča.

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs māksliniekus sveica ar tradicionālo balvu – Teodora Zaļkalna savulaik veidoto un 2008. gadā zeltā kalto Latvijas monētu.

I. Rimšēvičs norāda, ka pirms eiro ieviešanas sabiedrībā nebija pārliecības par Latvijas monētu mākslas turpmāko attīstību. Taču tagad ikviens ir pārliecinājies, ka arī pēc Latvijas pievienošanās eiro zonai varam savā naudā kalt sižetus, kas saistīti ar mūsu kultūru, vēsturi, zīmīgām personībām, un Latvijas monētu māksla turpina savu attīstību.

Latvijas Banka otrdien, 28. martā, sāks tirgot kolekcijas monētu Pasaku monēta III. Vecīša cimdiņš, informē centrālās bankas pārstāvji.

Šī ir trešā kolekcijas monēta īpašā monētu sērijā, kas veltīta tautā iemīļotākajām un zīmīgākajām latviešu pasakām. Pirmā šīs sērijas monēta Pasaku monēta I. Pieci kaķi tika izlaista 2015. gadā, savukārt 2016. gadā tapa kolekcijas monēta Pasaku monēta II. Ezīša kažociņš.

Monēta veltīta pasakai Vecīša cimdiņš, kuras morāle ieslēgta šķietami jautrā un panaivā stāstiņā, kaut ar mazliet skumjām beigām. Viedas dzīvošanas mācība pasakā sniegta metaforiski. Proti, katram cilvēkam jāiemācās cieņa pret dzīvību, līdzcietība pret nelaimē nonākušiem, līdzjūtība grūtībās un vēlme un prasme sadarboties, lai vairotu kopīgo labklājību.

Sabiedrības aptaujā par Latvijas gada monētu 2013 atzīta Šūpuļa monēta, informē Latvijas Bankas pārstāvji.

Kopumā balsojumā piedalījās gandrīz 6200 cilvēku, bet par Šūpuļa monētu balsojuši 1700 . Šīs piemiņas monētas grafisko dizainu veidojusi Anita Paegle, bet ģipša modeli – Jānis Strupulis.

Māksliniece A. Paegle svinīgās ceremonijas laikā pastāstīja, ka Šūpuļa monētas ideju lolojusi jau kopš bērnības, kad zīmēti sapņu putni. Šie motīvi pārceļojuši uz sudrabā kalto monētu, kas pēdējā gada laikā plaši iecienīta kā raudzību dāvana.

I. Rimšēvičs norādīja, ka 2013. bija nozīmīgs gads Latvijas Bankas un monētu mākslas jomā – tika atzīmēta lata 20 gadu un Latvijas Bankas 90 gadu jubileja. Vienlaikus ar gatavošanos eiro ieviešanai tika turpināta Latvijas kolekcijas monētu izlaišana, un šajā darbā Latvijas Banka panākusi tik augsta līmeņa kvalitāti, ka nu jau kļuvis grūti apmierināt milzīgo pieprasījumu.

Starptautiskajā konkursā The Coin of the Year (Pasaules gada monēta) Latvijas Bankas 2013. gadā izlaistā komponistam Rihardam Vāgneram veltītā kolekcijas monēta atzīta par gada labāko sudraba monētu pasaulē, informēja centrālā banka.

Konkurss Pasaules gada monēta esot līdzvērtīgs monētu mākslas Oskaru piešķiršanai.

Konkursa otrajā kārtā dažādās kategorijās (piemēram, labākā zelta monēta, labākā sudraba monēta, labākā bimetāla monēta utt.) par uzvarējušām atzītās monētas sacentīsies par Pasaules gada monētas titulu. Kopumā otrajai kārtai žūrija izraudzījās 10 monētu, t.sk. monētu Rihards Vāgners, bet rezultātus plānots publiskot 2015. gada janvārī.

Latvijas Banka šajā konkursā piedalās regulāri un ar labiem panākumiem. Nozīmīgākais no tiem – 2010. gadā par labāko zelta monētu un Pasaules gada monētu tika atzīta zeltā kaltā Latvijas monēta. Kopš 2000. gada balvas dažādās nominācijās guvušas arī monētas Millennium, Liktenis, Brīvības cīņas un Miglā asaro logs.

Latvijas Banka otrdien, 19. aprīlī, laidīs tirdzniecībā 5 eiro sudraba kolekcijas monētu Pasaku monēta II. Eža kažociņš, informē centrālā banka.

Šī ir otrā kolekcijas monēta īpašā monētu sērijā, kas veltīta tautā iemīļotākajām un zīmīgākajām latviešu pasakām. Pirmā, lielu popularitāti ieguvusī, šīs sērijas monēta tika izlaista pērn, un tā bija veltīta pasakai par pieciem kaķiem.

Monētas Pasaku monēta II. Eža kažociņš grafisko dizainu veidojusi Gundega Muzikante, ģipša modeli – Ligita Franckeviča. Pazīstamajai māksliniecei, daudzu bērnu grāmatu ilustratorei G. Muzikantei šī ir debija monētu mākslā.

Īpašā – ovālā – formā kaltā monēta izgatavota UAB Lietuvos monetų kalykla (Lietuva). Monētas priekšpusē redzama princese ar ezīti priekšautā, bet monētas aizmugurē – cūku ganāmpulks ar ezīti priekšgalā, kā arī etnogrāfiskas ēkas stūris.

Prestižajā konkursā The Coin of the Year (Pasaules gada monēta) Latvijas Bankas 2014. gadā izlaistā Baltijas ceļa 25 gadu jubilejai veltītā monēta atzīta par labāko pasaulē nominācijā Labākais mūsdienu notikumu atspoguļojums, informē centrālā banka.

Konkursa finālā dažādās kategorijās (labākā zelta monēta, labākā sudraba monēta, labākā bimetāla monēta) par uzvarējušām atzītās monētas sacentīsies par Pasaules gada monētas titulu. Otrajai kārtai žūrija izraudzījās 10 monētas, tostarp, monētu Baltijas ceļš, bet uzvarētāju plānots publiskot 2016. gada janvārī.

Konkurss Pasaules gada monēta monētu mākslā ir līdzvērtīgs Oskara piešķiršanai kinomākslā, skaidro centrālā banka. Latvijas Banka šajā konkursā piedalās regulāri un ar labiem panākumiem. Nozīmīgākais no tiem – 2010. gadā par labāko zelta monētu un Pasaules gada monētu tika atzīta zeltā kaltā Latvijas monēta. Kopš 2000. gada balvas dažādās nominācijās guvušas arī monētas Millennium, Liktenis, Brīvības cīņas un Miglā asaro logs. Pērn konkursā par gada labāko sudraba monētu pasaulē tika atzīta Latvijas Bankas 2013. gadā izlaistā monēta Rihards Vāgners – veltījums komponistam 200. dzimšanas dienā un piemiņa viņa rosīgajam Rīgas periodam.

Latvijas kolekcijas monētas guvušas labus panākumus 9. starptautiskajā kolekcijas monētu konkursā Monētu zvaigznājs 2015 (Coin Constellation – 2015), liecina Latvijas Bankas sniegtā informācija.

Šonedēļ Maskavā tika paziņoti konkursa rezultāti. Kopumā uz balvām pretendēja 29 valstu centrālās bankas, kaltuves un citas organizācijas, kuras izlaiž kolekcijas monētas, ar 240 monētām un 23 monētu sērijām.

Latvijas Bankas 2014. gadā izlaistā monēta Baltā grāmata atzīta par labāko nominācijā Unikāls idejiskais risinājums (Unique Concept). Jāņa Jaunsudrabiņa Baltajai grāmatai veltītās 5 eiro sudraba kolekcijas monētas māksliniece ir Sandra Krastiņa, tā kalta Nīderlandes kaltuvē Koninklijke Nederlandse Munt. Monēta veltīta vienam no izcilākajiem latviešu literatūras meistardarbiem – Jāņa Jaunsudrabiņa (1877–1962) Baltajai grāmatai.

Ceturtdien, 8. novembrī, Latvijas Banka izlaidīs zelta kolekcijas monētu «Zelta saktas. Burbuļsakta» (monētas nominālvērtība 75 eiro), informē LB.

Monēta ar burbuļsaktas atveidojumu noslēdz Latvijas saktām veltīto eiro zelta kolekcijas monētu sēriju, kas rotā Latviju valsts 100 gadu jubilejā. 2016. gada novembrī tika izlaista kolekcijas monēta ar ripsaktas atveidojumu, 2017. gada augustā – monēta ar pakavsaktas atveidojumu, bet šogad, valsts jubilejas gadā, šo sēriju noslēdz īpaša zelta kolekcijas monēta, kas atbilstoši atveidojamā vēsturiskā oriģināla dizainam rotāta ar kristāliem. Iegādei būs pieejams arī visu triju zelta monētu komplekts.

Burbuļsaktas vairākus gadsimtus bija visai tagadējās Latvijas teritorijai raksturīga grezna sieviešu rota ar savam laikam ievērojamu vērtību un kļuva par latviešu tautastērpa sastāvdaļu. Arī burbuļsaktai veltītā Latvijas Bankas zelta kolekcijas monēta ieņems īpašu vietu Latvijas valsts 100 gadu jubilejas dāvanu klāstā, jo ļaus šo vēsturisko notikumu saglabāt kā nozīmīgu vērtību nākamībai ne tikai atmiņās, bet arī zeltā kopā ar kultūrvēsturiskās pieredzes zīmi.

Šodien tirdzniecībā nonākot Rainim un Aspazijai veltītai sudraba kolekcijas monētai, Latvijas Bankas kasēs vērojama lielāka rosība nekā ikdienā.

No rīta, verot vaļā Latvijas Bankas kases, bija neliela rinda - vairāki desmiti cilvēki, informēja Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns. Viņš prognozēja, ka dienas gaitā Rainim un Aspazijai veltīto monētu varēs iegādāties gandrīz bez gaidīšanas.

Monētas tirdzniecībā iegādes limiti šoreiz nav noteikti.

Latvijas Bankai nav mērķa, ka monētas būtu izpārdotas vienā vai dažās dienās, kaut arī atsevišķām monētām tā mēdz būt, bet dot sabiedrībai iespēju iegādāt šos mākslas darbus naudas formā par nozīmīgām nacionālām un vispārcilvēciskām tēmām.

Sudraba kolekcijas monētas Rainis un Aspazija cena Latvijas Bankas kasēs ir 59 eiro.

Latvijas Banka otrdien, 8. decembrī, laidīs klajā 5 eiro sudraba kolekcijas monētu Vērdiņam 500, informē centrālā banka.

Šī monēta pilda kultūrvēsturisku misiju, ļaujot vērdiņu atkal iepazīt ne vien kā dainu un pasaku tēlu, bet arī kā reālu sudraba naudas zīmi.

Monētas grafisko dizainu veidojis Laimonis Šēnbergs un ģipša modeli – Ligita Franckeviča. Monēta kalta Koninklijke Nederlandse Munt (Nīderlande).

Monētas priekšpusē redzams 1515. gadā kaltā vērdiņa aversa atveids, kurā attēloti Rīgas arhibīskapa Jaspera Lindes un Livonijas ordeņa mestra Voltera fon Pletenberga dzimtas ģerboņi un Livonijas ordeņa krusta elementi. Otrā pusē izvietots 1515. gadā kaltā vērdiņa reversa atveids, kurā attēlota stāvoša Jaunava Marija ar bērnu labajā un zizli kreisajā rokā. Vērdiņa atveidu aptverošajā spožajā joslā lasāms gadskaitlis 2015, uzraksts Vērdiņam un skaitlis 500.

Latvijas Banka otrdien, 24. novembrī, izlaiž 5 eiro sudraba kolekcijas monētu Pasaku monēta I. Pieci kaķi, informē centrālā banka.

Šī ir pirmā kolekcijas monēta īpašā monētu sērijā, kas veltīta tautā iemīļotākajām un zīmīgākajām latviešu pasakām, šoreiz – pasakai par pieciem kaķiem, kura vēlāk iedvesmojusi literātus izmantot tās motīvus savos darbos.

Monētas grafisko dizainu veidojusi Anita Paegle un ģipša modeli – Jānis Strupulis. Monēta kalta Lietuvas kaltuvē UAB Lietuvos monetų kalykla.

Māksliniece Anita Paegle ir bērnu grāmatu ilustratore, un apliecinājums viņas īpašajam talantam atspoguļojās arī vienā no pēdējām lata sudraba piemiņas monētām – Latvijas Bankas gādātā raudzību dāvana Šūpuļa monēta ar Anitas Paegles brīnumjauko miega vilcējas pelītes tēlu kļuva par Latvijas gada monētu 2013.

Latvijas Bankas kolekcijas monēta «Nacionālais uzņēmējs» ieguvusi balvu prestižā starptautiskā konkursā «Gada monēta» (Coin of the Year).

Latvijas mākslinieku Pauļa Liepas un Ivara Drulles veidotā monēta atzīta par «Gada mākslinieciskāko monētu» – šāds sasniegums monētu mākslā ir līdzvērtīgs «Oskara» piešķiršanai kinomākslā, skaidro Latvijas Banka.

Apbalvojums tika pasniegts Pasaules naudas izstādē Berlīnē pagājušās nedēļas nogalē.

Konkursu «Gada monēta» rīko ASV numismātikas publikāciju izdevniecība KrausePublications un tās izdotais žurnāls World Coin News. Konkursa žūrijas komisijā darbojas vairāk nekā 60 profesionālu ekspertu no visas pasaules, un katru gadu 10 nominācijās tiek noteiktas pasaules gada labākās monētas.

5 eiro sudraba kolekcijas monēta «Nacionālais uzņēmējs» ir cieņas apliecinājums Latvijas uzņēmēju darbam un ieguldījumam valsts ekonomiskās neatkarības un nacionālās pašapziņas stiprināšanā. Kolekcijas monētas grafisko dizainu veidojis Paulis Liepa, bet plastisko veidojumu – Ivars Drulle. Monēta «Nacionālais uzņēmējs» izgatavota UABLietuvos monetų kalykla(Lietuva). Monētas aversā iestrādāts QR kods ar vēstījumu uzņēmēju nākamajai paaudzei («Strādā ar drosmi, uzņēmību un atbildību!»), bet reversā ir 25 reljefi izstrādātas skaldnes, kas simbolizē uzņēmējdarbībai veltītos gadus. Monētas averss ir gluds, simbolizējot plašo darba lauku, kas nākamajām paaudzēm jāpiepilda ar savām vērtībām.

«Latvijas Banka» izlaidusi jaunu kolekcijas monētu «Medus monēta», kuras dizaina autors ir Artūrs Analts, informē «Latvijas Banka».

Formas ziņā bišu šūnām radniecīgā kolekcijas monēta «Medus monēta» veidota no sudraba un apzeltīta. Bišu šūnu reljefs atveidojums ar dažādas intensitātes matējumu iezīmē Latvijas kontūru un Rīgas jūras līci. Monēta izgatavota Lietuvā kaltuvē UAB «Lietuvos monetø kalykla».

Kolekcijas monēta «Medus monēta» ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā, tomēr maz ticams, ka šādas monētas reāli nonāks apgrozībā, jo pēc būtības tās ir mākslas darbi un ir numismātu un citu interesentu īpaši pieprasītas.

Monētas maksimālā tirāža - 3 000 eksemplāru, cena - 53.00 eiro.

Pirmdien, 20.jūnijā, Latvijas Bankas kasēs sāks pārdot kolekcijas monētas Eža kažociņš otro tirāžas daļu (aptuveni 5000 monētas), informē LB.

Monētu rezervēšana vēlākai izpirkšanai Latvijas Bankas monētu vietnē tiks uzsākta piektdien, 17.jūnijā. Rezervācijai, kas galvenokārt domāta reģionos dzīvojošajiem cilvēkiem un dod iespēju izpirkt monētu vēlāk, sev izdevīgā laikā, tiks piedāvātas 700 monētas.

Monēta Eža kažociņš ir otrā kolekcijas monēta latviešu pasakām veltītu monētu sērijā. Pirmā šīs kolekcijas monēta bija veltīta pasakai par pieciem kaķiem un tika izlaista pērn. Arī šī monēta izpelnījās lielu pircēju interesi un Latvijas Bankas kasēs tika izpārdota.

Monētas Pasaku monēta II. Eža kažociņš grafisko dizainu veidojusi Gundega Muzikante, kurai šī ir debija monētu mākslā. Monētas ģipša modeli veidojusi Ligita Franckeviča.

Latvijas Bankas izsludinātajā inovatīvas eiro kolekcijas monētas dizaina konkursā 1. vieta piešķirta industriālā dizainera Artūra Analta darbam Medus, informē centrālās bankas pārstāvji.

Latvijas Banka konsultēsies ar konkursa uzvarētāju un kaltuvēm, kā šo ideju, izmantojot autora iecerētos materiālus, īstenot monētā.

Atklātajā konkursā kopumā tika iesniegti 42 darbi, ko vērtēja Latvijas Bankas monētu dizaina komisija. Artūra Analta darbi (ar devīzi Valters Caps un Daugava) bija starp godalgotajiem arī iepriekšējā, 2015. gadā rīkotajā inovatīvas monētas dizaina konkursā (šajā konkursā 1. vietu ieņēmušais arhitekta Mārča Kalniņa darbs Z134M 2016. gada nogalē pārdzima monētā Zeme).

Šogad konkursā 2. vieta piešķirta Mārča Kalniņa darbam H2OABC, bet 3. vieta – mākslinieka Artūra Šēnfelda darbam Zelta vērtības.

Kolekcijas monētas Pasaku monēta II. Eža kažociņš pirmā tirāžas daļa (5000 monētas) ir izpārdota vai rezervēta vēlākai izpirkšanai, informē Latvijas Banka

Otra tirāžas daļa (vēl 5000 monētu) nonāks pie pircējiem tuvāko mēnešu laikā.

Db.lv jau rakstīja, ka Latvijas Banka otrdien, 19. aprīlī, laidusi tirdzniecībā 5 eiro sudraba kolekcijas monētu Pasaku monēta II. Eža kažociņš, informē centrālā banka.

Šī ir otrā kolekcijas monēta īpašā monētu sērijā, kas veltīta tautā iemīļotākajām un zīmīgākajām latviešu pasakām. Pirmā, lielu popularitāti ieguvusī, šīs sērijas monēta tika izlaista pērn, un tā bija veltīta pasakai par pieciem kaķiem.

Monētas Pasaku monēta II. Eža kažociņš grafisko dizainu veidojusi Gundega Muzikante, ģipša modeli – Ligita Franckeviča. Pazīstamajai māksliniecei, daudzu bērnu grāmatu ilustratorei G. Muzikantei šī ir debija monētu mākslā.

Trešdien Latvijas Banka laida klajā pirmo eiro kolekcijas jubilejas monētu, kas veltīta Ainažu jūrskolai, un pircēju interese par to bijusi liela, informē centrālā banka.

Dažas stundas pēc tam, kad LB kasēs to sāka piedāvāt, monēta ir izpirkta. LB pārstāvji norāda, ka bankas kasēs monēta vairs nebūs nopērkama.

5 eiro sudraba kolekcijas monētas mākslinieks ir Ivars Drulle, tā kalta Nīderlandes kaltuvē Koninklijke Nederlandse Munt.Uz monētas redzami četri burukuģi, kā arī kompass ar sarkani iekrāsotu norādi uz Ziemeļiem.

Monēta veltīta Ainažu jūrskolas dibināšanas jubilejai. Ainažu jūrskolai bija būtiska loma gan jūrniecības attīstībā, gan kopumā nācijas pašapziņas veidošanā. Kopš Ainažu jūrskolas dibināšanas pagājis 150 gadu, skaidro LB.

Šī ir pirmā Latvijas eiro kolekcijas monēta (lata dārgmetāla monētas, kas pēc būtības ir mākslas darbs, saucām par jubilejas un piemiņas monētām). Šādi tiek turpināta kolekcijas monētu izlaišana ar Latviju raksturojošiem sižetiem un augstvērtīgu māksliniecisko izpildījumu. Arī plānotais kolekcijas monētu skaits saglabājas iepriekšējais – 5–6 monētas gadā, ņemot vērā Latvijas sabiedrības un ārvalstu kolekcionāru interesi.

Latvijas Banka ceturtdien, 31. augustā, izlaiž 20 eiro zelta kolekcijas monētu Zelta saktas. Pakavsakta, informē bankā.

Monēta ar pakavsaktas atveidojumu turpina Latvijas saktām veltīto eiro zelta kolekcijas monētu sēriju, kas rotā Latviju valsts 100 gadu jubilejā. 2016. gada novembrī tika izlaista kolekcijas monēta ar ripsaktas atveidojumu, bet jubilejas gadā – 2018. gadā – šo sēriju noslēgs zelta kolekcijas monēta ar burbuļsaktas atveidojumu.

Kolekcijas monētas Zelta saktas. Pakavsakta grafisko dizainu veidojusi Ingūna Elere, bet plastisko veidojumu – Solvita Rulle. Mākslinieces veidoja arī monētu ar ripsaktas atveidojumu.

Saskaņā ar mākslinieces Ingūnas Eleres ieceri saktas atveids uz monētas nes gadsimtiem senas ziņas, savukārt monētas aversā izvietoti tēmturi, iezīmējot laiktelpu, kurā dzīvojam pašlaik. Sakta stāsta par senāku laiku Latvijas vēsturē, bet monētas otra puse – par šodienu, to, kā mēs komunicējam virtuālajā vidē, sociālajos tīklos, kā iezīmējam sev svarīgas tēmas.

Latvijas Banka trešdien, 25.maijā, izlaidīs māksliniekam Vilhelmam Purvītim veltītu piecu eiro sudraba kolekcijas monētu "Vilhelms Purvītis", informē Latvijas Bankā.

Monētas priekšpusē jeb aversā ir Purvīša gleznas "Ziema" reprodukcija, veidota ar krāsu uzdruku, bet monētas aizmugurē jeb reversā ir attēlots gleznas "Ziema" plastisks veidojums ar vairākām matējuma pakāpēm.

Monētas grafisko dizainu veidojusi Frančeska Kirke.

Mākslinieces radītā monēta interpretē Purvīša gleznā "Ziema" esošos elementus - ažūri majestātiskos bērzus, vizuļojošo neaizsalušā ezera ūdeni, apmākušās ziemas debesis - un eleganti pārceļ tos sudraba monētā, izmantojot dažādas intensitātes matējumus, tekstūras un spoguļvirsmu, atzīmē Latvijas Bankā.

Kolekcijas monētas iegāde būs iespējama tikai tīmekļvietnē "e-monetas.lv" no 25.maija plkst.12. Veikto pirkumu saņemšana būs iespējama ar pasta starpniecību vai klātienē Latvijas Bankas kasēs Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā 1B.

Latvijas Banka otrdien, 17. jūnijā, laidīs apgrozībā Jāņa Jaunsudrabiņa Baltajai grāmatai veltītu 5 eiro sudraba kolekcijas monētu, informē centrālās bankas pārstāvji.

Monētas māksliniece ir Sandra Krastiņa, tā kalta Nīderlandes kaltuvē Koninklijke Nederlandse Munt.Uz monētas redzams grāmatas vāka atveids un Jaunsudrabiņa Baltās grāmatas ilustrācijas.

Monēta veltīta latviešu literāta Jāņa Jaunsudrabiņa (1877–1962) Baltajai grāmatai, kuras pirmā daļa izdevuma veidā pie lasītāja nonāca 1914. gadā, bet otrā – 1921. gadā. Tas ir rakstnieka bērnības atmiņu stāstu apkopojums mazā Janča skatījumā un vienlaikus latviešu lauku dzīves pārskats 19. gs. nogales gaisotnē un četru gadalaiku ritējumā, papildināts ar autora zīmējumiem.

Latvijas Banka emitējusi eiro kolekcijas monētu Jaunsudrabiņa Baltās grāmatas 100 gadu jubilejas atcerei.

Latvijas Banka izsludinājusi konkursu jaunas 2 eiro piemiņas monētas «Uzlecošā saule» izgatavošanai, iesaiņošanai un piegādei, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkuma paredzamā līgumcena ir 45 tūkstoši eiro.

Iepirkuma uzvarētājam monēta jāpiegādā 84 dienu laikā no līguma noslēgšanas dienas.

Pretendenti savus piedāvājumus var iesniegt līdz 16.aprīlim.

Portāls DB Latvijas Bankā uzzināja, ka šogad plānots izlaist piecas kolekcijas monētas, kas tiks veltītas Latvijas kultūras dižgariem, vēstures notikumiem un dabai. Šajā gadā plānotās monētas ir: Kārļa Skalbes literārajai pasakai «Kaķīša dzirnavas» veltīta monēta, Niklāva Strunkes daiļradei veltīta monēta, Latvijas dabai veltīta monēta «Meža veltes», Latvijas neatkarības cīņām veltīta monēta un Inovatīvā monēta. Monētu izlaišanas datumi tiks paziņoti neilgi pirms dienas, kad tās būs pieejamas iegādei.

Latvijas Banka ceturtdien, 11. jūlijā, izlaidīs latviešu gleznotāja, grafiķa un scenogrāfa Niklāva Strunkes (1894–1966) radošajam mantojumam veltītu īpašas formas sudraba kolekcijas monētu.

Viens no Niklāva Strunkes izcilākajiem darbiem – glezna «Cilvēks, kas ieiet istabā» (1927) – ietverts Latvijas kultūras kanonā. Tieši šī glezna atveidota kolekcijas monētas «Niklāvs Strunke» reversā. Savukārt monētas aversā atveidots fragments no gleznas «Pašportrets ar lelli» (1921).

Kolekcijas monētas «Niklāvs Strunke» grafiskā dizaina autors ir Paulis Liepa, bet plastisko veidojumu darinājis Ivars Drulle. Paulis Liepa ir divu kolekcijas monētu autors – viņš veidojis inovatīvo sudraba kolekcijas monētu «365», kā arī kolekcijas monētu «Nacionālais uzņēmējs» ar 25 reljefi izstrādātām skaldnēm reversā. Šī monēta 2018. gadā atzīta par «Mākslinieciskāko monētu» prestižajā starptautiskajā konkursā «Coin of the Year».

Latvijas Banka šodien izlaidīs Satversmes simtgadei veltītu sudraba kolekcijas monētu "Satversmei 100", informē Latvijas Bankā.

Šī monēta ir veltījums Latvijas konstitūcijai, kas pieņemta 1922.gadā un noteic valsts iekārtu, vērtības un attiecības starp cilvēku un valsti, norāda centrālās bankas pārstāvji.

Monētas iegāde būs iespējama tikai tīmekļvietnē e-monetas.lv no plkst.12. Savukārt pirkumu saņemšana būs iespējama tikai pa pastu.

Monētas tirāža ir 2500 eksemplāru. Monētas cena Latvijas Bankā būs 70 eiro, bet iegādes limits vienai personai - viena monēta.

Monētas "Satversmei 100" grafisko dizainu veidojis mākslinieks Aigars Ozoliņš.

Monēta izgatavota Lietuvas "Lietuvos monetu kalykla".

"Satversmes simtgades gadā arī Latvijas Bankai aprit 100 gadu kopš tās dibināšanas. Satversme radīja pamatu tostarp sekmīgai centrālās bankas darbībai, nosakot neatkarības garantijas, kompetenci un ilgtermiņa skatījumu naudas politikas jautājumos. Satversme ir viena no senākajām spēkā esošajām konstitūcijām Eiropā, kura nodrošina demokrātiskas un tiesiskas Latvijas valsts pastāvēšanu. Šī monēta ir centrālās bankas simboliska dāvana Latvijai, un tās radīšanā līdzdarbojās Satversmes tiesa un Valsts prezidenta kanceleja," atzīmē Latvijas Bankas pārstāvji.

Latvijas Banka ceturtdien, 4. septembrī, laidīs apgrozībā latviešu laicīgās literatūras dibinātājam Gothardam Frīdriham Stenderam (1714–1796) 300 gadu jubilejā veltītu piecu eiro sudraba kolekcijas monētu, informē centrālās bankas pārstāvji.

Monētas grafisko dizainu veidojis Aigars Ozoliņš, bet ģipša modeli – Jānis Strupulis; tā kalta Nīderlandes kaltuvē Koninklijke Nederlandse Munt. Monētas aversa sižets ņemts no G. F. Stendera (saukts par Veco Stenderu) «Augstas gudrības grāmatas no pasaules un dabas» pirmizdevuma titullapas – mācītājs rāda zēnam, cik brīnumu pilna ir šī pasaule. Savukārt monētas reversā atspoguļota progresīvā ideja par pasaules uzbūvi – heliocentrisma koncepcija.

Izcilākais Vecā Stendera darbs ir Augstas gudrības grāmata no pasaules un dabas (1774) – faktiski pirmā zemniekiem domātā enciklopēdija Eiropā. Tajā skaidrotas dabas parādības, izklāstīti fizikas un astronomijas pamatprincipi, arī Zemes griešanās ap savu asi un ap Sauli, sniegtas pamatatziņas par meteoroloģijas, zooloģijas, botānikas, ķīmijas un ģeogrāfijas jautājumiem, rakstīts par kalniem un tuksnešiem, zemestrīcēm un vulkāniem, jūrām un upēm.