Investors

Latvijas biznesa eņģelis stāsta, kādēļ investē uzņēmumos

Signe Knipše, speciāli Dienas Biznesam, 11.03.2016

Jaunākais izdevums

2015. gada investoru balvā Jānis Rancāns ieguva Uzlecošās zvaigznes titulu privāto investīciju sektorā par ieguldījumu darba devēju un meklētāju satikšanās platformā Jobbatical.com. Profesionālajā darbībā viņš ir IT kompānijas Visma Latvia pārdošanas un mārketinga vadītājs, investors biznesa eņģeļa statusā vairākos uzņēmumos. Ārpus tā – arī vēl students, garo distanču skrējējs un pūķotājs.

Fragments no intervijas:

Šīs sarunas iemesls ir jūsu investīcijas Jobbatical. Vai varam ar to sākt?

Varam. Tā nav vienīgā investīcija, ko veicu. Domāju, ka esmu samērā aktīvs, ja salīdzina ar latviešu privātajiem investoriem. Salīdzinot ar igauņiem, esam diezgan neaktīvi. Jobbatical bija mana investīcija, kas radās diezgan tradicionāli: ieraudzīju, iepatikās, nākamajā dienā jau bija sarunas un dažu mēnešu laikā vienojāmies. Ir interesanti, ka tur visas darbojošās personas ir igauņi.

Kā jūs izdomājat kļūt par biznesa eņģeli? Jobbatical nav jūsu pirmais ieguldījums?

Nevaru atcerēties vienu konkrētu rītu, kad būtu pamodies ar domu «gribu investēt», bet pamazām nobrieda apņemšanās, ka mazāk gribu būt darbinieks, vairāk – uzņēmējs.

Faktiski viss sākās ar to, ka apdomāju, ko darīt. Ikdienas darbs, rutīna nav gluži tas, ko ļoti gribas. To var uzticēt menedžmentam. Tā tirgus ekonomika darbojas – izdomā ideju, ievies, pēc tam pieņem darbā cilvēkus, kas to turpina darīt. Kad kļūst mazāk interesanti, ej pie nākamās idejas. Taču idejas ir ar dažādu atdevi. Sava dzīve būtu jāvelta labākajām, spožākajām. Enerģija ir jāvirza tur, kur ir lielāka jēga. Nerunāsim par peļņu, rentabilitāti, bet jēgu. Katram tā ir cita.

Kad uzdod jautājumu: vai idejām, kuras ģenerē, ir lielākā jēga, rodas vēlme salīdzināt. Varbūt citiem ir labākas idejas, kurās būtu vērts ieguldīt savas zināšanas un darbu? Tas bija moments, kad sapratu: gribu redzēt, kas tad ir citiem, un nonācu pie secinājuma, ka gribu piedalīties organizācijā, kurā idejas satiekas ar investoriem. Laimīgā kārtā tajā brīdī viss veidojās, un es iesaistījos.

Kas būtu punkts, kad jūs iziesiet no Jobbatical?

Kad tā būs miljardu vērta kompānija.

Visu interviju Pamanīt un noķert pareizo vēju lasiet 11. marta laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FOTO: Apbalvoti Latvijas 2019. gada sekmīgākie investori

Ilze Žaime, 24.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasniegti apbalvojumi "Gada investors" par 2019. gada Latvijas sekmīgākajām investīcijām.

Par "Gada investors 2019" laureātiem privāto investoru sektorā nominācijā "Gada investīcija" par investīcijas apjomu un perspektīvāko nākotnes prognozi kļuva Uldis Ūsītis, Guntars Stabulnieks un Juris Birznieks ar veikto investīciju 76 000 eiro apmērā interaktīvo tirdzniecības plauktu displeju ražotājā "VividTech". Ar investoru palīdzību piesaistīts arī "Altum" līdzaizdevums 114 000 eiro apjomā.

Nominācijā "Gada videi draudzīgākā investīcija" par apjomīgāko investīciju ar pozitīvāko ietekmi uz vidi apbalvojumu saņēma Kārlis Babulis un Jānis Grīnbergs par investīciju 20 000 eiro apjomā uzņēmumā "Fertilizer Group" un kredītlīnijas piesaisti četru miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Veselības IT uzņēmumi vienojušies par sava veselības portāla Tava eVeselība izveidi

LETA, 20.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības informāciju tehnoloģiju (IT) uzņēmumi «Blue Bridge Technologies» un «Meditec» vienojušies sadarboties, lai 2019.gadā sāktu piedāvāt vienotu portālu «Tava eVeselība», kura sistēmas pilnveidē tuvāko trīs gadu laikā plāno investēt teju miljonu eiro, informēja «Tava eVeselība» pārstāvis Kārlis Sils.

Līdz šim «Meditec» ir izveidojis savu pacientu pieraksta portālu «Eveselibaspunkts.lv», savukārt «Blue Bridge Technologies» pacientu pieraksta sistēmu «Piearsta.lv». Abi portāli patlaban vairāk nekā 80 000 lietotāju nodrošinot e-pakalpojumus medicīnas iestādēs. Lai izveidotu digitālu veselības aprūpes sistēmu, kas arī ievērojami samazinātu ambulatorās rindas uz valsts pakalpojumiem, abi uzņēmumi sadarbosies un turpmāk nozares attīstību veidos zem vienota nosaukuma «Tava eVeselība».

«Blue Bridge Technologies» valdes priekšsēdētājs Jānis Rancāns norādīja, ka līdz šim abi uzņēmumi Latvijas e-veselības izstrādē un pilnveidē ir ieguldījuši vairāk nekā piecus miljonus eiro. «Mums ir kopīgs mērķis un viens no veidiem, kā turpināt izaugsmi, ir sadarbība, tādēļ esam dibinājuši «Tava eVeselība». Kamēr valsts e-veselības sistēmā patlaban faktiski darbojas tikai divas funkcijas - e-recepte un e-darba nespējas lapa, privātajā sektorā varam piedāvāt gatavu, cilvēkiem saprotamu un viegli izmantojamu e-veselības sistēmu,» skaidroja Rancāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Visma pārdošanas un mārketinga direktoru Jāni Rancānu

Lelde Petrāne, 23.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Visma pārdošanas un mārketinga direktors Jānis Rancāns. Visma ir Ziemeļvalstu biznesa IT uzņēmums, kas Latvijā pazīstams kopš 2014.gada, kad iegādājās vienu no tobrīd lielākajiem IT uzņēmumiem – SIA FMS. Uzņēmuma attīstības pamatā ir gan dabīgais pieaugums, gan uzņēmumu pirkšana un iekļaušana Visma grupā. Pēdējos gados Visma vidēji gada laikā iegādājusies 10-15 uzņēmumus, atklāj J. Rancāns.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Lielākoties tā ir bijusi laimīgu gan nejaušību, gan notikumu sakritība. 1994.gadā, kad kā 1.kursa students tiku uzaicināts strādāt uzņēmumā, kuru tolaik sauca Fortek – cauri vairākiem uzņēmuma pirkšanas-pārdošanas līkločiem nonācu līdz Visma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas programmētāji ievieš biznesa inteliģences programmas Norvēģijas pašvaldībās, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

SIA Visma Enterprise (iepriekš SIA FMS) jaunie īpašnieki Norvēģijā uzvarēja iepirkumu, kura ietvaros jāievieš biznesa inteliģences programmas 424 Norvēģijas pašvaldībās un daļu no projekta izstrādā Latvijas uzņēmums. «Kopš esam daļa no lielā Visma koncerna, mūsu kompetences biznesa inteliģences risinājumos tiek novērtētas ne tikai Latvijā, bet arī grupas ietvaros,» stāsta Antra Zālīte, SIA Visma Enterprise valdes locekle. Uzņēmums izstrādā, ievieš un atbalsta resursu vadības sistēmu Horizon, veic IT sistēmu integrāciju un programmatūras izstrādi, kā arī veido dažādus datu analīzes un finanšu plānošanas risinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) turpinot apkopot vēlēšanu rezultātus, arvien skaidrāk iezīmējas nākamās Saeimas sastāvs.

Pašlaik ir apkopota informācija par balsotāju izvēli visos Latvijas vēlēšanu iecirkņos, taču vēl nav saskaitīti balsojumi 16 vēlēšanu iecirkņos ārzemēs, pārsvarā ASV, Lielbritānijā un Īrijā, kas var pamainīt gan balsu un mandātu sadalījumu, gan atbalstu kandidātiem Rīgas vēlēšanu apgabalā.

Pēc pašreiz CVK mājaslapā pieejamās informācijas, 13.Saeimas vēlēšanās uzvarējusi «Saskaņa». Attiecīgi šis politiskais spēks Saeimā varētu iegūt 24 vietas. Rīgas vēlēšanu apgabalā pie Saeimas deputātu mandātiem no «Saskaņas» saraksta varētu tikt ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis, Rīgas domes deputāte Regīna Ločmele-Luņova, bijusī Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece Ļubova Švecova, publicists Nikolajs Kabanovs, kā arī līdzšinējie Saeimas deputāti Andrejs Klementjevs, Jānis Urbanovičs, Jūlija Stepaņenko, Boriss Cilevičs, Ivans Klementjevs, Igors Pimenovs, Artūrs Rubiks un Sergejs Mirskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien apstiprināja 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus.

Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem partijai «Saskaņa» jaunajā parlamenta sasaukumā būs 23 vietas, partijai «KPV LV» un Jaunajai konservatīvajai partijai - katrai 16 vietas, partiju apvienībai «Attīstībai/Par!» un nacionālajai apvienībai «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) - katrai 13 vietas, Zaļo un zemnieku savienībai - 11 vietas, bet partiju apvienībai «Jaunā Vienotība» - astoņi mandāti.

13.Saeimas vēlēšanās kopā piedalījušies 844 925 jeb 54,6% balsstiesīgo pilsoņu, no tiem ārvalstīs - 31 946 jeb 23,7% no ārvalstīs reģistrēto vēlētāju skaita vēlēšanu dienā, aģentūru LETA informēja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes grupa Food Union godinājusi labākos ražotņu AS Rīgas piena kombināts, AS Valmieras piens un SIA Rīgas piensaimnieks svaigpiena piegādātājus 2015.gadā. Zemnieki tika godināti par ievērojamiem panākumiem savu saimniecību ražošanas efektivitātes uzlabošanā un attīstībā, kā arī par pienesumu Latvijas piensaimniecības attīstībai kopumā. Pasākums pulcēja 300 zemniekus no visas Latvijas.

Kopumā septiņās nominācijās – Par nozīmīgu ieguldījumu piensaimniecības attīstībā Latvijā, Par efektīvu saimniekošanu un un kvalitatīvu svaigpiena ražošanu, Par lielāko svaigpiena daudzuma piegādi, Par veiksmīgu sadarbību un aktīvu iesaisti piensaimniecības veicināšanā, Par ilglaicīgu un lojālu sadarbību, Par centību un nominācijā Latvijas piensaimniecības patrioti – Food Union apbalvoja 31 piena piegādātāju no visas Latvijas.

Nominācijā Par nozīmīgu ieguldījumu piensaimniecības attīstībā Latvijā apbalvojumus saņēma SIA Kalnāji īpašnieks Vladislavs Butāns Tukuma novadā, SIA Agro-Kaķenieki īpašnieks Vasilijs Pravdivecs Dobeles novadā, SIA Pampāļi īpašnieks Jānis Vaļko Saldus novadā, A/S LIS Latgale īpašniece Valentīna Sarkane no Viļānu novada un J. Gierkena Z/S īpašnieks Juris Gierkens no Krimuldas novada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

23. janvārī jau piekto reizi tiks pasniegti apbalvojumi "Gada investors" par 2019. gada Latvijas sekmīgākajām privāto investoru un uzņēmumu sektora investīcijām.

Uz balvu septiņās kategorijās šogad pretendē 18 investori, investoru apvienības un darījumu konsultanti.

"2019. gadā LatBAN biedri, privātie investori un investoru sindikāti kopumā 20 jaunuzņēmumos un projektos ieguldījuši vairāk nekā miljonu eiro. Paralēli privātajām investīcijām biznesa eņģeļi palīdzējuši vairāk nekā 80 uzņēmējiem ar biznesa vadības konsultācijām un mentoringu, lai noteiktu pareizo kursu ilgtermiņa attīstībai," stāsta Jānis Rancāns, LatBAN valdes priekšsēdētājs.

Uz balvu "Gada investīcija" privāto investoru sektorā par investīcijas apjomu un perspektīvāko nākotnes prognozi pretendē:

- Kārlis Babulis un Jānis Grīnbergs par investīciju 20 000 eiro apjomā uzņēmumā "Fertilizer Group". Investori ir palīdzējuši arī piesaistīt četru miljonu eiro kredītlīniju no ASV fonda "Exworks Capital Fund I".

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Jurašs vadīs Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju

Zane Atlāce - Bistere, 21.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju vadīs Juris Jurašs, tā trešdien, 21.novembrī, savā pirmajā sēdē nolēma komisijas deputāti.

Par komisijas priekšsēdētāja biedru deputāti ievēlēja Aldi Blumbergu (KPV LV), savukārt par sekretāru – Edvīnu Šnori (NA).

J.Jurašs Saeimā ievēlēts no Jaunās konservatīvās partijas saraksta. J.Jurašs parlamentā ievēlēts pirmo reizi. Iepriekš kā deputāts darbojies Rīgas domē, strādājis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā par Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītāju.

Komisijā strādās arī deputāti Jānis Ādamsons (SASKAŅA), Raimonds Bergmanis (ZZS), Kaspars Ģirģens (KPV LV), Ivans Klementjevs (SASKAŅA), Ainars Latkovskis (JV), Juris Rancāns (JK) un Mārtiņš Staķis (AP!). Komisiju sastāvs noteikts ar Saeimas 20.novembra ārkārtas sēdes lēmumu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas pārraudzībā ir nacionālās drošības, valsts aizsardzības, iekšlietu, korupcijas novēršanas jomas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā izstrādāts risinājums medicīnas iestādēm, lai nodrošinātu iedzīvotāju identificēšanu un operatīvas attālinātas speciālistu konsultācijas un palīdzību.

No nākamās nedēļas Latvijas iedzīvotājiem tiks ieviesta iespēja attālināti pierakstīties pie ārsta, izmantojot veselības portālu datamed.lv, un saņemt attālinātas ārstu konsultācijas.

Sākotnēji būs iespējams pieteikties pie speciālistiem Rīgas 1. slimnīcā un LOR klīnikā. Ārsti attālināti varēs konsultēt pacientus, noformēt nosūtījumus citiem speciālistiem, norīkot laboratoriskiem izmeklējumiem, saņemt rezultātus, izrakstīt darba nespējas lapas, e-receptes.

Ārkārtas situācijā ārsti ar pacientiem sazinās dažādos tiešsaistes komunikācijas rīkos, tālruņos, e-pastos. Galvenā problēma ir pacienta identifikācija, ko nav iespējams veikt attālināti. Ārstniecības iestādēm jaunais risinājums palīdzēs precīzi identificēt pacientu un uzreiz iepazīties ar pieejamo medicīnas vēsturi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien balvu «Gada investīcija» privāto investoru sektorā saņēmusi 39 investoru apvienība par ieguldījumu 2,265 miljonu eiro apmērā pensiju pārvaldes sabiedrībā «Indexo», bet juridisko un institucionālo investoru vidū par gada investīciju atzīts starptautiskās privātā kapitāla investīciju kompānijas «Providence Equity Partners» darījums - Zviedrijas mediju koncerna «Modern Times Group» (MTG) raidorganizāciju biznesa Baltijas valstīs iegāde.

Šodien iniciatīvas «Gada investors» ietvaros svinīgā ceremonijā apbalvoti investori par 2017.gada sekmīgākajiem un nozīmīgākajiem ieguldījumiem Latvijā, aģentūru LETA informēja pasākuma organizatori.

«Gada investors» ir biedrību «Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija» (LVCA) un «Latvijas Biznesa eņģeļu tīkls» (LatBAN) kopīgi īstenota iniciatīva ar mērķi reizi gadā uzteikt investorus un darījumu konsultantus, kuri snieguši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas investīciju vides un uzņēmējdarbības attīstībā. Balvai pieteikties aicināti paši investori un finanšu vai juridiskie konsultanti, kā arī pretendentus izvirzīt var ikviens Latvijas iedzīvotājs. Balvu ieguvēji tiek noteikti LVCA un LatBAN biedru balsojumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai piesaistītu finansējumu no ārzemju investoriem, nepieciešams izveidot kontaktu tīklu ārzemēs un iegūt uzticību

Tā intervijā DB norāda Austrālijas biznesa eņģelis Alekss Vaijats (Alex Wyatt), kurš kopā ar Imprimatur Capital investējis Latvijas uzņēmumā SIA Edurio, kas izstrādā izglītības kvalitātes vadības rīku. Līdz šim kompānija piesaistījusi vairāk nekā 300 tūkstošus eiro, tostarp arī no Eiropas izglītības tehnoloģiju akseleratora Emerge Education un Rīgas domes un Swedbank grantu konkursa Atspēriens. DB bija iespēja tikties ar A. Vaijatu, lai uzzinātu vairāk par uzņēmēja lēmumu investēt Latvijas kompānijā.

Kāpēc izvēlējāties investēt Latvijas kompānijā Edurio?

Man bija startup Ķīnā, kas nodarbojās vides jomā – vēja parki un saules enerģija, un mums bija birojs Londonā. Tolaik, 2012. gadā, Ernests (Ernests Jenavs, SIA Edurio valdes priekšsēdētājs) pie manis strādāja. Cilvēki ir dažādi – ir labi darbinieki un ir labi darbinieki, kuri kādudien kļūs par lieliskiem uzņēmējiem. Es paredzēju, ka Ernests reiz kļūs par labu uzņēmēju, tāpēc es viņam teicu – ja tu kādreiz dari ko tādu, par ko man varētu būt interese, dod ziņu. Tā arī notika, pēc dažiem gadiem viņš sāka šo biznesu. Problēma, ko Edurio risina, man šķiet ļoti interesanta un aizraujoša. Ja mēģina risināt lielu problēmu, tad var veidot ilgtspējīgu biznesu. Edurio koncentrējas uz problēmām, kas ir aktuālas un es redzu iespēju panākumiem. Izvēloties investēt Edurio, saskārās divi faktori – dibinātājs, kura spējām es ticu, un nopietna problēma. Tam sekoja biznesa modelis, komanda, starptautiskas iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Marta Investīciju sesijā vislielāko uzmanību gūst projekts Smart Textiles

Lelde Petrāne, 24.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Biznesa skolā norisinājusies LatBAN ikmēneša Investīciju sesija, kur jaunie projekti tikās ar biznesa eņģeļiem, kuri var palīdzēt realizēt viņu biznesa ieceri.

Biedrības Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls izpilddirektore Aiga Kalbjonoka norāda: «Gads turpinās ar daudzsološiem projektiem, jo jau trešo mēnesi pēc kārtas visi Investīciju sesijā prezentētie projekti spēja piesaistīt investoru interesi, šī mēneša dalībnieku starpā bija arī projekts Smart Textiles, kurš klātienes sesijā ieguva vislielāko investoru interesi.»

«Viedā tekstila tehnoloģijas šobrīd piedzīvo savu «bērnību», kuru varam salīdzināt ar mobilo tālruņu attīstības stadiju deviņdesmito gadu vidū. Ir jāsteidz ātriem soļiem, lai iekarotu tirgus un baudītu pirmatnācēju priekšrocības,» stāsta Oskars Priede, Smart Textiles Company līdzdibinātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Kā padarīt savu iesācējuzņēmumu pievilcīgu biznesa eņģeļiem

Lelde Petrāne, 19.10.2015

1. Projektam nepieciešami klienti

Primārais, pēc kā vadās biznesa eņģeļi, ir ne tik daudz pats biznesa projekts, bet tas, vai šim projektam būs klienti. Pēc Melbārdes skaidrotā, tev ir jābūt tirgus pētījumam, kas apliecina – tavai idejai būs noieta tirgus. «Svarīgi ir tas, lai produkts vai pakalpojums būtu pārbaudīts uz klientu, un ir jābūt plānam, kā to palaist tirgū. Jāsaprot, cik lielas investīcijas ir nepieciešamas, un kāda būs plānotā atdeve,» pauž Štēbelis. Lapkis pastāstīja, ka tieši šīs prasmes – tirgus izpēti, mārketinga analīzi, produkta vai pakalpojuma pārbaudi uz potenciālajiem klientiem, ilgtermiņa biznesa modeļa izveidošanu un potenciālās peļņas palielināšanu – apgūst sociālā biznesa akseleratora New Do(o)r Riga programmas dalībnieki.

Avots: freeimages.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Esi nolēmis kļūt par uzņēmēju? Tev ir inovatīva ideja un tu uzskati, ka tavam biznesa projektam ir liels izaugsmes potenciāls. Atlikusi tikai viena lieta – atrast nepieciešamo finansējumu, lai bizness sāktu darboties, taču kur ņemt tik ļoti nepieciešamo naudu? Bankā naudu ne vienmēr ir viegli dabūt, bet riska kapitāla fondi nereti pret šādām idejām izturas piesardzīgi. Ja tu tici savai idejai un saproti, ka tā ir tava lielā iespēja, ir laiks meklēt savu biznesa eņģeli - privātu investoru, kas iegulda līdzekļus jaunās, inovatīvās un riskantās biznesa idejās, ko piedāvā citi.

Kādus aspektus biznesa eņģelis ņems vērā, izvērtējot tavu projektu, lai būtu ar mieru izsniegt kapitālu idejas realizēšanai, stāsta biedrības Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls izpilddirektore Ieva Melbārde, sociālās uzņēmējdarbības akseleratora New Do(o)r Riga vadītāja Diāna Lapkis un biznesa treneris un mentors Dāvids Štēbelis.

Lasiet raksta galerijā!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apvienojot spēkus, seši investori izveidojuši jaunu vegānisku produktu veikala un restorāna zīmolu BioBio, kuram redz franšīzes potenciālu gan Latvijā, gan ārvalstīs

Darbīgo K. Barona ielu Rīgā šogad papildinājis vēl viens veselīgā biznesa pārstāvis, un kuplajam bioloģiskās produkcijas veikalu klāstam piepulcējies BioBio, kas savu koncepciju izvēlējies vērst nedaudz citā gultnē nekā citi tirgus dalībnieki, proti, veikalu apvienot ar nelielu restorānu. Ieejot BioBio, acīm paveras ne vien veikalu plaukti, kas pildīti ar dažādiem produktiem, bet arī restorāns, kur top vegāniskie smūtiji steidzīgajiem, kā arī pieejama pilnvērtīga maltīte pusdienotājiem vai bezgrēka kūkas kārumniekiem.

BioBio ir diezgan lielas komandas izlolots projekts. Nevienam no sešiem investoriem nav iepriekšējās pieredzes ēdināšanas biznesa attīstīšanā. Sākotnējās idejas pamatā bija vēlme radīt vietu, kur paši tās īpašnieki varētu ikdienā veselīgi ieturēt maltīti un draudzīgā gaisotnē satikties ar sev tuviem cilvēkiem. Katrs ir no savas biznesa sfēras, piemēram, Ričards Ozols ir vegānā dzīvesveida piekritējs, kura mājas pēdējos desmit gados bijušas gan ASV, gan Lielbritānijā, gan Spānijā, gan Āzijā. «Es ārvalstīs esmu biznesa eņģelis un ASV ieguldu fintech, mobilo un biotehnoloģiju biznesos. Pēdējo pusotru gadu aizvien vairāk laika pavadu Latvijā un vēlos ar savu pasaules pieredzi palīdzēt te attīstīt dažādus tehnoloģiju biznesus, tostarp BioBio,» atklāj Ričards. Viņaprāt, komandai ir izšķiroša nozīme, un tas ir mīts, ka jābaidās attīstīt uzņēmumu vairākiem investoriem kopā. Katram ir sava pieredze, pienesums. Piemēram, līdzīpašnieks Jānis Viņķis ir no sporta jomas un ikdienas pienākumos «lauvas tiesu» laika pavada tenisa pasaulē, jo ir gan VL Tenisa skolas vadītājs, gan vienīgais A kategorijas tenisa treneris Latvijā, gan pilda savus pienākumus Tenisa savienībā. «Mēs visi darām vēl papildu lietas, jo ir jāsaprot, ka šie ir tikai BioBio pirmsākumi un uzņēmums ir jāatbalsta. Mēs vēl virzāmies uz to, lai šo varētu saukt par biznesu. Mani uzrunāja ideja, iespēja investēt, tagad tas man jau ir pārvērties par pusslodzes darbu. Pirms desmit mēnešiem es šim visam pieslēdzos periodiski un uz visu noskatījos vairāk no malas, bet nu jau veicu virkni operatīvo ikdienas lietu,» stāsta Jānis. Arī Kārlis Lejnieks lielu savas dzīves daļu ir veltījis sportam un profesionāli nodarbojies ar tenisu. Savukārt Ruslans Straķis un Romans Bagdons (Romanas Bagdonas) iepriekš darbojās tiešsaistē pārtikas tirdzniecības jomā, bet no pagājušā gada sākuši Latvijā attīstīt kopdarba telpu tīklu ar zīmoliem Double9 un Work24, kā arī strādā pie Rīgas Informācijas tehnoloģiju parka realizācijas, bet Anrī Leimanis ir LMT padomes priekšsēdētāja vietnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas pilsētā Tartu notiekošajā jaunuzņēmumu konferencē "sTARTUp Day" agrīnas stadijas startup konkursā uzvarēja Latvijas finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmums "Jeff App".

Kopumā jaunuzņēmumu konkursā piedalījās 33 jaunuzņēmumi, kas izvēlēti no vairāk nekā 240 pieteikumiem. "Konkurence bija tiešām augsta līmeņa - šeit patiešām varēja just gan biznesa ideju, gan to izpildījuma, gan arī komandu prezentēšanas spēju apvienojumu augstā kvalitātē. Patiess gandarījums, ka ne vien spējām izpelnīties lielāko atzinību tik spēcīgā lokā, bet arī igauņu pašu vērtējumā bijām pārāki par viņu pašmāju jaunuzņēmumiem," teic Toms Niparts, "Jeff App" dibinātājs un vadītājs.

"Jeff App" ieguva 170 tūkstošu eiro investīciju no Igaunijas biznesa eņģeļu tīkla "EstBAN" sindikāta, kā arī desmit tūkstošu eiro bez saistībām no "Swedbank".

"Finansējums nāk negaidot, jo nupat esam noslēguši investīciju kārtu. Taču esam ļoti priecīgi - papildus resursiem, kas ļaus straujāk augt un piesaistīt spēcīgākus speciālistus jau tagad, "savā pusē" nu esam piesaistījuši investīciju veterānus no Igaunijas, Somijas un citām valstīm, kuri ar savu pieredzi un plašo kontaktu loku dos mums ļoti daudz," norāda T. Niparts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan tas ir mazāk par 0,1% no tirgus, Latvijas finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmuma "Jeff App" līdzdibinātājs Toms Niparts ir pārliecināts, ka iespējamais izaugsmes potenciāls ir milzīgs.

"Turklāt tas ir tikai mūsu pirmais tirgus Āzijā," viņš uzsver. Pirmo klientu attieksme pret risinājumu esot visnotaļ laba un atgriežas tie, kas reģistrējušies pirms kāda laika.

Uzņēmuma stratēģija šajā tirgū ietver vairākus soļus. Sākumā tas piedāvā vietējiem finanšu uzņēmumiem nepieciešamu risinājumu, kas risina pamatvajadzību: piesaista jaunus klientus. "Kad esam iekarojuši atpazīstamību un nodibinājuši attiecības, piedāvājam papildu pakalpojumus – alternatīvos datus. Augustā laidām klajā mobilo lietotni, kuru drīzumā sāksim jaudīgi reklamēt. Tuvāko mēnešu laikā lietotājiem būs arī iespēja saņemt izdevīgākās banku kredītkartes un finansējuma iespējas ar mopēda vai motocikla nodrošinājumu, kas Āzijā ir būtiski. Pakāpeniski pāriesim no tā, ka esam kā "Tinder" piemērotākā aizdevuma atrašanai uz aplikāciju īpašajiem piedāvājumiem, kas nozīmē, ka piedāvājam atrast ne vien finansējumu, bet arī apdrošināšanu, telekomunikāciju pakalpojumus u. tml. Šāds risinājums mums dos vairāk datu par lietotāju uzvedību, kas ilgtermiņā ļauj veidot kredītvērtējumu, kas ir viens no mūsu lielākajiem mērķiem," ieskicē T. Niparts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Gobzems: Jurašs un Strīķe zināja Bunkus shēmas

Sandris Točs, speciāli DB, 12.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Atbildēšu uz jautājumu, vai šeit, pie mums, valda politiski organizēta mafija. Šī slepkavība nebija brīdinājums maksātnespējas administratoriem, jo Māris Sprūds jau ir ārā no spēles. Tas bija brīdinājums politiķiem. Kāpēc politiķiem bija svarīgi šajās dienās dot signālu, ka viņi par to vairs nelems, bet to darīs kāds spēcīgāks nekā viņi? Padomājiet par to,» sarunā ar DB saka bijušais Maksātnespējas administrācijas (MA) direktors, zvērināts advokāts Aldis Gobzems

Raidījumā Preses klubs atzināt, ka laikā, kad jūs bijāt Maksātnespējas administrācijas vadītājs, politiķis Edgars Jaunups pie jums uz iepazīšanos atveda KNAB darbinieku Juri Jurašu. Kādā sakarībā?

Jā, tā tas bija. Tolaik man bija labas attiecības ar Edgaru Jaunupu. Mēs tikāmies kafejnīcā, klusajā centrā, starp citu, netālu no slavenās Antonijas ielas. Tikāmies trijatā – es, Edgars Jaunups un Juris Jurašs. Ir pagājuši daudzi gadi, es neatceros visu tikšanās saturu, bet tās mērķis bija saistīts ar Jaunā laika interešu nodrošināšanu. Jurim Jurašam stāstīju, ko esmu novērojis maksātnespējas jomā kā Maksātnespējas administrācijas vadītājs. Bet nekādas darbības J. Jurašs par manis nosauktajiem faktiem neveica, jo acīmredzot tas neatbilda JL mērķiem. Savukārt varu pastāstīt, kā man sabojājās attiecības ar E. Jaunupu. Tajā laikā aktuāls bija jautājums par administratora iecelšanu Liepājas siltuma maksātnespējas procesā. Pēc koleģiāla lēmuma ar manu kā iestādes vadītāja parakstu par Liepājas siltuma maksātnespējas administratoru tika iecelts Andris Rukmanis, kurš nebija saistīts ar Jauno laiku. Bet man pirms tam bija norādīts, kuras no administratoru saraksta būtu piemērotākās kandidatūras iecelšanai par maksātnespējas administratoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Fin-tech

Aizdevēju "tinderis" Jeff App piesaista 150 tūkstošus eiro

Anda Asere, 15.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašmāju finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmums "Jeff App" piesaistījis investīcijas 150 tūkstošu eiro apmērā sava aizdevumu salīdzināšanas risinājuma tālākai attīstībai Vjetnamas tirgū, kā arī startam Indonēzijas tirgū, kas plānots 2020. gadā.

Pirmajā "Jeff App" finansējuma kārtā piedalījās vairāki privātie investori - biznesa eņģeļi - no dažādām Eiropas valstīm.

Dibināts 2019. gada vasarā, "Jeff App" ir kredītu starpniecības risinājums, kas izmanto alternatīvos datus, lai uzlabotu piekļuvi aizdevumiem Dienvidaustrumāzijas valstīs. Vjetnamas tirgū pastāv plaisa starp cilvēkiem ar nepieciešamību pēc finansējuma un bankām vai aizdevējiem, kuri spēj šos aizņēmējus izvērtēt un apkalpot, jo tikai 30% patērētāju ir bankas konts un vēl mazākai daļai sabiedrības ir ieraksti kredītbirojos. Vjetnama esot tikai viens no daudziem tirgiem reģionā, kas saskaras ar līdzīgu problēmu attiecībā uz finansējuma pieejamību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Re’māksla paver plašāk mākslas pasaules durvis, ļaujot tās cienītājiem iegādāties gleznu reprodukcijas

Biznesa ideja Dainim Caunozolam radās aptuveni pirms diviem gadiem, kad, apmeklējot Jāņa Kalniņa izstādi, viņa dzīvesbiedrei ļoti iepatikās mākslinieka glezna Eņģelis. Oriģināldarba cena bija augsta. «Apkopojot savu iepriekšējo pieredzi, sapratu, ka ar mūsdienu drukas tehnoloģijām taču varētu izgatavot ļoti kvalitatīvu gleznas kopiju. Tā sākās garais ceļš, līdz realizēju savu ideju jaunā biznesā, kuru attīstu kopā ar Edgaru Arnīti,» stāsta Re’māksla īpašnieks un vadītājs Dainis Caunozols.

Bieži vien bizness rodas tur, kur ir kādas grūtības. Daiņa un Edgara sūrais darbs bija vienoties ar māksliniekiem, iegūt no viņiem uzticību, pārliecināt, ka, iedodot tiesības veidot oriģināla darba reprodukcijas, mākslinieki būs ieguvēji, nevis zaudētāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vienkāršs plāns, kas palīdzēs piesaistīt projektam investīcijas

Marija Ručevska, TechChill valdes locekle, Helve līdzdibinātāja, 15.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jums var būt lieliska, inovatīva ideja. Jums var būt pārliecība, ka iecerētais produkts būs noderīgs lielam skaitam lietotāju. Tomēr reti kuru projektu var īstenot, nepiesaistot papildu līdzekļus no investoriem. Tas nav nekas neizdarāms, taču finanšu meklējumiem ir labi jāsagatavojas. Kā to izdarīt, stāsta Helve līdzdibinātāja un TechChill valdes locekle Marija Ručevska, kas šogad darbojas arī Junior Achievement Latvia un LIAA organizēto Jauno uzņēmēju dienu 2020 žūrijā.

Darbojoties tehnoloģiju jaunuzņēmumu sfērā, esmu pārliecinājusies, ka Latvijā netrūkst entuziastu, kuri vēlas vai nu attīstīt savu ideju, vai arī piedalīties kāda interesanta, inovatīva produkta tapšanā. Tie ir gan pieredzējuši profesionāļi, kas stabilu karjeru nomaina pret izaicinošo jaunuzņēmumu vidi, gan arī skolēni, kas attīsta savus mācību uzņēmumus.

Jāsaka, jaunieši ir patiešām azartiski un savu ideju īstenošanai velta ļoti daudz laika un pūļu. Un labi zina, ko vēlas sasniegt. Par to pārliecinājos, darbojoties Junior Achievement Latvia un LIAA organizētās Jauno uzņēmēju dienas 2020 žūrijā. Ar Latvijas labākajiem mācību uzņēmumiem -finālistiem ikviens varēs iepazīties jau otrdien, 16.jūnijā, kad noritēs šā gada Jauno uzņēmēju diena.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Startup likums – piedzima, bet rāpot nesāka

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 06.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums, kuru pērn akceptēja Saeima un kas stājās spēkā šā gada pirmajā dienā, «uz papīra» tika ar lielu aizrautību un steigu uzlikts, taču par to tālāk nav ticis, tā arī paliekot tikai kā frāzes dokumentā. Un tas absolūti neatbilst jaunās un dinamiskās nozares garam.

Lai gan ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam paticis savā publiskajā retorikā pildīt jaunuzņēmumu papus lomu, pagaidām ne viens, ne otrs nav nesis sevišķus augļus, ja neskaita to, ka viens pretendents Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma priekšrocībām tomēr ir pieteicies un līgumu plānots noslēgt šomēnes (plašāk – DB 05.09.). Lai likums varētu tikt īstenots praksē, kā skaidro Ekonomikas ministrijā, pietrūcis laika, lai salāgotu to, ko vēsta normatīvais akts, ar to, ko no likuma sagaida auditorija, uz kuru tas ir mērķēts. Lai šo Latvijai jauno jomu aprakstošais likums tomēr iemācītos rāpot un arī slietos kājās, jau radusies nepieciešamība pēc kardinālām izmaiņām tā saturā. Jājautā, kāpēc vajadzēja steigt likumu pieņemt, ja visiem bija skaidrs, ka Saeimai uz paplātes tiek pasniegts līdz galam neizcepts cālis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Kultūra ir avots inovācijai

Jānis Strautiņš, speciāli DB, 18.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik pasaulē mainās izpratne par kultūru – tai ir nenovērtēts potenciāls piesaistīt investīcijas un iedzīvotāju plūsmu

Tā uzskata Liepājas koncertzāles Lielais dzintars vadītājs Timurs Tomsons.

«Šāda celtne varētu būt Ņujorkā, Tokijā vai Parīzē, bet sagadījies tā, ka šī ēka nokļuvusi Liepājā. Daudzi man ir teikuši – kā gan tas iespējams? Ir jūtama zināma profesionāla skaudība par šo skaisto ēku. Domāju, ka šis efekts tos nelielos defektus padara diezgan nenozīmīgus. Līdz ar to tie, kam bija negatīva nostāja, faktiski ir zaudētāji atšķirībā no tiem, kuriem ir iespēja šeit klausīties augstvērtīgu programmu izcilā akustikā,» tā Timurs Tomsons vērtē viedokļu sadursmi par oranžās celtnes būvniecības risinājumiem un to kvalitāti. Pēc Lielā dzintara vadītāja domām, šie jautājumi pēc koncertzāles trīs darbības gadiem pilnībā zaudējuši aktualitāti, jo «manos spēkos nav pārbīdīt sienas».

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Ašeradens: Apzināti likumu rakstījām ļoti strikti

Anda Asere, 11.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svarīgākais šā gada notikums startup pasaulē ir Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma iedarbināšana, kura sietam gan ticis cauri tikai viens uzņēmums

Gada laikā iepriekš plānoto 20 jaunuzņēmumu vietā atbalstam ir pieteicies un to guvis tikai viens pretendents. Tieši decembrī steidzamības kārtā Ekonomikas ministrija (EM) virza grozījumus likumā. To mērķis ir atbalstu padarīt pieejamu lielākam jaunuzņēmumu lokam.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens skaidro: «Apzināti likumu rakstījām ļoti strikti, jo ir rūgta pieredze, piemēram, ar mikronodokļa likumu, ko atvēra ļoti plaši, un tad mēs mēģinājām to sašaurināt un rezultātā gandrīz nonācām līdz sociālajiem nemieriem. Tas sabiedrībā radīja milzīgu neizpratni. Bija svarīgi Latvijas sabiedrībai arī caur likumdošanas aktu pateikt, ka šī ir ļoti svarīga tautsaimniecības attīstības nozare. Atšķirībā no citām lietām, kur esam reaktīvi, šajā gadījumā esam proaktīvi un likumā ieviesām daudzas jaunas definīcijas – akselerācija, biznesa eņģelis, ieguldījums jaunuzņēmumā.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Somijas raidorganizācija publisko informāciju par naudas atmazgāšanu bankā Nordea

LETA/YLE, 05.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Somijas raidorganizācija YLE pirmdienas vakarā publiskoja noplūdinātos dokumentos esošu informāciju, kas liecina par Ziemeļvalstu banku grupas «Nordea» iesaistīšanos naudas atmazgāšanā.

Saskaņā ar šiem dokumentiem bankā «Nordea» Somijā ieplūda simtiem miljonu eiro, tai skaitā no aizdomīgiem avotiem.

Jauna datu noplūde ir atklājusi slepenu čaulas kompāniju tīklu, kas caur šo sistēmu ir pārskaitījis miljardiem eiro.

Noplūdinātie dokumenti parāda vairākus pārkāpumus naudas izcelsmes jomā un vedina uzskatīt, ka daži no šiem pārskaitījumiem bija mēģinājumi noslēpt līdzekļus, kas iegūti ar kriminālām darbībām, tātad ir norādes uz naudas atmazgāšanas riska faktoriem.

Sistēmu esot izveidojusi Krievijas uzņēmēju grupa, no kuriem daži ir Krievijas prezidenta Vladimira Putina tuvāko aprindu cilvēki.

Noplūdinātajos datos ir liecības par naudas pārskaitījumiem, e-pasta saraksti un kompāniju dokumentiem par laiku no 2005. līdz 2017.gadam. Svarīgākā šo datu daļa attiecas uz pārskaitījumiem no Lietuvas bankām «Ūkio bankas» un «Snoras», kuras tagad ir slēgtas.

Komentāri

Pievienot komentāru