Savulaik visā pasaulē izskanēja informācija par projektu Olialia Blonde Island - blondīņu kūrortu Maldīvijā. Kā portālam db.lv pastāstīja aģentūras Ad Hunters Latvia valdes priekšsēdētājs Kestutis Isakas, projektam atrasti investoru un tajā tiks investēti miljoni.

Jau vairākus gadus Lietuvā darbojas blondīņu kustība, kas ir reģistrēta kā zīmols Olialia.

Saskaņā ar aģentūras Ad Hunters iepriekš sniegto informāciju Olialia Group kā tās klients vēlējās radīt viesnīcu tīklu, taču par interesantāku atzina aģentūras piedāvāto ideju – izveidot īpašu blondīņu kūrortu Maldīvijā. Ideja par kūrortu, kurā strādā tikai blondīnes (arī lidmašīnās, kas tūristus turp nogādātu), bet pati sala būtu veidota kičīgas augstpapēžu kurpītes formā, ieinteresēja daudzus pasaules medijus un guva plašu rezonansi.

Kā stāstīja K. Isakas, šobrīd projekts «virzās uz priekšu» un saistībā ar to Maldīvijā jau trīs mēnešus dzīvo Olialia pārstāvis. Projektam atrasti investori no Indijas un investīciju apmērs sasniegs 50 miljonus ASV dolāru. Tas, ka investori ir no Indijas, neesot nekāds pārsteigums, ņemot vērā Indijas tuvumu un šīs valsts investoru lielo klātbūtni salu valstī.

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), 53 uzņēmēju organizācijas un nozaru asociācijas ir nosūtījušas atklāto vēstuli Saeimas deputātiem, prasot atlikt minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) sistēmas ieviešanu ar 1. jūliju.

Saeimas deputātiem nosūtītajā vēstulē uzņēmēju organizācijas un nozaru asociācijas prasa Saeimas deputātus pieņemt likumprojektu, kas paredzētu minimālo VSAOI sistēmas spēkā stāšanās termiņa atlikšanu līdz brīdim, kad ekonomika ir atkopusies no Covid-19 krīzes ierobežojumiem, vienlaikus šajā laikā dodot iespēju labot konstatētos sistēmas brāķus.

Vēstulē tiek uzsvērts, ka jau nodokļu politikas izmaiņu izstrādes gaitā uzņēmumu organizācijas norādīja, ka jauna sociālās apdrošināšanas sistēma būtu izstrādājama ārpus valsts budžeta likumprojektu paketes, kā arī ļaujot ekonomikai atkopties pēc Covid-19 krīzes sakarā valdības noteiktajiem uzņēmējdarbības ierobežojumiem.

Apgāds Zvaigzne ABC sadarbībā ar Latvijas Blondīņu asociāciju laidis klajā Blondīņu pavārgrāmatu.

Šajā pavārgrāmatā sabiedrībā pazīstamas gaišmates - Agnese Zeltiņa, Aija Tērauda, Marika Ģederte, Dace Vaivara, Dace Dēnava, Guna Geikina, Ana un Katrīne Drozdovičas, Iveta Galēja, Līga Bizune, Jeļena Avotiņa-Jekateriničeva, Linda Mūrniece, Olga Rajecka, Nataļja Oļesika, Laura Everte, Vita Baļčunaite, Karlīne Štāla - iepazīstina ar savu īpašo ēdienu receptēm un pastāsta par saviem ēšanas paradumiem, iecienītākajiem produktiem, atklāj gan kulināras viltības, gan arī interesantus faktus no savas dzīves.

Projektā piedalās arī latviešu izcelsmes amerikāniete Laura Vikmanis, kura ASV kļuvusi par daudzu sieviešu iedvesmas avotu un paraugu, jo 39 gadu vecumā spēja radikāli mainīt savu dzīvi. Ēdienu aprakstus papildina fotogrāfijas, kuru autores ir galvenokārt pašas projekta dalībnieces.

Simtiem blondu Latvijas sieviešu soļoja caur galvaspilsētu Rīgu, mēģinot atbalstīt nacionālo garu lejupslīdes laikā, atspoguļojot Latvijas blondīņu parādi, raksta BBC.

Medijs akcentē, ka lielākā daļa dalībnieču bija tērpušās rozā un valkāja augstpapēžu kurpes.

Tas arī atgādina, ka Latviju smagi skārusi ekonomiskā lejupslīde - tās ekonomika 2009.gadā saruka par 18% un tajā ir augstākais bezdarba līmenis Eiropā.

Pasākumu esot apmeklējis arī BBC pārstāvis Demjens Makginess (Damien McGuinness), kurš uzskata, ka, ja pasākuma organizatoru mērķis bijis radīt smaidu no lejupslīdes nogurušo latviešu sejās, ideja esot nostrādājusi.

BBC arī atzīmē, ka nauda, kas savākta pasākumā, tiks ziedota labdarībai.

Latvijas Blondīņu asociācijas prezidente Marika Ģederte medijam stāstījusi, ka ideja radusies no Latvijā valdošā drūmuma ekonomisko problēmu dēļ.

Kompānija Current Sponge, kas pieder slavenā miljardiera Ričarda Brensona dēlam Semam Brensonam, nolēmusi uzņemt filmu par Lietuvas blondīnēm, vēsta baltic-course.com. Dokumentālā filma par to, kā Olialia meiteņu bizness attīstījies un uzplaucis Lietuvā, būšot prelūdija lielākam televīzijas šovam.

Jaunais TV šovs, ko pārraidīšot Apvienotās Karalistes lielākie kanāli, stāstīs par to, kā Lietuvas meitenes būvē blondīņu salu Maldīvijā.

Nesen pārstāvji no S. Brensona Current Sponge apmeklējuši Lietuvu, kur filmējuši Olialia sacīkšu komandu, kas piedalījās Omnitel sacensībās Palangā. Viņi arī uzņēmuši video, kurā redzama Olialia Pupytes mūzikas grupa, kas sniedz koncertu. Visas šīs epizodes kļūšot par daļu no dokumentālās filmas par Olialia biznesa attīstību Lietuvā.

Kā stāstījusi producente Luisa Edvardsa, filmas par Olialia meitenēm veidošanā aktīvi iesaistījies arī pats S. Brensons. Viņš arī kļuvis par vienu no partneriem blondīņu salas projektā. «Man patīk izaicinājumi un trakas idejas, kas var satricināt pasauli, kas ir interesantas daudziem cilvēkiem, tāpēc mēs izlēmām pievienoties Blondes Isle projektam un uzņemt TV šovu par šo unikālo kūrortu kopā ar Olialia meitenēm,» stāstījis Current Sponge īpašnieks.

Uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un vairāk nekā 30 nozaru asociācijas kopīgi uzrakstījušas atklātu vēstuli Saeimai un valdībai, prasot nešķirot nozares laikā, kad tiek lemts pat atbalstu.

"Vispirms, vēlamies uzteikt Saeimas un valdības līdz šim operatīvo un savlaicīgo rīcību, veicot nepieciešamos pasākumus Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā. Tāpat uzteicama ir ātrā reaģēšana, izstrādājot īpašu likumu ekonomikas stabilizācijai," vēstuli iesāk uzņēmējus pārstāvošās apvienības.

LASI ARĪ: Koronavīrusa trieciena "neitralizācijai" vajadzīga valdības "pote"

Vēstulē norādīts, ka "vairums likuma normu ir lietderīgas un atbalstāmas, tomēr ir nepareizi un tuvredzīgi, censties šauri nodefinēt krīzes skartās nozares un atbalstu paredzēt tikai šo nozaru uzņēmumiem".

Otrdien, 11. septembrī, savu eksistenci pārtraukusi Latvijas Blondīņu asociācija, kam par iemeslu bijusi asociācijas vadītājas Marikas Ģedertes aizņemtība. Ģederte norāda, ka «veiksmīgai, uz blondīnēm orientētai sabiedriskai darbībai, viņai nepietiek laika», vēsta portāls KasJauns.lv.

«Uzskatu, ka Latvijas Blondīņu asociācija pieteica sevi pietiekami skaļi. Tomēr ilgstošas kvalitātes saglabāšana prasa smagu darbu. Es turpināšu mācības doktorantūrā, aktīvi esmu iesaistījusies Rīgas Uzņēmēju biedrībā, kur darbojos kā padomes locekle, esmu Rotary Rīdzene biedre un jau trešo gadu darbojos kā mentore, atbalstot jaunos uzņēmējus. Labdarības projektos esmu iesaistījusies caur Rotary klubu. Turpinu savu aktīvo darbību, bet nu jau citā līmenī,» atzīst Ģederte.

Latvijas Blondīņu asociācija dibināta 2009. gada maijā, un kopš tā laika realizēti vairāki labdarības projekti, ar asociācijas atbalstu tapis publiskais rotaļlaukums bērniem ar īpašajām vajadzībām. 2010. gada decembrī asociācija kopā ar Latvijas dizaineriem rīkoja labdarības akciju Palīdzēsim, kur saziedotā nauda tika pārskaitīta rehabilitācijas centram Mēs esam līdzās.

Vācijas TV veidotā dokumentālā filmā par pasaules finanšu krīzi un veiksmes stāstiem dažādās valstīs Latviju pārstāvēs Blondīņu asociācija ar starptautiski izskanējušo parādi Go Blonde.

Rīgā līdz sestdienai uzturas filmēšanas grupa no Vācijas lielākās publiskās televīzijas kompānijas ARD, kas aptver tādus pazīstamus kanālus kā 3SAT, DW, KI.KA, PHOENIX u.c., lai uzņemtu dokumentālo filmu par Go Blonde projektu. 30 minūšu dokumentālā filma par pasaules finanšu krīzi un cilvēkiem, kas pret to cīnās, tiks translēta Vācijā

23.septembrī. Šajā filmā būs iekļauti projekti un veiksmes stāsti no Brazīlijas, Islandes, Anglijas un Latvijas.

Latvijas Blondīņu asociācija kļuva populāra ārpus Latvijas, pateicoties maija beigās organizētajai parādei Go Blonde, kuras moto bija Padarīsim pasauli gaaišāku. Tā jau paspējusi sniegt intervijas BBC, blondīnes pabijušas uz Chicago Post, NY Times, China Daily pirmajām lapaspusēm, visiem lielākajiem portāliem pasaulē, filmējušies Krievijas kanālā ORT, informē Blondīņu asociācija.

Maldivu salās, iespējams, tiks izveidota speciāla atpūtas un izklaides sala blondīnēm.

Lietuvas kompānija Olialia group veicot pārrunas ar vienu no Maldivu salu īpašniekiem par īpaša kūrorta izveidi blondīnēm.

To paziņojusi Lietuvas blondīņu kustības līdere Giedre Pukiene. Uz salas plānots uzbūvēt viesnīcas, atpūtas centrus, koncertzāles un izklaides vietas, kā arī SPA salonus. Izklaides un atpūtas vietas atbildīšot blondīņu garam un pasaules redzējuma. Arī meitenēm, kas apkalpos salas viesus, mati būšot blondi.

Lai varētu uz salu nogādāt viesus, tikšot speciāli radīta privāto lidmašīnu aviokompānija. Lidmašīnās gan stjuartes, gan piloti būšot blondi.

Lietuvas blondīņu kustībā esot aptuveni 20 tūkst. biedru. Savukārt Olialia group galvenais mērķis esot pārspēt britu uzņēmēja Ričarda Bensona vadīto Virgin Group. Taču iemesls, kāpēc izvirzīts šāds mērķis, nav zināms.

Arī valsts ir produkts, kuru var pārdot līdzīgi kā citas plaša patēriņa preces

Tāda ir lietuviešu izcelsmes žurnālista un mārketinga eksperta Ķēstuta Isaka (Kestutis Isakas), kurš jau vairāk nekā 20 gadus dzīvo un strādā Latvijā, pārliecība.

Fragments no intervijas, kas publicēta 9. jūnija laikrakstā Dienas Bizness:

«Lietuvā bija tāds zīmols Olialia, kas uz franšīzes pamata ražoja dažādus produktus – čipsus, saldējumu, kolu. Viņi visas savas reklāmas aktivitātes balstīja uz skaistām meitenēm, blondīnēm, un vēlējās piesaistīt ārzemju investorus. Man radās ideja iesaistīt Lietuvas blondīņu organizāciju, paziņojot ka šīs dāmas vēlas Maldīvās izveidot blondīņu salu, kurā strādās tikai blondīnes, lidmašīnas uz šo salu pilotēs tikai blondīnes un tamlīdzīgi. Protams, tas nebija pa īstam, tā bija fake ziņa (viltojums) ar gana lielu humora devu. Rezultātā par šo faktu, ka lietuvieši plāno taisīt blondīņu salu, pa visu pasauli tika izplatīti 15 tūkstoši ziņu. Tas izskanēja gan BBC, gan CNN, Daily Mail, Sky News, The Guardian, The Daily Telegraf un citviet. Turklāt sabiedrībā izvērtās plašas diskusijas par to, vai netiks pārkāptas cilvēktiesības, proti, brunešu tiesības u.c. Pēc šīs sensācijas, kuras radīšanas izmaksas bija niecīgas, uzņēmums atrada investoru – kādu indiešu miljardieri, un šobrīd šis zīmols tiek attīstīts Indijā un citās pasaules valstīs. Tas ir lielisks piemērs, kā ar labu ideju un mazām izmaksām var panākt fantastisku rezultātu. Šādas idejas ir īpaši nepieciešamas tādām mazām valstīm, kādas ir Baltijas valstis. Taču diemžēl tādu nav nedz privātajā, nedz valsts sektorā. Latvija kā valsts sevi pozicionē, filmējot dažādus klipus par dabu, sūtot pasaulē vēstījumu – ja tu mīli Latviju, Latvija mīl tevi, bet ar to vien ir par maz. Nedz Latvija, nedz Lietuva nespēj sevi izcelt uz pārējo valstu fonu.»

2014.gadā Latvijas bankas atgriezās pie stabiliem peļņas rādītājiem, aģentūrai BNS atzina Latvijas Komercbanku asociācijā.

«2014.gadā bankas atgriezās pie stabiliem peļņas rādītājiem. Banku ienākumu apmēra palielinājums noteikti ir saistāms ar Latvijas banku finanšu pakalpojumu eksporta pieaugumu – šā gada pirmajā pusgadā, saskaņā ar Latvijas Bankas datiem, tas audzis par 12%, un eksporta kopsumma 2014.gadā kopumā varētu būt virs 400 miljoniem eiro jeb apmēram 1,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP),» norādīja asociācijā, atzīmējot, ka to apliecina arī kapitāla atdeves radītājs ROE – būtiski augstāks šis rādītājs ir bankām, kas orientējas uz finanšu pakalpojumu eksportu, nevis sniedz finanšu pakalpojumus vietējā tirgū.

Latvijas Blondīņu asociācija un Microsoft rīkos diskusiju par iespēju veidot speciālus apmācību kursus īpaši sievietēm, ievērojot viņu vajadzības tehnoloģiju jomā.

Blondīnes vēlas apgāzt stereotipu, ka datortehnoloģiju iespēju pilnvērtīga izmantošana lielākoties ir vīriešu stiprā puse.

«Ir pat izpētīts, ka sieviešu zemā interese par tehnoloģijām rada nopietnas sekas mājsaimniecībā, savstarpējā komunikācijā un konkurētspējā darba tirgū,» teikts Latvijas Blondīņu asociācijas paziņojumā.

«Vai nevar būt tā, ka stereotipus par to, ka sieviete un modernās tehnoloģijas nekad nebūs draugos, izveido tieši tie, kas izstrādā apmācības programmas? Un ar praktiskiem piemēriem parādīsim, cik vienkārši ir atvieglot ikdienas dzīvi ar it kā zināmiem, bet ikdienā ne vienmēr lietotiem tehnoloģiju sīkumiem!»

Šodien Finanšu ministrijā notiks Sabiedriskā labuma komisijas sēde, kurā tiks lemts par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu biedrībai Latvijas Blondīņu asociācija.

Jāatgādina, ka līdz šim šī organizācija izcēlusies ar atraktīviem pasākumiem, piemēram, blondīņu parādes Go Blonde! organizēšanu.

(Foto: REUTERS/SCANPIX)Sabiedriskā labuma organizācijas statuss dod dažādām biedrībām plašākas iespējas piesaistīt ziedojumus, jo ziedotāji var saņemt nodokļu atlaides par šādām biedrībām ziedotajām summām.

Rīgā tiks ierobežota satiksme Latvijas Blondīņu asociācijas rīkotās parādes laikā. Pašvaldības policijai kontrolēs autotransporta apstāšanās un stāvēšanas noteikumu ievērošanu gājiena maršrutā - Rātslaukums, Kungu iela, Tirgoņu iela, Šķūņu iela un Doma laukums, tā norises laikā.

Tiks ierobežota arī gājēju pārvietošanās un transporta kustība, kas vajadzības gadījumā var tikt arī slēgta.

Šī parāde ir daļa no ikgadējā Go Blonde festivāla pasākumiem, kas notiek pēdējā maija nedēļā. Plānotie pasākumi tiek rīkoti par godu blondīņu dienai, kas tiek atzīmēta 31.maijā. Galvenais Go Blonde projekta mērķis ir pievērst sabiedrības un pasaules uzmanību labdarības projektiem, līdz ar to visi festivāla ieņēmumi tiks ziedoti labdarībai.

Organizācijas darbības mērķis ir veicināt starptautisku sadarbību kultūras, izglītības un biznesa attīstībai, labdarībai, sociālu jautājumu risināšanai, vides aizsardzībai, sieviešu veselības un aktīva dzīvesveida atbalstīšanai, kā arī savstarpējas starptautiskas sadarbības un kontaktu iegūšanai.

Lai gan uzņēmumi strauji atgriežas pie nepieciešamības organizēt gada nogales pasākumus, tie ir piezemēti un rūpīgi seko līdzi izdevumiem, vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Aptaujāto pasākumu aģentūru pieredze un viedokļi atšķiras, tomēr kopīgs novērojums visiem viens – svētkus svinēt patīk visiem, arī iespējas palielinās. Pilna servisa pasākumu aģentūras Labdako Events valdes priekšsēdētāja Līga Blumfelde stāsta, ka pastāvīgo klientu dēļ krīzes laiku aģentūra izteikti neizjuta: «Ikgadējie pasākumi tika organizēti, vienīgi finansiālie resursi tam tika atvēlēti zemāki vai klienti nevēlējās pasākumus papildināt ar dažādām «ekstrām», ar ko izcēlās pasākumi pirmskrīzes laikā». Lai gan aģentūra ir neliela un ik nedēļu neapkalpo desmitiem pasākumu, pēdējo divu gadu laikā par klientu un darba trūkumu sūdzēties nevar. L.Blumfelde gan nenoliedz, ka atšķirībā no krīzes posma, kad korporatīvo pasākumu loma uzņēmumos mazinājās, nu pasākumu organizēšana atkal tiek pozicionēta kā svarīgs iekšējās un ārējās komunikācijas virziens.

Kaut gan Liepājas tūrisma informācijas birojā (LRTIB) apkalpoto tūristu skaits pērn sarucis, kopējais reģistrēto ceļotāju skaits pieaudzis. Šogad pilsētas viesu skaits varētu vēl pieaugt, jo Liepājas pašvaldība īsteno pilsētas vēstnešu projektu.

Šogad Liepājas pilsēta sākusi jauno reklāmas kampaņu un ikvienam Latvijas iedzīvotājam piedāvā iespēju atbraukt ciemos pie īstiem liepājniekiem, informē Liepājas pilsētas pašvaldības administrācijas Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Zita Lazdāne.

Rīgā, Nacionālajā bibliotēkā notika iepazīstināšana ar Liepājas pilsētas jaunās vasaras sezonas aktualitātēm, un publiski tika paziņoti septiņi liepājnieki, kuri kļuvuši par Liepājas vēstnešiem un aicinās viesus no visas Latvijas izbaudīt nedēļas nogali vēju pilsētā.

Kopumā Liepāju klātienē izrādīs 7 liepājnieki: Marta Toode-Pusaudze un Vairis Pusaudzis parādīs aktīvās atpūtas iespējas vēju pilsētā, Ralfs Jēkabsons atklās Liepāju no jauna, Monta Glumane (Dienas Bizness žurnāliste) sarūpēs neaizmirstamu nedēļas nogali ar draudzenēm, Inguna Eņģele iepazīstinās ar Liepājas kultūras dārgumiem, Andris Lanka ar ģimeni ielūgs uz aizraujošu nedēļas nogali, Kristiāna Bumbiere parādīs labāko, ko jaunieši var darīt pilsētā, Annija Vētra un Oskars Tērauds atklās Liepājas sportiskāko pusi.

Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK) trešdien, 2. novembrī, notiks diskusija par tēmu Alga aploksnē.

Piedaloties nozaru un valsts institūciju pārstāvjiem tiks izvērtēta esošā situācija aplokšņu algu jomā un meklēti iespējamie risinājumi situācijas uzlabošanai.

LDDK eksperti min, ja visa algās izmaksātā summa tiktu aplikta ar nodokļiem, tad budžeta ieņēmumi palielinātos vairāk nekā par 0,5 miljardiem LVL (531 035 680 LVL).

Alga aploksnē ir otra diskusija, ko LDDK organizē diskusiju cikla ietvaros. Pirmā bija par tēmu Pirkumi bez čeka.

Lai veicinātu uzņēmumu un tajos strādājošo darbinieku izpratni par ēnu ekonomikas izpausmes veidiem, ietekmi uz ikviena Latvijas sabiedrības pārstāvja ikdienas dzīvi, kā arī aicinātu sabiedrību aktīvi iesaistīties risinājumu meklēšanā, kā mazināt ēnu ekonomiku Latvijā LDDK organizēs vairākas diskusijas. Kopumā četru nedēļu garumā dažādu nozaru pārstāvji, vadošie eksperti un atbildīgo institūciju pārstāvji diskutēs par tādām tēmām kā Pirkumi bez čeka, Strādāšana bez darba līguma, Publiskie iepirkumi un Kontrabanda.

Lauku uzņēmēju noskaņojums kopš 2010. gada pēdējā ceturkšņa, kad tas sasniedza zemāko līmeni pēdējā gada laikā, 2011. gada pirmajā ceturksnī ir ievērojami uzlabojies, pārsniedzot Rīgā un citās Latvijas pilsētās strādājošo uzņēmēju noskaņojuma rādītājus, un ir raksturojams kā drīzāk optimistisks, liecina Citadele Index dati.

Savukārt, aplūkojot uzņēmēju noskaņojumu pa reģioniem, salīdzinoši labāk jūtas Rīgā strādājošie uzņēmēji, bet to noskaņojums tāpat kā citu reģionu uzņēmēju noskaņojums (Pierīga, Vidzeme, Kurzeme, Zemgale, Latgale) tomēr ir raksturojams kā drīzāk pesimistisks.

Citadele Index dati liecina, ka lauku uzņēmēju noskaņojuma uzlabojumu galvenokārt noteica viņu pārstāvētās nozares konjunktūras uzlabojums (+8,7 punkti), ka arī uzņēmuma apgrozījuma optimistiskāks vērtējums (+7,6 punkti).

Aplūkojot uzņēmēju noskaņojuma izmaiņas pēc uzņēmumu atrašanās vietas, Citadele Index dati liecina, ka Rīgā strādājošo uzņēmumu vadītāju noskaņojums šā gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada nogali, ir nedaudz pasliktinājies; citās Latvijas pilsētās uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar pērnā gada nogali, - uzlabojies. Taču, ja laukos strādājošo uzņēmumu vadītāju noskaņojums ceturkšņa laikā ir diezgan ievērojami uzlabojies un ir raksturojams kā drīzāk optimistisks, tad Rīgas un citu Latvijas pilsētu uzņēmēju noskaņojums joprojām ir vērtējams kā drīzāk pesimistisks.

Valsts ekonomiskās aktivitātes pieaugums vainagojies ne tikai izmaiņām valsts iekšzemes kopprodukta rādītājos, bet arī darba vietu skaita pieaugumā.

Aizņemto darba vietu skaits valstī 2011.gada beigās bija 809,2 tūkst., un, salīdzinot ar 2010.gada nogali, tas ir palielinājies par 30,9 tūkst. jeb 4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Privātajā sektorā bija par 29,3 tūkst. jeb 6% vairāk darba vietu, savukārt sabiedriskajā sektorā darba vietu skaits pieauga par 1,7 tūkst. jeb 0,6%.

Aizņemto darba vietu skaits 2011.gada beigās, salīdzinot ar 2010.gada nogali, visstraujāk palielinājās informācijas un komunikāciju pakalpojumu nozarē – par 15,5% (pieaugums par 2,8 tūkst.), ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 15,0% (0,3 tūkst.), būvniecībā – par 14,2% (6,3 tūkst.), profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē – par 13,7% (3,7 tūkst.).

2012.gada beigās valstī bija bija 845,7 tūkst. aizņemto darba vietu, un, salīdzinot ar 2011.gada nogali, to skaits palielinājies par 36,5 tūkst. jeb 4,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Privātajā sektorā bija par 38,3 tūkst. jeb 7,3% vairāk darbvietu, savukārt sabiedriskajā sektorā darbvietu skaits samazinājās par 1,8 tūkst. jeb 0,6%.

Aizņemto darbvietu skaits 2012.gada beigās, salīdzinot ar 2011.gada nogali, visstraujāk palielinājās profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē – par 16,3% (pieaugums par 5,0 tūkst.), izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – par 11,1% (2,7 tūkst.), informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē – par 10,6% (2,2 tūkst.).

Savukārt brīvo darbvietu skaits 2012.gada beigās, salīdzinot ar 2011.gada nogali, ir audzis par 0,6 tūkst. Brīvo darbvietu īpatsvars kopējā darbvietu skaitā ir palicis nemainīgs – valstī kopā tas bija 0,4%, privātajā sektorā – 0,2%, bet sabiedriskajā – 0,7%.

Salīdzinot ar pērnā gada jūnija nogali, šā gada otrā ceturkšņa beigās valstī likvidētas 186.4 tūkst. darbvietu, kas aizņemto darbvietu skaitu samazināja par 18.0%.

Privātajā sektorā likvidētas 164.4 tūkst. darbvietu, bet sabiedriskajā sektorā – 22.0 tūkst., kā rezultātā aizņemto darbvietu skaits samazinājās attiecīgi par 23.4% un 6.6%. Pavisam Latvijā reģistrētas 848.3 tūkstoši aizņemtu darbavietu, kas ir par 18 % mazāk nekā 2008. g. II ceturkšņa beigās, kad to skaits bija 1034.7 tūkstoši. Aizņemto darbvietu skaits šā gada jūnija beigās, salīdzinot ar marta nogali, valstī samazinājies par 40.6 tūkst. jeb 4.6%. Privātajā sektorā tās saruka par 27.4 tūkst. jeb 4.8%, bet sabiedriskajā sektorā – par 13.2 tūkst. jeb par 4.1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Latvijas Ostu asociācija uzskata, ka ir pamats aizdomām, ka aiz runām par reformām var slēpties mērķis privatizēt Latvijas nacionālo bagātību – ostas.

Latvijas lielo ostu, kur pēdējos gados ieguldīti vairāki simti miljoni latu, gada apgrozījums ir ap 50 - 60 miljoniem latu. Latvija ir kļuvusi par tranzītkravu līderi reģionā un kravu apjoma ziņā ir krietni priekšā kaimiņvalstīm, ja salīdzina nevis atsevišķas ostas, bet kravu plūsmu valstī kopumā. Pēdējā laika polemika par it kā samilzušajām problēmām ostu pārvaldībā un nepieciešamajām reformām dod pamatu aizdomām par vēlmi privatizēt Latvijas ostas, uzskata Latvijas ostu asociācija.

Ostu pārvalžu iespējamo reformu sakarā kā iemeslu reformām min Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā (ATPL) un Baltijas asociācijas Transports un loģistika (BATL) (pēdējā apvienojušies vairāki Ventspils ostā strādājošie uzņēmumi) vēstules. Tās ir tikai divas sabiedriskas organizācijas, kas nebūt neatspoguļo visu nozarē iesaistīto pušu viedokli, uzsver Ostu asociācija. «Pašreizējais ostu pārvaldības modelis Latvijā ir ļoti progresīvs, jo nodrošina gan valsts, gan attiecīgās pašvaldības interešu ievērošanu. Ostu valdēs ir četri pašvaldības un četri valsts izvirzīti pārstāvji. Piemēram, Lietuvā Klaipēdas ostu pārrauga viena – Satiksmes ministrija, kas nedod iespēju visām iesaistītajām pusēm piedalīties lēmumu pieņemšanā. Ostu valžu locekļi ne tikai pieņem lēmumus ostu attīstībai, bet arī nodrošina informatīvo saikni ar izvirzītājiem – attiecīgi pašvaldību un konkrēto ministriju. Reti kura valsts institūcija ir tik plaši pārvaldīta,» norāda Ostu asociācija.