Transports un loģistika

Latvijas Dzelceļam pērn bijis rekordgads

Madara Fridrihsone, 09.01.2004

Jaunākais izdevums

Akciju sabiedrība Latvijas Dzelzceļš pērn pārvadājusi 48.35 milj. tonnu kravu, kas ir augstākais pārvadāto kravu apjoms uzņēmuma darbības laikā. Visvairāk kravu — 37. 23 milj. tonnu — 2003. gadā vestas tranzītā caur Latvijas ostām. Importa pārvadājumos Latvijas Dzelzceļš pērn pārvadājis 41.1 milj. tonnu, kas ir par 17.8 % vairāk nekā 2002. gadā. Savukārt eksporta pārvadājumos pērn pārvadāti 0.99 milj. tonnu kravu, kas ir par 49.5 % vairāk nekā 2002. gadā. Tāpat par 0. 6 % pērn pieaudzis arī kravu apjoms iekšzemes pārvadājumos — kopumā pārvadāti 2.3 milj. tonnu kravu. No Latvijas Dzelzceļa pārvadāto kravu veidiem lielāko īpatsvaru sastāda naftas produktu, minerālmēslu un akmeņogļu pārvadājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas dzelzceļš un tā meitas kompānija LDZ Cargo pērn pārvadājusi rekordlielu kravu apjomu – 56.06 miljonus tonnu kravu. Tas ir par 7.5% vairāk nekā 2007. gadā, kad kompānija pārvadāja 52.16 miljonus tonnu kravu.

Šogad LDz Cargo rādītājus atkārtot gan būšot ļoti grūti, un pēc pesimistiskākā scenārija pārvadāto kravu apjomi var kristies pat par 10% un vairāk procentiem. Iemesls tam ir pasaules ekonomiskā krīze un paredzamais kravu apjoma samazinājums no Krievijas – no šis valsts nāk vairāk nekā 50% LDz Cargo pārvadāto kravu, norāda LDz Cargo pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lielākais nākotnes izaicinājums enerģētikā – energoresursu portfeļa dažādošana

Sandis Jansons, AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs, 03.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir aizvadīts grūts gads, kas nesis pēdējo gadu lielāko satricinājumu – Krievijas izvērstu plaša mēroga karu Ukrainā. Tas visā pasaulē atstājis paliekošu ietekmi arī uz energoapgādes nozari, tostarp nostiprinājis izpratni par kritiskās infrastruktūras un enerģētiskās neatkarības lielo nozīmi ikvienas valsts pastāvēšanā.

Šīs sūrās mācības kļuva par atskaites punktu vietējo atjaunīgo energoresursu attīstībā (AER) – Latvijā 2022. bijis rekordgads saules un vēja ģenerācijas attīstībā, diemžēl rekordgads arī energoresursu cenu lēcienos. Visstraujāko attīstību piedzīvoja mikroģenerācija jeb elektroenerģijas ražošana mājsaimniecībās, caur to akcentējot arī elektroenerģijas sadales sistēmas nozīmi zaļās ražošanas un enerģētiskās pašpietiekamības kontekstā. Izmaiņas sistēmā kopā ar ģeopolitiskās situācijas nestu vispārēju cenu pieaugumu radīja arī nepieciešamību pārskatīt līdzšinējos elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmas pakalpojumu tarifus, to veidošanas metodiku. Būtiski, ka abu elektroapgādes operatoru – AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) un AS "Sadales tīkls" – tarifu projekti tiek skatīti ciešā mijiedarbībā, kam ir liela nozīme, domājot par valsts kopējās energosistēmas turpmāku attīstību un ilgtspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ņujorkai pagājušajā gadā vairāk ārvalstu viesu

Aivars Mackevics [email protected], 13.01.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

NYC&Company prognozē, ka 2004. gads Ņujorkai varētu būt rekordgads. Kaut arī oficiālie dati vēl nav paziņoti, tiek rēķināts, ka 2004. gadā pavisam Ņujorku apmeklēja 39,6 miljoni viesu, kas ir par 4,6% vairāk nekā 2003. gadā. Īpaši palielinājies ir ārvalstu viesu skaits, proti, 5,3 miljoni viesu, kas ir par 10% vairāk nekā 2003. gadā, kurš bija jau trešais pēc kārtas gads ar mīnus skaitļiem. Jāatzīmē, ka iepriekšējais rekordgads bija 2000. gads, kad ārvalstu viesu skaits sasniedza 6,8 miljonus. Pēc NYC&Company tūrisma biroja datiem, Ņujorkas ieņēmumi no tūrisma 2004. gadā sasniedza 15,1 miljardu ASV dolāru, kur ieņēmumi no viesnīcu nodokļa vien sasniedza 220 miljonus ASV dolāru. Turpretī Ņujorkas viesnīcu noslogojums uzlabojās par 7 punktiem, sasniedzot 83%, bet vidējā istabiņas cena palielinājās par 9 ASV dolāriem, sasniedzot 212 ASV dolārus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Valsts gadiem ilgi nespēj sakārtot ierēdniecības aparāta atalgojuma sistēmu

Lato Lapsa, Kristīne Jančevska, Baltic Screen, speciāli Db, 26.09.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2003. gada sākumā tika solīts, ka pēc Andra Šķēles valdības laikā pieņemtajiem noteikumiem par tā sauktajiem vadības līgumiem valsts pārvaldes aparāta darbinieki dzīvos tikai līdz 2004. gada 1. janvārim.

"Sakārto" jau astoņus gadus

Jau 2000. gada janvārī A. Šķēles vadītais Ministru kabinets akceptēja koncepciju par valsts budžeta iestāžu darbinieku darba samaksas sistēmām un uzdeva Finanšu ministrijai līdz nākamā gada decembrim izstrādāt noteikumu projektu par darba samaksas sistēmu valsts iestāžu darbiniekiem. Taču 2002. gada februārī jau Andra Bērziņa vadītajai valdībai nācās secināt, ka divu gadu laikā Finanšu ministrija uzdevumu nav veikusi.

Pati Gundara Bērziņa vadītā Finanšu ministrija skaidroja, ka "noteikumu projekts par darba samaksas sistēmu valsts iestād��s strādājošajiem jeb darba samaksas reformas otrais posms un noteikumu projekts par darba samaksas sistēmu valsts pārvaldes iestādēs strādājošajiem jeb darba samaksas reformas pirmais posms ir aplūkojami kompleksi, to izpilde ir savstarpēji saistīta".

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Salienai pērn bijis pārdošanas rekordgads; šogad plāno būvēt arī dzīvokļus

Ingrīda Drazdovska, 31.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Saliena 2011. gadā noslēgusi 32 nekustamā īpašuma pārdošanas darījumus, informē kompānija.

Pagājušais gads ir bijis rekordgads pārdoto māju skaita ziņā, jo darījumu skaits ir pārsniedzis pat pirmskrīzes gadu tirdzniecības rādītājus. Galvenais pieauguma iemesls bijis izmaiņas imigrācijas likumā. Tās stimulēja interesi par nekustamo īpašumu Latvijā no nerezidentu puses.

«Uzskatu, ka iespēja saņemt uzturēšanās atļauju, iegādājoties Latvijā nekustamo īpašumu, ir bijis viens no veiksmīgākajiem valdības pieņemtajiem lēmumiem pēdējo gadu laikā,» vērtē SIA Saliena valdes priekšsēdētājs Maikls Makarovs (Michael James Makarov). Citādi būtu bijis vēl vairāk bankrotējošu uzņēmumu un nekustamo īpašumu tirgus būtu pavisam iznīcis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīniešu ārvalstu investīcijas pērn pieaugušas par 40%, īpašu uzsvaru liekot uz augsto tehnoloģiju uzņēmumu iegādi, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Ķīniešu ārzemju investīcijas ir sasniegušas jaunu rekordu - pērn to apjoms pasaulē palielinājās par 180 miljardiem eiro, kas ir 40% pieaugums, salīdzinot ar 2015. gadu, liecina Merics institūta pētījums. Eiropas Savienība joprojām atrodas ķīniešu investīciju topā - šajās valstīs no Ķīnas pērn ieplūda 35 miljardi eiro, kas ir par 77% vairāk nekā 2015. gadā. ES ietvaros ķīnieši visvairāk investē Vācijā, kur pērn ieguldīti 11 miljardi eiro.

Šī ārvalstu investīciju pieauguma tendence nav nejauša, jo Ķīnas ekonomikas politika ir mainījusi savu virzienu, kvantitātes vietā dodot priekšroku kvalitātei. Līdz ar to ķīniešu uzņēmumiem ir jāturpina attīstīt savas tehnoloģijas un jādiversificē noieta tirgi, jo īpaši tāpēc, ka pašu valsts ekonomikas izaugsme bremzējas. Eiropā ķīnieši īpaši interesējas par augsto tehnoloģiju uzņēmumiem, jo sevišķi enerģētikas un vides apsaimniekošanas jomās. Taču bez ķīniešu ievērības nav palikuši arī transporta, infrastruktūras, IKT un izklaides nozaru uzņēmumi. Savukārt nekustamajos īpašumos investīcijas, salīdzinot ar 2015. gadu, būtiski saruka. Zīmīgs ir arī fakts, ka 2016. gadā Eiropā investēja ievērojami vairāk privāto uzņēmēju no Ķīnas, to īpatsvaram sasniedzot 74%, salīdzinot ar 30% 2015. gadā. Ja 2015. gadā ķīnieši savām investīcijām vairāk izvēlējās Dienvideiropas valstis, tad pērn vairāk investīciju nosēdās Vācijā un Lielbritānijā, neskatoties uz Brexit lēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lielākās kravnesības kuģu apkalpošana prasa ieguldījumus infrastruktūrā

Māris Ķirsons, 19.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kravu pārvadājumos pa jūru arvien vairāk izmanto lielākas ostas kravnesības kuģus, to izjūt arī Rīgas ostā, vienlaikus ir nepieciešama atbilstoša infrastruktūra, otrdien, 19.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

To atzīst gan Rīgas Brīvostas pārvalde, gan strādājošie uzņēmēji – stividorkompānijas. Lielākas kravnesības kuģu apkalpošanai ir nepieciešami ne tikai Rīgas Brīvostas, bet arī ostā strādājošo uzņēmēju ieguldījumi, un runa nav tikai par kuģu ceļa dziļumu, bet arī par atbilstošu dziļumu pie piestātnēm, attiecīgajām noliktavām, arīdzan kravas apstrādes ātrumu. Tikai visiem komponentiem kopā strādājot sava veida sazobē, tiek paaugstināta efektivitāte, kas būtībā ir konkurētspēja.

Lielas pārmaiņas

Rīgas Brīvostas pārvaldes ostas kapteinis Artūrs Brokovskis norāda, ka nekas nestāv uz vietas un pārmaiņas notiek nemitīgi. Savu sacīto viņš pamato ar to, ka PSRS laikos Rīgas osta faktiski bija importa osta, jo caur to tika ievesti graudi un soja, savukārt vieglo automašīnu (pārsvarā Lada), akmeņogļu un metāllūžņu eksports bijis pavisam nelielos apmēros, un arī kravu pārvadājumiem izmantotie kuģi bija ar citādu – daudz mazāku iegrimi, nekā tie ir pašlaik. «Rīgas ostā jauna ēra sākās līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu, kad osta kļuva par Krievijas, Baltkrievijas, Kazahstānas tranzītkravu apkalpotāju – no dzelzceļa uz kuģa infrastruktūras nodrošinātāju,» atceras ostas kapteinis. «90. gadu sākumā Rīgas ostā pie piestātnēm varēja ienākt kuģi ar iegrimi 10,2 m. Viņš arī piemetina, ka savulaik lielākie kuģi ostā bija 170–190 m gari un 29 m plati, taču tagad tie pēc gabarītiem (229 m gari un 32 m plati) jau ir Panamax klases un ar lielāku kravnesību. Tagad pēc Panamas kanāla rekonstrukcijas šādas NewPanamax klases kuģu platums jau sasniedz 49 m un to garums – 366 m, ar iegrimi līdz 15,2 m. «Pasaulē pašlaik ir vēl lielāki kuģi, kurus izmanto jēlnaftas transportēšanai, ar 26 m iegrimi, taču tie pārvietojas tikai pa okeānu un pat ostā īsti neienāk, bet kravu izkrauj pa pievienoto cauruli, stāvot reidā, taču tāda izmēra kuģi Baltijas jūrā ienākt nevar, jo Belta jūras šauruma dziļums ir tikai 17 m, līdz ar to cauri tam kuģot var tikai ar maksimālo iegrimi 15,5 m, un tieši tāda pati maksimālā iegrime ir Irbes jūras šaurumā, kas savieno Rīgas jūras līci ar Baltijas jūru,» stāsta A. Brokovskis. Viņš prognozē, ka perspektīvā kuģu izmēri nebūt nesaruks, bet, tieši pretēji, platums tikai pieaugs, kas palielina kuģa ietilpību, bet ne iegrimi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vācijas lauksaimniekiem — eksporta rekordgads

Inese Cirša, 07.01.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2008.gadā vācu agrārajai rūpniecībai bijis eksporta rekordgads, prognozējis Vācijas zemnieku savienības (DBV) priekšsēdētājs Gerds Zonlaitners intervijā laikrakstam Neue

Presse.

Pēc viņa datiem, pērn pārtikas produktu eksports sasniedza 53 miljardus eiro. Kopš 2000.gada šis rādītājs nepārtraukti palielinās par septiņiem procentiem gadā, bet pērn pieaugums bijis gandrīz 15%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ABLV pērn nopelnījusi 16,5 miljonus latu

Žanete Hāka, 28.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ABLV Bank peļņa pērn sasniegusi 16,5 miljonu latu, kas gan ir par 2,6 miljoniem lat mazāk nekā 2011. gadā, kad nozīmīgu daļu peļņas veidoja vienreizēji ienākumi no vērtspapīru pārdošanas.

«Pamatā esam apmierināti gan ar savas bankas attīstību, gan ar kopējām tendencēm Latvijas finanšu sektorā,» skaidro bankas vadītājs Ernests Bernis. Šajā gadā plānots, ka banka un ieguldījumu pakalpojumu meitas uzņēmumi attīstīsies ātrāk, nekā vidēji nozare kopumā, saglabājot vadošo pozīciju finanšu pakalpojumu eksporta jomā un lielākās privātbankas statusu. Tāpat tiks strādāts, lai palielinātu aktīvo klientu skaitu un viņu izmantoto pakalpojumu apjomu, plānots ieviest arī vairākus jaunus ieguldījumu produktus. Pateicoties tam, bankas pārstāvji šogad plāno grupas pamatdarbības ieņēmumu pieaugumu vismaz par 19%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rīgas rajona megadarījumu skaits vēl nedaudz sarucis

Lato Lapsa, Kristīne Jančevska, Baltic Screen, speciāli Db, 07.03.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma nozares buma beigas vērojamas arī iepriekš tik pieprasītajā Rīgas rajonā: ja 2006. gada jūlijā-decembrī šeit bija fiksēti vismaz 45 darījumi, kuru summa sasniedza vai pārsniedza pusmiljonu latu, tad pagājušā gada pirmajā pusgadā tādu bijis tikai 26, bet gada pēdējos sešos mēnešos – 24.

Kā rāda Baltic Screen pētījums par pagājušā gada otrā pusgada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgas rajonā, vispieprasītākie bijuši īpašumi Mārupē (8 no 33 īpašumiem), kam seko Olaine (6), Carnikava un Ķekava (pa 4), kā arī Ādaži (3 īpašumi).

Taču atšķirībā no situācijas vēl gadu iepriekš, no megadarījumu slēdzēju vidus faktiski pazuduši spekulanti jeb „īstermiņa investori” – nepazīstamas kompānijas ar mazpazīstamiem pašmāju vai ārvalstu īpašniekiem. Arī pircēji – privātpersonas faktiski izzuduši no lielo darījumu slēdzēju vidus.

Savukārt vietā nākuši jauni pircēji, lai gan to tērētās summas nav tik iespaidīgas kā pēdējos gados, - labi pazīstamas pašmāju kompānijas ar ārvalstu īpašniekiem (piemēram, Palink, Maxima Latvija, NP Salaspils biznesa parks, pamanāmi ir arī New Century Holdings uzņēmumi).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

LDz Cargo savilks jostu un strādās ar mērenu peļņu

Oskars Prikulis, Db, 26.01.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas dzelzceļa kravu pārvadājumu meitas kompānija LDz Cargo šogad visticamāk pārvadās mazāk kravu nekā pērn, šodien raksta Dienas bizness.

To Db pavēstīja LDz Cargo jaunais valdes priekšsēdētājs Guntis Mačs, norādot, ka globālās ekonomiskās krīzes ietekmē gaidāms kravu samazinājums no Krievijas, kas ir galvenais LDz sadarbības partneris un kravu izcelsmes valsts. Šobrīd esot grūti prognozēt par cik tieši varētu samazināties LDz Cargo pārvadāto kravu apjomi, jo tas ir atkarīgs no daudziem globāliem procesiem tirgū, tomēr «reālistiskajā scenārijā ir jārēķinās arī ar 6 līdz 15% kravu kritumu». Pērnais 2008. gads LDz Cargo un mātes kompānijai bijis rekordgads pēc pārvadāto kravu apjoma: LDZ Cargo pērn pārvadājusi 56.06 miljonus tonnu kravu. Līdz ar to sagaidāmi ļoti labi pērnā gada finanšu rezultāti, kas provizoriski būšot zināmi janvāra beigās (provizoriskā peļņa esot vairāki miljoni latu). Jau 2007. gadā viss LDz koncerns strādāja ar rekordlielu 28.29 milj. latu peļņu un sasniedza 262.5 milj. latu lielu neto apgrozījumu – lauvas tiesu no šiem rezultātiem nodrošināja tieši LDz Cargo darbība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apvienošanās darījumu pieaugoša tendence vērojama jau pēdējos trīs gadus, spēkus apvienojot gan vietējiem uzņēmumiem, gan ārvalstu uzņēmumiem, pārpērkot vietējos. Konkurences padomē (KP) izvērtēto uzņēmumu apvienošanās ziņojumu skaits pērn, salīdzinot ar 2017. gadu, palielinājies par 60%, norāda KP vadītāja Skaidrīte Ābrama.

Viņa prognozē, ka šogad apvienošanās darījumu skaits varētu sasniegt 16 līdz 19 darījumus.

Kopumā pagājušajā gadā KP ir izvērtējusi 20 apvienošanās ziņojumus, no kuriem ceturtā daļa ir bijuši saistīti ar sarežģītiem darījumiem, kur nepieciešama padziļināta tirgus analīze. Vērtētie apvienošanās darījumi kopumā ietekmējuši vismaz 25 tautsaimniecības nozares, savukārt sarežģītākās apvienošanās ietekmējušas tādas nozares kā mazumtirdzniecība, telekomunikācijas, apdrošināšanas pakalpojumi, lauksaimniecības dzīvnieku barības ražošana, graudu vairumtirdzniecība, kā arī siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošana un piegāde.

S. Ābrama norāda, ka 19 gadījumos pieņemts pozitīvs atzinums, proti, apvienošanās atļauta, jo konkurencei nav paredzams kaitējums, taču vienā gadījumā apvienošanās tika aizliegta. Tas ir pagājušā gada beigās pieņemtais lēmums aizliegt SIA Maxima Latvija izmantot telpas Tērbatas ielā, kur līdz šim darbojās veikals ar preču zīmolu top!. Šāds lēmums pieņemts, jo darījuma rezultātā šajā tirgū vairs darbotos tikai divi mazumtirdzniecības uzņēmumi SIA Rimi Latvia un SIA Maxima Latvija. Līdz ar to samazinātos konkurence un patērētājiem tiktu ierobežotas izvēles iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

2012. gadā gaisa pasažieru plūsma Lietuvā augusi par 17,6%

Gunta Kursiša, 21.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopumā pērn Lietuvas lidostas apkalpojušas 3,2 miljonus pasažieru, kas ir par 17,6% vairāk nekā iepriekšējā gadā, informē Lietuvas Statistikas departaments (Lietuvos Statistikos departamentas).

Lielākā daļa pasažieru Lietuvas lidostā lidoja uz vai no Lielbritānijas (22,7%), Vācijas (11%), Latvijas (6,8%), Dānijas (6,1%), Norvēģijas (6%) un Īrijas (6%).

Salīdzinot ar 2011. gadu, pērn par 73% pieauga uz un no Norvēģijas pilsētām lidojošo pasažieru skaits, tāpat gada laikā par 29,1% pieauga uz un no Lielbritānijas lidojošo pasažieru skaits, un par 22% - uz un no Vācijas lidojošo pasažieru skaits. Uz un no Dānijas lidostām pērn lidoja par 8,3% vairāk pasažieru, uz un no Latvijas – par 8,7% vairāk, bet maršrutos uz un no Īrijas pasažieru skaits pieaudzis par 6,7%.

Lietuvas aviokompānijas 2012. gadā kopumā pārvadāja 575,9 tūkstošus pasažieru, kas ir par 29,5% vairāk nekā 2011. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

TOP 500 uzņēmumi 2007. gadā uzstāda rekordus

Dace Skreija, Madara Fridrihsone, 13.11.2008

2007. gada TOP 500 laureāti ir gandarīti par sasniegto un, neraugoties uz ekonomiskās situācijas pasliktināšanos, ir apņēmības pilni arī turpmāk gūt panākumus uzņēmējdarbībā.

Foto: Db

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2007. bijis peļņas rekordgads – TOP 500 uzņēmumi nopelnījuši vairāk nekā 1 miljardu latu, kas ir apmēram puse no visu valsts uzņēmumu gūtās kopējās peļņas.

Piedzīvoti ievērojami apgrozījuma pieaugumi – TOP 500 uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājās par 26%, sasniedzot kopējo apjomu 16.7 miljardu latu apmērā, un novērojama augsta rentabilitāte – vidējā TOP 500 uzņēmumu rentabilitāte 4.2 %, tie ir fakti, kas raksturo Latvijas lielākos uzņēmumus.

Balvas veiksmīgākajiem

Īpašā pasākumā godināti TOP 500 uzņēmumi 8 nominācijās. Uzsverot reģionālo uzņēmumu nozīmi, Db pirmo reizi izveidojis jaunu nomināciju un balvu saņēma straujāk augošais uzņēmums, šoreiz no Zemgales SIA Agrochema Latvia. Apliecinot savu atbalstu eksportam, Db godināja sekmīgāko eksportētāju ar lielāko eksporta apjomu pieaugumu no TOP 500 uzņēmumiem — AS Balticovo. Tāpat godināti mazumtirdzniecības un ražošanas uzņēmumi, kā arī veiksmīgākais uzņēmums no TOP 10 un 500. vietas ieguvējs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai tēmu maiņa biznesā?

Vēsma Lēvalde, [email protected], 03.04.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākas pazīmes liecina, ka šobrīd triumfējošā būvniecība varētu pamazām zaudēt līdera pozīciju, bet fokusētā uzmanība uz ceļu būves firmām liecina par šīs nozares vilinošajām perspektīvām.

Patiesībā tas nav nekāds pārsteigums, jo ekonomikā ir tikai normāli, ka kāda nozare, dažādu objektīvu apstākļu nosacīta, strauji aug, sasniedz kulmināciju un pēc tam lēnām vai straujāk sākas atplūdi. To apliecina gan Eiropas, gan Amerikas pieredze. Būvniekiem pērn bijis rekordgads, bet vadošā kompānija LEC pāriet igauņu rokās.

Parunājoties ar nozares pārstāvjiem, viņi visi kā viens atzīst, ka būvniecība sasniegusi savu augstāko punktu un tagad jāgaida līknes izlīdzināšanās – tā kļūs lēzenāka, bet dažu gadu laikā arī kritīs uz leju. To veicinās arī ārkārtīgi straujais cenu kāpums un iespējamā pirktspējas krišanās. Vienlaikus tas nozīmē konkurences saasināšanos. Ja vēl ņem vērā, ka Latvijā var ienākt ārvalstu lielkompānijas, tad ir skaidrs, ka būvniekiem jābūt ļoti spēcīgiem, lai arī turpmāk varētu sevi saukt par veiksminiekiem. Gudrākie sabrāļojas ar ārvalstu kapitālu, cenšas iziet ārvalstu tirgos, pievieno sev mazas kompānijas, apgūstot jaunas nozares un veidojot vertikāli integrētus uzņēmumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO,VIDEO: Brenguļu alus saimnieki cīnās ar importēto alu

Monta Glumane, 04.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brenguļu alus saimnieki par vienu no Latvijas alus nozares lielākajiem izaicinājumiem sauc cīņu ar importēto alu.

Jau kopš 1969. gada Abula upes krastā atrodas alus darītava, kurā kādreiz alu brūvēja kolhozs Vārpa. 1992. gadā Freivaldu ģimene alus darītavu pārpirka un izveidoja SIA Abula. Uzņēmuma līdzīpašnieks Māris Freivalds atzīst, ka viegli darboties nozarē nav, ir pat smagi, taču ar kaut ko ir jānodarbojas. «Mums ir satraukums, jo tiek ievests liels apjoms ārzemju alus. Vairāk nekā puse no visa pārdotā Latvijā, taču mēs lielu konkurenci neizjūtam, jo mums ir savs tirgus un faktiski katru gadu tas palielinās,» stāsta uzņēmuma direktors Juris Freivalds. Zināms, ka Brenguļu alus pazīstams ar savu neatkārtojamo garšu. Uzņēmējus satrauc fakts, ka no ārvalstīm tiek ievests lēts alus, bet alkohola akcīzes nodoklis no 2010. gada pieaudzis divas reizes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

Dzelzceļa kapacitāte pieaugšot par 23 milj. t

Māris Ķirsons, 19.08.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otro sliežu ceļa izbūve posmā Skrīveri - Krustpils ļaus audzēt pārvadājumu kapacitāti no 65 milj. t līdz 88 milj. t, piektdien informē laikraksts Dienas bizness.

Tā Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā skaidroja a/s Latvijas dzelzceļš valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis.

Viņš atzina, ka naftas produktu un ogļu kravu pieaugums šogad Latvijas dzelzceļam ļauj prognozēt pārvadājumu rekordapjomā 56-57 milj. t, bet patlaban dzelzceļa pārvadājumu kapacitāte ir aptuveni 65 milj. t. Viņš atzīst, ka līdz šim rekordgads bija 2008. gads, kad tika pārvadātai 56 milj. t.

«Kopumā pa dzelzceļu pārvadāto kravu būs vairāk nekā pērn, kad izjutām kravu kritumu Krievijas un Baltkrievijas slikto attiecību dēļ, taču tagad naftas produktu kravu plūsma atkal ir atjaunojusies,» stāsta U. Magonis. Viņš norāda, ka šā gada aizvadītajos mēnešos naftas produktu kravu apjoms pieaudzis par 20%, bet ogļu par 18%, turklāt Krievija šogad uz Ventspils ostu paredzējusi nosūtīt 2 milj. t kālija sāls, vairāk arī tiek vestas metāla kravas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

LDZ Cargo saņem licenci pasažieru pārvadājumiem

Līva Melbārzde, Db, 09.01.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākais dzelzceļa kravu pārvadātājs Baltijas valstīs SIA LDZ Cargo saņēmis no Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) licenci arī pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu.

Tās termiņš— no 2009.gada 1.marta līdz 2014.gada 28.februārim.Uzņēmums izveidojās 2007.gada jūlijā restrukturizācijas rezultātā, VAS Latvijas dzelzceļš kravu pārvadājumu pārvaldi pārveidojot par SIA LDz Cargo. Pagājušais gads LDz Cargo bijis kravu pārvadāšanas rekordgads kopš Latvijas valstiskuma atjaunošanas. Kopā 2008. gada vienpadsmit mēnešos SIA LDz Cargo ir pārvadājis 50593 tūkst. tonnu kravu, kas ir par 7,4% vairāk nekā 2007. gada atbilstošā laikā periodā, kad pārvadājuma apjoms sasniedza 47126 tūkst. tonnas. Tas ir arī vislielākais kravas pārvadājumu skaits Baltijā attiecīgā laika periodā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tādu gadu bizness Latvijā un pasaulē vēl nebija ne paredzējis, ne pieredzējis – 2020. gads pandēmijas rezultātā pamatīgi satricinājis biznesa vidi, apgriežot visu ar kājām gaisā, ilgermiņa prognozes nomainot pret spēju reaģēt ātri un pielāgoties operatīvi.

Daudzās nozarēs šis gads aizvadīts ar ievērojamiem apgrozījuma kritumiem, dīkstāvēm un zaudējumiem, bet ir arī nozares, kam jāspēj turēt līdzi uzrāvienam.

2020. gads ir bijis tāds eksperimentāls, kad viss, ko vien varēja, ir pārcelts uz interneta platformām, secina asociācijas Latvijas Mēbeles prezidents un SIA Marks M īpašnieks Juris Griķis. “Lai arī pēdējos gados lielās mēbeļu izstādes lēnām pārvērtās par tādu satikšanās – ballīšu – vietu, bet samazinājās to nozīme lietišķajos darījumos, tomēr šogad tās klātienē nenotika. Taču tagad visu var redzēt, izmantojot informācijas tehnoloģijas, pat neizejot no savas istabas,” tā J. Griķis. Viņš atzīst, ka daļa mēbeļu tirdzniecības arī iepriekš jau notika e-veikalos, bet tagad šī daļa tikai pieaugusi. “Eksportējam mēbeles faktiski uz interneta, nevis reālajiem lielveikaliem,” tā šā gada tendenci raksturo J. Griķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mežizstrādes un mežu kopšanas pakalpojumu sniedzēju deficīts spiedīs meklēt risinājumus, jo, ilgstoši atliekot meža kopšanas darbus, var ciest nākotnes meža vērtība.Tā intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Latvijas Valsts meži valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Viņš norāda, ka nākamgad būtiskie izaicinājumi būs saistīti ar koksnes cenu korekcijām pēc šā gada rekordcenām, bet perspektīvā – ar ES Zaļā kursa prasību saprātīgu ieviešanu Latvijā.

Fragments no intervijas

Vai 2022. gadā LVM sasniegs pusmiljarda neto apgrozījumu, jo īpaši, ja deviņos mēnešos jau bija sasniegts 406 milj. eiro apgrozījums?

Jā, 2022. gads LVM būs rekordgads gan pēc neto apgrozījuma, gan arī pēc peļņas apmēra. Vienlaikus rekorda gads nenozīmē, ka tas ir veselīgs, jo izejmateriālu ražotājiem cenas virsotņu un strauju kritumu laiks nav tas labākais, tāpēc ka izjauc tirgus līdzsvaru. Diemžēl tas attiecas arī uz LVM, jo priecāties par ārkārtas ienākumiem un milzīgo peļņu nevar, raugoties uz to, kas notiek visapkārt. Vispirms jau ir būtisks mežizstrādes jaudu deficīts, jo pie augstajām koksnes cenām pieprasījums pēc šiem pakalpojumiem būtiski pieauga privāto meža īpašnieku segmentā, kamēr LVM pusē pieprasījums pēc mežsaimnieciskajiem pakalpojumiem bija stabilā un prognozējamā līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Ieguldījumu kultūras attīstīšana ir garš ceļojums

Jānis Šķupelis, 21.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldījumu kultūras attīstīšana ir garš ceļojums, lai gan tas nav nekas neizdarāms. Ko mēs vēl gribētu redzēt Latvijas gadījumā? Domāju, ka tā ir tā pati investoru izglītošana. Tas būtu arī labāks investoru mikss, runājot par vietējā kapitāla tirgus attīstību.

To intervijā Dienas Biznesam saka Nasdaq Eiropas tirgu prezidents Bjorns Sibberns.

Fragments no intervijas

Ko domājat par šā brīža situāciju pasaules finanšu tirgū? Interesanti laiki.

Jāsaka, ka visupirms Nasdaq ir spēcīgs modelis, kā pārvaldīt biržas. Jau daudzus jo daudzus gadus esam redzējuši to, ka arī svārstīgos un neskaidros laikos biržas un tirgi strādā. Covid laikā redzējām to, kā akciju tirgū cenas sarūk vairāk nekā par 30%. Tomēr arī tad tirgi turpināja funkcionēt - investori varēja gan tos pamest, gan nākt iekšā. Jā, akciju cena lidoja zemē, lai gan tirgū saglabājās likviditāte, un investori – arī institucionālie investori - varēja akcijas tirgot bez problēmām. Ar šo es vēlreiz gribu uzvērt, ka tirgi funkcionē arī šādos laikos. Covid laikā arī varējām redzēt, ka dažām kompānijām ir vajadzīgs vairāk kapitāla. Tādēļ pat neskaidros laikos biržā listētiem uzņēmumiem bija iespēja ar tās starpniecību to piesaistīt, lai, piemēram, stiprinātu bilanci, vai to izmantot, lai iegādātos citus uzņēmumus. Jā, ir svārstīgi laiki, un tagad vairs pēc pagājušā gada rekordiem neredzam tik daudz IPO. Tomēr modelis ar biržām un tirgus likviditāti strādā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spēcīgākais informācijas tehnoloģiju kompānijas Apple tirgus Baltijas valstīs ir Igaunijā, savukārt lielākais pieaugums bijis Latvijā, informē AVAD Baltic direktors Tomass Palšis.

Pēc viņa vārdiem, Igaunijā pārdošanas apjoms ir gandrīz tikpat liels kā Lietuvā, tādējādi šajā valstī Apple tirgus daļa ir gandrīz divreiz lielāka nekā Lietuvā vai Latvijā.

Pēc viņa sniegtās informācijas, šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2010.gada attiecīgo periodu, datoru pārdošanas apjoms Baltijas valstīs pieaudzis par 62,2%, tai skaitā Igaunijā - par 59%, Lietuvā - par 64,6%, Latvijā - par 81%. Kopš 2011.gada janvāra pārdoti vairāk nekā 5 000 planšetdatoru iPad, līdere ir Lietuva, tālāk seko Igaunija un Latvija.

Apple klēpjdatoru tirgus daļa Latvijā un Lietuvā patlaban ir aptuveni 4%, bet Igaunijā - 7%. Mērķis ir panākt, ka tā ir līdzīga kā Skandināvijas valstīs un Rietumeiropā, kur kompānijas tirgus daļa ir 8%-15%, teica Palšis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Auto ķīmijas ražotājs SIA “CrossChem” atklājis jaunu rūpnīcu 90 kilometrus no Ungārijas galvaspilsētas Budapeštas.

Jaunatklātā rūpnīca Jāsberēņas apkaimē (Jászberény) nodrošinās pilna cikla ražošanu, tajā skaitā preču tarēšanu. “CrossChem” Latvijas tehnisko speciālistu komanda sadarbībā ar Ungārijas kolēģiem trīs nedēļu laikā, stingros COVID-19 ierobežojumu apstākļos, veica nepieciešamos montāžas, instalācijas un apmācības darbus, kas nodrošinās dīzeļdzinēju izplūdes sistēmas attīrīšanas šķidruma AdBlue® ražošanu.

Darbs pie rūpnīcas izveides ilga gandrīz gadu, taču, neskatoties uz pandēmijas uzliktajiem ierobežojumiem, rūpnīca tika atklāta 2021. gada 27. aprīlī.

Ražotājs: Gaidāms vēl viens rekordgads 

SIA CrossChem cer iekosties gardajā Vakareiropas tirgus kumosā, kur jākonkurē ar milžiem,...

Šī ir jau 17. “CrossChem” atvērtā rūpnīca, kura ik mēnesi spēs nodrošināt 4 miljonus litru dīzeļdzinēju izplūdes sistēmas attīrīšanas šķidruma ražošanu.

Uzņēmuma apgrozījums šī gada pirmajā ceturksnī pārsniedza 4,6 miljonus eiro, kas ir par 20% vairāk nekā šajā pašā laika periodā pērn. Tāpat uzņēmumam pirmo trīs mēnešu laikā izdevies nopelnīt 60% no 2020. gada bruto peļņas jeb 786 990 eiro.

FOTO: Noteikti Latvijas daudzsološākie jaunie eksportētāji 

Aizvadīts eksporta atbalsta kustības “The Red Jackets” organizētais Eksporta izcilības forums,...

“2021. gadu “CrossChem” iesācis īpaši enerģiski. Realizējām jaunas idejas, kā arī veicām vairākas stratēģiskas darbības, lai paplašinātu uzņēmuma darbību un attīstītu jaunus tirgus. Ģimenes uzņēmums pārtop globālā pasaules spēlētājā,” norāda SIA “CrossChem” direktors Ričards Andersons.

Šī gada sākumā “CrossChem” ir parakstījis vairākus investīciju līgumus, kuru kopējā summa pārsniedz vienu miljonu eiro, tādējādi nodrošinot uzņēmuma ilgtspējīgu attīstību un palielinot tā konkurētspēju.

SIA “CrossChem” ir 100% Latvijas kapitāla uzņēmums, kas nodrošina AdBlue® eksportu uz vairāk kā 60 pasaules valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto stāsts

Kas Tev jāzina 18. martā (atjaunota 18:08)

Dienas Bizness, 18.03.2014

Pasaulē.

Scania akcionāriem iesaka nepārdot akcijas par VW piedāvāto cenu; VW cenu nepalielinās

Neatkarīgā komisija, kas tika izveidota, lai izvērtētu Vācijas autoražotāja Vokswagen (VW) piedāvājumu par 6,7 miljardiem eiro pārņemt atlikušās autobūves kompānijas Scania akcijas, iesaka atlikušo, VW īpašumā neesošo Scania akciju īpašniekus nepiekrist šādam darījumam. Lasīt tālāk...

Foto: EPA/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Premjere Laimdota Straujuma uzsver, ka vēl pāragri runāt par ekonomiskajām sankcijām pret Krieviju, jo ASV un ES pašlaik spriež par politisko sankciju vēršanu. Ģeopolitiskie saasinājumi Krievijas kompānijām apgrūtina naudas piesaistīšanu vērtspapīru tirgū. Lielajiem plātņu ražotājiem pērn – rekordgads, tāpat zināms Latvijas lielāko lauksaimniecības kooperatīvu TOP 20. Par to vairāk lasiet Dienas Biznesā šodien!

Šīs un citas šodien aktuālākās un svarīgākās ziņas skatiet galerijā augstāk!

Komentāri

Pievienot komentāru