Transports un loģistika

Latvijas dzelzceļš aizņemas 19 miljonus sliežu ceļu rekonstrukcijai

Jānis Rancāns, 07.05.2012

Jaunākais izdevums

Somijas banka Pohjola Bank plc noslēgusi aizdevuma līgumu par 19,1 miljona eiro liela kredīta piešķiršanu valsts akciju sabiedrībai Latvijas dzelzceļš.

Komentējot 3. maijā noslēgto līgumu, Latvijas dzelzceļa prezidents Uģis Magonis skaidroja, ka koncerns regulāri aizņemas papildus līdzekļus investīcijām dzelzceļa infrastruktūrā. «Izvērtējot virkni finansējuma piedāvājumu, Pohjola Bank plc piedāvājums jau otro gadu pēc kārtas izrādījās mūsu uzņēmumam izdevīgākais, tāpēc to arī pieņēmām. Līgumā paredzēto 19,1 miljonu eiro Latvijas dzelzceļš izmantos 2012. gada investīciju programmas īstenošanai. Par šiem līdzekļiem rekonstruēsim sliežu ceļus,» sacīja U. Magonis.

Noslēgtā līguma nozīmīgumu uzsver arī Pohjola Bank plc filiāles vadītājs Elmārs Prikšāns. «Būtiskākais ir tas, ka mūsu bankas sadarbība ar Latvijas dzelzceļu kā valsts lielāko transporta nozares uzņēmumu turpinās un paplašinās,» norādīja E. Prikšāns.

Somijas banka Pohjola Bank plc sniedz plašu finanšu pakalpojumu klāstu, specializējoties lielu un vidēji lielu uzņēmumu apkalpošanā. Atbilstoši 2011. gada beigu statistikai, OP-Pohjola Group ir lielākais finanšu pakalpojumu sniedzējs Somijā un tirgus līderis pēc izsniegto kredītu apjoma. OP- Pohjola Group Somijā ir arī līderis depozītu piesaistē.

SIA Pohjola Finance pirmsākumi Latvijā meklējami 2008. gadā, kad Pohjola Bank plc no Kesko grupas iegādājās finanšu kompāniju K-Finance. Tagad Pohjola Finance ir līzinga kompānija. Banka aktīvi darbojas arī citās Baltijas valstīs – tai ir filiāle un līzinga kompānija Igaunijā, kā arī līzinga kompānija Lietuvā.

Latvijā darbojas divi Pohjola grupas uzņēmumi – jau minētā līzinga Kompānija Pohjola Finance un apdrošināšanas kompānija Seesam Insurance AS Latvijas filiāle.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Apstiprināts risinājums Rail Baltica reģionālo vilcienu uzņemšanai Centrālajā dzelzceļa stacijā

Lelde Petrāne, 14.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"BERERIX" inženieri ir izstrādājuši labāko iespējamo risinājumu, kas nākotnē nodrošinās gan starptautisko, gan reģionālo "Rail Baltica" maršrutu apkalpošanu Rīgas Centrālajā stacijā, liecina pilnsabiedrības "BERERIX" sniegtā informācija.

Līdz šim paredzēto 2 sliežu ceļu vietā projektētāji ir raduši risinājumu 4 Eiropas platuma sliežu ceļu integrēšanai stacijas projektā. Tas nodošinās ne tikai "Rail Baltica" vilcienu starptautiskos un lidostas savienojumus, bet arī starppilsētu un piepilsētas vilcienu apkalpošanu. Atbilstoši ir pielāgots arī būvniecības darbu plāns, lai nenovirzītos no sākotnēji paredzētā laika grafika.

Nepieciešamība iekļaut papildu 2 sliežu ceļus, lai nodrošinātu arī reģionālo satiksmi uz 1435mm jeb Eiropas sliežu platuma ceļiem tika konstatēta Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas darbības funkcionalitātes izpētē, ko veica "RB Rail" 2019. gada vasarā, secinot, ka 4 sliežu ceļu risinājums būtiski uzlabos stacijas funkcionalitāti, iespējas apkalpot gan reģionālos vilcienus, gan starptautiskos maršrutus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Dzelzceļš novērš kara sekas

Uldis Andersons, 18.07.2012

Jauno dzelzceļa tiltu pār Aivieksti paredzēts pabeigt līdz šā gada beigām, šobrīd jau ir pabeigta Pērses tilta montāža. Dzelzceļa tilti ir valsts stratēģiskās nozīmes objekti, pieeja būvlaukumiem tiek stingri kontrolēta.

Vitālijs Stīpnieks, Dienas Mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar otra sliežu ceļu būvniecību Skrīveru-Krustpils posmā faktiski tiek atjaunota pirmskara dzelzceļa infrastruktūra.

Skrīveru-Krustpils posms ar vienu sliežu ceļu līdz šim veidoja Austrumu-Rietumu dzelzceļa transporta koridora šauro «pudeles kaklu». Galvenie ekonomiskie ieguvumi, izbūvējot otru sliežu ceļu, būs palielināta līnijas jauda un efektīvāka tranzītkravu plūsma Austrumu-Rietumu koridorā, ātrāki kravu un pasažieru pārvadājumi, kā arī ar mūsdienīgām satiksmes vadības un kontroles sistēmām uzlabota dzelzceļa satiksmes drošība. Optimizējot dzelzceļa kustības procesus, tiks mazināti arī sastrēgumi uz un ap autoceļiem, sola valsts a/s Latvijas dzelzceļš (LDz) vadība.

Otra sliežu ceļa izbūvē dzelzceļa posmā Skrīveri-Krustpils tiek investēti 93,4 miljoni eiro (65,6 milj. latu); 70,1% projekta izmaksu finansē Kohēzijas fonds, 29,9% - LDz. Būvdarbus objektā veic pilnsabiedrība Skonto būve, BMGS, ACB un Binders. Kopumā projektēšanai un būvniecībai atvēlētais laiks ir 38 mēneši, un, saskaņā ar līgumu, jaunajam sliežu ceļam jābūt pabeigtam līdz 2013. gada 12. oktobrim, informē pilnsabiedrības projekta vadītājs Staņislavs Baiko.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Baložos atjauno kūdras dzelzceļu

Laura Mazbērziņa, 09.05.2018

Gatavo kūdras izolācijas plāšu transportēšana, aptuveni 1960-tie gadi.

Foto no Baložu pilsētas bibliotēkas krājuma

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2013. gada brīvprātīgo dzelzceļa entuziastu biedrība «Bānīša Draugu klubs» sadarbībā ar SIA «Pindstrup Latvia» uzsāka Baložu kūdras fabrikas šaursliežu dzelzceļa saglabāšanu un atjaunošanu, lai to pārveidotu par darbojošos muzejdzelzceļu.

Baložu kūdras bānīša eksistences liktenīgais pavērsiens bija 2013. gadā, kad tika nolemts tam pielikt punktu pilnībā un tikai apstākļu sakritības dēļ tas vēl nebija izdarīts, kamēr biedrība «Bānīša Draugu klubs» meklēja sadarbības iespējas ar uzņēmumu SIA «Pindstrup Latvia». Šāda iespēja tika rasta, un 2013. gada augustā tika parakstīts sadarbības līgums par kūdras dzelzceļa saglabāšanu un muzejdzelzceļa izveidi.

Pats dzelzceļš patiesībā pārstāja funkcionēt nedaudz agrāk – 2011. gadā. Sliežu ceļi bija ļoti sliktā stāvoklī, pamatīgi aizauguši, koka gulšņi sapuvuši, vietām nozagtas sliedes, tāpēc entuziastiem priekšā bija liels darbs, lai dzelzceļu atjaunotu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas dzelzceļš sliežu ceļu atjaunošanā iegulda 45,3 miljonus eiro

Žanete Hāka, 01.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas dzelzceļš pabeidzis projektu Sliežu ceļu rekonstrukcija, kura ietvaros nomainīti nolietojušies sliežu ceļi, kas radīja nopietnus ātruma ierobežojumus un līdz ar to daudzviet veidoja pudeles kakla efektu, informē uzņēmums.

Projekta kopējās izmaksas veido 45,3 miljonus eiro, no kuriem 33,7 miljonus eiro finansē Eiropas Savienības Kohēzijas fonds, bet 11,6 miljonus – VAS Latvijas dzelzceļš.

«Mūsu uzdevums ir nodrošināt kvalitatīvu un mūsdienīgu dzelzceļa satiksmi Latvijas tautsaimniecības interesēs. Tāpēc LDz intensīvi investē gan savus, gan Eiropas Savienības līdzekļus dzelzceļa nozares attīstībā,» uzsver LDz valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Aivars Strakšas.

Projekta īstenošanas rezultātā palielināts kustības ātrums un drošība, Austrumu - Rietumu koridora iecirkņu caurlaides spēja, lai varētu nodrošināt plānoto kravu plūsmu caur Latvijas ostām un tranzītu pa valsts teritoriju, samazināts sliežu ceļa radītais trokšņa līmenis, kā arī samazināts apkārtējās vides piesārņojuma risks, kas var rasties sliežu ceļa stāvokļa dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas dzelzceļš" finanšu līdzsvara nodrošināšanai 2020. gadā ir nepieciešams papildus finansējums no valsts budžeta aptuveni 25 milj. eiro apmērā, kā arī papildus finanšu līdzekļi 15,8 milj. eiro apmērā, lai kompensētu neattiecināmās izmaksas pilnā apmērā sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai visa 2020.gada laikā, informē uzņēmumā.

LDz skaidro, ka 2019. gads Latvijas transporta un tranzīta nozarei ir bijis sarežģīts gan globālā, gan reģionālā līmenī - dažādu ārēju faktoru rezultātā ir ievērojami samazinājušies kravu pārvadājumu apjomi. Šī situācija ir būtiski ietekmējusi visu Latvijas transporta nozari, bet visspēcīgāk tas ir skāris tranzīta jomā darbojošos uzņēmumus, t.sk., VAS "Latvijas dzelzceļš".

Arī 2020. gada pirmo divarpus mēnešu kravu pārvadājumu tendences, kā arī pašreizējie pasaules un reģiona ekonomiku potenciāli satricinošie notikumi liecina, ka situācija, kas saistīta ar kravu pārvadājumu apjomiem, būtiski neuzlabosies vai, iespējams, pat pasliktināsies.

Tādējādi, lai gan Latvijas tautsaimniecības interesēs dzelzceļa tīkla darbību nepieciešams saglabāt pilnā apjomā, neskatoties uz jau pagājušā gada nogalē uzsāktajiem striktajiem izmaksu optimizācijas un darbības efektivitātes palielināšanas pasākumiem, "Latvijas dzelzceļš" 2020. gadā nespēs īstenot finanšu līdzsvara nosacījumus, jo ieņēmumi ir samazinājušies tik būtiski, ka tie nesedz izmaksas, kuras jau šobrīd ir samazinātas iespējami zemākajā līmenī, vienlaikus neapdraudot dzelzceļa infrastruktūras kvalitāti un kustības drošību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Trešo reizi lems par 13 milj. Ls vērto dzelzceļa gulšņu iepirkuma strīdu

LETA Video, 22.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Administratīvajai apgabaltiesai jau trešo reizi no jauna būs jāizskata strīds par 13 miljonu latu vērto dzelzceļa gulšņu iepirkumu sliežu ceļu atjaunošanai Austrumu-Rietumu dzelzceļa koridora posmos.

To paredz šodien pieņemtais Augstākās tiesas (AT) Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums, kas nav pārsūdzams.

Kā informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja, Senāts nospriedis atcelt Administratīvās apgabaltiesas 2011. gada 6. oktobra spriedumu, kas bija labvēlīgs pieteicējam - firmai Stīga Balt, un nodot lietu jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā.

Senāts atkārtoti izskatīja 2006. gadā aizsākto kompānijas SIA Stīga Balt un Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) strīdu par atļauju Satiksmes ministrijai (SM) slēgt aptuveni 13 miljonus latu vērtu līgumu ar Igaunijas kompāniju Swetrak par gulšņu piegādi sliežu ceļu atjaunošanai Austrumu-Rietumu dzelzceļa koridora posmos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) uzsākusi oficiālu izmeklēšanu pret Lietuvas dzelzceļa uzņēmumu AB Lietuvos geležinkeliai, lai noskaidrotu, vai tas, demontējot sliežu ceļu ir ierobežojos konkurenci Lietuvas un Latvijas dzelzceļa pārvadājumu tirgū un pārkāpis ES noteikumus, kas aizliedz dominējoša stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

Lietuvas dzelzceļa kompānija 2008. gada septembrī pārtrauca izmantot sliežu ceļu, kas savieno Lietuvu un Latviju. Mēnesi vēlāk Lietuvos geležinkeliai šo sliežu ceļu demontēja, un kopš tā laika tas nav atjaunots, atgādina komisija.

EK norāda, ka līdz ar to samazinājies dzelzceļa savienojumu skaits starp Lietuvu un Latviju starptautiskajiem kravu pārvadājumiem. Sliežu demontāža varēja liegt arī klientiem izmantot citu dzelzceļu uzņēmumu pakalpojumus kravas pārvadājumiem starp Lietuvu un Latviju, tādējādi ierobežojot konkurenci abu valstu dzelzceļa pārvadājumu tirgū.

EK 2011. gadā veica pārbaudi Lietuvas dzelzceļa uzņēmuma telpās, bet pašlaik komisijas izmeklēšana vērsta uz to, lai izskatītu sliežu ceļa demontāžu un Lietuvos geležinkeliai vēlāko rīcību. Komisija uzsver, ka procedūras sākšana nozīmē, ka šī lieta tiks izskatīta prioritārā kārtā, bet netiek iepriekš pieņemts, ka pārkāpums tiešām noticis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latvijas dzelzceļš līdz gada beigām plāno atlaist apmēram 1500 darbinieku

Lelde Petrāne, 16.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas dzelzceļš" līdz 2020. gada beigām plāno pārtraukt darba tiesiskās attiecības ar aptuveni 1500 darbiniekiem, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

Šodien izplatītā paziņojumā tas skaidro, ka 2019. gads gan koncernam "Latvijas dzelzceļš" (LDz), gan visai Latvijas transporta un tranzīta nozarei ir bijis satricinājumiem bagāts – gan fosilo izejvielu cenu samazinājuma globālajos finanšu tirgos un attiecīgi mazāka to pārvadājumu apjoma rezultātā, gan arī reģiona ekonomiskās un politiskās situācijas dēļ ir pieredzēts būtisks ienākošo un izejošo kravu apjoma samazinājums.

VAS "Latvijas dzelzceļš" valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs norāda, ka jau kopš 2019. gada vasaras "Latvijas dzelzceļš" aktīvi pārskata visas funkcijas un darba organizācijas procesus, kā arī ir būtiski samazinājis uzņēmuma izmaksu pozīcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgusies 40 laidumu konstrukciju sekciju betonēšana vērienīgajā infrastruktūras objektā Sarkandaugavā - satiksmes pārvadā pār dzelzceļa sliežu ceļiem “Rīga – Skulte”.

Pārvada būvniecība norit atbilstoši noteiktajiem termiņiem un to plānots pabeigt nākamā gada vasarā. Būvdarbus veic pilnsabiedrība “Personu apvienība OTC”.

Pārvads sastāv no deviņām atsevišķām konstrukcijām, kur garākais laidums starp balstiem ir 32,5 m. Laidumu konstrukciju sekciju betonēšana tika uzsāka šī gada janvārī, izlietojot kopā 5860 m3 betona. Pārvada garums (bez nobrauktuvēm) ir 454,4 m, savukārt tā brauktuves platība ir 7838 m2. Paralēli tika veikta laidumu sagatavošana hidroizolācijai, asfaltbetona ieklāšana, kā arī betona barjeru un skaņas sienu montāža uz pārvada konstrukcijām.

“Šis ir ne tikai viens no apjomīgākajiem infrastruktūras objektiem, kas patlaban tiek būvēts Rīgā, bet arī viens no sarežģītākajiem. Būvdarbi tiek veikti pār Viestura prospektu, dzelzceļa sliežu ceļu “Rīga-Skulte” un tramvaja sliežu ceļiem blakus dzelzceļam. Lai atbrīvotu vietu pārvada konstrukcijām, pārbūvēti 110 kV augstsprieguma tīkli un vidēja spiediena gāzes vads Tvaika ielā, kā arī 10 kV elektrotīkli un tramvaja, dzelzceļa kontakttīkli, tāpat arī lietus ūdens kanalizācija un elektronisko sakaru tīkli. Īpaši gribētu uzsvērt, ka Skultes pārvada būvniecība norit blakus unikālam dzelzceļa un tramvaja sliežu krustojumam, kur pielietojot inženiertehniskus risinājumus, vilcienu un tramvaju kustības nodrošināšana norit bez traucējumiem,” savu gandarījumu par būvdarbu gaitu pauž AS “LNK Industries” projektu vadītājs Edgars Vaivods.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Tramvajs pa dzelzceļa sliedēm - RS pēta pārvadājumu alternatīvas uz Daugavgrīvu

Elīna Pankovska, 06.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbs pie ieceres par pasažieru pārvadājumiem uz Daugavgrīvu pa dzelzceļu nav apstājies un tiek pētītas arī citas projekta īstenošanas alternatīvas. Piemēram, tramvajs pa dzelzceļa sliedēm, elektrovilciens, tramvaja kontakttīkls u.c., norāda pašvaldības SIA Rīgas satiksme pārstāvis Viktors Zaķis.

Pēc viņa teiktā, šobrīd šāda projekta iecere joprojām ir priekšizpētes stadijā un norit darbs pie tā, lai noteiktu tehniski un ekonomiski pamatotāko risinājumu pasažieru pārvadājumu organizēšanai maršrutā Rīgas centrs – Daugavgrīva, izmantojot esošo dzelzceļa infrastruktūru.

DB jau 2017. gadā rakstīja, ka ir atdzimusi ideja ideja atjaunot pasažieru pārvadājumus dzelzceļa līnijā uz Bolderāju. Toreiz optimistiskas aplēses liecināja, ka tas varētu notikt tuvāko gadu laikā. Dzelzceļa sliedes Bolderājas virzienā izbūvētas jau sen, tomēr pasažieru pārvadāšanai tās netiek izmantotas jau ļoti ilgi, arī sākotnēji dzelzceļa līnija no Rīgas uz Bolderāju būvēta, lai varētu ērtāk nogādāt uz galvaspilsētu preces no ostas. Ideja šos pārvadājumus atsākt cilāta vairākkārt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Divu platumu sliežu ceļu vienlaicīga koordinēšana nav neiespējamā misija

Lelde Petrāne, 12.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenojot «Rail Baltica» projektu, Baltijā, tostarp arī Latvijā tiks savienoti divu platumu sliežu ceļi – Baltijā esošais 1520 mm sliežu ceļš ar pārējās Eiropas 1435 mm sliežu ceļu.

Baltijas valstis nav pirmais gadījums, kad tiek savienoti divu platumu sliežu ceļi. Spānijā šāds risinājums darbojas jau vairākus desmitus gadu, un tas ir bijis veiksmīgs, VAS «Latvijas dzelzceļš» konferencē «Globālās transporta kustības izaicinājumi» sacīja Spānijas uzņēmuma ADIF starptautisko attiecību direktora vietnieks Hoakins Himenezs Otero. Pat ja šāda divu platumu savienošana šķiet ļoti sarežģīta, to ir iespējams izdarīt, un tas dod ieguvumus gan iedzīvotājiem, gan ekonomikai.

Kā piemēru viņš minēja pasažieru skaita palielināšanos, kas sākuši izmantot dzelzceļu kā galveno pārvietošanās veidu, nemaz nenojaušot, kurā brīdī brauciena laikā ir notikusi pārslēgšanās no viena platuma sliežu ceļa uz otru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ir jāsadarbojas ar Krieviju. Mums ir jābūt atvērtiem Krievijas investīcijām ostās. Lai šie kravu īpašnieki, vai viņi ir Krievijas vai Baltkrievijas uzņēmēji, investētu mūsu ostās un izveidotu savus termināļus. Un tad viņi nepieļaus, ka šie termināļi stāv tukši,» intervijā saka bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Nav noslēpums, ka Latvijas ekonomika un it īpaši tādas nozares kā tranzīts, gaida Rietumu un Krievijas attiecību uzlabošanos, cerot, ka uzlabosies arī ekonomiskā sadarbība. Kā šajā aspektā vērtējat Helsinkos notikušo ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos?

Neapšaubāmi, ka «tirdzniecības kari» ne pie kā laba nav noveduši. Protams, ka ASV un Eiropas Savienības attiecības ar Krieviju ir ļoti ietekmējušas mūsu valsti. Ja raugāmies uz tranzīta nozari, tajā ir būtisks kritums par 30% pēdējo gadu laikā, kas ir saistīts ar šiem «ekonomiskajiem kariem». Tāpat cietusi ir pārtikas nozare. Tāpēc jebkura attiecību uzlabošanās starp ASV un Krieviju nāk Latvijai tikai par labu. Ekonomiskajai sadarbībai, Latvijas ekonomikai tā ir laba ziņa. Mēs esam saistīti ar globālo ekonomiku un neesam atrauti no globālās politikas. Krievija joprojām ir būtisks mūsu tirdznieciskais partneris un tāds vienmēr arī būs. It īpaši tranzīta jomā, kuru attīstīt mums īsti pat nav citas iespējas kā vien sadarbībā ar Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsludināts atklāts konkurss būvprojekta izstrādei 11. novembra krastmalas un 13. janvāra ielas krustojuma infrastruktūras pielāgošanai zemās grīdas tramvaja parametriem, informē pašvaldības uzņēmumā Rīgas satiksme.

Infrastruktūras atjaunošana un pārbūve krustojumā notiks, pielāgojot to zemās grīdas tramvaja parametriem. Piedāvājumu iesniegšanas termiņš – 2021. gada 12. jūlijs plkst. 15.00.

11. novembra krastmalas un 13. janvāra ielas krustojumā plānots esošo manuāli pārslēdzamo vienasmeņa pārmiju nomaiņa pret zemās grīdas tramvaja vagonu ekspluatācijas prasībām atbilstošām divasmeņu pārmijām, nodrošinot pārmiju darbības kontroles iespēju ar tālvadību, kā arī paredzot citu ar tramvaju kustības un sliežu ceļu ekspluatācijas apstākļu uzlabošanu saistītu pasākumu īstenošanu, tai skaitā sliežu ceļu pārbūvi; tramvaja kontakttīkla konstrukciju pielāgošanu; lietus ūdens novadīšanas risinājumu sliežu ceļu krustojuma zonā; intensīvas autotransporta satiksmes slodzei atbilstoša brauktuves seguma izbūvi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) ieplānojis veikt infrastruktūras modernizāciju, lai dzelzceļu tīklā varētu nodrošināt pasažieru vilcienu kustības ātrumu līdz 140-160 kilometriem stundā, informē LDz valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs.

Patlaban tikai atsevišķos posmos pasažieru vilcieni var attīstīt ātrumu līdz 120 kilometriem stundā, taču pārsvarā vilcienu kustības ātrums ir mazāks.

Pirmās dzelzceļa līnijas, kurās plānots veikt sliežu ceļu modernizāciju vilcienu kustības ātruma palielināšanai, ir Rīga-Jelgava un Rīga-Aizkraukle.

Šo posmu modernizācija izmaksās 70 miljonus eiro, no tiem 59,5 miljoni eiro ir Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējums, bet 10,5 miljoni eiro - LDz līdzfinansējums. Šajā iepirkumā pretendenti jau ir iesnieguši savus piedāvājumus un notiek to vērtēšana. Projektu plānots īstenot līdz 2023.gada decembrim.

Vilcienu kustības ātruma palielināšana ļaus samazināt brauciena ilgumu, piemēram, maršrutos Rīga-Aizkraukle un Rīga-Jelgava par 10 minūtēm. Savukārt maršrutā Rīga-Liepāja vilcienu kustības ātruma palielināšana ļautu samazināt brauciena ilgumu par vienu stundu un 10 minūtēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rail Baltica dzelzceļš kļūs par atslēgas elementu Zīda ceļa atzarā Baltijas valstīs, precēm no Ķīnas sasniedzot Eiropu.

Tāds ir viens no galvenajiem secinājumiem VAS Latvijas dzelzceļš organizētajā konferencē Globālās transporta kustības izaicinājumi.

«Dzelzceļš kopumā piedzīvo renesansi, arī Latvijas dzelzceļa infrastruktūru gaida lielas pārmaiņas. Mēs esam globālu iespēju un izaicinājumu priekšā, un ir skaidrs, ka Latvijas dzelzceļš pastāvēs arī turpmākos 100 gadus,» konferences ievadā sacīja Satiksmes ministrs Tālis Linkaits. Savukārt VAS Latvijas dzelzceļš valdes loceklis Māris Kleinbergs ministra teikto apstiprināja, norādot, ka 2035. gadā pēc Rail Baltica projekta noslēgšanas uzņēmums gūs sasaisti ar visu Eiropu un spēs sniegt izcilus pakalpojumus gan Rietumu, gan Austrumu klientiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvnieku pilnsabiedrība BERERIX ir noslēgusi pirmos 6 mēnešus Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvniecībā. Posms iezīmējās ar diviem intensīviem procesiem, kas norit vienlaikus: infrastruktūras būvniecības darbi projekta dienvidu daļā un projektēšanas darbi visam Rīgas Centrālajam mezglam.

Būvniecības darbos ir izbūvēti ap 80% jaunās dzelzceļa un inženierkomunikāciju apakšzemes infrastruktūras, kā arī lielākā daļa (70-90%) projekta pilsētas infrastruktūras - elektrotīkli, telekomunikāciju tīkli, siltumtīkli, kanalizācija un ūdensvadi. Tā rezultātā ir sākušies ar sliežu nomaiņu saistītie būvdarbi un sagatavošanās intensīviem virszemes stacijas ēkas būvniecības darbiem.

Projektēšanas daļā ir iesaistīti 250 Latvijas un ārvalstu projektētāji un inženieri, lai analizētu, pielāgotu un iekļautu visu Rīgas iesaistīto un ieinteresēto pušu prasības un piedāvātos risinājumus ilgtspējīgā, mūsdienīgā un efektīvā mobilitātes centrā. Projektā ir sagatavoti un nodoti saskaņošanai vairāk nekā 10’000 rasējumu dokumentu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Būvnieks apšauba tramvaju līnijas būvdarbu mistisko kārtību

Lelde Petrāne, 23.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tramvaja pieturu asfaltēšana, lai pēc pāris mēnešiem asfaltu uzlauztu un vietā uzklātu bruģi, ir pareizākais risinājums, joprojām pārliecināti gan Rīgas domes, gan SIA Rīgas satiksme pārstāvji. Ceļu būves speciālista viedoklis gan ir skarbs - šādi rīkoties nedrīkstēja, domājot par pasažieru drošību, raksta laikraksts Diena.

Db.lv jau vēstīja - Rīgas satiksmē nevienu neizbrīna tas, ka pirms vēlēšanām atklātajā tramvaju līnijā uzklātais asfalts šobrīd tiek ņemts nost. «Saskaņā ar tehnisko projektu pieturvietu platformas segums ir paredzēts no betona bruģakmens. Ņemot vērā, ka pieturvietu platformas nepieciešams aprīkot ar inženierkomunikācijām, ko līdz tramvaja kustības atklāšanai nebija iespējams pabeigt, lai nodrošinātu pasažieru iekāpšanu/izkāpšanu, tika ieklāts pagaidu asfalta segums, atbilstoši tehniskā projekta risinājumiem.

Pabeidzot nepieciešamo inženierkomunikāciju izbūvi, pieturvietu platformas tiks nobruģētas, kā tas paredzēts tehniskajā projektā. Projekta izmaksas tas nepalielinās, jo šāds risinājums jau sākotnēji bija paredzēts,» šādu komentāru, atbildot uz db.lv interesi, sniedza Rīgas satiksmes pārstāvis Viktors Zaķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" stacijas un saistītās infrastruktūras izbūve starptautiskajā lidostā "Rīga" izmaksās 236,961 miljonu eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), informē "Rail Baltica" projekta ieviesēja Latvijā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" pārstāvji.

Kompānijā norādīja, ka ir noslēgts līgums ar starptautiskā konkursa uzvarētāju personu apvienību "B.S.L. Infra", kuru veido Austrijas uzņēmums "Swietelsky AG" un Latvijas būvniecības uzņēmumi SIA "Binders" un AS "LNK Industries", par "Rail Baltica" stacijas un saistītās infrastruktūras lidostā "Rīga" izbūvi.

Būvdarbus plānots veikt secīgi, piecos posmos līdz 2025.gada decembrim.

Aktīvi būvdarbi sāksies šogad maijā.

Pirmais darbu posms - "Rail Baltica" dzelzceļa infrastruktūras izbūve no stacijas "Imanta" līdz starptautiskajai lidostai "Rīga", kā arī stacijas termināļa būvniecība - būs jāpaveic līdz 2023.gada martam/aprīlim.

Vispirms tiks būvēta stacijas ēka trijos līmeņos, estakādes būvkonstrukcijas un piebraucamie ceļi ar saistīto infrastruktūru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bezprecedenta gadījums Eiropā, tomēr ne Lietuvas premjers, ne satiksmes un komunikāciju ministrs, ne Lietuvas dzelzceļa vadītājs nesola atjaunot sliedes

Eiropas Komisija 2. oktobrī pieņēma lēmumu gandrīz 28 miljonu eiro apmērā sodīt Lietuvas dzelzceļu (AS Lietuvos geležinkeliai) par konkurences ierobežošanu dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū, jo uzņēmums, likvidējot sliežu ceļu, kas savieno Lietuvu un Latviju, pārkāpis ES konkurences noteikumus. EK lēmumā ir paredzēts ne tikai naudas sods, bet arī prasība Lietuvas dzelzceļam «izbeigt pārkāpumu un atturēties no jebkādiem pasākumiem, kam ir tāds pats vai līdzvērtīgs mērķis vai iedarbība», vēsta EK paziņojums presei.

Par konkurences politiku atbildīgā komisāre Margrēte Vestagere ir izteikusies, ka tas ir «bezprecedenta gadījums, uzņēmumam demontējot sabiedrisko dzelzceļa infrastruktūru, lai pasargātu sevi no konkurences». Uzņēmēji un VAS Latvijas dzelzceļš vadība cer, ka tiks atjaunotas sliedes. Satiksmes ministrs Uldis Augulis jau ir izteicies, ka no Latvijas puses satiksme slēgtajā posmā varētu tikt atjaunota diennakts laikā. Tikmēr nedz DB aptaujātais Lietuvas premjers Sauļus Skvernelis, nedz satiksmes un komunikāciju ministrs Rokas Maišulis, nedz Lietuvas dzelzceļa vadītājs Mantas Bartuška atjaunot sliedes nesola. «Man šķiet, ka diplomātiskais ceļš nu jau ir izsmelts. Ja citādi nesaprot, Latvijai jārīkojas pietiekami asi jautājumos, kas interesē Lietuvu,» DB sacīja Liepājas mērs Uldis Sesks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts augstskolas dažādām komercbankām un Valsts kasei ir parādā 35,7 miljonus eiro, tomēr ir izveidoti arī uzkrājumi, kas daļai pat pārsniedz parādu summu, vēsta Latvijas Avīze.

Valsts kases dati uz pērnā gada decembri liecina, ka lielākās kredītsaistības patlaban ir Rīgas Tehniskajai universitātei (RTU) - 22,88 miljoni eiro, savukārt tās uzkrājums ir 15,18 miljoni eiro. Salīdzinoši otras lielākās kredītsaistības ir Daugavpils Universitātei - tās gan nepārsniedz 6,12 miljons eiro. Universitāte arī izveidojusi 2,58 miljonu eiro lielu uzkrājumu.

Tad seko Latvijas Universitāte (LU) ar 5,81 miljonu eiro lielām kredītsaistībām, savukārt tās uzkrājums ir 12 miljoni eiro. Ceturtās lielākās kredītsaistības ir Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijai - 3,36 miljoni eiro.

1,9 miljonu eiro lielas kredītsaistības ir Latvijas Lauksaimniecības universitātei (LLU), tomēr tai ir 6,93 miljonu eiro liels uzkrājums. Kredītus vairāku tūkstošu eiro apmērā ņēmušas Liepājas Universitāte, Latvijas Kultūras akadēmija, Latvijas Mākslas akadēmija un Vidzemes augstskola.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstot savu darbību ārpus Latvijas robežām, VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) meitas sabiedrība “LDZ ritošā sastāva serviss” ir saņēmusi sertifikātu “СЕРТ АСУ”, kas uzņēmumam dod iespēju sniegt lokomotīvju remonta pakalpojumus Ukrainā bāzēto lokomotīvju īpašniekiem.

Līdz ar saņemto sertifikātu, SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” jau tuvākajā laikā varēs sākt veikt plaša spektra remontdarbus uz Ukrainas sliežu ceļiem ekspluatējamajām lokomotīvēm.

“Šāda sertifikāta saņemšana ir kvalitātes apliecinājums „LDZ ritošā sastāva serviss” sniegtajiem pakalpojumiem un paver plašākas iespējas pakalpojuma sniegšanai ārpus Latvijas robežām, tādējādi attīstot arvien jaunas biznesa iespējas un ļaujot diversificēt mērķa tirgus, kuros strādājam. Esam gandarīti, ka mūsu sniegtie pakalpojumi atbilst visām augstākajām prasībām un ka varam sāk savu darbību tirgū, kur ir plaši attīstīta dzelzceļa infrastruktūrām un apjomīgs ritošais sastāvs,” norāda SIA „LDZ ritošā sastāva serviss” valdes priekšsēdētājs Ģirts Ivanovs, piebilstot, ka sertifikāta saņemšana bija sarežģīts un laikietilpīgs process, kura ietvaros tika veiktas dažāda veida kvalitātes un drošības pārbaudes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Asfalta noņemšana jaunatklātajā tramvaju līnijā atbilstot tehniskā projekta risinājumiem

Lelde Petrāne, 15.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas satiksmē nevienu neizbrīna DB novērotais, ka pirms vēlēšanām atklātajā tramvaju līnijā uzklātais asfalts šobrīd tiek ņemts nost.

«Saskaņā ar tehnisko projektu pieturvietu platformas segums ir paredzēts no betona bruģakmens. Ņemot vērā, ka pieturvietu platformas nepieciešams aprīkot ar inženierkomunikācijām, ko līdz tramvaja kustības atklāšanai nebija iespējams pabeigt, lai nodrošinātu pasažieru iekāpšanu/izkāpšanu, tika ieklāts pagaidu asfalta segums, atbilstoši tehniskā projekta risinājumiem.

Pabeidzot nepieciešamo inženierkomunikāciju izbūvi, pieturvietu platformas tiks nobruģētas, kā tas paredzēts tehniskajā projektā. Projekta izmaksas tas nepalielinās, jo šāds risinājums jau sākotnēji bija paredzēts,» šādu komentāru, atbildot uz db.lv interesi, sniedza Rīgas satiksmes pārstāvis Viktors Zaķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Iesniegta sūdzība iepirkumā par Rail Baltica stacijas būvniecību lidostā Rīga

LETA, 10.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iesniegta sūdzība iepirkumā par dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" stacijas būvniecību starptautiskajā lidostā "Rīga", liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Sūdzību iesniegusi personu apvienība "B.S.L. Infra".

Sūdzības izskatīšanas termiņš vēl nav noteikts.

"Rail Baltica" projekta ieviesēju Latvijā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" pārstāve Rita Voronkova sacīja, ka uzņēmumam nav informācijas par sūdzības iemesliem, taču pieļāva iespēju, ka ar sūdzību personu apvienība "B.S.L. Infra" mēģina iegūt papildu laiku tehniskā un finanšu piedāvājuma iesniegšanai.

"Iepirkuma otrās kārtas dalībnieki ir starptautiski uzņēmumi, kuri ļoti aktīvi interesējas par specifikācijām un citiem nosacījumiem. Ņemot vērā, ka sazināšanās ar starptautiskiem uzņēmumiem ir ilgāka, mēs jau iepriekš pagarinājām piedāvājumu iesniegšanas termiņus. Iespējams, ka tagad tiek mēģināts iegūt vēl papildu laiku," skaidroja Voronkova.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rail Baltica lidostas projekta daļa varētu izmaksāt 250-280 miljonus eiro

Monta Glumane, 05.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir sācies Rail Baltica būvniecības posms.

Rail Baltica projekta īstenotājs Latvijā – SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas - izsludinājis starptautiska konkursa 1. posmu - kandidātu atlasi - ar mērķi iegūt augsti kvalificētus, iepirkuma prasībām atbilstošus būvdarbu veicējus Rail Baltica stacijas ēkas starptautiskajā lidostā «Rīga», estakādes, piebraucamo ceļu, uzbēruma, 6 km sliežu ceļa posma un pārvada pār K. Ulmaņa gatvi izbūvei.

Starptautiskais konkurss plānots divās kārtās. Pirmajā kārtā notiks kandidātu atlase, kas tiek plānota 2020. gada janvārī. Otrajā kārtā paredzēta kandidātu sagatavoto piedāvājumu iesniegšana un sarunas, lai 2020. gada beigās noslēgtu līgumu un 2021. gadā uzsāktu būvdarbus. Šobrīd tiek lēsts, ka iepirkuma summa varētu būt 250 – 280 miljonu eiro robežās. Summa tiks precizēta, izsludinot 2. posmu. Finansējums, tāpat kā visā projektā, tiek saņemts attiecīgiem darbu posmiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš pagājušā gada novembra beigām, kad tika iekārtots pirmais “Rail Baltica” būvlaukums Rīgā pie Centrālās stacijas, iepretim Satiksmes ministrijai, tiek veikti “Rail Baltica” Centrālā mezgla būvdarbi – dzelzceļa inženiersistēmu un pilsētas inženiertīklu pārbūve un pārnešana.

Lai klātienē pārliecinātos, kā norisinās būvdarbi “Rail Baltica” centrālajā mezglā, būvlaukumu Rīgas Centrālajā stacijā 30. martā apmeklēja satiksmes ministrs Tālis Linkaits un šī posma būvnieka dalībnieka – Beļģijas lielākā būvniecības uzņēmuma “Besix Group” starptautiskā biznesa direktors Matjē Dešamps.

Rail Baltica būvniecības darbi būtiski mainīs vilcienu kustību 

Ņemot vērā Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas sliežu ceļu pārbūvi projekta “Rail Baltica”...

Darbi Rīgas Centrālā mezglā tiek organizēti divos lielos posmos: vispirms tiek būvēts viss, kas atrodas stacijas dienvidu pusē – sliežu ceļi, peroni, peronu nojumes, jaunā stacijas ēka, ir pilnībā jānorok uzbērums, jāuzbūvē dzelzceļa estakāde un pilnībā jāpārbūvē ielas zonas. Būvniecība dienvidu puses zonā norisināsies līdz 2023. gada beigām, kad Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas jaunās ēkas dienvidu daļa un arī jaunie sliežu ceļi tiks nodoti pasažieru un vilcienu operatoru pārziņā.

Savukārt no 2024. līdz 2025. gadam būvdarbi notiks dzelzceļa sliežu otrā – stacijas laukuma – pusē jeb ziemeļu daļā, pārbūvējot tur esošos sliežu ceļus, pasažieru platformas, ielu pārvadus un pašu stacijas ēku. Vienlaikus ar šiem darbiem tiks uzbūvēts jaunais dzelzceļa un kājamgājēju/ riteņbraucēju tilts pār Daugavu līdz pat Jelgavas ielai.

Rail Baltica būvniecībai no Stockmann atsavinās liftus 

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" būvniecībai Rīgā no universālveikala "Stockmann" telpu īpašnieka...

"Rail Baltica projekts mums dod iespēju Rīgas Centrālo staciju pārbūvēt par mūsdienīgu, daudzfunkcionālu un skaistu galvaspilsētas centrālo transporta mezglu, vienlaikus uzlabojot sabiedriskā transporta pakalpojuma ērtību un pieejamību. Stacijas pārbūve ir plānota tā, lai visā būvniecības procesā līdz pat 2025. gada nogalei Rīgas Centrālā dzelzceļa stacija turpinātu sniegt pakalpojumus pasažieriem: vilcieni varētu turpināt kursēt, pielāgojot to kustības grafiku būvniecības darbiem, kā arī stacijas ēkā tiktu apkalpoti pasažieri. Tomēr aicinu rīdziniekus un Rīgas viesus būt iecietīgiem un rēķināties ar iespējamām neērtībām, kas radīsies būvdarbu laikā. Esmu drošs, ka rezultātā novērtēsim ieguvumus, ko mums šīs pārmaiņas sniegs,” teic satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

“Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas būvniecības projekts ir sarežģīts no darbu organizēšanas viedokļa divu apstākļu dēļ. Pirmkārt, mēs būvējam pašā Rīgas centrā, kas nozīmē, ka teritorija ir fiziska ierobežota un mums ir jārēķinās ar ļoti blīvu apkārtējo apbūvi, komunikācijām un dažādu infrastruktūru. Otrkārt, būvdarbi līdz pat to noslēgumam ir jāorganizē tā, lai Centrālās stacijas darbība neapstātos. Nelielas neērtības ir iespējamas, bet stacija turpinās apkalpot pasažierus,” komentē būvnieku pārstāvis.

Rīgas Centrālā mezgla izbūves plāns paredz Eiropas sliežu platuma dzelzceļa ievadīšanu Rīgas centrā, izbūvējot četrus jaunus sliežu ceļus, nodrošinot “Rail Baltica” starptautisko un lidostas savienojumu vilcienu, kā arī Latvijas reģionālo (starppilsētu un piepilsētas) vilcienu apkalpošanu.

FOTO: Atklāj Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvlaukumu 

Šodien oficiāli atklās dzelzceļa projekta "Rail Baltica" Rīgas Centrālā mezgla būvlaukumu, informē...

Tiks izveidota arī mūsdienu prasībām atbilstoša, estētiski pievilcīga un ērta stacijas infrastruktūra trīs līmeņos. Esošos piecus peronus jeb platformas papildinās vēl divas jaunas platformas: visi peroni tiks paaugstināti, uzlabojot abu dzelzceļa platumu dzelzceļa lietotāju ērtības, iekāpjot vilcienos. Virs peroniem būs nojumes. Uz katru no platformām vedīs kāpnes, 12 lifti un 22 eskalatori. Pēc izbūves gājējiem būs pieejami plašāki tuneļi. Virs peroniem tiks izbūvētas arī jaunas telpas 6000 m² platībā, kur būs iespējams izvietot komerctelpas, tualetes, kases, dažādas palīgtelpas, bagāžas glabātuves u.c. Stacijā iekļauts arī “Air-To-Rail” risinājums jeb bagāžas tranzīta joslas, kas nodrošina iespēju droši nogādāt bagāžu no lidostas uz staciju un otrādi - bez pasažieru iesaistīšanās. Jaunajā projektā būtiski paaugstināti arī stacijas, kā nozīmīga civilās infrastruktūras objekta, drošības parametri.

Esošā uzbēruma vietā posmā no autoostas un no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas līdz Elizabetes ielai tiks izveidota estakāde, pa kuru turpmāk organizēs dzelzceļa satiksmi. Uzbēruma norakšana piešķirs Rīgai jaunus vaibstus, vizuāli un funkcionāli savienojot līdz šim ar dzelzceļa uzbērumu atdalītās pilsētas: Vecrīgu ar Latgales priekšpilsētu. Tas arī ļaus savienot Elizabetes ielu ar Timoteja ielu.

Tiks uzbūvēts jauns, vienu kilometru garš tilts ar diviem sliežu ceļiem pār Daugavu un mazo Daugavu, ko varēs izmantot arī gājēji un velobraucēji.

Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas apkaimē arī būtiski palielināsies pilsētniekiem pieejamas zaļās zonas un labiekārtotas multifunkcionālas teritorijas. Piemēram, no 1316 m² uz 4454 m² palielināsies skvēru platība. Plānots, ka Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas kompleksa pārbūve, dzelzceļa tilta pār Daugavu un infrastruktūras būvniecības darbi pilnībā noslēgsies 2025. gadā.

Būvdarbus veic starptautiskā konkursa uzvarētājs - būvsabiedrība “BERERIX”, kuru veido Beļģijas lielākais būvniecības uzņēmums “BESIX Group”, nacionālais būvnieks “RERE Būve” un Itālijas uzņēmums “Rizzani de Eccher”, projektēšanas un būvdarbu uzraudzību veic būvinženieri no “Egis-Deutche Bahn”, bet būvprojekta ekspertīzi nodrošina vietējie eksperti no “Firma L4”.

Komentāri

Pievienot komentāru