Latvija dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas maksu ziņā ir trešā dārgākā Eiropas Savienībā, Db rīkotajā Transporta un loģistikas nozares gada noslēguma forumā teica VAS Latvijas dzelzceļš valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis.
Viņš norādīja, ka Latvija ir sasniegusi lielu progresu sarunās ar Ķīnu par tranzītkravu piesaisti, taču te nozīmīgs kavēklis ir Latvijas augstā maksa par infrastruktūras izmantošanu, kas Latvijā ir ne vien lielāka nekā kaimiņvalstīs, bet arī trešā dārgākā ES, sasniedzot teju 6 eiro par kilometru. Vēl lielākas infrastruktūras izmaksas esot tikai Polijā un Slovākijā.
Latvijā infrastruktūras izmaksas gadā veido apmēram 100 milj. Ls un jebkuri papildu ieņēmumi šim mērķim, piemēram, akcīzes nodokļa atmaksa, ļautu attiecīgi samazināt infrastruktūras izmaksas pārvadātājiem, proti, atmaksāta akcīzes nodokļa gadījumā par 18%, solīja U. Magonis. Starp nākotnes izaicinājumiem viņš minēja arī konkurences cīņu ar Lietuvu par Baltkrievijas tranzītkravām.
«Kravu pārvadājumos ļoti lielu nozīmi ieņem ārpolitikas attiecības starp valstīm. Baltkrievijas gadījumā lietuvieši pamanījās mūs apsteigt, jo tajā laikā, kamēr mēs apsvērām, kā kaitēt baltkrievu režīmam, būvējot radio torņus, lietuvieši to tik vien darīja, kā slepeni brauca uz Baltkrieviju un tikās ar Lukašenko. Tāpēc tagad viņu tranzītkravu biznesā Krievijas kravas ieņem vien 7%, bet lielais pienesums ir no Baltkrievijas,» sacīja U. Magonis.
Arī par iegūtajām NATO tranzītkravām Latvija var pateikties tikai labajām ārpolitiskajām attiecībām ar ASV, uzskata U. Magonis.
Kopumā dzelzceļa pārvadājumu nozare Latvijā izrādījusies stabila pat krīzes laikā, nelielu kravu apjomu kritumu piedzīvojot vien pēdējos mēnešos.