VAS Latvijas Dzelzceļš liekot šķēršļus Baltkrievijas un Krievijas kālija minerālmēslojumu transportēšanai Ventspils ostas virzienā, uzskata Ventspils termināla Kālija parks un Baltijas asociācija Transports un Loģistika pārstāvji.

Pēc Baltkrievijas un Krievijas uzņēmumu datiem līdz pat šim brīdim VAS Latvijas Dzelzceļš (LDz) atsakoties noslēgt līgumus ar kravu īpašniekiem uz nosacījumiem, kas bija spēkā 2008.gadā, lai gan iepriekš bija solījis to izdarīt. «Vēl vairāk, LDz vadība ignorē arī citus savus solījumus un paziņojumus partneriem, piemēram, LDz valdes priekšsēdētāja Uģa Magones paziņojumu atrisināt jautājumu par līguma slēgšanu ar lielāko kālija minerālmēslojumu piegādātāju Belaruskalij līdz šī gada 16. janvārim ieskaitot,» teikts BATL paziņojumā.

BATL un KP savukārt uzsver, ka jau sākotnēji LDz Baltkrievijas sadarbības partnerus esot nostādījis bezizejas situācijā, izsniedzot līguma projektu 2009. gadam tikai 2008. gada 23. decembrī, faktiski pēdējā gada darba dienā. VAS LDz sagatavotajā līguma projektā dzelzceļa tarifa likme kālija sāls transportēšanai palielināta par 20% - 75%, salīdzinot ar 2008. gadu. «Šajā situācijā Baltkrievijas puse, neskatoties uz ieinteresētību izmantot Ventspils ostu, bija spiesta atteikties no Latvijas tranzīta koridora izmantošanas kālija minerālmēslojumu tranzītam,» uzsver BATL.

Šobrīd pilnībā pārtraukta kālija sāls transportēšana caur Ventspils ostu. To Db apstiprina gan kālija sāls pārkraušanas termināļa Kālija parks (KP) pārstāvji gan Latvijas dzelzceļš. Iemesls tam ir situācija pasaules tirgos: globālās krīzes dēļ, šobrīd praktiski vairs neesot pieprasījums pēc kālija sāls minerāliem.

Neskatoties uz globāliem iemesliem kālija sāls plūsmas aptrūkšanai, tā transportēšanas apjomi caur Latviju apsīka jau iepriekš: galvenais iemesls tam bija Baltkrievijas kālija sāls plūsmas pārorientēšanu no Ventspils ostas uz Klaipēdu, kas ir daudz tuvāk kālija sāls ieguves vietām Baltkrievijā.

Kālija sāls transportēšana Latvijas tranzīta koridoram nodrošina vairāku desmitu miljoni eiro ienākumus gadā.

Baltkrievijas ziņu aģentūra Prime TASS ziņo, ka Baltkrievijas nacionālais kālija sāls ieguvējs Belaruskalij varētu šogad samazināt kopējo kālija sāls eksportu par 0.5 līdz 1.5 miljoniem tonnu.

Latvijas dzelzceļš (LDz) ir vienojies ar Baltkrievijas uzņēmumu Beloruskaļij par kravu pārvadājumu apmaksu un noslēdzis līgumu par kālija sāls pārvadāšanu 2009. gadā, raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tomēr neapmierinātība par situāciju ar šīm kravām paliek. Laikraksta Dienas Bizness rīcībā nonākusi Beloruskaļij vēstule Latvijas dzelzceļa valdes priekšsēdētājam Uģim Magonim, kurā var noprast, ka Baltkrievijas pusi nebūt neapmierina līguma nosacījumi, lai gan tā līgumu parakstījusi.

"Parakstītais līgums /../ nav nekas vairāk kā nodomu deklarācija un faktiski tukša vieta," pauž Baltijas asociācija Transports un Loģistika (BATL).

Savukārt Uģis Magonis citam laikrakstam - NRA apgalvojis, ka Latvija bez kālija sāls tranzīta nepalikšot, bet kāds uzņēmums gan to var zaudēt. Kālija sāls kravu tranzīts, pēc Magonis teiktā, caur Latvijas ostām varētu atsākties aprīlī. Tiesa, šobrīd nav zināms, caur kurām Latvijas ostām tas tiks darīts. Uzņēmumam Kālija parks tagad ir pēdējā iespēja atrisināt savas problēmas. Taču, ja tas neizdosies, kālija sāli iespējams transportēt vai nu caur Liepājas, vai Rīgas ostu, piebildis LDz valdes priekšsēdētājs.

Iespējams, drīzumā varētu atjaunoties Baltkrievijas kālija sāls plūsma caur Ventspils ostu.

Tam gan esot nepieciešami priekšnosacījumi - pirmkārt izmaiņas Latvijas dzelzceļa (LDz) tarifos. Kālija minerālmēslu tranzīta atjaunošanas iespēju pētīja Baltkrievijas kālija kompānijas (BKK) vadība savas Latvijas vizītes laikā šī gada jūlijā. Tikšanās laikā ar LDz vadību BKK vadība konstatēja, ka galvenais šķērslis kālija sāls plūsmas atjaunošanai caur Latvijas ostām esot neizdevīgie dzelzceļa tarifi. Rezultātā puses apņēmās izstrādāt soļus, kuri novestu pie savstarpēji izdevīga kompromisa Baltkrievijas kālija sāls tranzīta atjaunošanai, paziņojuši kālija pārkraušanas termināļa Kālija parks (KP) pārstāvji. Tai pašā dienā notikušās tranzīta biznesa pārstāvju tikšanās laikā, kura notika Baltijas Asociācijas Transporta un Loģistikas telpās, LDz vadītājs Uģis Magone Satiksmes ministra Kaspara Gerharda klātbūtnē esot devis solījumu meklēt risinājumus Latvijas tranzīta koridora konkurētspējas paaugstināšanai un Baltkrievijas kālija sāls plūsmas atjaunošanai caur Latviju, teikts KP paziņojumā.

2010. gadā transporta nozares uzņēmums Kālija parks strādājis īslaicīgas, bet lielas naudas līdzekļu nepietiekamības apstākļos, tāpēc uzņēmums arī nav spējis laicīgi norēķināties ar apsardzes kompāniju TM security.

Tā liecina Db.lv rīcībā esošie dokumenti un Kālija parka finanšu direktora sarakste ar TM security. Jau vēstīts, ka Ventspils tiesa pērnā gada 28. novembrī pēc TM security pieteikuma ierosinājusi a/s Kālija parks maksātnespējas lietu.

Pērnā gada 23.septembrī Kālija parka nosūtītie iebildumi pret TM security par nepamatotajiem prasījumiem 2,096 miljonu latu apjomā, kas adresēti arī tiesai, liecina, ka Kālija parks no vienas puses atzīst, ka tika parakstīti līgumi, rēķini akceptēti, panākta vienošanās par parādu, tomēr pašus parādus uzņēmums neatzīst, TM security prasību dēvējot par bezkaunīgu rīcību, kas robežojas ar reketu. Tāpat Kālija parks neatzīst arī vienošanos (ko Kālija parks nodēvējis kā atpirkšanos no TM security), kas paredz samazinātu parādu 133,9 tūkstošu latu un līgumsodu 97,6 tūkstošu latu apjomā.

Daudzu Ventspils tranzītbiznesa uzņēmumu līdzīpašnieks uzņēmējs Oļegs Stepanovs šodien publicētā intervijā laikrakstā Dienas bizness norāda, ka tuvākā nākotnē Kālija parka termināli varētu pārdot Baltkrievijas un Krievijas kompānijām, lai nodrošinātu kālija sāls kravu plūsmu caur Ventspili.

Tāpat viņš izklāsta savu skatījumu par faktu, ka ir atzīts par vienu no aizdomās turamajiem kriminālprocesā, kas tika sākts 2005.gadā par krāpšanu lielā apmērā attiecībā pret LK un tās meitasuzņēmumiem, kā rezultātā LK ir zaudējis ap 29,1 miljonu ASV dolāru. O. Stepanovs uzskata, ka šis process ir saistīts ar gaidāmo tiesvedību pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu. Intervijā O. Stepanovs atklāj t.s. tranzītkara iemeslus, un atklāj aptuveno Ventspils tranzītzbiznesa aktīvu vērtību, kas savstarpējo konfliktu rezultātā ir strauji kritusies. Db.lv piedāvā iepazīties ar visu interviju, ko O. Stepanovs sniedzis laikrakstam.

Lai saglabātu attiecīgu kontroli Kālija parkā, Šveices advokāts Rudolfs Meroni spiests rīkot akcionāru sapulces katru darbadienu. Tādējādi viņš gadā noturējis ap 250 sapulcēm.

«2010. gadā Kālija parka aptuveni 50% daļu kontrolētājs Oļegs Stepanovs centās viltot uzņēmuma akcionāru sapulci, lai saglabātu vadību uzņēmumā. Mums atkal bija nepieciešams daudz cīņas, lai kontroli atgūtu, kas izdevās 2011. gadā. Tagad, lai aizsargātu Kālija parku, mēs katru dienu noturam sapulci un katru dienu Uzņēmumu reģistrā iesniedzam dokumentus. Akcionāru sapulce notiek pirms asotņiem no rīta, deviņos sniedzam dokumentus. Jau notkušas ap 250 sapulces. Tāda ir problēma, bet ko mēs varam datī? Tas iespējams tikai Latvijā,» intervijā Db.lv atzina R. Meroni.

R. Meroni kopš 2007. gada nogales uzticēts pāravaldīt iespējamos Aivara Lemberga aktīvus, kuru vidū ir arī aptuveni 50% Kālija parka daļu. R. Meroni secināja, ka 2009. un 2010. gadu laikā O. Stepanovs, iespējams, nozadzis teju 8 miljonus latu no Kālija parka, bet R. Meroni nevarot pieļaut šādu darbību turpināšanu saistībā ar nepieciešamību sagabāt par labu valstij ieķīlāto Lemberga aktīvu vērtību.

Satiksmes ministra Aivja Roņa vizītes laikā Baltkrievijas uzņēmumi izrādījuši vēlmi aktīvāk izmantot Latvijas tranzīta koridora – dzelzceļa un ostu terminālu – iespējas, bet Latvijas uzņēmēji piedāvājumus vēl gaida.

Kaut arī oficiālais 31.augusta vizītes iemesls bija iepazīšanās ar jauno Baltkrievijas Republikas transporta un komunikāciju ministru Anatoliju Sivaku, tās laikā tikās arī laikā abu valstu dzelzceļa uzņēmumu vadītāji. Noprotams, ka pārrunātas iespējas palielināt kravu tranzīta apjomu palielināšanas iespējas gadījumā, ja Baltkrievija dēļ strīda ar Lietuvu par t.s. lācīšu desantu izlemtu pārvirzīt daļu kravu, kas šobrīd tiek nosūtītas caur Klaipēdu.

«Cilvēciski varu saprast Baltkrievijas iedzīvotājus,» kuri nav apmierināti ar to, ka ir pārkāpta viņu gaisa telpa, norādīja A. Ronis. «Es arī būtu neapmierināts, ja mūsu gaisa telpā ielidotu lidmašīna, no kuras tiktu izkaisītas aģitācijas lapas, kurās tiktu teikts, ka dzīvojam nepareizi,» tā viņš.

Kālija sāls pārkraušanas terminālis Kālija parks vēlas, lai premjers palīdz atjaunot kālija sāls plūsmu caur Latviju.

Uzņēmuma pārstāvji nosūtījuši atklāto vēstuli Ministru prezidentam un Satiksmes ministram ar attiecīgu lūgumu. «Drīz būs pagājuši 6 mēneši kopš pagājušā gada decembra, kad VAS Latvijas Dzelzceļš (LDz) uzsāka nepamatoti augstu dzelzceļu tarifu likmju uzspiešanu Baltkrievijas kālija minerālmēslojumu tranzītam caur Latviju 2009.gadā,» vēstulē raksta Kālija parks (KP), uzsverot, ka lielā mērā šī jautājuma risināšana ir nonākusi strupceļā. Neskatoties uz to, ka visā šajā laika periodā gan KP, gan Belaruskalij esot rakstījuši LDz neskaitāmas vēstules ar detalizētiem situācijas skaidrojumiem un kompromisa variantu piedāvājumiem, tomēr kopsaucējs joprojām nav atrasts.

Ventspils tiesa šodien pēc SIA TM security pieteikuma ierosinājusi transporta nozares uzņēmuma a/s Kālija parks maksātnespējas lietu.

Kā liecina Maksātnespējas administrācijas interneta mājaslapā pieejamā informācija, par Kālija parka administratori izvēlēta Liena Krūce, taču viņa līdz rītdienas darba diena vidum no šiem pienākumiem vēl var atteikties.

Kā liecina Firmas.lv informācija, ap 61,12% Kālija parka īpašniece ir Holandē reģistrētā Beleggingsmaatschappij Geit B.V., 30,57% pieder SIA Mineral-Trans-Serviss, bet mazāk nekā 10% īpašniece ir Multinord AG. Tāpat kā daļu īpašniece reģistrēta Ventspils pilsētas dome.

Firmas.lv datubāzei par AS akcionāriem gan ir tikai uzziņas raksturs un nav juridiska spēka. Akcionāru saraksta iesniegšana Uzņēmumu reģistrā nav obligāta, tādēļ precīzs akcionāru reģistrs ir pieejams attiecīgajā akciju sabiedrībā.

Iepretim Laimas pulkstenim notekūdeņu kanalizācijas akā ietek spilgti violets ūdens.

Iespējams, ka lietus ūdens iekrāsojies no kālija permanganāta jeb «zilajiem graudiņiem», ar kuriem apbērts automašīnas Subaru motora pārsegs un priekšējais buferis. Lietum līstot, kālija permanganāts šķīst un ietek kanalizācijas akā.

Kālija permanganāts ir violeti melna kristāliska viela, kas šķīst ūdenī, veidojot violetu šķīdumu.

Kālija permanganātu dažreiz lieto sprāgstvielās par oksidētāju, maisījumos ar reducētāju. Kālija permanganāta reakciju ar glicerīnu var lietot aizdedzinošos sastāvos. Kālija permanganāts ir spēcīgs oksidētājs, un tas ir tā galvenais pielietojums. Kālija permanganātu lieto par dezinfekcijas līdzekli.

Kamēr Japāna cīnās, lai nepieļautu kodolkatastrofu, ASV Rietumkrasta un Krievijas Tālo Austrumu iedzīvotāji masveidā izpērk kālija jodītu saturošas zāles, kuras var samazināt vairogdziedzera vēža risku, vēsta pasaules masu mediji.

«Mēs esam vairāk pārdevuši pēdējās dienās nekā pēdējos trijos gados,» stāsta Džims Smals (Jim Small), Zviedru kompānijas Reciphram, kas piegādā kālija jodītu ASV pārstāvniecības prezidents. Kālija jodītu aktīvi iegādājas gan ASV Rietumkrasta iedzīvotāji, gan arī uzņēmumi, kuru darbinieki strādā Japānā, skaidroja Dž. Smals.

Krievijas Tālajos Austrumos ir palielinājusies jodu saturošu medikamentu pārdošana. Sahalīnas un Kuriļu salu iedzīvotāji neredzētos apjomos iepērk joda tabletes un sauso sarkanvīnu. «Pie mums pērk visu, kur pieminēts vārds jods. Pārdošanā vairs nav «Jodamarīna» tablešu, pašu jodu pērk veselām pudelēm,» aģentūrai RIA Novosti stāstīja kādas aptiekas darbiniece. Arī jodu saturošais sarkanvīns ir nozudis no veikalu plauktiem.

«Ir jāsadarbojas ar Krieviju. Mums ir jābūt atvērtiem Krievijas investīcijām ostās. Lai šie kravu īpašnieki, vai viņi ir Krievijas vai Baltkrievijas uzņēmēji, investētu mūsu ostās un izveidotu savus termināļus. Un tad viņi nepieļaus, ka šie termināļi stāv tukši,» intervijā saka bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Nav noslēpums, ka Latvijas ekonomika un it īpaši tādas nozares kā tranzīts, gaida Rietumu un Krievijas attiecību uzlabošanos, cerot, ka uzlabosies arī ekonomiskā sadarbība. Kā šajā aspektā vērtējat Helsinkos notikušo ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos?

Neapšaubāmi, ka «tirdzniecības kari» ne pie kā laba nav noveduši. Protams, ka ASV un Eiropas Savienības attiecības ar Krieviju ir ļoti ietekmējušas mūsu valsti. Ja raugāmies uz tranzīta nozari, tajā ir būtisks kritums par 30% pēdējo gadu laikā, kas ir saistīts ar šiem «ekonomiskajiem kariem». Tāpat cietusi ir pārtikas nozare. Tāpēc jebkura attiecību uzlabošanās starp ASV un Krieviju nāk Latvijai tikai par labu. Ekonomiskajai sadarbībai, Latvijas ekonomikai tā ir laba ziņa. Mēs esam saistīti ar globālo ekonomiku un neesam atrauti no globālās politikas. Krievija joprojām ir būtisks mūsu tirdznieciskais partneris un tāds vienmēr arī būs. It īpaši tranzīta jomā, kuru attīstīt mums īsti pat nav citas iespējas kā vien sadarbībā ar Krieviju.

Ar Baltkrievijas valsts koncerniem saistītais uzņēmums SIA Oil Logistic kļuva par straujāk augošo uzņēmumu 2007. gadā - Gazeli 2008.

Vladimirs Demidovs

IVladimirs Demidovs ntervijā Db uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Baltkrievijas pilsonis Vladimirs Demidovs stāsta par uzņēmuma darbību, Baltkrievijas konfliktu ar ASV un savu Latvijas un Baltkrievijas sadarbības redzējumu.

Kāds bija uzņēmuma darbības sākums Latvijā?

Baltkrievijai nav pieeja jūrai – citi saka, ka tas ir trūkums, es – ka tā ir priekšrocība. Trūkumus vienmēr vajag pārvērst par priekšrocībām, tā ir izdevīgāk. Mums ir iespēja izvēlēties virzienus, izvēlēties ceļus. Izvēle ir atkarīga no tā, kur ir lētāk, operatīvāk un labāk. Kad es atnācu uz koncernu, es biju speciālists vieglajā rūpniecībā, jo 28 gadus biju nostrādājis tieši šajā nozarē. Mani nosūtīja uz Latviju. Sākumā pieeja bija tāda – brauc pie jūras no Gdaņskas līdz Pēterburgai un meklē, kur mums ir visinteresantākais variants, tur arī atvērsim pārstāvniecību. Mēs izvēlējāmies Rīgu ģeogrāfiski izdevīgā stāvokļa dēļ – 300 km līdz Tallinai, 300 km līdz Klaipēdai. Rīga ir arī Baltijas finanšu centrs. Pieradu pie domas, ka te būs jāstrādā. Tagad jau ir sestais gads, kopš es te esmu. Pirmos divus gadus mēs strādājām kā pārstāvniecība un paralēli – 11 mēnešus pēc pārstāvniecības izveidošanas – izveidojām arī uzņēmumu. Belneftehim Baltic, šodien Oil Logistic principā ir Baltkrievijas valsts kompānija, kuras īpašnieki ir uzņēmumi, kuri ietilpst milzīgajā Baltkrievijas koncernā Balneftehim. Šis ir arī iemesls, kādēļ amerikāņi mums „uzbrauca”. Īpašnieki ir kompānija Belarusjkalij – 55%, pašam Belneftehim koncernam pieder 25%, bet viņi nevada uzņēmumu – viņi savas akcijas ir atdevuši Baltkrievijas naftas namam. Un pa 10% pieder Naftan, kas ir naftas pārstrādes uzņēmums Novopolockā, un naftas ieguves uzņēmumam Belorusjneftj. Principā mums nav neviens procents privātā kapitāla, jo tā ir tāda Baltkrievijas specifika. Arī man kā uzņēmuma vadītājam ir vieglāk pārstāvēt valsts intereses, cīnīties par katru santīmu. Jo es zinu, ka tā nav mana nauda, par ko es cīnos.

VAS "Latvijas dzelzceļš" finanšu līdzsvara nodrošināšanai 2020. gadā ir nepieciešams papildus finansējums no valsts budžeta aptuveni 25 milj. eiro apmērā, kā arī papildus finanšu līdzekļi 15,8 milj. eiro apmērā, lai kompensētu neattiecināmās izmaksas pilnā apmērā sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai visa 2020.gada laikā, informē uzņēmumā.

LDz skaidro, ka 2019. gads Latvijas transporta un tranzīta nozarei ir bijis sarežģīts gan globālā, gan reģionālā līmenī - dažādu ārēju faktoru rezultātā ir ievērojami samazinājušies kravu pārvadājumu apjomi. Šī situācija ir būtiski ietekmējusi visu Latvijas transporta nozari, bet visspēcīgāk tas ir skāris tranzīta jomā darbojošos uzņēmumus, t.sk., VAS "Latvijas dzelzceļš".

Arī 2020. gada pirmo divarpus mēnešu kravu pārvadājumu tendences, kā arī pašreizējie pasaules un reģiona ekonomiku potenciāli satricinošie notikumi liecina, ka situācija, kas saistīta ar kravu pārvadājumu apjomiem, būtiski neuzlabosies vai, iespējams, pat pasliktināsies.

Tādējādi, lai gan Latvijas tautsaimniecības interesēs dzelzceļa tīkla darbību nepieciešams saglabāt pilnā apjomā, neskatoties uz jau pagājušā gada nogalē uzsāktajiem striktajiem izmaksu optimizācijas un darbības efektivitātes palielināšanas pasākumiem, "Latvijas dzelzceļš" 2020. gadā nespēs īstenot finanšu līdzsvara nosacījumus, jo ieņēmumi ir samazinājušies tik būtiski, ka tie nesedz izmaksas, kuras jau šobrīd ir samazinātas iespējami zemākajā līmenī, vienlaikus neapdraudot dzelzceļa infrastruktūras kvalitāti un kustības drošību.

Grozījumi tā sauktajos «Skolas bulciņu likumos» praksē tiek ieviesti godprātīgi. Ēdnīcu pavāres rūpīgi no ēdienkartēm izslēdz tomātu pastu un majonēzi, bet skolu kafejnīcās bulkas no plauktiem pazudušas. Bērni likumu apiet katrs pa savam, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Vecāku nopirktas bulkas skolēni nu stiepj līdzi jau tā smagajās somās, savukārt kabatās - maisiņi ar sāli. To, ka ēdienam pietrūkst tikai sāls, Kalvenes pamatskolas vecāko klašu zēni sapratuši jau tūdaļ jaunā gada pirmajā ēdienreizē, bet nākamajās pusdienās bijuši līdzi maisiņi ar sāli. «Nu viņi saber tur tik daudz, ka tiešām sāku baiļoties. Viss galds ar sāli nokaisīts. Ko darīsi, tas tagad ir aizliegtais auglis un... kas pusaudžiem ir aizliegts, to viņi grib ar dubultu spēku,» par saviem novērojumiem pastāsta Kalvenes pamatskolas ēdnīcas šefpavāre Dagrita Medisa. Savukārt Aizputes vidusskolā privātās kafejnīcas vadītāja Liene Freidenfelde no plauktiem izņēmusi visas bulciņas, kuras nāca no ceptuves pāri ielai. «Bulkām nebija ne vainas,» saka kafejnīcas vadītāja.

Kurzemes apgabaltiesa šodien, 7. aprīlī, lems par to, vai pārtraukt tiesvedību SIA LSF Holdings prasībā pret a/s Kālija parks par 2.46 miljonu latu piedziņu.

Lūgumu pārtraukt tiesvedību iesniedza atbildētājs - a/s Kālija parks un atbildētāja pusē pieaicinātās trešās personas Valērija Godunova pārstāvis. Lūgums pamatojās uz to, ka pret trešo personu - Valēriju Godunovu sākts kriminālprocess, kā arī uz to, ka Rīgas apgabaltiesa skata prasītāja pusē pieaicinātās trešās personas - SIA LSF Trans prasību pret vairākiem atbildētājiem, tajā skaitā a/s Kālija parks. Atbildētājs uzskata, ka visi trīs procesi ir savstarpēji saistīti pēc būtības, turklāt kriminālprocesā ir plašākas iespējas gūt pierādījumus, kas var ietekmēt tiesas spriedumu. Tāpēc lūgts tiesvedību pārtraukt, līdz būs iztiesāts kriminālprocess. Savukārt LSF holdinga un LSF Trans pārstāvji uzskata, ka nav pamata pārtraukt tiesvedību, jo juridiski katra lieta ir patstāvīga.

Šī gada pirmajos četros mēnešos kompānija Belaruskalij eksportējis 371 tūkst. tonnu minerālmēslu, tomēr caur specializēto Ventspils ostas termināli AS Kālija parks šajā periodā nav nosūtīta neviena Baltkrievijas kālija sāls krava.

Visas Belaruskalij kravas tikušas pārkrautas vien caur Klaipēdas ostu. Vienīgās kravas, ko KP ir pārkrāvis - 173.3 tūkst. tonnas Krievijas minerālmēslu. KP uzsver, ka pie šīs situācijas esot vainojams Latvijas dzelzceļš, kas kopš gada sākuma ieviesis paaugstinātas pārvadājumu tarifu likmes. LDz šobrīd ir vienīgais no ārzemju kālija minerālmēslu pārvadātājiem, ar kuriem kompānijai Belaruskalij neizdevās noslēgt līgumu par kravu tranzītu. Kompānijas vadība Db gan jau iepriekš norādīja, ka 2008. gadā tikuši ieviesti ļoti zemi tarifi kālija sāls pārvadājumiem, tomēr gaidītos rezultātus tie nenesa, jo Baltkrievija caur Ventspili pārkrāva vien «liekās» kravas, ko nespēja pieņemt Klaipēda. Tikmēr arī paši Baltkrievijas uzņēmuma pārstāvji neslēpj neapmierinātību ar situāciju. «Mēs esam ieinteresēti kālija minerālmēslu tranzītā caur Ventspils ostu, kurai ir infrastruktūra lielu kālija partiju pārkraušanai un termināls lielkravu kuģiem. Ne mazāk ieinteresēti mēs esam savu izmaksu samazināšanā, tieši savu izdevumu samazināšanā kravu piegādei pa Latvijas dzelzceļu,» intervijā Baltkrievijas ziņām norādījis Belaruskalij pārstāvis.

VAS "Latvijas dzelzceļš" līdz 2020. gada beigām plāno pārtraukt darba tiesiskās attiecības ar aptuveni 1500 darbiniekiem, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

Šodien izplatītā paziņojumā tas skaidro, ka 2019. gads gan koncernam "Latvijas dzelzceļš" (LDz), gan visai Latvijas transporta un tranzīta nozarei ir bijis satricinājumiem bagāts – gan fosilo izejvielu cenu samazinājuma globālajos finanšu tirgos un attiecīgi mazāka to pārvadājumu apjoma rezultātā, gan arī reģiona ekonomiskās un politiskās situācijas dēļ ir pieredzēts būtisks ienākošo un izejošo kravu apjoma samazinājums.

VAS "Latvijas dzelzceļš" valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs norāda, ka jau kopš 2019. gada vasaras "Latvijas dzelzceļš" aktīvi pārskata visas funkcijas un darba organizācijas procesus, kā arī ir būtiski samazinājis uzņēmuma izmaksu pozīcijas.

Kaut arī Latvijas dzelzceļa caurvedes spēja, īpaši jau Baltkrievijas virzienā ir sasniegusi teju maksimumu, LDz Cargo vajadzības gadījumā varētu pārvest tās kravas, kas aizietu no Klaipēdas, ja saasinātos baltkrievu un leišu attiecības tā dēvētā plīša desanta dēļ.

Šāds piedāvājums gan vēl nav izskanējis, atzīst uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Guntis Mačs, taču tai pašā laikā piebilst: «Mēs paņemsim visu, ko varam paņemt.»

Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko asie izteikumi pret Lietuvu, kaimiņvalstij pieļaujot zviedru lidmašīnas ielidošanu Baltkrievijas teritorijā, liek Klaipēdas ostas uzņēmumiem raizēties par iespējamajām ekonomiskajām sankcijām. Tiek lēsts, ka ostai tās varētu izmaksāt līdz pat 900 milj. litu (teju 184 milj. Ls), vēstīja LETA.

«Man šādu ziņu nav,» par iespējamo kravu novirzīšanu un Latviju saka Latvijas-Baltkrievijas ekonomisko sakaru veicināšanas biedrības valdes priekšsēdētājs Alfrēds Čepānis, piebilstot, ka viņš par to tikai priecātos.

AS Kālija Parks pērn guvis 1,257 miljonu eiro peļņu, kas gan, salīdzinot ar 2012. gadu ir kritums par 17,3%, liecina Lursoft dati.

Iesniegtajā gada pārskatā teikts, ka pērn veiktas investīcijas uzņēmuma pamatlīdzekļos par vairāk nekā 676 tūkstošiem eiro, kā arī samazināts saistību apmērs par 818,151 tūkstošiem eiro, kas ir uzlabojis kopējo uzņēmuma finansiālo stāvokli.

AS Kālija Parks neto apgrozījums aizvadītajā gadā samazinājās par 8,3%, nokrītoties no 8,502 miljoniem eiro 2012. gadā līdz 7,794 miljoniem eiro pērn.

Uzņēmuma pamatdarbība ir kālija hlorīda un citu minerālmēslojumu pārkraušana Ventspils brīvostā. Pērn notikušas būtiskas izmaiņas kālija sāls tirdzniecības organizācijā – tika pārtraukta sadarbība tirdzniecībā starp Krievijas un Baltkrievijas kālija sāls ieguves uzņēmumiem. Uzņēmuma vadība norāda, ka gada griezumā būtiskā kravu apgrozījuma pieaugumā šīs izmaiņas nerealizējās un gada kopējais kravu apgrozījums sasniedza vien 1,572 miljonus tonnu, kas ir par 10% mazāk nekā gadu iepriekš.

Krievijas kompānija Uralkali pārtraukusi darbību Belarussian Potash Company, kuru tā bija nodibinājusi kopā ar Belaruskali un kas bija viens no lielākajiem kālija karbonāta (potaša) ieguves karteļiem pasaulē, izsaucot spekulācijas par gaidāmo cenu kritumu šajā jomā.

Analītiķi prognozē, ka gada otrajā pusē kālija karbonāta cena samazināsies no pašreizējiem 400 ASV dolāriem par tonnu līdz 300 dolāriem, tādējādi reaģējot uz Krievijas un Baltkrievijas kopuzņēmuma izjukšanu. Krievijas Uralkali, lai kompensētu paredzamo cenu kritumu, iecerējusi palielināt kālija karbonāta tirdzniecības apjomus no 10,5 miljoniem tonnu šogad līdz 14 miljoniem 2015. gadā.

Savu lēmumu pārtraukt sadarbību ar Belaruskali Krievijas uzņēmums motivējis ar baltkrievu negodīgu rīcību – atsevišķu darbību veikšanu ārpus karteļa. Kopš 2012. gada decembra Baltkrievijā spēkā ir prezidenta dekrēts, ar kuru tika atceltas Belarussian Potash Company ekskluzīvās tiesības uz kālija karbonāta eksportu. Pēc prezidenta dekrēta, Belaruskali veikusi vairākas piegādes bez karteļa starpniecības, skaidro Telegraph.

Rail Baltica dzelzceļš kļūs par atslēgas elementu Zīda ceļa atzarā Baltijas valstīs, precēm no Ķīnas sasniedzot Eiropu.

Tāds ir viens no galvenajiem secinājumiem VAS Latvijas dzelzceļš organizētajā konferencē Globālās transporta kustības izaicinājumi.

«Dzelzceļš kopumā piedzīvo renesansi, arī Latvijas dzelzceļa infrastruktūru gaida lielas pārmaiņas. Mēs esam globālu iespēju un izaicinājumu priekšā, un ir skaidrs, ka Latvijas dzelzceļš pastāvēs arī turpmākos 100 gadus,» konferences ievadā sacīja Satiksmes ministrs Tālis Linkaits. Savukārt VAS Latvijas dzelzceļš valdes loceklis Māris Kleinbergs ministra teikto apstiprināja, norādot, ka 2035. gadā pēc Rail Baltica projekta noslēgšanas uzņēmums gūs sasaisti ar visu Eiropu un spēs sniegt izcilus pakalpojumus gan Rietumu, gan Austrumu klientiem.

Vienotais piedāvājums ļauj cerēt uz Baltkrievijas kravu apjomu pieaugumu

Esam daudz runājuši par to, ka jāpiedāvā integrēts piedāvājums Ķīnas, Vidusāzijas un citu valstu kravu pārvadājumiem un 10. decembrī Minskā parakstītais Latvijas un Baltkrievijas saprašanās memorands transporta un tranzīta kravu jomā ir labs piemērs tam, ka Latvija ir sagatavojusi šādu piedāvājumu, kur iesaistīts dzelzceļš un Rīgas osta un kur ir runa par dzelzceļa kapacitāti, tarifiem un dažādu pretimnākšanu, lai kravas izvēlētos Latviju, nevis kaimiņvalstu ostas, sarunā ar DB norāda satiksmes ministrs Anrijs Matīss. Šis ir pirmais piedāvājums, uz kura pamata uzņēmēji var izvēlēties, kurā terminālī pārkraut kravas. «Esam apņēmušies slēgt ilgtermiņa līgumu par kravu pārvadājumiem pa dzelzceļu,» skaidro ministrs. Kad baltkrievi runās ar kādu no Rīgas brīvotas termināļiem, tad visi šie nosacījumi būs spēkā. Esošā infrastruktūra ļaujot pārkraut 2,5–3 milj. t baltkrievus interesējošo naftas produktu. Runājot par apjomu palielinājumu, dažādās sarunās Baltkrievijas Naftas kompānija (BNK) minējusi pat 8 milj. t kravu, ko tā būtu gatava pārkraut Rīgas ostā. Latvija, protams, nav apņēmusies uzbūvēt jaunu termināli vai nokārtot tam visas nepieciešamās atļaujas, kā arī negrasās norādīt, kuru termināli izvēlēties par sadarbības partneri. Minētā vienošanās ir bāze arī tam, lai nākotnē varētu izveidot jaunu termināli un loģistikas centru. Baltkrievu uzņēmējiem svarīgi ir 3–5 gadus prognozējami tarifi, piebilst valsts a/s Latvijas dzelzceļš (LDz) valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis, tāpat dzelzceļa kapacitātes palielināšana, kā dēļ LDz pamainīs investīciju plānu. Pēc viņa teiktā, kravu apjomi varētu pieaugt jau nākamgad, ņemot vērā apjoma atlaides, pat pirms tiktu izveidota jauna infrastruktūra (terminālis). Memorands paredz, ka Latvija palielinās Latvijas dzelzceļa caurlaides spēju, īpaši Mangaļu dzelzceļa stacijā.