Viedokļi

Latvijas ekonomikas izaugsme šogad varētu sasniegt 4,2%

Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departaments, 02.01.2018

Jaunākais izdevums

Ekonomikas ministrijas vērtējums par Latvijas ekonomikas izaugsmi 2017. gadā un prognozēm 2018. gadam

Latvijas ekonomikas izaugsme 2017. gadā bija ievērojami straujāka nekā iepriekšējos gados.2017. gada trīs ceturkšņos iekšzemes kopprodukts ( IKP) bija par 4,7% lielāks nekā pirms gada attiecīgajā periodā. Ekonomikas ministrija prognozē, ka 2017. gadā kopumā IKP varētu pieaugt par vismaz 4,5%. Salīdzinājumam iepriekšējos četros gados vidējais IKP pieauguma temps bija 2-3%.

Izaugsmes paātrināšanos 2017. gadā sekmēja situācijas uzlabošanās ārējā vidē, intensīvāka ES struktūrfondu investīciju veikšana un darba samaksas pieaugums.

Pēdējos gados stabili aug eksports, privātais un valsts patēriņš. Eksporta apjomi ir sasnieguši līdz šim augstāko līmeni. Eksportu pozitīvi ietekmē ārējā pieprasījuma pieaugums. 2017. gada trīs ceturkšņos, salīdzinot ar 2016. gada trīs ceturkšņiem, eksports pieauga par 4,1%. Savukārt, jūtami uzlabojumi darba tirgū un iedzīvotāju ienākumu pieaugums sekmē privātā patēriņa izaugsmi. 2017. gada trīs ceturkšņos privātais patēriņš pieauga par 4,9%. Arī valsts patēriņš šajā periodā būtiski palielinājās – par 4,5%.

Pēc samazinājuma iepriekšējos divos gados strauja izaugsme 2017. gadā bija vērojama investīcijās. 2017. gada trīs ceturkšņos tās pieauga par 18,5%, tādējādi sekmējot arī būvniecības apjomu strauju pieaugumu par 18,6%.

Īpaši iepriecina spēcīgā izaugsme apstrādes rūpniecībā, ko veicina gan uzņēmēju spēja palielināt konkurētspēju, gan pieprasījuma dinamika lielākajos eksporta tirgos – ES un NVS valstīs. 2017. gada trīs ceturkšņos salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu 2016. gadā apstrādes rūpniecība pieauga par 8,5%. Pieaugums bija vērojams visās lielākajās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs. Visstraujāk pieauga mašīnbūves un elektrisko un optisko iekārtu ražošana. Strauji attīstījās arī ķīmiskā rūpniecība, nemetālisko minerālu ražošana un metālapstrāde. Tāpat noturīgs pieaugums bija vērojams lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs – pārtikas rūpniecībā un kokapstrādē.

2017. gada trīs ceturkšņos straujš pieaugums bija vērojams arī transportā un uzglabāšanā par 7,5%, kura izaugsmē noteicošā loma bija augošajiem kravu autopārvadājumiem, kā arī pasažieru pieaugumam lidostā un jūras ostās. Tāpat strauji attīstījās pārējā rūpniecība - ieguves rūpniecība, elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un ūdens apgāde - (kopējais pieaugums par 11%). Jūtams pieaugums bija vērojams arī informācijas un komunikācijas nozarē, kas minētajā periodā pieauga par 4,8%, ko sekmēja straujš pieaugums datorprogrammēšanā un informācijas pakalpojumos. Sabiedriskie pakalpojumi pieauga par 5,1%. Nedaudz lēnāka izaugsme bija tirdzniecībā un izmitināšanā (par 3,9%) un citos komercpakalpojumos (par 1,9). Savukārt, pievienotā vērtība lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zvejniecībā pieauga par 1%.

Ņemot vērā labvēlīgo konjunktūru – ekonomisko izaugsmi ES valstīs, kas ir lielākais Latvijas preču noieta tirgus, kā arī pieejamās ES fondu investīcijas - arī 2018. gadā saglabāsies strauja izaugsme un IKP pieaugums pēc Ekonomikas ministrijas ekspertu prognozēm varētu sasniegt 4,2%.

Straujākie pieauguma tempi 2018. gadā sagaidāmi apstrādes rūpniecībā un būvniecībā. Pateicoties labvēlīgai situācijai ārējā vidē, turpinās stabili pieaugt ķīmiskā rūpniecība, elektrisko un optisko iekārtu ražošana, mašīnu un iekārtu ražošana, kā arī transportlīdzekļu ražošana. Tāpat, pateicoties privātā patēriņa kāpumam, turpinās stabili pieaugt arī mazumtirdzniecība un komercpakalpojumi. Augot budžeta izdevumiem, pieaugs arī sabiedrisko pakalpojumu sniegtie apjomi.

Pašlaik galvenie ekonomikas izaicinājumi izriet no norisēm darba tirgū – brīvo darba roku skaits samazinās, kas rada spiedienu uz algām un ietekmē ražotāju konkurētspēju ārējos tirgos.

Iedzīvotāju līdzdalības līmenis un nodarbinātības līmenis pašlaik ir sasnieguši līdz šim vēsturiski augstākās atzīmes - iedzīvotāju līdzdalības līmenis 2017. gada 3. ceturksnī bija 69,1%, bet nodarbinātības līmenis – 63,3%, kas jūtami pārsniedz pirmskrīzes periodā sasniegto. Nodarbinātības līmenis gada laikā pieauga par 1,8 procentpunktiem, savukārt iedzīvotāju līdzdalības līmenis par 0,7 procentpunktiem.

Līdz ar darbaspēka pieprasījuma pieaugumu un piedāvājuma samazinājumu, strauji turpina kristies arī bezdarbs. Darba meklētāju skaits 2017. gada 3. ceturksnī saruka par 10,4 tūkstošiem, salīdzinot ar 2016. gada 3. ceturksni, bet bezdarba līmenis - par vienu procentpunktu un bija 8,5%. Bezdarba straujāku samazināšanos joprojām kavē lielais ilgstošo darba meklētāju īpatsvars (2/5 no bezdarbnieku kopskaita), kā arī darba tirgus reģionālās atšķirības - bezdarba līmeņa atšķirības starp Rīgas un Latgales reģioniem joprojām veido gandrīz 10%, kas kopā ar zemo darbaspēka ģeogrāfisko mobilitāti, palielina strukturālā bezdarba riskus.

Sagaidāms, ka spēcīgs spiediens no pieprasījuma puses darba tirgū saglabāsies arī 2018. gadā, kas varētu atspoguļoties nelielā nodarbināto skaita pieaugumā. Vienlaikus darba tirgu turpinās ietekmēt negatīvās demogrāfijas tendences, kā arī darba tirgus reģionālās atšķirībās. Ņemot vērā to, situācija ar darbaspēka pieejamību tuvākajā laikā kļūs vēl sarežģītāka, un tas atstās jūtamu ietekmi arī uz darba algu dinamiku un darbaspēka izmaksām. Sagaidāms, ka 2018. gadā vidējā bruto alga pārsniegs 1000 eiro (2017. gada 3. ceturksnī tā bija 925 eiro). Savukārt, bezdarba līmenis 2018. gadā varētu samazināties vidēji līdz 8%.

Vienīgais ceļš, kā nodrošināt izaugsmi situācijā, kad darbaspēks sarūk, ir palielināt ekonomikas produktivitāti jeb, citiem vārdot sakot, veicināt ekonomikas transformāciju. Tāpēc nepieciešams sistemātiski turpināt darbu pie valdības deklarācijā nosprausto mērķu īstenošanas - eksporta un investīciju stimulēšanas, produktivitātes pieauguma un cilvēkkapitāla attīstības veicināšanas.

Ilgtspējīga modeļa izveidošanā īpaši svarīga loma ir reformām izglītības sistēmā un darba tirgus pārkārtojumiem, lai sagatavotos un pielāgotos strukturālajām pārmaiņām. Ir jāturpina iesāktās reformas izglītības sistēmā, uzsvarus liekot uz eksakto un dabas zinību apguves kvalitātes stiprināšanu pamatizglītībā un vidējā izglītībā, kā arī uz pieaugušo izglītības attīstību.

Viena no Ekonomikas ministrijas prioritātēm ir uzņēmējdarbības vides uzlabošana. Mērķtiecīgas reformas un cieša sadarbība ar uzņēmējiem Latvijai ļāvusi sasniegt augstus rezultātus – Pasaules Bankas «Doing Business 2018» pētījumā. 190 valstu konkurencē Latvija ierindota 19. vietā. Savukārt, ES dalībvalstu vidū Latvija ieņem 8. vietu. Ekonomikas ministrijas vīzija ir radīt izcilu uzņēmējdarbības vidi un virzīties uz inovatīvas ekonomikas modeli. Tāpēc uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas tālākajam darbam esam definējuši piecus prioritāros rīcības virzienus– tiesiskuma stiprināšanu, uz klientu orientētas valsts pārvaldes attīstību, valsts pakalpojumu digitalizāciju, uzņēmējdarbības vides atvērtību un nodokļu sistēmas konkurētspējas celšanu.

Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, Ekonomikas ministrija arī 2018. gadā turpinās veidot dialogu ar uzņēmējiem, nevalstiskajām organizācijām un citiem sabiedrības pārstāvjiem. Tikai tādā veidā ilgtermiņa skatījumā ir iespējams nodrošināt ilgtspējīgu izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eiropas Komisija būtiski paaugstina Latvijas izaugsmes prognozes

Lelde Petrāne, 09.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) ir atjaunojusi un šodien publicējusi Eiropas Savienības (ES) un tās dalībvalstu, tai skaitā Latvijas, ekonomiskās izaugsmes un fiskālo rādītāju prognozes. Salīdzinājumā ar maijā publiskotajām prognozēm jaunākajās EK prognozēs Latvijas ekonomiskā izaugsme šim gadam tikusi būtiski paaugstināta - par 1 procentpunktu jeb līdz 4,2%. Nākamajam gadam izaugsmes prognoze nav mainīta un ir saglabāta 3,5% līmenī, savukārt 2019.gadam EK Latvijai paredz 3,2% lielu IKP pieaugumu, informē Finanšu ministrija.

Spēcīgo ekonomikas izaugsmi šogad nosaka vairāki faktori, tajā skaitā strauji augošais iekšējais patēriņš, noturīgais ārējais pieprasījums, kā arī būtiska investīciju aktivitātes atjaunošanās, savās prognozēs norāda EK. Arī vidējā termiņā šiem faktoriem būs liela nozīme ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanā, lai arī 2018.gadā ES fondu investīciju plūsmas kļūs mērenākas, kas noteikts kopējo ieguldījumu bruto pamatkapitālā izaugsmes tempu normalizēšanos. Saskaņā ar EK prognozēm investīcijas Latvijā šogad palielināsies par 17,8% un par 5,5% un 4% attiecīgi 2018. un 2019.gadā. Savukārt privātā patēriņa pieauguma izmaiņu dinamika nebūs tik krasa - šogad privātais patēriņš kāps par 4,3%, par 4% nākamgad un par 3,9% 2019.gadā. EK atzīmē, ka papildus citiem faktoriem nākamajā gadā patēriņu pozitīvi ietekmēs nodokļu reformas īstenošana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa pandēmijas dēļ ES ekonomika šogad saskarsies ar dziļu recesiju, neraugoties uz ātro un visaptverošo politisko reakciju gan Eiropas Savienības, gan valstu līmenī, prognozē Eiropas Komisija (EK).

Tā kā ārlieguma pasākumu atcelšana notiek pakāpeniskāk, nekā tika pieņemts pavasara prognozē, ietekme uz saimniecisko darbību 2020. gadā būs būtiskāka par paredzēto.

Saskaņā ar 2020. gada vasaras ekonomikas prognozi, eirozonas ekonomikai 2020. gadā paredzēts samazinājums par 8,7 %, savukārt 2021. gadā tā pieaugs par 6,1 %. Tiek prognozēts, ka ES ekonomika 2020. gadā saruks par 8,3 %, savukārt 2021. gadā izaugsme būs 5,8 %. Tādējādi gaidāms, ka samazinājums 2020. gadā būs ievērojami lielāks nekā pavasara prognozē paredzētie 7,7 % (eirozonā) un 7,4 % (visā ES kopumā). Izaugsme 2021. gadā arī būs nedaudz vājāka, nekā prognozēts pavasarī.

EK vasaras ekonomikas prognoze Latvijai paredz 7.0% kritumu šogad un 6.4% izaugsmi nākamgad. Salīdzinājumam - Lietuvā šogad tiek prognozēts ekonomikas kritums 7,1% apmērā, bet Igaunijā - 7,7% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas izaugsme šogad ir iespaidīga. Tās ekonomiskais spēks, kā arī politisko risku samazināšanās balsta arī eiro nostiprināšanos.

Jaunākajā Ziemeļvalstu ekonomiku apskatā SEB bankas analītiķi uzsver, ka zemie inflācijas rādītāji joprojām nesasniedz centrālo banku noteiktos mērķus, taču tās soli pa solim turpinās atkāpties no līdz šim īstenotās ārkārtīgi stimulējošās monetārās politikas.

SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis: «Neskatoties uz to, ka 2017. gada SEB prognozes ir bijušas optimistiskas, mūsu IKP prognozēm esam veikuši nelielu augšupvērstu korekciju. Prognozes balstās patlaban dominējošajos faktoros. No vienas puses, spēcīgie darba tirgi un jaudu noslodzes pieaugums nodrošina papildu stimulus, kas veicina privāto patēriņu un kapitāla izdevumus. No otras puses, ņemot vērā zemo bezdarbu līmeni, kas daudzās valstīs ir desmitgadēs zemākajā līmenī, arvien vairāk uzmanības jāvelta jautājumiem, kas saistīti ar vājo vietu – inflācijas dinamiku un izaugsmes ilgtspējību. Ģeopolitiskie riski rada arvien vairāk bažu. Pēdējā pusgada laikā galvenā uzmanība tika pievērsta pieaugošajai spriedzei Korejas pussalā un Tuvajos Austrumos. Tajā pašā laikā redzam, ka mājsaimniecības un uzņēmumi ir pietiekami imūni pret politisko nenoteiktību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FM: ABLV Bank darbības pārtraukšanas dēļ patlaban nav pamata mainīt IKP prognozi

Dienas Bizness, 27.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija (FM) šā gada februāra sākumā atjaunoja savas makroekonomisko rādītāju prognozes, kas paredz, ka ekonomikas izaugsme 2018. gadā būs 4,0%, bet 2019. gadā 3,4% apmērā. «ABLV Bank» darbības pārtraukšanas dēļ patlaban nav pamata pārskatīt Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozi.

Šīs makroekonomisko rādītāju prognozes tika balstītas uz konservatīviem pieņēmumiem, izvērtējot riskus un jau sākotnēji pieļaujot, ka ekonomikas izaugsme reāli var izrādīties nedaudz zemāka, nekā norādīja tobrīd pieejamie makroekonomiskie dati un apsteidzošie indikatori. Tāpat kā pagājušajā gadā galvenie ekonomiskās izaugsmes nodrošinātāji arī 2018. gadā ir labvēlīgā situācija pasaules tirgos un spēcīgi augošais ārējais pieprasījums, nodrošinot spēcīgu apstrādes rūpniecības izaugsmi, kā arī investīciju un būvniecības aktivitātes atjaunošanās, ko pamatā veicina straujāka Eiropas Savienības fondu investīciju ieplūde.

«ABLV Bank» darbības pārtraukšana nemaina šo faktoru pozitīvo ietekmi uz Latvijas ekonomikas attīstību. Vienlaikus «ABLV Bank» darbības pārtraukšanas ietekme uz tautsaimniecības attīstību, potenciāli samazinoties kreditēšanas apjomiem, ir ļoti ierobežota, ņemot vērā bankas specializāciju nerezidentu apkalpošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) jaunākajās ekonomikas prognozēs lēsts, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pieaugs par 4,1%, mūsu valstij paredzot straujāko ekonomikas izaugsmi Baltijas valstu vidū.

Trešdien publiskotajās prognozēs EK sagaida, ka Latvijas ekonomikas izaugsmes temps nākamgad palēnināsies līdz 3,2%, bet 2020.gadā - līdz 2,9%.

Savukārt inflācija Latvijā šogad un nākamgad būs 2,7%, bet 2020.gadā saskaņotā patēriņa cenu indeksa kāpums būs 2,4%, lēš EK.

Otru straujāko ekonomikas izaugsmi Baltijas valstīs EK prognozē Igaunijā, kur, pēc EK aplēsēm, IKP šogad palielināsies par 3,5%. Nākamgad Igaunijas ekonomikas izaugsmes temps palēnināsies līdz 2,8%, bet 2020.gadā - līdz 2,6%. Inflācija Igaunijā šogad būs 3,5%, bet nākamgad un 2020.gadā - attiecīgi 3,3% un 2,5%, lēš EK..

Lietuvā EK sagaida 3,4% IKP pieaugumu šogad, 2,8% kāpumu nākamgad un 2,5% izaugsmi 2020.gadā. Inflācija Lietuvā šogad tiek prognozēta 2,6%, bet nākamgad un 2020.gadā tā samazināsies līdz attiecīgi 2,2% un 2,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 8. novembrī viesnīcā Radisson BLU Daugava notiks ikgadējā Dienas Bizness rīkotā konference Biznesa prognozes. Biznesa procesi ir dinamiski, tāpēc ir svarīgi regulāri aktualizēt Latvijas pozīciju un virzību tajos, apzinoties savus resursus, kā arī izaicinājumus.

Uzklausot uzņēmējus, valdības pārstāvjus un dažādu jomu ekspertus, meklēsim atbildes uz jautājumiem:

Kāda ir Latvijas tautsaimniecības perspektīva? Kurām nozarēm ir nākotne? Kuri tirgi un ārvalstu partneri mums ir un būs svarīgi? Kas ir jādara, lai nodrošinātu ekonomikas attīstību un Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanos?

OP Corporate Bank plc Latvijas filiāles vadītājs Elmārs Prikšāns konferencē Biznesa prognozes 2018 dalīsies ar lielākās Somijas bankas pieredzi ceļā uz inovācijām savā darbībā: «Globalizācija un digitalizācija ir skaidri definējamas kā valdošās tendences pasaules ekonomikā. Izmaiņas skar arī banku nozari. OP Finanšu Grupa, ieklausoties savu klientu vajadzībās, Somijā ir sākusi piedāvāt mobilitātes pakalpojumus un, izveidojot savas slimnīcas, investējusi veselības aprūpē. Tas ir solis virzībā no tradicionālas bankas uz pakalpojumu kompāniju, laužot stereotipu, ka inovācijas ir saistītas tikai ar tehnoloģijām un internetu. Sekot savu klientu vajadzību evolūcijai un proaktīvi rīkoties, attīstot jaunus pakalpojumus un produktus - tas ir pamats uzņēmumu veiksmīgai izaugsmei nākotnē digitalizācijas laikmetā.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Fiskālā padome: Izaugsme var sabremzēties straujāk un naudas tēriņiem būs mazāk

Zane Atlāce - Bistere, 14.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fiskālās disciplīnas padome Finanšu ministrijas (FM) izstrādātās makroekonomikas prognozes vērtē kā reālistiskas. Taču bažas rada ekonomikas izaugsmes potenciāls, proti - tas varētu būt vājāks nekā šobrīd prognozē FM, kas savukārt nozīmē, ka ekonomikas izaugsme nākotnē var sabremzēties straujāk un kopumā naudas tēriņiem būs mazāk, informē padome.

Padome ir apstiprinājusi FM izstrādātās makroekonomikas prognozes 2018.-2021.gadam, ko valdība izmantos par pamatu konsultācijām ar Eiropas Komisiju, lai iezīmētu nākamā gada valsts budžeta aprises.

«Šobrīd Latvijas ekonomika aug strauji, bet ir rūpīgi jāseko līdzi, vai šī straujā izaugsme neuzrāda pārkaršanas pazīmes, kas izpaužas kā straujš inflācijas un darba samaksas pieaugums,» uzsver Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais. «Šāda tendence ir ļoti nevēlama, jo var izraisīt makroekonomiskās nestabilitātes draudus un ilgtermiņā pasliktināt valsts finansiālo situāciju, kā to redzējām iepriekšējās ekonomiskās krīzes laikā.»

Finanšu ministrijas izstrādātās jaunās makroekonomisko rādītāju prognozes laika posmam līdz 2021.gadam liecina, ka reālā iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes temps šogad ir 4%, nākamajos gados - tuvu 3%, bet inflācija aug straujāk nekā iepriekš prognozēts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzsākot 2020.gada valsts budžeta sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir atjaunojusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2019.-2022.gadam. Atbilstoši jaunajām prognozēm, Latvijas ekonomikas izaugsme šogad būs 3,2% līmenī, - tāda pati, kā tika prognozēts šā gada februārī, sagatavojot Latvijas Stabilitātes programmu 2019.-2022.gadam, informē FM.

Savukārt 2020.gadā Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) palielināsies par 2,8%, kas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējās prognozēs.

Lai gan ekonomikas izaugsme šā gada pirmajā ceturksnī visai strauji palēninājusies, IKP pieaugumam noslīdot no 4,8% pagājušajā gadā līdz 3,0%, tā pamatā bijuši vairāki vienreizēji faktori, tajā skaitā krasais kritums elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē laika apstākļu ietekmē un samazinājums nekustamā īpašuma darījumos, bet pārējās ekonomikas nozarēs saglabājusies stabila izaugsme. Līdz ar to ekonomikas izaugsme 2019.gadā kopumā saglabāsies salīdzinoši spēcīgā 3,2% līmenī, kur mērenākus izaugsmes tempus nekā iepriekšējos divos gados noteiks ES fondu līdzekļu ieplūdes stabilizēšanās un pieprasījuma vājināšanās ārējos tirgos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Fiskālās disciplīnas padome: Valdībai šobrīd stingri jāievēro fiskālā disciplīna

Db.lv, 15.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fiskālās disciplīnas padome apstiprinājusi Finanšu ministrijas izstrādātās makroekonomiskās prognozes, ko valdība izmantos Latvijas vidēja termiņa budžeta ietvara ( VTBI) izstrādei 2019.-2021. gadam, informē padomes pārstāvji.

Vienlaikus padome uzstāj uz ļoti stingru fiskālās disciplīnas ievērošanu, lai šobrīd, kad ekonomikā valda strauja izaugsme, nepieļautu fiskālās telpas paplašināšanu.

«Padome vērš uzmanību, ka ekonomika ir tik acīmredzami tuvu ekonomiskās aktivitātes cikla pašai virsotnei, ka šobrīd nedrīkst pieļaut makroekonomikas prognozes, kas varētu radīt iespējamu fiskālās telpas paplašināšanu. Pašlaik ir laiks īstenot fiskālos ierobežojumus, nevis atvieglojumus,» norāda Jānis Platais, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs.

Padome ir apstiprinājusi Finanšu ministrijas (FM) prognozes attiecībā uz reālā un nominālā IKP pieaugumu, inflāciju, potenciālo IKP pieaugumu un IKP deflatoru, kā arī izlaižu starpības samazinājumu 2019. gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Iepriekšējos tirdzniecības apjomus varētu sasniegt 2022. gadā

Māris Ķirsons, 27.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas trieciens Eiropas tautsaimniecībai ir bijis milzīgs. Eiropas Savienības kopējais IKP ir samazinājies par vairāk nekā 11%. Pandēmijai attīstoties, liela daļa valstu atkal sāk pastiprināt ierobežojumus un ieviest ārkārtas pasākumus.

Šie faktori būtiski ietekmēs Eiropas Komisijas rudens ekonomikas prognozi, kas tiks publiskota novembrī, intervijā Dienas Biznesam norāda Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks, atbildīgs par ekonomiku un tirdzniecību, Valdis Dombrovskis.

Covid-19 pandēmijas ierobežošanas pasākumi ir radījuši būtisku sarukumu tirdzniecībā. Vai ir kādas prognozes attiecībā uz tirdzniecības atjaunošanos bijušajos apmēros, it īpaši, ja pašlaik ir notikusi otrā Covid-19 atnākšana?

Šobrīd samērā grūti sniegt konkrētas prognozes par to, kad starptautiskā tirdzniecība varētu sasniegt agrākos apjomus, jo līdz ar Covid-19 pandēmijas otro vilni ir pieaugusi neskaidrība par Eiropas tautsaimniecības un tirdzniecības atveseļošanās iespējamajiem scenārijiem. Šī gada pavasarī un vasarā Eiropas Komisijas veiktās ekonomikas prognozes tika balstītas uz pieņēmumu, ka dalībvalstu ieviestie ierobežojošie pasākumi koncentrēti tiks īstenoti gada pirmajā pusē, bet pēc tam pakāpeniski atviegloti. Tomēr, pandēmijai attīstoties, redzam, ka liela daļa valstu atkal sāk pastiprināt ierobežojumus un ieviest ārkārtas pasākumus. Šie faktori būtiski ietekmēs Eiropas Komisijas rudens ekonomikas prognozi, kas tiks publiskota novembrī. Starptautiskā Valūtas fonda veiktās prognozes norāda uz pasaules tirdzniecības kopējā apjoma palielināšanos par aptuveni 8% 2021. gadā un vidēji par 4% turpmākajos gados. Tas nozīmē, ka pēc šīs prognozes tirdzniecības iepriekšējie apjomi varētu tikt sasniegti 2022. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Vairākas slēpošanas trases Latvijā nedēļas nogalē plāno sākt darbību

LETA, 10.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākas slēpošanas trases Latvijā šajā nedēļas nogalē plāno sākt darbību, ja piepildīsies meteoroloģiskās prognozes par pietiekami zemu gaisa temperatūru, sacīja aptaujātie ziemas atpūtas un sporta kompleksu pārstāvji.

Cēsu apkārtnē Cīrulīšu pagastā esošā atpūtas kompleksa Žagarkalns pārstāvis Vadims Kameņevs informēja, ka līdz šim 7.janvārī bija vienīgā diena, kad atpūtas kompleksā Žagarkalns bija iespējams ražot sniegu. Vēlāk sekoja sniega ražošanai nelabvēlīgāki laika apstākļi, tāpēc pirmā sniega ražošana neilga vairāk par piecām stundām. Lai būt iespējams ražot sniegu, nepieciešama pietiekami zema gaisa temperatūra.

Vienlaikus Kameņevs piebilda - ja apstiprināsies meteoroloģisko staciju prognozes par pietiekami zemu gaisa temperatūru šajā nedēļā, brīvdienās Žagarkalna pirmā slēpošanas trase varētu tikt atvēra apmeklētājiem. Pagaidām nav zināms, vai tas notiks sestdien vai svētdien. Pēc Kameņeva teiktā, sniegu šādā laikā iespējams ražot, ja diennakti gaisa temperatūra ir no -4 grādiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) saglabājis pasaules ekonomikas izaugsmes prognozes šim un nākamajam gadam nemainīgas, norādot, ka globālā ekonomika joprojām piedzīvo spēcīgu atlabšanu.

SVF prognozē, ka pasaules ekonomika šogad pieaugs par 3,5%, bet nākamgad palielināsies par 3,6%.

«Atlabšana pasaules ekonomikas izaugsmē, ko mēs prognozējām aprīlī, ir stabila, un tagad nav nekādu jautājumu par to, ka pieauguma temps varētu paātrināties,» vēsta fonda galvenais ekonomists Moriss Obstfelds.

Viņš norāda, ka jaunākie dati liecina par plašāko sinhronizēto izaugsmi, kādu pasaules ekonomika piedzīvojusi pēdējās dekādes laikā.

Jaunākajās aplēsēs gan samazinātas ASV ekonomikas izaugsmes prognozes šim un nākamajam gadam līdz 2,1%, salīdzinot ar iepriekš lēsto kāpumu attiecīgi 2,3% un 2,5% apmērā. Fonds skaidro, ka ASV prezidenta Donalda Trampa solītie izdevumu palielināšanas plāni, kam bija jāsniedz atbalsts ekonomikai, saskārušies ar realizēšanas sarežģījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) otrdien, 28.novembrī, prezentēja savu Ekonomikas pārskatu (OECD Economic Outlook), Latvijai prognozējot ļoti spēcīgu ekonomisko izaugsmi, paredzot IKP gada pieaugumu par 5,2%, informē Finanšu ministrijā.

Jāatzīmē, ka šī prognoze ir par 1,7 procentpunktiem augstāka nekā iepriekšējā OECD prognoze, kas tika izstrādāta šā gada vidū. Arī turpmākajos gados pēc OECD vērtējuma ekonomiskā izaugsme Latvijā saglabāsies samērā strauja, IKP pieaugot par 4,2% un 3,7% attiecīgi 2018. un 2019.gadā.

OECD norāda, ka Latvijas ekonomisko izaugsmi pašreiz stimulē vairāki faktori - eksporta pieaugums, spēcīgā investīciju plūsmas atjaunošanās un noturīgais privātais patēriņš. Un, lai arī ES fondu investīciju apjoms normalizēsies, turpmākajos gados izaugsme joprojām būs spēcīga, ko noteiks privātā patēriņa un eksporta pieaugums. Privātā patēriņa kāpumu veicinās augošā darba samaksa, tai skaitā minimālās darba samaksas pieauguma rezultātā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 30. aprīlī, Ministru kabinets apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto Latvijas Stabilitātes Programmu 2020.-2023. gadam.

Stabilitātes programmā ir ietverti tie COVID-19 pandēmijas ierobežošanas un iedzīvotāju un uzņēmumu atbalsta pasākumi, kas pieņemti līdz šā gada 17. aprīlim. Vienlaikus jānorāda, ka Stabilitātes programma neparedz papildu politiku izmaiņas.

Tāpat tajā iekļautas atjaunotas makroekonomisko rādītāju prognozes vidējam termiņam. Sākotnēji makroekonomiskās attīstības scenārijs tika izstrādāts šā gada februārī, 2020. gadam paredzot Latvijas ekonomikas pieaugumu 2,2% apmērā, kas līdzinās iepriekšējā gadā sasniegtajam iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma tempam, un 2021. gadā ekonomikas izaugsme paātrinātos līdz 2,8%. Tomēr koronavīrusa straujā izplatība pasaulē un Eiropā un ieviestie pasākumi COVID-19 pandēmijas ierobežošanai ir nopietni ietekmējuši pasaules valstu ekonomikas attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Maršāns: Nodokļu reforma ir lielākais uzmetiens pēdējo desmit gadu laikā

Rūta Lapiņa, 08.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikgadējās laikraksta «Dienas Bizness» rīkotās konferences «Biznesa prognozes» dalībnieki šodien atskatīsies, kāds ir bijis 2017. gads, kādas ir prognozes nākamajam gadam, tostarp runās arī par nodokļu reformu, atklājot konferenci sacīja «Dienas Bizness» valdes priekšsēdētājs Jānis Maršāns.

«Es to [apstiprināto nodokļu reformu] uzskatu par vienu no lielākajiem valdības koalīcijas uzmetieniem uzņēmējiem pēdējo 10 gadu laikā. No uzņēmējiem dzirdētie epiteti par šo reformu ir ļoti spilgti,» sacīja J. Maršāns.

Viņš atzīmēja, ka nodokļu reforma, par kuru sākotnēji tika diskutēts un arī panākta vienošanās ar koalīcijas partneriem, tostarp uzņēmēju pārstāvjiem, salīdzinājumā ar valdības apstiprināto nodokļu reformu ir pavisam cits «produkts».

«Dienas Biznesa» valdes priekšsēdētājs arī norādīja, ka nākamgad konference «Biznesa prognozes» varētu tikt organizēta citā laikā, kā arī formātā. «Būs interesantāk,» viņš piebilda.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB projekti

DB konference Biznesa prognozes - fotogrāfijās

Dienas Bizness, 09.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzklausot uzņēmējus, valdības pārstāvjus un dažādu jomu ekspertus, trešdien, 8. novembrī, viesnīcā Radisson BLU Daugava, spraigā viedokļu apmaiņā aizvadīta ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā konference Biznesa prognozes.

Konferences dalībnieki meklēja atbildes uz jautājumiem: Kāda ir Latvijas tautsaimniecības perspektīva? Kurām nozarēm ir nākotne? Kuri tirgi un ārvalstu partneri mums ir un būs svarīgi? Kas ir jādara, lai nodrošinātu ekonomikas attīstību un Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanos?

Izdevniecības Dienas bizness valdes loceklis Jānis Maršāns, atklājot konferenci, atzīmēja nepatīkamo situāciju, kādā nonākuši uzņēmēji saistībā ar nodokļu reformu. Pēc viņa teiktā, nodokļu reforma, par kuru sākotnēji tika diskutēts un arī panākta vienošanās ar koalīcijas partneriem, tostarp uzņēmēju pārstāvjiem, salīdzinājumā ar valdības apstiprināto nodokļu reformu ir pavisam cits «produkts». «Es to [apstiprināto nodokļu reformu] uzskatu par vienu no lielākajiem valdības koalīcijas uzmetieniem uzņēmējiem pēdējo 10 gadu laikā. No uzņēmējiem dzirdētie epiteti par šo reformu ir ļoti spilgti,» sacīja J. Maršāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Infrastruktūras uzņēmumos 2018. gads nesīs būtiskas izmaiņas, iecerēta vērienīgu projektu realizācijas uzsākšana, pārmaiņas varēs sajust gan tieši, gan arī netieši

To rāda DB rīkotās konferences Biznesa prognozes 2018 diskusija par to, kādas pārmaiņas nesīs jaunais gads infrastruktūrā un ar ko jārēķinās infrastruktūras lietotājiem.

«Neesam plānojuši ne uzbūvēt jaunus, ne arī nojaukt kādus no esošajiem cauruļvadiem, bet gāzes tirgu skar nopietnas pārmaiņas,» stāsta AS Latvijas Gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis. Viņš norāda, ka pārmaiņas skar ne tikai Latvijas Gāzi kā uzņēmumu, bet arī visu Baltiju. «Tiek sapņots par gāzes tirgu, plānots, ka 2021. gadā tiks pabeigts Somijas – Igaunijas starpsavienojums, 2022. gadā iecerēts Lietuvas – Polijas starpsavienojums, tādējādi Latvija tiks integrēta vēl lielākā gāzes tirgū,» nākotni iezīmē A. Kalvītis. Runājot par Latviju, te visa uzmanība ir koncentrēta uz kvalitāti, drošību un to, lai gāze būtu, jo citādi arī infrastruktūrai lielas nozīmes nav. Pārmaiņas Latvijas Gāzē jau ir sākušās, un vairāku gadu garajā uzņēmuma reorganizācijā izveidota kompānija Conexus Baltic Grid (kuras pārziņā atrodas pārvades tīkli un Inčukalna pazemes gāzes krātuve) un arī GASO (gāzes apgādes sistēmas operators – sadales tīkli, kas no lielajiem cauruļvadiem gāzi nogādās pie katra patērētāja). «Viena uzņēmuma vietā būs trīs kompānijas, bet Latvijas Gāze būs kā gāzes tirdzniecības kompānija,» pārmaiņas iezīmē A. Kalvītis. Viņš atzīst, ka uzņēmuma, kurš tiek kotēts biržā, sadalīšana nebūt nav bijis viegls process, un arī ir apzinātas tās problēmas, kas sagaida pēc reorganizācijas pabeigšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) paaugstinājis Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām («World Economic Outlook»), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,8% un 3,9% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 3% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,3% apmērā.

Inflācija Latvijā gan šogad, gan nākamgad prognozēta 3% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 9% šogad un 8,7% nākamgad, salīdzinot ar 9,6% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 0,3% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 1,5%.

No Baltijas valstīm lielāku IKP pieaugumu nekā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas tiek prognozēts 4% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,7% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 2,5% un 2,8%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3,8% un 3,4% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 1,8% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,4%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 8,4% šogad un 9% nākamgad, salīdzinot ar 6,8% pirms gada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa izplatība no Ķīnas uz citām valstīm rada ievērojamus riskus pasaules ekonomikas atlabšanai, norāda "Luminor" Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš. Šobrīd rodoties arī jautājums, vai ar monetāriem un fiskāliem stimuliem pietiks, lai novērstu koronavīrusa radīto kaitējumu?

Pēdējie gadi gan pierādījuši, ka jebkādi straujāki akciju izpārdošanas brīži investoriem devuši iespēju tās atkal uzpirkt lētāk. Vai tas tā būs bijis arī šoreiz? Vismaz pagājušās nedēļas vidū uz brīdī izskatījās, ka drīzāk jā. Savukārt nedēļas beigās jau šķita, ka tuneļa galā esošā gaisma drīzāk ir pretī braucošs vilciens (tuvojošās recesija).

Var tikt paralizēta ekonomika

"Iepriekš uzdevām jautājumu, vai koronavīrusu Ķīnā var uzskatīt par pasaules ekonomikas un finanšu tirgu "melno gulbi". Pamata vēstījums bija tāds, ka, ja vien vīruss neizplatās uz citām valstīm un neizraisa globālu pandēmiju, situācija, visticamāk, neradīs lielu paniku tirgos. Līdz februāra pēdējai dekādei tā tas tiešām arī bija un globālo akciju cenas turpināja celties un sasniedza nepieredzēti augstu līmeni. Arī situācija Ķīnā sāka stabilizēties, jo samazinājās jaunu saslimšanas gadījumu un vīrusa izraisīto nāves gadījumu skaits, un valsts lēnām atgriezās normālā dzīves ritmā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot 2019. gada budžeta sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir atjaunojusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2018.-2021. gadam. Atbilstoši jaunajām prognozēm Latvijas ekonomikas izaugsme šogad sasniegs 4,2%, bet 2019. gadā būs 3,0% līmenī.

Salīdzinot ar iepriekšējām prognozēm, kas bija pamatā Latvijas Stabilitātes programmas 2018.-2021. gadam sagatavošanai un bija izstrādātas šā gada februārī, iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognoze 2018. gadam ir paaugstināta par 0,2 procentpunktiem, bet 2019. gadam samazināta par 0,4 procentpunktiem. Prognožu paaugstināšana šim gadam saistīta ar spēcīgāku, nekā sagaidīts iepriekš, būvniecības nozares un investīciju attīstību, kā arī līdz šim labvēlīgāku attīstību transporta un finanšu pakalpojumu nozarēs. Pateicoties tam, ekonomikas izaugsme 2018. gada pirmajā pusē sasniedza 4,7%, uzrādot vēl straujāku kāpumu nekā 2017. gadā, kad IKP bija palielinājies par 4,6%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 8. novembrī notiks ikgadējā Dienas Bizness rīkotā konference Biznesa prognozes.

Jau tradicionāli šajā konferencē tiek meklētas idejas Latvijas nākotnei, uzklausot uzņēmējus, valdības pārstāvjus un dažādu jomu ekspertus. Konferencē Biznesa prognozes 2018 mēs uzdosim konkrētus jautājumus nozaru ministriem, kā arī runāsim par reāliem tautsaimniecībai nozīmīgiem projektiem. Šogad īpašu uzmanību veltīsim nākotnes tehnoloģijām, infrastruktūrai, kā arī finanšu un cilvēkresursu piesaistei. Konferences partneris, OP Corporate Bank plc Latvijas filiāles vadītājs Elmārs Prikšāns uzsver: «Pasaules ekonomikā jūtamas pozītīvas vēsmas. Izaugsmes tempi iepriecina un to arī jūtam Latvijas tautsaimniecībā. Tas dod arī Latvijas uzņēmējiem pamatu skatīties nākotnē pozitīvāk nekā līdz šim. Šā brīža zemās % likmes un kapitāla pieejamība rada ļoti labu augsni gudri pārvaldītu uzņēmumu straujākai attīstībai. Tomēr jaunus izaicinājumus rada digitalizācijas un globalizācijas uzvaras gājiens, kas saasina konkurenci tieši starptautiskā līmenī. Ir laiks plašākai diskusijai par to, cik gatavi ir Latvijas uzņēmēji un likumdevēji šiem jaunajiem izaicinājumiem.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka ir pārskatījusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) un inflācijas prognozes, un, ņemot vērā aktuālās norises pasaules tautsaimniecībā, tajā skaitā, koronavīrusa Covid-19 ietekmi, prognozē, ka Latvijas IKP 2020. gadā samazināsies par 6,5%.

Tāpat LB paredz, ka inflācija būs 0,5%.

Turklāt šīs prognozes ir modelētas lielas nenoteiktības apstākļos un var tikt būtiski koriģētas, ja pasaule negūs panākumus Covid-19 izplatīšanās ierobežošanā, kas ir nozīmīgs priekšnosacījums, lai gada otrajā pusē atsāktos ekonomiskā izaugsme, norāda centrālās bankas eksperti.

Saskaņā ar Latvijas Bankas ekonomistu vērtējumu Covid-19 straujā izplatīšanās rada augstu nenoteiktību un krasu tirgus dalībnieku noskaņojuma kritumu globālajā vidē, kā arī nozīmīgus uzņēmējdarbības traucējumus, kas pastiprina globālās recesijas iespējamību. Ietekme uz pasaules tautsaimniecību lielā mērā būs atkarīga no koronavīrusa izplatīšanās un tā apkarošanai noteikto ierobežojumu apjoma un ilguma, šos negatīvos efektus daļēji kompensējot izziņotajām apjomīgajām valstu fiskālās politikas iniciatīvām vienlaikus ar ļoti atbalstošu centrālo banku monetāro politiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Netīkamu kritiku pasludina par nekorektu

Rūta Kesnere, DB žurnāliste, 16.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) jaunākais ziņojums par valsti satur nekorektu informāciju. Tā nule ziņu aģentūrai LETA ir paudusi finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, tādējādi cenšoties sēt šaubas par ziņojuma secinājumu kvalitāti. Latvijas valsts pārvaldes negatīvā reakcija pēc EK ziņojumiem par valsti nav pārsteigums.

Kā jau tas pēdējos gados ierasts, pēc EK kritikas no Finanšu ministrijas puses atskan vairāk vai mazāk nikni pārmetumi komisijai. Kādi ir galvenie iemesli, kādēļ EK ziņojumi tiek uztverti tik nelabvēlīgi? Vispirms tas saistāms ar izteikto kritiku par politiķu darbu, kas «mūsējiem», protams, neiet pie sirds. Tā, piemēram, jaunākajā EK ziņojumā, nenoliedzot nodokļu reformas iespējamo pozitīvo ietekmi uz ekonomikas izaugsmi, minēts, ka tās rezultātā nepietiekami tiek mazināta ienākumu nevienlīdzība, jo lielākie ieguvēji nav iedzīvotāji ar zemākiem ienākumiem. Tāpat izteiktas bažas, ka veselības aprūpes reforma, kas paredz ieviest divus pakalpojumu grozus, tos sasaistot ar sociālo iemaksu veikšanu, var pasliktināt iedzīvotāju pieejamību veselības aprūpei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no nākamā gada izaicinājumiem, kas skars ikvienu uzņēmumu, ir Vispārīgās datu aizsardzības regula; lielākais bieds – sodu apmērs

Šī bija viena no tēmām, kas tika apspriesta DB rīkotajā konferencē Biznesa prognozes 2018.

«Var šķist, ka tas ir birokrātiskais slogs, bet es tam nepiekrītu. Jā, sākotnēji uzņēmumiem būs problēmas, kas vairāk saistītas ar to, kā sakārtot savu vidi, kā auditēt datus, kā noteikt, kurus datus apstrādājam pareizi un kur būs jāievieš zināma kārtība. Es pat teiktu, ka šobrīd spēkā esošā direktīva tika pieņemta pilnīgi citā pasaulē, 1995. gadā, un neatbilst mūsdienu situācijai. Šīs var saukt par kulturālām izmaiņām, jo, piemēram, datu subjektiem ir piešķirts vairāk tiesību pieprasīt informāciju par savu datu apstrādi,» saka Marina Kurgalova, Squalio juriste. Viņa uzsver, ka lielākā daļa mazo un vidējo uzņēmumu neapzinās šīs regulas esamību, uzskata, ka tā uz viņiem neattieksies, vai arī domā, ka laika vēl ir daudz. Tāpēc ir pamatotas bažas, ka aprīlī un maijā IT uzņēmumiem būs pastiprināti daudz darba.

Komentāri

Pievienot komentāru