Šodien valdība atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto informatīvo ziņojumu «Latvijas Enerģētikas ilgtermiņa stratēģija 2030 - konkurētspējīga enerģētika sabiedrībai» («Stratēģija 2030»). Tās virsmērķis ir veicināt ekonomikas konkurētspēju, veidojot sabalansētu, efektīvu, ekonomiski, sociāli un ekoloģiski pamatotu, uz tirgus principiem balstītu enerģētikas politiku.

EM sākusi darbu arī pie nepieciešamo normatīvo aktu un plānošanas dokumentu izstrādes, lai sasniegtu «Stratēģijā 2030» definētos Latvijas enerģētikas politikas ilgtermiņa mērķus. Taps vairāki grozījumi Ministru kabineta noteikumos, likumos, kā arī, balstoties uz «Stratēģijā 2030» noteiktajiem pamatvirzieniem, līdz 2014.gada 1.maijam tiks izstrādātas detalizētākas enerģētikas politikas pamatnostādnes laika periodam no 2014. līdz 2020.gadam.

«Esmu gandarīts, ka beidzot ir noslēdzies ilgais un sarežģītais stratēģijas tapšanas process, lai kopīgiem spēkiem, vienojot nozares ekspertus, uzņēmējus un politikas veidotājus, nodrošinātu enerģētikas sektora attīstībai un ilgtspējai tik svarīgo ilgtermiņa redzējumu. «Stratēģijā 2030» paredzētie rīcības virzieni noteikti tādi, lai efektīvākajā veidā sasniegtu tās galveno mērķi - konkurētspējīgas Latvijas ekonomikas attīstība,» norāda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Izdevniecība "Dienas Bizness" sadarbībā ar AS "Gaso", AS "Latvijas Gāze", AS "Latvenergo" un AS "Augstsprieguma tīkls" rīko ikgadējo enerģētikas nozares konferenci "Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu", lai runātu par svarīgākajiem jautājumiem nozares ilgtspējīgai attīstībai.

Enerģētikas nozare šobrīd piedzīvo spēcīgas pārmaiņas, gan Eiropas zaļā kursa ietvaros, gan ar enerģētiku saistītajās nozarēs – siltumapgādes, transporta, ražošanas un citās tautsaimniecības nozarēs.

Ja vērtē no tehnoloģiju puses – Eiropā tiek īstenoti aizvien ambiciozāki projekti, kas apliecina nozaru gatavību kļūt klimatneitrālām, ieviešot jaunus risinājumus, kas balstīti, izmantojot zaļo enerģiju. Priekšplānā izvirzās valstis, kas attīsta enerģijas ražošanu no AER vai citiem resursiem atbilstoši Klimata plāna mērķu sasniegšanai.

Raugoties no finansējuma aspekta, nenoliedzami, ES atbalstam, valsts atbalsta politikai, uzņēmējdarbības videi un normatīvajam regulējumam ir izšķirīga nozīme enerģētikas un saistīto nozaru sekmīgai virzībai Eiropas zaļā kursa un Klimata mērķu sasniegšanas virzienā.

Izvērtējot Latvijas enerģētikas sektora investīciju vidi un tirgus struktūru, Starptautiskā Enerģētikas Harta atzinīgi novērtējusi Latvijas līdz šim īstenotās reformas enerģētikas sektorā, vienlaikus norādot, ka investīciju palielināšana un reģionālā sadarbība varētu sekmēt energoresursu piegāžu drošību, informē Ekonomikas ministrijā.

Inovatīvas uzņēmējdarbības konferences ietvaros, prezentējot Starptautiskās Enerģētikas Hartas pārskatu par enerģētikas sektora investīciju vidi un tirgus struktūru Latvijā, Starptautiskās Enerģētikas Hartas ģenerālsekretārs, vēstnieks Urbans Rusnaks uzsvēra, ka labvēlīgs un pārskatāms investīciju klimats Latvijā piesaistīs jaunus investorus un sadarbības partnerus enerģētikas sektorā.

Pārskata rekomendācijās Latvijas valdībai uzsvērts, ka ilgtermiņa enerģētikas sektora plānošanas dokuments nodrošinās stratēģisku orientieri nozarei un sekmēs jaunu investīciju pieplūdumu. Tāpat uzsvērts, ka ES kopīgu elektrības un gāzes savienojumu projektu ieviešana palielinās piegāžu drošību Latvijai un reģionam kopumā. Latvijai ieteikts iesaistīties un izmantot dažādus ES atbalsta instrumentus reģionālās infrastruktūras un enerģijas starpsavienojumu izveidei Baltijas reģionā.

Lietuvas aizejošās valdības enerģētikas ministrs Roks Masjulis otrdien izklāstījis valsts jaunās enerģētikas stratēģijas vadlīnijas, kas paredz iesaldēt Visaginas atomelektrostacijas (AES) projektu līdz brīdim, kad tas kļūs rentabls, kā arī līdz 2025.gadam izveidot otru Lietuvas un Zviedrijas energosistēmu starpsavienojumu NordBalt2.

Šo stratēģiju izstrādājusi vecās valdības Enerģētikas ministrija, bet tās pieņemšana būs jaunā Lietuvas Seima ziņā.

Visaginas AES projektu, kas visu šīs valdības pilnvaru laiku faktiski nav izkustējies no vietas, ierosināts iesaldēt, kamēr tas kļūs ekonomiski izdevīgs vai arī nepieciešams no energopiegāžu drošības viedokļa, bet vienlaikus uzsvērts, ka iespējas sadarboties ar Japānas kompāniju Hitachi, kas savulaik tika izraudzīta par šā projekta stratēģisko investori, jāizmanto citās jomās.

Kā skaidrojis Masjulis, formulējums iesaldēt, nevis izbeigt izraudzīts tādēļ, ka tas vislabāk atbilst pašreizējiem plāniem - ja situācija tirgū mainītos, tiktu lemts par atgriešanos pie AES projekta.

Pirmdien Luksemburgā Baltijas jūras reģiona valstu enerģētikas ministri un Eiropas Komisijas klimata politikas un enerģētikas komisārs Migels Ariass Kanjete (Miguel Arias Cañete) parakstīja aktualizētā Baltijas enerģētikas tirgus starpsavienojumu plāna (BEMIP) Saprašanās memorandu, informē Ekonomikas ministrija.

Tajā pašā laikā 13 Eiropas valstis vēl parakstīja deklarāciju par reģionālo sadarbību elektroenerģijas piegāžu drošībā Eiropas iekšējā tirgū, kā arī politisko deklarāciju par piecu pušu enerģētikas forumu (Pentalateral Energy Forum).

Saprašanās memoranda parakstīšanas ceremonijā Latvijas ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola uzsvēra, ka Baltijas enerģētikas tirgus starpsavienojumu plāns vienmēr ir atzīts kā reģionālās sadarbības labas prakses piemērs ES. Parakstot šo Sadarbības memorandu, pārstāvji vienojušies vēl vairāk stiprināt reģionālo sadarbību BEMIP reģionā, demonstrējot savstarpējo solidaritāti, kopējas vērtības un politisko gribu panākt visām pusēm labvēlīgus risinājumus un sekmējot ES enerģētikas politikas mērķu sasniegšanu.

Efektīva reģionālā sadarbība ir būtisks solis ceļā uz Eiropas Enerģētikas savienību, Baltijas valstu ministriem parakstot Deklarāciju par Baltijas valstu enerģijas piegāžu drošību atzina Latvijas ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola.

«Efektīva reģionālā sadarbība ir būtisks solis ceļā uz Eiropas Enerģētikas savienību. Enerģētikas politika ir pārrobežu politika, tāpēc ir svarīgi kopīgiem spēkiem rast efektīvāko risinājumu ES mērķa sasniegšanai. Šajā deklarācija ir ietverti Enerģētikas savienības galvenie principi – solidaritāte, enerģijas piegāžu drošība, kā arī konkurētspējīgs un vienots ES iekšējais tirgus. Ar gandarījumu jāatzīst, ka gan šodien parakstītā Baltijas valstu deklarācija, gan mūsu pozitīvā sadarbības pieredze Baltijas starpsavienojumu plāna ietvaros sekmēs Enerģētikas savienības izveidi, kā arī kalpos par piemēru citiem ES reģioniem,» norāda Reizniece-Ozola.

Lai samazinātu Eiropas milzīgo atkarību no Krievijas energoresursiem, kurus Maskava nereti izmanto kā ārpolitikas instrumentu, Eiropas Savienība (ES) pēc vairāku gadu ilgām diskusijām beidzot apņēmusies izveidot Eiropas Enerģētikas savienību, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Eiropas Komisija (EK) trešdien nāca klajā ar plānu, kas paredz izveidot vienotu ES enerģētikas tirgu un diversificēt energoresursu avotus, tādējādi stiprinot Eiropas enerģētisko drošību, kas ir ļoti svarīgi laikā, kad Krievija izvērš militāru agresiju Ukrainā, caur kuru Eiropā nonāk nozīmīgs Krievijas dabasgāzes apjoms.

Pašlaik katrai ES dalībvalstij ir sava enerģētikas politika. Piemēram, Francija lielā mērā paļaujas uz atomenerģiju, bet Vācija vēlas samazināt atkarību no atomenerģijas un fosilajiem enerģijas avotiem, palielinot atjaunojamo energoresursu lomu. Polijas galvenais energoresurss ir videi ārkārtīgi nedraudzīgās akmeņogles, tikmēr Baltijas valstīm vitāli nepieciešama Krievijas dabasgāze.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Pēdējās nedēļas laikā Latvijas enerģētikas nākotnes apspriešana kļuvusi par karstu tematu. Tuvu finišam ir Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātā Latvijas Enerģētikas stratēģija līdz 2030. gadam, ko jau septembra sākumā plānots skatīt Ministru kabinetā, pirmdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Taču paralēli šai stratēģijai ir izstrādāta cita - Latvijas Zaļās enerģijas stratēģija 2050, ko radījuši Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki. Abas stratēģijas pašlaik gan plašākai publikai netiek rādītas, toties to veidotāji tās sākuši jau aizstāvēt gan formālās, gan neformālās tikšanās reizēs.

«Ekonomikas ministrijā diemžēl nav neviena speciālista, kam būtu enerģētiķa izglītība, tāpēc nav profesionāļu, kas šāda līmeņa plānošanas dokumentu varētu izstrādāt,» tā RTU profesore Dagnija Blumberga. Kamēr EM savu stratēģiju vēl tuvākās nedēļas gatavojas apspriest ar enerģētikas ekspertiem un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju, D. Blumbergas vadībā izstrādātā stratēģija jau iesniegta Latvijas valsts prezidentam Andrim Bērziņam un Saeimas Tautsaimniecības komisijai. «Pietiek guldīt līdzekļus tādos projektos, kas veicina fosilo energoresursu izmantošanu un kļūst par slogu visai Latvijas tautsaimniecībai. Negribam pieļaut, ka priekšvēlēšanu troksnī tiek izdzīti cauri atkal kārtējie Ministru kabineta noteikumi par dārgiem, bet nevajadzīgiem gāzes projektiem, kāds ir, piemēram, sašķidrinātās dabasgāzes terminālis,» tā D. Blumberga.

Pirmais Enerģētikas savienības stāvokļa ziņojums Latvijai liek vērtēt ekonomiku kopumā, kaut vai no enerģētikas skatu punkta , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Deviņus mēnešus pēc ES Enerģētikas savienības stratēģijas sākšanas Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar pirmo Enerģētikas savienības stāvokļa apskatu. Tas apkopo situācijas aprakstus dalībvalstīs un pirmajā acu uzmetienā nav vienkārši skaidrojams dokuments vai, pareizāk sakot, dokumentu kopa, jo no enerģētikas skatu punkta iezīmē daudz izvērstākas ekonomiskās sakarības dalībvalstu ekonomikās.

Brisele kairina

«Šī Enerģētikas savienības apskata dokumentu pakete ir vērsta uz to, lai to lasītu pirmām kārtām Latvijas zemkopības ministrs, satiksmes ministrs, ekonomikas ministre, arī finanšu ministrs un visi kopā ķertos pie mērķtiecīgas ekonomikas politikas veidošanas, kas nav izdarāms vienā resorā vien un arī ne darbojoties atsevišķi,» DB saka enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš. «Kā šai dokumentā norādīts, tā uzdevums ir konsolidēt intelektuālos resursus un vispirms jau pārkārtot politikas veidotāju domāšanu. Šis ir Briseles dots kairinājums pirmām kārtām domāt, kāda ir mūsu ekonomikas struktūra.»

Jaunā Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātā Enerģētikas stratēģija līdz 2030. gadam paredz, ka valsts turpmāk vairs nesubsidēs zaļās elektroenerģijas ražotājus, tāpat arī vairs nelems par konkrētu elektrostaciju būvniecību, šos jautājums atstājot brīvā tirgus rokās.

To intervijā a/s Latvenergo izdevumam Energoforums saka EM valsts sekretāra vietnieks Gatis Ābele. DB jau vairākkārt rakstījis par to, ka EM top Enerģētikas stratēģija 2030, pašlaik tā esot radikāli pārstrādāta un drīzumā varētu tikt nodota publiskai apspriešanai. «Valstij turpmāk būs jāatbalsta elektroenerģijas tirgus veidošanās, jaunu starpsavienojumu infrastruktūra, bet nav jāiesaistās jautājumos par to, kā labāk veidot bāzes jaudas un kādi risinājumi tam nepieciešami. Ceru, ka tā būs pagātne, ka politiķi lemtu par kādas konkrētas elektrostacijas būvniecību,» saka G. Ābele. Viņaprāt tas padarīs enerģētikas nozari simpātisku investoriem, ja valsts neies tirgū un necentīsies to regulēt vai subsidēt. Citi būtiski jaunumi enerģētikas stratēģijā saistās ar atjaunīgajiem energoresursiem (AER). «Turpmāk valsts vairs nesubsidēs, piemēram, zaļās elektroenerģijas ražotājus tikai tāpēc, ka viņi saražojuši noteiktu daudzumu zaļās elektroenerģijas. Atbalstam noteikti būtu jāpaliek, taču tas tiktu virzīts uz jaunu tehnoloģiju un inovatīvu risinājumu ieviešanu. Ir jāpārtrauc esošā situācija, kad jau ar salīdzinošo vecām tehnoloģijām tiek ražota elektroenerģija no AER, un mēs par to visi maksājam,» skaidro G. Ābele. Tomēr viņš uzsver, ka stratēģijā daudz izteiksmīgāk ir noformulētas šķeldas perspektīvas. «Stratēģijā ir paredzēts daudz intensīvāk attīstīt šķeldas kā kurināmā klātesamību Rīgā un citās lielākajās pilsētās. Taču tas paredz arī to, ka šķeldas tirgus būtu sakārtojams,» norāda G. Ābele, piebilzdams, ka šī kursa maiņa liks lēni kristies gāzes patēriņam valstī.

Turpinot darbu pie dabas gāzes tirgus liberalizācijas Latvijā, Ministru kabineta komitejas sēdē pirmdien apstiprināti grozījumi Enerģētikas likumā, ar kuriem Latvijas likumdošanā plānots nostiprināt trešo pušu piekļuves tiesības Latvijas gāzes sistēmai, lai tiktu veicināta un nodrošināta trešo pušu iespēja darboties Latvijas dabasgāzes tirgū.

Līdz ar šiem grozījumiem Enerģētikas likumā tiek īstenots dabasgāzes tirgus liberalizācijas procesa pirmais posms, ko Latvija veiks saskaņā ar visām Trešās Enerģētikas paketes direktīvas prasībām.

Pašlaik Latvijas dabasgāzes tirgū darbojas viens vertikāli integrēts uzņēmums – AS Latvijas Gāze, kas nodrošina dabasgāzes iepirkšanu, uzglabāšanu, pārvadi, sadali un tirdzniecību. Latvijas dabasgāzes apgādes sistēma nav savienota ar citu ES dalībvalstu, izņemot Lietuvu un Igauniju, sistēmām, un Latvijai ir tikai viens dabasgāzes piegādātājs – Krievija. Pašreizējā infrastruktūra un dabasgāzes nozares darbības nosacījumi Krievijā izslēdz citas dabasgāzes piegādes iespējas Latvijai. Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvāto grozījumu mērķis ir saskaņā ar 3. Enerģētikas paketes direktīvas prasībām pārdomātā veidā nodrošināt Latvijas dabasgāzes tirgus liberalizāciju, veicinot alternatīvas piegādes un konkurenci tirgū.

Eiropa mērķtiecīgi turpina uzsākto Zaļo kursu, lai 2050. gadā kļūt par pirmo klimatneitrālo kontinentu. Mērķi ir gana ambiciozi, un šobrīd katras dalībvalsts izvirzītajiem nacionālajiem mērķiem ir jābūt kontekstā ar kopējo Eiropas dalībvalstu attīstības politiku.

Kā Latvija izskatās uz pārējo dalībvalstu fona?Kā enerģētikas sektors attīstīsies un kā tas ietekmēs Latvijas iedzīvotājus? Kāda ir tūlītējā rīcība un par ko jāsāk domāt jau tuvākajā desmitgadē?

Izdevniecība “Dienas Bizness”, “Latvijas Gāze” un “Gaso” , “Latvenergo” un ZAB "Walless" aicina enerģētikas nozares līderus, uzņēmumu vadītājus, kā arī atbildīgo institūciju pārstāvjus tikties nozares konferencē “Enerģētika 2020”.Konferencē plānots izrunāt Latvijas vietu Eiropas enerģētikas un klimata pārmaiņu plāna kartē, iekšējā tirgus attīstības virzienus un nākotnes perspektīvas, kā arī, aizvien aktīvāku pāreju uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu enerģijas ieguvē.

Pirmo reizi Baltijas valstīs piešķirams kredīts saules enerģētikas projekta īstenošanai caur Lietuvas pūļa finansējuma platformu “Letsinvest”. “Letsinvest” jau ir atvēruši otro saules parku, kas atrodas netālu no Viļņas, ar pūļa finansējuma palīdzību. Projektu attīsta uzņēmums, kas saules enerģētikas jomā darbojas jau vairāk kā 15 gadus, bet pirmais pūļa finansējuma posms bija aizvērts nepilnu trīs stundu laikā. Otrajā posmā tiek piesaistīts maksimālais kredīts 1,7 milj. EUR apmērā, bet investori var nopelnīt līdz 11 procentiem gadā.

Pieredzējis projekta attīstītājs

Saules spēkstaciju parku attīstošais uzņēmums “VindoSolar BV” ir uzkrājis vairāk kā 15 gadu pieredzi saules enerģētikas projektu īstenošanā Vācijā, Itālijā, Holandē, Beļģijā un Lietuvā. Trāķu rajonā netālo no Viļņas 4000 kWp jaudas saules parka projektu īstenos meitasuzņēmums UAB “Senojo Tarpupio saulės elektrinė”. Attīstītāji jau ir iegādājušies parkam piemērotu zemesgabalu, ir saņēmuši attiecīgas atļaujas un noslēguši līgumu ar elektrības sadales operatoru. Plānojams, ka būvatļauju attīstītājs saņems jau šomēnes, bet parka attīstīšanas darbu pabeigšana plānojama rudenī.

”Ilggadējas biznesa attiecības ar piegādātājiem un uzkrāta projektu īstenošanas pieredze ļauj piemeklēt elektrostacijas komponentes, ņemot vērā ne tikai kvalitāti, efektivitāti un garantiju, bet arī saules parka apkalpošanas īpatnības trīsdesmit gadu garumā. Pirmo iekārtu pasūtījumu esam veikuši vēl decembrī. Šajā parkā plānojam uzstādīt ”Corab” metāla konstrukcijas un ”Trina SolarVertex” stikls/stikls 650 Wp saules moduļus” – tehniskos risinājumus komentēja saules parka attīstītājs Mindaugs Jaruševičs (Mindaugas Jaruševičius).

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvji tikušies ar ekonomikas ministri Danu Reiznieci - Ozolu, lai diskutētu par aktuālākajiem jautājumiem enerģētikas jomā, kas tieši attiecas gan uz lauksaimniecībā nodarbinātajiem, gan visas sabiedrības interesēm, informē LOSP.

Sarunas laikā tika diskutēts par jautājumiem, kas attiecas uz enerģētikas nozares problēmu risināšanu – neatrisināto jautājumu par elektroenerģijas tarifu samazināšanu, OIK nesamērīgajām likmēm, par ko maksā jebkurš elektroenerģijas patērētājs, kā arī Enerģētikas attīstības pamatnostādņu 2014.–2020.gadam projektu.

Tagad prioritāšu saraksta augšgalā ir atrisināt OIK, Latvenergo, Eiropas Savienības (ES) fondu ieguldījumu materiālajos aktīvos jautājumus, lai samazinātu elektroenerģijas gala izmaksas pārstrādes uzņēmumiem un atbalstītu energoefektīvas vietējās tehnoloģijas un materiālu ražošanu, norāda LOSP.

Latvijai ilgtermiņā ir jāizveido diversificēts enerģijas avotu portfelis, secināts Ekonomistu apvienības rudens konferencē, kurā uzmanības centrā bija enerģētikas tematika.

Kā informēja Ekonomistu apvienības pārstāvji, konferences ievadā organizācijas prezidents Ojārs Kehris atzīmēja, ka enerģētika ir viena no valsts ekonomikas pamata komponentēm, kas tiešā veidā ietekmē konkurētspēju un ilgtspēju.

Konferencē piedalījās arī Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV), kurš pauda, ka Ukrainas kara konteksts nemaina kopīgos ilgtermiņa mērķus attiecībā uz enerģētikas attīstību Eiropā. Šie mērķi ir gan kaitīgo emisiju samazinājums par 55% līdz 2030.gadam, salīdzinot ar 1990.gada līmeni, gan arī klimata neitralitātes sasniegšana līdz 2050.gadam.

Tiesa, Eiropas noteiktie importa ierobežojumi attiecībā uz Krievijas energoresursiem - ogles un naftas produkti -, kā arī Krievijas ierobežojumi attiecībā uz gāzes piegādēm ir apstākļi, kas rada korekcijas un prasa tūlītēju reakciju, lai Eiropa ātrāk atteiktos no Krievijas energoresursiem. Viens no soļiem situācijas stabilizēšanai ir vienotas Eiropas Savienības (ES) enerģijas platformas izveide, kas sniegtu iespēju ES valstīm kopīgi iepirkt gāzi, lai šie iepirkumi būtu maksimāli efektīvi. ES valstīm ir izstrādāts solidaritātes mehānisms, - nepieciešamības gadījumā starp valstīm varēs veikt gāzes pārdali, norādīja Dombrovskis.

Šodien, 15. decembrī, Eiropas Parlamenta deputāti plenārsesijā Strasbūrā ar nozīmīgu balsu pārsvaru atbalstīja ziņojumu par Enerģētikas savienības izveidi, kas paredz stiprināt dalībvalstu sadarbību enerģētikas jomā, informē EP deputāts Krišjānis Kariņš.

«Eiropas Savienībā enerģētikas jomā trūkst konkurences. Līdz ar to patērētājiem ir pārāk dārgas cenas, bet Eiropai kopumā pārāk liela atkarība no importētiem resursiem. Eiropas Enerģētikas savienība dotu nepieciešamos priekšnosacījumus patiesi brīva un vienota enerģētikas tirgus izveidošanai. Tas palielinātu konkurenci un drošību enerģētikas jomā visā Eiropas Savienībā,» pēc ziņojuma apstiprināšanas uzsvēra deputāts Krišjānis Kariņš (Vienotība/ETP).

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas sagatavotais Parlamenta ziņojums ir atbilde Eiropas Komisijas (EK) paziņojumam par Enerģētikas savienības izveidi, kurā izvirzīti ambiciozi mērķi, termiņi un galvenie pasākumi, kā izveidot vienotu tirgu enerģētikas jomā. K. Kariņš norāda: “Lai atbrīvotu Eiropas Savienībā enerģētikas tirgu, mums ir jāatver durvis konkurencei. Mums ir nepieciešami fiziski starpsavienojumi starp dalībvalstīm gan elektrības, gan gāzes tirgū.

Eiropas Savienībā (ES) vidēji enerģijas izmaksas ir augstākas, tāpēc, plānojot un veidojot enerģētikas politiku, ir ļoti būtiski ņemt vērā tādus aspektus kā konkurētspēja un saprātīgas izmaksas visām patērētāju grupām, kā arī jāveicina izpratne par jaunajām biodegvielām, sacījis Enerģētikas komisārs Ginters Etingers.

Ceturdien Lietuvā notika par enerģētiku atbildīgo Baltijas valstu ministru tikšanās ar komisāru. Tās laikā pārrunāti Baltijas reģionam un ES aktuālie enerģētikas jautājumi, tendences un izaicinājumi.

Komisārs G. Etingers tikšanās laikā uzsvēra, ka, runājot par enerģētiku, dažādām stratēģijām un pieejām, kā turpmāk attīstīt šo sektoru, un enerģijas avotu kombināciju izvēlēm, ir svarīgi paturēt prātā ekonomikas konkurētspējas jautājumus.

Tas attiecoties ne tikai uz katru dalībvalsti atsevišķi, bet ES kopumā, ņemot vērā, ka savienība uzņēmusies daudz ambiciozākus mērķus zaļās enerģijas un klimata aizsardzības jomā nekā tās konkurenti pasaulē, piemēram, Ķīna vai ASV.

Latvija plāno pievienoties Starptautiskajai Enerģētikas aģentūrai (IEA), izriet no Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotā konceptuālā ziņojuma, ko otrdien atbalstīja valdībā.

Konceptuālais ziņojums sagatavots, balstoties uz EM izstrādāto ziņojumu, kurā piedāvāts pasākumu kopums ne tikai obligātā iepirkuma komponentes problemātikas risināšanai, bet arī klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai un energoapgādes drošības sekmēšanai, iezīmējot šiem mērķiem valsts finansējumu vidēja termiņa budžeta ietvarā 2023., 2024. un 2025.gadā. Kā viens no pasākumiem, lai nodrošinātu Latvijas energoapgādes drošību un sekmētu Latvijas pāreju uz tīru enerģiju, tajā ir minēta nepieciešamība Latvijai pievienoties Starptautiskai Enerģētikas aģentūrai (IEA).

EM norāda, ka lai stiprinātu Latvijas energoapgādes drošību un veicinātu efektīvāku Latvijas pāreju uz tīru enerģiju, Latvijai ir būtiski pievienoties IEA un izmantot šīs organizācijas sniegtās priekšrocības.

«Vēsturiski Latvija ir atkarīga no Krievijas energoresursu importa. Taču pēdējā laikā Latvija kopā ar pārējām Baltijas valstīm ir spērusi nozīmīgus soļus, lai stiprinātu enerģētisko drošību,» intervijā pauž ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Tā kā Latviju kā jaunu valsti stiprāk ietekmē globālās ekonomiskās un politiskās svārstības, ciešas saiknes ar ekonomiskiem partneriem un stabili eksporta tirgi Latvijas attīstībā pilda īpaši svarīgas funkcijas. Kā jūs vērtējat pašreizējo Latvijas un tās lielāko ekonomisko partneru attiecību stāvokli? Kāda ir globālo politisko notikumu ietekme uz šīm attiecībām?

Globālās ekonomiskās un politiskās svārstības Latviju ietekmē tāpat kā jebkuru citu valsti, taču, atrodoties Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā, kur arī ir Latvijas galvenie tirdzniecības partneri, mēs varam justies stabilāk nekā valstis, kuras tur neatrodas. Latvijas un tās partnervalstu attiecības kopumā ir vērtējamas pozitīvi. Tirdzniecības apgrozījumi ir stabili un augoši (turpina augt preču un pakalpojumu eksports, kas faktiskajās cenās 2018.gadā sasniedza 17,4 miljardus eiro. Tomēr pieauguma tempi palēninās). Neskatoties uz to, tomēr pastāv zināmi riski.

Katra ES dalībvalsts šobrīd koncentrējas uz savu individuālo enerģētikas un klimata plānu, taču pietrūkst skaidrības, kā notiks šo plānu mijiedarbība starp valstīm

Tas bija viens no galvenajiem secinājumiem Pasaules Enerģētikas padomes (PEP) rīkotajā forumā, kas šoreiz notika Latvijā un kurā pulcējās Baltijas jūras valstu pārstāvji. Centieni pēc tīras, klimatam draudzīgas enerģijas Eiropas Savienības (ES) līmenī ir mudinājuši ES dalībvalstis radīt Nacionālos Enerģētikas un klimata plānus 2021.–2030. gadam. Ambīcijas ES līmenī šim laika periodam ir lielas – siltumnīcefektu radošo gāzu emisijas jāsamazina par 40%, no atjaunojamajiem energoresursiem (AER) iegūstamās enerģijas apjomi ir jāpalielina par 32%, turklāt arī transportā izmantojamajai enerģijai vismaz 14% apmērā jābūt no AER, bet energoefektivitāte jāpaaugstina par 32,5%. Eiropas Komisija monitorēs, kā dalībvalstis iesaistās šo mērķu sasniegšanā, taču tajā pašā laikā gana daudzas ES valstis pagaidām nesasniegs pat tos savus mērķus, ko ir nospraudušas līdz 2020. gadam, norādīja Eesti Energia valdes priekšsēdētājs Hando Suters.

Teju 100 lappušu enerģētikas plānošanas dokumentā cauri spīd lielo biznesa projektu intereses, šodien raksta Dienas bizness.

Tāds ir vairāku ekspertu vērtējums par Ekonomikas ministrijas izstrādāto Enerģētikas stratēģiju līdz 2030. gadam. Labu laiku ļoti šaurā lokā rakstītais un diskutētais enerģētikas politikas plānošanas dokuments šodien plaši tiks apspriests speciāli šai stratēģijai rīkotajā forumā.

Lai arī vārdos plaši atbalstīta zaļā enerģija, stratēģijā būtisku lomu spēlē dabasgāzes projekti. Salīdzinot 2010. un 2030. gada primāro energoresursu plūsmu, redzams, ka dabasgāzes patēriņš būtiski nesamazinās. «Te ir pretruna pašā saknē, ja reiz dabasgāzes patēriņš nesarūk, kur tad būs vieta attīstīties atjaunojamiem energoresursiem?,» vērtē BaltenEnko valdes loceklis Edgars Vīgants.

Attīstot galamērķu klāstu, palielinot apkalpoto pasažieru skaitu un kravu apgrozījumu, investējot drošā, mūsdienīgā un ilgtspējīgā lidostas infrastruktūrā un pakalpojumos, lidosta “Rīga” izvirzījusi mērķi turpmākajos gados kļūt par nozīmīgu aviācijas centru Ziemeļeiropā, kas veicinās Latvijas savienojamību un konkurētspēju reģionā, paredz lidostas vidēja termiņa stratēģija līdz 2027. gadam “Skrejceļš 2027”.

Uzņēmuma stratēģijā pārskatīti un aktualizēti lidostas “Rīga” mērķi, misija un vīzija, izveidotas jaunas pārvadājumu prognozes, iekļauti uzņēmuma korporatīvās pārvaldības un ilgtspējīgas darbības principi, aktualizēti attīstības plāni un projekti, kā arī atjaunots investīciju plāns un finanšu rādītāji, kas sasniedzami līdz 2027. gadam.

Jaunajā stratēģijā paredzēts līdz 2027. gadam sasniegt 9 miljonus apkalpoto pasažieru un 48,5 tūkstošus tonnu aviācijas kravu gadā, kā arī palielināt izlidošanas punktualitāti. Vienlaikus plānots īstenot zaļos mērķus, būtiski samazinot oglekļa dioksīda emisijas. Lidostas gada neto apgrozījums 2027. gadā plānots 77 miljonu eiro apjomā, bet kopējās investīcijas stratēģijas darbības periodā pārsniegs 247 miljonus eiro.

Nesen kolēģe uzdeva pašreizējam finanšu tirgus garastāvoklim ļoti atbilstošu jautājumu: «Ja lielākais vairums ekonomistu un finanšu tirgus analītiķu ir pesimistiski noskaņoti par pasaules ekonomikas izredzēm, samazinot izaugsmes tempa prognozes un norādot uz virkni lielu nenoteiktību, kur Eirozonas neskaidrā nākotne ir pirmajā vietā, tad klientiem, iespējams, ir tiešām šobrīd labāk izvairīties no ieguldījumiem riskantos aktīvos un pagaidīt mierīgākus laikus?»

Šī jautājuma būtība skar jebkura investora cilvēcisku vēlmi uzminēt īsto brīdi, kad veikt ieguldījumus finanšu tirgos (lēti nopirkt un dārgi pārdot). Kādas noteiktas atbildes sniegšana uz uzdoto jautājumu nozīmētu, ka ar pārliecību var iepriekš pateikt, ka īstais mierīgais brīdis finanšu tirgos ir pienācis un ir laiks tagad ieguldīt, piemēram, akcijās. Finanšu pasaulē šo problēmu saprot ar jēdzienu «market timing».

Pētījumi liecina, ka praksē iepriekš identificēt brīdi, kad vērtspapīru cenas finanšu tirgos kāps vai kritīs, ir ārkārtīgi grūti. Efektīvā tirgus hipotēze apgalvo, kas to izdarīt ilgstoši un konsekventi nav pat iespējams. Kaut arī šī teorija tiek daudz kritizēta un ir pierādījies, ka praksē finanšu tirgi ne vienmēr ir efektīvi (t.i. vērtspapīra tirgus cena var nozīmīgi un ilgstoši atšķirties no tās cenas, kura būtu ekonomiski pamatota), šīs neefektivitātes sniegtās iespējas izmantot un sasniegt ilgtermiņā tādu ienesīgumu, kas pastāvīgi pārspēj tirgu indeksu ienesīgumu, spēj retais. Grūtība slēpjas faktā, ka līdz šim nav atrasta uzticama zinātniska metode, kas ļautu prognozēt finanšu tirgus nākotnes uzvedību ar lielu pārliecību un precizitāti.

Plānots atteikties no obligātā iepirkuma komponentes tarifos, tomēr šī soļa izdevīgums patērētājiem vēl ir neskaidrs.

Prezentējot enerģētikas stratēģiju 2030. gadam, ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts nosauca vairākas izmaiņas, kas sagaida gan enerģētikas nozari, gan Latvijas tautsaimniecību kopumā. «Latvija nav zemu enerģētikas izmaksu zeme - gāze mums ir dārgāka nekā Vācijā, elektrība dārgāka nekā Igaunijā un daļā Skandināvijas, atbalsta mehānisms atjaunojamo energoresursu (AER) stacijām - devīgāks nekā lielākajā daļā Eiropas valstu. Tomēr pirktspēja mums ir salīdzinoši zema. Augstās enerģētikas izmaksas mazina mūsu konkurētspēju,» secina D. Pavļuts.

DB jau rakstīja, ka Ekonomikas ministrija (EM) nesen uzlika moratoriju elektroenerģijas iepirkumam no AER stacijām līdz 2016. gadam, jo EM bija aplēsusi - ja tiek realizētas visas AER jaudas, par kurām EM jau izsniegusi lēmumus, obligātās iepirkumu komponentes (OIK) izmaksas patērētājiem var papildus sasniegt 264,6 milj. Ls ik gadu. No 2007. līdz 2012. gadam OIK Latvijas elektroenerģijas patērētājiem ir izmaksājusi vairāk nekā 86 milj. Ls. Tomēr Enerģētikas stratēģijā paredzēts, ka AER īpatsvaram Latvijas bruto enerģijas galapatēriņā jāsasniedz 50% (2010.gadā tie bija 32,5%). «Būtisks jaunums ir tas, ka arī enerģētikas stratēģijā esam iekļāvuši faktoru, ka apstrādes rūpniecībai jāsasniedz 20% no IKP. Ja gribam to panākt, jānodrošina konkurētspējīgas enerģijas izmaksas,» skaidro ministrs.