Quantcast

Jaunākais izdevums

Adven Group ienākusi Latvijas enerģētikas tirgū, no uzņēmuma Enerģijas Risinājumi iegādājoties centralizētos siltumapgādes uzņēmumus Valmierā un Cēsīs.

Adven nodrošina centralizēto siltumapgādi vairāk nekā 90 siltumapgādes tīkliem Somijā, Zviedrijā un Igaunijā. Iegādājoties uzņēmumus, Adven vēlas veidot spēcīgu platformu turpmākai izaugsmei Latvijā.

Adven Group izpilddirektors Mati Viljo (Matti Viljo) norāda: «Pastāvīgi meklējam piemērotas izaugsmes iespējas Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs.»

Viljo stāsta, ka Adven ir gatavi iegādāties centralizētos siltumapgādes uzņēmumus arī citos Latvijas reģionos.

Uzņēmuma Enerģijas Risinājumi īpašnieks Guntars Kokorēvičs norāda, ka Adven Group ir ilgtermiņa plāni, kas saistīti ar enerģētikas sektora darbību, attīstību un investīcijām tajā, savukārt Enerģijas Risinājumi plāno koncentrēties uz citu projektu attīstību atkritumu apsaimniekošanā, ēku pārvaldībā un plaša mēroga enerģētikas projektu attīstībā.

«Lielāko izaugsmes potenciālu redzam profesionālu enerģētikas pakalpojumu sniegšanā rūpniecības uzņēmumiem un citiem biznesa klientiem reģionā,» piebilst Adven izpilddirektors Igaunijā un Latvijā Urmo Heinams (Urmo Heinam).

«Vietējiem uzņēmumiem, kuri darbojas ražošanas jomā, nav jāgūst panākumi arī enerģijas ražošanas vienību izbūvē un pārvaldīšanā – šo pakalpojumu var veiksmīgi uzticēt ārpakalpojumu nodrošinātājiem. Mēs uzskatām, ka katram ir jākoncentrējas uz savu pamatdarbību, un enerģijas ražošana ir mūsu pamatdarbība,» viņš skaidro.

Adven šī darījuma ietvaros konsultēja tādi uzņēmumi kā Porta Finance un Ellex.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Cer iekarot Latvijas enerģētikas tirgu

Armanda Vilcāne, 13.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc centralizētās siltumapgādes uzņēmumu iegādes Valmierā un Cēsīs Adven Group neizslēdz iespēju nākotnē iegādāties arī citus enerģijas ražošanas un izplatīšanas uzņēmumus Latvijā.

To intervijā DB norāda Adven Estonia un Adven Latvia izpilddirektors Urmo Heinams (Urmo Heinam). Viņš stāsta, ka šobrīd Adven Group pieder 100% SIA Cēsu siltumtīkli un 52,15% AS Valmieras enerģija akciju. Ar ienākšanu Latvijas tirgū uzņēmums ir ļoti apmierināts, tāpēc ilgākā perspektīvā apsver iespēju attīstīt biznesu arī citos reģionos. Šogad Adven Group iecerējusi turpināt darbu pie Valmieras jaunās katlumājas izbūves, kā arī Cēsu centralizētās siltumapgādes pārvades sistēmas infrastruktūras modernizācijas.

Fragments no intervijas

Kāpēc pieņemts lēmums iesaistīties Latvijas tirgū?

Paralēli jau uzsāktajam darbam Igaunijā mēs meklējam arvien jaunas iespējas paplašināt savu darbību arī citviet Baltijā. Manuprāt, priekšnosacījums labai ilgtermiņa sadarbībai pakalpojumu sniegšanā ir spēcīga vietējā komanda, tieši tāpēc Adven Group lēma par labu ienākšanai arī Latvijas enerģētikas tirgū, iegādājoties efektīvi strādājošus centralizētās siltumapgādes uzņēmumus Valmierā un Cēsīs, kā arī piesaistot profesionālus darbiniekus. Esam ļoti gandarīti par to sadarbību, kas mums pašlaik ir izveidojusies ar Valmieru un Cēsīm, jo šīs pilsētas ir ļoti ieinteresētas rast saviem iedzīvotājiem labākos risinājumus. Tā kā mūsu mērķis ir nodrošināt klientiem augstas kvalitātes pakalpojumus, sadarbība ar vietējām pašvaldībām ir izvērtusies ļoti patīkama. Jāteic, ka Latvijā centralizētās siltumapgādes investīcijas vēl ir to agrīnajā stadijā, tāpēc mēs esam priecīgi, ka varam dalīties Igaunijā, Somijā un Zviedrijā gūtajā pieredzē, kas saistās gan ar atjaunojamās enerģijas (AER) īpatsvara palielināšanu un siltumapgādes tīklu atjaunošanu, gan ar efektivitātes paaugstināšanu. Tajā pašā laikā jāpiebilst, ka, lai arī Adven savu darbību Latvijā sācis ar centralizēto siltumapgādes uzņēmumu iegādi, uzņēmuma pamatbizness vairāk vērsts uz industriālajiem klientiem – jau sāktas sarunas arī ar dažiem rūpniecības uzņēmumiem, kas darbojas reģionā, lai sniegtu tiem iespējas izvēlēties efektīvākus enerģijas risinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Valmieras enerģija» (VE) parakstījusi līgumu ar SIA «Monum» par jaunas šķeldas katlumājas būvniecību Valmierā, Gaujas labajā krastā, kas būs viena no modernākajām Latvijā, liecina medijiem sniegtā informācija.

Plānots, ka jaunais siltumavots uzsāks darbību 2020.gadā, projekta izmaksām sasniedzot 4,9 miljonus eiro, no kuriem 1,66 miljoni eiro ir ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums.

Projekta ietvaros paredzēts uzstādīt šķeldas biomasas katlu ar siltuma jaudu 9MW un dūmgāzu kondensācijas ekonomaizeru ar siltuma jaudu 1,5 MW. Kopā ar jau esošo šķeldas katlumāju jaunā katlumāja spēs saražot līdz pat 90% no kopējās uzņēmumā saražotās siltumenerģijas Gaujas labajā krastā.

«Šī vērienīgā projekta ieguvēji būs gan Valmieras pilsētas iedzīvotāji, gan vietējie šķeldas ražotāji un apkārtējā vide, jo siltuma ieguve tiks nodrošināta, izmantojot atjaunojamos energoresursus,» pauž VE valdes loceklis Māris Kānītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprit 25 gadi, kopš Latvijā uzstādīti pirmie vēja ģeneratori, tāpēc Pasaules Vēja dienā, 15. jūnijā Latvijas Vēja enerģijas asociācija aicina sabiedrību pozitīvi novērtēt vēja enerģijas potenciālu.

Asociācija aicina valsts līmenī domāt par tā attīstīšanu, novēršot birokrātiskus šķēršļus un meklējot risinājumus "zaļās enerģijas" straujākai apgūšanai.

"Pirmie vēja ģeneratori Latvijā tika uzstādīti 1995. gadā. Šajā laikā pasaulē vēja enerģijas apguve ir strauji attīstījusies. Arī mūsu valstī esam maziem soļiem gājuši uz priekšu, taču redzams, ka joprojām neesam spējuši pārkāpt aizspriedumu slieksnim. No vienas puses gandrīz 80% Latvijas sabiedrības atbalsta vēja enerģijas izmantošanu, no otras - pašvaldību iedzīvotāju un vadītāju vidū iesakņojušies mītiski stereotipi liek vilcināties ar racionālu lēmumu pieņemšanu, neraugoties uz ekspertu un atbildīgo instanču saņemtajiem pozitīvajiem atzinumiem un atļaujām vēja elektrostaciju būvniecībai," saka Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Andris Vanags.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Globālā transformācija enerģētikā prasa lielas investīcijas

Natālija Poriete, 18.04.2019

Tehnoloģija Allama cikls (Allam Cycle) varētu veidot nākotni elektrostacijām, stāsta britu zinātnieks Rodnejs Džons Allams.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā VII samitā Globālā enerģija, kas 10.aprīlī notika Karlsrue Tehnoloģijas institūtā (KIT) Vācijā, secināja pasaules enerģētikas jomas eksperti.

Galvenā samita tēma bija «Enerģētika jaunā ciklā», un tā laikā eksperti prognozēja nākotnes enerģētikas tendences, skaidroja sabiedrības gatavību industriālajai revolūcijai un definēja problēmas, kas jārisina, lai sagatavotu enerģētikas jomu nozīmīgām pārmaiņām. Liela uzmanība tika veltīta drošu, nedārgu un mūsdienīgu enerģijas avotu pieejamības problēmai, kā arī starptautiskajai sadarbībai šajā sakarā. «Mūsu paaudze ir globālo tehnoloģiju pārmaiņu lieciniece, un tās skars visas sabiedrības dzīves sfēras. To izmērs ir salīdzināms ar tādiem izgudrojumiem kā tvaika mašīna, pirmā skaitļošanas tehnika un internets,» atzīmē asociācijas «Globāla enerģija» prezidenta pienākumu izpildītājs Aleksandrs Ignatovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Par gandrīz 50% audzis enerģijas mājražotāju skaits Latvijā

Lelde Petrāne, 05.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn elektroenerģijas mikroģenerācija ir ievērojami attīstījusies: enerģiju pašu patēriņam šobrīd Latvijā ražo jau 694 elektroenerģijas lietotāji.

Tas ir 46% pieaugums salīdzinājumā ar situāciju gadu iepriekš, ko galvenokārt veicinājusi tehnoloģiju attīstība un arī saules enerģijas paneļu pieejamība, liecina energouzņēmuma "Enefit" apkopotie dati.

Paredzams, ka nupat Saeimā apstiprinātie enerģijas "mājražotājiem" labvēlīgie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā tikai stiprinās šī segmenta straujāku izaugsmi, jo jau šobrīd interesi par saules enerģiju ir paudušas divas trešdaļas aptaujāto privātmāju īpašnieku, norāda uzņēmumā.

Pēc AS "Sadales tīkla" datiem, pērn reģistrēti 694 mikroģeneratoru pieslēgumi, un absolūti lielākajā daļā no tiem enerģija tiek iegūta, izmantojot atjaunīgos energoresursus jeb no saules enerģijas. Turklāt 2020. gada janvārī veiktā aptauja uzrāda, ka jau 70% privātmāju īpašnieku Latvijā plāno uzstādīt savos īpašumos saules paneļus, kā galvenos argumentus minot tūlītēju elektrības izmaksu samazinājumu, ilgtermiņa investīcijas nākotnē un izvēli par labu modernam, ilgtspējīgam risinājumam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Energoefektivitātes uzlabošanai nodrošina kompleksu atbalstu

Armanda Vilcāne, 01.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energoefektivitātes uzlabošanai uzņēmējiem šobrīd pieejami gan dažādi granti un aizdevumi, gan tehniskie risinājumi un bezmaksas konsultācijas

Energoefektivitātes veicināšana uzņēmumos ir viena no Ekonomikas ministrijas (EM) prioritātēm, tāpēc, lai skaidrotu Energoefektivitātes likuma prasības, kā arī sniegtu plašāku ieskatu ar energoefektivitātes paaugstināšanu saistītajos jautājumos, EM gan individuāli, gan kopā ar attīstības finanšu institūciju Altum pēdējos gados veikusi virkni skaidrojošo aktivitāšu, kā arī organizējusi informatīvus pasākumus, norāda EM. Dažādus ar energoefektivitāti saistītus pakalpojumus un preces komersantiem piedāvā arī vairāki enerģētikas nozares uzņēmumi.

Līdzekļi ir

Altum uzņēmējiem sniedz kompleksu atbalstu, piedāvājot gan grantus, gan finansējumu aizdevuma veidā, atgādina attīstības finanšu institūcijas energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs, norādot, ka ar granta līdzekļiem iespējams finansēt energoauditus ēkās, iekārtās, uzņēmuma darbības procesos, sistēmās un mērījumos, kā arī veikt ēku un iekārtu izpēti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau līdz gada beigām valdībai tiks iesniegts Nacionālais enerģētikas un klimata plāns, kas sola gan nodokļu pārmaiņas, gan dažādu atbalstu energoefektivitātei un atjaunojamo energoresursu izmantošanai

Tā forumā Vai bizness šodien var atļauties nebūt energoefektīvs? norādīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dzintars Kauliņš, uzsverot, ka top plāns nākamajiem 10 gadiem un jau tūdaļ sāksies tā sabiedriskā apspriešana, kurā ar ieteikumiem, jautājumiem un uzlabojumiem var piedalīties ikkatrs Latvijas iedzīvotājs.

Lai nebūtu pretrunu

«Enerģētikas politika Eiropas Savienībā ir veidojusies daudzus gadus. Atsevišķi jau ilgi ir stāsts par enerģētikas infrastruktūru, par atjaunojamajiem energoresursiem, par iekšējo tirgu un tā drošību. Katra no šīm Eiropas politikām ir svarīga, taču gadās, ka tās nonāk pretrunās. Tāpēc ir pieņemts lēmums par vienotas sistēmas izveidošanu,» Nacionālā plāna priekšnoteikumus un nepieciešamību izskaidroja Dz. Kauliņš. Ir radīts priekšstats par enerģētikas savienību. Lai to iedzīvinātu, arī pieņemts lēmums, ka katra Eiropas Savienības dalībvalsts radīs vienu visaptverošu plānu, kurā būtu skarti visi aspekti. Perspektīva jārada desmitgadu ciklā, to saskaņojot ar kaimiņvalstīm, un rezultātā jārodas pārliecībai, ka visi virzās uz viena mērķa sasniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumi obligātās iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanai izpelnījušies asu nozares pārstāvju kritiku, ieceri neatbalsta ne lauksaimnieki, ne zaļās enerģijas ražotāji, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ministru kabineta komiteja pirmdien lēma virzīt izskatīšanai valdībā EM priekšlikumus OIK atcelšanai, gala lēmums būs jāpieņem nākamajai valdībai. EM izstrādātais konceptuālais ziņojums Kompleksi pasākumi OIK atcelšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai paredz OIK atcelt no 2022. gada 1. janvāra, turpmāk valsts atbalstu enerģijas ražošanai balstot uz tirgus principiem. Ministrijas piedāvātie rīcības pasākumi ietver pārsubsidācijas novēršanu, atbalsta samazināšanu ekspluatācijā nenodotajām elektrostacijām, stingrākas prasības biogāzes staciju izejvielām, kā arī citus risinājumus, kas jau tiek asi kritizēti. Izskatot minēto jautājumu Ministru kabineta komitejas sēdē, nozares viedoklis par EM piedāvājumu pagaidām gan netika uzklausīts, diskusijas paredzētas tad, kad šo jautājumu skatīs nākamais Ministru kabinets.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Saudzē vidi un naudas maku

Linda Zalāne, Latvijas Radio, speciāli Dienas Biznesam, 20.12.2019

AS Aldaris, investējot 30 tūkstošus eiro, noliktavā nomainījusi visus LED gaismekļus, līdz ar to ietaupa ap diviem tūkstošiem eiro. Ražotnē pilnīgi visi ir elektroiekrāvēji, kas tiek uzlādēti naktīs, kad elektrības cena ir zemāka.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investēt un iegūt - tāda ir samērā vienkārša formula energoefektivitātes celšanā ražojošiem uzņēmumiem, kuru konkurētspējas latiņa ceļas līdz ar elektrības patēriņa sarukumu.

Dienas Bizness uzrunāja trīs Latvijas ražotājus, kuri, ieguldot modernās ražošanas iekārtās, apgaismojumā un ražošanas procesa efektivitātē, sajūt pavisam taustāmu labumu ekonomisko ieguvumu enerģijas izmaksu samazinājuma veidolā, kas, protams, ļauj ietaupīt iespaidīgu naudas summu.

Ilgtspējas pavadā

"Darbs pie "Food Union" energoefektivitātes uzlabošanas notiek nepārtraukti un konsekventi, izmantojot dažādus instrumentus - gan iekšējos, organizatoriskos, piemēram, efektīvāk plānojot ražošanu un darba maiņas, gan finanšu, ieguldot pašu kapitālu un līdzfinansējumu," stāsta Food Union vadītājs Eiropā Normunds Staņēvičs, kurš uzsver, ka rūpes par energoefektivitātes uzlabošanu ir uzņēmuma ikdiena jau daudzu gadu garumā. Taču īpaši tam pievērsās brīdī, kad tika veidota Food Union grupa, tajā apvienojot Rīgas piena kombinātu un Valmieras pienu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Latvijas enerģijas, vides un klimata nākotne ir zaļa, bet ir izaicinājumi

Reinis Āboltiņš, Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta pētnieks, 22.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas enerģijas, vides un klimata nākotne ir zaļa, bet ir izaicinājumi, kas prasa risinājumus.

Latvijā elektroenerģijas ražošanai izmanto daudz atjaunojamo energoresursu (AER). Arī daudz siltuma saražojam, izmantojot biomasu, kas pieejama uz vietas Latvijā. Tomēr ir arī izaicinājumi. Piemēram, ja neskaita trīs lielās hidroelektrostacijas, tad Latvijā, izmantojot AER, nemaz tik daudz elektroenerģijas nesaražo. Arī siltuma ražošanā būtisku lomu spēlē dabasgāze, kas pats par sevi ir tīrs kurināmais, bet ir fosils, neatjaunojams un importējams no citām valstīm. Vēl pamatīgs izaicinājums ir atkritumu apsaimniekošana – cik daudz atkritumu radām, cik šķirojam, cik aprokam un cik pārstrādājam.

Atjaunojamo energoresursu ziņā Latvija ir starp Eiropas Savienības pirmrindniecēm – kopā ar Zviedriju, Somiju, Dāniju un Austriju mums ir lielākā atjaunojamo energoresursu daļa enerģijas bruto galapatēriņā. Tas, protams, ir labi, bet pētīsim tālāk, un tālāk ir jāskata divi pārveidotās enerģijas veidi – elektrība un siltums. Mums ir jāapzinās, ka Latvijas labie rādītāji elektrības segmentā ir tikai pateicoties vēsturiskajam mantojumam – trīs lielajām uz Daugavas uzceltajām hidroelektrostacijām (HES).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas energokompānija Eesti Energia uzsākusi elektroenerģijas tirdzniecību Somijas mājsaimniecībām, izmantojot Enefit zīmolu.

Līdz ar to Somija kļuvusi par piekto tirgu, kurā uzņēmums tirgo elektroenerģiju. Enefit piedāvājums Somijas patērētājiem būs balstīts aktīvā mobilo pakalpojumu izmantošanā un iezīmē pirmo soli virzienā uz aktīvāku mājsaimniecību tirgus apgūšanu, kas paredz arī piedāvājuma izstrādi Latvijas patērētājiem.Saskaņā ar Eesti Energia valdes priekšsēdētāja Hando Sutera teikto, vienots elektroenerģijas tirgus Skandināvijā un Baltijā sniedz iespēju piedāvāt uzņēmuma pakalpojumus arī Somijā.

«Elektroenerģijas tirgus Somijā jau ilgstoši uzrāda ļoti augstus darbības rezultātus un ir kļuvis par piemēru, uz ko tiekties citām valstīm, atverot savus enerģijas tirgus. Neskaitot Igauniju, Somija būs viena no pirmajām valstīm pasaulē, kurā tiks izmantota vienota informācijas aprites sistēma, kas ietvers visus enerģijas pārdošanas un piegādes līgumus, kā arī klientu patēriņa datus. Tas ievērojami paātrinās un atvieglos tirdzniecības procesus visiem tirgus dalībniekiem, kā arī nodrošinās vienlīdzīgas iespējas pakalpojumu piedāvājumu sniegšanai klientiem. Tāpat arī somi ir vieni no Eiropā aktīvākajiem patērētājiem attiecībā uz tirgotāju maiņas biežumu. Somijas patērētāju interese par jauniem elektroenerģijas tirgotājiem ir ļoti augsta, un viņi ir atvērti izmēģināt dažādus inovatīvus risinājumus,» skaidro H. Suters.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Slēgs Narvas spēkstacijas energoblokus

Armanda Vilcāne, 24.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada laikā Eesti Energia iecerējusi slēgt vecākos Narvas spēkstacijas energoblokus ar kopējo jaudu 600 megavatu apjomā

Eesti Energia meitas uzņēmuma Enefit valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers skaidro, ka daļēji šīs enerģijas ražošanas vienības aizstās jaunais Auveres spēkstacijas energobloks, kas darbu sāka šā gada septembrī.

Pērc un lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Lēmums par šo energobloku slēgšanu tika pieņemts jau pirms vairākiem gadiem, jo tajos izmantotās tehnoloģijas ir novecojušas un sniedz zemāku efektivitāti nekā jaunākas spēkstacijas, norāda J. Bethers. «Vecajiem energoblokiem ir noteikts stundu limits, kas nosaka, cik ilgi tie var darboties. Attiecīgi konkrētie energobloki tiks slēgti pēc šo darbības stundu iztērēšanas. Pašlaik enerģijas ražošanā notiek paaudžu maiņa, kā rezultātā savu laiku nokalpojušās tehnoloģijas aizvieto jauni un daudz efektīvāki risinājumi, ko sevī ietver Auveres spēkstacija,» atzīmē Enefit valdes priekšsēdētājs. Viņš stāsta, ka Auveres spēkstacijas būvniecība ilga astoņus gadus un šī ir unikāla spēkstacija ar augstu efektivitāti, kas spēs nodrošināt enerģiju nākamajām divām attīstības paaudzēm Igaunijā. «Būtisks uzlabojums ir arī Auveres spēkstacijas mazais izmešu līmenis, kas ir daudzkārt zemāks nekā vecajos energoblokos. Tāpat jāuzsver, ka Auveres spēkstacija spēj gadā saražot 2,2 teravatstundas elektroenerģijas, kas sedz 25% no Igaunijas kopējā enerģijas patēriņa. Šāda mēroga jaunuzcelta spēkstacija Ziemeļvalstu un Baltijas tirgū pēdējo reizi tika atvērta pirms desmit gadiem Malmo, Zviedrijā. Šī stacija kā kurināmo izmanto dabasgāzi, darbojoties ar 450 megavatu jaudu,» uzsver J. Bethers, piebilstot, ka Auveres spēkstacijā izmantotās tehnoloģijas ļaus līdz pat pusei no nepieciešamā kurināmā aizstāt ar biomasu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visvairāk enerģijas uzņēmumos tiek tērēts tehnoloģisko iekārtu darbināšanai, kā arī iekštelpu apsildei un apgaismošanai, liecina ekspertu novērojumi

Acīmredzams piemērs nelietderīgi patērētai enerģijai ir vecās paaudzes gaismekļi, tāpat pārlieku daudz enerģijas nereti tiek tērēts, darbinot novecojušas ražošanas iekārtas, elektrodzinējus, kā arī siltumapgādes sistēmas. Nozares pārstāvji uzsver, ka efektivitāte visbiežāk meklējama kombinācijā starp novecojušu tehnoloģiju aizstāšanu un uzņēmuma darbinieku izpratnes veidošanu.

Iesaka konsultēties

Strādājot ar esošajiem un potenciālajiem klientiem redzam, ka liela daļa uzņēmumu varētu sasniegt būtisku ietaupījumu, nomainot apgaismojumu, kā arī nosiltinot ražotnes un biroja ēkas, atklāj Altum enerģētikas eksperts Edgars Kudurs, piebilstot, ka problēmas sagādā arī novecojušie inženiertīkli. «Lai gan energoefektivitātes uzlabošanai pieejami dažādi finanšu instrumenti, pārsteidzošs ir fakts, ka uzņēmumi tam nereti nepievērš uzmanību un nemaina vecās, neefektīvās iekārtas, kas iet roku rokā ar konkurētspēju, darba drošību, automatizāciju un vienu no būtiskākajiem aspektiem – uzņēmuma ilgtermiņa peļņu,» atzīmē eksperts. Viņš uzskata, ka, lai sasniegtu lielāku ietaupījumu, pareizāk būtu meklēt palīdzību pie pieredzējušiem speciālistiem. «Katram uzņēmumam ir sava specifika un vajadzības. Bieži vien uzņēmēju problēma ir nezināšana un resursu trūkums. Nereti klupšanas akmens ir arī nepareiza darbu plānošana, kas var rezultēties pat ar uzņēmuma darbības pārtraukšanu energoefektivitātes projekta realizācijas nolūkos. Tāpat traucē vēlme visu darīt tikai pašu spēkiem, jo tam trūkst ne tikai kapacitātes, bet arī zināšanu un pieredzes, kas var ietekmēt biznesa rādītājus. Ne mazāk būtiska ir arī nepareiza finansējuma strukturēšana,» secina E. Kudurs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Schneider Electric, ieguldot aptuveni 200 tūkstošus eiro, izveidojis vienu no modernākajiem birojiem Latvijā, kuru uzņēmums tostarp izmantos kā jaunāko produktu izstāžu zāli. Daļa no esošajiem risinājumiem, kas izmantoti biroja izveides ietvaros, Latvijas tirgū būs pieejami tikai pēc biroja atklāšanas pasākuma.

Schneider Electric Baltijas valstu vadītāja Sohvi Rajameki (Sohvi Rajamäki) uzsver, ka galvenais iemesls pārcelties uz jaunām biroju telpām ir Schneider Electric vēlme palielināt klātbūtni Latvijas tirgū. «Tā kā mums bija nepieciešams vairāk vietas un mēs esam tehnoloģiju līderis, vēlējāmies izveidot jauno biroju kā piemēru tam, kā roku rokā mijas energoefektivitāte, dizains un komforts.»

«Lai atrastu mums piemērotu biroju, bija nepieciešams samērā ilgs laiks, jo tirgū esošais piedāvājums patiesībā ir ļoti ierobežots. Mēs zinājām, ka ar mūsu tehnoloģiju palīdzību vēlamies izveidot vienu no modernākajiem birojiem Latvijā, kas būtu mūsu darbiniekiem mājīgs,» saka Igors Golubevs, Schneider Electric tirdzniecības direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Interese par saules paneļiem pieaug kokapstrādē, metālapstrādē un nekustamo īpašumu jomā

Zane Atlāce - Bistere, 27.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, ievērojami pieaugusi interese par saules enerģijas realizācijas iespējām gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību vidū, liecina enerģētikas uzņēmuma «AJ Power» dati.

«AJ Power» uzņēmumu grupas vadītājs Roberts Samtiņš skaidro, ka saules enerģijas iegūšanā Latvija krietni atpaliek no citām Eiropas valstīm. Neraugoties uz valsts atbalsta trūkumu, tehnoloģiskā attīstība un saules paneļu cenu kritums ievērojami veicinājis iedzīvotāju interesi par saules enerģijas risinājumiem.

«AJ Power» uzstādītie saules paneļi saražojuši jau 580 000 kWh (580 MWh), kas ir pietiekams apjoms, lai gadu nodrošinātu ar elektroenerģiju vairāk nekā 400 mājsaimniecības. Pateicoties saražotajai saules enerģijai, atmosfērā nav nonākuši 63,22 tonnas CO2 un to īpašniekiem ietaupīti izdevumi par elektroenerģiju aptuveni 99 700 eiro apmērā. Saules paneļu projekti īstenoti gan privātmājām un zemnieku saimniecībām, gan ražotnes ēkām. Vairums no tiem – uz jumtiem, lai lietderīgi izmantotu platību, taču atsevišķos gadījumos saules paneļi novietoti arī uz zemes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Mazzy ražo lietu interneta ierīces, kas nolasa dažādus skaitītājus un enerģijas patēriņa mērītājus, dodot iespēju tos aplūkot dažādos grafikos, kā arī saņemt paziņojumus par netipiskām situācijām.

Mazzy risinājums sniedz iespēju ar bezvadu sensora palīdzību nolasīt datus par energoresursu patēriņu un pārskatāmā veidā uzkrāt šo informāciju portālā portal.e-meter.eu. Uzņēmuma vadītājs Viesturs Šeļmanovs-Plešs stāsta, ka Mazzy ierīces darbojas uz baterijām un patērē maz enerģijas. Tām nav vajadzīgi vadi, kas daudzviet ir problēma. «Ierīces darbojas astoņus gadus, nodrošinot datu atspoguļošanu tuvu realitātei – reizi 15 minūtēs. Biežā datu nolasīšana palīdz problēmsituācijās, piemēram, ja ir zādzība vai noplūde, klients saņem paziņojumu vai brīdinājumu par netipisku patēriņu,» viņš teic. Kopā ar sadarbības partneri E-Meter Mazzy viņš ir izstrādājis klientu portālu, kas ir risinājums datu pārvaldībai. Mazzy fokusējas uz biroju ēkām, kur ir vairāk nekā 50 nomnieki, kuriem vajag redzēt savu resursu izlietojumu. «Ir lielie korporatīvie Oracle u.c. kompāniju risinājumi, piemēram, Rīgas siltumam, kā arī privātmāju uzskaites sistēmas, bet vidējā segmentā risinājumu īsti nav. Tie ir atsevišķi ūdens, elektrības u.c. uzskaitei, un beigās ir četras vai pat vairākas dažādas sistēmas, kurās katrā redzams atsevišķa resursa patēriņš. Mēs tā vietā piedāvājam gala risinājumu ar vienu sistēmu,» klāsta Viesturs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Atjaunojamās enerģijas federācija iebilst izmaiņām saistībā ar OIK atļaujām

LETA, 03.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija (LAEF) kategoriski iebilst pret Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātajiem noteikumu projektiem, kas paredz būtiski pastiprināt uzraudzību pret krāpniecību ar elektroenerģijas pārdošanu obligātā iepirkuma ietvaros, intervijā Latvijas Radio sacīja LAEF valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe.

Kā sacīja Irbe, noteikumu projekti tādā redakcijā, kā tos paredzēts izskatīt pirmdien Ministru kabineta komitejā, ir vērsti uz klaju vēlmi atrast atkāpes no normatīvajiem aktiem un obligātā iepirkuma komponenti (OIK) atņemt ražotājiem jebkurā gadījumā.

LAEF pārstāvis pauda, ka Ekonomikas ministrijai būtu jāpasaka atklāti, ka «mēs nevēlamies jūs [atjaunojamās enerģijas ražotājus]».

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka, izstrādājot šos noteikumu projektus, tie nav apspriesti ar atjaunojamās enerģijas ražošanas nozares pārstāvjiem. Ar nozari arī nav runāts par to, vai un kā rīkoties, lai varētu atteikties no OIK.

Kā sacīja Irbe, OIK «varbūt nebija aizgājis paredzētajā virzienā», bet no valsts puses neesot veiktas nekādas darbības, lai rastu citus virzienus. Vienlaikus LAEF vadītājs sacīja, ka nozarei esot skaidri risinājumi OIK sistēmas izmaiņām, par kuriem esot iespējams runāt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

OIK pāragrais prieks

Jānis Bethers, energouzņēmuma Enefit valdes priekšsēdētājs, 18.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunie piedāvājumi elektroenerģijas Obligātā iepirkuma sistēmas pilnveidošanai parāda, ka beidzot šī jautājuma risinājumi iegūst kādu reālistisku virzību nevis kalpo tikai par priekšvēlēšanu platformu populistiskiem solījumiem. Tomēr, pirms priecāties par gaidāmo elektrības rēķinu samazināšanu, patērētājiem ir svarīgi brīdi aizdomāties par to, ka piedāvātajā rīcības modelī OIK maksājumu summa nekur nepazūd un netiek samazināta. Tā vienkārši tiek pārvirzīta uz citu valsts budžeta pozīciju, bet gala rezultātā par to maksās patērētāji – jautājums tikai, kuri un cik daudz?

Pašreizējais risinājums patērētāju izdevumu mazināšanai, izņemot OIK no elektrības rēķiniem un pārceļot šo izdevumu slogu uz valsts budžetu, sabiedrībai sniedz visai nosacītu ieguvumu. Turklāt tā nav laba saimniekošanas prakse – uzlikt papildu slogu valsts budžetam, kamēr vēl nav skaidri definēts, kur šo naudu iegūt. Iedzīvotāju rēķini tik tiešām samazināsies, bet samazināsies arī valsts budžeta rocība dažādu aktivitāšu īstenošanai.

Skaidrs, ka tūlītējie ieguvēji būs visi uzņēmēji, to starpā arī eksportējošie ražotāji, par kuru konkurētspēju OIK sloga dēļ līdz šim ir bijušas vispamatotākās bažas. Tomēr lielais nezināmais jautājums ir par to, kā tieši tiks ieviests princips «piesārņotājs maksā» un vai būs jauns nodoklis lielākajiem CO2 izmešu radītājiem. Pēc būtības tas ir loģisks risinājums ar potenciālu iegūt nepieciešamos finanšu līdzekļus atjaunīgo energoresursu nozares tālākajam atbalstam. Tas ir īpaši svarīgi 2030. gadam noteikto klimata mērķu kontekstā, kur Latvija plāno būtiski paaugstināt atjaunīgo resursu īpatsvaru savā enerģijas bilancē. Vienlaikus jāsaprot, ka tas, cik efektīvi un samērīgi tiks ieviesta jaunā nodeva, noteiks vai šo izmaiņu kopējā ietekme uz uzņēmējiem būs pozitīva vai negatīva.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energotaupības risinājumus savā labā var izmantot, lai veicinātu energoefektivitāti, kā arī lai samazinātu izmaksas par patērēto elektroenerģiju un dabasgāzi. Kā ietaupīt uz energoresursu rēķina un sekot “gudrai” energoresursu pārvaldības un patēriņa praksei, skaidro starptautiskais enerģētikas uzņēmums Ignitis.

1. Jāveicina atbildīga energoresursu patēriņa kultūra uzņēmumā

Ignitis eksperti ir pārliecināti, ka, regulāri izvērtējot ikdienas paradumus un sekmējot arī darbinieku izpratni par energoefektivitāti, ir iespējams veicināt atbildīgu un “gudru” energoresursu lietošanu un pārvaldību. Viens no vienkāršākajiem un pieejamākajiem veidiem jebkuram ir izvērtēt biroja izkārtojumu un to pakārtot energoresursu ekonomijas nosacījumiem. Tas ir iespējams, izkārtojot biroja mēbeles, lai telpās maksimāli iekļūst gaisma un siltums, kā arī izmantojot ekonomiskus apgaismojuma un apkures risinājumus. Savukārt cits enerģijas taupības virziens ir pārliecināties, ka tiek uzturēta pēc iespēja mazāka iekštelpas un āra temperatūras atšķirība, kā arī apkures un ventilēšanas sistēmas ir iztīrītas un ir darba kārtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

OIK atcelšanas scenārijs mudina investorus vērsties tiesā pret Latviju

Armanda Vilcāne, 28.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja tiks īstenoti Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvātie risinājumi obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumu atcelšanai, ārvalstu investori varētu vērsties tiesā, pieprasot kompensāciju.

EM konceptuālajā ziņojumā Kompleksi pasākumi OIK atcelšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai iekļauto risinājumu īstenošanas gadījumā ārvalstu investori būs spiesti rīkoties savu interešu aizsardzībai, tostarp uzsākt tiesvedības pret Latvijas valsti starptautiskajās šķīrējtiesās par pārkāpumiem investīciju aizsardzībā. Aprēķini liecina, ka šādu prasību kopējā summa varētu pārsniegt miljardu eiro.

Pretēji iepriekš izklāstītajai valdības pozīcijai, EM kārtējo reizi piedāvā veikt būtiskus grozījumus atjaunojamo energoresursu (AER) atbalsta mehānismu regulējošajos tiesību aktos – Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr.262 un MK noteikumos Nr.221, tos pastiprinot ar tādiem pasākumiem kā subsidētās elektroenerģijas nodokļa (SEN) ieviešana, obligātā iepirkuma (OI) mehānisma atcelšana un «zaļo» sertifikātu ieviešana, norāda ārvalstu investori, kuri ar lūgumu izvērtēt EM konceptuālajā ziņojumā ietverto pasākumu ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un AER nozari vērsušies pie premjera Māra Kučinska. Investori, kuru kopumu veido tādi enerģētikas uzņēmumi kā Fortum, 4Energia, Graanul Invest, Winergy, HoSt Holding B.V. un BaltCap Infrastruktūras fonds, uzsver, ka gadījumā, ja ziņojumā minētie risinājumi tiks ieviesti, viņi būs spiesti vērsties tiesā, prasot atlīdzību ne tikai par jauniem eventuāliem zaudējumiem, ko radīs izmaiņas AER atbalsta mehānismu regulējošos tiesību aktos, bet arī par aizskārumiem, kas veikti ar līdzšinējām izmaiņām un investoriem jau radījuši zaudējumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan daļa uzņēmēju energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus joprojām veic pašu spēkiem, arvien biežāk komersanti palīdzību meklē arī pie profesionāliem pakalpojumu sniedzējiem

To DB norāda gan Ekonomikas ministrijas (EM) un attīstības finanšu institūcijas Altum, gan vairāku enerģētikas nozares uzņēmumu pārstāvji. Altum energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs atzīst, ka profesionāļi tiek piesaistīti dažādu apsvērumu dēļ - daļa uzņēmēju labprātāk koncentrējas uz savu saimniecisko darbību, nevis energoefektivitātes uzlabošanu, savukārt citi vēlas gūt garantiju par rezultātu, un profesionāļu piesaiste rada papildu pārliecību, ka viss tiek darīts pareizi.

Uzņemas atbildību

Ir arī situācijas, kad uzņēmēji izvēlas profesionāļu palīdzību, jo to pieprasa finansētājs, skaidro E.Kudurs. «Mūsu pieredze liecina, ka saviem spēkiem komersanti biežāk ievieš vienkāršākus risinājumus, piemēram, nomaina sūkni vai elektromotoru,» atzīmē eksperts. Arī EM novērojumi liecina, ka profesionāļi energoefektivitātes uzlabošanā parasti tiek piesaistīti sarežģītāku pasākumu īstenošanai, piemēram, lai veiktu energoauditu vai ieviestu sertificētu energopārvaldības sistēmu. «Tas vienlaikus nodrošina arī eksperta profesionālu vērtējumu, kas bieži uzrāda risinājumus procesos, kuriem paša uzņēmuma speciālisti nebija pievērsuši uzmanību,» informē ministrijā, uzsverot, ka enerģijas efektīvai izmantošanai būtu jākļūst par katra uzņēmuma prioritāti, tāpēc ir būtiski, lai vadība un darbinieki apzinātos ieguvumus un būtu ieinteresēti energoefektivitātes uzlabošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gala lēmums par obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanu no 2022.gada būs jāpieņem nākamajai valdībai, pirmdien apliecināja līdzšinējās valdības vadītājs Māris Kučinskis (ZZS).

Ministru kabineta komiteja pirmdien lēma virzīt izskatīšanai valdībā Ekonomikas ministrijas (EM) konceptuālo ziņojumu «Kompleksi pasākumi obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai», kurā paredzēts no 2022.gada atcelt OIK un valsts atbalstu «zaļās» enerģijas ražošanai balstīt uz tirgus principiem.

Vienlaikus Kučinskis sacīja, ka aizejošais Ministru kabinets tikai izskatīja piedāvāto risinājumu OIK atcelšanai, bet gala lēmums par to būs jāpieņem jaunajai valdībai. Tāpēc arī šodien, izskatot minēto jautājumu, netika uzklausīts nozares kritiskais viedoklis par EM piedāvājumu. Kučinskis piebilda, ka diskusijas notiks, kad šo jautājumu skatīs nākamais Ministru kabinets.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūkusalas Biznesa centrā pēc energoefektivitātes pasākumu veikšanas enerģijas patēriņš samazināts vairāk nekā divas reizes, "Dienas Biznesam" atklāj centra līdzīpašnieks Klāvs Vasks

Enerģijas ietaupījuma pamatā ir ne vien ēku siltināšana, bet arī vienotas ventilācijas un siltumenerģijas uzraudzības sistēmas ieviešana visā ēkā, kā arī ēkas īpašnieka, telpu apsaimniekotāja un nomnieku sadarbība ar vienotu mērķi, kas ļāvis samazināt izmaksas.

Sistēma maina paradumus

"Pirms aptuveni diviem gadiem mēs pirmajā ēkā sākām ar pilotprojektu un izveidojām vienotu energopatēriņa uzraudzības sistēmu. Pēc divām nodzīvotām ziemām bijām patīkami pārsteigti, ka mūsu reālais siltuma ietaupījums ir aptuveni 50% pret to, kas mums bija pirms sistēmas ieviešanas," sacīja K. Vasks.

Atziņa pēc veiktā darba ir tāda, ka ēku siltināšana neļauj ietaupīt pietiekami daudz līdzekļu, ja netiek mainīti ēku iemītnieku paradumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Ielūkojies Ventspils Mūzikas vidusskolas būvniecības norisē

Laura Mazbērziņa, 14.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts Ventspils Mūzikas vidusskolas un koncertzāles būvdarbi lieliem soļiem virzās uz priekšu, informē Ventspils pilsētas Dome.

Ēkas kopējā platība ir 6 883 kvadrātmetri - 76% ēkas paredzēti skolas vajadzībām, bet 24% - komerciālo un nekomerciālo koncertzāles funkciju īstenošanai. Būvniecību plānots pabeigt 2019. gada sākumā, kad Ventspils iegūs ne tikai energoefektīvu izglītības iestādes mājvietu, bet arī augstvērtīgu koncertu norises vietu ar stabuļu ērģelēm un vertikālajām klavierēm.

Dotajā brīdī Ventspils Mūzikas vidusskolas ēkas konstrukcija ir pabeigta. Tās ārpusē tiek veikti siltumizolācijas ierīkošanas darbi norobežojošām konstrukcijām un labiekārtošanas darbi, piemēram, laukumu bruģēšana, apzaļumošana un aprīkojums. Ēkas iekšpusē notiek Lielās zāles paceļamās zāles montāža un regulēšana. Pirmajā stāvā ir uzsākta telpu aprīkojuma montāža un virsmu apdare. Darbi norit pēc kalendārā grafika un plānots, ka objekts ekspluatācijā tiks nodots plānotajā laikā – 2019.gada 1.ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas patēriņa samazināšana ļauj ne tikai ietaupīt finanšu līdzekļus, bet arī palielina energoapgādes drošību, paaugstina enerģētisko neatkarību un samazina piesārņojumu

Energoefektivitāte parasti tiek uzskatīta par rentablāko, mazāk piesārņojošo un vieglāk pieejamo enerģijas taupīšanas iespēju, norāda Ekonomikas ministrijā, uzsverot, ka šis jautājums mūsdienās arvien biežāk nonāk gan uzņēmēju, gan starpvalstu sarunu dienas kārtībā. Energoefektivitātes uzlabošanu uzņēmumā ministrija iesaka sākt ar energoaudita veikšanu.

Ieguvumu netrūkst

Elektroenerģijas izmaksas ir nozīmīga izdevumu daļa daudzos ražošanas un tirdzniecības uzņēmumos, atzīmē "Elektrum" Energoefektivitātes centra vadītāja Sanita Bilzena, uzsverot, ka energoefektivitāte rada ne vien izpratni par elektroenerģijas patēriņu un galvenajiem to ietekmējošiem faktoriem, bet arī rosina identificēt energoefektivitātes potenciālu un veikt attiecīgos uzlabojumus, lai optimizētu ražošanas izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru