Viedokļi

Latvijas enerģijas, vides un klimata nākotne ir zaļa, bet ir izaicinājumi

Reinis Āboltiņš, Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta pētnieks, 22.07.2020

Jaunākais izdevums

Latvijas enerģijas, vides un klimata nākotne ir zaļa, bet ir izaicinājumi, kas prasa risinājumus.

Latvijā elektroenerģijas ražošanai izmanto daudz atjaunojamo energoresursu (AER). Arī daudz siltuma saražojam, izmantojot biomasu, kas pieejama uz vietas Latvijā. Tomēr ir arī izaicinājumi. Piemēram, ja neskaita trīs lielās hidroelektrostacijas, tad Latvijā, izmantojot AER, nemaz tik daudz elektroenerģijas nesaražo. Arī siltuma ražošanā būtisku lomu spēlē dabasgāze, kas pats par sevi ir tīrs kurināmais, bet ir fosils, neatjaunojams un importējams no citām valstīm. Vēl pamatīgs izaicinājums ir atkritumu apsaimniekošana – cik daudz atkritumu radām, cik šķirojam, cik aprokam un cik pārstrādājam.

Atjaunojamo energoresursu ziņā Latvija ir starp Eiropas Savienības pirmrindniecēm – kopā ar Zviedriju, Somiju, Dāniju un Austriju mums ir lielākā atjaunojamo energoresursu daļa enerģijas bruto galapatēriņā. Tas, protams, ir labi, bet pētīsim tālāk, un tālāk ir jāskata divi pārveidotās enerģijas veidi – elektrība un siltums. Mums ir jāapzinās, ka Latvijas labie rādītāji elektrības segmentā ir tikai pateicoties vēsturiskajam mantojumam – trīs lielajām uz Daugavas uzceltajām hidroelektrostacijām (HES).

Savukārt, ja paskatāmies, kāda loma ir citiem atjaunojamajiem un neizsīkstošajiem energoresursiem, tā ir pagalam niecīga. Latviju apsteidz gan lietuvieši, gan igauņi, kas īpaši pēdējo desmit gadu laikā ir strauji attīstījuši, piemēram, vēja enerģijas izmantošanu elektrības ražošanai.

Siltuma ražošanā divi dominējošie resursu veidi ir koksne un dabasgāze. Pilsētās ar dabasgāzes apgādes infrastruktūru centralizēto siltumapgādi nodrošina ar dabasgāzi. Uzskatāmākais piemērs ir Rīga ar TEC1 un TEC2 dabasgāzes koģenerācijas stacijām, kas var vienlaikus ražot gan siltumu, gan elektroenerģiju. Rīgas perifērijā un reģionos izplatītāka ir biomasas koģenerācija, kur pamatā kā kurināmais tiek izmantota šķelda, taču ir tehnoloģijas, kas līdz ar pamata kurināmo ļauj līdzsadedzināt arī citu kurināmo.

Kūdras problēma – putēšana

Viens no iespējamajiem līdzsadedzināšanas risinājumiem ir vietējais enerģijas resurss kūdra. Tā atjaunojas ilgākā laikā, tāpēc netiek uzskatīta par atjaunojamu resursu, vienlaikus šis kurināmais nav arī "īsts" fosilais resurss. Vēl iespējams līdzsadedzināt citus materiālus, piemēram, atkritumus, kas nav izmantojami otrreizējā pārstrādē. Kūdras gadījumā problēma, kāpēc tā netiek plaši izmantota, ir tās lietošanas blaknes – putēšana transportējot un uzglabājot, nepieciešamība pielāgot sadedzināšanas iekārtas tehnoloģiskos risinājumus un cietās daļiņas, kas sadedzināšanas rezultātā nonāk apkārtējā vidē.

Ja elektrostacijas, kas ražo tikai elektrību, var uzbūvēt jebkur, ja vien ir iespēja izveidot pieslēgumu sadales tīklam, tad siltuma ražošanā ir svarīgi, lai koģenerācijas stacija atrastos maksimāli tuvu mājokļiem, kuriem būs jānodrošina siltumapgāde, vai citiem siltuma patērētājiem. Jo garāka siltuma piegādes trase, jo lielāki siltuma zudumi. Koģenerācijas stacijas jēga primāri ir ražot siltumu, elektrība ir siltuma ražošanas blakusprodukts.

No aprites ekonomikas neaizbēgsim

2015. gadā Eiropas Komisija pieņēma rīcības plānu, kura mērķis bija paātrināt Eiropas pāreju uz aprites ekonomiku. Tā ir filozofija, kas daudzviet pasaulē valsts līmenī tiek pozicionēta kā atbilde arvien augošajiem atkritumu kalniem. Šogad pavasarī Eiropas Komisija ziņoja, ka no 54 Aprites ekonomikas rīcības plānā paredzētajiem pasākumiem visi ir vai nu īstenoti, vai uzsākti.

Eiropas Komisijas dienestu darba dokumenta 2020. gada ziņojumā par Latviju sadaļā par aprites ekonomiku norādīts, ka "Latvija patlaban apspriež aprites ekonomikas stratēģiju, ko plānots pieņemt vēlāk 2020. gadā." Jebkurā gadījumā skaidrs ir tas, ka ar vai bez stratēģijas aprites ekonomikas principu ieviešana Latvijai secen nepaies.

Aprites ekonomikas ideja ir vērsta uz to, lai mēs ražotu un patērētu pēc iespējas saprātīgāk. Arī materiālus, kas paliek pāri pēc ražošanas un patērēšanas, nepieciešams nokopt pēc iespējas saprātīgāk, iespējami lielāku apjomu realizējot otrreizējā apritē. Tomēr atslēgas vārds aprites ekonomikas kontekstā ir prevencija jeb novēršana, un tieši caur šo prizmu jāskata visas mūsu darbības. Piemēram, atkritumu gadījumā tas nozīmē, ka mērķis ir nevis vienkārši samazināt radīto atkritumu daudzumu, bet jau pirmsākumos novērst to, ka tiek saražots kaut kas par daudz, tiek saražots kaut kas, ko nepatērē, vai tiek saražots kaut kas nekvalitatīvs, kas ātri saplīst un nonāk atkritumos.

Pamatideja ir tāda, ka jau sākumā ir jādomā un jārēķina, ko ražot, kādus izejmateriālus izmantot un vai tas patiešām ir nepieciešams. Nākamais solis – ko ikviens patērētājs ar saražoto iesāk, vai efektīvi to izmanto. Beidzamais solis ir atkritumi – te galvenais ir šķirošana, lai nodrošinātu efektīvāku dažādu pārstrādājamu materiālu otrreizējo izmantošanu. Eiropas Komisija uzsver, ka Latvija ievērojami atpaliek resursu atkārtotas izmantošanas un pārstrādes mērķu īstenošanā, jo stimulu trūkums pašvaldībām kavē ieguldījumus dalītā atkritumu savākšanā.

Atkritumu šķirošana buksē

Salīdzinoši laba aina ir ar papīru, ko ir ierasts izmantot otrreizējā pārstrādē. Daļa papīra tiek izmesta, taču atšķirībā no plastmasas papīrs lielākoties bioloģiski noārdās. Viens no resursiem, kas tiek pārstrādāts, ir dažādi plastikāti. Veikalos varam iegādāties maisiņus, kas ražoti, izmantojot otrreizēji pārstrādātas izejvielas. Tur var būt izmantotas gan tādas izejvielas, kas tālāk bioloģiski noārdās, gan tādas, kas nenoārdās. Tomēr materiālu dzīves cikls ir atšķirīgs, un pienāk brīdis, kad materiāls pēc vairākkārtējas izmantošanas ir tiktāl noplicināts, ka to vairs tālāk izmantot nav iespējams. Un tad ir jādomā, ko ar šādiem atkritumiem darīt.

Latvija ir viena no tām valstīm, kas ES negatīvi izceļas ar ļoti augstu poligonos noglabāto atkritumu īpatsvaru. Ja Rietumeiropas valstīs, kas ir līderes atkritumu pārstrādē, tiek noglabāta vien neliela daļa atkritumu, tad Latvijā vēl pavisam nesen noglabāto atkritumu īpatsvars bija virs 80%. 2018. gadā Latvijas sadzīves atkritumu pārstrādāšanas rādītājs (ieskaitot kompostēšanu), kas tika paziņots Eurostat, bija tikai 25 %, savukārt poligonos apglabāto atkritumu īpatsvars bija 59 %.

Ir dažādi cēloņi tik neefektīvai un videi nedraudzīgai saimniekošanai, bet skaidrs, ka ilgi tā turpināties nedrīkst. Kontekstā ar aprites ekonomikas ideju virzību ES Latvijai nāksies daudz rūpīgāk strādāt, lai būtiski kāpinātu atkritumu šķirošanas apjomus un ražošanā ņemtu vērā ekodizaina principus. Latvijā ļoti daudz atkritumu rada mājsaimniecības, un šķirošana atvieglotu to pārstrādi un motivētu saudzīgāku attieksmi un rīcību pret dabu un resursiem.

Darbi ietekmē domāšanu

Zinātniskajā literatūrā izcelts vēl cits aspekts, kas ir pat svarīgāks par šķirošanu, lai atvieglotu pārstrādi – ja mājsaimniecības šķiro, tām rodas videi draudzīgāka attieksme pret resursu izmantošanu kopumā, jo reāla darbība ietekmē domāšanu. Ja esi spiests piedomāt, lai vidē nenonāktu atkritumi, vai tie iepakojuma materiāli, ko izmanto, būtu kvalitatīvi pārstrādājami un varētu turpināt dzīvot otro, trešo vai ceturto "dzīvi", tad šī darbība motivē attiekties pret resursiem, to izmantošanu un apriti videi daudz draudzīgākā veidā.

Aprites ekonomikas principi paģēr, ka Latvijai arvien vairāk arī normatīvais regulējums jāpielāgo, lai tas veicinātu atkritumu nerašanos, šķirošanu un otrreizējo apriti gan izejvielu radīšanā, gan enerģijas ražošanā materiālu dzīves cikla beigās. Ja mājsaimniecību līmenī reizēm krāsnī sadedzināt iemetam kādu papīru, ko nevaram nodot pārstrādei, tad industriālā mērogā runa ir par tādu atkritumu dedzināšanu, kas nav atkārtoti izmantojami un pārstrādājami.

No atkritumiem iegūtā kurināmā ražošanā pārsvarā tiek izmantotas dažādas plastmasas vai materiāli, kas nav otrreiz izmantojami un pārstrādājami. Tie var būt arī materiāli, kas bīstami videi, piemēram, medicīniskie izstrādājumi, kurus nedrīkst apglabāt poligonos, bet kurus iespējams sadedzināt ļoti augstā temperatūrā, izlaižot cauri noteiktiem tehnoloģiskiem procesiem un panākot, ka pāri paliek tikai pelni. Šos pelnus tālāk atkal var izmantot kā izejvielu, piemēram, būvmateriālu ražošanā.

Viens no risinājumiem – līdzsadedzināšana

Ja runājam par atkritumu industriāla mēroga izmantošanu enerģijas iegūšanai, tad, visticamāk, efektīvākais veids ir no atkritumiem iegūto kurināmo līdzsadedzināt, piemēram, biomasas koģenerācijas stacijā. Tehnoloģiski tiek nodrošināta pietiekami augsta sadegšanas temperatūra, lai process noritētu videi nekaitīgā veidā. Piemēram, Kopenhāgenā, tieši šādā veidā līdzsadedzinot, tiek izmantots no atkritumiem iegūts kurināmais, arī Stokholmas centrā daudzus gadus darbojas atkritumu sadedzināšanas rūpnīca. Eiropas Savienībā līderes atkritumu līdzsadedzināšanā ir Skandināvijas un Beneluksa valstis, kamēr Latvija šādu atkritumu apsaimniekošanas risinājumu neizmanto tikpat kā nemaz.

Savukārt mājsaimniecības atkritumus dedzināt nevar – tas nav draudzīgi ne videi, ne pašu dedzinātāju veselībai. Mājsaimniecībām būtu svarīgi ar savu rīcību dot tirgum signālu, veicinot videi draudzīgu materiālu un iepakojuma ražošanu. To var izdarīt ikviens, jau pirkšanas brīdī izvēloties produktus un preces, kuru iepakojums ir videi draudzīgs, jo tas ir veids, kā neradīt liekus atkritumus. Otrkārt, preces ir jālieto efektīvi, lai tās nokalpo pilnu dzīves ciklu, bet pēc tam tās jānodod otrreizējai pārstrādei.

Industriālā līmenī mērķis ir samazināt kopējo atkritumu apjomu. No tā, kas paliek pāri, pēc iespējas mazāk jāapglabā atkritumu poligonos, bet pēc iespējas vairāk jāpārstrādā. Un arī nepārstrādājamie materiāli un atkritumu atliekas jāizmanto pēc iespējas efektīvāk, un viens no efektīvākajiem veidiem ir šādus nepārstrādājamos atkritumus sadedzināt, iegūstot enerģiju.

Varam izdarīt labāk

AER tehnoloģijas attīstās – kļūst efektīvākas un ļauj saražot enerģiju ar zemāku pašizmaksu. Piemēram, vēja turbīnu un saules fotovoltiskās tehnoloģijas ir attīstījušās tik strauji, ka pie noteiktiem apstākļiem to attīstībai vairs pat nav nepieciešams valsts atbalsts – tās spēj labi konkurēt tirgū ar tradicionālajām tehnoloģijām.

Arī otram pieminētajam izaicinājumam – atkritumu daudzumam un tam, kas ar atkritumiem notiek, ir labi risinājumi, kas saistīti gan ar materiālu un preču "zaļāku" dzīvesciklu, gan patērētāju uzvedības modeļu maiņu. Attīstot atkritumu šķirošanu, otrreizējo pārstrādi, reģenerāciju un izmantojot labāko pieejamo tehnoloģiju principu, mazāk atkritumu tiks radīts, vairāk tiks savākts un pārstrādāts, bet tos atkritumus, kam nevar dot jaunu dzīvi vēlreiz, var pārvērst enerģijā – visiem tik nepieciešamajā siltumā un elektrībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas, 11.oktobra personas bez Covid-19 sertifikāta, kas apliecina vakcināciju vai pārslimošanu, varēs apmeklēt tikai noteiktas kategorijas veikalus, paredz pagājušajā nedēļā Ministru kabinetā apstiprinātais rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.

Tirdzniecības pakalpojumus epidemioloģiski nedrošā vidē iekštelpās varēs sniegt pārtikas veikalos, kur 70% no sortimenta veido pārtikas preces, higiēnas preces, dzīvnieku barības un preses izdevumi, aptiekās, tajā skaitā veterinārās aptiekās, optikas veikalos, dzīvnieku barības veikalos, preses tirdzniecības vietās, higiēnas preču veikalos, kur 70% no sortimenta ir higiēnas preces, telekomunikācijas preču un pakalpojumu vietās, kā arī degvielas uzpildes stacijās.

Šajās vietās pakalpojumus epidemioloģiski nedrošā vidē, kas nozīmē, ka tos varēs saņemt un sniegt personas bez sadarbspējīga vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta, varēs sniegt, ja apmeklētāju plūsma pilnībā tiek nodalīta no epidemioloģiski drošā vidē sniegtajiem pakalpojumiem un tiek noteikts tāds maksimālais apmeklētāju skaits, lai nodrošinātu ne mazāk kā 25 kvadrātmetrus no publiski pieejamās iekštelpu platības uz apmeklētāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Tiešraide: Atjaunojamie energoresursi ilgtspējīgai lauksaimniecības zaļināšanai

Db.lv, 07.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts atbalsts sadarbības sekmēšanai lauksaimniecībā un pārtikas ražošanā ir būtisks faktors to zaļināšanai un ilgtspējīgai attīstībai, kas primāri veicinātu SEG emisiju samazināšanu un aprites ekonomikas principu ieviešanu klimata mērķu sasniegšanu ES zaļā kursa ietvaros.

AER izmantošanas potenciāls lauksaimniecībā ir milzīgs, tomēr to var kavēt dažādi sķēršļi, kas nereti gulstas tieši uz uzņēmēju pleciem.

Kā veicināt AER izmantošanu lauksaimniecības un saistīto nozaru attīstībā, īpaši pārtikas ražošanā, enerģētikas un transporta sektorā, kā stiprināt uzņēmēju kapacitāti un veicināt starpnozaru, pašvaldību un valsts sadarbību nākotnē?

Nozares pārstāvji un eksperti par AER sektora attīstībai svarīgākajiem jautājumiem diskutēs konferencē "Atjaunojamie energoresursi ilgtspējīgai lauksaimniecības zaļināšanai', kas 7. oktobrī tiek rīkota sadarbībā ar Latvijas Atjaunojamās enerģijas federāciju, Latvijas Biogāzes asociāciju un Bright Biomethane.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības Zaļais kurss pieprasa zaļināt visu tautsaimniecību kopumā, savukārt pie varas esošo politiķu bailes no konkrētu lēmumu pieņemšanas rezultēsies ar nespēju izpildīt Latvijas uzņemtās saistības, kā dēļ cietēji būs visi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Biogāzes asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Kārkliņš. Viņš norāda, ka problēmas sakne meklējama komunikācijas trūkumā dažādu ministriju vidū, kā ietekmē pieņemtie – sākotnēji šķietami pareizie – lēmumi rada pozitīvu efektu īstermiņā, bet ilgtermiņā – problēmas.

Par to tiks diskutēts SIA Izdevniecība Dienas bizness kopā ar Bright Biomethane rīkotajā konferencē Atjaunojamie energoresursi ilgtspējīgai lauksaimniecības zaļināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā plānoto straujo tarifu kāpumu atkritumu noglabāšanai poligonā "Getliņi", paredzams, ka tas ietekmēs arī maksu par nešķiroto sadzīves atkritumu izvešanu mājsaimniecībām - Pierīgā no 8 līdz 13 eiro par vienu kubikmetru.

Tā atzina atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA "Eco Baltia vide" valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts.

Viņš uzsvēra, ka "Eco Baltia vide" savos apsaimniekošanas reģionos turpinās aktīvi strādāt pie šķirošanas iespēju paplašināšanas, lai mazinātu izdevumu slogu iedzīvotājiem. Savukārt nešķiroto atkritumu apsaimniekošanas maksa tikšot palielinātas tikai un vienīgi par poligonā noteikto un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apstiprināto atkritumu noglabāšanas komponentes daļu.

"Atkarībā no SPRK apstiprinātā tarifa, nešķiroto atkritumu apsaimniekošanas maksa SIA "Eco Baltia vide" apsaimniekotajos Pierīgas reģionos no nākamā gada varētu palielināties no 8 līdz 13 eiro par vienu kubikmetru. Tas nozīmē - ja mājsaimniecībā tiek izmantots 0,24 kubikmetru konteiners, kas tiek izvests divas reizes mēnesī, maksa par izvešanu mēnesī palielināsies par aptuveni 4,12 līdz 6,18 eiro," skaidroja Aizbalts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

LPB Bank: attīstoties e-komercijai, pieaug arī e-vides riski

Jānis Goldbergs, 03.11.2020

LPB Bank Maksājumu karšu krāpniecisko operāciju novēršanas departamenta vadītāja Jekaterina Trifonova.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar Covid-19 ierobežojumiem, visdažādāko nozaru uzņēmumi, pielāgojoties jaunajiem apstākļiem, uzsāka e-komercijas pakalpojumus - savus produktus vai pakalpojumus pārdodot internetā. Tirgotāji uzreiz apzinājās tiešo labumu – uzņēmējdarbības turpināšanu, tomēr ne vienmēr tiek izvērtēti riski e-komercijas jomā.

E-komercijas iespējas, riskus un jaunākās tendences Dienas Biznesam izklāstīja LPB Bank Maksājumu karšu krāpniecisko operāciju novēršanas departamenta vadītāja Jekaterina Trifonova.

Cik ilgi LPB Bank darbojas e-komercijas jomā?

LPB Bank darbojas vairāk nekā 12 gadus, pirms 10 gadiem banka uzsāka darbību e-komercijas jomā - iegūta Visa un Mastercard licence. Esam banka, kas piedāvā e-komercijas risinājumus bez starpniekiem. Bankas apgrozījuma un peļņas rādītāji aug un savu tālāko izaugsmi saskatām e-komercijas attīstības turpināšanā, piedāvājot aizvien jaunus pakalpojumus un iespējas. Tapāt piedāvājam plašu klasiskas bankas pakalpojumu klāstu – norēķinu kontus, maksājumu kartes, depozītus, kreditēšanu, līzingu un POS termināļus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Apstiprināts Latvijas Atveseļošanās un noturības mehānisma plāns 1,8 miljardu eiro apmērā

LETA, 22.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) apstiprinājusi Latvijas Atveseļošanās un noturības mehānisma plānu 1,8 miljardu eiro apmērā, otrdien pavēstīja EK pārstāvji.

Atveseļošanās un noturības mehānisma plānu vēl būs jāapstiprina Eiropas Padomē.

Latvijas Atveseļošanas fonda plāns izskatīšanai EK tika iesniegts 2021.gada 30.aprīlī par visu atbalsta grantu daļu 1,826 miljardu eiro apmērā. Plāns paredz atbalstu sešās jomās - klimata mērķu sasniegšanā, digitālajā transformācijā, nevienlīdzības mazināšanā, ekonomikas transformācijā un produktivitātes reformās, veselības nozarē un likuma varas stiprināšanā.

Plānā ir 85 pasākumi, tostarp 24 reformas un 61 investīciju elements.

Tostarp pasākumos klimata mērķu sasniegšanai (ilgtspējīgs transports, energoefektivitāte, atjaunojamie energoresursi un elektrotīklu dekarbonizācija, pielāgošanās klimata pārmaiņām) paredzēti 676,2 miljoni eiro, digitālajā transformācijā (publiskā un privātā sektora digitalizācija, e-pārvaldes pakalpojumi, datu pārvaldība, digitālās prasmes, 5G un pēdējā kilometra savienojamība) paredzēti 365,3 miljoni eiro, bet nevienlīdzības mazināšanai (ceļu atjaunošana, skolu infrastruktūra, mājokļi par pieņemamu cenu, rūpniecības parki, sociālie pakalpojumi, ilgtermiņa aprūpe, prasmju pilnveide) plānoti 370 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Iegādāsies Latvijā pirmās CNG atkritumu izvešanas automašīnas

Lelde Petrāne, 06.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA "Eco Baltia vide" investēs 790 000 eiro, iegādājoties Latvijā pirmās piecas CNG jeb saspiestās dabasgāzes atkritumu pārvadāšanas automašīnas.

Plānots, ka automašīnas, kas ir videi draudzīgākas un rada mazāk CO2 izmešu, no šā gada vasaras vidus apkalpos SIA "Eco Baltia vide" klientus Rīgas Vidzemes priekšpilsētā un Ziemeļu rajonā.

SIA "Eco Baltia vide" valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts informē: "Gaisa kvalitāte ir viens no ļoti svarīgiem vides aspektiem, ko būtiski ietekmē transporta radītie izmeši. Jau pagājušajā gadā, vadoties pēc meteoroloģiskajiem datiem, Rīgā gaisa piesārņojums dažubrīd bijis krietni virs normas."

Galvenās šādu automašīnu priekšrocības ir negatīvo oglekļa dioksīda jeb CO2 izmešu būtisks samazinājums. Tāpat, taču ne mazāk svarīgs, ir iespējamais izmaksu samazinājums par degvielu un transporta uzturēšanu, kas ļaus uzņēmuma autoparku ilglaicīgā periodā plānot un attīstīt vēl vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kāpēc tam, kā vērtējam sekmes, ir nozīme?

Andris Gribusts, izglītības uzņēmuma "Lielvārds" Kompetences centra vadītājs, 27.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā, kad noslēgumam tuvojas, iespējams, izaicinošākais mācību gads mūsdienu izglītības vēsturē, daudzu skolēnu, vecāku un arī skolotāju domas neizbēgami grozās ap atzīmēm.

Teorētiski tām vajadzētu atspoguļot iegūto zināšanu līmeni. Turklāt tām nekādi nevajadzētu būt atkarīgām no tādiem faktoriem kā, piemēram, konkrētais skolotājs vai skola, kurā šī atzīme iegūta. Tomēr diemžēl joprojām ne vienmēr tas tā ir.

Viens no pēdējo mēnešu lielākajiem klupšanas akmeņiem, mācības aizvadot digitālā vidē, ir iespēja pārliecināties, ka skolēni patiešām mācās un apgūst attālinātajās stundās apspriesto mācību vielu. Īpaši gadījumos, kad runājam par skolēniem, kam dažādu iemeslu dēļ trūkst motivācijas mācīties. Neesot vienā telpā, ir ievērojami grūtāk laikus novērtēt katra skolēna iesaisti un progresu. Tāpēc efektīvākais veids, kā tas atzīts arī OECD rekomendācijās, ir panākt, ka labu, produktīvu mācību procesu atbalsta arī veids, kādā skolēnu mācību sasniegumi tiek novērtēti. Kā to panākt?

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Jaunu daudzdzīvokļu ēku būvniecībai būs pieejami divi tipveida projekti

Zane Atlāce - Bistere, 14.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība piešķīrusi 426 084 eiro Ekonomikas ministrijai (EM) divu paaugstinātas energoefektivitātes daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku tipveida būvprojektu izstrādei.

"Mūsdienīgu un ekonomisku daudzdzīvokļu mājokļu pieejamība Latvijā līdz šim ir bijusi neatrisināta. Dzīvojamais fonds nolietojas un neatjaunojas, vairums iedzīvotāju joprojām dzīvo ēkās, kas bieži vien ir sliktā tehniskā stāvoklī. Kopš 1993.gada jaunuzbūvēto daudzdzīvokļu dzīvojamo māju īpatsvars ir tikai 4%. Piešķirtā finansējuma ietvaros esam paredzējuši izstrādāt divus tipveida būvprojektus daudzdzīvokļu ēku būvniecībai, izmantojot Latvijā ražotus vai iegūstamus būvizstrādājumus un būvkonstrukcijas, jo īpaši koka materiālus, tādējādi mazinot Covid-19 radīto negatīvo ietekmi uz tautsaimniecību un sniedzot ieguldījumu būvniecības nozares un visas tautsaimniecības stimulēšanā," uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajos četros mēnešos vidējā elektroenerģijas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā bija 49,96 EUR/MWh; eksperti prognozē cenu kāpumu.

Sagaidāms, ka nākotnē elektroenerģijas cena Baltijas reģionā pieaugs un svārstības starp augsta un zema pieprasījuma stundām saglabāsies līdzīgas, kā redzējām 2020. gada beigās un 2021. gada sākumā, vai pat palielināsies, norāda SIA Enefit vadītājs Krists Mertens.

Arī analītiķu prognozētās CO2 kvotu izmaksas uzrāda pieaugošu tendenci, kas nozīmē vēl lielāku enerģijas ražošanas izmaksu pieaugumu Baltijas spēkstacijās.

Jābūt gataviem

Aizvadītais gads Covid-19 ietekmē bija atšķirīgs, jo plašie ierobežojumi cīņā ar pandēmiju strauji samazināja enerģijas pieprasījumu visā Eiropā, kas atspoguļojās arī elektroenerģijas cenu kritumā, tomēr līdz oktobrim cenas atgriezās ierastajā līmenī, teic K. Mertens, piebilstot: nevajadzētu cerēt, ka vidējās elektroenerģijas cenas šajā pavasarī un vasarā būs tikpat zemas kā 2020. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Dabasgāze saglabās savu lomu tirgū

Armanda Vilciņa, 20.07.2021

Konferences dalībnieki pauda bažas par to, ka, vienpusēji ieviešot pasākumus oglekļa emisiju samazināšanai, Eiropa pasliktina savu konkurētspēju pasaulē, jo daudzās citās valstīs ražotājiem nav jāmaksā par emisiju kvotām.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz Eiropas Savienības (ES) ambiciozajiem klimata mērķiem, dabasgāze nākamajās desmitgadēs joprojām veidos Latvijas enerģētikas mugurkaulu.

To DB organizētajā konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu pauda AS Latvijas Gāze (LG) valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis. Viņam piekrīt arī citi nozares pārstāvji, norādot, ka pārejas periodā dabasgāzes stacijām būs liela nozīme Baltijas elektrotīklu drošības un energosistēmas stabilitātes saglabāšanā.

Mainīsies raksturs

Skaidrs, ka mēs nevaram apgalvot, ka dabasgāze ir nākamās simtgades resurss, bet es nešaubos, ka līdz 2050. gadam tā būs, iespējams, vienīgā fosilā degviela, kas joprojām tiks izmantota, uzskata A.Kalvītis. “Ar citu resursu gāzi, visticamāk, aizvietot tuvākajā laikā nebūs iespējams, jo tas ir videi draudzīgākais fosilais resurss, kas ir arī ļoti efektīvs un viegli pielietojams. Kopumā jautājums par to, kādi resursi nākotnē tiks izmantoti enerģijas ražošanai, ir ļoti aktuāls. Es šaubos, ka šobrīd ir izdomāta gatava recepte. Cilvēki, kas veido enerģētikas politiku, vairāk balstās uz politiskiem lozungiem, taču šajā gadījumā būtiskāki ir ekonomiskie aspekti. Kamēr nebūs iespējams iegūt kādu citu alternatīvu resursu, es redzu, ka dabasgāze enerģētikā joprojām būs nozīmīga. Protams, ka plaši tiks izmantoti arī pieejamie atjaunojamie energoresursi (AER), zināmas perspektīvas ir arī ūdeņradim. Šajā gadījumā gan precīzu atbilžu nav, jo ūdeņraža izmantošana un ražošana šobrīd ir neskaidra,” pauž A.Kalvītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Covid-19 "iesviež" digitālajā pasaulē: stress, riski un iespējas

Vadims Frolovs, "Swedbank" Klientu servisa pārvaldes vadītājs, 30.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nozīmīgas pārmaiņas dažkārt notiek lēcienveidīgi, proti, tās veidojas un "briest" ilgāku laiku, līdz kļūst par dzīves sastāvdaļu.

Par katalizatoriem mēdz būt arī krīzes, un pašreizējā Covid-19 pandēmija ir kļuvusi par pamatu nākamajai pārmaiņai, – tā ir digitālu finanšu pakalpojumu kļūšana par visas sabiedrības ikdienu. Līdz ar jauniem paradumiem, kā parasti, nākuši klāt arī riski, piemēram, daļai cilvēku vēl ir maz iemaņu krāpnieku atpazīšanai un drošības likumu ievērošanai virtuālajā vidē.

Digitālie risinājumi palīdz pandēmijas ierobežojumu laikā

Arī jau ilgi pirms Covid-19 norisēm attālināti norēķini bija kļuvuši par mūsu ikdienu. Tomēr masveidīgums, ar kādu digitālie risinājumi tiek izmantoti tagad, liecina, ka šī ir viena no pārmaiņām, kas pēc ilgākas "nobriešanas" ir ienākusi gandrīz visā sabiedrībā. "Swedbank" pētījums par bankas pakalpojumu izmantošanu Latvijā rāda, ka teju piektdaļa cilvēku tieši Covid-19 dēļ ir sākuši maksāt ar karti vai telefonu skaidras naudas vietā. Absolūts vairākums (87%) no šiem cilvēkiem atzīst, ka turpinās pamatā norēķināties bez skaidras naudas arī pēc pandēmijas. Savukārt katrs trešais norāda, ka arī pirms krīzes izmantoja pamatā bezkontakta norēķinus, kur vien tas ir iespējams. Zīmīgs cipars: patlaban jau 90% no "Swedbank" izsniegtajām kartēm ir bezkontakta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātes (LU) akadēmiskā centra attīstībā līdz šim ieguldīti 130 miljoni eiro, visu iecerēto projektu realizēšanai kopumā paredzēts piesaistīt 250 miljonus eiro.

Akadēmiskā centra attīstības programmas projektu īstenošanas ietvaros ekspluatācijā nodotas jau divas ēkas - Dabas māja un Zinātņu māja, savukārt 2023. gadā savas durvis vaļā vērt varētu arī Rakstu māja, kas šobrīd atrodas projektēšanas posmā. LU Akadēmiskais centrs sevī ietver gan piemērotu vidi mācībām, zinātniskajam darbam, studentu labsajūtai un atpūtai, gan sadarbības iespējas uzņēmējiem jaunu inovatīvu produktu un tehnoloģiju izstrādē.

Plāni lieli

Šobrīd ir skaidrs par to, kādi būvniecības projekti tuvāko gadu laikā tiks īstenoti Torņakalna akadēmiskajā centrā, taču es gribu atgādināt, ka ēkas ir tikai čaula, norāda LU rektors Indriķis Muižnieks. “Mans subjektīvais skatījums ir tāds, ka zinātnes komercializācijas procesā akcentam ir jābūt nevis uz to, cik nopelna konkrētā augstskola vai institūts, bet gan sabiedrība kopumā. Pirms diezgan daudziem gadiem mums bija sadarbības līgums ar kādu vietējo celtniecības uzņēmumu, kura ietvaros mēs spējām piedāvāt veidu augsnes rūpnieciskā piesārņojuma likvidēšanai vienā no Latvijas ostu teritorijām. Universitāte neko daudz nenopelnīja, taču ieguva valsts, jo uzņēmums varēja piedāvāt par savu darbu būtiski zemāku cenu nekā ārzemju konkurenti. Citiem vārdiem sakot - akcentam vajadzētu būt uz kopējo lietderību, nevis peļņu,” domā I.Muižnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Personāla vadības tendences 2021. gadam

Pārsla Baško, ERDA personāla vadības konsultāciju uzņēmuma vadītāja un biznesa partnere, 28.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzi izcili līderi un uzņēmumu vadītāji jau agrāk uzsvēruši stratēģiskas mērķu noteikšanas un komunikācijas, kā arī darbinieku pieredzes un attīstības lomu veiksmīga uzņēmuma vadībā, taču tieši 2020. gads un Covid-19 pandēmija izgaismoja to patieso nozīmi.

Lielākajai daļai uzņēmumu par prioritāti kļuva nepieciešamība strauji pārorientēt savu biznesu un mainīt formātu, kādā tiek organizēts darbs ar klientiem un organizācijas iekšienē. Tas, savukārt, nepārprotami atstāja ietekmi uz uzņēmuma kultūru un darbinieku motivāciju kopumā.

Laikā, kad publiskajā telpā dzirdam, ka nākamais gads mums nesīs arvien lielāku neskaidrību, vēlos dalīties ar 3 svarīgām tendencēm, kurām uzņēmumiem jābūt gataviem 2021. gadā un kuras var kļūt par izšķirošu faktoru biznesa panākumiem.

Darbinieku pieredze un labbūtība

Zināms, ka darbinieku labbūtība (wellbeing) un pieredze strauji augošu un modernu uzņēmumu dienaskārtībā bijusi arī pirms Covid-19 pandēmijas. Taču saskaņā ar nesen publicēto Deloitte Global Human Capital Trends pētījumu 80% aptaujāto respondentu, uzņēmumu vadītāju, atzīst, ka tieši darbinieku pieredze un motivācija vislielākajā mērā ietekmējusi uzņēmuma rezultātus arī šogad. Tajā pašā laikā citi pasaulē veikti pētījumi atklāj, ka gandrīz puse (48%) aptaujāto uzņēmumu vadītāju vērtē darbinieku labklājību kā galveno problēmu, kas tiešā veidā ietekmē darbinieku produktivitāti. Tādējādi 2021. gadā, turpinot izjust pandēmijas radītās sekas, organizācijām būs jādomā par papildus veidiem, kā plānot un organizēt attālināto darbu, apvienojot to ar rūpēm par darbinieku labbūtību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Uzņēmumu e-komercijas izrāviens - vai turpmāk ķieģeļus pirksim internetā?

Ints Krasts, SEB bankas valdes loceklis, 28.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 fons uzņēmumu e-komercijas izaugsmei 2020. gadā devis iespēju pamatīgi atsperties un sasniegt vēl nebijušus rādītājus gan Latvijā, gan Baltijā kopumā. Tie, kuri jau iepriekš izmantoja digitālus risinājumus, tagad bauda izaugsmi.

Tāpat arvien vairāk uzņēmumu šobrīd izmanto apstākļus, lai mainītos. Tomēr joprojām pastāv vairāki būtiski izaicinājumi uzņēmumiem, kas bremzēs augšupejošo līkni. Laikus tos neapzinoties, e-komercijas izaugsme var izrādīties tikai īstermiņa lēciens.

E-komercija piedzīvo būtisku izaugsmi visā Baltijā

2020. gadā e-komercijā Covid-19 dēļ bija vērojama spēcīga izaugsme, taču visticamāk tā varētu nebūt paliekoša vidējā termiņā, bet iezīmēs ilgtermiņa virzību uz tālāku, mērķtiecīgāku attīstību. SEB jaunākais e-komercijas pētījums liecina, ka 2020. gadā Baltijā e-komercijas īpatsvars mazumtirdzniecībā pārsniegs 10%. Savukārt līdz 2024. gadam Baltijā e-komercijas īpatsvars pieaugs līdz 12% un tā sastādīs gandrīz 30% no mazumtirdzniecības izaugsmes jeb absolūtos skaitļos apjoms augs par 1,2 miljardiem eiro, sasniedzot 3 miljardus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šā gada 20. maija Rīgā būs jauna atkritumu apsaimniekošanas kārtība - turpmāk pilsēta būs sadalīta četrās zonās, kurās pakalpojumus nodrošinās uzņēmumi SIA "Clean R", SIA "Eco Baltia vide" un Pilnsabiedrība "Lautus vide".

Jaunie līgumi par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu jānoslēdz visu nekustamo īpašumu īpašniekiem, pilnvarotajām personām, pārvaldniekiem un apsaimniekotājiem, kā arī valsts un pašvaldību iestādēm. Līgumus par atkritumu apsaimniekošanu daudzdzīvokļu namos slēgs māju apsaimniekotāji.

Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes priekšniece Evija Piņķe informē, ka iedzīvotājiem nepieciešams līdz 19. maijam noslēgt jaunos atkritumu apsaimniekošanas līgumus. "Vēlams to izdarīt pēc iespējas ātrāk, jau aprīlī, lai neveidotos rindas un uzņēmumi varētu savlaicīgi ieplānot maršrutus un nodrošināt pakalpojuma sniegšanu. Pirmais, kas jāizdara iedzīvotājiem – jānoskaidro sava atkritumu apsaimniekošanas zona - un pēc tam atbilstoši piedāvātajām iespējām klātienē vai elektroniski jānoslēdz jaunie līgumi," sacīja E. Piņķe.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Notiks Eiropas mēroga tīklošanās pasākums uzņēmējiem

Db.lv, 28.09.2021

Ar praktiskiem padomiem un dzīvās pieredzes stāstiem dalīsies #esiLV valdes pārstāve, Eiropas latviešu priekšsēdētāja Elīna Pinto.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Diasporas kopiena #esiLV aicina Latvijas un citu Eiropas valstu latviešu uzņēmējus 30. septembrī piedalīties jau ceturtajā tīklošanās pasākumā.

Iepriekšējie trīs virtuālie saieti radīja lielu interesi, un, pateicoties tiem, jau vairākiem simtiem uzņēmēju bijusi iespēja iegūt jaunas zināšanas, izveidot sadarbības tīklus un kontaktus ar citu valstu partneriem un klientiem.

Latvijas izcelsmes Eiropas uzņēmēju un uzņēmīgo ceturto tīklošanās pasākumsu, tāpat kā iepriekšējos, organizē diasporas biedrība “Ekonomiskā sadarbība un investīcijas Latvijai” jeb kustība #esiLV kopā ar latviešu uzņēmēju klubiem un kustībām no Vācijas, Anglijas, Zviedrijas, Luksemburgas.

Katrā pasākumā ir lekcija vai vērtīga informācija par to, kas var noderēt diasporas un arī Latvijas uzņēmējiem, pēc tam katram dalībniekam ir iespēja iepazīstināt ar sevi un iepazīt citus, apmainīties ar kontaktiem un informāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Rīgas biroju nomas tirgus iegūst paātrinājumu

Db.lv, 16.08.2021

Lielie uzņēmumi slēdz nomas priekšlīgumus objektos, kuri vēl tikai tiek celti. Tā, piemēram, galvaspilsētā esošais SEB grupas korporatīvo pakalpojumu centrs ir noslēdzis līgumu ar GALIO Group un jau 2023. gada pirmajā pusē apmetīsies 12 tūkstošus kvadrātmetru lielajā darījumu centrā Gustavs.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas biroju tirgū iznomātās platības 2021. gada pirmajā pusgadā sasniegušas pirmspandēmijas līmeni. Redzot tirgus potenciālu, investori turpina īstenot biroju attīstības projektus, bet nomnieki pakāpeniski maina paradumus un sāk slēgt nomas priekšlīgumus, novērojuši starptautiskā nekustamā īpašuma (NĪ) konsultāciju uzņēmuma Newsec analītiķi.

2021. gadā Rīgā tiks piedāvātas jaunas biroju telpas, kuru platība ir apmēram deviņi tūkstoši kvadrātmetru, bet 2022. gadā šis skaitlis būs desmit reizes lielāks. Tiek prognozēts, ka nākamajos divos gados Rīgas nekustamā īpašuma tirgu papildinās modernas biroju telpas, kuru platība sasniegs 240 tūkstošus kvadrātmetru, teikts jaunajā 2021. gada 1. pusgada Rīgas biroju tirgus apskatā Riga Office Outlook.

"Attīstītāji no standarta projektiem pāriet pie radošākiem risinājumiem, kas būs aktuāli moderniem, mūsdienīgiem uzņēmumiem, – tā ir ekoloģiska vide, biroju pilsētiņas, kur nodrošinātas gan darba, gan brīvā laika pavadīšanas iespējas, kā arī konversijas projekti, kas saglabā saikni ar pagātnes Rīgu," stāsta Newsec analītiķe Inita Nitiša.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Startup vīzu skaits pieaug desmitkārt

Anda Asere, 19.02.2020

"Reuters" žurnālists Tarmo Virki, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) jaunuzņēmumu eksperte Olga Barretu-Gonsālvisa, akseleratora "Startup Wise Guys" mārketinga vadītāja Zane Bojāre, Igaunijas jaunuzņēmumu organizācijas "Startup Estonia" startup vīzu projekta vadītāja Merilina Luka (Merilin Lukk).

Foto: Anda Asere

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas jaunuzņēmumos pērn ieguldīti aptuveni 20 miljoni eiro un šis gads sācies labi - līdz šim investīcijas sasniegušas jau septiņus miljonus.

"Investīcijas jaunuzņēmumu ekosistēmā 2019. gadā nav bijušas tās lielākās. Saskaņā ar maniem datiem, 2019. gadā Latvijas jaunuzņēmumos investēti apmēram 20 miljoni eiro, kas ir četras reizes mazāk nekā pirms gada. Nevaram lepoties ar lieliem skaitļiem, bet šis gads jau uzrāda labu tendenci un jaunuzņēmumos 2020. gadā jau investēti septiņi miljoni eiro," šodien notiekošajā "Riga Venture Summit" norāda Olga Barretu-Gonsālvisa, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) jaunuzņēmumu eksperte.

Jaunuzņēmumu skaits, kas pērn piesaistīja investīcijas, esot diezgan liels, bet finansējums ir samērā mazs un ir ieguldīts agrīnas stadijas kompānijās. Lielā mērā tas noticis pateicoties trim akseleratoriem, kuros ieguldīts publiskais finansējums, kā arī "Startup Wise Guys", kas ir privāts akselerators. Pērn Lietuva ieguva savu pirmo vienradzi jeb jaunuzņēmumu, kura novērtējums sasniedzis miljardu dolāru - lietoto apģērbu tirdzniecības platforma "Vinted".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Administratīvā rajona tiesa pagājušajā nedēļā par prettiesisku atzinusi Jelgavas pašvaldības lēmumu par Loka maģistrāles būvnieka izvēli, līdz ar to pilsētai var nākties atmaksāt daļu projektam izmantotā Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējuma, kura kopējais apmērs sasniedz 12 795 946 eiro.

Būvdarbus Loka maģistrālē personu apvienība "ReRe vide - Hidrostatyba" sāka 2018.gada rudenī, un 2020.gada beigās par teju 22 miljoniem eiro izbūvētā iela nodota ekspluatācijā. Tiesā par būvdarbu iepirkuma konkursa iznākumu vērsās cits tā dalībnieks - piegādātāju apvienība "Igate KT".

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) 2018.gada vasarā divreiz vērtējis "Igate KT" sūdzības saistībā ar Jelgavas pašvaldības iepirkumu par Loka maģistrāles pārbūvi. Pirmajā reizē līgumu ar iepirkuma uzvarētāju IUB aizliedza slēgt, un pašvaldībai piedāvājumi bija jāizvērtē atkārtoti. Pēc atkārtotas piegādātāju apvienības sūdzības IUB pieņēma lēmumu lietvedību izbeigt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Tirgoties internetā, nepārkāpjot noteikumus

Eiropas Biznesa atbalsta tīkls/Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, 03.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

E-komercija ir tirdzniecības nākotne, uz ko būtisku ietekmi atstājusi Covid-19 pandēmija. Tomēr pat pēc ārkārtējās situācijas beigām iepirkšanās apjomi interneta vidē turpina palielināties – aizvien vairāk klientu vēlas iegādāties preci, nepametot savus mājokļus. Taču kam jāpievērš uzmanība, lai darbojoties e-komercijā, nepārkāptu noteikums.

Daudzi Latvijas uzņēmumi jau sen pārdod savas preces tiešsaistē, bet citi bija spiesti pārcelt tirdzniecību uz interneta vidi, lai pandēmjas laikā saglabātu biznesu. Daudziem ir izveidotas savas platformas, bet daži izmanto tādas pasaulē zināmas platformas kā "amazon.com", "Etsy" un citas. Turklāt tirdzniecība internetā paver plašākas iespējas – pasaules tirgu iespējams sasniegt vien ar pāris klikšķu palīdzību. Veikt tirdzniecību starptautiski nekad vēl nav bijis tik viegli. Tomēr, arī veicot tirdzniecību internetā, ir jāņem vērā virkne likumdošanas prasību. Turklāt, ja pārdošana notiek starptautiski, jāapzinās, ka noteikumi dažādās valstīs var atšķirties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar cēlu mērķi - lai ierobežotu Covid-19 izplatību Latvijā - ir pieņemts lēmums slēgt visas legālās interaktīvo azartspēļu vietnes, tādējādi radot vislabvēlīgākos apstākļus nelegālajiem azartspēļu organizatoriem, kuru daļa jau tāpat 2019. gadā Latvijā bijusi ap 38%.

Nozare vērtē, ka 30 dienas ir kritiskais posms un pēc tam liela daļa spēlētāju jau būs nokļuvuši nelegālajā tirgū, un atgriezt legalajā tirgū viņus būs grūti. 22. martā Saeimā tika pieņemts likums "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas pasākumiem sakarā ar Covid -19 izplatību", kura 8. punkts ārkārtas situācijas laikā aizliedz organizēt azartspēles un izlozes, izņemot interaktīvās azartspēles, skaitļu izlozes un momentloterijas. Taču jau šī paša likuma nākamais 9. punkts saka: ka "uz šā likuma darbības laiku Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija aptur visas azartspēļu organizēšanas licences gan fiziskajās azartspēļu organizēšanas vietās (kazino licence, spēļu zāles licence, bingo zāles licence), gan interaktīvajā vidē, izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumu starpniecību".

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

Autotirdzniecības nākotne ir internetā

Jānis Goldbergs, 24.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Autotirdzniecības darba lielāko daļu iespējams veikt interneta vidē, pēc pirmās uzņēmuma rīkotās tiešsaistes auto izstādes "Dienas Biznesam" apliecināja SIA "Norde" valdes priekšsēdētājs Dainis Bremze.

"Norde" rīkotā tiešsaistes izstāde notika šā gada 17. aprīlī. Šī inovācija sniedza uzņēmuma klientiem iespēju aplūkot interesējošos automašīnu modeļus virtuālajā vidē, neizejot no mājām. Protams, ka rīkot izstādi šādā formā pamudinājusi Covid-19 krīze, kad klātienē izstādes rīkot nav iespējams. D. Bremze apstiprināja, ka tiešsaistē izstādi vērojuši vairāk nekā 100 cilvēku, bet ierakstu aplūkojuši 3,5 tūkstoši skatītāju.

"Norde" izstādē prezentēja "Nissan", "Renault" un "Dacia" automašīnu jaunākos modeļus, kurus arī pārdod. Jebkuras izstādes viens no mērķiem ir pārliecināt klientu iegādāties mašīnu. Jautāts, vai šis mērķis sasniegts, D. Bremze uzsvēra, ka pārdošana nav bijusi izstādes pamatuzstādījums, tomēr vērtējama kā nozīmīgs aspekts arī pārdošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ildza ezera krastā Skaistas pagastā, Krāslavas novadā tapušas trīs vasaras mājas, kas viesiem ļaus piedzīvot īstu Latgali.

"Pazust Latgalē" piedāvā iespēju padzīvot kādā no trim vasaras mājām ezera krastā - īstā un autentiskā sādžā. Katra māja ir aptuveni 35 kvadrātmetrus liela, terases platība - 10 kvadrātmetri.

"Mēs vēlamies, lai cilvēks ierauga īstu Latgali, tādu, kāda tā ir Skaistas pagastā. Lai mūsu klientam ir iespēja satikt tādu brīnumu kā auto veikals un pastaigāties pa ciemu, pa vietējiem mežiem un pļavām. Mēs radījām modernu māju, bet visu pārējo centīsimies saglabāt tādu, kāds tas bija manā bērnībā. Savā ziņā tā būs iespēja atgriezties bērnībā arī mūsu klientiem vai kādā astoņdesmito gadu filmā," biznesa portālam db.lv stāsta "Pazust Latgalē" izveidotāja Inga Gavrovska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

30% aptaujāto gatavi maksāt par kultūras pasākumiem internetā

Lelde Petrāne, 12.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākoties ārkārtas situācijai valstī, vairāk nekā puse aptaujāto Latvijas interneta lietotāju nav varējuši apmeklēt kādu no ieplānotajiem kultūras pasākumiem. Tikmēr 40 procenti respondentu ir izmantojuši iespēju digitālā vidē apmeklēt muzejus, skatīties teātra izrādes un koncertu ierakstus, bet gandrīz 30 procenti ir gatavi par šādu saturu maksāt.

To liecina interneta pētījumu un tehnoloģiju uzņēmuma "Gemius" veiktā aptauja.

Veicot Latvijas interneta lietotāju aptauju, noskaidrots, ka valstī izsludinātās ārkārtas situācijas dēļ aptuveni 40 procenti respondentu nav varējuši apmeklēt no 1 līdz 4 ieplānotajiem kultūras pasākumiem, kamēr 38 procenti nebija iepriekš plānojuši šopavasar apmeklēt kultūras pasākumus. Aptuveni piektdaļa respondentu – 21 procents – nav varējuši apmeklēt pat 5 un vairāk no ieplānotajiem pasākumiem.

Pielāgojoties noteiktajiem ierobežojumiem, 40 procenti aptaujāto ir izmantojuši iespēju kultūras pasākumus baudīt, virtuāli apmeklējot muzejus, skatoties koncertus un teātra izrādes internetā. Gan klātienē, gan digitāli kultūras saturu nedaudz biežāk patērē respondenti, kuriem nav bērnu skolas vecumā, un iespēju virtuālajā vidē aplūkot šādu saturu tuvākajā laikā plānojuši 33 procenti gados jaunāko respondentu vecumā no 18 līdz 24 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru