Latvijas Finieris virzās pa bioekonomikas ceļu 

Latvijas Finieris vēlas būt kopā ar globālajiem bioekonomikas līderiem, pirmie soļi šajā virzienā jau sperti – bioloģiskās izcelsmes lignīns saplākšņu līmēšanā izmantots kā daļējs aizvietotājs tradicionāli lietotajam fosilajam fenolam

Māris Ķirsons, 24.7.2019

Foto: LETA

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Finiera padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis un Latvijas Finiera valdes loceklis, rūpnīcas Lignums direktors Māris Būmanis. Viņuprāt, uzņēmumam ir jābūt gatavam gan sekot globālajām tendencēm, gan risināt būtiskus lokālos jautājumus, piemēram, darbaspēka izmaksu pieaugumu, kas sasniedzams ar produktivitātes kāpināšanu. Vienlaikus lēmumu pieņemšanu par lielu investīciju veikšanu ražošanas paplašināšanā bremzē ne tikai ekonomiskās izaugsmes tempu pieauguma samazināšanās, bet arī jautājumi par efektīvākas mežsaimniecības iespējām Latvijā.

Kā vērtējat 2018. gada sasniegtos ekonomiskās darbības rādītājus?

U. Biķis: Vērtējot pērnā gada saimnieciskās darbības rezultātus, ir svarīgi atcerēties 2017. gada nogali, kad lietavas būtiski ietekmēja koksnes resursu pieejamību, kā rezultātā saruka vai dažviet pat pilnībā pārtrūka apļkoksnes piegāžu plūsma no meža uz koksnes pārstrādes uzņēmumiem. Rezultātā ievērojami pieauga koksnes cenas un bija liels izaicinājums sabalansēt ražošanas izmaksu kāpumu ar ieņēmumiem. Šie faktori ietekmēja 2018. gada saimnieciskās darbības rādītājus daudziem nozares uzņēmumiem, arī Latvijas Finierim. No otras puses, būtisku pozitīvu ietekmi uz pērnā gada rādītājiem atstāja 2016. gadā iedarbinātā jaunā bērza saplākšņu rūpnīca Kohilā, Igaunijā, kas mums deva iespēju palielināt saražotās produkcijas apjomu. Minēto faktoru rezultātā 2018. gadu vērtēju kā labu, jo neto apgrozījums pieauga par 9,5% un sasniedza 250,09 milj. eiro. Tiesa, peļņa pieauga tikai nedaudz (līdz 11,898 milj. eiro). Šie skaitļi liecina, ka koncerns sekmīgi risinājis lielo izmaksu pieaugumu gan apaļkoksnei, gan darbaspēkam un spējis to sabalansēt ar nākotnes izaugsmi perspektīvā. Jāatzīmē, ka pērn koncerns nodrošināja darbu vidēji 2665 cilvēkiem mēnesī, no kuriem 2200 strādāja Latvijas struktūrvienībās, kur vidēji uz vienu strādājošo darbaspēka nodokļos (VSAOI un IIN) samaksāti 8200 eiro gadā. Jāatzīmē, ka elektroenerģijas obligātās iepirkumu komponentes (OIK) veidā 2018. gadā Latvijā samaksājām 1,56 miljonus eiro.

Kādu prognozējat 2019. gadu?

U. Biķis: Pērn un jo īpaši šogad izjūtam tautsaimniecības pieauguma tempa piebremzēšanos atsevišķos pasaules reģionos, it īpaši Rietumeiropā. Rezultātā 2019. gads uzņēmumam ekonomiski nebūs tik veiksmīgs, kā varētu gaidīt, un noteikti būs pieticīgāks par pagājušo. Vienlaikus šāda situācija nozīmē, ka mums jākļūst aktīvākiem citos tirgos, kur aktivitātes saplākšņa izstrādājumu pārdošanā līdz šim bijušas mazākas. Paralēli veicam pasākumus, lai savas produkcijas īpatsvaru saglabātu arī esošajos tirgos.

Kāda situācija ir noieta tirgos?

U. Biķis: Latvijas Finiera stratēģija ir būt Eiropas tirgū. Tā nav mainījusies, jo Eiropas ekonomiskās zonas valstīs kopumā tiek realizēti apmēram 80% no visa uzņēmuma produktu apjoma. Nākotnē apjomu ziņā savu klātbūtni Eiropā vēlamies tikai palielināt. Te gan jāteic, ka šobrīd zināmu nenoteiktību ir radījis Brexit. Joprojām nav skaidrības, vai Lielbritānija pametīs ES un, ja aizies, tad kad un kādas būs ES un Lielbritānijas tirdzniecības attiecības. Šī neskaidrība ietekmē situāciju daudzās jomās. Nevar apgalvot, ka saplākšņa tirdzniecībā ir kardināli sliktāk, tomēr klientu pusē jūtama nogaidoša politika. Iespējams, ka tieši šī neziņa arī veicina kopējo Rietumeiropas tautsaimniecības sabremzēšanos.

Viskrasākās pārmaiņas ir piemeklējušas Vidējo Austrumu reģionu, kur izjūtam ievērojamu piegāžu samazināšanos. Piemēram, mums būtisko Turcijas tirgu pēdējos gadus skārusi strauja vietējās valūtas liras inflācija, kas ievērojami piebremzējusi ekonomisko izaugsmi un līdz ar to arī mūsu produkcijas eksporta apjomu uz šo valsti.

Savukārt pretēja aina ir vērojama Dienvidaustrumāzijā – Japānā un Dienvidkorejā, kas ir viens no straujāk augošajiem Latvijas Finiera tirgiem. Ir uzsāktas aktivitātes bērza saplākšņa realizācijas apjomu palielināšanai arī Ķīnā. Pērn atjaunojām sava produktu attīstības un tirdzniecības uzņēmuma darbību ASV – uzskatām, ka arī Ziemeļamerika šobrīd ir ļoti perspektīvs tirgus, kas dod iespēju cerēt uz būtisku realizācijas apjomu pieaugumu. ASV un Kanādā ir senas, uz importu balstītas bērza saplākšņa izmantošanas tradīcijas. Līdz ar to varam prognozēt, ka pieprasījums būs, pat neskatoties uz lielo valstu savstarpējo vēlmi pārskatīt līdzšinējās tirdzniecības attiecības.

Līdz ar to, visdrīzāk, tālo reģionu īpatsvars Latvijas Finiera kopējā produktu portfelī nākotnē tikai pieaugs, taču ne revolucionāri.

Visu rakstu lasiet 24. jūlija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Tevi varētu interesēt

A/s Latvijas Finieris saviem zīmola RIGA saplākšņiem izstrādājis jauna sastāva līmi RIGA...

Koncerns Latvijas Finieris pērn sasniedza 250,9 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par...

Bērza saplākšņa produktu ražotājs AS Latvijas Finieris reģistrējis jaunu komercķīlu, ar kuru...

Meža nozares uzņēmumi 2017.gadā ir turpinājuši neto apgrozījuma paaugstināšanu, ko veicināja...

Klimatisko apstākļu radīto apaļkoksnes piegāžu traucējumu dēļ pērnā gada nogalē Latvijas...

Nepalaid garām

LR Ģenerālprokuratūra, izmeklējot lietu par it kā 50 miljonu eiro naudas atmazgāšanas...

Eiropas Savienības prioritātes ir mainījušās. Tuvākajā laikā var sākt mainīties Eiropas ekonomiskie...

"Dienas Bizness" sadarbībā ar "Lursoft" ik gadu izdod zīmola izdevumu "TOP 500",...

No šīs sadaļas

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties Lietuvas...

Sekojot līdzi plastmasas patēriņa tendencēm, kurām šobrīd tiek pievērsta liela vērība, pašmāju...

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) atkārtoti konstatējis salmonellas piesārņojumu Ukrainas...

Pārtikas produktu ražotājs «Ilgezeem» («Iļģuciema kvass», «Veselība» «Iļģuciema alus»)...

Latvijas Republikas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (JV) oficiālās vizītes laikā Vjetnamā notika...

Eiropas Savienības (ES) atbalsts dalībai starptautiskās izstādēs būtu jāpiešķir arī lielajiem...

Maizes ražotāja SIA «Lāči» apgrozījums 2018.gadā pieaudzis par 2,1% jeb 173,89 tūkstošiem...

Lauksaimniecības nozares ietekmīgākās nevalstiskās organizācijas (NVO) finansējuma saņemšanā...

Uzņēmumā «Liepājas Papīrs» sākusi darboties Baltijā pirmā hibrīddrukas iekārta MPS EF SYMJET....

Pārtikas un veterinārais dienests, veicot laboratoriskās pārbaudes uz Salmonella spp. un veterināro...