Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas “Coface” jaunākajā Baltijas lielāko uzņēmumu Top50 reitingā šogad iekļauti 28 uzņēmumi no Lietuvas, 15 — no Igaunijas un tikai septiņi — no Latvijas.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu Latvijas uzņēmumu skaits reitingā sarucis no astoņiem līdz septiņiem.

Kopumā 50 lielākie Baltijas uzņēmumi 2024. gadā apgrozījuši 69,7 miljardus eiro un nopelnījuši vairāk nekā 1,7 miljardus eiro.

Reitinga augšgalu stabilās pozīcijās aizņem Lietuvas uzņēmumi — mazumtirdzniecības uzņēmumu grupa “Vilniaus prekyba”, holdings “Maxima Grupe”, enerģētikas uzņēmumi “ORLEN Lietuva” un “Ignitis grupe”, kā arī mazumtirgotājs “Maxima LT”.

Desmitniekā iekļuvuši arī divi Igaunijas uzņēmumi: transporta un piegādes pakalpojumu sniedzējs “Bolt Technology” un enerģētikas uzņēmums “Eesti Energia”, kas ieņem attiecīgi sesto un septīto vietu.

Gan Igaunijas valdības koalīcijas, gan opozīcijas politiķi atturīgi vērtē valsts iespējas investēt Latvijas nacionālajā aviokompānijā "airBaltic", uzsverot, ka Igaunijai vajadzētu orientēties uz Tallinas lidostas konkurētspējas veicināšanu.

Latvijas premjerministres Evikas Siliņas (JV) ierosinājumu, ka valstij piederošās lidsabiedrības darbību vajadzētu kopīgi koordinēt visām trim Baltijas valstīm, Igaunijas politiķi komentē piesardzīgi. Siliņa neprecizēja, kādu tieši Igaunijas un Lietuvas iesaisti sagaida.

Līdz šim Igaunija ir noraidījusi iespēju iegādāties "airBaltic" akcijas, un arī šobrīd parlamentā pārstāvētās partijas uzstāj, ka Igaunijai vajadzētu izvairīties no tiešas iesaistes finansiāli nestabilajā kompānijā.

Igaunijas valdošās Reformu partijas frakcijas pārstāvis Aivars Sērds teica, ka konkrēts priekšlikums no Latvijas vēl nav saņemts, taču viņš esot skeptiski noskaņots par jebkādu potenciālo darījumu.

Dzenoties pēc reitingiem un cīnoties par vietām parlamentā, Baltijas valstu valdībās tiek pieņemti likumi, kas iedzīvotājiem sniedz īstermiņa ieguvumus, bet ilgtermiņā var radīt nopietnus izaicinājumus.

Spilgts piemērs ir pensiju 2. līmenis. Šis nozīmīgais aktīvs, kas tieši ietekmē senioru labklājību vecumdienās, varas gaiteņos tiek uztverts nepiedodami vieglprātīgi. Ar ko var rēķināties Latvijas, Lietuvas un Igaunijas nākotnes pensionāri, un ko varam darīt paši, lai arī sirmā vecumā dzīvotu cilvēka cienīgu dzīvi?

Igaunijā dzīres beigušās

Līdz 2021. gadam pensiju 2. līmenis visās Baltijas valstīs bija obligāts. Pirmā, atļaujot iedzīvotājiem izņemt uzkrāto naudu, izmaiņas likumdošanā ieviesa Igaunija. Reforma paredzēja trīs iespējas: palikt pensiju 2. līmenī, izņemt tajā uzkrāto naudu vai atvērt savu pensiju investīciju kontu, pārskaitīt tur līdzekļus un investīciju lēmumus pieņemt pašiem. Trešajā gadījumā ienā-kuma nodoklis nebija jāmaksā, bet otrajā – izņemot naudu priekšlaikus, iedzīvotāja ienākuma nodoklis bija 20 %.

Latvijas ekonomikas izaugsme ir lēna, joprojām atpaliekot no Lietuvas, turklāt ārējie riski pieaug – Vācijas un Polijas bremzēšanās, parādu kāpums eirozonā un iespējamā ASV recesija rada spiedienu 2026. gadā pārskatīt Latvijas eksporta prioritātes, nodokļu politiku un investīciju virzienus.

Vispirms apskatīsim, kā Latvijā veicies šogad. Centrālās statistikas pārvalde novembra beigās ziņoja, ka IKP izaugsmes temps trešajā ceturksnī pieaudzis līdz 2,5 %. Salīdzinājumā ar otro ceturksni tas palielinājies par 0,6 %. Dati rāda, ka, salīdzinot ar 2024. gada trešo ceturksni, lielāko pienesumu devusi tieši būvniecība (9,0 %), apstrādes rūpniecība (7,3 %) un izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozare (4,9 %).

Tikmēr Eiropas Centrālās bankas novērtējums ir nedaudz pieticīgāks, proti, pēc viņu datiem, šā gada trešajā ceturksnī Latvijas ekonomikas izaugsme bijusi 1,8 %, kas tik un tā ir mazliet straujāka nekā eirozonā vidēji – 1,4 % – un ievērojami straujāka nekā Igaunijā – 0,9 %. Protams, tas ir pozitīvi – jo īpaši pēc 2024. gadā piedzīvotās stagnācijas. Tomēr Latvija savā izaugsmē aizvien atpaliek no Lietuvas, kur IKP pieaudzis par 2,1 %.

Igaunijas parlamentā ceturtdien iesniegta gandrīz 100 000 cilvēku parakstīta iniciatīva ar aicinājumu samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) pārtikai.

Iniciatīvas autori to iesniedza parlamenta spīkeram Lauri Husaram.

30.jūnijā tiešsaistē publicēto petīciju līdz 11.augustam parakstīja 98 580 cilvēki. Tajā ierosināts ieviest samazināto PVN likmi 10% apmērā visām pārtikas precēm Igaunijā, kas atbilstu lielākās daļas Eiropas Savienības (ES) valstu praksei.

Iniciatīvu atbalsta Igaunijas Lauksaimniecības un tirdzniecības kamera.

"Igaunijas Lauksaimniecības un tirdzniecības kamera jau gadiem ilgi ir uzsvērusi, ka ir jāsamazina PVN pamatproduktiem. Pašreizējā situācija, kad Igaunijā ir viena no augstākajām PVN likmēm pārtikai Eiropas Savienībā, palielina nevienlīdzību un rada triecienu gan patērētājiem, gan ražotājiem. Igaunijas lauksaimniecības produktu ražotājiem nākas saskarties ar pieaugošajām izejvielu cenām, sīvo konkurenci un lētā importa radīto spiedienu," sacīja kameras valdes priekšsēdētāja Kerli Atsa.

Eksporta plaisa starp Latviju un pārējām divām Baltijas valstīm acīmredzami pieaug.

To rāda kādreizējā Rīgas Ekonomikas augstskolas Ekonomikas nodaļas vadītāja Mortena Hansena un AS Industra Bank valdes priekšsēdētāja Dr. oec. Raivja Kakāņa pētījums par Latvijas eksporta attīstību pēdējo 15‒30 gadu laikā uz pārējo divu Baltijas kaimiņvalstu fona.

Latvijas eksporta atpalicība reģionā aug

Pētnieki parāda kopējos eksporta ienākumus un izaugsmi 2024. gadā pret 2020. gada rezultātu. Proti, ja 2020. gadā Latvijas un Igaunijas eksporta ienākumu apmērs bija ļoti līdzīgs – 18,99 miljardi eiro Igaunijai un 18,31 miljards eiro Latvijai ‒, tad 2024. gadā Igaunijai tas bija jau 30,14 miljardi eiro, bet Latvijai – 25,98 miljardi eiro, savukārt Lietuva no 36,41 miljarda eiro savus eksporta ienākumus ir audzējusi līdz 58,11 miljardiem eiro. Tas nozīmē, ka Latvijas eksporta ienākumu (ieskaitot inflācijas efektu) izaugsmes temps minētajā posmā ir 42%, Igaunijas ‒ 59%, bet Lietuvas ‒ 60%. 2024. gadā Latvijā imports pārsniedza eksportu par vairāk nekā vienu miljardu eiro, kamēr Igaunijai eksporta ienākumi pārsniedza importu par teju 223 miljoniem eiro, bet Lietuvai pat vairāk par četriem miljardiem eiro. Lietuvai gan ir naftas pārstrādes komplekss, bet nevietā ir atrunas par to, ka Latvijai nav tāda uzņēmuma, jo arī Igaunijai tāda nav, turklāt nevienai no Baltijas valstīm nav tādu derīgo izrakteņu kā nafta vai dabasgāze. Faktiski Latvijas atpalicība eksporta ienākumos no Igaunijas 2020. gadā bija tikai ap 0,6 miljardiem eiro, bet četru gadu laikā pieauga līdz četriem miljardiem, no Lietuvas atpalicība sasniedza pat vairāk nekā 32 miljardus eiro. Pētnieki jautā ‒ vai Latvija ar savu līdzšinējo pieeju vispār spēs vēl kādu valsti «noķert» un aizsniegties līdz ES vidējiem rādītājiem?

Saruna ar Latvijas Kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācijas prezidentu, SIA “Kurekss” valdes priekšsēdētāju Jāni Apsīti.

Publiskajā telpā izskanējis, ka Ministru kabineta rīkojums, liekot valsts mežu apsaimniekotājam a/s “Latvijas valsts meži” (LVM) veikt korekcijas ilgtermiņa sadarbības līgumos un mainot cenu indeksācijas mehānismu, un piemērojot vidējās svērtās cenas, ir radījis situāciju, kurā valsts budžets neesot ieguvis aptuveni 30 miljonus eiro.

Šis apgalvojums nav patiess, jo skaitļi rāda ko citu. Proti, valsts budžeta likums paredzēja, ka valsts mežu apsaimniekotājs (LVM) valsts budžetā dividendēs par 2024. gadu iemaksā ne mazāk kā 58,574 miljonus eiro, faktiski uzņēmums samaksāja nedaudz vairāk kā 111 miljonus eiro, tātad par 52,9 miljoniem eiro vairāk nekā sākotnēji tika prognozēts. LVM plānotās peļņas – 90 milj. eiro – vietā ieguva 150 milj. eiro. Vai tas ir daudz, vai maz? Laikā no 2011. līdz 2021. gadam LVM peļņa vidēji bija ap 70 milj. eiro gadā, vienlaikus nozare veica nozīmīgas investīcijas un dubultoja pievienoto vērtību. 2021. gadā LVM gūst līdz tam brīdim vislielāko peļņu – 112 milj. eiro, savukārt skujokuku zāģētās produkcijas ražotāji – 178 milj. eiro. Kāpēc 2021. ir īpašs gads?! Tas ir Covid-19 pandēmijas “pīķa” brīdis ar visa veida liegumiem (daļa nozaru strādā ar milzīgiem ierobežojumiem, daļa ir slēgtas, cilvēkiem jādzīvo mājās, nav iespējami ceļojumi), un daudziem rodas liela vēlme un iespēja uzlabot dzīves apstākļus, kā rezultātā būvmateriālu cenas piedzīvo nepieredzētu kāpumu, piemēram, ASV līdz 300%, Lielbritānijā un citos Latvijas ražotājiem būtiskos noieta tirgos vērojams līdzīgs pieaugums.

Nākamnedēļ pēc vairākkārtējas atlikšanas tiks sākta regulārā pasažieru vilcienu satiksme starp Tartu un Rīgu, taču sākotnēji vilciens kursēs tikai vienreiz dienā, Igaunijas pasažieriem tā kursēšanas grafiks nav parocīgs, un līnijas rentabilitāte netiek prognozēta augsta, raksta Igaunijas avīze "Postimees".

Igaunijas valsts pasažieru vilcienu operators "Eesti Liinirongid", kas strādā ar zīmolu "Elron", pirmdien veica pirmo ceremoniālo reisu, taču regulāra satiksme starp Tartu un Rīgu tiks sākta 12. janvārī.

Pašreizējais kursēšanas grafiks paredz, ka no Tartu līdz Rīgai varēs aizbraukt trīs stundās un 41 minūtē, bet no Tallinas līdz Rīgai - piecās stundās un 56 minūtēs. Biļete no Tartu līdz Rīgai maksā 19-22 eiro, bet no Tallinas līdz Rīgai - 29-32 eiro.

"Elron" ir uzsvēris, ka jaunais maršruts vienlīdz svarīgs ir gan Dienvidigaunijas, gan Ziemeļlatvijas iedzīvotājiem, jo palīdz stiprināt ekonomiskās saites un veicināt tūrismu.

"Postimees" raksta, ka valsts būtībā subsidē visus vilcienu savienojumus Igaunijā. "Elron" 2024. gada ziņojums liecina, ka kompānijas biļešu pārdošanas ieņēmumi bija 22 miljoni eiro, bet valsts atbalsts darbības izmaksu segšanai bija 36 miljoni eiro. Kamēr biļešu ieņēmumi pieauga par 4% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, valsts subsīdijas pieauga par 11%. Tomēr iepriekšējā gadā izaugsmes tendence bija pretēja - biļešu ieņēmumi palielinājās par 9% līdz 21 miljonam eiro, bet valsts subsīdija pieauga par 7%, sasniedzot 32,5 miljonus eiro. Kopumā pēdējos gados biļešu ieņēmumu un valsts atbalsta attiecība ir bijusi 2:3.

2025. gadā Lietuvas parlaments pieņēma būtiskas izmaiņas valsts otrā pensiju līmeņa sistēmā, kas stājās spēkā 2026. gadā. Reforma ievērojami palielina sistēmas elastību un faktiski padara dalību tajā brīvprātīgu. Tostarp ir noteikts divu gadu “logs”, kura laikā dalībnieki var izņemt naudu no otrā pensiju līmeņa. Šīs izmaiņas aktualizē jautājumu par potenciālo kapitāla pārdali un iespējamo ietekmi uz Baltijas akciju tirgiem.

Jaunie noteikumi paredz vairākus scenārijus, tostarp iespēju samazināt iemaksu apmēru. Vienlaikus dalībniekiem tiek dota iespēja pilnībā izstāties no 2. pensiju līmeņa, izņemot visu uzkrājumu (ieskaitot investīciju atdevi), vai arī veikt vienreizēju 25% izņemšanu. Būtiski, ka izmaksām netiek piemērots IIN, taču tiek ieturēts 3% nodoklis.

Saskaņā ar 2025. gada Lietuvas Centrālās bankas aplēsēm, otrā pensiju līmeņa kopējā aktīvu vērtība sasniedz aptuveni EUR 9 miljardi. No šīs summas aptuveni EUR 5.65 miljardi atbilst individuālajām iemaksām un uzkrātajai investīciju peļņai. Pēc 3% nodokļa korekcijas, apjoms, ko pensiju dalībnieki varētu izņemt ir EUR 5.5 miljardi. Tomēr dalībnieku uzvedība (izstāšanās apjoms un izņemto līdzekļu izmantošana) ir ļoti neskaidra, un jebkādas aplēses balstās uz pieņēmumiem.

Eiropas finanšu jomā pēdējos gados vērojamas pārmaiņas, ko eksperti raksturo kā strukturālu pagriezienu — kooperatīvās bankas un krājaizdevu sabiedrības attīstās krietni straujāk nekā tradicionālās komercbankas. Šī tendence Lietuvā ir skaidrojama ar izteiktu krājaizdevu apvienību pārvaldītā kapitāla pieaugumu un aizdevumu portfeļu apjoma palielināšanos.

Šo pārmaiņu, kas finanšu sektorā novērojama jau teju desmit gadu, veicina vairāki faktori, apgalvo Mindaugs Vijūns [Mindaugas Vijūnas], Lietuvas Centrālās krājaizdevu sabiedrības (LCKU) valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors. LCKU, kas apvieno lielāko krājaizdevu sabiedrību grupu Baltijā, šobrīd pirmo reizi emitē subordinētās obligācijas ar peļņu 8–8,25%.

"Vispirms jāmin, ka klientu vēlmes ir mainījušās – gan mājsaimniecības, gan uzņēmumi, kuri vairākus gadus dzīvojuši nenoteiktībā un pastāvīgā ģeopolitisku un ekonomisku faktoru ietekmē, vēlas sadarboties un meklē tādus finanšu partnerus, kuri strādā ļoti paredzami un atbildīgi. Tas precīzi atbilst tam, kā savu darbību veic krājaizdevu sabiedrības Lietuvā un kooperatīvās bankas Eiropā. Otrkārt, kooperatīvajām iestādēm ir cieša saikne ar vietējo ekonomiku, tādēļ to lēmumi par aizdevumiem atspoguļo reģiona vajadzības un ļauj veikt precīzāku risku novērtējumu," skaidro M. Vijūns [M. Vijūnas].

Saskaņā ar Lietuvas Ģenerālprokuratūras izdoto Eiropas orderi Francijā aizturēts likvidējamās "Latvijas krājbankas" kādreizējās mātesbankas, likvidētās Lietuvas bankas "Snoras" bijušais līdzīpašnieks Vladimirs Antonovs, kuram Lietuvā piespriests 10,5 gadu cietumsods par bankas līdzekļu piesavināšanos lielā apmērā, ceturtdien paziņojusi Lietuvas Ģenerālprokuratūra.

Sākta juridiskā procedūra Krievijas pilsoņa Antonova izdošanai Lietuvai, žurnālistiem sacīja Lietuvas ģenerālprokurore Nida Grunskiene.

Ģenerālprokurore piebilda, ka viņas rīcībā nav informācijas par to, kur pašlaik slēpjas bijušais "Snoras" ģenerāldirektors Raimonds Baranausks, kuram arī Lietuvā piespriests 10,5 gadu cietumsods.

Antonovs aizturēts Francijas Bretaņas reģionā. Lietuvas Ģenerālprokuratūra Eiropas orderi viņa aizturēšanai izdevusi 9. decembrī.

Jau ziņots, ka pagājušā gada novembrī Viļņas apgabaltiesa Antonovam un Baranauskam aizmuguriski piesprieda 10,5 gadu cietumsodu par bankas līdzekļu piesavināšanos lielā apmērā.

Antonova un Baranauska advokāti spriedumu ir pārsūdzējuši. Gaidāms, ka pārsūdzību nākamgad izskatīs Lietuvas Apelāciju tiesa.

Masveida pirmstermiņa uzkrājumu izņemšana no pensiju otrā līmeņa būtu milzīga stratēģiska kļūda, kas lielu daļu nākotnes pensionāru pakļautu nabadzības riskam, norāda banku pārstāvji.

"Swedbank" Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītāja Anželika Dobrovoļska pauž, ka 2026. gada janvāra beigās uzkrātais pensiju otrā līmeņa kapitāls Latvijā pārsniedza 10 miljardus eiro. Tas ir viens no lielākajiem privātpersonu uzkrājumiem valstī - gan individuālā, gan valsts mērogā.

Ļaut iedzīvotājiem izņemt naudu no pensiju otrā līmeņa ir slikta ideja vairāku iemeslu dēļ.

Pirmkārt, šī nav brīva nauda - tā ir atlikta alga vecumdienām. Dobrovoļska skaidro, ka patlaban pilnīgi visa pasaule, ieskaitot centrālās bankas un Eiropas Komisiju (EK), runā par to, ka ir ārkārtīgi svarīgi palielināt reālus uzkrājumus nākotnes pensijām, nevis balstīties tikai uz solidaritātes principa (kāds ir pensiju pirmais līmenis).

Ķīnas noteiktās sankcijas divām Lietuvas bankām - "Urbo bankas" un "Mano bankas" - būtiski neietekmēs nedz to darbību, nedz visu Lietuvas banku sistēmu, paziņoja Lietuvas centrālā banka un ekonomikas un inovāciju ministrs Luks Savicks.

"Lietuvas Bankas provizoriskais vērtējums liecina, ka šim lēmumam nebūs būtiskas ietekmes uz valsts finanšu sistēmu vai pašu banku darbību, jo minēto banku biznesa modeļi ir orientēti uz vietējo tirgu," trešdien norādīja Lietuvas Banka.

Tā piebilda, ka centīsies noskaidrot iemeslus sankciju piemērošanai tieši šīm bankām.

Arī Savicks sacīja, ka nav saņēmis norādes, ka gaidāms šāds lēmumu, taču apliecināja, ka tam nebūs būtiskas ietekmes.

"Ir jautājumi par to, kāpēc izvēlētas tieši šīs nelielās Lietuvas bankas, bet tajā pašā laikā, kā norāda eksperti, tur noteikti nav tik būtiskas ietekmes, īpaši attiecībā uz ekonomiskajām saitēm ar Ķīnu," žurnālistiem klāstīja ministrs.

Kleita ir viens no sieviešu iecienītākajiem garderobes elementiem. Piemēroti izvēlēts fason­s spēj izcelt siluetu, sakārtot koptēlu un nodrošināt valkāšanas komfortu visas dienas garumā. Polijas zīmola Reserved kolekcijās skaidri redzams, ka kleitu dizains balstās līdzsvarā starp estētiku un funkcionalitāti – tā, lai katra kleita būtu pārdomāta izvēle dažādiem gadalaikiem.

Sieviešu kleitas jau daudzus gadus ir viens no universālākajiem sieviešu garderobes elementiem. To spēks slēpjas vienkāršībā – pareizi izvēlēts fason­s ļauj izveidot saskaņotu koptēlu bez nepieciešamības to papildināt ar daudziem aksesuāriem. Reserved kolekcijas apliecina, ka kleita var būt ne tikai estētiska, bet arī ērta un piemērota dažādām situācijām.

Dažādi kleitu garumi – mini, midi un maxi ikdienas koptēlos

Viens no būtiskākajiem kritērijiem kleitas izvēlē ir tās garums. Mini kleitas lieliski iederas vasarīgos, pilsētai piemērotos komplektos, kuros svarīga ir viegluma un brīvības sajūta. Savukārt midi kleitas ir universālāka izvēle – piemērotas gan darbam, gan mazāk formālām tikšanās reizēm. To pārlaicīgais raksturs ļauj tās viegli saskaņot ar dažādiem aksesuāriem un virsdrēbēm. Maxi kleitas piedāvā īpašu komfortu un izteiktu siluetu, kas labi izskatās koptēlos, kuros nepieciešama lielāka saskaņotība un elegance.

Tiesa Francijas ziemeļrietumu pilsētā Rennā šonedēļ lems par likvidējamās "Latvijas krājbankas" kādreizējās mātesbankas, likvidētās Lietuvas bankas "Snoras" bijušā līdzīpašnieka Vladimira Antonova izdošanu Lietuvai, kur viņam piespriests 10,5 gadu cietumsods par bankas līdzekļu piesavināšanos lielā apmērā.

Antonova izdošanas lietu tiesa izskatīs ceturtdien, 29. janvārī, bet spriedumu paredzēts pasludināt piektdien, 30. janvārī.

Rennas Apelācijas tiesas pārstāvis Ronans Leklerks aģentūrai BNS sacīja, ka prokuratūra lūgs Antonovu izdot Lietuvai, pamatojoties uz Lietuvas izdotu Eiropas orderi.

Pēc Leklerka teiktā, Antonovs, kurš pašlaik atrodas apcietinājumā, iebilst pret viņa izdošanu Lietuvai.

Jau ziņots, ka Antonovs decembrī tika aizturēts Francijas Bretaņas reģionā. Lietuvas Ģenerālprokuratūra Eiropas orderi viņa aizturēšanai izdeva 9. decembrī.

2024. gada novembrī Viļņas apgabaltiesa Krievijas pilsonim Antonovam un bijušajam "Snoras" ģenerāldirektoram Lietuvas pilsonim Raimondsam Baranauskam aizmuguriski piesprieda 10,5 gadu cietumsodu par bankas līdzekļu piesavināšanos lielā apmērā.

Konkurences padome (KP) saņēmusi Turcijas tūrisma uzņēmējam Nešetam Kočkaram piederošās SIA "Baltic World" (tūroperators "Anex Tour") apvienošanās ziņojumu par izšķirošas ietekmes iegūšanu pār Lietuvas tūrisma operatoru "Novaturas", aģentūru LETA informēja KP.

"Baltic World" veic saimniecisko darbību Latvijā un darbojas kā tūrisma operators Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Uzņēmums organizē un pārdod kompleksos tūrisma ceļojumus uz dažādiem galamērķiem ārvalstīs, kas ietver lidojumus, naktsmītnes, transfērus un ekskursijas.

Kompānijas īpašnieks Kočkars ir starptautisks uzņēmējs un investors, kurš darbojas galvenokārt tūrisma un ar to saistītajās nozarēs, nodrošinot plašu ceļojumu pakalpojumu klāstu, ieskaitot aviopārvadājumus, viesnīcu pārvaldību un ceļojumu organizēšanu. KP informē, ka Kočkara kontrolē atrodas vairāk nekā 50 uzņēmumu.

Savukārt "Novaturas" ir tūrisma pakalpojumu sniedzējs Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Uzņēmums sniedz kompleksos tūrisma pakalpojumus uz dažādiem atpūtas galamērķiem, iekļaujot aviopārvadājumus, naktsmītnes, transfēru, kā arī citus pakalpojumus, piemēram, gidus, apskates/ekskursiju ceļojumus, izmantojot aviopārvadājumus. Latvijā saimniecisko darbību veic SIA "Novatours", kas ir reģistrēta kā tūrisma operators un tūrisma aģents.

Zeme ir aktīvs, kurš ir jāizmanto tautsaimniecībā, tādējādi radot ne vien produkciju, kuru patērēt pašu zemē, bet arī to eksportēt. Tas nodrošina darbavietas un apdzīvotību, jo īpaši lauku reģionos, rada arī nodokļu ieņēmumus valsts budžetam, tāpēc ierobežojumu politikai ne tikai jābūt saprātīgai, bet arī segtai ar kompensācijām.

Tādas atziņas skanēja Dienas Biznesa kopā ar portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā videodiskusijā Nodokļu politikas izaicinājumi - ekonomiskā attīstība un zemes resursu izmantošanas nozares. Zemes nozares ir galvenie darba devēji laukos, kas rada pieprasījumu pēc citu sfēru precēm un pakalpojumiem, kā arī tieši un pastarpināti ģenerē nodokļus valsts budžetam, kas ir finanšu avots sabiedrībai vajadzīgu pakalpojumu nodrošināšanai. Tika norādīts, ka vispirms ir nepieciešama Latvijas resursu racionāla un jēgpilna izmantošana un tikai tad - visa veida prasību, ierobežojumu, liegumu, tostarp Zaļā kursa minimālās programmas izpilde.

Latvija apsver iegādāties trīs pasažieru vilcienus, kas nodrošinātu pārvadājumus pa Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļu "Rail Baltica", ceturtdien Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" atklāja satiksmes ministrs Atis Švinka (P).

Igaunijas Klimata ministrija šonedēļ paziņojusi, ka gatavojas iegādāties līdz pat pieciem jauniem pasažieru vilcieniem, kas galvenokārt nodrošinās iekšzemes vilcienu pārvadājumus pa "Rail Baltica". Vaicāts par Latvijas plāniem iegādāties vilcienus "Rail Baltica", Švinka atbildēja, ka Latviju pārstāvot AS "Pasažieru vilciens" (PV), kurš līdzpiedalās vilcienu iepirkumā ar Igaunijas pusi.

"Mēs, ja vēlēsimies, varēsim izmantot šo iespēju. Ja ir cits skatījums, tad ir diezgan elastīga pieeja. Mēs piedalāmies kopīgi ar Igauniju šajā iepirkumā ar šiem noteikumiem," norādīja Švinka.

Patlaban esot runa par trīs vilcienu iegādi, taču konkrētu Latvijas puses summu Švinka nekomentēja, taču vēlreiz atgādināja, ka Latvija un Igaunija kopā piedaloties vilcienu iepirkumā un "tieši tās pašas summas ir".

Pēc Igaunijas Lauksaimniecības un tirdzniecības kameras un lauksaimnieku kooperatīva KEVILI ierosinājuma 19. martā plānots koordinēts nacionāla mēroga lauksaimniecības sektora protests.

Protesta laikā lauksaimniecības ražotāji pulcēsies ar saviem traktoriem uz apvedceļiem un pie lielākajiem satiksmes mezgliem Igaunijas lielākajās pilsētās. Protesta mērķis ir vienotā un pamanāmā vēstījumā norādīt uz Igaunijas lauksaimniecības nozīmi un nepieciešamību garantēt vienlīdzīgus konkurences apstākļus Igaunijas ražotājiem Eiropas Savienībā (ES).

Lauksaimniecības produkcijas ražotāji pulcēsies ar traktoriem vairākos Igaunijas reģionos, piemēram, Jehvi, Jegevā, Kuresarē, Pērnavā, Rakverē, Repinā, Tallinā, Tartu, Valgā, Veru un Vīlandē. No plkst. 10 līdz 12 traktori lēnām pārvietosies pa apvedceļiem vai to tuvumā. Organizatori ir apstiprinājuši, ka satiksme netiks bloķēta un sabiedriskais transports un ātrā palīdzība netiks traucēti.

Latvijas, Igaunijas un Lietuvas nacionālās attīstības finanšu institūcijas katra "Baltijas inovāciju fondā 3" ieguldīs 50 miljonus eiro, bet Eiropas Investīciju fonds (EIF) - 75 miljonus eiro, informē "Altum" pārstāvji.

EIF sadarbībā ar Latviju, Igauniju un Lietuvu īstenos 225 miljonu eiro vērtu "Baltijas inovāciju fondu 3", paplašinot reģiona privātā un riska kapitāla tirgu.

Trīs nacionālās attīstības finanšu institūcijas - Igaunijas "SmartCap", Latvijas AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" un Lietuvas "ILTE" - katra "Baltijas inovāciju fondā 3" ieguldīs 50 miljonus eiro, savukārt EIF ieguldīs vēl 75 miljonus eiro.

"Baltijas inovāciju fonda 3" mērķis ir ar Baltijas valstu attīstības institūciju un EIF publisku finansējumu 225 miljonu eiro apmērā piesaistīt vēl papildu Baltijas valstu privāto kapitālu, turpmāko desmit gadu laikā kopējam pieejamajam finansējumam sasniedzot ap 700 miljoniem eiro. Šis finansējums tiks ieguldīts Baltijas reģiona izaugsmes stadijā esošajos uzņēmumos.

Ģeopolitisko drošības risku pieaugums un pastāvīgie hibrīdapdraudējumi liek daudzām valstīm palielināt investīcijas aizsardzībā, tādējādi radot papildu pieprasījumu ne tikai pēc dažāda veida produktiem un pakalpojumiem. Inovācija un kaujas spēju pilnveidošana noris pastāvīgi, kas savukārt pozitīvi ietekmē tautsaimniecību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Drošības un aizsardzības industrijas federācijas (DAIF Latvija) valdes priekšsēdētāja Elīna Egle. Viņa norāda, ka pēdējo gadu laikā aizsardzības un drošības industrija, jo īpaši duāla pielietojuma preču ražošanā, piedzīvo strauju izaugsmi, taču tālākā attīstība ir atkarīga no sabiedroto valstu skaidriem un savlaicīgi pieņemtiem lēmumiem un arī spējām tos ātri realizēt.

Kāda ir situācija drošības un aizsardzības sfērā, jo īpaši, ja pēdējo gadu laikā tā kļuvusi par karstāko tēmu?

Nenoliedzami, 2022. gada. 24. februārī uzsāktā pilna mēroga karadarbība Ukrainā ir kļuvusi par sava veida dzinējspēku, kas ne tikai nosaka politiķu diskusiju dienaskārtību, bet arī daudzu valstu, tostarp Latvijas, lēmumus šo jomu stiprināšanai. Tieši ģeopolitiskā situācija un arvien jauni hibrīdapdraudējumi ir radījuši ne tikai nākotnes, bet arī šodienas izaicinājumus un uzdevumus valstīm, kas savukārt ar saviem pasūtījumiem tieši veicina drošības un aizsardzības, jo īpaši duālā pielietojuma produktu, pakalpojumu pieprasījumu un ar to saistīto inovāciju ne tikai laboratorijas līmeņa prototipēšanu, bet to komercializēšanu, maksimāli ātrāku ieviešanu reālajā praksē un mērogošanu. Latvijā un citās valstīs būtībā drošības un aizsardzības industrija ir cieši integrēta tradicionālajās nozarēs un veido jaunus tautsaimniecības sektorus, piemēram, aviācijas un kuģu mašīnbūvē, metālapstrādē, elektronikas, optisko ierīču ražošanā, sakaru un programmēšanas, arī tekstilnozarē un jaunu materiālu izstrādē u.tml. Jārēķinās, ka drošības un aizsardzības sektors neiztiek bez farmācijas, ķīmijas, specializētās pārtikas.

Igaunijas e-rezidentu programmas dalībnieki šā gada pirmajā pusē valsts budžetā iemaksājuši gandrīz 68 miljonus eiro, tādējādi pārsniedzot visa pagājušā gada laikā radīto tiešo ekonomisko ietekmi valstī, paziņoja programmas vadītāja Līna Vahtrasa.

Viņa informēja, ka valsts no e-rezidentu programmas dalībniekiem 65,9 miljonus eiro ieguvusi nodokļos, bet vēl 2,1 miljona eiro ienākumi gūtu dažādās valsts nodevās par digitālās identifikācijas kartes pieteikumiem un uzņēmumu reģistrēšanu.

Janvārī-jūnijā 7994 cilvēki pieteicās e-rezidentūrai Igaunijā un e-rezidenti nodibināja 2634 jaunus uzņēmumus, kas ir attiecīgi par 23% un 8% vairāk nekā pagājušā gada pirmajā pusē. Visstraujāk pieteikumu skaits pieaudzis no interesentiem Francijā un Itālijā. Stabils intereses pieaugums bijis arī no Vācijas, Lielbritānijas un Latīņamerikas valstu pilsoņiem.

Igaunijas ekonomikas un rūpniecības ministrs Erki Keldo kā galvenos faktorus uzņēmēju intereses piesaistē nosauca Igaunijas nodokļu sistēmu un digitālos pakalpojumus.

Latvijas reālās algas pieaugums no 1994. gada līdz 2024. gadam bijis 245%, Lietuvas – 290%, bet Igaunijas – 236%, liecina Igaunijas parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Marko Mikhelsona ieraksts sociālajā tīklā X, kuru izcēlis pašmāju rakstnieks un ekspolitiķis Māris Mičerevskis ar piebildi, ka vajadzētu izbeigt “vaidu kori”, kas dzied dziesmu, ka Latvijā viss ir slikti.

Dienas Bizness mēģināja noskaidrot - “Viss ir slikti” vai arī esam pilnīgā “Leiputrijā”?

Skaitļi runā – labi, slikti, patiesi?

Pirmais uzdevums bija konstatēt, vai M. Mikhelsons nav pārskatījies. Proti, reālo algu izmaiņas procentos Eiropas valstīs no 1994. gada līdz 2024. gadam tiek norādītas bez skaidri saskatāma avota, un pirmajā acu uzmetienā skaitļi Baltijā patiesi šokē, jo tuvākie sekotāji, piemēram, Polija, var lepoties vien ar 107,9% lielu reālās algas pieaugumu. Statistiskie dati ir atbilstoši OECD reālo algu aprēķiniem, ko starptautiskā organizācija veic jau ilgstoši visām OECD dalībvalstīm. Proti, tie ir patiesi uz papīra, bet jāteic, ka pirmā desmitgade atjaunotajā brīvvalstī nerit pēc normāliem ekonomikas likumiem, tādēļ atbildēt uz jautājumu skaidri un pārliecināti nav iespējams. Lai arī reālā alga nozīmē inflācijas iekļaušanu aprēķinos, vēl atliek jautājums - vai reālās algas pieaugums Latvijā nozīmē to, ka ikkatram cilvēkam ir iespēja nopirkt krietni vairāk preču un pakalpojumu? Ja tā būtu, mēs noteikti ēstu labāk, tomēr nezināmu iemeslu dēļ ļaudis sūrojas par pārtikas cenām. Situāciju kopš 1994. gada kropļo gan ēnu ekonomika, gan enerģētikas sektora transformācija, gan virkne makroekonomisko procesu, kas izrietēja kā sekas sistēmas pārejai no sociālistiskā uz kapitālistisko modeli.

Rīgā, 27. novembrī, konferenču centrā ATTA Centre jau ceturto gadu pēc kārtas notiks Baltic Capital Markets Conference 2025 – lielākais kapitāla tirgus notikums Baltijā.

Šī gada konference iezīmēs jaunu posmu Baltijas sadarbībā – pirmo diskusiju paneli atklās Baltijas valstu finanšu ministri, apliecinot kopīgu apņemšanos stiprināt reģiona kapitāla tirgu.

Diskusiju vadīs Uldis Cērps, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs, kurš kopā ar Baltijas valstu finanšu ministriem – Latvijas Republikas finanšu ministru Arvilu Ašeradenu, Lietuvas Republikas finanšu ministru Kristupas Vaitiekūnas, Igaunijas Republikas finanšu ministru Jürgen Ligi un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (EBRD) viceprezidentu, finanšu direktoru Burkhard Kübel-Sorger – diskutēs par Baltijas kapitāla tirgus nozīmi reģiona attīstībā.

Latvija pagājušajā gadā eksportēja preces uz 201 pasaules valsti, kamēr importēja no 167 valstīm, informē Centrālajā statistikas pārvalde.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2025. gadā Latvijas preču eksporta vērtība veidoja 19,54 miljardus eiro, kas ir par 698,1 miljonu eiro jeb 3,7% vairāk nekā 2024. gadā, bet importa - 23,19 miljardus eiro, kas ir par 1,5 miljardiem eiro jeb 6,9% vairāk. Tādējādi Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 42,73 miljardus eiro, kas ir par 2,2 miljardiem eiro jeb 5,4% vairāk nekā 2024. gadā.

Eksporta pieaugums vērojams tādās preču grupās kā minerālprodukti - par 353,5 miljoniem eiro jeb 24,7%, dzīvi dzīvnieki, dzīvnieku izcelsmes produkti - par 212,3 miljoniem eiro jeb 22,4%, kā arī mehānismi, mehāniskās ierīces un elektroiekārtas - par 135,6 miljoniem eiro jeb 4,7%. Savukārt samazinājums bija tādās preču grupās kā augu valsts produkti - par 66,4 miljoniem eiro jeb 5,1%, kā arī koks un tā izstrādājumi, kokogle - par 38,1 miljonu eiro jeb 1,3%.