Latvijas gāze: Kāpēc Latvijai ar investīcijām zaļajā enerģijā vēl jāskrien uz priekšu? 

«Latvija jau ir zaļākā valsts Eiropā ar savām lielajām hidroelektrostacijām un ļoti tīrām koģenerācijas stacijām. Jebkuras papildu investīcijas šajā jomā izmaksā ļoti dārgi»

Līva Melbārzde, 17.1.2013

To Sorosa fonda rīkotajā 3. Enerģētikas diskusijā, kas veltīta enerģētikas investīciju ietekmei un enerģijas gala cenu, sacīja a/s Latvijas gāze valdes loceklis Jorgs Tumats. «Ja es būtu politiķis, es arī ar to argumentētu, ka Latvija jau ir ļoti tīra un zaļākā valsts Eiropā. Kāpēc ar investīcijām šajā jomā vēl skriet uz priekšu un kaut ko mēģināt?» neizpratnē ir Jorgs Tumats, sakot, ka šādas investīcijas izmaksā ļoti dārgi. Viņš skaidroja, ka a/s Latvijas gāze Latvijas dabasgāzes sistēmā pēdējo 15 gadu laikā ir investējusi 234,1 milj. Ls, no kurām lielāko daļu veido investīcijas Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, bet arī vairāk nekā 1600 km jaunu gāzes vadu izbūvē. «Nākotnē investīcijas ir jāturpina, lētākas tās nekļūs, bet līdz 2025.g. Inčukalnā plānots investēt vēl 134,2 milj. Ls.

Šīs investīcijas nepieciešamas drošībai, neatkarīgi no iespējamiem jauniem klientiem. Taču, ja starpsavienojumi ar Somiju un Poliju tiks uzbūveti, mūsu nepieciešamās investīcijas varētu sasniegt arī 360 milj. eiro,» skaidroja J. Tumats, piebilstot, ka Latvijas gāzes akcionāri šīs investīcijas atbalsta, taču jānogaida galīgie lēmumi par jaunu dabasgāzes infrastruktūras izbūvi Ziemeļeiropā. Attiecībā uz Latviju J. Tumats piekrita Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes loceklim Rolandam Irklim, ka dabasgāzes patēriņš Latvijā pēdējos gados ir krities, ko J. Tumats skaidroja ar veiktajiem taupības pasākumiem. «Jaunu dabasgāzes vadu būvniecībā mūsu investīcijas kopš 2007. gada ir kritušās, tomēr uz drošību taupīt nedrīkst, tāpēc no savām iecerētajām investīcijām mēs atkāpties neplānojam,» piebilda J. Tumants.