Enerģētika

Latvijas gāze lūgusi FKTK sniegt speciālo atļauju izmaiņām norēķinu kārtībā ar Gazprom

LETA, 28.04.2022

Jaunākais izdevums

Enerģētikas uzņēmums AS "Latvijas gāze" (LG) vērsusies Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) ar lūgumu sniegt speciālo atļauju izmaiņām norēķinu kārtībā ar Krievijas "Gazprom", liecina kompānijas valdes priekšsēdētāja Aigara Kalvīša izplatītais ziņojums biržai "Nasdaq Riga".

Kalvītis norāda, ka šobrīd LG dabasgāzes krājumi ir pietiekami, lai uzņēmums varētu atļauties gaidīt komerciāli izdevīgāku dabasgāzes cenu. Brīdī, kad dabasgāzes tirgus situācija to atļaus, LG atsāks iepirkt dabasgāzi.

Kompānijas valdes priekšsēdētājs atzīmē, ka LG ir noslēgts ilgtermiņa dabasgāzes piegādes līgums ar "Gazprom" par dabasgāzes piegādēm periodam no 2000. līdz 2030.gadam. Atbilstoši šī līguma nosacījumiem, līdz šim maksājumi par dabasgāzes piegādēm tika veikti eiro.

Agresorvalsts Krievijas prezidents Vladimirs Putins 31.martā parakstīja dekrētu, kas paredz no 1.aprīļa samaksu no Rietumvalstīm par dabasgāzi saņemt tikai rubļos.

Kremļa ieviestā jaunā maksājumu shēma paredz, ka Rietumvalstīm būtu jāatver rubļu konti Krievijas bankā "Gazprombank". Savukārt banka no gāzes pircējiem saņemto ārvalstu valūtu pārdos Maskavas biržā par rubļiem, kurus ieskaitīs šajos kontos, un no šiem kontiem tiks ņemta samaksa par gāzi.

Polija jau paziņojusi, ka Eiropas Savienībai (ES) būtu jāsoda valstis, kas izmanto rubļus, lai norēķinātos par Krievijas gāzi.

Kopš izmaiņu stāšanās spēkā LG nav veikusi dabasgāzes iepirkumu no "Gazprom". Tas ir pamatots gan ar politiskiem, gan komerciāliem apsvērumiem. Kalvītis uzsver, ka vēl joprojām nav skaidra Eiropas Komisijas un Latvijas nostāja jautājumā par izmaiņām līdzšinējā norēķinu kārtībā, kā arī dabasgāzes tirgus cena ir ekonomiski nekonkurētspējīga un pārmērīgi augsta.

LG arī ir lūgusi Ekonomikas ministriju kā par enerģētikas sektoru un nozares politiku atbildīgo kompetento iestādi sniegt skaidrojumu, vai norēķinu veikšanas kārtība eiro ir uzskatāma par tādu, kas ir saderīga ar sankciju režīma prasībām attiecībā uz Krieviju, lai tādējādi LG būtu iespējams plānot turpmāko saimniecisko darbību un turpināt pildīt savas saistības kā publiskajam tirgotājam pret vairāk nekā 350 000 mājsaimniecību klientiem.

Kā ziņots, Saeima ceturtdien atbalstīja grozījumus par Krievijas dabasgāzes piegāžu aizliegšanu. Par šī ierobežojuma spēkā stāšanās laiku vēl skaidrības nav, bet valdība lēš, ka to varētu izdarīt no nākamā gada. Paredzams, ka par spēkā stāšanās laiku vēl tiks spriests, skatot grozījumus galīgajā lasījumā.

Tāpat vēstīts, ka "Gazprom" paziņoja, ka pārtrauks piegādāt gāzi Polijai un Bulgārijai, jo tās atteikušās maksāt par gāzi rubļos. Tikmēr Ungārija publiski paziņojusi, ka ir gatava par Krievijas dabasgāzi norēķināties rubļos.

LG lielākie akcionāri ir "Gazprom" (34%), "Marguerite Gas II.S.a.r.l." (28,97%), "Uniper Ruhrgas International GmbH" (18,26%) un SIA "Itera Latvija (16%). LG akcijas kotē biržā "Nasdaq Riga".

LG koncerna apgrozījums 2021.gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 583,342 miljoni eiro, kas ir trīs reizes vairāk nekā 2020.gadā, bet kompānijas peļņa samazinājās 3,4 reizes - līdz 3,2 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Krievijas dabasgāzes piegāžu liegums radītu enerģētikas krīzi un augstākas cenas

Db.lv, 07.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lēmums aizliegt Krievijas dabasgāzes piegādes uz Latviju radītu enerģētikas krīzi un augstākas cenas klientiem, paziņojumā biržai "Nasdaq Riga" norāda AS "Latvijas gāze" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

A.Kalvītis skaidro, ka Saeimā iesniegtie grozījumi Enerģētikas likumā, kas paredz aizliegt Krievijas gāzes piegādes uz Latviju, "Latvijas gāzi" faktiski piespiestu iegādāties gāzes rezerves par vēsturiski dārgāko cenu un to uzglabāt Inčukalna pazemes gāzes krātuvē.

AS "Latvijas gāze" valdes priekšsēdētājs uzsver, ka šajā sakarā ir jārunā par valsts subsidēto atbalstu mājsaimniecībām, ko Latvijas valdība sāka šā gada sākumā pie zemākas gāzes cenas: "Iestājoties un izpildoties likuma grozījumos paredzētajiem nosacījumiem, mājsaimniecībām piemērojams tarifs būs ievērojami augstāks. Pat pieļaujot, ka ir iespējama publiskā tirgotāja nomaiņa, klientiem tiks atstātas tiesības izvēlēties savu piegādātāju".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums "Latvijas gāze" ir atsācis iegādāties gāzi no Krievijas, vēsta Latvijas Televīzija.

Uzņēmuma vadītājs Aigars Kalvītis atzinis, ka uzņēmums atsācis gāzes iepirkšanu, par to maksājot eiro, nevis rubļos.

Pēdējā mēneša laikā Latvijā no Krievijas iesūknēta dabasgāze aptuveni vienas teravatstundas apmērā. Kalvītis teica, ka gāze netiekot pirkta no uzņēmuma "Gazprom", taču jaunā piegādātāja, no kura Krievijā gāze tiek pirkta, nosaukumu viņš atteicās izpaust.

""Latvijas gāze" šobrīd iegādājas gāzi, bet mums šobrīd gāze netiek pirkta no "Gazprom", jo mēs ar "Gazprom" nevaram norēķināties. Mums ir cits piegādātājs," sacīja Kalvītis, jauno piegādātāju neatklājot, jo "tā ir komercinformācija, kuru publiskā telpā neapspriežam".

Iegādātos gāzes apjomus neatklāj 

Pašlaik publiski nav zināms, tieši cik teravatstundu (TWh) dabasgāzes kopumā Latvijas komersanti...

Kalvītis atkārtoti paudis pārliecību, ka nekādu bažu par iespēju saviem klientiem piegādāt gāzi uzņēmumam neesot.

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā gāzes plūsmas no Krievijas uz Latviju bijušas saraustītas un vairākkārt apstājušās. Kopš jūnija vidus gāzes plūsmas no Krievijas pieaug.

Jau vēstīts, ka Latvija ir apņēmusies pilnībā atteikties no Krievijas gāze no nākamā gada 1.janvāra. Saeimas atbalstītie grozījumi Enerģētikas likumā paredz dažādot dabasgāzes piegāžu ceļus un nodrošināt dabasgāzes stratēģiskās rezerves.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Bargā ziemā gāzes cena varētu sasniegt jaunus rekordus

Armanda Vilciņa, 03.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gāzes cena Latvijas apgabalā 1.decembrī sasniedza 95 eiro par megavatstundu (EUR/MWh), tuvākajā laikā tā varētu gan ievērojami palielināties, gan sarukt, norāda AS Latvijas Gāze (LG) valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Meteorologi prognozē, ka ziema Latvijā būs diezgan auksta, atzīmē A.Kalvītis. “Protams, mēs ar savu mazo tirgu nespējam ietekmēt Eiropas biržas cenas, taču jāsaprot, ka temperatūras pazemināšanās nav vērojama tikai mūsu teritorijā. Ja ziema būs auksta, ņemot vērā niecīgos gāzes krājumus Eiropā, gāzes cena var sasniegt rekordaugstu līmeni. Tajā pašā laikā, temperatūrai pazeminoties vai atrisinoties piegādes problēmām, piemēram, palaižot gāzes vadu Nord Stream 2, cena varētu stabilizēties un sāk krist,” skaidro A.Kalvītis.

Viņš atzīst, ka 2021. gads enerģētikas nozarē ir bijis ļoti sarežģīts un pašlaik nemaz nav zināms, kā tas noslēgsies, jo izmaiņas tirgū notiek pa stundām. “Sākot ar jūliju esam piedzīvojuši strauju cenu kāpumu. Domāju, ka neviens pat sapņos neavarēja iedomāties, ka decembrī gāze maksās teju 100 EUR/MWh. Svārstības vienas dienas ietvaros nereti ir pat 7 līdz 10 EUR/MWh. Būtiski augusi ir arī elektroenerģijas cena, pirms pāris dienām Nordpool biržā elektroenerģijas cena Latvijas apgabalā sasniedza pat 420 EUR/MWh. Šādos apstākļos domāt par stratēģiju vai kaut ko prognozēt ir neiespējami, jo katra nākamā diena nes arvien jaunus pārsteigumus,” secina LG valde priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijas gāze: Krievijas prasība maksāt rubļos ir iespējama

Db.lv, 04.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāze" analizē Krievijas paziņotās norēķinu metodes par gāzi maiņu no eiro uz rubļiem gan no juridiskā, gan arī no koncerna biznesa interešu viedokļa, teikts kompānijas paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Uzņēmums norāda, ka pirmšķietami šāda norēķinu kārtība formāli nepārkāpj sankciju režīmu un ir iespējama.

"Latvijas gāzei" ir noslēgts un spēkā esošs ilgtermiņa līgums par dabasgāzes piegādi līdz 2030.gadam ar Krievijas "Gazprom", kas paredz norēķinus par dabasgāzi eiro.

Atbilstoši izmaiņām Krievijas regulējumā no 2022.gada 1.aprīļa norēķini par dabasgāzes piegādēm, kas pēc 2022.gada 1.aprīļa tiek veiktas atbilstoši "Gazprom" ārējās tirdzniecības līgumiem par dabasgāzes piegādi ārvalstīs virknei valstu, veicami tikai un vienīgi Krievijas rubļos.

Lietuva pilnībā atteikusies no Krievijas gāzes 

Lietuva pilnībā atteikusies no Krievijas gāzes, tiecoties panākt pilnīgu enerģētisko neatkarību...

"Izvērtējot minētās norēķinu kārtības maiņas atbilstību iepriekš noteiktajam sankciju režīmam, pirmšķietami ir viedoklis, ka šāda norēķinu kārtība - Krievijas rubļos - formāli nepārkāpj sankciju režīmu un ir iespējama. Šobrīd "Latvijas gāze" turpina padziļināti analizēt piedāvātās norēķinu metodes maiņu gan no juridiskā viedokļa, gan no koncerna biznesa interešu viedokļa," teikts paziņojumā.

"Latvijas gāzes" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis atzīmē, ka "Latvijas gāzei"dabasgāzes krājumu apmērs krātuvē ir pietiekams, lai "Latvijas gāze" pildītu līgumsaistības pret mājsaimniecībām un citiem klientiem, piegādājot krātuvē iesūknēto dabasgāzi.

"Lēmums nesūknēt gāzi pa cauruļvadiem aprīlī tika pieņemts, ņemot vērā vēsturiski augstāko dabasgāzes cenu apjomu aprīlī, kas novestu pie nesamērīgi augstas dabasgāzes pārdošanas cenas mūsu klientiem un padarītu šādus piedāvājumus nekonkurētspējīgus," paziņojumā biržai skaidro A. Kalvītis. Viņš piebilst, ka "Latvijas gāze" turpina piegādāt dabasgāzi mājsaimniecībām un citiem klientiem atbilstoši noslēgto līgumu saistībām un līgumā paredzētajos termiņos un ir pilnībā gatava to darīt arī turpmāk.

Jau ziņots, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien, 31.marta, parakstīja dekrētu, kas paredz no piektdienas, 1.aprīļa, pieņemt samaksu par dabasgāzi no valstīm, kuras Krievija uzskata par nedraudzīgām, tikai rubļos.

Rietumvalstis iepriekš pauda, ka šāda prasība ir līgumu pārkāpums, tāpēc tās negatavojas par Krievijas gāzi maksāt rubļos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāze" dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām no piektdienas atkarībā no patēriņa apmēra pieaugs robežās no 65,6% līdz 89,9%, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Mājsaimniecībām, kuras patērē līdz 250 kubikmetriem dabasgāzes gadā, diferencētais tirdzniecības gala tarifs ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) un akcīzes nodokli 2022.gada otrajam pusgadam pieaugs par 65,6% - no 1,10209 eiro par kubikmetru līdz 1,8252 eiro par kubikmetru, bet mājsaimniecībām, kuras patērē no 250 līdz 500 kubikmetriem dabasgāzes, gala tarifs kāps par 74,7% - no 0,96649 eiro par kubikmetru līdz 1,6896 eiro par kubikmetru.

Vienlaikus mājsaimniecībām, kuras patērē no 500 līdz 25 000 kubikmetru dabasgāzes gadā, gala tarifs palielināsies par 89,9% - no 0,80405 eiro kubikmetrā līdz 1,52715 eiro kubikmetrā.

Savukārt maksājuma par dabasgāzi fiksētā daļa šogad otrajā pusgadā saglabāsies nemainīga, proti, sadales pakalpojuma fiksētā maksa ar PVN par atļauto slodzi līdz sešiem kubikmetriem stundā joprojām būs 3,27 eiro mēnesī, par atļauto slodzi no 6,1 līdz 10 kubikmetriem stundā - 8,99 eiro mēnesī, par atļauto slodzi no 10,1 līdz 16 kubikmetriem stundā - 14,36 eiro mēnesī, par atļauto slodzi no 16,1 līdz 25 kubikmetriem stundā - 21,91 eiro mēnesī, bet par atļauto slodzi no 25,1 līdz 40 kubikmetriem stundā - 32,55 eiro mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāze" dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām no 2022.gada 1.jūlija atkarībā no patēriņa apmēra pieaugs robežās no 65,6% līdz 89,9%, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Mājsaimniecībām, kuras patērē līdz 250 kubikmetriem dabasgāzes gadā, diferencētais tirdzniecības gala tarifs ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) un akcīzes nodokli 2022.gada otrajam pusgadam pieaugs par 65,6% - no 1,10209 eiro par kubikmetru līdz 1,8252 eiro par kubikmetru, bet mājsaimniecībām, kuras patērē no 250 līdz 500 kubikmetriem dabasgāzes, gala tarifs kāps par 74,7% - no 0,96649 eiro par kubikmetru līdz 1,6896 eiro par kubikmetru.

Vienlaikus mājsaimniecībām, kuras patērē no 500 līdz 25 000 kubikmetru dabasgāzes gadā, gala tarifs palielināsies par 89,9% - no 0,80405 eiro kubikmetrā līdz 1,52715 eiro kubikmetrā.

Savukārt maksājuma par dabasgāzi fiksētā daļa šogad otrajā pusgadā saglabāsies nemainīga, proti, sadales pakalpojuma fiksētā maksa ar PVN par atļauto slodzi līdz sešiem kubikmetriem stundā joprojām būs 3,27 eiro mēnesī, par atļauto slodzi no 6,1 līdz 10 kubikmetriem stundā - 8,99 eiro mēnesī, par atļauto slodzi no 10,1 līdz 16 kubikmetriem stundā - 14,36 eiro mēnesī, par atļauto slodzi no 16,1 līdz 25 kubikmetriem stundā - 21,91 eiro mēnesī, bet par atļauto slodzi no 25,1 līdz 40 kubikmetriem stundā - 32,55 eiro mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sestdienas rītā Krievijas gāzes koncerns "Gazprom" pārtraucis gāzes eksportu uz Latviju "saistībā ar gāzes ņemšanas nosacījumu pārkāpumu", vēsta Krievijas ziņu aģentūra "RIA Novosti".

"Gazprom pavēstīja, ka sestdien pārtraucis gāzes piegādes Latvijai jūlija pieteikuma ietvaros saistībā ar gāzes ņemšanas nosacījumu pārkāpumu," ziņapmaiņas platformā "Telegram" pavēstīja aģentūra.

AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") apstiprina, ka ir saņemta informācija no Krievijas gāzes koncerna "Gazprom" par dabasgāzes jūlija piegāžu uz Latviju pārtraukšanu. Komercpiegādes no šīs gāzes dienas šomēnes ir pārtrauktas.

Kā aģentūrai LETA norādīja "Conexus" pārstāvji, jau iepriekš, veicot Latvijas gāzapgādes drošības novērtējumu, kompānija "Conexus" savos aprēķinos nav rēķinājusies ar dabasgāzes piegādēm no Krievijas.

Jau vēstīts, ka Latvija ir apņēmusies pilnībā atteikties no Krievijas gāzes no nākamā gada 1.janvāra. Saeimas atbalstītie grozījumi Enerģētikas likumā paredz dažādot dabasgāzes piegāžu ceļus un nodrošināt dabasgāzes stratēģiskās rezerves.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik publiski nav zināms, tieši cik teravatstundu (TWh) dabasgāzes kopumā Latvijas komersanti ir iegādājušies, lai nodrošinātos nākamajai apkures sezonai, informācijas trūkuma dēļ eksperti ziemu gaida ar bažām.

Lai nodrošinātu lietotājus ar nepieciešamo dabasgāzi, primāri plānots izmantot jau pieejamo infrastruktūru – Inčukalna pazemes gāzes krātuvi un Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) sniegtā informācija. Lielas cerības tiek liktas arī uz Somijas un Igaunijas kopprojektu – peldošo LNG termināli, ko kaimiņi plāno nodot ekspluatācijā jau šā gada rudenī.

Tajā pašā laikā EM neizslēdz iespēju, ka līdz 2023. gada janvārim nepieciešamā gāze vajadzības gadījumā varētu tikt iegādāta arī no Krievijas.

Prasības izpildītas Inčukalna pazemes gāzes krātuvē šobrīd noglabātas 10,42 TWh dabasgāzes, Latvijā reģistrēto lietotāju krājumi veido aptuveni pusi no kopējā apjoma, skaidro Dace Baltābola, AS Conexus Baltic Grid (Conexus) Komunikācijas daļas vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāze" valdi un finanšu direktores amatu 12.augustā personisku iemeslu dēļ atstās Inga Āboliņa, liecina kompānijas

I.Āboliņa kopš 2020.gada augusta bijusi kompānijas valdes locekle un finanšu direktore, viņas atbildībā un pārraudzībā bija uzņēmuma finanšu, risku vadības, norēķinu un grāmatvedības struktūrvienības.

"Latvijas gāzes" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis paziņojumā pauž pateicību Āboliņai par viņas nozīmīgo ieguldījumu uzņēmuma attīstībā kopīgi nostrādātajā laikā. "Mums ir žēl, ka viņa ir pieņēmusi lēmumu atstāt "Latvijas gāzi", un mēs vēlam viņai veiksmi turpmākajos centienos," norāda A.Kalvītis.

I.Āboliņa patlaban vēl neatklāj savus nākotnes plānus un to, vai turpinās darbu enerģētikas nozarē, teikts ziņojumā.

Pirms pievienošanās "Latvijas gāzei" 2020.gadā Āboliņa strādāja enerģētikas nozarē - kopš 2017.gada bijusi AS "Sadales tīkls" valdes locekle un finanšu direktore, no 2001. līdz 2017.gadam - ieņēmusi dažādus amatus AS "Latvenergo".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāze" (LG) uz 2022.gada 31.augustu nevarēs nodrošināt Enerģētikas likumā noteikto publiskā tirgotāja pienākumu par nepieciešamo dabasgāzes krājumu apjoma uzglabāšanu Inčukalna pazemes krātuvē, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Saskaņā ar Enerģētikas likumu situācijā, kad esošais publiskais tirgotājs (LG) nepilda likumā noteikto uzdevumu, publiskā tirgotāja funkcijas pārņem un pilda VAS "Latvenergo".

"Latvenergo" pārstāvji aģentūrai LETA skaidroja, ka Ministru kabinets otrdien pieņēma saistošus noteikumus, ar kuriem tiek nodrošināts, ka LG krātuvē esošā dabasgāze tiek rezervēta saistīto lietotāju apgādei visai apkures sezonai, kas garantēti paliktu Latvijas mājsaimniecību rīcībā.

"Latvijas normatīvie akti nodrošina dabasgāzes piegādi mājsaimniecības lietotājiem. Attiecīgi, rīkojoties atbilstoši likumam un saņemot nepieciešamo lēmumu, situācijā, ja "Latvenergo" būs jāpārņem mājsaimniecības klientu portfelis, mūsu rīcībā ir pietiekami klientu apkalpošanas resursi, lai to izdarītu," pauž "Latvenergo" pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Valsts atbalsta piešķiršanas periodā gāzes skaitītāju rādījumi būs jāiesniedz katru mēnesi

LETA, 28.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājsaimniecībām valsts atbalsta piešķiršanas periodā dabasgāzes patēriņa skaitītāju rādījumi būs jāiesniedz katru mēnesi, informē AS "Latvijas gāze" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka, ņemot vērā enerģētikas krīzi visā Eiropā, valdība ir nolēmusi kompensēt dabasgāzes cenas pieaugumu iedzīvotājiem ar dabasgāzes gada patēriņu virs 250 kubikmetriem. Kompensācijas tiks piemērotas par periodu no 2022.gada janvāra līdz aprīļa beigām.

Vienlaikus "Latvijas gāzes" pārstāvji uzsver, ka mājsaimniecībām valsts atbalstam nav jāpiesakās - "Latvijas gāze" samazināto maksu iekļaus norēķinu dokumentos automātiski, atbilstoši valsts noteiktajam apmēram.

Dabasgāzes cenas kompensācija tiks piemērota mājsaimniecībām ar gada patēriņu no 2635,1 kilovatstundas (kWh) jeb 250 kubikmetriem, kurām ir noslēgts līgums ar "Latvijas gāzi" un lietotājiem, kas dabasgāzi saņem Pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma ietvaros (PGP).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lēmumi par atteikšanos no Krievijas izcelsmes dabasgāzes importa būtu jāpieņem starpvalstu līmenī, uzsver AS "Latvijas gāze", komentējot izskanējušo informāciju par Latvijas apņemšanos to izdarīt no 2023.gada 1.janvāra.

Uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga" norādīts, ka Latvija viena pati vienotajā tirgus zonā nevar aizliegt gāzes importu, tas ir jāizdara gan Somijai, gan Igaunijai.

"Latvijas gāze" norāda, ka šobrīd gan Somija, gan Igaunija ir ieņēmušas nogaidošu pozīciju un gaida Eiropas Komisijas lēmumu par turpmāko gāzes tirgus perspektīvu.

Uzņēmuma rīcībā arvien neesot konkrēta Ekonomikas ministrijas plāna par atteikšanos no Krievijas dabasgāzes.

"Mums priekšā ir ziema, šobrīd vasarā alternatīvu piegādes avotu nav, un mums ir jāparūpējas par vairāk nekā 350 000 lielu klientu portfeli. Tāpēc "Latvijas gāze" domā par to, kā iegādāties gāzi, tajā skaitā no Krievijas, pie nosacījuma, ja tas tiks atļauts. Vedam sarunas ar Lietuvas, Igaunijas un Somijas sadarbības partneriem par dabasgāzes piegāžu iespēju diversificēšanu," teikts paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas uzkrātais ieguldījumu apjoms Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos 2021.gadā sarucis par nepilniem 11 milj. eiro, bet šī gada pirmajos divos mēnešos - vēl par teju 3 milj. eiro, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Šobrīd Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ieguldīti 434,87 milj. eiro.

Pēc uzkrāto ieguldījumu apjoma Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos Krievija ierindojas 7.vietā. Lielāki ieguldījumi reģistrēti vien no Zviedrijas, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Nīderlandes, kā arī Kipras kā izcelsmes valsts. Vienlaikus jānorāda, ka gan pēc uzņēmumu, kuros Krievijas pārstāvji veikuši ieguldījumus, gan arī pēc ieguldītāju skaita Krievija ierindojas pirmajā vietā.

Šobrīd Krievijas pārstāvji savus līdzekļus ieguldījuši 4424 Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos. To kopējais apgrozījums 2020.gadā sasniedza 4,4 miljardus eiro, kas veido aptuveni 7% no visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma aizpērn.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un tās būtisko ietekmi uz dabasgāzes tirgu, dabasgāzes cena aprīlim Eiropā atbilstoši šī brīža prognozēm svārstās ap 250-300 eiro par megavatstundu (MWh), teikts AS "Latvijas gāze" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Pastāvot prognozēm par šādu dabasgāzes cenas līmeni 2022.gada aprīlī, "Latvijas gāze" aicina dabasgāzes lietotājus atbildīgi izvērtēt savu patēriņa profilu un apjomu kontekstā ar gāzes patēriņa ekonomiskajiem ieguvumiem un lietotāja finansiālajām iespējām veikt samaksu par dabasgāzi.

"Latvijas gāze" sola turpināt informēt par būtiskām prognozēto cenu svārstībām turpmākajos mēnešos.

Gāzes cenai Eiropā kārtējais rekords 

Gāzes cena Eiropas biržās pirmdien pieaugusi par vairāk nekā 60% un sasniegusi...

Saskaņā ar gāzes sadales sistēmas operatora "Gaso" mājaslapā publicēto informāciju dabasgāzes biržas cena martā ir 81,22 eiro/MWh.

Gāzes cena Eiropas biržās pirmdien pieaugusi par vairāk nekā 60% un sasniegusi rekordaugstu līmeni, ņemot vērā bažas par piegādēm Ukrainas kara dēļ.

Gāzes cena Nīderlandes "Title Transfer Facility" (TTF) biržā rīta tirdzniecības sesijā sasniedza 345 eiro/MWh.

Jau vēstīts, ka Saeima pieņēmusi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumu, kas nosaka atbalsta sniegšanu iedzīvotājiem un uzņēmējiem apmēram 250 miljonu eiro apmērā energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai.

Saistībā ar straujo dabasgāzes cenas pieaugumu "Latvijas gāzes" mājsaimniecību klienti saņems valsts atbalstu maksājumiem par dabasgāzi četru mēnešu periodā - no janvāra līdz aprīlim. Valsts sedz daļu maksas par katru patērēto kilovatstundu (kWh), tādā veidā kompensējot būtisko gāzes sadārdzinājumu.

Valsts atbalsts paredz, ka maksas samazinājuma apmērs par vienu dabasgāzes kWh ir atkarīgs no patēriņa, proti, ja vidējais patēriņš mēnesī 12 mēnešu periodā ir no 221 kWh līdz 5269 kWh jeb no 21 līdz 500 kubikmetriem, valsts kompensēs maksas samazinājumu dabasgāzei 0,03045 eiro apmērā par vienu kWh bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), bet tiem klientiem, kuru vidējais mēneša patēriņš 12 mēnešu periodā ir virs 5269 kWh jeb 500 kubikmetriem, valsts kompensēts maksas samazinājumu dabasgāzei 0,02279 eiro apmērā par vienu kWh bez PVN.

Pēc kompānijas iepriekš paustā, valsts atbalstam dabasgāzes cenas pieauguma kompensācijai kvalificējas apmēram 65 000 "Latvijas gāzes" mājsaimniecību klientu.

"Latvijas gāzes" koncerna apgrozījums pērn bijis 583,342 miljoni eiro, kas ir trīs reizes vairāk nekā 2020.gadā, bet peļņa samazinājās 3,4 reizes - līdz 3,2 miljoniem eiro, liecina uzņēmuma publiskotais nerevidētais finanšu pārskats par 2021.gadu.

"Latvijas gāzes" koncerna apgrozījums 2020.gadā bija 190,494 miljoni eiro jeb par 39,4% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt koncerna peļņa samazinājās par 44,6% - līdz 11,189 miljoniem eiro.

Uzņēmuma lielākie akcionāri ir "Gazprom" (34%), "Marguerite Gas II.S.a.r.l." (28,97%), "Uniper Ruhrgas International GmbH" (18,26%) un SIA "Itera Latvija (16%). "Latvijas gāze" akcijas kotē biržā "Nasdaq Riga".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība mājsaimniecību vajadzībām rezervējusi AS "Latvijas gāze" piederošo gāzi Inčukalna krātuvē, otrdien preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers skaidroja, ka jau patlaban Inčukalnā esošā gāze pilnībā sedz Latvijas vajadzības nākamajā apkures sezonā.

Papildu drošībai valdība pieņēma lēmumu rezervēt vēl LG piederošu krātuvē esošu gāzi, lai augsta tirgus pieprasījuma apstākļos šī gāze netiktu pārdota tālāk, bet garantēti paliktu Latvijas mājsaimniecību rīcībā.

Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) sacīja ka rezervētais apjoms ir 1,15 teravatstundas (TWh) gāzes. Šis apjoms ir vienāds ar mājsaimniecību patēriņu pagājušajā sezonā.

Gāze ir, bet kam tā tiks?  

Latvija ir salīdzinoši labākā situācijā nekā Igaunija vai Lietuva, jo jau ir...

Indriksone skaidroja, ka valdība šo gāzi nav iegādājusies, bet gan rezervējusi, lai garantētu nepieciešamo dabasgāzes apjomu saistītajiem lietotājiem jeb mājsaimniecībām nākamajai apkure sezonai.

Ekonomikas ministre piebilda, ka Latvijas dabasgāzes patēriņš iepriekšējā sezonā bija 6,9 TWh, un patlaban šīs vajadzības nākamajai apkures sezonai ir nosegtas.

Arī Kariņš atkārtoti apliecināja, ka Latvijā pietiks dabasgāzes visai gaidāmajai apkures sezonai. Kariņš atsaucās uz Ekonomikas ministrijas un Inčukalna pazemes gāzes krātuves pārvaldītājas AS "Conexus Baltic Grid" sniegto informāciju.

Iepriekš premjers atzina, ka vienlaikus tiek pastāvīgi turpinātas sarunas ar Lietuvu par Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa pieejamību Latvijas patērētājiem un ar Igauniju, kura kopā ar Somiju attīsta otro dabasgāzes importa termināli.

Vaicāts, vai gadījumā, ja tomēr Latvijai pietrūks dabasgāzes, to būs, no kā nopirkt, Kariņš intervijā Latvijas Radio atbildēja, ka tādā gadījumā, ja dabasgāze pietrūks Latvijai, tā pietrūks visam reģionam.

"Tie ir apstākļi, kurus mēs neprognozējam šobrīd. Izskatās, ka mums un pārējiem pietiks visai sezonai, bet mums ir jābūt acīm atvērtām," sacīja valdības vadītājs.

Viņš piebilda, ka nolūkā samazināt iespējamas energokrīzes iestāšanās riskus, ir uzdevis visām ministrijām izstrādāt energoresursu taupīšanas plānu valsts pārvaldē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Dabasgāzes tirgus atvēršana lietotājiem nav nākusi par labu

Armanda Vilciņa, 03.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Novembrī Latvijas patērētāji maksās par gāzi vairāk nekā jebkad agrāk; ja ziema būs silta, ir cerība, ka gāze varētu maksāt zem 70 eiro par megavatstundu (EUR/MWh).

To intervijā DB norāda AS Latvijas Gāze Tirdzniecības departamenta vadītājs Egīls Lapsalis. Viņš skaidro, ka šobrīd mēs esam nonākuši situācijā, kurā ar vietējiem procesiem nekādā veidā nevaram ietekmēt gāzes cenu. Pirms tirgus atvēršanas mums šāda iespēja bija, taču pašlaik cena ir piesaistīta biržas indeksam, kā rezultātā mēs esam spiesti maksāt tikpat, cik visi pārējie, teic E. Lapsalis, piebilstot, ka tik mazam tirgum kā Latvija gāzes tirgus atvēršana nav nākusi par labu.

Energoresursu cenu kāpums pēdējā laikā ir viena no visvairāk apspriestajām tēmām. Īsumā – kas ir galvenie iemesli, kāpēc šobrīd par resursiem maksājam dārgāk?

Šobrīd Eiropā ir liels gāzes deficīts, un tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, ja salīdzina ar pagājušo gadu, par aptuveni 20 miljardiem kubikmetru ir samazinājusies gāzes ieguve Eiropā. Otrkārt, šā gada pavasarī Eiropā aptuveni mēnesi vēlāk beidzās gāzes izņemšana no krātuvēm un attiecīgi par mēnesi vēlāk sākās arī gāzes iesūknēšana, kā rezultātā kopējais krājumu apjoms Eiropas pazemes gāzes krātuvēs samazinājās vēl par aptuveni astoņpadsmit miljardiem kubikmetru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabasgāzes tarifs mājsaimniecībām no nākamā gada varētu kāpt nesamērīgi strauji, tāpēc valdībai noteikti būs jāvērtē tarifa maiņa, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA).

Viņa uzsvēra, ka dabasgāzes tirgū saistītajiem lietotājiem jeb mājsaimniecībām tarifs tiek pārskatīts reizi pusgadā, tādējādi esošais tarifs būs spēkā līdz šā gada beigām, taču tas neatbilst tam, par cik gāze tiks iegādāta, lai to nodrošinātu iedzīvotājiem. Attiecīgi zaudējumus, kas saistīti ar gāzes piegādi šajā periodā, piegādātājs iekļaus tarifā nākamajā periodā.

"Pēc likuma, šo tarifa starpību vai varētu teikt šos zaudējumus, ir jāieliek nākamajā tarifā. Mēs redzam, ka tas būtu liels risks šim tarifam nesamērīgi kāpt. Faktiski tad šis regulētais tirgus, kas domāts, lai pasargātu mājsaimniecības, varētu kļūt nekonkurētspējīgs salīdzinājumā ar citiem piedāvājumiem pavasarī. Tāpēc šī tarifa maiņa ir noteikti jāvērtē valdībā, bet tas būs jau rudens jautājums, nevis šobrīd," sacīja Indriksone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik lielāko satraukumu par gāzes iepirkumiem ir pauduši siltumapgādes uzņēmumi un pašvaldības, intervijā sacīja ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA), piebilstot, ka Ekonomikas ministrija mudina pieņemt sāpīgus lēmumus un vismaz daļu gāzes iepirkt jau tagad, lai ir droša rezerve.

"Viņiem šī situācija ir jauna un atšķirīga no iepriekšējiem gadiem. Parasti tika izsludināts iepirkums, tad viņi gaidīja pieteikumus un uz visu apkures sezonu noslēdza vienu piegādes līgumu. Tagad šī sistēma vairs īsti nestrādā," atzina ministre.

Viņa stāstīja, ka sanāksmē pirms Jāņiem, kurā piedalījās Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK), Latvijas Pašvaldību savienības, siltumapgādes uzņēmumu un pašvaldību pārstāvji, pausts, ka pašlaik pamatā tiek piedāvāti divi scenāriji. Pirmajā piegādātāji piedāvā slēgt vienošanos par mainīgo cenu, un "ceriet, ka [gāze] būs". Otrajā gadījumā ir iespēja slēgt līgumus par garantētu piegādi un fiksētu cenu ar piegādātājiem, kuriem gāze faktiski jau ir Inčukalna gāzes krātuvē. Taču šādi līgumi ir par augstāku cenu un visbiežāk ar priekšapmaksu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien atbalstīja priekšlikumu Enerģētikas likumā noteikt aizliegumu dabasgāzes piegādēm no Krievijas uz Latviju.

Deputāti nolēma pagaidām nenoteikt šim priekšlikumam konkrētu termiņu, lai gan sākotnēji priekšlikuma iesniedzēji Reinis Znotiņš (K) un Jānis Cielēns (K) bija paredzējuši, ka aizliegums varētu stāties spēkā 2023.gada 1.jūnijā. Savu priekšlikumu abi deputāti atsauca.

Lēmumu komisijas deputāti pieņēma vienbalsīgi.

Par konkrētiem priekšlikumiem par atteikšanos no dabasgāzes pirmdien, 11.aprīlī, Ekonomikas ministrijas pārstāvji informēs koalīciju. Pēc šīs tikšanās potenciāli varētu noteikt arī konkrētu termiņu, kurā Latvija no Krievijas dabasgāzes atteiksies pilnībā.

Komisijas sēdē pret priekšlikumu iebilda AS "Latvijas gāze" Vairumtirdzniecības departamenta vadītājs Jānis Kalējs. Viņš norādīja, ka šādam lēmumam būtu jābūt pārdomātākam, kā arī, ja Latvija to pieņemtu viena pati, no tā varētu nebūt jēgas, ņemot vērā, ka Latvija ir vienotā dabasgāzes tirgū ar pārējām Baltijas valstīm un Somiju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

VIDEO: Gāzi ražo no pašmāju koksnes

Māris Ķirsons, 29.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koksne var aizstāt dabasgāzi siltuma un elektroenerģijas ražošanā, to var īstenot ar Latvijā ražotām koksnes gazifikācijas iekārtām, kuras gan pašlaik tiek piegādātas Japānas pasūtītājiem.

SIA Fortes inženieri vairāku gadu garumā ir izstrādājuši koģenerācijas tehnoloģiju, kas, izmantojot biomasu, gāzģeneratorā rada kokgāzi, saražojot gan elektroenerģiju, gan siltumu, kā arī triģenerācijas procesā - aukstumu.

„Šis process ir gan cenu ziņā krietni izdevīgāks par dabasgāzi, gan videi draudzīgs biomasas resursu izlietojuma ziņā, jo pārsvarā biomasa tiek izmantota tikai viena veida enerģijas – siltuma – ražošanā. Turklāt šo tehnoloģiju ir iespējams integrēt jau esošajās dabasgāzes stacijās. Savukārt moduļu risinājums ļauj uzstādīt šādu pārvietojamu, iepriekš samontētu koģenerācijas staciju ar atvieglotām būvniecības procedūrām vai arī bez speciālas infrastruktūras,” skaidro SIA Fortes vadītājs Armands Zemītis. Viņš atzīst, ka vienu šādu sistēmu piegādās klientam Japānā un ar Latvijas Investīciju attīstības aģentūras atbalstu prezentēs arī citiem potenciālajiem klientiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāze" koncerna apgrozījums pērn bijis 583,342 miljoni eiro, kas ir trīs reizes vairāk nekā 2020.gadā, bet peļņa samazinājās 3,4 reizes - līdz 3,2 miljoniem eiro, liecina uzņēmuma publiskotais nerevidētais finanšu pārskats par 2021.gadu.

Kā pausts koncerna pārskata vadības ziņojumā, apgrozījuma pieaugums saistīts ar ievērojami augstākām dabasgāzes cenām, jo 2021.gadā vidējā dabasgāzes cena bija četras reizes augstāka nekā vidējā 2020.gadā. Turklāt gaisa temperatūra apkures periodā bija zemāka nekā trīs gadu vidējā, kas palielināja pieprasījumu pēc dabasgāzes.

Savukārt peļņas samazinājums saistīts ar to, ka dabasgāzes cena ziemas periodā turpināja pieaugt. Tomēr uzņēmuma peļņa ceturtajā ceturksnī sasniedza 170 miljonus eiro, kas pilnībā kompensēja zaudējumus no gada sākuma.

Pērn "Latvijas gāze" klientiem Latvijā un ārvalstīs pārdeva 14 745 gigavatstundas (GWh) dabasgāzes. Salīdzinājumā ar 2020.gadu pārdošanas apjomi ir pieauguši par 25,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rēķini nākamajā apkures sezonā diemžēl būs ļoti lieli, otrdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" brīdināja AS "Rīgas siltums" valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis.

AS “Latvenergo” šobrīd regulatoram ir iesniegusi tarifu, kas ir noteicošais Rīgā par siltumapgādi no termoelektrostacijām. “Tarifs, kas ir iesniegts regulatorā, kas stāsies spēkā no 1. septembra, – tās cenas ir ļoti, ļoti dramatiskas. Kāda cena būs “Latvenergo” dabasgāzei, to mēs nezinām. Bet katrā ziņā tarifa griesti tur ir ļoti, ļoti augsti,” teica N.Talcis.

Ekonomikas ministrijas Enerģētikas finanšu instrumentu nodaļas vadītājs Gatis Silovs raidījumā prognozēja, ka pašreizējā gāzes cena, visticamāk, saglabāsies arī nākamajā ziemas sezonā, tomēr viņš uzsvēra, ka gāzes cenu prognozēt ir teju neiespējami Ukrainā notiekošā kara dēļ.

“Rīgas siltuma” vadītājs gan akcentēja, ka uzņēmums šogad plāno būvēt divas katlumājas un virzīties prom no gāzes apkures, pārejot uz šķeldas apkuri, tomēr tas ir ilgs process. Kopumā pilsētā ap 32% no izmantotās siltumenerģijas tiek ražots ar atjaunojamiem resursiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Gāzesvadu starpsavienojums GIPL liegs Krievijai iespēju šantažēt kaimiņvalstis

LETA/BNS, 05.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polijas un Lietuvas gāzesvadu starpsavienojuma (GIPL) atklāšana ir nozīmīgs notikums, kas turpmāk liegs Krievijai iespēju šantažēt kaimiņvalstis, ceturtdien uzsvēris Polijas prezidents Andžejs Duda, piedaloties oficiālajā GIPL atklāšanā Lietuvas Širvintu rajona Jauņūnu gāzes kompresijas stacijā.

"Daudzu gadu garumā Krievija padarījusi Eiropas valstis atkarīgas no savu dabas resursu piegādēm, un daudzus gadus Eiropas Savienībā dzirdējām runas, ka Krievija ir nopietna, uzticama un atbildīga biznesa partnere, diemžēl [netika pateikts], ka patiesībā koncerns "Gazprom" nav normāls uzņēmums, kas darbotos pēc brīvā tirgus noteikumiem, kā ierasts Eiropā," viņš sacījis. "Pateicoties šīm investīcijām, esam nodrošinājuši sev alternatīvas piegādes iespējas no citiem virzieniem."

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda norādījis, ka GIPL atklāšana ir īpašs brīdis ne tikai Lietuvai un Polijai, bet arī Latvijai, Igaunijai un Somijai.

"Šodien mēs nostiprinām savu enerģētisko neatkarību un noturību pret politisko spiedienu un enerģētisko šantāžu no Austrumiem," viņš paziņojis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Jādara viss iespējamais, lai gāzes šoziem pietiktu

Armanda Vilciņa, 24.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja līdz krātuves iesūknēšanas sezonas beigām neizdosies noglabāt nepieciešamās dabasgāzes rezerves Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, tad nodrošināt ziemas ikdienas patēriņu principā būs neiespējami, norāda Jānis Kalējs, AS Latvijas Gāze Vairumtirdzniecības departamenta vadītājs.

Latvija ziemas periodā patērē vidēji 8,4 teravatstundas (TWh) dabasgāzes, stāsta J. Kalējs, piebilstot, ka šobrīd galvenās problēmas tirgotājiem rada ne tikai gāzes pieejamība, bet arī finansējums, kas nepieciešams šāda apjoma noglabāšanai Inčukalna pazemes gāzes krātuvē. Pie šī brīža cenām noglabāšanas izmaksas varētu veidot teju vienu miljardu eiro, atzīmē J. Kalējs.

Jābūvē terminālis

Gāzes iesūknēšana nākamajai ziemai šobrīd ir ļoti problemātiska, norāda J. Kalējs. “Ja pērn viena TWh gāzes, kas jānoglabā krātuvē, izmaksāja, piemēram, 30 miljonus eiro, tad šogad tie jau ir gandrīz 100 miljoni eiro. Jāteic, ka gāzes cenas saglabājas ļoti augstas un nestabilas. Augstākais punkts šogad tika sasniegts aprīlī, kad TTF front month indekss sasniedza 130 eiro par megavatstundu (EUR/MWh). Arī šā brīža tirgus prognozes rāda, ka līdz nākamajam pavasarim gāze joprojām maksās 90–100 EUR/MWh.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīga un Tampere rīkos 2023.gada pasaules hokeja čempionātu, piektdien tika apstiprināts Starptautiskās Hokeja federācijas (LHF) kongresā Somijā.

Paredzams, ka čempionāts Rīgā un Tamperē noritēs no 2023.gada 12. līdz 28.maijam.

"Esam ļoti priecīgi uzņemt pasaules čempionātu kopā ar mūsu hokeja draugiem un kolēģiem no Somijas," sacīja Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidents Aigars Kalvītis. "Esam uzkrājuši neatsveramu čempionāta rīkošanas pieredzi, ir saprotams process un skaidrs sagaidāmais rezultāts. Taču svarīgākais ir tas, ka mums būs iespēja revanšēties skatītājiem par to, ka aizritējušais čempionāts notika gandrīz pie tukšām tribīnēm."

Jaunuzceltā "Nokia Arena" Tamperē, kuras ietilpība ir 13 445 sēdvietu, būs galvenā turnīra arēna.

Savukārt "Arēna Rīga" (9 550 sēdvietu) būs čempionāta otrā mājvieta.

Komentāri

Pievienot komentāru