Līdzīgi kā daudzi Latvijas iedzīvotāji arī Mārtiņš Vilsons kopā ar savu ģimeni aktīvi seko līdzi Pasaules čempionātam hokejā. Kā atzīst aktieris, viņu ģimenē nav īpašu tradīciju vai sagatavošanās pasākumu, lai skatītos hokeju, viss esot vienkārši – visa ģimene sapulcējas pie galda, ieslēdz televizoru un tur īkšķus par Latvijas hokeja izlasi. Taču par šo nozīmīgo notikumu Mārtiņam Vilsonam paliks piemiņa, kas pašam kalpos kā atgādinājums un ko arī varēs nodot nākamajām paaudzēm – Latvijas hokeja līdzjutēju medaļa.

Latvijas hokeja līdzjutēju medaļu ir izdevis Latvijas Monētu nams par godu Latvijas hokeja izlasei un tās līdzjutējiem. Tā ir īpaša bezmaksas medaļa, kuru Latvijas Monētu nams kā oficiālais “IIHF Pasaules Čempionāta Hokejā 2021” partneris ir veidojis sadarbībā ar Latvijas Hokeja federāciju. Medaļa ir dāvinājums ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kam tuvs hokejs vai kurš kolekcionē medaļas un monētas, kas veltītas īpašiem notikumiem.

Ko jums nozīmē hokejs?

Pasaules čempionātam hokejā cītīgi sekoju kopā ar ģimeni, taču tas notiek tā vienkārši, bez īpašas sagatavošanās vai tradīcijām. Tas, vai Latvijas hokeja izlase piedzīvo uzvaru vai zaudējumu, protams, ir būtiski, taču hokeja devumu un ieguvumu no jušanas līdzi savējiem redzu daudz lielākā mērā. Skatos uz bērniem un redzu kā viņiem veidojas apziņa, ka mēs esam viena nācija. Rodas tāda lielāka, ārpus ģimenes esoša kopības sajūta.

Nedēļas nogalē noslēdzās lielākais šī gada notikums Rīgā - IIHF 2023.gada Pasaules čempionāts hokejā. Provizoriskie aprēķini liecina, ka čempionāta norise Rīgā valsts ekonomikai piesaistījusi papildu 44 miljonus eiro, informē Rīgas dome.

Latvijas hokeja izlases izcīnītās bronzas medaļas padarīja šo čempionātu vēsturisku visiem hokeja faniem. Latvijas Hokeja federācijas un Rīgas domes organizētajā Latvijas hokeja izlases sagaidīšanā pie Brīvības pieminekļa pulcējās vairāk nekā 40 000 līdzjutēju.

Čempionāts norisinājās ar Rīgas pašvaldības finansiālu atbalstu, kura galvenais mērķis bija atgriezt dzīvību pilsētā pēc pandēmijas gadiem un ar čempionāta norisi atbalstīt vietējos tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmumus.

“Rīgas pašvaldības lēmums jau no paša sākuma aktīvi atbalstīt hokeja čempionāta norisi Latvijas galvaspilsētā viennozīmīgi izrādījies ļoti pareizs! Divu nedēļu garumā pašmāju un ārzemju fani sarīkoja īstus hokeja svētkus pilsētā. Čempionāta spēles Rīgā apmeklēja vairāk nekā 30 000 ārvalstu viesu, kuri bija īpaši pamanāmi ne tikai arēnā, bet arī Vecrīgas kafejnīcās un bāros. Piešķirot pašvaldības līdzfinansējumu čempionāta organizēšanai, mūsu mērķis bija panākt, lai visa no budžeta pie šķirtā summa nodokļu veidā atnāktu atpakļ Rīgas budžetā. Pirmās aplēses par ekonomisko ieguvumu pilsētai liecina, ka šis mērķis būs sasniegts,” Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis.

Pasaules čempionāts hokejā pēc četriem gadiem varētu notikt Minskā un Rīgā, ja par to nobalsos Starptautiskās ledus hokeja federācijas kongresā Ķelnē

To intervijā DB stāsta Latvijas Hokeja federācijas (LHF) ģenerālsekretārs Viesturs Koziols. Viņš atzīst, ka tas ir sasniedzams mērķis, turklāt diviem spēlētājiem, apvienojot spēkus pasaules hokeja čempionāta sarīkošanā, nav nepieciešami tik lieli finanšu resursi kā situācijā, ja to vēlētos īstenot viena pati Rīga vai Latvija.

Fragments no intervijas:

Cik reāli ir vēlreiz Latvijā sarīkot Pasaules čempionātu hokejā vīriešu izlasēm?

Pašlaik var sacīt, ka ļoti reāli Pasaules čempionāta grupu turnīrs Rīgā varētu notikt 2021. gada pavasarī. Vai tas realizēsies, atbildi sniegs Starptautiskās ledus hokeja federācijas kongresa, kas notiks Ķelnē, balsojums. Protams, Latvijai vienai pašai pašreizējā ekonomiskajā situācijā Pasaules čempionātu sarīkot būtu finansiāli grūti, jo nepieciešama vēl viena Arēna Rīga tipa halle, vēl jo vairāk, ja kopš 2006. gada, kad Rīgā notika pasaules čempionāts hokejā, ir mainījusies arī tā izspēles kārtība un jāaizvada kopumā 66 spēles. Tas ir ļoti liels spēļu skaits, un rodas jautājums, vai Latvijas iedzīvotāji būs tik lieli šī sporta veida cienītāji, lai apmeklētu ne tikai Latvijas, bet arī citu izlašu spēles. Minēto iemeslu vienkāršākais un vienlīdz arī lētākais risinājums ir rīkot šo čempionātu kopā ar kaimiņiem. Tas nav nekas jauns un unikāls, jo šādi precedenti, kad pasaules vai pat Eiropas čempionātu kopā rīko vairākas valstis, ir gan futbolā, gan basketbolā un citos sporta spēļu veidos. Šā gada janvārī Starptautiskajā ledus hokeja federācijā ir iesniegts piedāvājums sarīkot Pasaules čempionātu Minskā un Rīgā, kurš konkurēs ar piedāvājumu to sarīkot Somijā.

Kanādas speciālista Boba Hārtlija prioritāte šajā starpsezonā bijusi turpināt darbu ar Latvijas hokeja izlasi, lai gan bijuši arī vairāki citi piedāvājumi, laikrakstam Sporta Avīze atklāja kanādietis.

Informācija, ka Hārtlijs turpinās vadīt Latvijas izlasi, bija jau pagājušajā nedēļā, kad notika Latvijas Hokeja federācijas (LHF) kongress, bet tad līgums vēl nebija parakstīts. Jaunas vienošanās parakstīšana oficiāli tika izziņota otrdien.

«Mana prioritāte bija turpināt darbu ar Latvijas izlasi,» laikraksts citē Hārtlija teikto. «Sarunās ar pārējām komandām, kas izteica piedāvājumu, biju atklāts, ka vispirms vēlos parakstīt līgumu ar Latvijas izlasi. Ja šādas iespējas nebūs, esmu gatavs izskatīt viņu piedāvājumus. Šajā laikā atteicu divus darba piedāvājumus dažādās Eiropas līgās. Tas gan nenozīmē, ka nepastāv iespēja trenēt kādā no līgām oktobrī vai janvārī. Ar nosacījumu, ka komanda saredz manī palīgu, lai iekļūtu izslēgšanas turnīrā. Šajā teorētiskajā variantā Latvijas izlase joprojām ir mana prioritāte.»

Saeima ceturtdien pēc garām debatēm uzdeva valdībai izstrādāt kārtību, lai pret Covid-19 vakcinētajiem un slimību nesen pārslimojušajiem ļautu klātienē vērot pasaules hokeja čempionātu Rīgā.

Saeima atbalstīja Jaunās konservatīvās partijas (JKP) izstrādāto lēmumprojektu, kas uzdot Ministru kabinetam "nekavējoties izstrādāt kārtību", kādā pasaules hokeja čempionāta spēles klātienē drīkstētu apmeklēt personas, kuras ir vakcinētas pret Covid-19 un ir pagājis nepieciešamais vairāku nedēļu laiks, lai būtu izveidojusies imunitāte, un personas, kuras var dokumentāri pierādīt Covid-19 pārslimošanu.

Sākotnēji figurēja iecere uz spēlēm ļaut laist arī personas ar negatīviem Covid-19 testiem, kas izsauca vislielāko veselības nozares pretreakciju, jo testi negarantē nesaslimšanu ar Covid-19, taču lēmumā šī personu grupa nebija iekļauta. Čempionāta organizētāji savukārt ir atzinuši, ka tieši personas ar negatīviem Covid-19 testiem tiem būtu visvieglāk pārbaudīt, savukārt mehānismu, kā pārliecināties, ka biļetes pircējs tiešām ir pārslimojis Covid-19 vai pret to vakcinējies, viņiem pašlaik vēl nav.

Mazumtirdzniecības tīkls “Maxima Latvija” kļuvis par pirmo 2023. gada IIHF Pasaules Čempionāta Hokejā oficiālo partneri Latvijā. IIHF Pasaules Čempionāts Hokejā 2023 norisināsies Somijā (Tamperē) un Latvijā (Rīgā) laikā no 2023. gada 12. maija līdz 28. maijam.

“Mēs esam ļoti priecīgi parakstīt līgumu ar mūsu pirmo vietējo Oficiālo Partneri,” sacīja Edgars Buncis, IIHF Pasaules Čempionāta Hokejā 2023 orgkomitejas vadītājs Rīgā. “Vairāku gadu garumā “Maxima Latvija” mums ir kļuvusi par uzticamu hokeja draugu un sabiedroto. Esmu pārliecināts, ka mūsu sadarbība radīs lieliskus panākumus un neaizmirstamus mirkļus. Mēs izdzīvojam spēli kopā.”

“Ilgus gadus sniedzot atbalstu un vērojot to entuziasmu, kāds ir jaunajiem hokejistiem, kurus atbalstām, vislielāko gandarījumu sniedz redzēt viņus spēlējam profesionālajā līmenī. Tas dod milzīgu iespēju nest Latvijas vārdu pasaulē. Tādēļ esam īpaši priecīgi par iespēju kļūt par Pasaules Čempionāta Hokejā Oficiālo Partneri. Latvieši vienmēr ir bijuši kaislīgi hokeja fani un vienmēr atbalstījuši Latvijas izlases talantīgos hokejistus. Jau pavisam drīz varēsim kopā just līdzi ne tikai mūsu spēlētājiem, bet arī pieredzēt to, kā Latvijā notiek pasaules mēroga pasākums, kas pulcēs gan mūsu pašu hokeja fanus, gan arī līdzjutējus no visas pasaules. Gadiem esam atbalstījuši bērnu un jauniešu sportu ar devīzi: "Mēs fanojam par vecākiem, kas fano par saviem bērniem". Nu varam droši teikt, ka fanojam par tiem, kuriem hokejs sirdī! Nākamajā gadā kā Latvijas Hokeja Federācijas partneri kopā ar visu Latviju jutīsim līdzi gan Latvijas izlases panākumiem, gan citām hokeja aktivitātēm un kā IIHF Pasaules Čempionāta Hokejā 2023 Oficiālais Partneris atbalstīsim visas komandas, kuras piedalīsies. Šajos hokeja svētkos “Maxima Latvija” sarūpēs īpašus pārsteigumus, kas priecēs kā lielus, tā mazus hokeja cienītājus,” stāsta "Maxima Latvija" mārketinga direktore Gundega Laugale.

Līdz šim Latvijā gaidāmā pasaules čempionāta hokejā, kas Rīgā norisināsies maija otrā pusē, gatavošanās darbos ieguldīti 593 268 eiro, žurnālistus informēja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietnieks, Sporta departamenta direktors Edgars Severs.

Viņš atgādināja, ka Latvija uzņems 16 spēcīgākās hokeja izlases un rīkos 64 spēles. Pirmā hokeja spēle būs vērojama 21.maijā, bet fināls - 6.jūnijā.

Kā stāstīja Severs, līdz šim gatavošanās darbos pasaules hokeja čempionāta norisei ieguldīti 593 268 eiro. Savukārt 29.martā pasaules hokeja čempionāta rīcības komiteja spriedīs par iepriekšējā Starptautiskās hokeja federācijas (IIHF) kongresa neiztērēto finansējumu 183 268 eiro apmērā, lai vienotos par tā izlietojuma mērķiem.

Severs uzsvēra, ka rīcības komiteja 29.marta sēdē vērtēs aktuālāko situāciju ar Covid-19, diskutēs par čempionāta drošības protokolu efektivitāti un tā detalizāciju čempionāta drošai rīkošanai, kā arī skatīs ieguldītā finansējuma izlietojumu.

Hokeja kluba īpašnieka AS Dinamo Rīga zaudējumi pērn bija 712 912 eiro, liecina Firmas.lv informācija.

Tikmēr 2012.gadā uzņēmums strādāja ar peļņu 48 208 eiro apmērā.

Par 18% pērn sarucis Dinamo Rīga apgrozījums - no 13,31 miljona eiro 2012.gadā līdz 10,9 miljoniem eiro 2013.gadā.

Zaudējumi radušies, jo pērn samazinājies sniegtās reklāmas apjoms, teikts vadības ziņojumā.

AS Dinamo Rīga pamatdarbība ir saistīta ar profesionālas hokeja komandas uzturēšanu. Pārskata gada laikā turpināta hokeja komandas Dinamo Rīga dalība Kontinentālās hokeja līgas (KHL) čempionāta 2012./2013.gada sezonā.

Vadības ziņojumā teikts, ka pērn turpinātas aktivitātes reklāmas jomā sadarbībā ar Dinamo Rīga zīmola pārtikas un rūpniecības preču un produktu ražotājiem. Galvenos saimnieciskos ieņēmumus veido reklāmas pakalpojumu sniegšana, abonementu un biļešu tirdzniecība.

Rietumu Bankā, kas ir Latvijas Hokeja federācijas ilggadējais partneris, aizvadīta svinīga pieņemšana par godu Latvijas izlases hokejistu panākumiem Pasaules čempionātā.

Pasākumā tika paziņots par vēl vienu atbalsta summu Latvijas hokeja federācijai. Rietumu Bankas dibinātais labdarības fonds Nākotnes Atbalsta fonds ziedos 50 000 eiro jauno hokejistu apmācībām. Pasākumā piedalījās Latvijas Hokeja federācijas prezidents Aigars Kalvītis, Latvijas Hokeja federācijas ģenerālsekretārs Roberts Pļāvējs, Starptautiskās Hokeja federācijas Pasaules čempionāta hokejā 2023 orgkomitejas vadītājs Rīgā – Edgars Buncis, Latvijas hokeja izlases galvenā trenera asistents Artis Ābols. Kā arī izlases spēlētāji – tajā skaitā aizsargs Oskars Cibuļskis, uzbrucējs Rihards Bukarts, kurš šogad ar 11 punktiem uzstādīja Latvijas rekordu gūto punktu ziņā Pasaules čempionātā, kā arī vārtsargs Artūrs Šilovs, kurš ir atzīts par 2023. gada čempionāta vērtīgāko spēlētāju.

Valdība apstiprinājusi Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto rīkojuma projektu par 110 000 eiro piešķiršanu Latvijas Hokeja federācijai, lai segtu izmaksas saistībā ar 2021. gada pasaules čempionāta hokejā vīriešiem sagatavošanu.

2017. gada 19. maijā Starptautiskās Ledus hokeja federācijas (International Ice Hockey Federation, IIHF) gadskārtējā kongresa balsojumā tika nolemts, ka 2021. gadā pasaules čempionāts hokejā vīriešiem norisināsies Baltkrievijā (Minskā) un Latvijā (Rīgā). Čempionāta ietvaros Rīgā norisināsies grupu turnīrs un divas ceturtdaļfināla spēles.

Latvijas Hokeja federācija lūdza piešķirt papildus valsts budžeta līdzfinansējumu, lai kvalitatīvi sagatavotos čempionāta norisei. Ņemot vērā, ka ministrijas budžetā nav sporta pasākuma sagatavošanai nepieciešamais papildu finansējums, IZM lūdza finansējumu piešķirt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Šis jautājums tika skatīts un atbalstīts arī Rīcības komitejas 2021. gada pasaules čempionāta hokejā vīriešiem organizēšanas uzraudzībai sēdē, aicinot finansējumu piešķirt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Rīgā notikušajā pasaules čempionātā aizvadītas izslēgšanas turnīra pēdējās spēles un noskaidrots čempions.

Par gada nopietnāko izaicinājumu Latvijas sporta dzīvē tika diskutēts jau pirms čempionāta izdevniecības “Dienas Bizness” organizētajā tiešraides konferencē “Pasaules hokejs Latvijā”.

Jau ziņots, ka Rīgā notikušajā pasaules čempionātā zelta medaļas izcīnīja Kanādas hokejisti. Čempionātu pavadīja arī politiski notikumi, un par turnīra tehnisko organizāciju saņemtas uzslavas.

Latvija uzņēmās rīkot līdz šim nebijušu pasaules čempionātu, kuru var uzskatīt par vienu no lielākajiem šā gada sporta notikumiem. Izdevniecība “Dienas Bizness” sadarbībā ar Pasaules čempionāta hokejā 2021 oficiālo partneri “BITE Latvija” un Latvijas Hokeja federācijas oficiālo atbalstītāju “OPTIBET” pirms čempionāta rīkoja tiešraides konferenci “Pasaules hokejs Latvijā”.

Pirmdien pasaules hokeja čempionāta rīcības komiteja izskatīja provizoriskus variantus par skatītāju ielaišanu uz pasaules hokeja čempionāta spēlēm Rīgā, bet nekādus lēmumus vēl nepieņēma, aģentūrai LETA pastāstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietnieka, Sporta departamenta direktors Edgars Severs.

Rīcības komitejā izskatīja Latvijas Hokeja federācijas (LHF) izstrādātos scenārijus par skatītāju ielaišanu uz spēlēm klātienē. Nekādu lēmumu par piedāvātajiem variantiem komitejā nebija, jo esošais Ministru kabineta regulējums neparedz skatītāju ielaišanu sporta spēlēs. Severs atgādināja, ka skatītāji klātienē būs iespējami tikai tad, ja to pieļaus Covid-19 epidemioloģiskā situācija valstī un Ministru kabineta lēmums.

LHF piedāvāja, ka skatītājiem iekštelpās tiktu nodrošināta Covid-19 testēšana. Testēšanai izmantotu siekalu eksprestestus. Piedāvātais koncepts paredzēja izveidot atsevišķas ieejas arēnas zonās, marķētus krēslus, skatītājiem būtu jālieto sejas maskas un jāievēro divu metru distance. Šādi "Arēnā Rīga" bija iecerēts ielaist 2660 skatītājus, bet Olimpiskajā centrā - 1058 skatītājus.

Latvijas hokeja izlase otrdien nodrošināja vietu pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā, kur spēlēs pirmo reizi kopš 2009.gada.

Izšķirošajā B apakšgrupas mačā par ceļazīmi uz ceturtdaļfinālu Latvijas hokejisti ar rezultātu 1:0 (1:0, 0:0, 0:0) uzvarēja pasaules čempionāta rīkotāju Dāniju.

Latvijas hokejisti B apakšgrupā ieņēma ceturto vietu un ceturtdaļfinālā ceturtdien tiksies ar A apakšgrupas uzvarētāju Zviedriju.

Vienīgos vārtus šajā mačā Latvijas izlases labā guva Andris Džeriņš.

Savukārt «sauso» uzvaru Latvijas izlases vārtos izcīnīja Elvis Merzļikins, kurš atvairīja visas 19 pretinieku mestās ripas.

Iepriekšējo reizi pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā Latvijas izlase piedalījās 2009.gadā, kad Šveicē atkārtoja savu visu laiku labāko rezultātu un ierindojās septītajā vietā. Šāds sasniegums Latvijas izlasei padevies arī 1997. un 2004.gadā.

Visu laiku pazīstamākais Latvijas hokejists, leģendārais Helmuts Balderis Sildedzis ir zināms un cienīts arī biznesa vidē, kur šobrīd nodarbojas ar dārzeņu biznesu, būdams dalībnieks uzņēmumos SIA Ezerkauliņi Agro un SIA Ķeizarsils. Gluži tāpat kā sports, arī bizness dod un prasa rūdījumu, uzticēšanos, kā arī mēdz sagādāt vilšanos.

Ikviena gada sākums tradicionāli biznesa vidē iesākas reizē ar pārmaiņām, ko radījušas likumdošanas izmaiņas no 1. janvāra, kā arī atskatu uz aizgājušo gadu, tajā paveikto. Teju visos topos starp 2023. gada notikumiem dominē basketbols un hokejs. Redakcijā nolēmām pievērsties kādam no šo sporta veidu pārstāvjiem, kurš bijis vienlīdz sekmīgs kā sporta, tā biznesa laukumā, tāpēc uz sarunu aicinājām Latvijas hokeja leģendu Helmutu Balderi Sildedzi.

Vai sekojat līdzi tam, kas notiek hokeja laukumos?

Protams, sekoju gan atsevišķu hokejistu gaitām profesionālās līgās, gan arī Latvijas izlašu spēlēm. 2023. gada pasaules čempionāta bronzas medaļa tik mazai valstij, kāda ir Latvija, ir milzīgs sasniegums. Šī panākuma atslēga ir meklējama komandas saliedētībā, pašaizliedzībā jebkurā spēles situācijā, profesionālā treneru darbā, ko ledus laukumā realizēja spēlētāji, turklāt, iespējams, visbūtiskāk ir spēlēt, līdz atskan finālsvilpe. Tieši pēdējais faktors izvilka spēli gan mačā par pasaules čempionāta bronzu, gan pēdējo Rīgas apakšgrupas spēli pret Šveici un arīdzan pret Čehiju. Šajos mačos Latvijas izlase parādīja raksturu, nepiekāpību, kas galu galā tika atalgota ar uzvarām. Vēl vairāk - šīs spēles var kalpot un būs labs piemērs jaunajiem hokejistiem.

Skatītāji pasaules čempionātu hokejā klātienē varēs skatīties no 1.jūnija, šodien nolēma Ministru kabinets.

Valdības pieņemtie grozījumi Epidemioloģiskās drošības pasākumos Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai paredz, ka Hokeja čempionāta spēles varēs skatīties personas, kuru sertifikāts apliecina, ka persona ir vakcinēta pret Covid-19 infekciju un ir pagājušas 14 dienas pēc pilna vakcinācijas kursa pabeigšanas, vai arī no 22 līdz 90 dienām pēc "AstraZeneca" vakcīnas pirmās devas saņemšanas un uzreiz pēc "AstraZeneca" vakcīnas otrās devas saņemšanas.

Hokeja spēles klātienē būs atļauts skatīties personām, kuras ir pārslimojušas ar Covid-19.

Skatītājiem biļešu kontrolierim būs jāuzrāda personalizēta ieejas biļete, kurā norādīts biļetes lietotāja vārds un uzvārds, kopā ar derīgu personu apliecinošu dokumentu un sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome, izvērtējot iesniegto Nordea Bank AB uzņēmuma pārejas priekšlikumu, ir pieņēmusi lēmumu dot atļauju Nordea Bank AB nodot AS DNB Banka īpašumā Nordea Bank AB Latvijas filiāles aktīvus un saistības, informē FKTK.

Pēc uzņēmuma pārejas AS DNB Banka tiks pārdēvēta par Luminor Bank AS.

Darījums starp Nordea Bank AB un AS DNB Banka paredz, ka Nordea Bank AB nodot AS DNB Banka tās Nordea Bank AB Latvijas filiāles saistības, tiesības un pienākumus, tai skaitā ar klientiem noslēgto līgumu kopumu un citus aktīvus. Saskaņā ar kredītiestādes uzņēmuma pārejas līgumu, AS DNB Banka īpašumā tiek nodotas arī Nordea Bank AB grupai piederošo komercsabiedrību akcijas, piemēram, Nordea Latvijas atklātais pensiju fonds, Nordea Pensions Latvia IPAS, Nordea Finance SIA u.c.

Nordea un DNB bankas jau iepriekš ir paziņojusi par tās stratēģiskajiem plāniem apvienot savu darbību Baltijas valstīs. Banku darbības apvienošana notiek kā uzņēmuma pāreja, kas notiek pa posmiem. Vispirms Nordea Bank AB Latvijas filiāle nodod AS DNB Banka īpašumā Nordea Bank AB Latvijas filiāles aktīvus.

Finanšu pakalpojumu sniedzējs Luminor paziņojis par jaunas stratēģiskas korporatīvās partnerības uzsākšanu ar konsorciju, kura vadībā būs investīciju fonds Blackstone Group L.P. («Blackstone»).

Darījuma ietvaros «Blackstone» iegādāsies 60% Luminor akciju un kļūs par vairākuma akciju īpašnieku līdzās bankas pašreizējiem akcionāriem Nordea Bank AB («Nordea») un DNB Bank ASA («DNB»).

Šis ir pēdējās desmitgades vērienīgākais privātā kapitāla fonda bankas vairākuma akciju iegādes darījums Baltijas reģionā, uzsver darījumā iesaistītie.

Apvienojot Nordea un DNB biznesu Baltijas valstīs, Luminor tika izveidota 2017. gadā un ir trešais lielākais finanšu pakalpojumu sniedzējs reģionā ar 23% tirgus daļu kreditēšanā, kopējiem bankas aktīviem 15 miljardu apmērā, aptuveni 3000 darbiniekiem un 64 klientu apkalpošanas centriem visā Baltijas reģionā.

Nordea un DNB saglabās vienādas kapitāldaļas 20% apmērā, turpinot atbalstīt Luminor ar ilgtermiņa finansējumu, zināšanām un pārstāvniecību Luminor Grupas padomē. Tāpat arī «Blackstone» un Nordea noslēguši papildu vienošanos par Nordea 20% akciju pārdošanu tuvāko gadu laikā.

2014. gada februārī Ziemas olimpisko spēļu hokeja turnīrā Latvijas komanda līdzvērtīgi spēkojās ar vienu no favorītēm – Kanādas izlasi. Latvijas izlasei tikai spēles noslēgumā nācās piekāpties, zaudējot vien ar minimālu rezultāta starpību 1:2.

Latvijas hokeja izlase, un it īpaši vārtsargs Kristers Gudļevskis, tovakar nokļuva pasaules mediju uzmanības centrā.

Iespējams, tieši tad daudziem kanādiešiem pirmoreiz mūžā arī radās vēlme uzzināt ko vairāk par Latviju. Ja tovakar Latvijā kāds būtu apgalvojis, ka spēlēt hokeju ar Kanādu nav jēgas, jo uzvarēt tāpat nevaram, viņu viennozīmīgi uzskatītu par jukušu. Sportā ir pašsaprotami, ka vērtīgāka par uzvaru var būt godīga sacensība. It īpaši ar spēcīgu pretinieku, jo tā palīdz iegūt pieredzi un uzlabot sniegumu nākotnē.

Absolūtais vairākums ekonomistu ir vienisprātis, ka līdzīgs princips darbojas arī starptautiskajā tirdzniecībā. Tirgoties savā starpā ir saprātīgāk nekā norobežoties no pārējās pasaules, pat ja viena valsts otrai pārdod vairāk nekā nopērk no tās.

Ja 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošana tiks uzticēta tikai Rīgai, tad būtu loģiski, ka Starptautiskā Ledus hokeja federācija (IIHF) spertu soli pretī ar finansējumu, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš atturējās minēt precīzu summu, cik lieli varētu būt Latvijas papildu izdevumi, ja pavasarī plānotais hokeja čempionāts pilnībā notiktu tikai Rīgā, un cik daudz papildu naudas Latvija varētu atļauties tērēt šim mērķim. "Es vēl neesmu redzējis nevienu aprēķinu, cik tas kopumā varētu izmaksāt. Protams, var iziet tikai no šī. Tātad tā ir saruna ar IIHF, kurš sedz kādus izdevumus, ja viņi šādā virzienā lemj," norādīja premjers.

Kariņš apliecināja, ka Latvija ir gatava rīkot pasaules čempionātu hokejā tādā apmērā, kādā tas bija plānots iepriekš, un tam valsts budžetā finansējuma pietiek. Tomēr, ja IIHF piedāvātu Rīgai vienai rīkot visas čempionāta spēles, tad izšķirošs būtu jautājums, cik lieli papildu izdevumi tam nepieciešami un kurš tos segs.

Investīciju kompānijas «Hermitage Capital Management» līdzdibinātājs un vadītājs Bils Brauders paziņojis, ka viņam esot pierādījumi, ka caur Ziemeļvalstu banku «Nordea» atmazgāti 405 miljoni ASV dolāru, kas nākuši no čaulas uzņēmumu kontiem Dānijas bankas «Danske Bank» Igaunijas filiālē un tagad jau bankrotējušajā Lietuva bankā «Ūkio bankas», vēsta ziņu aģentūra «Bloomberg».

Šāda summa minēta Braudera sūdzībā par naudas atmazgāšanu «Nordea» bankā Somijā, ko viņš iesniedzis Somijas varasiestādēm.

Pēc Braudera sniegtajām ziņām, šie naudas atmazgāšanas gadījumi notikuši no 2007. līdz 2013.gadam.

Brauders pieļāvis, ka vēlāk varētu kļūt zināmi jauni fakti par naudas atmazgāšanu caur banku «Nordea», un ka atmazgātā summa varētu būt vēl lielāka.

«Galīgais skaitlis nav zināms,» intervijā «Bloomberg» teicis Brauders.

«Mēs turpinām apstrādāt datus, kas ir mūsu rīcībā, un mēs turpinām saņemt datus no dažādām valstīm,» viņš piebildis.

Laikraksts «Helsingin Sanomat» ziņo, ka Braudera sūdzībā teikts, ka «Nordea» nav novērsusi naudas atmazgāšanu caur 527 kontiem šajā bankā Somijā.

Ziemeļvalstu banku Nordea un DNB iecerēto apvienoto banku Baltijas valstīs pēc izveidošanas varētu pārdot vienai no lielākajām Polijas bankām PKO, kas pirms trim gadiem iegādājās Nordea biznesu Polijā, piektdien, atsaucoties uz anonīmiem avotiem, vēstīja Lietuvas ziņu portāls 15min.lt.

Tāda iespēja ir īpaši svarīga ziņai Igaunijai, kur paredzēts izvietot apvienotās bankas galveno biroju. Polijas bankas pārstāvji paziņoja, ka banka plāno jaunus pārņemšanas darījumus ārvalstīs, kas ir ietverti arī pagājušajā nedēļā prezentētajā PKO jaunajā stratēģijā.

«Tas būtu loģiski, jo banka jau iegādājās Nordea Polijā,» 15min.lt teica anonīms avots Igaunijā.

«PKO nesen apstiprināja jauno stratēģiju. Tā paredz uzņēmējdarbības modeļa paplašināšanu ārvalstīs, tādējādi atbalstot mūsu klientu intereses,» ziņu portāls citēja PKO komunikācijas vadītāju Izabelu Švidereku-Kovaļčiku.

Paredzēts, ka DNB un Nordea apvienošanas rezultātā tiks izveidota otrā lielākā banka Baltijas valstīs.

Latvijas valdība janvārī lēma ieguldīt papildu trīs miljonus eiro Latvijas Olimpiskā sporta centra pielāgošanai, lai Rīga varētu viena pati uzņemt 2021.gada pasaules čempionātu hokejā, trešdien preses konferencē atklāja Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktors Edgars Severs.

Viņš stāstīja, ka 21.janvāra valdības sēdē tika uzklausīts Latvijas Hokeja federācijas (LHF) ziņojums par visa čempionāta uzņemšanu un tam nepieciešamo otru arēnu. "Mūsu vājā puse bija otras spējīgas arēnas neesamība. Lai šo sacensību arēnu pielāgotu un spēles norisinātos Latvijā, valdība noteica līdzdalību līdz trim miljoniem eiro," teica Severs.

Pēc viņa paustā, šie līdzekļi tiks ieguldīti arēnas sagatavošanai, aprīkošanai, ledus laukuma iekārtošanai futbola arēnas vietā un ar nomu saistīto izmaksu segšanai. Vienlaikus Severs atgādināja, ka Latvija jau 2017.gadā uzņēmās saistības rīkot vienu čempionāta posmu Rīgā, līdz ar to jau iepriekš hokeja čempionāta vajadzībām tika iezīmēti 700 000 eiro.

Latvijas hokeja federācijai (LHF) hokejistu atbalstam piešķīrusi 103 tūkstošus latu, līdz ar ko LHF draud atsaukt Latvijas kandidatūru 2017.gada pasaules hokeja čempionātam.

«Kamēr esmu federācijas vadītājs ieguldu savu naudu. Kad vairs nebūšu, tad lai meklē citu tādu muļķi kā es...» izveidojušos situāciju raidījumam Nekā personīga komentē LHF vadītājs Kirovs Lipmans, skaidrojot, ka, lai aizbrauktu uz Zviedriju - pasaules čempionātu izlasei vien vajadzēja vairāk nekā 300 tūkstošus.

Nekā personīga vēsta, ka šogad no gandrīz 14 miljoniem latu kopumā sportam piešķirtās naudas – 4,2 miljoni vēl aizvien tiek maksāti par «trekno gadu» uzceltajām sporta ēkām jeb valsts galvojumu atmaksai. Vēl naudu saņem olimpiskā komiteja, sporta skolas. Visu sporta veidu federācijas no kopējā šogad sportam piešķirtā finansējuma saņēmušas vienu milijonu. Bet tas ir vienas hokeja federācijas gada budžets.

Latvijas valdība nav spērusi pat ne pussoli 2018.gada pasaules čempionāta rīkošanai, tāpēc kopumā zaudējums Dānijai nav liels pārsteigums, atzina Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidents Kirovs Lipmans.

Balsojumā Dānijas kandidatūra saņēma 95 balsis, kamēr Latvija tika vien pie 12 balsīm.

Latviju Starptautiskās Hokeja federācijas (IIHF) kongresā pārstāvēja vien Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR), tikmēr no Dānijas ieradušies gan divi ministri, gan arī Kopenhāgenas un Herningas pilsētu mēri.

«Valdība neizdarīja pat ne pussoli, un izrādās, ka tikai man vajag čempionātu,» atzina Lipmans. «Es tiešām gribēju, lai čempionāts notiktu, bet balsotājiem nebija pārliecības, ka mūsu valdība ir ieinteresēta.»

Pērn oktobrī Ministru kabinets atbalstīja Latvijas Hokeja federācijas vēlmi 2018.gadā Latvijā rīkot pasaules hokeja čempionātu un deleģēja toreizējo Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (V) nosūtīt atbalsta vēstuli Starptautiskajai Hokeja federācijai (IIHF).

Latvijas sabiedrības problēma, ka neesam ieaudzināti uzvarēt, bet gan samierināties un piedalīties. Hokejā – nemākam iemest

Bet to var mainīt, un tas ir viens no izaicinājumiem, ko DB Uzņēmēju kluba biedru novembra tikšanās reizē minēja galvenais viesis – Latvijas Hokeja federācijas (LHF) nepilnu divu mēnešu vecās un jaunu apņemšanos pilnās valdes loceklis Viesturs Koziols. «Es nekad neslidoju, kur ripa ir bijusi, bet gan tur, kur tā būs.» Ar šādu, tiesa gan, aizlienētu, bet pašam tuvu teicienu, viņš sāk runāt par hokeju – biznesu – naudu.

Runājot par problēmām, ko V. Koziols labāk izvēlas dēvēt par izaicinājumiem, viņaprāt, pašos pamatos jāmaina hokeja sabiedrības domāšanas veids. «Ir jādefinē, kas ir LHF misija, kāpēc mēs vispār kaut ko darām. Šveicē, kur kādu laiku dzīvoju, hokeja federācijā valdīja tikai viens lozungs: mēs ejam pēc zelta. Ir jābūt augstam mērķim. Arī mums. Bieži spēlētājiem izšķirošos brīžos pietrūkst nekaunības, hokeja viltības, killer instict, ja gribat. No hokeja attīstības, nākotnes panākumu viedokļa, pareizāk un veselīgāk būtu būvēt saimniecību no jauna, par mērķi izvirzot lielai izlasei cīnīties par medaļām,» spriež V. Koziols. Apbraukājot daudzas hokeja halles Latvijā, viņš pamanījis tur izvietotās hokeja imidža fotogrāfijas, kurās redzami spilgti aizsardzības momenti, bet teju neviena uzbrukuma un vārtu gūšanas momenta. «Zinām, ka tas nav speciāli, bet puišeļi – mūsu jaunie ozoliņi, dārziņi un žoltoki – 250 reizes gadā iet garām tām fotogrāfijām un lēnām sāk pierast, ka tieši aizsargāties ir stilīgi.» Un te DB kluba galvenais viesis velk paralēles ar Latvijas sabiedrību kopumā, jo vairākas sporta pasaules nianses ir visas valsts iedzīvotāju spogulis.