Tehnoloģijas

Latvijas industrijas un enerģētika – lielo pārmaiņu priekšā

Olga Bogdanova, Dr.oec., AS “Augstsprieguma tīkli” padomes priekšsēdētāja vietniece, Latvijas Universitātes asociētā profesore, 02.12.2021

Jaunākais izdevums

Digitalizācija mūsdienās ir ļoti dziļi ieintegrējusies visos procesos – tā vairs nav atsevišķa joma, bet drīzāk valoda, kādā mēs runājam par vienu vai otru jautājumu.

Digitalizācijas elementi ir pilnīgi visos procesos, un tiem ir jāpievērš pienācīga uzmanība, pretējā gadījumā ikvienai organizācijai tas var robežoties ar ļoti augstiem riskiem.

Sfēras, uz kurām enerģijas sektorā tuvākajos gados pasaulē tiks atstāta būtiska ietekme – elektroenerģijas krātuves, enerģijas gala patēriņa elektrifikācija, digitālās tehnoloģijas, jaunie tīkli un pārvietojamā ģenerācija. Digitalizācija dod labāku iespēju savienot enerģijas vērtību ķēdi – sasaistīt vairākus posmus un atrast tiem labākos savienojumus.

Digitālo dvīņu milzīgais potenciāls

Digitalizācija dod iespējas veidot progresīvu analītiku plānošanai. Īpaši vēlos pieminēt digitālos dvīņus, tos aizvien plašāk sāk izmantot pašvaldības, uzņēmumi, notiek sarunas arī par valsts mēroga digitāliem dvīņiem. Tas nozīmē, ka vairākas infrastruktūras var tikt “noklonētas” digitālā veidā. Piemēram, reālas pilsētas, sektora vai citas vienības digitālais klons, kuru ar augstāko tehnoloģiju palīdzību izmanto situāciju simulēšanai, testējot dažādus infrastruktūras attīstības modeļus. Digitālajiem dvīņiem ir milzīgs potenciāls – zinātnieki ir izpētījuši, ka tie var nodrošināt līdz pat 10% biznesa procesu efektivitātes pieaugumu un vairāk nekā 20% produktivitātes pieaugumu.

Runājot par reālā laika datiem un analītiku, ko sniedz digitālās iespējas, ir, piemēram, reāla laika notikumu ziņošana un/vai vizualizācija, sniedzot vērtīgu atbalstu sarežģītu lēmumu pieņemšanā. Ikviens uzņēmums vai iestāde paši var izlemt, kuri ir tie dati vai norises, kuriem būtu nepieciešams sekot līdzi padziļināti.

Jebkas, kas ir digitāls, var darīt mūs ievainojamus

Mākslīgais intelekts var sniegt lielu atbalstu arī izmaksu samazināšanā, t.sk. ļaujot izvairīties no cilvēciskā faktora kļūdām. Uzlabots pakalpojums – tas ir konkurētspējas un klientu apkalpošanas jautājums, piemēram, ērta bezkontakta klientu apkalpošana kļuvusi īpaši aktuāla tieši pandēmijas laikā.

Protams, vienlaikus rodas jautājums, vai tās investīcijas, kas tiks ieguldītas jaunu IT risinājumu ieviešanā, dos pietiekami ātru atdevi. No otras puses, pie noteiktas situācijas tās var atpelnīties vienas dienas laikā.

Nenoliedzami, straujai digitalizācijai ir arī riski, jo jebkas, kas ir digitāls, dara mūs ievainojamus potenciālajiem kiberuzbrukumiem. Tāpēc ikvienam uzņēmumam jāspēj sabalansēt pietiekami strauja digitālā attīstība ar saistīto risku pārvaldību atbilstoši pārstāvētajai biznesa nozarei un uzņēmuma darbības specifikai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijā ik gadu atmirstošās koksnes daudzums ir ap 5%, kamēr Latvijā tas veido vismaz 20%, kas nozīmē, ka biomasa vienkārši satrūd mežā.

To DB norāda Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas (LAEF) valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe, uzsverot, ka mums būtu jādomā par racionālāku meža resursu izmantošanu. State of Europe’s Forests dati liecina, ka atmirušo koku apjoms mežaudzēs Latvijā ik gadu sasniedz apmēram 23,6 kubikmetrus uz vienu hektāru (m3 /ha), kamēr Polijā, Dānijā, Somijā, Zviedrijā un Norvēģijā šis apjoms nepārsniedz pat 10 m3 /ha.

Nauda paliek Latvijā

Biomasas izmantošanai Latvijā ir liels potenciāls, sevišķi tās pielietošanai augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanā nākotnē, uzskata J. Irbe. “Diemžēl jāteic, ka pašlaik mēs ne tikai ļaujam biomasai satrūdēt mežā, bet arī racionāli neizmantojam to jau pieejamajās tehnoloģijās. Ja runājam par siltuma un elektroenerģijas ražošanu, tad man nav saprotama valstī realizētā politika – ka netiek veicināta koksnes biomasas lietošana koģenerācijas procesā, kas šobrīd ir efektīvākais veids, kā izmantot mazkvalitatīvo koksnes biomasu, jo vienlaicīgi tiek ražota gan elektrība, gan siltums. Ir pat absurdi gadījumi, ka tiek atbalstīta vienkāršu apkures katlu iegāde, lai it kā ieviestu jaunas un efektīvas atjaunojamo energoresursu (AER) tehnoloģijas siltumapgādē, bet tajā pašā laikā valsts apzināti un centīgi turpina iznīcināt jau darbojošās koģenerācijas stacijas, kas ir saņēmušas atļaujas darbībai obligātā iepirkuma ietvaros. Esmu informēts arī par situācijām, ka tikušas nojauktas pilnīgi jaunas privāto investoru būvētas koģenerācijas stacijas, atstājot apdzīvotās vietas bez siltumapgādes avota. Tad pašvaldība ir spiesta ieguldīt nodokļu maksātāju naudu, lai steigā iegādātos vienkāršus apkures katlus, kuros vienkārši dedzināt koksnes biomasu,” secina J. Irbe, piebilstot, ka biomasa ir vienīgais atjaunojamais resurss, kas pilnvērtīgi var aizstāt fosilo degvielu visās enerģētikas nozarēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Forumā apspriež aktuālākās tendences enerģētikā

Jeļena Šaldajeva, 15.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 13. līdz 15.oktobrim Maskavā notiek Krievijas Enerģētikas nedēļas starptautiskais forums, kuram seko līdzi arī “Dienas Bizness”. Tas ir svarīgs notikums enerģētikā ne tikai Krievijā, bet arī visās valstīs, kuras saņem kaimiņvalsts eksportēto enerģiju.

Foruma tēmas skar gan enerģētikas tirgu analīzi un prognozes, gan enerģētikas digitalizāciju, klimata mērķu sasniegšanu, jaunos tehnoloģiskos risinājumus un inovācijas enerģētikā, kā arī jauna tipa regulējumu enerģētikā.

Pirmajā foruma dienā kā Eiropas Savienībai (ES) nozīmīga tēma bija ES “zaļā kursa” ietekme uz Krievijas – ES sadarbību enerģētikas sektorā. Šis jautājums īpaši svarīgs pašlaik, kad augsto gāzes cenu laikā tiek piesaukta enerģētiskās krīzes iespējamība. Šeit tika diskutēts, kā panākt enerģētisko drošību patērētājiem mainīgos apstākļos.

Vēl viens svarīgs pirmajā foruma dienā izrunāts temats – ūdeņraža ražošana un eksports. Tika izteiktas prognozes, ka pēc dažādām aplēsēm 2050.gadā ūdeņraža pieprasījums pasaulē varētu sasniegt no 40 līdz 170 miljoniem tonnu gadā. 2024.gadā Krievija plāno saražot 200 tūkstoši tonnu ūdeņraža, 2 – 12 miljonus tonnu 2035 gadā un ne mazāk kā 15 miljonus tonnu 2050.gadā. Taču attiecībā uz ūdeņradi pagaidām lielākā neskaidrība ir tehnoloģijas, kuru attīstība pagaidām ir tikai sākuma stadijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Valdībai savā pārziņā jāpatur meža politika Latvijā

Māris Ķirsons, 13.12.2021

Latvijas Meža sertifikācijas padomes priekšsēdētājs Māris Liopa.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ES Zaļais kurss skars ikvienu meža nozarē strādājošu uzņēmumu, visticamāk, samazināsies koksnes resursu ieguvei pieejamo platību apmērs, tādējādi raisot ķēdes reakciju, tāpēc Latvijai ir jābūt savai zinātniski pamatotai pozīcijai, lai šo izaicinājumu pārvērstu ieguvumos.

Tāds ir Latvijas Meža sertifikācijas padomes organizētās 6. starptautiskās konferences Dabas resursu ilgtspējīga apsaimniekošana – veiksmīgas sociālekonomiskās attīstības pamatnosacījums Eiropas Savienības jaunās vides politikas ieviešanas periodā referentu un diskusiju secinājums.

Latvijas Meža sertifikācijas padomes priekšsēdētājs Māris Liopa uzsvēra, ka tie lēmumi, kuri ir pieņemti un kurus vēl arī tiek plānots pieņemt saistībā ar Eiropas Zaļo kursu, attieksies arī uz Latviju un ietekmēs ļoti daudzus sektorus. Par savu vietu un konkurētspēju šajā jaunajā pasaules sistēmā ir jādomā ne tikai Latvijai, bet arī citām valstīm, kurās ir liels mežu īpatsvars, kurās ir attīstīta meža nozare. “Šajā jomā liela nozīme būs Latvijas zinātniekiem un jo īpaši zinātnē balstītiem secinājumiem par to, kas un kā jādara Latvijā, jo tas, kas ir labs un derīgs kādā dienvidu zemē, kur mežs ir retums, nav un nevar būt piemērojams tādā valstī kā Latvijā, kur meži aizņem vairāk nekā pusi no visas valsts teritorijas,” tā M. Liopa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" padome otrdien, 16.novembrī, iecēlusi kompānijas valdi jaunā sastāvā, valdes priekšsēdētāja amatā ieceļot Mārtiņu Čaksti, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Vienlaikus par valdes locekļiem no jauna iecelti Dmitrijs Juskovecs un Harijs Teteris, bet darbu valdē turpinās Guntars Baļčūns un Kaspars Cikmačs. Jaunie valdes locekļi darbu sāks 2022.gada 3.janvārī.

"Latvenergo" pārstāvji min, ka D.Juskovecs būs kompānijas komercdirektors, bet Teteris būs atbildīgs par "Latvenergo" ražošanas virzienu.

M.Čakste, D.Juskovecs un H.Teteris darbam "Latvenergo" valdē ir izvēlēti publiski izsludinātā kandidātu atlases konkursā.

"Latvenergo" valdes locekļi amatos iecelti uz piecu gadu termiņu.

"Latvenergo" padomes priekšsēdētājs Ivars Golsts norāda, ka "Latvenergo" valdei būs ne tikai jāturpina virzība uz ambiciozajiem mērķiem pašmāju un kaimiņvalstu tirgos, bet atbilstoši koncerna vispārējam stratēģiskajam mērķim jāpalielina "Latvenergo" koncerna vērtība, ekonomiski pamatoti attīstot un nodrošinot preces un pakalpojumus enerģijas un ar to saistītu biznesu vērtību ķēdēs un efektīvi pārvaldot valsts attīstībai un drošībai stratēģiski nozīmīgus resursus un infrastruktūru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uzņēmējiem būs pieejams aizdevums ar kapitāla atlaidi līdz 10 miljoniem eiro

Db.lv, 18.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) trešdien, 19.janvārī, sāks projektu atlasi jaunā lielo investīciju atbalsta programmā uzņēmējdarbības attīstības projektiem, kas ir ne mazāki par 10 miljoniem eiro, informē LIAA.

Šo programmu izstrādājusi Ekonomikas ministrija (EM) sadarbībā ar LIAA un "Attīstības finanšu institūciju "Altum"" ("Altum").

Uz aizdevumu ar kapitāla atlaidi līdz 30% apmērā no kopējām investīciju projekta attiecināmajām izmaksām varēs pretendēt Latvijā reģistrēti lielie un vidējie komersanti. Projektam pēc īstenošanas sasniedzot plānotos kritērijus, komersants varēs saņemt kapitāla atlaidi jeb dzēst "Altum" piešķirto aizdevumu.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) norāda, ka eksporta rādītāji turpina augt, taču lielu daļu no eksporta sastāda arī koksne, graudi un citi Latvijas dabas resursi, kam nebūtu jākalpo citu valstu attīstībai, bet gan jārada pievienotā vērtība uz vietas Latvijā. Tāpēc radīta programma, lai stimulētu Latvijas uzņēmumus veikt ieguldījumus jaunu produktu izstrādē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ilgtspēja un zaļais kurss nozīmē būt soli priekšā citiem

Mārtiņš Zemītis, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja vietnieks, 20.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen notikušajā ANO Klimata pārmaiņu konferencē (COP26) Glāzgovā pasaules līderi turpināja sarunas par klimata mērķu sasniegšanu, jo tikai kopdarbojoties iespējams ierobežot globālo sasilšanu.

Eiropas Savienības (ES) mērķis ir 30 gados, līdz 2050. gadam, samazināt neto emisijas līdz nullei, sasniedzot klimata neitralitāti. Vērtējot COP26 konferences iznākumu, jāsaka, ka ir panākts progress, bet darbs jāturpina — glāze ir puspilna. Pārliecība par klimata neitralitātes mērķu sasniegšanu joprojām ir dzīva, un mērķi ir izpildāmi. Lai to izdarītu, jāiesaistās it visiem, katram savā līmenī — valstīm, pilsētām, uzņēmumiem un cilvēkiem.

Skaidrs, ka pat 2050. gadā joprojām tiks radītas jaunas oglekļa emisijas. Taču jau šobrīd ir pieejamas tehnoloģijas un nākotnē attīstīsies risinājumi, kas emisijas palīdzēs piesaistīt un noglabāt. Piemēram, lauksaimniecībai un mežsaimniecībai ir liels emisiju piesaistes potenciāls. Lielākā daļa Latvijas pilsētu saprot savus izaicinājumus un ir apzinājušas problēmas emisiju jomā. Piemēram, Rīgas izaicinājums ir ēku siltināšana un transports. Savukārt Liepāja ēku siltināšanā ir pirmrindnieks, līdzīgi kā Valmiera un Ventspils. Šobrīd daudzas Latvijas pilsētas un jaunizveidotie novadi izstrādā savas klimata, enerģētikas un ilgtspējīgas attīstības stratēģijas, iezīmē savu ceļu uz klimata neitralitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Darbībai digitālajā vidē vajadzīgi ne tikai IT risinājumi, bet arī jauns skats uz biznesu

Inga Šīna, Ekonomikas un kultūras augstskolas programmas “Biznesa vadība” direktore, 27.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan statistika liecina, ka pandēmijas laikā liela daļa mazo un vidējo uzņēmumu ir pielāgojušies un pilnībā vai daļēji pārcēluši savu darbību uz digitālo vidi, veiksmīgai darbībai e-komercijas nozarē nepieciešami ne tikai IT risinājumi, bet arī jauns skats uz ierasto biznesu.

Vīrusa rādītā krīze izgaismoja lietas, kurām pēkšņi bija jābūt gatavam katram vadītājam - vadīt pārmaiņas, menedžēt stresu, pārvaldīt krīzes situāciju, mainīt procesu vadību un fokusēties uz klientu u.c. Tas, cik lielā mērā uzņēmēji spēs pilnveidot šīs prasmes, būtiski ietekmēs arī iespējas darboties pandēmijas laikā un pēc tās, jo ekonomikas skaudrie pamati liecina – krīzes ir cikliska parādība.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks ir paudis: “Izņemot atsevišķas nozares, kuras tiešā veidā ietekmē Covid-19 pandēmija, kopumā mēs esam plusos. Tādēļ var teikt, ka ekonomika atgūstas, izaugsme ir, bet vājums ir vērojams dažos sektoros.” Ir skaidrs, ka Covid-19 biznesa sektorus skāra dažādi un nevienmērīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Philip Morris International sesto gadu pēc kārtas atzīts par labāko darba devēju

Db.lv, 21.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Phillip Morris Latvia mātes kompānija Philip Morris International (PMI) jau sesto gadu pēc kārtas ir atzīta par labāko darba devēju.

Starptautiskā līmenī darba devējus katru gadu izvērtē un sertificē neatkarīgi auditori no Nīderlandē bāzētā TOP darba devēju institūta (Top Employers Institute). Sertifikācijas procesā tiek vērtēta uzņēmumu cilvēkresursu stratēģija un ikdienas prakse, kā arī organizācijas ieguldījums labākas darba vides veidošanā.

TOP darba devēju institūts sertifikācijas procesā izvērtē uzņēmumu praksi sešās cilvēkresursu pārvaldības jomās: vadība (biznesa stratēģija un cilvēku vadības stratēģija, līderība), pārvaldības forma (darba vides organizācija un pārmaiņu vadība, cilvēkresursu digitalizācija un darba vide), spēja piesaistīt (darba devēja zīmola veidošana, darbinieku piesaistīšana), attīstība (karjeras veidošanas un darbinieku izaugsmes iespējas, apmācības), iesaistīšana (darbinieku labsajūta, iesaistīšana, atalgošana un atzinības), spēja vienot (vērtības, ētika daudzveidība, iekļaušana un ilgtspējība).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības jaunā vides politika visbūtiskāk skars zemkopību un transportu; pārejai uz jauno kursu Latvijai atvēlēti 10 miljardi eiro, kas pašlaik ir viena gada valsts budžets, taču tikai aizsargājamo teritoriju palielināšana meža nozarē vien ik gadu samazinās eksporta ienākumus par vismaz 800 milj. eiro, kā arī nodarbinātību nozarē un ar to saistītajās sfērās.

To rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv organizētā diskusija par Eiropas Savienības jauno vides politiku, tās iespējamajiem riskiem un ieguvumiem Latvijas tautsaimniecībai.

Pārkārtošanās notiks daudzu gadu garumā, taču, lai tās rezultātā tiktu sasniegti izvirzītie ES klimata mērķi un vienlaikus tautsaimniecība nepiedzīvotu nepatīkamus pārsteigumus, attiecīgu lēmumu izstrādē jāpiedalās politiķiem, ierēdņiem un konkrētajās nozarēs strādājošajiem uzņēmējiem.

Identificē nozares, kuras jutīs visvairāk

“Pašlaik notiek to nozaru, kuras ietekmēs jaunā ES vides politika, identificēšana. Šajā procesā ir iesaistītas vairākas ministrijas, un tajā arī tiks identificētas tās nozares, kurām būs jāsaņem vislielākais sitiens,” skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Gatis Zamurs. Viņaprāt, vislielāko pārmaiņu priekšā atrodas transports un zemkopība, kas ir atbildīgas par lielu daļu no siltumnīcu gāzu emisijām. “Tā ir horizontāla pārmaiņa, kura skars visus, izaicinājumu ir daudz, un tos visus nofiksēt nav iespējams. Piemēram, gājām Zaļā kursa virzienā, domājām zaļas domas, bet atnāca Covid-19, un mēs apkraujamies ar plastmasas iepakojumu,” tā G. Zamurs.Viņš atzīst, ka šajā kontekstā ir jāsaprot, cik preces un pakalpojumi maksās. “Visiem pārvadājumiem būs jāizmanto zaļāks transports un arī jābrauc būs mazāk. Preču ražošana lielos attālumos no patērētājiem un to atvešana nozīmē, ka par to ievešanu ES būs jāmaksā, lai nekropļotu konkurenci ar tiem, kuri ražo zaļāk ES,” tā G. Zamurs. Tas nozīmēs CO2 emisijas nodokli preču ievešanai ES. Protams, pašlaik nav zināms, kad tāds tiks ieviests. “Tuvāko gadu laikā sapratīsim, kad un kā tas notiks,” uzsver G. Zamurs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules galveno risināmo jautājumu topa augšgalā jau kādu laiku atrodas klimata izaicinājumu tēma. Daudz enerģijas tiek patērēts runām par zaļumu, kam seko arī attiecīgas politikas īstenošana, kuras rezultāts bieži vien ir vecās ekonomikas sodīšana un aktīvi mēģinājumi balstīt jaunas it kā zaļākas alternatīvas iepriekšējam darbības modelim.

Lielu izaicinājumu, piemēram, Eiropas zaļajai transformācijai gan, visticamāk, sagādās šī ziema, ja tā izrādīsies barga. Jāņem vērā, ka pasaulei enerģija ir nepieciešamam milzīgā apmērā, lai gan pieejamība energoresursiem daudzos gadījumos nonākusi uz jautājuma zīmes. Rezultātā, ja jāizvēlas starp to, vai šajā ziemā riskēt nenosalt, vai dzīvot nosacīti zaļi un sildīties un kādu grāmatu lasīt pie svecītes, daudzi tomēr labāk izvēlas par visu cenu mēģināt sev nodrošināt kādas enerģijas piegādes.

Rezultātā pasaulē, kas mēģina apkarot klimata pārmaiņas, pieprasījums pēc vienas no netīrākajām degvielām – oglēm – ir teju sasniedzis jaunu rekordu.

Arī Bloomberg izceļ visai smago dilemmu, kādas priekšā nonākusi pasaules enerģijas politika. Piemēram, Apvienotajā Karalistē darboties nācies spēkstacijām, kuras enerģiju iegūst tieši no ogļu dedzināšanas. Vairākas no tām, piemēram, Vestbērtonas spēkstaciju turklāt uz zaļās politikas fona esot plānos slēgt jau nākamgad. Šajā pašā laikā tieši šādu staciju darbināšana šajā septembrī esot ļāvusi izvairīties no situācijas, kad šajā valstī vienkārši sāk pazust gaisma. Kopumā šāda problēma gan nav unikāla vien Apvienotajai Karalistei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cik ilgtspējīga ir Eiropa, ja tā nav aizsargāta?

Elīna Egle, Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federāciajs valdes priekšsēdētāja, 12.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilgtspēja ir kļuvusi par galveno dzinējspēku valstu rīcībpolitikās, ekonomikā un arī sabiedrībā kopumā. Savukārt starp ilgtspēju un aizsardzību pastāv dabiska, lai arī bieži novārtā atstāta saikne.

Proti, aizsardzība ir būtiska drošības sastāvdaļa, savukārt drošība ir priekšnoteikums jebkāda veida ilgtspējai.

Nodrošinot Eiropas valstu bruņotajiem spēkiem visu nepieciešamo to misiju izpildei, Eiropas aizsardzības nozari pārstāvošie ražotāji, t.sk. pakalpojumu sniedzēji, dod neatsveramu ieguldījumu mieram, starptautiskajai sadarbībai, kā arī ekonomiskajai un sociālajai attīstībai ilgtermiņā. Turklāt vairums šo uzņēmumu darbojas arī citās nozarēs, pārsvarā drošības, kosmosa un aeronautikas jomās, kurām arī ir liela ietekme uz ilgtspēju. Līdz ar to šie uzņēmumi ir daļa no bagātīgas ekosistēmas, kas palīdz sargāt Eiropas pilsoņu dzīvi un dzīvesveidu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Virkne uzņēmēju atklātā vēstulē Saeimas deputātiem un Ministru Kabinetam aicina nekavējoties apturēt atjaunojamo energoresursu staciju slēgšanu.

Vēstules saturs turpinājumā:

"Jau trīs gadus – iesākumā Ekonomikas ministrijas, bet tagad Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) vadībā – Latvijā notiek mērķtiecīga atjaunojamo energoresursu staciju slēgšana, dēvējot to par cīņu pret OIK maksājumiem, taču realitātē samazinot atjaunojamo energoresursu īpatsvaru valsts energobilancē. Vienlaikus Latvija ir pārņēmusi un ieviesusi savos normatīvajos aktos Eiropas Savienības (ES) direktīvas atjaunojamo energoresursu jomā, kamēr Eiropas Komisija nākusi klajā ar rīcības programmu “Fit-for-55”, kas paredz dalībvalstu enerģētikas attīstību tieši atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielināšanas virzienā un atkarības no fosilajiem energoresursiem jeb Krievijas gāzes mazināšanu. Jāatzīst, ka šīs Latvijas savstarpēji pretrunīgās darbības padara Latvijai izvirzīto jauno mērķu izpildi enerģētikā par neizpildāmām fantāzijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vadošās Rietumvalstu kompānijas jau kādu laiku sākušas ziņot par savu iepriekšēja ceturkšņa sniegumu. Peļņas atskaites bieži vien papildina uzņēmumu vadītāju spriedumi un mājieni par nākotni. Redzams, ka šo finanšu atskaišu publicēšanas sezonu daudzas lielās kompānijas arī izmanto, lai informētu par savu produktu un pakalpojumu cenu tālāku palielināšanu.

Piemēram par cenu palielināšanu plašam produktu klāstam nupat ziņojis globālais dažnedažādu patēriņa preču ražotājs Procter & Gamble (tas kontrolē, piemēram, Gillette, Pampers, Ariel un teju neskaitāmas citas preču zīmes). Līdzīgi par cenu palielināšanu ziņojis globālais patēriņa preču smagsvars Unilever, kas iepriekšējā ceturksnī vidēji tās audzējis par 4%, kas ir visvairāk kopš 2021. gada. Arī šai kompānijai piederošo preču zīmju saraksts ir ļoti garš, kur cita starpā šis uzņēmums ir lielākais pasaules saldējuma ražotājs (tas kontrolē, piemēram, Magnum preču zīmi).

Vēl par savu cenu palielināšanu nupat ziņojuši tādi uzņēmumi kā Nestle, Danone un WD-40 Co utt. Tāpat dauzu šādu uzņēmumu vadība devusi mājienus, ka cenu palielināšana, iespējams, būs nepieciešamā arī nākamgad. “Mums jāgatavojas vēl vismaz 12 mēnešiem ar inflācijas spiedienu. Mēs atrodamies tādā inflācijas vidē, kas ir vērojama reizi divdesmit gados,” spriedusi minētā Unilever vadība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Eiropas uzstādījumi skaidri, bet to sekas raisa bažas

Māris Ķirsons, 22.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikvienam zemes īpašniekam nāksies izvērtēt savu saimniecisko darbību ikkatrā m2 , lai varētu sasniegt izvirzītos ES mērķus, savukārt Latvijai ir vajadzīga valsts politika ar stimuliem, kura veicinātu brīvprātīgu saimnieciskās darbības transformāciju to zemju saimniekiem, kurās līdzšinējās saimnieciskā darbība būs apgrūtināta vai mazefektīva.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par Eiropas Zaļā kursa iespējamo sociāli ekonomisko ietekmi uz zemes nozarēm un darbavietām, un apdzīvotību reģionos.

Zina uzstādījumus

“Eiropas lielie politiskie uzstādījumi lauksaimniecībai ir zināmi – par 50% samazināt augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, par 50% samazināt antibiotiku izmantošanu, par 20% samazināt mēslojuma apmērus, samazināt CO2 emisijas, palielināt bioloģiskās lauksaimniecības īpatsvaru līdz 25% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes apmēra. Tajā pašā laikā nav skaidrības, piemēram, attiecībā uz stratēģijas “no lauka līdz galdam” mērķu sasniegšanas devumu no katras ES dalībvalsts, jo īpaši, ja katra atrodas citādā situācijā,” skaidro Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jaunas atjaunīgo resursu jaudas mazinās elektroenerģijas tirgus cenu

Guntars Baļčūns, AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs, 23.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gads parādīja, ka esam iemācījušies savu ikdienu un uzņēmuma vadību nodrošināt arī pandēmijas apstākļos. Notikumi enerģētikā ir bijuši dinamiski, un šogad esam ieguldījuši lielu darbu, lai nākotnē kļūtu energoneatkarīgāki un ražošanā izmantotu atjaunīgos energoresursus.

Eiropas mērogā ļoti nozīmīgs notikums enerģētikā ir diskusija par klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu ar zaļā kursa palīdzību. Maijā sekmīgi notikusī Latvenergo zaļo obligāciju emisija norāda, ka zaļā ražošana ir svarīga jau šobrīd un ka tā sniedz gan ieguvumus sabiedrībai, gan arī paver mums jaunas izaugsmes iespējas. Investori ir mūsu sadarbības partneri, kas vēlas savu naudu ieguldīt ilgtspējīgas attīstības projektos. Tās ir vienotas vērtības un apzināta rīcība, lai saudzētu dabu, ko vēlamies saglabāt nākamajām paaudzēm.

Rudenī esam izstrādājuši Latvenergo jauno stratēģiju nākamajam periodam, kurā nozīmīga vieta ir atjaunīgo energoresursu jaudas palielināšanai. Vēja enerģijas izmantošana ir viens no ekonomiski efektīvākajiem risinājumiem, kas nestu labumu. Īpaši svarīgi tas ir šobrīd, kad piedzīvojam elektroenerģijas jaudu deficītu Latvijā un Baltijā, kā arī ļoti augstas cenas elektroenerģijas tirgū. Ir svarīgi attīstīt jaunas atjaunīgo resursu jaudas, lai stiprinātu mūsu neatkarību no energoresursu importa un cenu svārstībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā veidot praktisku ilgtspējas stratēģiju?

Diāna Krišjāne, EY Partnere Baltijas valstīs, 23.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilgtspējas dienaskārtība attiecas uz mums visiem. Proti, jau šobrīd un nākotnē ilgtspējīgas ekonomikas un pārvaldības principi un izaicinājumi būs tas, kas noteiks mūsu ikdienas paradumu maiņu, uzņēmējdarbības izaugsmi un valsts politiku.

Taču kā veidot ilgtspējīga biznesa stratēģiju ar konkurences priekšrocību un pāriet no vārdiem pie darbiem? Vēlos piedāvāt piecu soļu pieeju, kas palīdzēs uzņēmējiem un institūciju vadītājiem izveidot pašiem savu ilgtspējas ceļa karti un radīt ilgtermiņa vērtību.

Jāsāk ar iesaistīto pušu ilgtspējas gaidām un mērķiem

Ilgtspējas stratēģiju ir vērts sākt ar detalizētu izpratni par visu uzņēmuma ieinteresēto pušu gaidām, proti, kādu darbību un rezultātus ilgtspējas jomā no mums sagaida mūsu klienti, uzņēmuma akcionāri, mūsu darbinieki, vadības komandas, partneri un sabiedrības grupas, kuras kaut mazākajā mērā ietekmē mūsu uzņēmuma vai institūcijas darbība. Svarīgi šeit novērtēt arī šo gaidu dinamiku – ko mēs varam sagaidīt tuvāko gadu laikā? Šis “izpratnes” veidošanas solis uzņēmumam ļaus novērtēt ilgtspējas vērtības mērogu, ko uzņēmums varētu radīt ar savu rīcību un ieskicēs arī darbības galvenos virzienus, piemēram, vai mums sākt ar darbības principiem, ražošanas procesu, loģistiku vai produktu izstrādi? Kas mūsu cilvēkiem ir svarīgi šobrīd un, kas būs svarīgi rīt? Kādu produktu cilvēki gribētu redzēt, ņemot vērā klimata pārmaiņu izaicinājumus?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Gints Miķelsons ievēlēts par Latvijas Būvniecības padomes priekšsēdētāju.

Turpmākos trīs gadus Latvijas Būvniecības padomi vadīs G. Miķelsons, bet par vietnieku ievēlēts Artis Dzirkalis, kurš pārstāv Latvijas Ilgtspējīgas Būvniecības padomi.

G.Miķelsons padomes darbu vadīja arī iepriekš – kopš 2020. gada 26. marta. "Darbs pie būvniecības nozarei aktuāliem attīstības jautājumiem turpinās un izaicinājumu netrūkst. Jaunie sociāli ekonomiskie apstākļi un straujā pārmaiņu dinamika rāda, cik liela nozīme ir vidējā termiņā plānotiem un sakārtotiem nozares jautājumiem, kas Padomes un nozares ministrijas veicamo darbu sarakstā ir noteikti kā prioritārie. Jāraugās, kā abpusējā dialogā starp būvniecības nozares organizācijām un ministrijām, turpmāk būs iespējams panākt arī labākus, efektīvākus, ātrākus un jēgpilnākus īstermiņa risinājumus," norāda G.Miķelsons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kanceleja izsludinājusi konkursu uz Latvijas Zinātnes padomes (LZP) direktora amatu, piedāvājot 2264 eiro atalgojumu, liecina sludinājums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

No kandidātiem tiek sagaidīta atbilstība Valsts civildienesta likuma un likuma "Par valsts noslēpumu" prasībām, zinātniskais doktora grāds un Covid-19 sertifikāts. Tāpat nepieciešama vismaz triju gadu nepārtraukta pieredze zinātniskās institūcijas vadītāja amatā vai zinātniskās institūcijas struktūrvienības vadītāja vai administratīvā vadītāja amatā vai pēdējo piecu gadu laikā iegūtā pieredze LZP līdzvērtīgas organizācijas vadītāja amatā.

Kanceleja sagaida arī pieredzi finansējuma piesaistē, tostarp pētniecības un inovācijas projektiem, pieredzi pētniecības un attīstības iniciatīvu, programmu vai projektu izstrādāšanā, īstenošanā, vadīšanā. Tiek prasīta arī zinātniskās vai pētnieciskās pārstāvniecības pieredze starptautiskā līmenī, zināšanas par valsts pārvaldes darbības principiem, par Latvijas zinātnes tehnoloģiju attīstību un inovāciju sistēmu, tostarp izpratne par Latvijas zinātnes sistēmu un Eiropas Pētniecības telpu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kase pirmo reizi emitējusi valsts ilgtspējīgās eiroobligācijas ar dzēšanas termiņu astoņi gadi, piesaistot finansējumu 600 miljonu eiro apmērā ar ienesīgumu 0,263% un fiksējot kupona likmi 0,25%, informē Finanšu ministrija (FM).

Obligācijas emitētas "Latvijas ilgtspējīgas attīstības atbalstam un finansējuma piesaistei pasākumiem un prioritātēm, kuras vērstas uz klimata pārmaiņu negatīvās ietekmes mazināšanu, virzību uz klimatneitralitāti un labklājības celšanu," teikts FM paziņojumā.

Ar šo aizņēmumu Latvija stāšoties "pretī globālajiem klimata izaicinājumiem, ar ilgtspējīgu finanšu instrumentu atbalstu nostiprinot ceļu klimatneitrālas un sociāli atbildīgas ekonomikas attīstībai, kurā tiek domāts par klimata, vides un sociālās politikas efektīvākajiem ilgtermiņa risinājumiem un to ietekmi uz nākamajām paaudzēm".

Obligāciju ietvara izveidi, kas ir obligāts nosacījums ilgtspējīgo obligāciju emisijai, nodrošinājusi Finanšu ministrijas vadītā darba grupa, kurā pārstāvēta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Ekonomikas ministrija, Zemkopības ministrija, Satiksmes ministrija, Labklājības ministrija, Iekšlietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija un Pārresorsu koordinācijas centrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Livonia Partners Fund II sāk investēt Baltijas uzņēmumos 147 miljonus eiro

Db.lv, 09.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas privātā kapitāla ieguldījumu uzņēmums "Livonia Partners" piesaistījis 147 miljonus eiro alternatīvo ieguldījumu fondam "Livonia Partners Fund II", kurš līdzekļus plāno investēt Baltijas uzņēmumos, informē "Livonia Partners" pārstāvji.

Kompānijā atzīmēja, ka fonds apņēmies ieguldīt iespējās, kas risina klimata pārmaiņu un vides ilgtspējas izaicinājumus.

Livonia Partners Fund II atbalsta vairāki institucionālie investori, tostarp Baltijas un Ziemeļvalstu pensiju fondi, starptautiskās institūcijas un privātie investori. Visi Livonia Partners Fund I investori turpina ieguldīt Livonia Fund II, kas piesaistījis arī virkni jaunu investoru.

“Mums ir ne vien ievērojams līdzekļu apjoms, bet arī zināšanas un ekspertīze, ko ieguldīsim uzņēmumos, palīdzot tiem augt un attīstīties. Pēc 2021. gada sagaidāma Latvijas ekonomikas izaugsmes paātrināšanās, ko veicinās daudzu nozaru, jo īpaši tehnoloģiju, pakalpojumu un ražošanas attīstība. Livonia atbalstīs šo izaugsmi, ieguldot talantīgos uzņēmējos,” saka Livonia Partners partnere un līdzdibinātāja Kristīne Bērziņa, piebilstot, ka plašā un daudzveidīgā investoru klāsta uzticība Livonia Partners veido par lielāko privātā kapitāla fondu Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde uzsāk īstenot projektu “Vēsturiski piesārņotas vietas Liepājas ostas Karostas kanāla attīrīšana. II kārta” ar mērķi samazināt Karostas kanāla vēsturiski piesārņoto nogulumu negatīvo ietekmi uz vidi, cilvēku veselību un Baltijas jūras ekoloģisko stāvokli.

Mērķa sasniegšanai sanācijas darbu ietvaros no kanāla gultnes tiks izņemti likumdošanas normām neatbilstoši nogulumi 202 247 m3, kuros ir ieslēgtas 400 t bīstamās ķīmiskās vielas.

Projekts tiek finansēts Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021.gada perioda programmas “Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide” ietvaros. Projekta kopējās izmaksas ir 5 117 647,05 eiro, no kurām 4 350 000,00 eiro ir Norvēģijas finanšu instrumenta finansējums.

Īstenojot projektu, tiks veicināti Helsinku komisijas (HELCOM) Baltijas jūras Rīcības plāna mērķi un rīcību sasniegšana – atjaunot Baltijas jūras labu ekoloģisko stāvokli – nodrošināta jūras ekoloģiskā daudzveidība un dinamika, tīrība, veselība un produktivitāte jūrai raksturīgajos apstākļos, kur jūras vide tiek izmantota ilgtspējīgi, saglabājot jūras ūdeņu izmantošanas potenciālu šai un turpmākajām paaudzēm. Projekta rezultāta Liepājas pilsētas iedzīvotāji turpmāk netiks pakļauti vēsturiskā piesārņojuma iedarbības riskam un tiks būtiski uzlabots jūras ekoloģiskais stāvoklis un apkārtējās vides kvalitāte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimnieciskās ražošanas samazināšanās, ūdens trūkums, jūras līmeņa celšanās un citas nelabvēlīgas klimata pārmaiņu sekas var līdz 2050.gadam izraisīt līdz 216 miljoniem cilvēku migrāciju savu valstu robežās, pirmdien brīdinājusi Pasaules Banka.

Pasaules Banka 2018.gadā publiskoja ziņojumu par klimata pārmaiņu ietekmi uz migrāciju Dienvidāzijā, Latīņamerikā un Subsahāras Āfrikā un prognozēja, ka līdz 2050.gadam šajos reģionos varētu pārvietoties 143 miljoni cilvēku.

Jaunajā ziņojumā ietverti vēl trīs reģioni - Austrumeiropa un Vidusāzija, Ziemeļāfrika un Austrumāzija un Klusā okeāna reģions - lai sniegtu globālu prognozi par potenciālo migrāciju, norādīja Pasaules Bankas pārstāvis, bet viņš piebilda, ka šī prognoze nav akmenī cirsta.

"Ja valstis tagad sāks samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju, novērst nepilnības attīstībā, atjaunot svarīgākās ekosistēmas un palīdzēt cilvēkiem pielāgoties, klimata izraisīto iekšējo migrāciju var izdoties samazināt līdz pat 80% - līdz 44 miljoniem cilvēku līdz 2050.gadam," sacīja Pasaules Bankas pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā par taisnīgāko atalgojuma maksātāju lielo uzņēmumu grupā šogad atzīta AS "Latvijas valsts meži", bet mazo un vidējo uzņēmumu grupā - SIA "Getliņi eko", informē personāla atlases, attīstības un atalgojuma pētījumu kompānijas "Fontes" pārstāvji, atsaucoties uz jaunākā pētījuma datiem.

"Pandēmijas izraisītās pārmaiņas ir mainījušas spēles noteikumus, un darba tirgū galveno lomu spēlē darba ņēmējs. Taisnīgs atalgojums jau ir kļuvis par normu, nevis pievienoto vērtību. Arvien vairāk organizāciju veido pārskatāmu atalgojumu politiku, sekmējot savu konkurētspēju gan esošo darbinieku noturēšanā, gan jaunu piesaistē," pauda "Fontes" vadītāja Kristīne Āboltiņa.

Darba devēji tika vērtēti vairākos posmos, skatot, vai tiek integrēts dzimuma līdztiesības princips - gan pēc atalgojuma, gan pārstāvniecības augstākajā vadības līmenī, vai visiem darbiniekiem vienā amatā ir līdzīgs atalgojums, vai atalgojums uzņēmumā ir konkurētspējīgs darba tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pat pieaugot atjaunojamo energoresursu īpatsvaram Latvijas enerģijas gala patēriņā, gāzes infrastruktūra saglabās savu nozīmīgumu, jo to būs iespējams pielāgot jaunajām vajadzībām.

To intervijā DB norāda AS Gaso Ekspluatācijas un tehnisko risinājumu departamenta direktors Ilmārs Bode. Viņš stāsta, ka, ja biometāns atbilst tām kvalitātes prasībām, kas pašlaik noteiktas dabasgāzei, gan Gaso, gan AS Conexus Baltic Grid esošo infrastruktūru šī resursa transportēšanai varētu pielāgot diezgan ātri. Praktiski tas ir izdarāms jau tagad, šobrīd jāsakārto vien daži normatīvie akti, kā arī jautājumi, kas saistās sertificēšanu un biometāna ievadīšanu sadales un pārvades sistēmā, skaidro I.Bode.

Kādā stāvoklī šobrīd ir gāzes vadi un kopējā gāzes infrastruktūra?

Gāzes saimniecība pati par sevi vēsturiski ir bijusi ļoti labā stāvoklī, arī šobrīd tās stāvoklis ir labs. Tas skaidrojams ar to, ka gāzes infrastruktūra vienmēr ir bijusi pakļauta valsts izstrādātajiem standartiem, kas nosaka tehniskās apkalpošanas periodus un precīzas darbības, kas ir jāveic, to uzturot. Līdzīgi standarti un regulējumi pastāvēja arī Padomju laikos, kas nozīmē, ka gāzes saimniecība mūsu valstī ir viena no sakārtotākajām jomām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) aicina atsevišķi apsvērt atbalstu mikrouzņēmumiem ar mazu darbinieku skaitu apgrozāmo līdzekļu granta aprēķina formulā.

"Mūsu industrijā tirdzniecībā ir daudz uzņēmumu, kam pieder tikai viens veikals, kurā strādā viens līdz divi cilvēki. Bet apgrozījums uz vienu darbinieku vai uz vienu darba algas eiro ir salīdzinoši liels. Esoša aprēķina formula diskriminē šo uzņēmumu grupu attiecībā uz atbalsta apjomu pret apgrozījuma kritumu," komentē asociācijā.

LTA piedāvā palielināt atbalsta apmēru Covid-19 krīzē cietušajiem nozares uzņēmumiem, A grupā iekļaujot mazākos industrijas strādājošos uzņēmumus, kuros ir līdz diviem darbiniekiem un līdz 20 000 eiro vidējais apgrozījums mēnesī pēc 2020.gada datiem. Šādiem uzņēmumiem LTA ieskatā atbalsta apmēram jābūt 90% apmērā no uzņēmuma bruto darba algas, par kuru samaksāti darba algas nodokļi 2021.gada jūlijā, augustā un septembrī, nosākot apmēra minimumu, kā 75% no uzņēmuma kritumā un maksimumu - 100% no uzņēmumu krituma.

Komentāri

Pievienot komentāru