Ikdienā mēs reti aizdomājamies par to, cik daudz digitālu risinājumu palīdz mums dzīvot ērtāk. E-paraksts, bērnudārzu rindas, nodokļu maksājumi, transportlīdzekļa reģistrācija vai piekļuve saviem veselības datiem – šie pakalpojumi lielākajai daļai sabiedrības jau kļuvuši par pašsaprotamu ikdienas daļu. Taču aiz šīs “pašsaprotamības” stāv gadiem ilgs Latvijas IT nozares darbs, kompetence un mērķtiecīga attīstība.
Pēdējo divu gadu laikā e-pakalpojumu izmantošana Latvijā ir būtiski pieaugusi, un tas ir skaidrs signāls – digitālā transformācija valstī notiek pareizajā virzienā. Pētījumu aģentūras “Norstat” dati rāda, ka šobrīd valsts vai pašvaldību e-pakalpojumus regulāri izmanto jau 31 % iedzīvotāju, kamēr 2023. gadā tie bija 23 %. Tas nav tikai statistikas pieaugums – tā ir uzticības zīme gan valsts digitālajai politikai, gan Latvijas IT nozares spējai radīt lietotājam draudzīgus risinājumus.
Svarīgi, ka e-pakalpojumi tiek izmantoti arvien biežāk. 39 % iedzīvotāju tos lieto vairākas reizes gadā, savukārt to cilvēku īpatsvars, kuri digitālos pakalpojumus izmanto tikai reizi gadā, ir samazinājies gandrīz uz pusi. Tas apliecina, ka e-pakalpojumi vairs nav “ārkārtas risinājums”, bet gan ikdienas instruments.
Īpaši iepriecina tas, ka pieaug arī pakalpojumu kvalitātes novērtējums. Salīdzinājumā ar 2023. gadu ir audzis to lietotāju skaits, kuri e-pakalpojumu ērtumu vērtē ar 6 vai 7 ballēm desmit ballu skalā. Sabiedrība skaidri pasaka: digitālie risinājumi kļūst ērtāki, saprotamāki un pieejamāki.
Nav pārsteigums, ka galvenie ieguvumi, ko iedzīvotāji min, ir ērtums (54 %) un ātrums (48 %). Tieši šie faktori ir bijuši Latvijas IT nozares darba pamatā – automatizēt procesus, samazināt birokrātiju un ietaupīt cilvēku laiku. To apliecina arī visnoderīgāko e-pakalpojumu tops: Nodokļu deklarācijas, e-identitāte un e-paraksts, CSDD pakalpojumi, kā arī piekļuve veselības datiem.
Latvijas IT nozare ar to var pamatoti lepoties. Mēs bieži salīdzinām sevi ar citām valstīm, taču aizmirstam, ka daudzi risinājumi, kas pie mums darbojas ikdienā, vēl aizvien ir izaicinājums pat digitāli attīstītākās valstīs. Turklāt šie risinājumi tiek izstrādāti tepat Latvijā – ar vietējo speciālistu zināšanām, pieredzi un izpratni par sabiedrības vajadzībām.
Ne mazāk būtiski ir tas, ka Latvijas IT izstrādātāju kompetence un pieredze arvien pārliecinošāk izskan arī starptautiskā mērogā. Strādājot ar publiskā sektora digitalizāciju, sarežģītām datu sistēmām un augstām drošības prasībām, Latvijas IT uzņēmumi ir uzkrājuši zināšanas, kas padara tos konkurētspējīgus visā Eiropas Savienībā (ES). Daudzās ES valstīs digitālo valsts pakalpojumu ieviešana joprojām ir sadrumstalota, lēna un birokrātiska – piemēram, Vācijā vairākas pamatlietas vēl aizvien prasa klātienes apmeklējumus vai dokumentu apriti papīra formātā. Latvijas pieredze rāda, ka ar mērķtiecīgu sadarbību starp valsti un IT nozari ir iespējams panākt būtiski augstāku digitālās pārvaldības līmeni. Tas paver arī eksporta iespējas – Latvijas IT risinājumi un speciālisti arvien biežāk tiek piesaistīti starptautiskiem projektiem, nesot valsts vārdu un kompetenci ārpus tās robežām.
Skatoties nākotnē, ir skaidrs – digitālā attīstība neapstājas. Arī nākamgad plānoti vairāki nozīmīgi IT attīstības projekti valsts un pašvaldību līmenī, kas vēl vairāk uzlabos pakalpojumu pieejamību, savietojamību un personalizāciju. Tie skars gan datu apmaiņu starp iestādēm, gan mākslīgā intelekta izmantošanu, gan drošākus un lietotājam vēl ērtākus digitālos risinājumus.
Galvenais ieguvējs no tā visa būs sabiedrība – iedzīvotāji un uzņēmēji, kuri arvien vairāk varēs koncentrēties uz sev būtisko, nevis administratīviem procesiem. Latvijas IT nozare jau šodien pierāda, ka spēj radīt ilgtspējīgus un modernus risinājumus. Mūsu uzdevums ir šo darbu turpināt un vienlaikus biežāk pamanīt un novērtēt sasniegto.
Digitāla, efektīva un cilvēkam draudzīga valsts nav nākotnes vīzija – Latvijā tā jau ir realitāte, kas ar katru gadu kļūst arvien spēcīgāka.
