Latvijas kažokzvēru audzētāju Gauja AB uztrauc Ķīnas attīstība 

Kažokzvēru audzētavā SIA Gauja AB iegūtās ādas tiek pārdotas Skandināvijas izsolēs, un aptuveni 80% no tām nonāk pie Ķīnas ražotājiem, tāpēc kažokzvēru audzētājus uztrauc arī Ķīnas ekonomikas attīstība un tas, ka tirgus nav diferencēts, norāda Gauja AB valdes loceklis Arnis Veckaktiņš.

Nozare.lv, 06.1.2012
1/4

Sia Gauja AB valdes loceklis Arnis Veckaktiņš.

Foto: Lita Krone / LETA

Pamatā visas Gauja AB kažokādas tiek pārdotas caur Somijas un Dānijas kažokādu izsolēm. Gala rezultātā visas Eiropas kažokādas un arī Gaujas AB kažokādas nonāk Ķīnā, jo Ķīna patlaban ir pasaulē lielākā kažokādu pircēja un visi kažokzvēru audzētāji strādā Ķīnai, skaidroja Veckaktiņš.

«Arī Skandināvijas valstis, kuras var uzskatīt par kažokzvēru audzēšanas lielvalstīm, visu savu produkciju pārdod Ķīnai. Ķīnā kažokus gan šuj, gan valkā. Ķīnieši paliek arvien bagātāki, agrāk vietējam tirgum viņi šuva tikai mēteļus ar kažokādas apkaklēm, bet tagad ļoti aktīvi pērk kažokus. Ja Ķīnas izaugsme apstāsies, tad gan kažokādu biznesam pasaulē būs gaidāma liela krīze,» sacīja Veckaktiņš.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Viņš piebilda, ka visi pasaules kažokzvēru audzētāji uztraucas, ka tirgus nav diferencēts un aptuveni 80% produkcijas nonāk Ķīnā. Tikai 20% pasaules ādu nonāk citos tirgos.

Jautāts, par kādām cenām Ķīna kažokādas iepērk, Veckaktiņš sacīja, ka tas ir brīvais tirgus, tāpēc jau ādas tiek pārdotas izsolēs.

«Ir gadi, kad cenas pamatīgi iet uz augšu, ir gadi, kad tās krīt. Patlaban cenas ir labas, piemēram, ūdeles ādas vidējā cena ir ap 45 eiro (31,5 latiem) par ādu. Gauja AB savas ādas pārdod par aptuveni 35 eiro (24,5 latiem), jo, pirmkārt, mūsu ādas vēl varbūt īsti neatbilst labākajiem standartiem, otrkārt, arī izsoļu nami paņem savus procentus. Lapsādas tagad izsolēs maksā ap 100 eiro (70 latu) gabalā, Gauja AB tās pārdod par aptuveni 70 eiro (49 latiem) gabalā," sacīja Veckaktiņš.

Kažokādu izsoles notiek četras reizes gadā, līdz ar to zvēraudzētavai naudas pieplūdums arī ir tikai četras reizes gadā, piebilda Veckaktiņš. Zvēraudzētava gadā iegūst aptuveni 100 000 ūdeļu ādu un 3 000 lapsu ādu.

SIA Gauja AB ar kažokzvēru audzēšanu nodarbojas kopš 1945.gada - sākotnēji kā valsts uzņēmums, tad padomju saimniecība, bet 1996.gadā uzņēmums tika privatizēts un izveidota SIA Gauja AB.

Jau 1997.gadā Gauja AB sāka kažokādu izstrādājumu šūšanu, atverot savu kažokādu izstrādājumu salonu Rīgā, M.Juglas ielā 3, un šūšanas darbnīcas filiāli. Gauja AB ir starptautiski reģistrēta preču zīme.

2008.gadā Gauja AB strādāja ar 1,34 miljonu latu apgrozījumu un 48 365 latu peļņu, bet 2009.gadā apgrozījums bija 0,95 miljoni latu un tika gūta 1263 latu peļņa.

2010.gadā zvēraudzētava strādāja ar 1,7 miljonu latu apgrozījumu un 180 514 latu peļņu.

Gaujas AB īpašnieki ir Svetlana Druva (52%), Tamāra Klimenko (24%) un Agris Nagliņš (24%).