Lai nodrošinātu ziemas dienestu darbu un sniega tīrīšanu Rīgā atsevišķās teritorijās, ielās un to posmos noteiktos diennakts laikos nepieciešamības gadījumā aizliegs transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu, informē Rīgas domes pārstāvji.

Ielas, kurās pagaidu ceļa zīme «Apstāties aizliegts», nepieciešamības gadījumā, tiks izvietota jebkurā diennakts laikā:

- Akadēmiķa Mstislava Keldiša ielā, posmā no Ilūkstes ielas līdz Ulbrokas ielai;

- Akas ielā, posmā no Ģertrūdes ielas līdz Tērbatas ielai;

- Akmeņu ielā, posmā no Jelgavas ielas līdz Mūkusalas ielai;

- Aleksandra Čaka ielā no Zemitāna ielas līdz Pērnava ielai;

- Andreja Saharova ielā, posmā no Rudens ielas līdz Lubānas ielai;

- Anniņmuižas bulvārī, posmā no Zentenes ielas līdz Jūrmalas gatvei (ielas labajā pusē);

- Anniņmuižas ielā no Gramzdas ielas līdz Rostokas ielai;

- Artilērijas ielā, posmā no Brīvības ielas līdz Jāņa Asara ielai;

Jūlija noslēgumā Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvnieks BERERIX uzsāks Dzirnavu ielas dzelzceļa pārvada būvniecību.

Pārvada izbūves laikā, no 24. jūlija līdz 31. augustam, Dzirnavu ielā, posmā no Satekles ielas līdz Turgeņeva ielai, tiks ierobežota un daļēji slēgta visa veida transportlīdzekļu satiksme un gājēju pārvietošanās, savukārt posms no Kļavu ielas līdz Abrenes ielai tiks slēgts pilnībā. Pirms darbu uzsākšanas Dzirnavu ielā, tiks atjaunota pilnvērtīga četru joslu satiksme Lāčplēša ielā.

Rail Baltica projekta Dzirnavu ielas zonā šobrīd norit pārvada gala balstu izbūves darbi, pabeigta atbalstsienu un tuvumā esošā mehāniski stiprinātās grunts uzbēruma izbūve un, noslēdzot tehniskos sagatavošanās darbus, tiks uzsākta arī jaunā dzelzceļa pārvada izbūve. Būvniecības darbu laikā, no 24. jūlija līdz 31. augustam, plānots veikt pārvada laiduma siju montāžu, inženiertīklu rekonstrukciju izbūvi abās ielas pusēs, kā arī Dzirnavu, Turgeņeva un Abrenes ielas krustojuma pārbūvi. Būvniecības darbu laikā pilnsabiedrība BERERIX nodrošinās informatīvo zīmju izvietošanu.

Pabeigta Rail Baltica Dzirnavu ielas dzelzceļa pārvada dienvidu daļas nesošo konstrukciju izbūve. Sākot ar 4.septembri, Dzirnavu ielā, posmā no Satekles ielas līdz Turgeņeva ielai zem jaunā pārvada, plānots uzsākt ielas asfaltēšanas darbus.

Savukārt no pirmdienas, 11.septembra, Dzirnavu ielā šajā posmā tiek plānots atjaunot visa veida transportlīdzekļu satiksmi un gājēju kustību.

Kopš būvniecības darbu uzsākšanas jūlija beigās, sešu nedēļu laikā Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvnieks BERERIX ir izbūvējis jaunā dzelzceļa pārvada nesošās konstrukcijas, tai skaitā nepieciešamajā apjomā pabeigta veco pārvada pamatu un palīgkonstrukciju (rievsienu u.c.) demontāža, dzelzceļa pārvada 39 siju montāža, inženierkomunikāciju rekonstrukcija un ierīkošana abās ielas pusēs, paliekošo veidņu montāža, veikta daļēja ceļa seguma konstrukcijas izbūve un citi darbi.

Sākotnēji bija plānots Dzirnavu ielu atvērt satiksmei 31.augustā. Tomēr sakarā ar palielināto nokrišņu daudzumu augustā ceļas segas konstrukcijas ar saistvielām nesaistītais konstruktīvās kārtas materiāls tika pārmitrināts, kā rezultātā nebija iespējams sasniegt tehnoloģiski nepieciešamos kvalitātes rādītājus. Stabilizējoties laikapstākļiem, būvnieks BERERIX mobilizēs darba brigādes, lai iespējas gadījumā Dzirnavu iela tiktu atvērta pēc iespējas ātrāk, par ko būvnieks informēs sabiedrību atsevišķi.

Lai netraucētu regulāro pasažieru pārvadājumu veikšanu Rīgas administratīvajā teritorijā, tostarp pilsētas sabiedriskā transporta maršrutos, Rīgas dome (RD) plāno aizliegt neregulāro pārvadājumu pasažieru uzņemšanu un izlaišanu daudzās galvaspilsētas centra ielās. To paredz Rīgas domes saistošie noteikumi, kuru projektu šodien akceptēja Satiksmes un transporta lietu komiteja, informē pašvaldībā.

Rīgas domes Satiksmes departaments ir apzinājis ielas autoostas un Centrālās stacijas tuvumā, kas visvairāk pakļautas riskam tikt izmantotām kā iekšzemes neregulāro pārvadājumu pasažieru uzņemšanas un izlaišanas vietām.

Plānots, ka neregulāro pārvadājumu pasažierus uzņemt un izlaist būs aizliegts šādās ielās (ielu posmos):

- Alfrēda Kalniņa ielā;

- Aspazijas bulvāra posmā no Krišjāņa Barona ielas līdz 13.janvāra ielai un posmā no Audēju ielas līdz 13.janvāra ielai;

- Centrāltirgus ielā;

- Dzirnavu ielas posmā no Ernesta Birznieka-Upīša ielas līdz Jēzusbaznīcas ielai;

- Elijas ielas posmā no Turgeņeva ielas līdz Jēzusbaznīcas ielai;

Plānots atjaunot satiksmi Dzirnavu, Turgeņeva un Abrenes ielas krustojumā.

No 6.novembra tiks atcelti spēkā esošie satiksmes ierobežojumi pie Dzirnavu ielas dzelzceļa pārvada un ielas posms ar divām joslām tiks atvērts satiksmei. Gājēju pārvietošanās jaunā dzelzceļa pārvada izbūves laikā tiks organizēta drošās, norobežotās gājēju zonās.

Dzirnavu ielas zonā darbi turpināsies, un tuvākā mēneša laikā BERERIX pilnveidos gājēju ietvju zonas, tādejādi paplašinot ielas braucamo daļu un atvirzot gājējus uz nākotnē plānoto ietves zonu, taču arī vienkāršotā ietves versijā. Pilnīga Dzirnavu ielas profila pabeigšana plānota nākamajā būvniecības posmā, kad tiks izbūvēts ziemeļu puses dzelzceļa pārvads.

Noslēdzot dzelzceļa pārvada konstrukciju apstrādes darbus Lāčplēša ielas zonā, no 3.novembra naktīs Lāčplēša ielā BERERIX vairs neierobežos satiksmi.

Veselības aprūpePubliskajam un privātajam sektoram jāapvieno spēkiAdekvāta finansējuma piešķiršana veselības aprūpei ir politiskās gribas jautājums, vienlaikus veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību var veicināt publiskā un privātā sektora sadarbība, kā arī efektīva datu apmaiņa starp visiem pakalpojuma sniedzējiem.

Tāds ir galvenais secinājums pēc tiešraides diskusijas Kur ņemt naudu veselības aprūpei?, kurā nozares pārstāvji un eksperti sprieda par finansējuma iespējām un tā pieejamību dažādu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai.

VIDEO: Kur ņemt naudu veselības aprūpei? 

15. maijā portālā Db.lv bija vērojama tiešraides diskusija "Kur ņemt naudu veselības...

Latvija — Baltijā pēdējā

Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece uzsvēra, ka finansējuma apmērs veselības aprūpei ir politiskās gribas jautājums. To, cik daudz naudas valsts tērē veselības aprūpei, pasaulē vērtē pēc trijiem parametriem — procentos no IKP, procentos no kopējiem valsts budžeta izdevumiem un cik vidēji vienam iedzīvotājam. „Veselības aprūpei piešķiramais minimālais procentuālais apjoms no IKP, ko iesaka eksperti, ir 5%, valstis ar attīstību veselības aprūpei tērē apmēram 8% no IKP, pēc valsts budžeta izdevumiem minimālais apjoms ES ir 12%, vidēji Eiropā tie ir 15%, bet Latvijā nesasniedz pat 11%,” skaidroja I. Aizsilniece. Viņa atgādināja, ka pēc OECD datiem 2023. gadā veselības aprūpei Igaunijā tērēs 2600 eiro (pērn ap 2400 eiro), Lietuvā — 2100 eiro (pērn ap 1400 eiro), bet Latvijā teju uz pusi mazāk. Arī IKP uz vienu iedzīvotāju Latvijā — 40 500 eiro - ir mazāks nekā kaimiņvalstīs — Lietuvā – 49 000 eiro un Igaunijā — teju 48 000 eiro. „Valsts izaugsme nav iespējama bez veseliem cilvēkiem, un tieši tāpēc veselības aprūpes sistēma pasaulē tiek uztverta kā izaugsmes un darbaspēka nodrošināšanas un atjaunošanas instruments, lai neļautu cilvēkiem saslimt, ilgstoši slimot, iegūt hroniskas kaites un nebūt darbspējīgiem, jo darbspējīgs cilvēks ir pienesums ekonomikai,” uzsvēra I. Aizsilniece.

Viņa norāda, ka nepietiekamais veselības aprūpes finansējums rada ietekmi uz savlaicīgu šīs sfēras pakalpojumu pieejamību. Latvijā apmēram 11% iedzīvotāju ir ar invaliditāti. „Latvija slimnīcu tēriņos pietuvojas Igaunijai un Lietuvai, kaut gan pakalpojumu tarifs, ko maksā slimnīcām Latvijā, ir zemāks nekā par to pašu pakalpojumu slimnīcām kaimiņvalstīs,” uzsver I. Aizsilniece. Viņa šo situāciju skaidro ar to, ka cilvēki Latvijā nevar savlaicīgi saņemt nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu, bet to saņem, jau esot kritiskā stāvoklī, bet smagi slimu pacientu ir daudz grūtāk un dārgāk ārstēt. „Neieguldot veselības aprūpē tik, cik būtu nepieciešams sākotnēji, vēlāk jau nākas tērēt ļoti lielas summas ārstēšanai un invaliditātes apmaksai,” tā I. Aizsilniece. Viņa atgādina, ka Latvijas veselības aprūpes finansēšanas sistēma ir reformēta četras reizes atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, kur tas izdarīts tikai vienu reizi.

Pieaug pašatnācēju skaits

Valsts SIA Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš atzina: slimnīca izjūt to, ka veselības aprūpe nav pieejama ārpus slimnīcas, ar lielo un pieaugušo tā dēvēto pašatnācēju — smagi slimo pacientu skaitu. Latvijā cilvēki jau tieši samaksā apmēram 40% no visiem veselības aprūpes tēriņiem, kas tāpat ir ļoti daudz salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm. „Veselības aprūpes sistēmai ir jābūt gatavības režīmā, to nevar uzturēt tikai tad, kad tā būs nepieciešama, tā jāuztur ik dienu, lai tā gaidītu ikvienu pacientu un būtu pieejama tad, kad ir nepieciešama,” norādīja R. Muciņš. Viņš norāda, ka šādas sistēmas uzturēšana bez valsts finansējuma nav iespējama.

„Slimnīcai trūkst speciālistu. Latvijā ir ļoti labi attīstīts arī privātais veselības sektors, kur ir liela tiešmaksājumu ietekme, bet esam vienotā tirgū, un daudzi pakalpojumi publiskā finansējuma trūkuma dēļ tiek sniegti privātajā sektorā. Ja būtu vairāk publisko līdzekļu, tad arī publiskais un privātais sektors varētu sniegt vairāk pakalpojumu. Vislielākā problēma ir publiskajā sektorā, kur iemesls ir naudas trūkums, kas tālākā ķēdē izraisa visas pārējās problēmas,” skaidroja R.Muciņš.

I.Aizsilniece kā piemēru rāda situāciju, kad valsts kādai no lielajām slimnīcām piešķir naudu 100 magnētiskās rezonanses izmeklējumu veikšanai mēnesī, bet reāli nepieciešami ir 150 izmeklējumi, un, kaut arī pat šim nolūkam ir atbilstoši speciālisti, kuri to varētu paveikt, taču naudas tam nav. „Veselības aprūpes pakalpojumu rindās ilgais gaidīšanas laiks pacientiem rodas tāpēc, ka nav atbilstoša finansējuma,” tā I. Aizsilniece.Ģimenes ārste, Saeimas deputāte Līga Kozlovska, piekrītot I. Aizsilnieces un R. Muciņa sacītajam par katastrofālo situāciju veselības aprūpes finansēšanā, norādīja uz teju 50 milj. eiro lielu iztrūkumu kompensējamo medikamentu iegādei. „Ja pacienti, kuri nespēs par tiem maksāt, nevarēs saņemt valsts pilnībā vai daļēji apmaksātos medikamentus, tad tas būs ceļš uz bezdibeni,” prognozēja L. Kozlovska. Viņa atgādina, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē tika skatīts jautājums par valsts laboratorijas pakalpojumu pieejamību, kur gada beigās paredzams deficīts 30 miljonu eiro apmērā, jo šā gada pirmajos trijos mēnešos tas jau bija apmēram 7 miljoni.

L. Kozlovska atgādina, ka Latvijā jau esam pārdzīvojuši vairākus veselības aprūpes finansēšanas modeļus — gan punktu, gan algu, gan kapitācijas (ar variācijām). Primārajā veselības aprūpē Pasaules Veselības organizācija un Pasaules Banka par valstīm un pacientiem visizdevīgāko, vispieejamāko atzīst tā dēvēto jauktās kapitācijas modeli, kas ietver sevī valsts medicīnas sistēmu. „Nekas labāks nav izdomāts kā noteiktais procents veselības aprūpei no kopējā valsts budžeta, un tie ir vismaz 12%, lai varētu dzīvot gan pacienti, gan arī ārstniecības iestādes iepriekšējā gada līmenī,” uzsvēra L. Kozlovska. Viņa savu sacīto pamato ar RSU doktorantes pētījumu par Latvijas veselības aprūpes finansēšanas modeļa maiņas lietderību, tā novērtējumu.

K. Ketners atgādina, ka 2002.- 2003. gadā diskutēja par apdrošināšanas sistēmu, pēc tam veidoja Nacionālo veselības dienestu, tam sekoja kārtējie apdrošināšanas sistēmas ieviešanas mēģinājumi, balstoties uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa, vēlāk arī uz valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksu daļu. Būtiskākais jautājums - vai šīs pārmaiņas ģenerē papildu naudu. Ja ne, tad jāraugās uz nodokļu pārskatīšanu, piemēram, K. Ketners 2016. gadā piedāvāja šim mērķim novirzīt divus procentpunktus no PVN, savukārt toreizējais veselības ministrs Guntis Belēvičs - sākotnēji vienu, vēlāk trīs un vairāk procentpunktu no valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksām.

Pacientam vajag pakalpojumu

I.Aizsilniece norāda, ka pacientam nav svarīgas konkrētā veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēja īpašumtiesības — vai tas pieder valstij, pašvaldībai, privātuzņēmējiem vai baznīcai, bet būtiski ir maksimāli ātri saņemt kvalitatīvu pakalpojumu. „Valsts par veselības pakalpojuma sniegšanu var maksāt gan valsts, gan pašvaldību, gan baznīcas, gan privātuzņēmēju medicīnas iestādēm, piemēram, Vācijā ir daudzas veselības aprūpes iestādes, kuru īpašniece ir baznīca,” tā I. Aizsilniece.

Viņa pirms daudziem gadiem iestājusies pret ideju par lielo valsts slimnīcu privatizāciju, jo tās ir ne tikai sabiedrībai svarīgas, bet arī valstij stratēģiski nozīmīgas. SIA Veselības centrs 4 valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds uzsver, ka nevajadzētu šķirot pēc tādas pazīmes kā uzņēmējdarbības forma vai īpašumtiesības. Tā to dara gudras valstis tepat Eiropas Savienībā. Tās slēdz līgumus ar tiem veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, ar kuriem ir izdevīgi to darīt un kuri var sniegt kvalitatīvu veselības aprūpi, ļoti vēlams, lai viņi iztiktu bez papildu subsīdijām — ar to apmaksas sistēmu, kas eksistē. Latvijā diemžēl ir gan ļoti labi, gan arī slikti apmaksāti (tarifi) veselības aprūpes pakalpojumiem.

„Tās privātās veselības aprūpes iestādes, kuras Latvijā sniedz pakalpojumus, iztiek no tā, ko valsts samaksā, kaut arī nereti privāto veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējus kritizē, ka tie izlasot rozīnes — savācot tos labākos, kaut arī darbojas tur, kur valsts viņiem ir ļāvusi darboties, izmantojot iepirkumu politiku,” uzsvēra M. Rēvalds. Viņš skaidro, ka privātie nesaņem ne valsts, ne kādas pašvaldību subsīdijas un arī netiek pie ES struktūrfondu līdzfinansējuma (izņemot ģimenes ārstus). „Ir jāmeklē risinājumi sistēmas iekšienē un jādara tā, lai valsts apmaksātā veselības aprūpes sistēma balstītos uz to, kas skaitās tās pamats — tā ir primārā veselības aprūpe, lai tā maksimāli daudz un maksimāli kvalitatīvi sāktu pildīt tieši šo funkciju. Tas varētu samazināt spiedienu uz pārējām sistēmas sastāvdaļām, kuras ir dārgas.

Tādējādi pārskatāmā termiņā tās pārstātu spiest uz visdārgāko sadaļu, kas ir slimnīcu darbība, kur nonāk ielaistie pacienti pārāk lielā skaitā un pārslogo šo sadaļu,” piedāvāja M. Rēvalds. Viņš atgādina, ka nav iespējams mainīt iedzīvotāju vecuma struktūru, jo vairāk nekā 30% Latvijas iedzīvotāju ir pensijas vecumā. Lai cilvēki mazāk slimotu, lielāks finansējums jānovirza ģimenes ārstiem komplektā ar viņu kvalitatīvākiem pakalpojumiem un lielāku veselīgi nodzīvoto gadu skaitu, jo īpaši, ja Latvijā veselīgais dzīves ilgums ir par 20 gadiem īsāks nekā Zviedrijā. „Tā kā privātās veselības aprūpes izdevumi Latvijā tuvojas 40% un darba devēji darbinieku veselības apdrošināšanas prēmijās ik gadu samaksā vairāk nekā 100 milj. eiro, pie tam šī summa ik gadu turpina pieaugt, tad Latvijas valdība varētu atvieglot dzīvi darba devējiem, mainot novecojušos kritērijus, kas limitē naudas daudzumu, cik drīkst iztērēt uz vienu strādājošo gadā, lai to neapliktu ar nodokļiem un samazinātu spiedienu uz valsts apmaksātu veselības aprūpes sistēmu,” ierosināja M. Rēvalds. Viņš atgādina, ka valsts attiecīgās veselības apdrošināšanas summas griestus, kurus neapliek ar nodokli, noteica pirms daudziem gadiem, kad bija citas pakalpojumu cenas (izmaksas). „Par šo ar Latvijas valdību ir runāts vairākkārtīgi, un arī šāda soļa fiskālais efekts budžetam nav milzīgs, jo īpaši, ja pretī tiek likti ieguvumi — cilvēku veselība, mazāki ārstniecības izdevumi, ātrāka sasirgušā cilvēka atgriešanās darbā, bet attiecīgu lēmumu joprojām nav,” tā M. Rēvalds.

Vajag ekonomisko izaugsmi

„Iespējams, ka atbilde par veselības aprūpes finansējuma apmēru, rēķinot attiecībā pret IKP vai budžeta izdevumiem, vai vienu iedzīvotāju, ir datos, ka 2021. gadā Latvijā nodokļu apmērs uz vienu iedzīvotāju bija 5442 eiro, Igaunijā — 7927 eiro, Lietuvā - 6449 eiro, bet ES vidēji 13 674 eiro,” tā uz jautājumu par veselības aprūpes finansējumu atbild Finanšu ministrijas Budžeta politikas plānošanas departamenta direktors, bijušais Veselības ministrijas valsts sekretārs Kārlis Ketners. Viņš uzsver, ka ir arī šīs medaļas otra puse — kā ar šiem līdzekļiem rīkojamies, kas ir Latvijas prioritātes un kam šo iekasēto nodokļu naudu tērējam.

„Tad, kad nonāk līdz politiskajai diskusijai par izdevumiem, tad ir citas prioritātes un var atrast, kurām sfērām atvēlētais finansējums ir virs ES vidējā līmeņa un kurām tas ir ievērojami zemāks,” tā K. Ketners. Viņš atzīst, ka arī citām nozarēm ir pietiekami būtiski politiķu solījumi, tāpēc budžeta izdevumu pārkārtošana, šķiet, varētu būt ļoti sarežģīta. „Neviens nestrīdēsies, ka vidēji viena cilvēka veselības aprūpei gadā būtu nepieciešami ir 1800 — 2000 eiro, taču Latvijā cilvēks pats samaksā apmēram 40% tad, kad viņam veselības aprūpe ir nepieciešama, un pat, ja šāda nauda valstij tiktu atrasta, būtu jautājums, kur šo naudu ieguldīt — primārajā un sekundārajā ambulatorajā aprūpē vai citā vietā,” analizē K. Ketners.

Viņš norāda, ka, ieguldot primārajā aprūpē, tik daudz nebūs jāiegulda stacionāros, vienlaikus ir jautājums, vai lielās universitātes slimnīcas koordinē savu darbību ar reģionālajām slimnīcām — vai ir izveidots attiecīgs tīkls. „Beļģijā ir tīkls (hospital network), kur galvgalī ir universitātes slimnīcas, iespējams, ka uz nepilniem diviem miljoniem iedzīvotāju tomēr ir pārāk daudz dažādu īpašnieku struktūru, vienlaikus Rīgai nav reģionālās slimnīcas, tāpēc viss spiediens tiek vērsts pret universitātes slimnīcām,” skaidro K. Ketners. „Ja nekas nemainīsies ārējā vidē, tad iedzīvotāju skaits vecumā grupā 60+ līdz 2060. gadam pieaugs par piektdaļu, un, ja mēs neuzlabosim primāro aprūpi un cilvēki nekļūs veselīgāki, tad uz slimnīcām būs vēl lielāks spiediens pacientu skaitā pie vēl mazākas darbaspēka pieejamības, tāpēc ir būtiski rīkoties šobrīd, lai šos riskus mazinātu, pretējā gadījumā problēmas kļūs tikai vēl asākas,” uzsver R. Muciņš. Viņš atzīst, ka Rīgā universitātes slimnīcas pilda reģionālās slimnīcas funkcijas, kam atbilst 60%, bet terciāram līmenim - 30%. „Bez tam ap 5% pacientu patērē 30% no PSKUS naudas, tas ir tas superterciārais līmenis, kurā ieguldām milzu līdzekļus, jo vienas operācijas izmaksas var būt 100 000 eiro un arī vēl dārgāk, lai glābtu cilvēku, un tā notiek, iespējams, tāpēc, ka iepriekš kaut kas nav darīts pareizi,” tā R. Muciņš. Viņš norāda, ka sabiedrība noveco, bet darbaspēka pieejamība samazinās, un slimnīcas vienā brīdī var neizturēt šo spiedienu.

Papildu naudu vajag nekavējoties

Ja īstenotu Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.- 2027. gadam, tad 2027. gadā nonāktu līdz 2000 eiro gadā vidēji uz vienu iedzīvotāju Latvijā, kas ir absolūtais minimums, norāda I. Aizsilniece. Vienlaikus viņa atgādina, ka pēc Covid-19 pieaugusi mentālā saslimšana par 23%, kā arī saslimšana ar onkoloģiju. „Diemžēl, bet pieaugusī saslimstība neļauj tikt līdzi pat tam līmenim, kāds bija iecerēts Sabiedrības veselības pamatnostādnēs,” secina I. Aizsilniece.

L. Kozlovska uzskata, ka valsts līmenī ir jābūt pēctecībai attiecībā uz iepriekš pieņemtajiem lēmumiem, vēl jo vairāk, ja Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.- 2027. gadam pieņemtas tieši tā paša premjera vadībā, kurš ir arī pašlaik, mainījušies vien komandas spēlētāji (ministri). „Šī valdība veselības aprūpi kā prioritāti neizvirza, jo šogad vajadzīgi papildu 140 milj. eiro, kas spētu nodrošināt sfēras pamatvajadzības atbilstoši Sabiedrības veselības pamatnostādnēm, un nākamajā budžetā tas jau jāiekļauj kā papildu finansējums 310 milj. eiro apmērā, kam līdz 2027. gadam jāpārsniedz 900 milj. eiro,” skaidroja L. Kozlovska. Viņa atgādina, ka primārajai veselības aprūpei finansējums solīto un apstiprināto 26 milj. vietā tika piešķirts 2,5 milj., tādēļ pacienti tagad stāv rindā uz skrīningiem. „Un brīnāmies par ielaistajiem dzemdes kakla vēžiem, par zarnu vēža skrīningiem, kur mēs nevaram pacientu nosūtīt uz kolonoskopiju. Zarnu vēža slimnieki, kuru diagnozes ir apstiprinātas, 30-40% ir 3.-4.tadijā. Tas ir tas, kas valstij izmaksās daudz dārgāk,” norāda L. Kozlovska. M. Rēvalds iespējamu problēmas sakni redz faktā, ka veselības aprūpes nozari uztver kā tērējošu nozari, jo veselības aprūpe norij milzīgu naudu.

„Mums ir jāmācās redzēt savādāk, jo veselības aprūpe savā ziņā ir ražojoša nozare, tā ražo darbspējīgu cilvēku, kurš piedalās Latvijas tautsaimniecībā un ar savu produktīvo darbu ģenerē nodokļus,” uzsver M. Rēvalds. Viņš norāda, ka Latvijā cieš no tā, ka ir pārāk maz veselīgi nodzīvotu gadu salīdzinājumā ar citām valstīm un pārāk daudz darba nespējas, kā arī pārāk augsta invaliditāte, kas liek ciest tautsaimniecībai. „Produktīvs darbaspēks nevar būt cilvēks situācijā, kad viņš ir slims, sēž darbā un domā par muguras sāpēm, domā par citām sāpēm vai kopj savu radinieku, kurš ir slims, līdz ar to pusi no sava darbalaika ražīgi nestrādā. Jautājums ir - vai mums nākotnē vajag 390 000 produktīvu darbinieku vecuma grupā no 50-70 gadiem?” spriež R. Muciņš. I. Aizsilniece steidz papildināt, ka darba nespēja ir liela problēma, jo tā rada milzīgus izdevumus no valsts budžeta, turklāt šajā laikā darbnespējīgs cilvēks nestrādā, tātad nerada arī darbaspēka nodokļus.

Sadarbības iespējas

„Latvijas veselības aprūpes sistēmā ir piemēri, kuri būtībā atbilst privātās publiskās partnerības ( PPP) pazīmēm,” norāda M. Rēvalds. Viņaprāt, situācijā, kad valstij trūkst finansējuma veselības aprūpei, ir tikai loģiski izmantot to pienesumu, ko var dot privātās veselības aprūpes iestādes. „Par PPP Latvijā tiek runāts jau daudzus gadus, bet realitātē ir tikai viens liels Ķekavas apvedceļa projekts, lai gan arī veselības aprūpē PPP varētu būtu, ja tas būtu jēgpilni un abpusēji izdevīgi, tā nav parazītiska,” uzsver M. Rēvalds. Viņaprāt, PPP ir potenciāls, ko varētu gudri izmantot. „Slimnīcai ir maksimāli daudz funkciju, un visu, ko vien iespējams, cenšamies iegādāties ārpakalpojumā, tostarp arī ar medicīnu saistītos pakalpojumus, taču PPP projektu klupšanas akmens medicīnā ir ilgtermiņa plānošana, jo nav iespējams paredzēt, kāda tā būs pēc 10-20-30 gadiem, bez tam vēl ir nepieciešamas zināšanas,” tā R. Muciņš.

Viņaprāt, to, ko kāds jau ir izveidojis un attīstījis, otru reizi nav jēgpilni darīt, piemēram, slimnīcai vajag sadarboties ar tikko atklāto Nukelārās medicīnas centru, nevis pašiem veidot ko līdzīgu. „PPP sevi ir pierādījusi, un ir nepieciešama savstarpējā uzticēšanās, jo PPP netiek pieļauta tikai tāpēc, ka ir satraukums par to, cik pēc tam valstij nāksies maksāt, ko apstiprina arī viens gadījums (ātrās palīdzības auto noma). Arī K. Ketnera ieskatā galvenā problēma ir ilgtermiņa plānošana, jo neskatāmies tālāk par budžetu nākamajiem trijiem gadiem. „Bremzējošais faktors ir fiskālā disciplīna un negatīvā pieredze ar dažiem projektiem,” tā K. Ketners. M. Rēvalda ieskatā pirmie soļi šajā virzienā ir ārpakalpojumi.

Datu apmaiņas rēbuss

„Problēma, ka nav vienotas informācijas platformas valsts mērogā ar medicīniskās informācijas apmaiņu starp publisko un privāto veselības aprūpes sniedzēju,” tā L. Kozlovska. Viņa atzīst, ka digitalizācija norit jau daudzus gadus, bet valsts līmenī nav šādas vienotas datu apmaiņas vietnes. „E-veselībā strādā četras pozīcijas — e-recepte, vakcinācija, nosūtījums un darba nespējas lapa, turklāt iepriekšējā valdība lēma, ka ir nepieciešami vismaz 30 milj. eiro, lai reformētu e-veselības sistēmu,” norāda L. Kozlovska. M. Rēvalds uzsver, ka sistēmai ir vajadzīga efektīva iespēja, kur apmainīties ar pacienta datiem starp visiem pakalpojuma sniedzējiem visos līmeņos, sākot ar ģimenes ārsta praksi vienā galā un universitātes slimnīcu otrā galā. „Šo procesu ir traucējuši gan subjektīvi, gan objektīvi apstākļi — kāds nepiedalās datu apmaiņā vai ir pārspīlēta vēlme attīstīt savas sistēmas un pārspīlēta datu drošība, kas to padara sarežģītu,” tā M. Rēvalds. Viņš kā vēl vienu problēmu min veselības aprūpes darbiniekus, kuri nespēj ievadīt datus attiecīgajās sistēmās. L. Kozlovska atgādina, ka nepārtraukti ir jāstrādā ar vismaz 3-4 programmām uz vienu pacientu, tas ir pilnīgi nevajadzīgi, un e-veselība būtu īstā vieta, kur savienot visas šīs programmas.

Arī daudzdzīvokļu nama Dzirnavu ielā 18, Rīgā, iedzīvotāji vērsušies Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldē ar iesniegumu par iespējamām namu apsaimniekotāja SIA Jauna Vide.lv krāpnieciskām darbībām, informē nama iedzīvotāji.

20.februārī dzīvojamās ēkas Viestura prospektā 75, Rīgā, iedzīvotāji vērsušies ar iesniegumu Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldē par iespējamām namu apsaimniekotāja SIA Jauna Vide.lv krāpnieciskajām darbībām. Iesniegumā iedzīvotāji lūdz policiju reaģēt un īstenot pasākumus, «lai apturētu plaša mēroga iedzīvotāju apkrāpšanu no namu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA Jauna Vide.lv un tā amatpersonu puses». Iesniegumā norādīts, ka Jauna Vide.lv saskatāmi vairāki Krimināllikumā noteiktie noziedzīgie nodarījumi un vairāku ēku iedzīvotājiem nodarītais kaitējums ir mērāms vairākos desmitos tūkstošu latu.

Turpinot adresācijas sakārtošanu galvaspilsētā, šodien, 7.jūlijā Rīgas domes deputāti sēdē nolēma piešķirt, mainīt vai likvidēt vairāku ielu nosaukumus.

Par Nordeķu ielu pārdēvēs Lielezeres ielas posmu no Dzirciema ielas ziemeļu virzienā līdz Slokas ielai. Dārza ielas posmu no Jūrmalas gatves līdz adresei Dzirciema iela 23 pārdēvēs par Usmas ielu.

Savukārt Sēlpils ielas atzaru līdz Purva ielai pārsauks par Veco Sēlpils ielu.

Ielas posmam no Mārupes ielas līdz zemes vienībai, kas pašreiz atrodas Mārupes ielā 19, piešķirs Gardenes ielas nosaukumu.

Fridriha Candera ielas nosaukums piešķirts ielai bez nosaukuma no Kalnciema ielas līdz Lielirbes ielai, nosakot Fridriha Candera ielas novietni no Smārdes ielas līdz Lielirbes ielai. Ielu bez nosaukuma no Mežmalas ielas līdz Rikšotāju ielai sauks Platones iela, nosakot šīs ielas novietni no Nīkrāces ielas līdz Rikšotāju ielai.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Dzirnavu ielas posmā no Antonijas līdz Krišjāņa Valdemāra ielai Rīgā rosība valda gan no rītiem, gan pusdienlaikā, gan arī vakara stundās.

Vēl 18. gadsimtā vietā, kur Dzirnavu iela krustojas ar Krišjāņa Barona ielu, bijis dīķis, kura krastā atradās dzirnavas. Tieši šo dzirnavu dēļ iela tikusi pie sava vārda, kuru tā nes vēl šodien. Dzirnavu iela ir viena no nedaudzajām pilsētas centra ielām, kurai nav nācies piedzīvot pārāk biežas vārda maiņas. Politiski neitrālās dzirnavas par labām atzina gan cariskā valdība, gan pirmskara laika pilsētas valde, gan arī padomju vara. Izņēmums bija vien vācu okupācija, kuras laikā to uz diviem gadiem pārdēvēja par Vāgnera ielu jeb Wagnerstrasse, liecina Rīgas pašvaldības sniegtā informācija. Dzirnavu iela sākas pie krustojuma ar Pulkveža Brieža ielu, un posms līdz pat Antonijas ielai nav stipri apdzīvots, raugoties no uzņēmējdarbības skatu punkta.

44 graustu īpašniekiem, kuriem piederošie īpašumi ierindoti A, B un C graustu kategorijās, tiks piemērota dubulta nekustamā īpašuma nodokļa likme jeb 3 % no būvei piekritīgās zemes kadastrālās vērtības. To piektdien, 6. jūnijā, nolēma Rīgas domes Īpašuma departamentā izveidotā darba grupa.

Kopumā darba grupa izskatīja 62 objektus, graustu sarakstu papildinot ar diviem jauniem privātīpašumā esošiem graustiem Balasta dambī 3 un Matīsa ielā 64. Lēmumi par paaugstināta nodokļa piemērošu pieņemti 44 gadījumos, 11 graustiem, kas ierindoti D kategorijā, nodokļa likme netiks paaugstināta, sešus graustus nolemts apsekot atkārtoti. Savukārt viens no graustiem, Jēkabpils ielā 19, ir nojaukts un tika izsvītrots no graustu saraksta.

Kā stāsta Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs, saskaņā ar iepriekšējo sanāksmju protokoliem, Īpašuma departaments jau ir sagatavojis un nosūtījis 23 graustu īpašniekiem administratīvos aktus, kuros īpašniekus informē par tiem piederošās vidi degradējošās, sagruvušās vai cilvēku drošību apdraudošās būves aplikšanu ar nekustamā īpašuma nodokļa likmi trīs procentu apmērā no būvei piekritīgās zemes kadastrālās vērtības. Saskaņā ar Administratīvā procesa likumu šis administratīvais akts stājas spēkā septītajā dienā pēc tā nosūtīšanas. Graustu īpašnieki to var apstrīdēt mēneša laikā no spēkā stāšanās dienas, iesniedzot sūdzību Rīgas domes priekšsēdētājam. Patlaban septiņu graustu īpašnieki ir administratīvos aktus pārsūdzējuši.

Latvijas Banka 14. jūlijā publicēja obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanas koncepciju. Tajā piedāvājam veselības aprūpei piesaistīt papildu līdzekļus, vienlaikus sistēmā radot konkurences elementus. Valsts apdrošinātājam konkurējot ar privātajiem apdrošinātājiem, tas laika gaitā veicinātu pieejamo līdzekļu efektīvāku un lietderīgāku izmantošanu, kā arī uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un kvalitāti.

Šķiet, mūsu piedāvājums ir sacēlis putekļu mākoni virs ilgstoši pēc būtības nereformētās veselības aprūpes sistēmas, radot draudus gadiem iestrādātajai rutīnai daudziem tās dalībniekiem. Tādēļ nav pārsteigums, ka sastopamies ar plašu kritiku, kas pati par sevi ir laba lieta, jo diskusijās varam nonākt pie labākiem risinājumiem. Tomēr netrūkst arī klaja populisma, māņu un apzinātu sabiedrības iebiedēšanas elementu, lai radītu pretestību reformām. Piemēram, retorika par veselības aprūpes privatizāciju, apdrošināšanas polišu pieejamību vien turīgajiem un veselajiem, kā arī veselības aprūpes pieejamības krasu pasliktināšanos ir klaji nepatiesa.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejā šodien akceptēta SIA Baltīpašums investīcijas ierosinātā būvniecības iecere, kas paredz uzņēmuma īpašumā Rīgas klusā centra rajonā, Dzirnavu ielā 25 un 27, būvēt viesnīcu, vienlaikus rekonstruējot divas vēsturiskās ēkas.

Izstrādātais skiču projekts paredz saglabāt un rekonstruēt pašreizējo apbūvi un zaļo zonu, kas robežojas ar kaimiņu gruntsgabaliem.

Vienstāva dzīvojamā ēka Dzirnavu ielā 25 ar divslīpju jumtu un mezonīnu ir celta 19.gadsimta otrajā pusē un ir saglabājusi sākotnējo būvapjomu, jumta formu, fasāžu arhitektonisko kompozīciju un apdari, veidojot Dzirnavu ielas kultūrvēsturiskās apbūves fragmentu, kas labi iekļaujas pilsētas ainavā. Kultūrvēsturiski vērtīgo ēku Dzirnavu ielā 25 plānots integrēt jaunajā būvapjomā ar stiklotu pārejas koridoru un reģistratūru pirmā stāva līmenī iekšpagalma daļā. Šai ēkai paredzēts arī renovēt pagrabu, izvietojot pagrabā un pirmajā stāvā restorānu, bet otrajā stāvā - sešus viesnīcas numurus.

Nav šaubu, ka Latvijas veselības aprūpes nozare profesionalitātes ziņā ir sasniegusi līmeni, kas neatpaliek no Rietumvalstu labākajiem piemēriem – mums ir lieliski ārsti, augstas kvalitātes veselības aprūpes iestādes, izcili profesori. Tas, kas mums pietrūkst, ir mūsdienīga, uz pacientu vērsta mērķtiecīga aprūpe, kas gādā par cilvēka dzīves kvalitāti ilgtermiņā.

Pārāk bieži mūsu cilvēki un aprūpes speciālisti cīnās ar sekām – it kā negaidītām slimībām, kas, kā tiek pieņemts, neizbēgami atnākušas ar vecumu, vai it kā neparedzētām kaitēm, ar kurām tad jācīnās pēdējā brīdī.

Jāvirzās uz “pacientvērstu” aprūpi un dzīves kvalitāti kā galveno mērķi

Mums ir jāmaina attieksme un pieeja – no šādas “ugunsgrēku dzēšanas” uz mērķtiecīgu, pacientvērstu aprūpi. Šādas aprūpes mērķis un – vienlaikus arī rezultāts – ir cilvēka dzīves kvalitātes saglabāšana (proti, spēja pēc iespējas patstāvīgi darboties) pēc iespējas ilgāku laiku. Valstu (Zviedrija, Nīderlande, u.c.), kurās veselības un sociālās aprūpes sistēmas pārorientētas uz pacientvērstu, integrētu aprūpi, pieredze rāda, ka šī pieeja ļauj salīdzinoši ilgu laiku nodrošināt cilvēka dzīves kvalitāti ar nelieliem zudumiem.

70 metrus garajā Laipu ielā iegriežas vien retais, lai gan šīs ieliņas burvība un varētu pat teikt, franču šarms neesot pienācīgi novērtēts.

Par spīti faktam, ka Laipu iela nebūt neatrodas Vecrīgas nostūrī, bet starp Līvu laukumu un Šķūņu ielu, kur par cilvēku plūsmu sūdzēties nevarētu, šo mazo, kluso ieliņu pamanot vien retais. Vasarās skatu aizsedzot kafejnīcu terases, bet tagad vērība vairāk tiekot pievērsta Ziemassvētku tirdziņam, kas jau iekārtots Līvu laukumā. Pirms vairākiem gadiem uz Laipu ielas esot bijusi lielāka rosība un vairums uz šīs ielas esošo uzņēmumu bijuši radošo profesiju pārstāvji – amatnieki un mākslinieki. Pirmskrīzes gados pat notikuši Laipu ielas svētki, kad cilvēki aicināti piedalīties dažādās radošajās darbnīcās.

Rīgā turpinās pēdējos gados lielākie brauktuvju seguma remontdarbi, palielinot satiksmes drošību un ērtību vairāk nekā uz desmit tiltiem un pārvadiem, kā arī 30 ielu posmos.

Ielu seguma atjaunošana jau ir pabeigta K. Ulmaņa gatvē no Lielirbes ielas līdz pilsētas robežai, Vienības gatvē no Ozolciema ielas līdz pilsētas robežai, Maskavas ielā pie pilsētas robežas, uz tilta pār Sarkandaugavu Kundziņsalā, Vanšu tilta labā krasta estakādē, Jaunciema gatvē pie Mežvidu ielas, uz satiksmes pārvada pār dzelzceļu Jūrmalas gatvē, Duntes ielā no dzelzceļa viadukta atsevišķās vietās un Salu tilta uzbrauktuvē no Krasta ielas, 13. janvāra ielā, 11.novembra krastmalā, Jāņogu ielas posmā no Taisnās ielas līdz Dārziņu 30.līnijai, Taisnajā ielā no Ābeļu līdz Jāņogu ielai, Rātsupītes ielas posmā no Kleistu ielas līdz PV "Mikrobioloģijas institūts", Ķīpsalas posmā pie Vanšu tilta, kā arī uz tiltiem pār Kīleveina grāvi Buru ielā un Zunda kanālu Balasta dambī.

Veselības aprūpes publiskais finansējums turpmākajos gados, attiecināts pret IKP, tikai samazināsies, bet publiskā privātā partnerība (PPP), kas ir viena no nozares finansēšanas iespējām, pagaidām nenotiek.

Kāpēc un kā to darīt – tāds ir galvenais Dienas Biznesa jautājums konferences Nākotnes veselība, kas notiks šā gada 31. martā, priekšvakarā.

Nozares pirktspēja samazināsies

Lai sāktu diskusiju par veselības aprūpes attīstības finansējumu vispār, vispirms jānorāda, ka jau šobrīd daļa no veselības aprūpes ir privāta, piemēram, veselības centri, laboratorijas, ģimenes ārstu prakses, savukārt slimnīcas ir gan valsts, gan pašvaldības, proti, publiska kapitāla uzņēmumi. Jaukti finansētu projektu tīrā veidā veselības aprūpē nav. Līdztekus būtiski norādīt, ka 2022. gadā veselības aprūpes budžets ir aptuveni 1,5 miljardi eiro, kas veido 4,51% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Lai arī skaitlis ir liels, tas ir mazāks nekā 2021. gadā, proporcionāli attiecinot pret IKP.

Sakarā ar Latvijas Republikas proklamēšanas 98. gadadienas svinību pasākumiem 18. novembrī pilsētā ieviesīs satiksmes ierobežojumus.

No 17. novembra plkst. 18.00 līdz 18. novembrim plkst. 23.00 slēgs transportlīdzekļu satiksmi 11. novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai. Daļēji satiksmes ierobežojumi 11. novembra krastmalā tiks ieviesti jau no 17. novembra rīta. Savukārt transportlīdzekļiem apstāties un stāvēt minētajā šajā ielas posmā būs liegts no 16. novembra plkst. 20.00.

No 17.novembra plkst. 18.00 līdz 18.novembra plkst. 23.00 slēgs transportlīdzekļu satiksmi Poļu gātē un Bīskapa gātē, posmā no 11.novembra krastmalas līdz ielai, kas atrodas paralēli 11.novembra krastmalai.

18.novembrī no plkst. 18.00 līdz plkst. 19.15 slēgs transportlīdzekļu satiksmi:

Latvija veselības jomā uz vienu iedzīvotāju tērē aptuveni trīs reizes mazāk nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), liecina jaunākais Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas un Eiropas Komisijas pētījums.

Noskaidrots, ka visvairāk veselības jomā uz vienu iedzīvotāju tērē Luksemburga, kura atvēl 6023 eiro, Vācija - aptuveni 4000 eiro -, Nīderlande - 3983 eiro -, Zviedrija - 3937 eiro -, kā arī Īrija - 3922 eiro. Vismazāk uz vienu iedzīvotāju atvēl Rumānija - 816 eiro -, kurai cieši seko Latvija ar 1030 eiro. Vidēji Eiropā tēriņi 2015.gadā bija 2781 eiro. Tikmēr Šveicē, kura ir ārpus ES, tie bija 5354 eiro, bet Norvēģijā - 4681 eiro. Pārējās Baltijas valstis uz vienu iedzīvotāju atvēlēja vairāk nekā Latvija: Igaunija - 1348 eiro, bet Lietuva - 1364 eiro.

Attiecībā uz izdevumiem pret iekšzemes kopproduktu (IKP) Latvijai izdevumi bija 5,6%, Lietuvai - 6,5%, bet Igaunijai - 6,3%. ES vidēji pagājušajā gadā tie gan bijuši 9,9% no IKP, salīdzinot ar 8,7% 2005.gadā. Pētnieki prognozē, ka visās valstīs veselības aprūpes izdevumu daļa IKP turpmākajos gados palielināsies, galvenokārt saistībā ar sabiedrības novecošanu un jaunu diagnostikas un ārstniecības tehnoloģiju izplatīšanu, kā arī valdības būs arvien vairāk spiestas reaģēt uz pieaugošajām ilgtermiņa aprūpes vajadzībām.

Siguldas novada pašvaldība šogad novada ielu un ceļu uzturēšanā un pārbūvē jau investējusi turpat piecus miljonus eiro. Darbi šajā būvniecības sezonā tuvojas noslēgumam – lielākā daļa ielu, ceļu, kā arī gājēju ietvju jau nodotas iedzīvotāju lietošanā, savukārt daļā objektu turpinās nepieciešamās dokumentācijas sakārtošana, lai tos nodotu ekspluatācijā. Dažviet novadā infrastruktūras darbi turpināsies līdz gada beigām, informē pašvaldībā.

Šajā gadā vērienīgi pārbūves darbi 1,7 kilometrus garā posmā no Vidzemes šosejas līdz autoceļam P8 Inciems–Sigulda–Ķe­gums veikti Zinātnes ielā. Ar Eiropas Savienības atbalstu tur rekonstruēts brauktuves segums, izbūvēti lietus ūdens kanalizācijas tīkli un veikta ūdensvada rekonstrukcija, kā arī krustojumu un no­brauktuvju uz privātīpašumiem pārbūve. Zinātnes ielas krustojumā ar Institūta ielu izveidota izgaismota gājēju pāreja, savu­kārt pirms krustojuma izbūvēta jauna sa­biedriskā transporta pietura. Ielas rekons­trukcija neskāra jau izbūvēto apgaismoto gājēju ietvi gar Zinātnes ielu posmā no šo­sejas līdz Helmaņa ielai, savukārt jauna apgaismota gājēju ietve Zinātnes ielā izbūvēta posmā no krustojuma ar Helmaņa ielu līdz darbnīcām.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Valdība otrdien lems par veselības aprūpes finansēšanas modeļa izvēli, par kuru plaši tika diskutēts Latvijas Bankas (LB) konferencē Reformas – konkurētspējas un izaugsmes atslēga.

No konferences diskusijas atmiņā palicis veselības ministres Andas Čakšas spilgtais citāts, ka Latvijas Bankas piedāvātais veselības apdrošināšanas modelis būtībā esot tas pats, kas atteikties no bērna, ja viņam skolā īsti nevedas ar sekmēm. Tā vietā Veselības ministrija (VM) piedāvājot ar bērnu parunāt un tad, izprotot viņa problēmas, veikt nepieciešamās izmaiņas. Nenoliedzami, izmantotās metaforas kontekstā varētu šķist, ka VM piedāvātais finansēšanas modelis ir piezemētāks un konstruktīvāks, tomēr tas slēpj būtiskus zemūdens akmeņus.

Kādēļ VM piedāvājums nerisinās veselības aprūpes problēmas?

Pirmkārt, VM prasa 7 gadu laikā vairāk nekā dubultot nozarei no budžeta piešķirto finansējuma apjomu, nepasakot, kur rast līdzekļus. Budžetā, saprotams, to nav. Tas nozīmē, ka šādus plānus var finansēt vai nu atņemot naudu citām nozarēm, vai arī būtiski palielinot nodokļus. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi un trūkstošo finansējumu virknē citu nozaru, izdevumu samazinājumu citviet atrast būs grūti, līdz ar to VM mērķa sasniegšanai var nākties celt nodokļus, vēl vairāk palielinot slogu godīgam nodokļu maksātājam un mazinot uzņēmumu konkurētspēju. Rezultātā ne vien neatrisināsim veselības aprūpes problēmas, bet arī pasliktināsim ekonomikas attīstības izredzes.

Veselības aprūpes sistēma mūsu valstī ilgstoši ir viens no visvairāk apspriestajiem tematiem, un reti kurš par to nav izteicis viedokli – gan par nepietiekamo finansējumu, slimnīcu skaitu un uzņemamo pacientu limitu tajās, gan valsti pametušajiem nozares speciālistiem, gan garajām rindām un medicīnas pakalpojumu nepieejamību un nepārskatāmību. Diemžēl visbiežāk viss arī paliek sarunu līmenī.

Manuprāt, Latvijas veselības aprūpē prioritāri iztrūkst divas lietas. Pirmkārt, nepieciešama sistēma, kas darbojas ilgtermiņā. Otrkārt, nepieciešama biznesa principu ieviešana valsts sistēmā, pārveidojot to no neveiksmīga un nepārskatāma projekta uz līdzsvarotu - efektīvu un ekonomiski izdevīgu saimniecību. Veselības aprūpe ir attīstāma pēc līdzīga principa kā darbojas uzņēmējdarbība, no kuras ieguvēji būs iedzīvotāji un valsts, saņemot kvalitatīvu un pārdomātu pakalpojumu.

Pirmkārt, valstij kopumā līdz šim nav izdevies izveidot vienotu un pārskatāmu veselības aprūpes sistēmu, tā vietā ir daudz tieši un pastarpināti saistītu «ķēdes posmu», kur katrs funkcionē individuāli. Katrs atsevišķi atklātu vēstuļu, publisku diskusiju u.tml. veidā norāda uz konkrētiem trūkumiem un dramatisko situāciju, kas izveidosies, nesaņemot nepieciešamo finansējumu. Bez sistēmas nav iespējams noteikt prioritātes, objektīvi izvērtēt situāciju, kā arī prognozēt atdevi no piešķirtiem līdzekļiem. Visbeidzot, bez sistēmas nav iespējams sastādīt budžetu ar konkrētām ieņēmumu un izdevumu pozīcijām, tāpēc arī netiek sasniegts līdzsvars.

Latvijā mirstība gan no profilaktiski, gan no medicīniski novēršamiem cēloņiem ir otrā augstākā Eiropas Savienībā, veselīgais dzīves ilgums Latvijā gan sievietēm, gan vīriešiem ir visīsākais visā Eiropā, un tas norāda uz to, ka daudz cilvēku slimot sāk darbaspējīgā vecumā un jau krietni pirms pensijas vecuma sasniegšanas vairāk laika pavada, cīnoties ar slimībām nekā darbā.

Par problēmu ne tikai spriež profesionālās mediķu organizācijas, bet vēsta arī visaptverošu pētījumu (State of Health in the EU Latvija Valsts veselības profils 2021) dati.

Sabiedrības veselība ir gan valsts drošības, gan tautsaimniecības pamats, un jebkuram, pat medicīniski vai ekonomiski īpaši neizglītotam cilvēkam, ir skaidrs, ka slimi pilsoņi nespēs pastāvēt par valsti, kā arī nespēs būt labi darbinieki un ražot produktus vai sniegt pakalpojumus, tāpat maksāt nodokļus, tādēļ veselības aprūpes risināšana šobrīd ir primārs jautājums. Nelaime, ka valsts budžetā jau tā ir pamatīgs robs un naudas meklējumos atkal nonākam pie lietas, kas pirmkārt var ieņēmumus radīt un to dara jebkurā valstī – uzņēmējdarbības vide un uzņēmēji, turklāt privātuzņēmējs var būt labs risinājums veselības aprūpē.

Patlaban septiņām kredītiestādēm īpašumā ir ēkas – gan pārņemtas no maksātnespējas administratoriem, gan iegādātas, kas atrodas Rīgas domes Īpašuma departamenta tā sauktajā «graustu sarakstā». Pēc skaita tie ir 25 objekti, biznesa portālam db.lv pastāstīja departamenta pārstāve Ilze Krūkle.

Skatoties pēc graustu kategorijām – A kategorijas jeb visbīstamākie grausti ir 4, B kategorijas – 8, C kategorijas - 3 un D kategorijas - 10 vidi degradējošas ēkas.

Kā skaidroja Rīgas domes pārstāve, problēmas ar visiem pilsētas graustiem ir vienādas – neskatoties pēc to piederības, vai tas būtu valsts īpašums, privātpersonas vai kredītiestādēs īpašums, tas ir apdraudējums būvei blakus esošajiem īpašumiem, transporta kustībai, vai trešo personu veselībai un dzīvībai, kā arī pilsētas vides degradēšana.

Kā piemēru viņa min divus A kategorijas graustus, kam ir saistība ar bankām un kas ir arī pilsētas bīstamāko graustu sarakstā. Tie ir grausti Ieriķu ielā 5/1 un Torņakalna ielā 2.